ZIŅOJUMS par Eiropas nākotnes sociālo modeli
13.7.2006 - (2005/2248(INI))
Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referenti: José Albino Silva Peneda, Proinsias De Rossa
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas nākotnes sociālo modeli
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 20. oktobra paziņojumu par Eiropas vērtībām globalizētajā pasaulē (KOM(2005)0525),
– ņemot vērā Eiropas Konstitucionālā līguma projektu[1],
– ņemot vērā Eiropas Sociālo hartu,
– ņemot vērā 2006. gada 18. janvāra rezolūciju par Eiropadomes nostāju attiecībā uz finanšu plānu un Iestāžu nolīgumu 2007.–2013. gadam,[2]
– ņemot vērā ILO konvencijas par starptautisko nodarbinātību un vides standartiem,
– ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju[3],
– ņemot vērā Augstā līmeņa grupas ziņojumu par sociālās politikas nākotni paplašinātajā Eiropas Savienībā pēc 2004. gada maija,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Sociālo programmu no 2006. līdz 2010. gadam (KOM(2005)0033),
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par Sociālās politikas ilgtspējīgu finansēšanu Eiropas Savienībā (SEC(2005)1774),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Eiropas politiku attiecībā uz jaunatni – Jaunatnes problēmu risināšana Eiropā – Eiropas Jaunatnes pakta īstenošana un pilsoniskās aktivitātes veicināšana,
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par sociālo stāvokli Eiropas Savienībā (SEC(2004)0636),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6-0238/2006),
A. tā kā Eiropas sociālais modelis atspoguļo kopējas vērtības, kuru pamatā ir miera saglabāšana, sociālais taisnīgums, vienlīdzība, solidaritāte, brīvības un demokrātijas veicināšana, kā arī cilvēktiesību ievērošana;
B. tā kā viens no Eiropas sociālā modeļa stūrakmeņiem ir sociāla ekonomika jeb trešais pīlārs;
C. tā kā pēdējo 60 gadu laikā Eiropas sociālajā modelī atspoguļotais vērtību kopums ir ļāvis ES veiksmīgi kļūt par teritoriju, kurā valda lielāka ekonomiskā labklājība un sociālais taisnīgums;
D. tā kā dalībvalstīs pastāv atšķirīgas sociālās sistēmas un dalībvalstis šīs vērtības ir īstenojušas dažādi, tās kopīgi apņemas panākt līdzsvaru, kas balstīts uz aktīvu savstarpēju atkarību starp ekonomisko izaugsmi un sociālo solidaritāti, un tas ir atspoguļots Eiropas sociālajā modelī kā vērtību kopumā, ko raksturo sistēmu dažādība,
E. tā kā dalībvalstis un ES par prioritāti ir noteikušas ar Eiropas sociālo modeli saistītu vērtību aizsardzību, uz ko norāda Lisabonas stratēģijas mērķi, kas sociālo attīstību nosaka par vienu no ilgtspējīgas attīstības pīlāriem;
F. tā kā pastāv neapšaubāma vajadzība modernizēt un uzlabot Eiropas sociālo modeli, lai risinātu ar demogrāfiskām pārmaiņām un globalizāciju saistītas problēmas un palielinātu cilvēkresursu piemērošanās spēju dinamiskajai tehnoloģiju attīstībai ar mērķi panākt labāku sociālo integrāciju un sociālo taisnīgumu un veiksmīgāk izskaust nabadzību;
G. tā kā Eiropas sociālajam modelim ir jāparedz pasākumi, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar pieaugošo migrāciju un imigrāciju, kā arī to ietekmi uz sociālo kohēziju;
H. tā kā nekādas Eiropas sociālā modeļa reformas nedrīkst mainīt tā būtību;
I. tā kā Eiropas sociālā modeļa pamatā ir līdzvērtīga samaksa par vienādu darbu;
J. tā kā lielāka ekonomiskā izaugsme ir svarīga, lai nodrošinātu Eiropas sociālo standartu ilgtspējīgumu, un sociālos standartus raksturo ilgtspējīgs pieaugums;
K. tā kā pietiekamiem ienākumiem un cienīgai dzīvei ir īpaši būtiski loma sociālajā integrācijā un aktīvā līdzdarbībā sabiedrībā;
L. tā kā atbilstīgi izstrādātu sociālo politiku nevajadzētu uzskatīt par apgrūtinājumu, bet gan faktoru, kas pozitīvi ietekmē ES ekonomisko izaugsmi, ne vien palielinot ražīgumu un konkurētspēju, bet arī radot sociālo kohēziju, palielinot pilsoņu dzīves standartus un nodrošinot pamattiesību pieejamību un vienlīdzību, tādējādi kļūstot par būtisku sabiedrības miera un politiskās stabilitātes faktoru, bez kura nav sasniedzama ilgstoša ekonomiskā augšupeja;
M. tā kā šādai sociālajai politikai ir jāatzīst, ka darba devēji lielākoties ir mazie un vidējie uzņēmumi un ka tie nodarbina lielāko daļu darba ņēmēju;
N. tā kā vispārējas nozīmes pakalpojumi (VNP) un vispārējas ekonomiskās nozīmes pakalpojumi (VENP) kā pamatelementi, ar kuru palīdzību dalībvalstis var nodrošināt sociālo un teritoriālo kohēziju, un kā jomas, kurās dalībvalstis saglabāja noteikšanas un finansēšanas tiesības, pirmo reizi tika skaidri atzītas Amsterdamas līgumā, un tā kā šī nostāja tika atbalstīta Eiropas Konstitucionālā līguma projektā, kas nodrošināja skaidrāku juridisko pamatu Eiropas tiesību aktu sistēmai šajā jomā;
O. tā kā Eiropas sociālā modeļa jēdziens ir atspoguļots ierosinātajā Konstitūcijas līgumā un tā pamatā ir vienlīdzības, solidaritātes un nediskriminācijas principi;
P. tā kā dalībvalstīm ir jāievēro Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006–2010 (KOM(2006)0092) un Eiropas dzimumu līdztiesības pakts, kā arī pilnībā jātransponē pašreizējie Kopienas tiesību akti pretdiskriminācijas jomā dalībvalstu tiesību aktos;
Q. tā kā ES ir potenciāls, lai ar tirdzniecību pozitīvi vai negatīvi ietekmētu dažādu citu pasaules reģionu ekonomiku gan saistībā ar tās lomu PTO, gan nosacījumiem, ko tā piemēro nolīgumiem, kas ir pamatā tās ienākšanai vismazāk attīstītajos reģionos un valstīs,
R. tā kā tādas tirdzniecības politikas īstenošana, kura ir balstīta uz Eiropas kopēju izvēli un pasaules mēroga kopējām vērtībām, kā arī atbalsta politika, kuras mērķis ir veicināt izglītību, pamata darba un vides standartus, pārredzamības un labas pārvaldības standartus, sekmēs ES politiskās ietekmes nostiprināšanu starptautiskās iestādēs;
Eiropas sociālā modeļa reforma
1. uzsver nepieciešamību saglabāt un stiprināt vērtības, kas ir saistītas ar Eiropas sociālo modeli, t.i., vienlīdzību, solidaritāti, individuālas tiesības un atbildību, nediskrimināciju un resursu pārdali, lai visiem pilsoņiem būtu pieejami augstas kvalitātes sabiedriskie pakalpojumi, kā arī saglabāt un stiprināt jau sasniegtos augstos sociālos standartus;
