Ziņojums - A6-0218/2006Ziņojums
A6-0218/2006

OTRAIS ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem

22.6.2006 - (2006/2015(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Stephen Hughes
(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

Procedūra : 2006/2015(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0218/2006
Iesniegtie teksti :
A6-0218/2006
Debates :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzību pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem

(2006/2015(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 192. pantu,

–   ņemot vērā Reglamenta 39., 45. un 168. pantu,

–    ņemot vērā Padomes 1989. gada 12. jūnija Direktīvu 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā[1],

–    ņemot vērā Padomes 1989. gada 30. novembra Direktīvu 89/655/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā[2],

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā[3],

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu par veselības un darba drošības direktīvu praktiskās īstenošanas noteikumiem (KOM(2004)0062),

–    ņemot vērā 2004. gada ziņojumu par konkurenci Eiropā (SEC(2004)1397),

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu par piemērošanos izmaiņām darbā un sabiedrībā: jauna Kopienas stratēģija par veselību un drošību darba vietā 2002.–2006.g. (KOM(2002)0118),

–    ņemot vērā 2005. gada 24. februāra rezolūciju par drošības un veselības aizsardzības veicināšanu darba vietās[4],

–    ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu (A6‑0137/2006),

–    ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas otro ziņojumu (A6-0218/2006),

A.  tā kā injekciju adatu ievainojumi var izraisīt inficēšanos ar vairāk nekā 20 dzīvībai bīstamiem vīrusiem, ieskaitot B hepatīta, C hepatīta un HIV/AIDS vīrusus, un tādējādi radīt nopietnas problēmas sabiedrības veselībai;

B.   tā kā B hepatīta, C hepatīta un HIV izplatība pieaug, un Apvienoto Nāciju programmā cīņai ar AIDS (UNAIDS) ir teikts, ka pasaulē ir vairāk nekā 40 miljoni inficēšanās gadījumu ar HIV un vairāk nekā pieci miljoni inficēšanās gadījumu ar C hepatītu;

C.  tā kā neatkarīgi pētījumi rāda, ka vairumā gadījumu no injekciju adatu ievainojumiem var izvairīties, uzlabojot mācību kvalitāti un darba apstākļus, kā arī lietojot drošākus medicīniskos instrumentus;

D.  tā kā pašreizējie Eiropas tiesību akti veselības aprūpes darbinieku aizsardzībai no injekciju adatu ievainojumiem praksē ir izrādījušies neefektīvi;

E.   tā kā veselības aprūpes darbinieku ļoti trūkst un pētījumi Francijā un Lielbritānijā rāda, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šī profesija nav pievilcīga, ir ar to saistītie ikdienas riski, un tā kā Komisijas 2004. gada konkurences ziņojumā (SEC(2004)1397) ir atzīts, ka pieaugošais darbinieku trūkums veselības aprūpes nozarē Eiropas Savienībā izraisa īpašas bažas;

F.  tā kā Komisijas atbildes uz Eiropas Parlamenta locekļu uzdotajiem jautājumiem, kuros tikusi uzsvērta nepieciešamība veikt steidzamus un konkrētus pasākumus veselības aprūpes darbinieku aizsardzībai, vienmēr ir bijušas neapmierinošas;

G.  tā kā Komisijai būtu jāatgādina, ka šādai darbībai ir jāatbilst iniciatīvai par labākiem noteikumiem, ieskaitot grozījumus tiesību aktos, kas ir izrādījušies neefektīvi;

H.  tā kā bažas par dzīvību apdraudošiem arodriskiem, ar ko sastopas veselības aprūpē strādājošie, saskaroties ar inficētām adatām, ir vairākos gadījumos pievērsušas Eiropas Komisijas uzmanību, tostarp pavisam nesen – iepriekšminētajā Parlamenta 2005. gada 24. februāra rezolūcijā, kas aicina pārskatīt Direktīvu 2000/54/EK, lai īpaši pievērstu uzmanību riskam, ar ko jāsastopas, strādājot ar injekciju adatām un asiem medicīniskiem instrumentiem;

I.    tā kā vairāk nekā 12 mēnešus pēc Parlamenta lūguma veikt tiesību aktos uzlabojumus neviens priekšlikums Reglamenta 39. panta 2. punkta nozīmē netiek gatavots un tā kā šajā laikā Eiropas Savienībā strādājošie veselības aprūpes darbinieki papildus cieš no apmēram miljona adatu ievainojumu, no kuriem daudzus varēja novērst; tā kā daži no šiem ievainojumiem izraisīs inficēšanos ar iespējami nāvējošiem vīrusiem, ko pārnēsā ar asinīm, un daudzi citi izraisīs mēnešiem ilgas ciešanas veselības aprūpes darbiniekiem un viņu ģimenēm, jo nebūs zināms, vai attiecīgā infekcija apdraud dzīvību vai ne,

