Ziņojums - A6-0228/2006Ziņojums
A6-0228/2006

    ZIŅOJUMS par rīcības plānu 2006.-2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo kopējo zivsaimniecības politiku

    26.6.2006 - (2006/2053(INI))

    Zivsaimniecības komiteja
    Referents: Philippe Morillon

    Procedūra : 2006/2053(INI)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A6-0228/2006
    Iesniegtie teksti :
    A6-0228/2006
    Debates :
    Pieņemtie teksti :

    EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

    par rīcības plānu 2006.–2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo kopējo zivsaimniecības politiku

    (2006/2053(INI))

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Parlamentam „Rīcības plāns 2006.–2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo kopējo zivsaimniecības politiku” (KOM(2005)0647),

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas perspektīvas" (KOM(2004)0820) un Komisijas dienestu dokumentu „Kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas iespēju izpēte un tās ieviešana” (SEC(2004)1596),

    –   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai „Kopienas Lisabonas programmas ieviešana: normatīvās vides vienkāršošanas stratēģija” (KOM(2005)0535),

    –   ņemot vērā Padomes 2005. gada 15. aprīļa secinājumus par Komisijas paziņojumu „Kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas perspektīvas” (8077/2005),

    –   ņemot vērā 2003. gada 16. decembra iestāžu nolīgumu „labākai likumdošanai”, kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju,[1]

    –   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

    –   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6-0228/2006),

    A. tā kā normatīvās vides uzlabošana un vienkāršošana ar mērķi šo vidi padarīt efektīvāku un pārskatāmāku ir Eiropas Savienības prioritāra darbība pilsoņu labā saistībā ar konkurētspējas stiprināšanu, izaugsmi un ilgtspējīgu attīstību, tādējādi veicinot Lisabonas mērķu sasniegšanu;

    B.  tā kā profesionāļi un valstu varas iestādes sūdzas par pasākumu izkliedētību un pārklāšanos, pašreizējo tekstu neskaidrību un nepieejamību, kā arī par grūtībām, ko rada administratīvais slogs daudzo dažkārt lieko prasību dēļ;

    C. tā kā to noteikumu, kuri regulē kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), vienkāršošanā plaši jāiesaista zvejnieki un citas iesaistītās puses;

    D   tā kā ar zivsaimniecības nozari ir jāapspriežas termiņos, kas ļautu tai piedalīties un laikus iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā,

    E.  tā kā KZP efektivitāte ir cieši saistīta ar harmonizētas pārbaudes un uzraudzības izveidošanu, kas piemērojama saistībā ar visiem profesionāļiem;

    1.  ļoti atzinīgi vērtē šo sektorālo rīcības plānu KZP vienkāršošanai un uzlabošanai;

    2.  pilnīgi piekrīt Komisijas nospraustajiem mērķiem, īpaši pašreizējos tekstu skaidrības uzlabošanai, vienkāršošanai un labākai pieejamībai, kā arī to valsts iestāžu administratīvo izmaksu un administratīvā sloga samazināšanai, kuras ir atbildīgas par zivsaimniecību un maksājumu un ierobežojumu atvieglošanu zvejniekiem;

    3.  atzinīgi vērtē Komisijas ieteikto metožu kopumu, īpaši triju gadu rīcības plānu no 2006. līdz 2008. gadam;

    4.  atbalsta Komisijas viedokli par to, ka pūliņus vienkāršošanas jomā nepieciešams vērst uz resursu saglabāšanu un zvejas darbību uzraudzības politiku;

    5.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi patiešām stiprināt visu plānotajos pasākumos ieinteresēto pušu apspriedes pirms normatīvo aktu pieņemšanas un ka šīm apspriedēm jānotiek pēc iespējas agrīnā posmā, lai ieinteresētās puses varētu efektīvi veicināt sagatavošanas darbus pirms ikviena likumdošanas priekšlikuma;