2. skaidri atgādina, ka pietiekami spēcīga, lai aizsargātu savas intereses, var būt vienīgi tāda ES, kuras pamatā ir ekonomiskā un sociālā kohēzija, kas aizsargā kopējās vērtības;
3. ir pārliecināts, ka vienīgā iespēja ir nekavējoties veikt ekonomiskās un sociālās sistēmas reformas, ja šīs sistēmas neatbilst efektivitātes un sociāli ilgtspējīgas attīstības kritērijiem un ja tās nespēj risināt ar demogrāfiskajām pārmaiņām, globalizāciju un IT revolūciju saistītas problēmas;
4. pauž dziļu vilšanos par pašreizējo izaugsmes tempu, kas ļoti apgrūtina strukturālas reformas;
5. apzinās ES pilsoņu bieži izplatītās bažas attiecībā uz bezdarbu, jo īpaši bezdarbu jaunu cilvēku vidū, atstumtību, nabadzību, nedrošību darba tirgū un iespējamo sociālās nodrošināšanas sistēmu sabrukumu;
6. uzskata, ka gadījumos, kad demogrāfiskās izmaiņas un bezdarbs neproporcionāli skar noteiktas grupas, Eiropas Savienībai ir jācenšas nodrošināt vienlīdzīga pieeja augstas kvalitātes darbam;
7. uzskata, ka ir jāatjauno ES apņemšanās īstenot sociālas Eiropas mērķi, piešķirot tam īpaši būtisku lomu, lai atjaunotu pilsoņu uzticību ES projektam, kas nodrošina darbavietas, izaugsmi un labklājību;
8. pilnībā apzinās, ka nodarbinātības un sociālā politika joprojām lielā mērā paliek valstu kompetencē, taču uzsver, ka saskaņā ar Līgumiem šajā jomā ir pilnvaras arī ES, un ka ir jāizveido spēcīgāka ekonomiska un sociāla sistēma, lai dalībvalstis vajadzības gadījumā varētu īstenot reformas valsts līmenī atbilstīgi saviem ekonomiskajiem, sociālajiem un politiskajiem apstākļiem;
9. aicina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai pilnībā ieviestu iekšējo tirgu kā ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas palielināšanās priekšnoteikumu, ņemot vērā to, ka nedrīkst pieļaut sociālo, patērētāju un vides apstākļu pasliktināšanos;
10. atbalsta Komisijas centienus veicināt Eiropas uzņēmumu izveidi un veiksmīgu darbību, jo īpaši attiecībā uz tādiem MVU, kuri sniedz ievērojamu ieguldījumu ES ekonomikā un kuros ir nodarbināta lielākā daļa privātā sektora darba ņēmēju;
11. aicina Komisiju un Padomi ievērot sākotnējo Lisabonas stratēģijas vienādmalu trīsstūra principu un attīstīt tādu pieeju, kura nodrošinātu lielāku līdzsvaru starp ekonomisko koordināciju no vienas puses un nodarbinātības un sociālās un aizsardzības politiku no otras puses;
12. pauž vilšanos par to, ka daudzas dalībvalstis ir tālu no Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanas, tādēļ atkārtoti aicina dalībvalstis pilnībā īstenot pārskatītās Lisabonas stratēģijas vadlīnijas, kas tiek uzskatītas par vienīgo ilgtspējīgo veidu, lai panāktu ekonomisku izaugsmi, palielinātu konkurētspēju un radītu vairāk labāku darba vietu; īpaši aicina dalībvalstis īstenot noteiktu nodarbinātības mērķu kopumu, jo īpaši attiecībā uz sievietēm un jauniem cilvēkiem, investīciju pētniecību un attīstību, bērnu aprūpi un mūžizglītību; uzskata Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanu par minimumu, kas ir īpaši svarīgs, lai dalībvalstis varētu īstenot nepieciešamās strukturālās reformas;
13. iesaka dalībvalstīm padziļināt sadarbību un apmaiņu ar labākajām praksēm, izmantojot uzlabotu atklāto koordinācijas metodi, kas tādējādi nodrošinātu efektīvu politikas izstrādes instrumentu nodarbinātības, sociālās aizsardzības, sociālās atstumtības, dzimumu vienlīdzības darba tirgū, pensiju un veselības aprūpes jomā; uzskata, ka atklātajai koordinācijas metodei ir jāpastiprina parlamentu, sociālo partneru un attiecīgo organizāciju loma;
14. aicina Komisiju padarīt demokrātiskāku atklāto koordinācijas metodi, nodrošinot, ka ne vien Eiropas Parlamentam, bet arī dalībvalstu parlamentiem ir pilnvērtīgas iespējas ietekmēt to, kā dalībvalstu valdības nosaka un īsteno mērķus;
15. uzsver sabiedrisku kampaņu uzsākšanas nozīmi, lai izskaidrotu un pārrunātu to reformu mērķu būtību, kurās aktīvi jāpiedalās ES iestādēm, dalībvalstu valdībām, sabiedriskajām organizācijām, sociālajiem partneriem un NVO;
16. atkārtoti pauž atbalstu 2005. gada 12. janvāra rezolūcijai par Eiropas Konstitucionālo līgumu[4] un Komisijas „3D” dialoga, debašu un demokrātijas kampaņu; aicina Komisiju šobrīd iekļaut sociālās dimensijas tās veiktajā ietekmes analīzē saskaņā ar sociālo klauzulu, kas ir paredzēta Konstitūcijas līguma projektā;
17. aicina Komisiju ievērot sociālas ekonomikas principu un iesniegt paziņojumu par šo Eiropas sociālā modeļa stūrakmeni;
Reformas finansēšana
18. aicina dalībvalstis īstenot reformas, lai nodrošinātu valstu sociālo sistēmu ilgstpējīgumu, neskarot iegūtās tiesības, savstarpējo atbalstu un paaudžu solidaritāti, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrībā un darba tirgū, demogrāfiskās pārmaiņas, globalizāciju un tehnikas sasniegumus; norāda, ka dažas visveiksmīgākās dalībvalstis jau ir īstenojušas šādas reformas, saglabājot savu sociālo sistēmu ilgtspējīgumu un efektivitāti; tādēļ uzskata, ka ir jāveic salīdzinoša analīze, kuras pamatā būtu jau īstenotās reformas, kā arī jāveic vēl īstenojamo reformu SWOT (pozitīvie aspekti, trūkumi, iespējas un apdraudējumi) analīze; uzsver izcilības veicināšanas nozīmi, tostarp ar labas prakses apvienošanas starpniecību;
19. apzinās, ka dažās dalībvalstīs ieguldījums sociālās aizsardzības sistēmā var būt nepietiekams, lai apmierinātu cilvēku vēlmes; uzskata, ka dalībvalstīm, ievērojot solidaritātes un subsidiaritātes principu, būtu jāapsver tādi alternatīvi šo sistēmu finansēšanas veidi, kuri veicinātu dinamiskas reformas un nebūtu par iemeslu algu samazināšanai, piemēram, uzņēmumu saražotās pievienotās vērtības izmantošana;
20. aicina uzlabot dalībvalstu nodokļu politikas koordināciju, lai nepieļautu kaitīgu konkurenci nodokļu jomā, nodrošinātu ilgtspējīgu sociālās aizsardzības finansēšanu un sekmētu tādu nodokļu politiku, kura veicina nodarbinātību; norāda, ka nodokļu likmes attiecībā uz kapitālu un patēriņu pēdējo 30 gadu laiku kopumā ir stabilas, bet patiesās nodokļu likmes attiecībā uz darbaspēku šajā pašā laika posmā ir pieaugušas, iesaka dalībvalstīm saskaņoti apsvērt iespējas uzlabot esošās nodokļu sistēmas Eiropas Savienībā, jo šādas nodokļu reformas labvēlīgi ietekmētu dalībvalstu sociālo sistēmu finansiālo ilgtspējīgumu;