1.   aicina Komisiju, pamatojoties uz EK līguma 137. un 251. pantu, trīs mēnešu laikā pēc šīs rezolūcijas pieņemšanas iesniegt Parlamentam likumdošanas priekšlikumu, ar ko grozīt Direktīvu 2000/54/EK;

2.   atzīmē, ka tiesību aktu priekšlikumu pamatā varētu būt modelis, kas pašreiz ir spēkā Vācijā, kombinācijā ar Spānijas pieredzi;

3.   aicina Komisiju izstrādāt kopējus ES pārskatu standartus un nodrošināt uzskaiti par injekciju adatu radītajiem ievainojumiem;

4.   konstatē, ka šie ieteikumi ievēro subsidiaritātes principu un pilsoņu pamattiesības;

5.   uzskata, ka prasītajam priekšlikumam nebūs finansiālas ietekmes;

6.   uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju, kā arī pievienotos detalizētos ieteikumus Komisijai un Padomei.

PIELIKUMS REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMAM:

DETALIZĒTAS REKOMENDĀCIJAS SAKARĀ AR IEROSINĀTO PRIEKŠLIKUMU:

1.        PAMATINFORMĀCIJA

1.1.     Injekciju adatu ievainojumi rodas, ja āda tiek nejauši ievainota ar adatu, ko, iespējams, ir inficējušas pacienta asinis. No adatām var inficēties ar vairāk nekā 20 bīstamu slimību ierosinātājiem, ko pārnēsā ar asinīm, ieskaitot B hepatītu, C hepatītu un HIV. Lielākoties no šiem ievainojumiem cieš medmāsas, bet zināms risks pastāv arī ārstiem un citam medicīniskajam personālam, piemēram, palīgpersonālam – apkopējām, veļas mazgātavu darbiniekiem un pārējam palīgpersonālam.

1.2.     Apmēram 10 % no ES strādājošajiem ir nodarbināti veselības un sociālās aprūpes nozarē, un ievērojama nodarbināto daļa strādā slimnīcās. Tāpēc veselības aprūpe ir viena no lielākajām profesiju pamatgrupām Eiropā. Darbā notikušo nelaimes gadījumu skaits veselības un sociālās aprūpes nozarēs ir par 30 % augstāks nekā vidēji ES[5].Bīstamības saraksta augšgalā ir bioloģisko aģentu, īpaši HIV un B un C vīrusu hepatīta izraisītāju ietekme.

1.3.     Zemādas inficēšanās, ko izraisa dobji, ar asinīm pildīti asi priekšmeti, ir izplatītākais veids, kā veselības aprūpē strādājošie inficējas ar potenciāli nāvējošu slimību. Ir aprēķināts, ka Eiropā katru gadu ar injekciju adatām inficējas apmēram 1 miljons cilvēku[6].

1.4.     Augsta riska procedūras ir asins ņemšana, venozā ilgkatetra un zemādas šļirču izmantošana. Dzīvībai bīstamu infekciju var izraisīt neliels asins daudzums. Infekcijas risks ir atkarīgs no dažādiem faktoriem, piemēram, pacienta inficēšanās stadijas, pacienta vīrusu daudzuma, darbinieka imunitātes stāvokļa, ievainojuma dziļuma, tajā iekļuvušo asiņu daudzuma, laika perioda no ievainojuma gūšanas līdz dezinficēšanai, kā arī pēc tam iespējamās profilakses un tās pielietošanas.

1.5.     Šo infekciju izplatība ir ievērojami augstāka veselības aprūpes vidē nekā vispār sabiedrībā[7].

1.6.     Vakcinācijas pret B hepatītu var samazināt inficēšanās risku, bet HIV izplatības risku var samazināt pēckontakta profilakse, ja tā ir izdarīta nekavējoties. Taču C hepatītam šādi pasākumi neder.