    6.  uzskata, ka pirms katra likumdošanas priekšlikuma jāveic ietekmes izpēte; ka šīs izpētes pamatā jābūt precīzai, objektīvai un pilnīgai informācijai un ka tā laikus jāpadara publiski pieejama;

    7.  uzskata, ka ir ļoti svarīgi saistībā ar katru jaunu normatīvu paredzēt pietiekamu laiku starp pieņemšanas dienu un piemērošanas dienu, lai iesaistītās puses varētu pielāgoties;

    8.  uzskata, ka reglamentējošie dokumenti ir jāizstrādā precīzāk, un tā, lai tie būtu ieinteresētajām pusēm saprotami;

    9.  uzskata, ka ir nepieciešams sistemātiski veikt pieņemto pasākumu efektivitātes un īstenošanas vērtēšanu, izmantojot skaidri noteiktus objektīvus rādītājus;

    10. prasa, lai konsultatīvajām struktūrām (īpaši Reģionālās konsultatīvās padomes un Zivsaimniecības un akvakultūras padomdevēju komiteja) būtu nozīmīga loma vienkāršošanas un esošo un jauno pasākumu novērtēšanas un ieviešanas procesā; uzskata, ka ciešāka sadarbība ar šīm struktūrām noteikti veicinātu ar zivsaimniecību saistīto struktūru līdzdalību likumdošanā attiecībā uz šo nozari;

    11. uzskata, ka ir ļoti svarīgi pārskatīt uz tehniskajiem pasākumiem un ar zvejas intensitātes pārvaldību, kontroli un nozvejas ierobežošanu saistītajiem pasākumiem attiecināmo noteikumu juridisko struktūru, īpaši, lai padarītu tekstus skaidrākus, atvieglotu to saprotamību un koherenci, svītrotu novecojušos noteikumus, saīsinātu un nostiprinātu noteikumus, kas attiecas uz katru KZP sadaļu;

    12. atbalsta rīcības plānā uzskaitītos vienkāršošanas darbības galvenos virzienus saistībā ar pieļaujamā nozvejas līmeņa noteikšanu (PNL)/kvotām un zvejas intensitāti, īpaši pašreizējo dažādo sastāvdaļu atsevišķu apstrādi, viendabīgām mērķgrupām domātus lēmumus un uz daudzgadu attīstību vērstu pieeju;

    13. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu, kura mērķis ir pārveidot pašreizējo likumdošanu, izmantojot tehnisko pasākumu pakāpenisku pārgrupēšanu, vienlaicīgi padarot skaidrākus spēkā esošos noteikumus un nodrošinot normatīvu lielāku koherenci un saskaņotību;

    14. paziņo, ka nepiekrīt Komisijas piedāvātajai iespējai iesniegt Padomē lakonisku regulu, kurā būtu iekļauti tehniski pasākumi, kurai sekotu detalizētas Komisijas regulas tā kā tādi būtiski aspekti kā tehnisko pasākumu kopums, kam jāpārvalda Kopienas flote, noteikti jāizskata un jāpieņem Eiropas Parlamentam un Padomei;

    15. uzskata, ka īpaši uzmanīgi jāizskata iespēja atļaut dalībvalstīm pieņemt dažus vietēji piemērojamus tehniskus pasākumus; uzskata, lai izvairītos no šāda noteikuma jebkādas negatīvas ietekmes uz vidi, ir nepieciešams. lai tā izmantošana tiktu periodiski novērtēta;

    16. norāda, ka Padomes 2002. gada 20. decembra Regulas (EK) Nr. 2371/2002 par zivju resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku 9. pantā[2]jau atļauts dalībvalstīm pieņemt nediskriminējošus pasākumus, lai saglabātu un pārvaldītu zivsaimniecību resursus, kā arī lai samazinātu zvejas ietekmi uz jūras ekosistēmu saglabāšanu 12 jūras jūdžu attālumā no robežlīnijas; mudina Komisiju uzmanīgi turpināt jebkādu šī principa paplašināšanu, jo atļauja pieņemt dažus vietēji piemērojamus tehniskus pasākumus varētu radīt diskriminējošas situācijas saistībā ar dalībvalstīm;