21. uzsver nepieciešamību stiprināt strukturālos un kohēzijas fondus, lai tiktu ņemta vērā ekonomiskā un sociālā kohēzija, un aicina dalībvalstis efektīvāk izmantot ES fondus, piemēram, Eiropas struktūrfondus, savu reformu līdzfinansēšanā; pauž nožēlu par to, ka nesen panāktā vienošanās par finanšu sistēmu bija acīmredzami nepietiekama, lai pienācīgi nodrošinātu kohēzijas, izglītības un apmācību, mūžizglītības, mobilitātes un sociālā dialoga programmas;
22. uzsver, ka jebkuras reformas jāapsver, ņemot vērā dalībvalstu budžeta iespējas, taču iesaka, lai pārskatītais Stabilitātes un izaugsmes pakts sniegtu sociālo investīciju iespējas, kas agrāk nebija pieejamas;
SGIs and SGEIs
23. atgādina, ka VNP un VENP ir svarīga Eiropas sociālā modeļa sastāvdaļa un ka tiem ir īpaši būtiska loma, lai visai sabiedrībai būtu pieejami veselības, izglītības, sabiedriskā transporta, ūdens un enerģijas apgādes pakalpojumi; aicina Komisiju steidzami iesniegt priekšlikumu pamatdirektīvai par šiem pakalpojumiem; uzskata, ka ES sociālo sistēmu reformu gaitā ir jāievēro VNP un VENP loma, ņemot vērā, ka to pamatuzdevums ir ne tikai uzlabot pilsoņu dzīves kvalitāti, bet arī palielināt uzņēmumu efektivitāti un kvalitatīva darbaspēka pieejamību;
24. atzīmē, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu ir pienācīgi jārisina jautājums par jauniem ģimenes veidiem un jāpaplašina sociālo pakalpojumu joma, piemēram, attiecībā uz bērnu aprūpes pieejamību, personu ar īpašām vajadzībām un invalīdu aprūpi, kā arī vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpi, saglabājot augsta līmeņa konsultācijas sociālo partneru iesaistē vidēja un ilgtermiņa plānošanā;
Sociālais dialogs
25. atgādina, ka atbilstīgi vietējām paražām un praksēm sociālais dialogs tā daudzajās izpausmēs ir būtiska dalībvalstu tradīciju sastāvdaļa un ka jebkuras veiksmīgas sociālo sistēmu reformas priekšnoteikums ir visu ieinteresēto personu, jo īpaši sociālo partneru, iesaiste; aicina atjaunot sociālo dialogu gan dalībvalstu, gan Eiropas līmenī un palielināt trīspusējo sarunu lomu Eiropas līmenī;
26. atzīst korporatīvās sociālās atbildības pozitīvo lomu sociālās kohēzijas veicināšanā, uzņēmumiem ietekmējot to kopienu ikdienas dzīvi, kurās tie ir iesaistīti, kā arī uzņēmumu atbildības palielināšanā attiecībā uz to ieinteresētajām personām; iesaka izmantot tādus ziņojumu sniegšanas līdzekļus par sociālo un vides jomu un valsts politiku kā valsts iepirkumi, lai veicinātu uzņēmumu atbildīgu rīcību;
Cilvēkresursi
27. pieprasa, lai sociālo sistēmu modernizācijas centrālais elements būtu Komisijas un dalībvalstu sadarbība tādu konkrētu programmu un iniciatīvu izstrādē, kuras būtu vērstas uz darba un dzīves apstākļu uzlabošanu un ilgtspējīgu cilvēkresursu attīstību, piemēram, uzlabotas veselības aprūpes mērķu un standartu izstrādē;
28. aicina uz plašām diskusijām attiecībā uz visu pensionāru tiesībām uz pieņemamu dzīves līmeni; atzīst bažas par to, ka daudzās dalībvalstīs uzsāktās pensiju reformas palielinās to pensionāru skaitu, kuri jau dzīvo nabadzībā; uzsver, ka ir steidzami nepieciešama pozitīva virzība, kas sekmētu un veicinātu vecāka gadagājuma strādājošo palikšanu vai atkārtotu ienākšanu darba tirgū un nodrošinātu godīgāku pieeju un lielāku rīcības brīvību pensiju un atvaļināšanās shēmu izvēlē; aicina Komisiju izpētīt dalībvalstu veiktos pasākumus, lai risinātu problēmas saistībā ar demogrāfisko izmaiņu ietekmi uz pensiju ilgtspējīgumu un pensionāru nabadzību; un efektīvāk uzraudzīt pašreizējo tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz diskriminācijas novēršanu vecuma dēļ;
29. vērš uzmanību to sieviešu situāciju, kuru tiesības uz pensiju nav jāsamazina to ģimenes stāvokļa vai darba pārtraukumu dēļ, kā iemesls ir mātes vai vecāku atvaļinājums vai bērnu aprūpes pārtraukumi;
30. atzīst priekšrocības, kas piemīt „elastīguma un nodrošinātības ar darbu” sistēmām, kuras jāpieņem dalībvalstīm atbilstīgi to apstākļiem, lai aizsargātu strādājošo spēju saglabāt/atrast darbu, mobilizējot un/vai uzlabojot profesionālās iemaņas ar profesionālo apmācību un mūžizglītību, un izvērtēt šīs sistēmas kā līdzekļus, lai veicinātu darba un privātās dzīves līdzsvara un darba un dzīves cikla saskaņošanu;
31. atzinīgi vērtē Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi kā iespējamu Eiropas Sociālā fonda papildinājumu, kā arī dalībvalstu centienus valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai nodrošinātu īpašu atbalstu strādājošajiem attiecībā uz darba maiņu vai jaunas darba vietas meklēšanu;
32. atgādina, ka dzimumu un rases vienlīdzība un nediskriminācijas princips saskaņā ar EK Līguma 13. pantu, kas nodrošina juridisku pamatu atbilstīgām darbībām cīņā pret diskrimināciju, kuras pamatā ir dzimums, rases vai etniska izcelsme, reliģija vai uzskati, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija, ir regulāri jāietver visos sociālās politikas virzienos; uzskata, ka turpmākā ES integrācijas politika būtībā ir konkrēta sociālās politikas forma, kas ir jāattīsta; uzskata, ka, sieviešu, vīriešu, mazākuma grupu un imigrantu veiksmīga integrācija sniedz labumu sabiedrībai un sociālus ieguvumus attiecībā uz kohēziju un sagatavotību darbam;
Sociālā aizsardzība
33. uzsver, ka sociālās aizsardzības sistēmām efektīvi jāīsteno to mērķi nepieļaut un apkarot nabadzību un sociālo atstumtību, īpašu uzmanību vēršot uz izkļūšanu no nabadzības;
34. uzskata, ka nodarbinātība ir izšķirošs faktors sociālās integrācijas nodrošināšanā; tādēļ aicina veikt reformas, lai tiešie valsts izdevumi palielinātu nodarbinātības un darba tempa atjaunošanas līmeni, mudinātu strādāt, atbrīvojoties no ieilgušas nabadzības un citām sociālās atstumtības formām, un steidzami risināt to daudzo sieviešu un etnisko minoritāšu bezdarba problēmu, kuras saskaras ar sabiedrības un/vai strukturālām barjerām iekļūšanai darba tirgū; pētīt un risināt īpašās etnisko minoritāšu un imigrantu sieviešu problēmas;