1.7                 Pētījumi rāda, ka drošāku instrumentu izmantošana var ievērojami samazināt injekciju adatu radītos ievainojumus. Neatkarīgi no šā pasākuma regulāras mācības un organizatoriski pasākumi arī var ievērojami samazināt injekciju adatu radītos ievainojumus. Tāpēc paralēli drošības ierīcēm uzsvars ir jāliek uz organizatoriskiem pasākumiem, piemēram, darba kārtību, darbinieku apmācību un instruēšanu, kā arī pastiprinātu informēšanu par riskantām darbībām.

2.        SPĒKĀ ESOŠĀ LIKUMDOŠANA

2.1.     Direktīvā 2000/54/EK (septītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EK 16. panta 1. punkta nozīmē) ir doti noteikumi, kuru mērķis ir aizsargāt darbiniekus no riska, kas ir saistīts ar bioloģisko aģentu ietekmi darbā. Šinī kontekstā sevišķi svarīgi ir šādi noteikumi:

-  Atkarībā no inficēšanās riska pakāpes bioloģiskos aģentus iedala četrās grupās (2. pants).

-  Gadījumā, ja pastāv iespēja, ka kāda darbība ietver risku būt pakļautam bioloģisko aģentu iedarbībai, darba devējam ir jāveic riska novērtējums (3. pants).

-  Kur tehniski nav reāli izvairīties no riska, tā līmenis ir pēc iespējas jāsamazina, lai atbilstoši aizsargātu attiecīgo darbinieku veselību un drošību. Šeit ietilpst individuālie aizsardzības pasākumi, plānu sastādīšana nelaimes gadījumiem un atkritumu droša savākšana, uzglabāšana un iznīcināšana (6. pants).

-  Ir jāizstrādā metode, kā cilvēku vai dzīvnieku izcelsmes paraugus noņemt, kā ar tiem rīkoties un kā tos apstrādāt (8. pants).

-  Lai aizsargātu strādājošo veselību un drošību, ir jāveic atbilstoši pasākumi veselības un veterinārās aprūpes iestādēs (5. pants).

2.2.     Svarīga ir arī Padomes Direktīva 89/655/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā (otrā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. daļas nozīmē). 3. pants uzliek darba devējam pienākumu:

-  nodrošināt, lai darba ņēmējiem pieejamais darba aprīkojums ir piemērots darba veikšanai, un darba ņēmēji to var lietot, neapdraudot savu drošību un veselību;

-  ņemt vērā īpašos darba apstākļus un raksturu, kā arī risku, kas rodas, lietojot attiecīgo darba aprīkojumu;

-  veikt nepieciešamos pasākumus, lai šo risku mazinātu.

Turklāt darba ņēmēji ir jāinformē un jāapmāca par darba aprīkojuma izmantošanu un riska faktoriem, kas rodas to lietojot (6. un 7. pants).

3.        KĀPĒC IR NEPIECIEŠAMS RAST RISINĀJUMU LIKUMDOŠANAS CEĻĀ

3.1.     Teorētiski pašreizējiem tiesību aktiem jāapskata risks gūt ievainojumus ar injekciju adatām, bet praktiski tas tā nav. Komisijas paziņojums par veselības un darba drošības direktīvu praktiskās īstenošanas noteikumiem (KOM(2004)0062) norāda uz informācijas trūkumu valsts sektorā, slimnīcas ieskaitot.

3.2.     Norādījumu, izglītošanas kampaņu un citu nenormatīvo iniciatīvu izmantošana var palīdzēt tikai daļēji; tie ir jāizmanto papildus direktīvām[8].

3.3.     2004. gada ziņojumā par konkurenci Eiropā (SEC(2004)1397) ir atzīts, ka aizvien lielākā mērā veselības aprūpē sāk trūkt strādājošo, kas izraisa bažas visā Eiropā. Ir vairāki iemesli, kāpēc karjera veselības aprūpē netiek uzskatīta par pievilcīgu, bet darba drošības problēma, ar ko pašreiz ir jāsastopas darba vietās, noteikti ir viens no faktoriem.

4.        FINANSIĀLĀS SEKAS

.4.1.    Daudzos neatkarīgos pētījumos ir pārbaudīts, kādu ieguldījumu īstermiņā un ilgtermiņā dod investīcijas drošāku darba vietu un medicīnisko ierīču nodrošināšanā, lai izvairītos no injekciju adatu radītajiem ievainojumiem, un visos tajos tika izdarīts secinājums, ka visumā līdzekļi tiek ietaupīti1.