    17. atbalsta konkrētu pieeju izstrādāšanu noteiktam reģionam vai zivsaimniecībai, kuras tiktu balstītas uz zinātniskiem kritērijiem saistītiem ar resursu aizsardzību un ietekmes uz sociālo jomu un tautsaimniecību padziļinātu izpēti un uzskata, ka visām iesaistītajām pusēm jābūt cieši iesaistītām šo pieeju izstrādāšanā;

    18. uzskata, ka atbilstīgi katras dalībvalsts situācijai zivsaimniecības nozarē, ir nepieciešams mīkstināt krājumu atjaunošanas un pārvaldības plānus, ko atbilstīgi KZP piedāvā Komisija;

    19. atbalsta pieaugošo informātikas, informācijas tehnoloģiju izmantošanu, lai atvieglotu piekļuvi Kopienas tiesību aktiem, kā arī lai atvieglotu un racionalizētu valsts iestādēm, kā arī profesionāļiem domāto datu vākšanu un sūtīšanu;

    20. uzskata, ka informācija par reglamentējošiem noteikumiem ir jānosūta tālāk, ne tikai izmantojot oficiālus kanālus, bet tai jāsasniedz ieinteresētās puses arī tiešā veidā, izmantojot asociācijas, reģionālās padomdevēju padomes, internetu, rīcības kodeksa izstrāde utt.;

    21. uzskata, ka jauno tehnoloģiju izmantošanas paplašināšanai uz zvejas kuģiem jānotiek pakāpeniski, paredzot atkāpes attiecībā uz vismazākajiem kuģiem un paredzot pietiekami ilgus pārejas periodus, lai nozare varētu tām pielāgoties;

    22. uzskata, ka ir nepieciešams piešķirt Kopienas atbalstu šo jauno, ilgtspējīgo tehnoloģiju attīstībai, kā arī nepieciešamajai speciālajai apmācībai;

    23. uzskata, ka ir ļoti svarīgi konsolidēt un pārstrādāt noteikumus, kuri attiecas uz visiem aspektiem, kas saistīti ar zvejas darbību kontroli un uzraudzību;

    24. aicina Komisiju uzsākt to Kopienas noteikumu pārskatīšanu, kuri saistīti ar minimālajiem izmēriem, ar mērķi tos saskaņot;

    25. no jauna apstiprina nepieciešamību izveidot saskaņotu inspekcijas un kontroles sistēmu, kas piemērojama visiem profesionāļiem, kopā ar vienotu interpretācijas noteikumu shēmu un soda procedūrām, lai stiprinātu zvejnieku uzticību svarīgajam vienādās attieksmes principam; uzskata, ka Kopienas zivsaimniecības kontroles aģentūrai jāveicina šī mērķa sasniegšana;

    26. atzinīgi vērtē vispārējo principu, kura mērķis ir racionalizēt dalībvalstu un nozares pārskatu sniegšanas pienākumus un uzsver dažu Komisijas ziņojumu noderīgumu, īpaši KZP izpildes uzraudzības jomā;

    27. uzskata, ka jāpadara skaidrāka, jāuzlabo un jādatorizē atļauju pārvalde zvejai ārpus Kopienas ūdeņiem, piemēram, datus par nozveju un zvejas intensitāti, kas saistīta ar šīm darbībām un apsveic jau izstrādātās Komisijas iniciatīvas šajā virzienā;

    28. piekrīt Komisijai, ka garās un sarežģītās procedūras, ko piemēro Eiropas Savienība, lai Kopienas tiesību aktos iestrādātu reģionālo zivsaimniecības organizāciju pieņemtos noteikumus, ir pilnīgi nevajadzīgas, bet uzskata, ka lielākā daļa sarežģītības šajā pārveides procesā rodas pārmērīgās birokrātijas dēļ pašā Komisijā, un tāpēc kategoriski noraida iespēju, ka jāveic kāds vienkāršošanas process, atņemot Eiropas Parlamentam tā pienākumu attiecībā uz iesaistīšanos likumdošanas procedūrās;