35. atzīst, ka saskaņā ar „elastīguma un nodrošinātības ar darbu” pieeju, atbilstīgu sociālās aizsardzības mehānismu izveide un uzturēšana, kā arī stingra aizsardzība pret negodīgu atlaišanu ir obligāts elastīguma priekšnoteikums;
Ārējā dimensija
36. vēlreiz apstiprina, ka ES var sekmīgi aizstāvēt savas intereses starptautiskā līmenī, vienīgi saglabājot savu ekonomisko un sociālo kohēziju;
37. atzīst, ka, neskatoties uz pozitīvu ietekmi, globalizācija izjauc ekonomisko un sociālo līdzsvaru, tādējādi radot dziļas bažas Eiropas pilsoņiem, jo īpaši dalībvalstīs, kurās ir augsts bezdarba līmenis, un reģionos, kurus ir visvairāk skārusi uzņēmumu pārvietošana; tādēļ aicina dalībvalstis veikt strukturālās reformas, kas ir nepieciešamas, lai ar augstvērtīgiem produktiem un pakalpojumiem saglabātu pievilcīgu ES lomu pasaulē;
38. uzsver, ka ES arī turpmāk jāveicina savas sociālās vērtības – solidaritāte un sociālais taisnīgums – visās tirdzniecības un attīstības sarunās un nolīgumos;
39. aicina ES un dalībvalstis veikt politiskus pasākumus attiecībā uz trešām valstīm ar lielu ekonomisko izaugsmi (Brazīliju, Krieviju, Indiju un Ķīnu), lai panāktu, ka šajās valstīs tiek ieviests tāds attīstības modelis, kas nodrošina cilvēktiesību, demokrātijas, brīvības, darba un vides standartu un sociālā taisnīguma ievērošanu; aicina ES palīdzēt sasniegt pasaulē līdzsvaru starp ekonomisko pieaugumu un augstiem sociāliem un vides standartiem;
40. aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt vienotu nostāju tādos forumos kā SDO, ESAO un daudzpusējās vides aģentūrās; īpaši uzskata, ka SDO darbs ir vairāk jāiekļauj PTO nolīgumos, un atzīst, ka SDO pamata darba standartu novērtējums ir jāietver ES stratēģijās saistībā ar PTO un divpusējām sarunām; aicina Komisiju ar divpusējo nolīgumu starpniecību garantēt, ka SDO standarti tiek ievēroti vismaz attiecībā uz cilvēcīgu darba apstākļu nodrošināšanu;
41. atzinīgi vērtē vispārējo preferenču sistēmas (GSP+) ieviešanu, kura nodrošina stimulus augstākiem sociāliem un vides standartiem, un prasa šo pieeju paplašināt attiecībā uz divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem; atzīmē, ka Komisijai ir stingrāk jāuzrauga šīs sistēmas īstenošana, lai nodrošinātu atbilsmi šiem standartiem;
o
o o
42. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] OV C 310, 16.12.2006., 1. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0010.
- [3] Šajā dienā Pieņemtie teksti, P6-TA(2006)0089.
- [4] OJ C 247 E, 6.10.2005, p. 88.
PASKAIDROJUMS
Kā turpināt uzlabot ES pilsoņu dzīves līmeni, vienlaicīgi saglabājot konkurētspēju vispasaules ekonomikā? Kā integrēt ekonomikas, nodarbinātības un sociālo politiku, lai tā sniegtu ilgtspējīgu attīstību un sociālo kohēziju? Kā nodrošināt to, ka visi izmanto izaugsmes ieguvumus?
Eiropas sociālais modelis
Pirmkārt un galvenokārt Eiropas sociālais modelis ir vērtību jautājums. Apskatot jebkuru Eiropas sociālo sistēmu, mēs redzam, ka tās pamatā ir kopīgas vienlīdzības, nediskriminācijas, solidaritātes un pārdales vērtības ar vispārēju bezmaksas vai lētu pieeju izglītībai un veselības aprūpei, kā arī daudziem citiem sabiedriskiem pakalpojumiem, ko nodrošina kā pilsoņu tiesības un kas ir būtiski, lai veidotu pamatu veiksmīgai, mūsdienīgai ekonomikai un godīgai sabiedrībai. Šajā ziņā Eiropas modelis atšķiras, piemēram, no ASV.
Sociālā politika (tostarp sociālā aizsardzība, veselības, izglītības un aprūpes pakalpojumi) Eiropas Savienībā ir labi attīstīta, kas norāda uz stingru piesaisti sociālajai kohēzijai.
Zinātnieki izšķir četrus dažādus modeļus (skandināvu, anglosakšu, kontinentālo un Vidusjūras) ar atšķirībām (aizsardzības līmenī un individuālās ierosmes iespējās), bet šiem modeļiem ir arī kopīgas iezīmes.
Visām 25 dalībvalstīm ir kopīgas vērtības un vienāds mērķis apvienot ekonomisko darbību un konkurētspēju ar sociālo taisnīgumu. Lai sasniegtu vienādus mērķus, tās izmanto atšķirīgus instrumentus. Šie valstu modeļi ir ilgstoša un sarežģīta vēsturiska procesa rezultāts.
Līdzreferenti uzskata, ka ir svarīgi apzināties gan vērtību vienotību, gan arī dalībvalstu sistēmu daudzveidību.
Eiropas sociālā modeļa panākumi
Eiropas Savienība ir „darbs, kas turpinās”. Vēl nav panākta galīgā vienošanās par tās robežām un pienākumiem. Iespējams, ka debates par ES attīstību un demokrātisko vadību turpinās arī nākamās paaudzes. Laikā, kad ierosme radīt vienotu Eiropu izslēdza iespēju, ka Eiropas valstis jebkad atkal varētu plānot karu viena pret otru, neapšaubāmi galvenās rūpes bija saistītas ar Eiropas tautu un labklājību pasaulē.
Neņemot vērā neveiksmes un reformu nepieciešamību, ir svarīgi uzsvērt Eiropas sociālā modeļa panākumus. Visā pasaulē zina, ka tas nodrošina augstu dzīves kvalitāti. Citas valstis, reģioni (Tuvie Austrumi) un organizācijas (Mercosul, Dienvidaustrumāzijas Nāciju asociācija (Asean) uzskata ES modeli par veiksmīgu piemēru.
Neskatoties uz to, ka mūsu Savienībā vairāk nekā 80 miljoni darbaspējīga vecuma cilvēku ir bez darba un vairāk nekā 70 miljonus vīriešu, sieviešu un bērnu vēl joprojām apdraud nabadzība, dalība Eiropas Savienībā ir ievērojami paaugstinājusi dalībvalstu vispārējo labklājību, kā arī politisko, sociālo un ekonomisko stabilitāti.
Uzdevumi
Mēs skaidrāk nekā jebkad apzināmies to, ka ir no jauna jānosaka tāds ES izveides un attīstības pamatojums, kurš atspoguļotu mūsdienu politisko, ekonomikas un sociālo realitāti. Jo īpaši tas ir svarīgi apstākļos, kad tehnoloģiju revolūcija pārveido darba un sociālās attiecības, ko tā rada, un kad Eiropas iedzīvotāju pakāpeniska novecošanās rada grūtības saglabāt dinamisku Eiropas klātbūtni pasaulē notiekošajos procesos.
Runājot par demogrāfisko attīstību, Eiropa pašlaik saskaras ar nepieredzētām problēmām. Eiropas Savienībā 2030. gadā būs par 18 miljoniem mazāk jauniešu nekā šobrīd, savukārt 2050 gadā tajā būs par 60 miljoniem mazāk iedzīvotāju nekā tagad.