5.        ĪPAŠIE NOTEIKUMI

5.1.     Direktīvā 2000/54/EK ir jāiekļauj šādi noteikumi:

2. panta ca) apakšpunkts

„asās medicīniskās ierīces ir adatas ar dobu vidu (piemēram, tādas, kas ir šļircēm, lancetēm, speciālām asins paraugu ņemšanas ierīcēm, speciālām adatām ar spārniem un intravenoziem ilgkatetriem), šuvju likšanas adatas, skalpeļi un citi medicīniskie griešanas instrumenti”.

15. panta 1. punkta ca) apakšpunkts

 

„risks ievainoties ar adatām un citiem asajiem medicīniskajiem instrumentiem, kuri ir notraipīti ar asinīm.”

15. panta 2.a punkts

 

„Lai pacienti nebūtu apdraudēti, ierīcēm ir jābūt tādām, kas neizraisa ievainojumus un injekciju adatu bojājumus. Neskarot 2. punktu, veselības aprūpes un veterinārajās iestādēs, lai aizsargātu darba ņēmējus no adatu un citu medicīnisko instrumentu radītajiem ievainojumiem, ir jāveic šādi īpašie preventīvie pasākumi, piedaloties atbildīgajiem ārstiem:

(a)       ja iespējams, ir jālieto drošas un efektīvas sistēmas, lai līdz minimumam samazinātu kanulu lietošanu, piemēram, venozo ilgkatetru lietošanu, kas paliek vēnā;

(b)      pamatojoties uz riska novērtējumu, ir jāveic pasākumi, lai efektīvi izmantotu drošības ierīces, ja tādas ir, dodot priekšroku jomām, kur pastāv vislielākais risks inficēties vai gūt traumu nelaimes gadījuma rezultātā, ņemot vērā izmaksu un ieguvumu samēru;

 

(c)      darba metodes, kur pastāv risks gūt ievainojumu ar injekciju adatām, ir jāmaina uz drošākām metodēm un ir jāizvairās no adatu atkārtotas izmantošanas;

 

(d)      visi darbinieki, īpaši tie, kas veic venozo ilgkatetru ievadīšanu, ir jāmāca, kā adatas un citus asos medicīniskos instrumentus droši izmantot, likvidēt tos atbilstošos aso instrumentu konteineros, kā arī, kā šos konteinerus atbilstoši aizzīmogot;

 

(e)       ja adatas izmantošanas vietas tuvumā nav aso instrumentu konteinera, darbiniekiem ir jāņem līdzi vienreiz lietojams trauks, kas savukārt tiks izmests poliklīnikas atkritumu konteinerā, lai tādējādi izvairītos no inficēšanās asins nopilēšanas gadījumā;

 

(f)       darba vietā ir jābūt pieejamām rakstiskām instrukcijām un, ja iespējams, ir jābūt izliktiem paziņojumiem, kur būtu noteikts, kas ir jādara nelaimes vai incidenta gadījumā ar adatām un citiem asajiem medicīniskajiem instrumentiem;

(g)       uz nelaimes gadījumu vai incidentu ir tūlīt jāreaģē un tie ir jāpārbauda, kā arī steidzami jāveic pēckontakta profilakses pasākumi;

(h)       visiem darbiniekiem, kas var nonākt kontaktā ar adatām un citiem asajiem medicīniskajiem instrumentiem, ir jāpiedāvā potēties pret B hepatītu.”

(i)        īpašā reģistrācijas žurnālā ir jāreģistrē ievainojumi, kas ir gūti ar adatām un asajiem medicīniskajiem instrumentiem;

(j)      Komisijai ir jāpārliecinās (četrus gadus pēc tam, kad ir stājušās spēkā šajā rezolūcijā ieteiktās izmaiņas, kas ir jāveic Direktīvā 2000/54/EK), vai ir sekmīgi ieviestas drošības ierīces 2.a punkta b)apakšpunkta nozīmē. Pētījumos ir jānoskaidro, cik lielā mērā šādu ierīču ieviešana augsta inficēšanas riska zonās ir samazinājusi ievainojumu un infekciju skaitu un vai šī panta piemērošanas jomā ir jāiekļauj papildu jomas. Ir jānovērtē arī, kuras ierīces ir visefektīvākās un pieņemamākās darbiniekiem.