    29. turklāt aicina Komisiju pabeigt „paraugnolīgumu” divām partnerattiecību nolīguma kategorijām zivsaimniecības jomā (jauktais un saistībā ar tunzivju zvejas kuģiem), kas būs par pamatu abu pušu tiesību un pienākumu nostiprināšanai (Kopiena un trešā valsts);

    30. uzskata par prioritāti no jauna noteikt un vienkāršot sarunu procesu un zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu pārraudzību un izsaka gandarījumu par nesenajiem Komisijas centieniem šajā virzienā;

    31. paziņo, ka ir gatavs aktīvi veicināt centienus vienkāršot procesu un aicina iestādes uz nepārtrauktu dialogu labākai likumdošanai atbilstīgi KZP;

    32. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

    • [1]  OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.
    • [2]  OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.

    PASKAIDROJUMS

    I - Ievads

    Šī rīcības plāna pamatā ir plašāks konteksts, kas saistīts ar Eiropas Savienības normatīvās vides uzlabošanas procesu un daudzajām iniciatīvām, kuras Komisija vairākus gadus izvirza šajā jomā.

    Attiecībā uz kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) vienkāršošana ir 2002. gadā pieņemtās reformas dabīga sastāvdaļa, un jau ir īstenoti vērā ņemami centieni, vai tos pašlaik īsteno[1].

    Eiropas Komisija 2004. gada decembrī publicēja paziņojumu par „kopējās zivsaimniecības politikas normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas perspektīvām” (COM(2004)820 galīgais). Šo paziņojumu papildināja Komisijas darba dokuments ar KZP normatīvās vides vienkāršošanas un uzlabošanas iespēju un tās īstenošanas sīku analīzi (SEC(2004)1596).

    Turklāt 2005. gada 26. aprīlī Padome pieņēma secinājumus, apstiprinot Komisijas ierosinātās pamatnostādnes, un pauda piekrišanu trīs mērķiem, kas bija noteikti KZP vienkāršošanai (8077/05) :

     esošo tekstu skaidrības uzlabošana, to vienkāršošana, kā arī lielāka pieejamība;

     valsts pārvaldes iestāžu administratīvā sloga un izmaksu samazināšana;

     administratīvā sloga un ierobežojumu atvieglošana speciālistiem.

    Šo mērķu īstenošana ļautu ne vien vienkāršot kopējo zivsaimniecības politiku, bet arī padarīt to efektīvāku.

    II – Rīcības plāns 2006.-2008. gadam

    Ar šo paziņojumu Komisija precizē vienkāršošanas pasākumus, ko tā no 2006. līdz 2008. gadam iecerējusi īstenot zivsaimniecības nozarē. Tā piedāvā īpašu metodoloģiju un norāda noteikumus, kas jāuzlabo vispirms, katrā gadījumā atsevišķi precizējot veicamos vienkāršošanas pasākumus.

    Komisija norāda trīs normatīvo aktu kategorijas, kas jāvienkāršo:

    -    normatīvie akti, kuru pārskatīšana jau ir uzsākta un kuriem ir ieviesti daži vienkāršošanas principi;

    -    jaunie normatīvie akti, kas jāizstrādā nākamajos gados un kam tie mērķi, kuri noteikti saistībā ar vienkāršošanu, būs sistemātiski jāievēro;

    -    daži spēkā esoši normatīvie akti, kas jāvienkāršo vispirms, tas ir, tie, par kuriem Komisija uzskata, ka uz tiem pēc iespējas ātrāk jākoncentrē vienkāršošanas centieni.

    Komisijas rīcības plāns ir vērsts galvenokārt uz šo pēdējo normatīvo aktu kategoriju.