Laikā no 2005. līdz 2030. gadam to cilvēku skaits, kuri ir vecāki par 65 gadiem, pieaugs līdz 52,3 % no kopējā iedzīvotāju skaita (+40 miljoni), turpretim iedzīvotāju grupa vecuma robežās no 15 līdz 64 gadiem samazināsies par 6,8 % (- 21 miljons).
Attiecība starp nektīviem cilvēkiem (jauni, vecāka gadagājuma un citi apgādājami cilvēki) un cilvēkiem darbaspējīgā vecumā palielināsies no 49 % (2005. gadā) līdz 66 % (2030. gadā).
Šī tendence veidojas divu faktoru ietekmē.
Pirmais ir dzīves ilguma palielināšanās. Vidējais dzīves ilgums – 60 gadi – kopš 1960. gada sievietēm ir palielinājies par 5 gadiem un vīriešiem par 4 gadiem. Tādējādi līdz 2050. gadam to cilvēku skaits, kuru vecums pārsniedz 80 gadus, pieaugs par 180 %.
Otrais faktors ir dzimstības līmeņa samazināšanās. Pēdējo desmitgažu laikā Eiropā ievērojami ir samazinājies dzimstības līmenis. Lai saglabātu nemainīgu iedzīvotāju skaitu, nepieciešamais minimālais dzimstības līmenis ir 2,1 bērns uz vienu sievieti, savukārt 2003. gadā vidējā dzimstība ES bija 1,48 bērns uz vienu sievieti.
Šī tendence būtiski ietekmē pārticību un attiecības starp paaudzēm.
Turpmākie Eiropas sistēmas uzdevumi ir saistīti ar dažādiem globalizācijas un tehnoloģiju revolūcijas aspektiem, kuri uzņēmumiem padara vieglāku un finansiāli pievilcīgāku pārcelšanos uz valstīm, kurās var darbiniekiem maksāt mazākas darba algas un kuras var būt mazāk attīstītas darbaspēka, patērētāju un vides aizsardzības jomās.
Globalizācijas dēļ dažas valstis ir parādījušas labus ekonomiskās izaugsmes rādītājus, kas dod pozitīvu ieguldījumu pasaules nabadzības samazināšanā.
Tomēr citas valstis, piemērojoties šai jaunajai realitātei, ir piedzīvojušas grūtības, kas ir pastiprinājušas iedzīvotāju dezorientāciju, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās ir ļoti augsts bezdarba līmenis, kā arī tajās valstīs, kurās nav izdevusies ieceļojušo darbinieku un to ģimeņu integrācija.
Reforma
Šo un daudzu citu iemeslu dēļ šobrīd sociālā modeļa reforma Eiropā ir galvenais diskusiju jautājums.
Demogrāfiskās izmaiņas (novecošanās, dzimstības līmeņa samazināšanās, dzīves ilguma palielināšanās), tehnoloģiju attīstība, globalizācija, jaunu rūpniecisku ekonomiku izveidošanās un to radītais spiediens uz valstu izdevumiem liek nekavējoties veikt sociālo sistēmu reformu, lai nodrošinātu to produktīvu ieguldījumu mūsu ekonomikā.
Šīs ļoti vajadzīgā reforma ir ļoti plaša: tā ietekmē likumdošanu, budžetu, valsts pārvaldi un ražošanas attiecības.
Pretēji dažu uzskatam ES sociālais modelis nav galvenā ES problēma. Tā drīzāk ir ievērojamā nepatika, kas parādās ekonomisko reformu gaitā. Kamēr ES izaugsme saglabājas aptuveni 1% vai 2% līmenī, sociālo labumu zaudējums ir gandrīz neizbēgams, un šajā jomā nav lielu iespēju.
ES var dot ieguldījumu nepieciešamajā reformā ar turpmāku iekšējā tirgus integrāciju, kas sniedz lieliskas iespējas gan ES pilsoņiem, gan izaugsmei un labklājībai. Vēlreiz ir jānostiprina iekšējais tirgus, ievērojami palielinot investīcijas un Finanšu plānu līdz 2013. gadam pietiekamā apjomā, lai nodrošinātu visu divdesmit piecu dalībvalstu teritoriālo un sociālo kohēziju; ar tālāku tirgu liberalizāciju un brīvu cilvēku pārvietošanos tā, lai tas neradītu „tendenci uz samazinājumiem”, kā arī pilnveidojot Eiropas tīklus.
Lēmumi
Lisabonas stratēģija norāda uz nepieciešamību veikt visaptverošas un saskaņotas tirgus reformas, lai izveidotu izcilības Eiropu, kas spētu izpildīt šos uzdevumus. Vēlāk, 2001. gada decembrī, arī Lākenas deklarācijā tika skaidri atzīta vajadzība „vēlreiz iedarbināt” Eiropu saistībā ar jauno pasaules kārtību.
Abos lēmumos Eiropas sociālā dimensija tiek uzskatīta par īpaši svarīgu faktoru, lai pilsoņi atbalstītu Eiropas Savienības projektu.
Pašlaik Konstitūciju ir ratificējušas 15 dalībvalstis, bet divās to referendumā noraidīja. Francijā un Nīderlandē ir daudz diskutēts par noraidīšanas iemesliem, bet ir skaidrs, ka preambula, kas nosaka Savienības mērķus, I daļa par vērtībām un uzdevumiem, kā arī Savienības Pamattiesību harta II daļā plaši atspoguļo tās pilsoņu dziļo vēlmi sevi uzskatīt par eiropiešiem.
Šajā ziņojuma projektā par Eiropas nākotnes sociālo modeli šo pamatu izmanto kā atskaites punktu, un tajā ir izklāstīta Eiropas sociālā modeļa koncepcija, kā arī tas, kā mēs 21. gadsimta sākumā varam attīstīt šo koncepciju kā daļu no Eiropas iedzīvotāju mērķu īstenošanas pasākumiem attiecībā uz mūsu kontinentu un taisnīgumu pasaulē.
Līdzreferenti uzsver to, ka šai reformai nevajadzētu atteikties no Eiropas modeļa sasniegumiem, bet drīzāk saglabāt pamatvērtības, nodrošinot šā modeļa ilgtspējīgumu.
Šā modeļa ilgtspējīgums ir atkarīgs gan no izaugsmes un darbavietu stratēģijas panākumiem, gan arī no paša modeļa reformām. Reformu un ilgtspējīguma pamatā ir dinamiska, uz jauninājumiem orientēta un uzņēmējdarbībai draudzīga vide, kurā ievēro darba un privātās dzīves līdzsvaru, kā arī atzīst to, ka cilvēkiem sabiedrībā, kurā notiek straujas pārmaiņas, ir vajadzīga drošība.
Ilgtspējīguma problēma ir daudz koncentrētāka kontinentālajās un Vidusjūras sistēmās, kas pamato nepieciešamību apsvērt jaunus sociālās nodrošinājuma sistēmu finansējuma veidus, piemēram, izmantojot uzņēmumu radīto pievienoto vērtību.
Mums ir jāpatur prātā, ka Eiropas konkurētspēja un sociālais modelis ir nevis pretēji, bet drīzāk savstarpēji atkarīgi jēdzieni. Modernizācijas darba kārtības pamatā ir jābūt principam, ka pareizi izstrādāta sociālā politika labvēlīgi ietekmē ekonomisko izaugsmi un labklājību. Tādēļ dalībvalstīm ir visos līmeņos jāievieš Lisabonas stratēģija, kas ir šīs reformas vadlīnijas. Nekavējoties ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai padarītu Eiropu konkurētspējīgāku un izveidotu patiesu zināšanu sabiedrību.