 

15. panta 2.b punkts

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas veselības aprūpes darbinieku aizsardzība pret asins saindēšanos no injekciju adatu ievainojumiem

Atsauces

2006/2015(INI)

Datums, kad to iesniedza EP

12.1.2006

Atbildīgā komiteja
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL
19.1.2006

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Stephen Hughes
27.10.2005

 

Izskatīšana komitejā

21.3.2006

19.4.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

20.4.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:
–:

0:

27

4

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Roselyne Bachelot-Narquin, Jean-Luc Bennahmias, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Harald Ettl, Carlo Fatuzzo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Karin Jöns, Jan Jerzy Kułakowski, Sepp Kusstatscher, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Mario Mantovani, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Jacek Protasiewicz, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Françoise Castex, Marian Harkin, Anne E. Jensen, Jamila Madeira, Leopold Józef Rutowicz, Elisabeth Schroedter, Evangelia Tzampazi, Yannick Vaugrenard, Anja Weisgerber

Iesniegšanas datums

25.4.2006

 

NODOŠANA ATPAKAĻ KOMITEJAI

Nodošanas datums komitejai saskaņā ar 52. panta 3.punktu

 

 

Nodošanas datums komitejai saskaņā ar 168. pantu

13.6.2006

Ziņojuma sniegšanas termiņš

none

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Stephen Hughes

27.10.2005

Izskatīšana komitejā

21.6.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.6.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

32

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Roselyne Bachelot-Narquin, Iles Braghetto, Milan Cabrnoch, Mogens N.J. Camre, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Harlem Désir, Ilda Figueiredo, Stephen Hughes, Karin Jöns, Jan Jerzy Kułakowski, Sepp Kusstatscher, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Ria Oomen-Ruijten, Siiri Oviir, Pier Antonio Panzeri, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Françoise Castex, Magda Kósáné Kovács, Elisabeth Schroedter, Patrizia Toia, Tadeusz Zwiefka

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums

22.6.2006

  • [1]  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.
  • [2]  OV L 393, 30.12.1989., 13. lpp.
  • [3]  OV L 262, 17.10.2000., 21. lpp.
  • [4]  OV L 304, 1.12.2005., 400. lpp.
  • [5]  Sk. KOM(2002)0118
  • [6]  a) EPINet Data. Dee May RGN, DMS. Period of Study: July 2000 to June 2001.
    b) Surveillance of Occupational Exposures in Italy: the SIROH program, Gabriella De Carli, Vincent Puro, Vincenzo Puro, Giuseppe Ippolito, and the SIROH group, SIROH, 6 – 2002.
    c) EPINet Spain, 1996 – 2000. Hermandez – Navarette MJ, Arribas – Llorent JL, Campins Marti M, Garcia de Codes Ilario.
    d) Risk of Hepatitis C Virus Transmission following Percutaneous Exposure in Healthcare Workers, 2003 – G De Carli, V Puro, G Ippolito, and the Studio Italiano Rischio Occupazionale da HIV (SIROH) Group.
  • [7] 
    a) (University of Wuppertal) Hofmann F, Kralj N, Beie M. Needle stick injuries in healthcare - frequency, causes and preventive strategies.
    Gesundheitswesen. 2002 May; 64(5):259-66.
    b) Schroebler S., Infektionsrisiko durch Nadelstichverletzungen für Beschäftigte im Gesundheitsdienst, in
    Dokumentationsband über die 40. Jahrestagung der Gesellschaft für Arbeitsmedizin und Umweltmedizin e.V., Rindt-Druck, Fulda 2000; fortgeführt und ergänzt, persönliche Mitteilung.
  • [8]  Piemēram, 2003. gada oktobrī Vācijā publicēja TRBA 250 (Bioloģisko aģentu tehniskās prasības), kur bija sīki norādītas konkrētas rekomendācijas, kā izvairīties no ievainojumiem ar asajiem medicīniskajiem instrumentiem, ieskaitot tādas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu, kas ietver adatu aizsardzību. Viena no TRBA 250 mērķiem ir samazināt injekciju adatu ievainojumu radītās infekcijas. Tāpēc papildus drošāku sistēmu ieviešanai šeit tiek ieteiktas alternatīvas drošākai kanulu lietošanai. Uzņēmēji palīdzību var atrast Darba drošības un veselības aizsardzības profesionālās asociācijas (BGR/TRBA 250) noteikumos. Ja viņi ievēro šeit aprakstīto tehniku, viņi var pieņemt, ka viss atbilst regulas par bioloģiskajām vielām noteikumiem (paredzamās sekas, atbilstības sekas). Taču, tā kā prasības ir formulētas kā ieteikumi, kur tiek lietoti tādi vārdi kā “vajadzētu”, nevis izvirzītas obligātas prasības, tām ir bijusi maza praktiska nozīme.