    Laikposmam no 2006. līdz 2008. gadam Komisija uzskata, ka KZP vienkāršošanai vispirms jāaptver noteikti normatīvie noteikumi par zivsaimniecības darbības pārvaldības un kontroles pasākumiem.

    Šim nolūkam katrā konkrētajā gadījumā Komisija uzskata, ka, pilnībā ievērojot proporcionalitātes principu, ir svarīgi:

     pārskatīt acquis communautaire, pamatojoties uz metodēm, ko tā noteikusi savā 2005. gada 25. oktobra paziņojumā (COM (2005) 535),

     veicināt normatīvo tekstu saprotamību un informācijas pieejamību, izstrādājot zvejnieku un attiecīgo pārvaldes iestāžu vajadzībām pielāgotus instrumentus,

     gan zvejniekiem, gan visām attiecīgajām pārvaldes iestādēm samazināt slogu, izmaksas un ierobežojumus.

    Zivsaimniecības resursu saglabāšanas politikas jomā Komisija ierosina prioritāti piešķirt tiem normatīvajiem instrumentiem, kas attiecas uz:

     noteiktu zivju krājumu un zivju krājumu grupu pārvaldību un saglabāšanu, ko Kopienas kuģiem piemēro Kopienas ūdeņos un ūdeņos, kuriem noteikti nozvejas ierobežojumi – Kopējā pieļaujamā nozveja (TAC)/kvotas, zvejas intensitāte (1. tabula),

     pasākumiem, kas vērsti uz zivsaimniecības resursu saglabāšanu, īstenojot tehniskus pasākumus zivju mazuļu aizsardzībai (2. tabula),

     kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai vajadzīgo datu vākšanu un pārvaldību (3. tabula).

    Kontroles jomā Komisija uzskata, ka vienkāršošanas pasākumiem jāattiecas uz četrām konkrētām jomām, lai:

     pielāgotu visus normatīvos noteikumus, kas attiecas uz zvejas darbību kontroli (4. tabula),

     maksimāli datorizēt un attīstīti sistēmas, kas pielāgotas zivju resursu pārvaldības un saglabāšanas pasākumu piemērošanas uzlabošanai (5. tabula),

     gan zvejniekiem, gan attiecīgajām pārvaldes iestādēm samazināt pienākumu sniegt atskaites (6. tabula),

     uzlabot zvejas atļauju pārvaldību ārpus Kopienas ūdeņiem (7. tabula).

    III – Referenta komentāri

    Referents pauž gandarījumu par šo Komisijas iniciatīvu.

    Viņš pilnībā pievienojas izvirzītajiem mērķiem un atbalsta Komisijas piedāvāto metodoloģiju, jo īpaši trīs gadu rīcības plāna izstrādāšanu laikposmam no 2006. līdz 2008. gadam, nosakot prioritārās jomas (saglabāšanas politika un zvejas darbību kontrole), kā arī veicamo pasākumu vispārējos virzienus.

    Referents ir gandarīts, ka Komisija ar iesaistītajām pusēm saskaņos viedokļus, lai nodrošinātu, ka tās pievienosies visām ierosinātajām iniciatīvām.

    Referents uzskata, ka vissvarīgākie aspekti, kas attiecas uz visiem vienkāršošanas mērķiem ir šādi: iepriekšēju un savlaicīgu konsultāciju veicināšana; nozares konsultatīvo struktūru, jo īpaši reģionālo konsultatīvo padomju un Zivsaimniecības un akvakultūras konsultatīvās komitejas, ieguldījums; biežāka ietekmes analīzes izmantošana; pieņemto tiesību aktu efektivitātes un īstenošanas novērtējumu sistemātiska izmantošana, pamatojoties uz objektīviem un precīzi noteiktiem kritērijiem; esošo noteikumu juridiskās struktūras pārskatīšana, lai attiecīgos dokumentus padarītu skaidrākus, padarītu to saprotamākus un konsekventākus, lai atceltu novecojušus noteikumus, lai pārstrādātu un nostiprinātu normatīvo struktūru, kas attiecas uz katru KZP sadaļu. Tomēr referents uzskata, ka ir jāpalielina termiņi starp lēmumu pieņemšanas datumiem un piemērošanas datumiem, lai nozare varētu pielāgoties visām jaunajām iniciatīvām.