Šajā sakarībā nozīmīga ir „Elastīgās drošības” koncepcija, kas ir stratēģija, lai palielinātu elastīgumu darba tirgū, modernizētu darba organizācijas un darbaspēka attiecības kopā ar darbinieku drošību un sociālo aizsardzību, nodrošinātu darba un privātās dzīves līdzsvaru, pārkvalifikāciju un mūžizglītību. Ir jāizstrādā noteikumi, lai paaugstinātu kvalifikāciju un palīdzētu neaizsargāto un nelabvēlīgā situācijā nonākušo cilvēku grupām darba tirgū, kā arī tiem, kuriem ir grūtības piekļūt darba tirgum.
Tas atbilst trim Lisabonas stratēģijas galvenajiem uzdevumiem nodarbinātības jomā:
- palielināt darbinieku piemērošanās spēju;
- veicināt plašāku cilvēku ienākšanu darba tirgū, un
- vairāk investēt cilvēkresursos un mūžizglītībā .
Eiropai nav jāatsakās no savas vērienīgās sociālās politikas, bet ir pilnībā jāizmanto tās iespējamā pozitīvā ietekme uz ekonomikas rādītājiem un dzīves līmeni,
- paaugstinot sociālās politikas efektivitāti,
- izskaužot tādus šķēršļus kā nabadzība un citus bezdarbības iemeslus,
- investējot attīstībā izglītībā, arodizglītībā, nostiprinot veselību un aktivējot cilvēku resursus ar aktīvu darba tirgus politiku,
- nodrošinot to, ka sociālās politikas finansēšanas shēmas sniedz ieguldījumu nodarbinātībā un izaugsmē, vienlaicīgi saglabājot savstarpēja atbalsta principu un paaudžu solidaritāti.
Vissvarīgākā ir izglītība, veselība, prasmju uzlabošana, mūžizglītība, kā arī šķēršļu izskaušana piekļuvei darba tirgum. Cilvēku spēju attīstība ir būtiska ne tikai, lai izveidotu zināšanu sabiedrību, bet ir arī nozīmīgākais sociālās integrācijas un visu pilsoņu dzīves līmeņa paaugstināšanas elements. Lielākas investīcijas cilvēku spējās un to aktivēšanā paaugstina arī darbaspēka kvalitāti un kvantitāti. Tas ir būtiski izaugsmei, jo cilvēku zināšanas un prasmes palielina ražīgumu un veicina sabiedrības spēju attīstīties un pielāgoties jaunām tehnoloģijām. Tehnoloģisko pārmaiņu dinamika un izplatība padara neatliekamu jautājumu par visu pilsoņu prasmju uzturēšanu mūsdienu līmenī, izmantojot izglītību mūža ilgumā, un tādējādi palielinot cilvēku iespējas tikt galā ar globālās konkurences uzdevumiem, ko rada uz zināšanām aizvien vairāk balstīta ekonomika.
Vienlīdz nozīmīgi ir tas, ka Eiropas pilsoņi saprot un atbalsta šo vajadzību veikt sociālo sistēmu reformu. ES iestāžu, dalībvalstu un valsts iestāžu sabiedriskajām kampaņām ir jādod ieguldījums informācijas sniegšanā un sarunās ar arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Eiropas sociālais modelis un no tā gūtais labums ir lielisks piemērs Savienības pilsoņiem, kas parāda, kā ES ir saistīta ar viņu dzīvēm. ES pilsoņiem ir svarīgas darba vietas, izaugsme, labklājība un sociālais taisnīgums.
ES nākotnes sociālais modelis ir jāatspoguļo sistēmā, kurā būtu apkopots labākais no katras dalībvalsts sistēmas, paredzot dalībvalstīm rīcības brīvību.
Eiropas Savienības loma attiecībā pret dalībvalstu kompetenci
Sociālā un nodarbinātības politika galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē, un nedrīkst novērtēt par zemu to atbildību šajā jomā. Tomēr Eiropas Savienībai ir nozīmīga loma dalībvalstu politiku finansiālā atbalstā ar struktūrfondu starpniecību, kā arī saskaņojot politiku ar Lisabonas procesu, Integrētajām vadlīnijām izaugsmei un nodarbinātību, kā arī sociālās aizsardzības un izglītības atvērtās koordinācijas metodēm. Ir jāpalielina dalībvalstu parlamentu, kā arī Eiropas Parlamenta loma atvērtās koordinācijas metodes īstenošanā.
Ārējā dimensija
ES sociālais modelis ir vienlaicīgi bijis gan miera pamats Eiropas Savienībā, gan arī piemērs visai pasaulei. Šajā sakarā ES ir jāapņemas palīdzēt jaunattīstības valstīm rast globālu līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi un augstiem sociāliem un vides standartiem.
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (3.5.2006)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par Eiropas sociālo modeli nākotnē
(2005/2248(INI))
Atzinumu sagatavoja: Emine Bozkurt
IEROSINĀJUMI
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
– ņemot vērā Eiropadomes 2006. gada 23. un 24. marta secinājumus par Eiropas Dzimumu līdztiesības paktu,
– ņemot vērā Lisabonas stratēģiju un mērķi līdz 2010. gadam darba tirgū iesaistīt 60% sieviešu, kā arī Parlamenta 2006. gada 19. janvāra rezolūciju par Lisabonas stratēģijas nākotni saistībā ar dzimumu līdztiesību[1];
– ņemot vērā Ceļvedi sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.–2010. gadam,
A. tā kā dalībvalstīm jāņem vērā Ceļvedis sieviešu un vīriešu līdztiesībā 2006.–2010. gadam,
B. tā kā Eiropas sociālais modelis atspoguļo kopējas vērtības, kuru pamatā ir līdztiesība, sociālais taisnīgums, solidaritāte, brīvība un demokrātija, kā arī cilvēktiesību ievērošana;
C. tā kā Eiropas Savienībā 19 miljoni cilvēku pašlaik ir bezdarbnieki un tā kā vairāk nekā 65 miljoni dzīvo zem nabadzības sliekšņa;
1. uzsver, ka visos ES politikas virzienos un dalībvalstu sociālajā un ekonomikas politikā saskaņā ar Līguma 13. pantu pastāvīgi jāiekļauj dzimumu līdztiesības un visu veidu diskriminācijas apkarošanas princips, un aicina iniciatīvās šos jautājumus risināt integrēti;
2. uzsver, ka nestabili darba apstākļi un nedrošība par darbu nozīmē, ka sievietēm ir ļoti maz iespēju tikt paaugstinātām amatā un veidot profesionālo karjeru un ka tas ļoti ietekmē viņu vispārējo labklājību un izvēles iespējas kopumā;
3. uzsver, ka sieviešu aktīva un ilgtermiņa iesaistīšanās darba tirgū var dot pozitīvu rezultātu attiecībā uz demogrāfiskām pārmaiņām un globalizāciju, kā arī palīdzēt sasniegt izaugsmes, konkurētspējas un sociālās kohēzijas mērķus, kas noteikti Lisabonā; vērš uzmanību uz to, ka nodarbinātības tiesību un nosacījumu uzlabošana visām darbinieku kategorijām un ES nodarbinātības līmeņa celšana pozitīvi ietekmētu gan sievietes, gan ES ekonomisko un sociālo kohēziju;