    Ir vēlama lielāka datoru, informācijas tehnoloģiju un automatizācijas izmantošana, jo šīs tehnoloģijas ļaus atvieglot Kopienas tiesību aktu pieejamību, kā arī atvieglot un racionalizēt datu vākšanu un nodošanu gan valstu pārvaldes iestādēm, gan speciālistiem.

    Šīs tehnoloģijas tomēr ir jāievieš pakāpeniski, ņemot vērā aspektus, kas saistīti ar tehniskajām grūtībām un iesaistītajām izmaksām, un paredzot īpašus noteikumus vismazākajiem kuģiem. Šajā jomā ir jāpiešķir Kopienas atbalsta līdzekļi.

    Referents uzskata, ka ir jāracionalizē dalībvalstu un nozares pienākumus sniegt deklarācijas un atskaites, kas tās ir liekas un nelietderīgas, tomēr neizraisot pārvaldības un kontroles vājināšanos. Daži Komisijas ziņojumi Padomei un Parlamentam (piem., “ziņojumi par smagiem pārkāpumiem”, „KZP ievērošanas rezultāti”) ir ļoti lietderīgi, bet tos tomēr varētu apvienot vai racionalizēt.

    Referents uzsver, ka ārpus Komisijas noteiktajām prioritārajām jomām, ir nepieciešams panākt progresu vienkāršošanas jomā arī attiecībā uz zvejas partnerības nolīgumiem („modeļa” galīga izstrādāšana; sarunu un uzraudzības procedūras uzlabošana).

    Turklāt referents uzskata, ka dažu šajā rīcības plānā minēto ieceru praktiska piemērošana ir katrā konkrētajā gadījumā rūpīgi jāizskata. Runa ir tieši par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt noteiktus vietējas piemērošanas tiesību aktus, tā kā šāda veida atļauja varētu izraisīt diskriminācijas gadījumus starp dažādām dalībvalstīm.

    Referents izturas piesardzīgi arī pret ieceri vispārējos virzienus nošķirt no tīri tehniskiem aspektiem, jo par pēdējiem pieņem Komisijas regulas, kas ir sīkāk izstrādātas un ko „vieglāk atjaunināt”. Ja, no vienas puses, tādējādi tiek ievēroti principi, kuru mērķis ir nodrošināt labāku likumdošanu, šie pasākumi, no otras puses, nedrīkst pārkāpt Kopienas likumdevēja noteiktās robežas un mērķus.

    Visbeidzot, referents uzskata, ka vienkāršošanas metodes un pasākumi nekādā gadījumā nedrīkst aizstāt vai skart Kopienas lēmumu pieņemšanas procesu un institucionālo līdzsvaru un jo īpaši Eiropas Parlamenta nozīmi un politisko atbildību.

    Referents apzinās, ka KZP vienkāršošanas procesa pamatā ir plašāks konteksts. Šajā sakarā viņš atgādina Eiropas Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par jautājumiem, kas saistīti ar Kopienas likumdošanas kvalitātes uzlabošanu[2], pieņemtos iestāžu nolīgumus[3], notiekošās iestāžu apspriešanās svarīgumu, jo īpaši, lai pieņemtu Kopienas metodi un procedūru ietekmes analīžu ieviešanai un lai reformētu esošo normatīvās funkcijas deleģēšanu („komitoloģijas” sistēma), kā arī iekšējo apsvēršanu, lai uzlabotu un paātrinātu Parlamenta procedūras spēkā esošo tiesību aktu vienkāršošanas priekšlikumu izskatīšanai.

    Labāka likumdošana ir kopēja atbildība, kas attiecas uz Kopienas iestādēm, kā arī uz konsultatīvajām struktūrām, dalībvalstīm un iesaistītajām pusēm.

    Referents piekrīt, ka KZP vienkāršošana nav pašmērķis un ka šī procesam jāsniedz rezultāti, kas atbilst iesaistīto pušu, jo īpaši zvejnieku un to pārvaldes iestāžu, kas iesaistītas kopējās zivsaimniecības politikas pārvaldībā un kontrolē, vajadzībām.

    • [1]  Piemēram, tiek minēts priekšlikums regulai, ar ko izveido jauno Eiropas Zivsaimniecības fondu, kura aizstāj vai pielāgo 4 esošo regulu noteikumus, un priekšlikums regulai par Kopienas finanšu pasākumiem attiecībā uz KZP īstenošanu, ar kuru aizstāj daudzus juridiskos noteikumus, lai izveidotu konsekventāku juridisko pamatu.
    • [2]  Piemēram, tā 2000. gada 26. oktobra rezolūcija par Komisijas ziņojumiem „Labāka likumdošana 1998: kopēja atbildība” un „Labāka likumdošana 1999”; 2001. gada 29. novembra rezolūcija par Komisijas Balto grāmatu „Eiropas pārvaldība”; 2003. gada 8. aprīļa rezolūcija par Komisijas ziņojumiem „Labāka likumdošana 2000” un „Labāka likumdošana 2001”; 2004. gada 26. februāra rezolūcija par Komisijas ziņojumu „Labāka likumdošana 2002”; 2004. gada 9. marta rezolūcija par Komisijas paziņojumu par normatīvo aktu vienkāršošanu un uzlabošanu; 2004. gada 20. aprīļa rezolūcija par Kopienas tiesību aktu un apspriešanās procedūru ietekmes novērtējumu.
    • [3]  Jo īpaši 2003. gada 16. decembra iestāžu nolīgums „Labāka likumdošana”, kas noslēgts starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju (OV C 321, 31.12.2003., 1. lpp.), kā arī visu trīs iestāžu 1994. gada 20. decembra nolīgums par „Paātrināta darba metodi normatīvo tekstu oficiālai kodifikācijas” (OV C 102, 4.4.1996., 2. lpp.), 1998. gada 22. decembra nolīgums par „Kopējām pamatnostādnēm Kopienas tiesību aktu redakcionālajai kvalitātei” (OV C 73, 17.3.1999., 1. lpp.) un 2001. gada 28. novembra nolīgums „Juridisko aktu pārstrādāšanas tehniskas strukturālāku izmantošanu” (OV C 77, 28.3.2002. 1. lpp.).

    PROCEDŪRA

    Virsraksts

    Rīcības plāns 2006.-2008. gadam, ar kuru vienkāršo un uzlabo kopējo zivsaimniecības politiku

    Procedūras numurs

    2006/2053(INI)

    Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
      Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

    PECH
    16.3.2006

    Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
      Datums, kad paziņoja plenārsēdē

     

     

     

     

     

    Atzinumu nav sniegusi
      Lēmuma datums

     

     

     

     

     

    Ciešāka sadarbība
      Datums, kad paziņoja plenārsēdē

     

     

     

     

     

    Referents(-e/-i/-es)
      Iecelšanas datums

    Philippe Morillon
    31.1.2006

     

    Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

     

     

    Izskatīšana komitejā

    18.4.2006

    2.5.2006

     

     

     

    Pieņemšanas datums

    21.6.2006

    Galīgā balsojuma rezultāti

    +:

    –:

    0:

    23

    0

    0

    Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

    James Hugh Allister, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Alfred Gomolka, Pedro Guerreiro, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Bernard Poignant, Dirk Sterckx, Struan Stevenson, Margie Sudre

    Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

    Duarte Freitas, James Nicholson

    Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

    Danutė Budreikaitė

    Iesniegšanas datums

    26.6.2006

    Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

    ...