4. uzsver vajadzību pēc integrētās pieejas dzimumu līdztiesībai nākotnes Eiropas sociālajā modelī un tā elementos; norāda, ka sociālajā politikā jābūt jaunam uzsvaram un jaunām pieejām; tādēļ vērš uzmanību uz nepieciešamību pēc efektīvām sociālās drošības sistēmām, kas nodrošinās, ka tiek veikti pret nabadzību un sociālo atstumtību vērsti pasākumi un tiek veicināta drošas, elastīgas un kvalitatīvas darba vides veidošana;
5. uzsver vajadzību reformēt pensiju sistēmas, lai visiem nodrošinātu sociāli taisnīgākas un neatkarīgākas pensiju tiesības, lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši, kas dzīvo ģimenēs ar apgādājamiem, un tie, kas ir mātes vai vecāku atvaļinājumā, nenonāk neizdevīgākā stāvoklī pensijas vecumā, un lai izskaustu vecāku sieviešu nabadzību;
6. uzsver vajadzību veikt pasākumus, lai uzlabotu sieviešu nodarbinātību un karjeras iespējas, tostarp arī vecākām sievietēm, un sieviešu sociālo integrāciju; vērš uzmanību uz to, cik būtiski ir nodrošināt, ka tiek labāk saskaņota darba un ģimenes dzīve, cita starpā nodrošinot pieejamas un izmaksu ziņā pieņemamas bērnu un citu apgādājamo aprūpes iespējas saskaņā ar Barselonas Eiropadomes secinājumiem, un apkarojot stereotipus attiecībā uz ģimenes pienākumu sadali starp sievieti un vīrieti; aicina Komisiju un dalībvalstis veikt konkrētas darbības, lai novērstu joprojām pastāvošās atšķirības starp dzimumiem attiecībā uz profesionālo izglītību, atalgojumu un nodarbinātību, it īpaši saistībā ar sieviešu zinātnisko karjeru;
7. mudina dalībvalstis vairāk izmantot iespējas, ko piedāvā atklātā koordinācijas metode, lai apkopotu labāko praksi attiecībā uz darbavietām un karjeras iespējām sievietēm, un norāda, ka valstu un dzimumu jautājumu integrējošu Eiropas politiku izstrādāšanā ir jāiesaista attiecīgie sociālie partneri;
8. aicina Komisiju nodrošināt izpildes kontroli Padomes Ieteikumam 92/441/EEK[2] par garantēto ienākumu minimumu, kas dalībvalstu sociālās aizsardzības sistēmām jānodrošina saistībā ar vispārējo politiku, lai veicinātu ekonomisko un sociālo integrāciju tiem, kas saņem šo atbalstu;
9. pauž bažas par to, ka sievietes ir nepietiekami pārstāvētas iestādēs un struktūrās, kas saistītas ar sociālajiem partneriem, ņemot vērā, cik nozīmīga ir sociālo partneru loma vienlīdzīgu iespēju veicināšanā darba tirgū;
10. aicina Komisiju un dalībvalstis nākamajās Eiropas un valstu nodarbinātības stratēģijās vēl vairāk pievērsties dzimumu līdztiesības jautājumiem, ņemot vērā sieviešu situāciju darba tirgū un viņu reālos dzīves apstākļus;
11. uzskata, ka līdztiesības politika ir ļoti nozīmīga ekonomikas izaugsmei, labklājībai un konkurētspējai; tādēļ atzinīgi vērtē Eiropadomes pieņemto Eiropas dzimumu līdztiesības paktu, kura mērķis ir veicināt pasākumus dalībvalstu un ES līmenī, lai samazinātu iespēju atšķirības starp dzimumiem un apkarotu dzimumu stereotipus darba tirgū, veicinātu labāku darba un pārējās dzīves līdzsvaru visiem un uzlabotu pārvaldību, veicinot integrēto pieeju dzimumu līdztiesībai un uzlabojot uzraudzību;
12. mudina dalībvalstis pabeigt pašlaik spēkā esošo Kopienas tiesību aktu pretdiskriminācijas jomā pilnu transponēšanu valstu tiesību sistēmās un aicina Komisiju cieši uzraudzīt Kopienas acquis īstenošanu, kā arī veikt pētījumu par iespējamām jaunām iniciatīvām, lai papildinātu pašreizējo tiesisko regulējumu līdztiesības jomā;
13. ar bažām atzīmē, ka nav sasniedzams Barselonas Eiropadomes mērķis līdz 2010. gadam nodrošināt aprūpes iespējas vismaz 90% bērnu vecumā no trim gadiem līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33% bērnu vecumā līdz trīs gadiem.
14. mudina pievienošanās sarunvalstis un kandidātvalstis ievērot Kopienas tiesību aktus dzimumu līdztiesības jomā, nodrošināt to politikās atbilstību prioritātēm, kas noteiktas Ceļvedī sieviešu un vīriešu līdztiesībā, kā arī nodrošināt sieviešu tiesību ievērošanu un uzlabot sieviešu piekļuvi darba tirgum un sociālās drošības pasākumiem; šajā sakarā norāda uz Parlamenta 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par sieviešu lomu Turcijas sabiedriskajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē[3];
15. uzsver vajadzību pētīt un īpaši risināt etnisko minoritāšu sieviešu un sieviešu imigrantu problēmas.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas sociālais modelis nākotnē | |||||
|
Procedūras Nr. |
||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
EMPL | |||||
|
Atzinumu sniedza |
FEMM | |||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
| |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Emine Bozkurt | |||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
| |||||
|
Izskatīšana komitejā |
21.3.2006 |
25.4.2006 |
3.5.2006 |
|
| |
|
Pieņemšanas datums |
3.5.2006 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
22 0 3 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Maria Carlshamre, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lissy Gröner, Zita Gurmai, María Esther Herranz García, Lívia Járóka, Urszula Krupa, Pia Elda Locatelli, Astrid Lulling, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Marie-Line Reynaud, Teresa Riera Madurell, Amalia Sartori, Eva-Britt Svensson, Anna Záborská | |||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Katerina Batzeli, Mary Honeyball, Christa Klaß, Heide Rühle, Feleknas Uca, Marta Vincenzi | |||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... | |||||
.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0029.
- [2] OV L 245, 26.8.1992., 46. lpp.
- [3] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0287.
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (19.4.2006)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par Eiropas sociālo modeli nākotnei
(2005/2248(INI))
Atzinumu sagatavoja: Giulietto Chiesa
IEROSINĀJUMI
Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. aicina Komisiju nodrošināt, ka tās tirdzniecības politika sekmē un aizstāv Eiropas vērtības, kā tas noteikts Līguma par Konstitūciju Eiropai (kurš vēl nav stājies spēkā) I–3. pantā, it īpaši stabilo konkurētspējīgo sociālo tirgus ekonomiku, kuras mērķis ir īstenot pilnīgu nodarbinātību un sociālo progresu, brīvu un godīgu konkurenci, kā arī augsta līmeņa vides aizsardzību un tās kvalitātes uzlabošanu, ilgtspējīgu attīstību, zinātnes un tehnikas progresu, sociālās atstumtības un diskriminācijas novēršanu, darbinieku tiesību ievērošanu, kopumā veicinot sociālo partneru lomas paaugstināšanu, sieviešu un vīriešu līdztiesību, bērna tiesību aizsardzību, kā arī sabiedrisko pakalpojumu, daudzfunkcionālas lauksaimniecības un kultūras daudzveidības attīstību;
2. atzinīgi vērtē globalizāciju un atzīmē, ka šā procesa rezultātā pēdējos 30 gados gan Eiropā, gan citur pasaulē ir panākta nepārspējama saimnieciskā izaugsme; atgādina arī, ka saistībā ar globalizāciju Eiropas uzņēmumiem un īpaši Eiropas patērētājiem ir bijis iespējams gūt ievērojamus labumus;
3. uzskata, ka Eiropas vērtību veicināšanai Komisijai un dalībvalstīm ir jāieņem vienota nostāja tādos forumos kā Starptautiskā Darba Organizācija (ILO), Ekonomiskās Sadarbības un Attīstības Organizācija (OECD), daudzpusējas vides aģentūras un Pasaules Tirdzniecības Organizācija, kā arī divpusējās tirdzniecības sarunās, lai atbalstītu tos politikas mērķus, kas ir jāaizstāv citos šādos forumos;
4. uzskata jo īpaši, ka Starptautiskās Darba Organizācijas darbība ir vairāk jāintegrē PTO nolīgumos, un atzīst, ka SDO Pamata darba standartu novērtējums ir jāiekļauj ES stratēģijās saistībā ar PTO sarunām un divpusējām sarunām;
5. atbalsta Eiropas Pielāgošanas fonda globalizācijai ieviešanu, kas paredzēts, lai mazinātu liberalizācijas negatīvo ietekmi un palīdzētu ekonomikas regulēšanā, veicinātu zinātnisko pētniecību un attīstību, kā arī Lisabonas stratēģijas īstenošanu; prasa izstrādāt jaunu finansēšanas iniciatīvu, lai sekmētu zinātniski tehnisko pētniecību Eiropas līmenī un lai izveidotu jaunu, augstas kvalitātes nodarbinātības sistēmu Eiropā;
6. uzsver, ka ir nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un jaunās tehnoloģijās mūžizglītības sekmēšanai, lai saglabātu konkurētspēju arvien pieaugošās konkurences apstākļos, kas rodas globalizācijas ietekmē, un lai radītu vairāk jaunu darbavietu, novērstu bezdarbu un sociālo atstumtību;
7. uzskata, ka jaunattīstības valstīm ir nepieciešama palīdzība labas pārvaldības jomā un demokrātijas veicināšanā, lai tās gūtu labumu no daudzpusēju vai reģionālu tirdzniecības sarunu rezultātiem;
8. uzsver tāda atvērtā tirgus nozīmi Eiropas precēm un pakalpojumiem, kas nekavē trešo valstu attīstību un ņem vērā to spēju pārvarēt pašreizējo neatbilstību prasmju un pieredzes ziņā;
9. atzinīgi vērtē vispārējo preferenču sistēmas (GSP+) ieviešanu, kura nodrošina stimulus augstākiem sociāliem un vides standartiem, un prasa šo pieeju paplašināt attiecībā uz divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem; uzsver to, ka Komisijai ir nepieciešams stingrāk uzraudzīt šīs sistēmas īstenošanu, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegta atbilstība šiem standartiem;
10. uzskata, ka tādas tirdzniecības politikas īstenošana, kas ir balstīta uz Eiropas kolektīvām preferencēm un globāla mēroga kopējām vērtībām, kā arī atbalsta politika, kuras mērķis ir veicināt izglītību, pamata darba un vides standartus, pārredzamības un labas pārvaldības standartus, sekmēs Eiropas Savienības politiskā spēka nostiprināšanu starptautiskās iestādēs;
11. atzīst — lai gan tirdzniecības liberalizācija var sniegt Eiropas iedzīvotājiem iespējas, tomēr tie arvien vairāk ir noraizējušies par tirdzniecības liberalizācijas ietekmi uz darbavietām un dzīves līmeni Eiropā; aicina Komisiju visu tirdzniecības sarunu pamatā izvirzīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kā noteikts Lisabonas un Gēteborgas Eiropadomē; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai palielinātu tirdzniecības sarunu pārredzamību un savlaicīgi informētu Eiropas Parlamentu, kā arī sniegt skaidras, neatkarīgas analīzes par piedāvāto jauno tirdzniecības nolīgumu izmaksām un guvumiem, Eiropas Parlamenta uzraudzībā turpinot veikt ietekmes novērtējumus attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību (SIA) un paplašinot to darbības jomu;
12. atzinīgi vērtē iniciatīvas, tostarp ražojumu marķēšanu, kuras ir vērstas uz to, lai Eiropas patērētājiem sniegtu informāciju par vides un darba apstākļiem, kuros šī produkcija ir ražota; uzsver, ka šādas iniciatīvas nedrīkst sekmēt protekcionismu Eiropas Savienībā; uzsver, ka ir jānosaka Eiropas uzņēmumu atbildība par darbinieku pamattiesību ievērošanu visās ražošanas ķēdēs strādājošiem darbiniekiem, tostarp attiecībā arī uz ārpakalpojumiem;
13. ņemot vērā sociālās aizsardzības sistēmas, aicina veikt pētījumu saistībā ar obligāto pensionēšanos Eiropas Savienībā, lai visi darbinieki varētu justies droši, ka tiks pienācīgi atzīts ārpus viņu dalībvalsts nostrādātais darba laiks;
14. uzskata, ka Parlamentam ir svarīga loma sabiedrības informēšanā, kā arī tirdzniecības sarunu partneru iepazīstināšanā ar sabiedrības interesēm, taču ir nepieciešams, lai sarunu laikā Komisija sniegtu savlaicīgu un visaptverošu informāciju.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas sociālais modelis nākotnei | |||||
|
Atsauces |
||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
EMPL | |||||
|
Atzinumu sniedza |
INTA | |||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
Nav | |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Giulietto Chiesa 23.11.2005 | |||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
| |||||
|
Izskatīšana komitejā |
21.2.2006 |
21.3.2006 |
19.4.2006 |
|
| |
|
Pieņemšanas datums |
19.4.2006 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: 23 –: 0 0: 1 |
| ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jean-Pierre Audy, Daniel Caspary, Françoise Castex, Giulietto Chiesa, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Jacky Henin, Syed Kamall, Helmuth Markov, David Martin, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Bogusław Rogalski, Robert Sturdy, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski | |||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Panagiotis Beglitis, Margrietus van den Berg, Danutė Budreikaitė, Elisa Ferreira, Robert Goebbels, Filip Andrzej Kaczmarek, Jörg Leichtfried, Mauro Zani | |||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
| |||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... | |||||
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (2.6.2006)
Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai
par Eiropas sociālo modeli nākotnē
(2005/2248(INI))
Atzinumu sagatavoja: Miloslav Ransdorf
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. lai arī joprojām nepastāv vienots „Eiropas sociālais modelis”, uzskata, ka Eiropas Savienība balstās uz humānistiskām tradīcijām un kopējām vērtībām, kuru pamatā ir miera saglabāšana, sociālais taisnīgums, solidaritāte, brīvība un demokrātija, kā arī cilvēktiesību ievērošana;
2. uzskata, ka sociālie standarti ir būtiski svarīgi ilgtspējīgai izaugsmei, un ir jāsaskaņo augstie sociālie un vides standarti vienotajā tirgū;
3. apzinās, ka vienam no Eiropas sociālā modeļa stūrakmeņiem nākotnē jābūt sociālajai ekonomikai jeb trešajam pīlāram, kas ietver kooperatīvus, kooperatīvās sabiedrības, apvienības un fondus, kuri, ņemot vērā to vēsturisko nozīmi, ir šā modeļa sastāvdaļa un turpmākās attīstības, ilgtspējības un efektivitātes priekšnosacījums;
4. atzīst, ka saskaņots Eiropas sociālais modelis ir būtiski svarīgs padziļinātas integrācijas, ilgtspējīgas un līdzsvarotas ekonomiskās izaugsmes un visu mūsu kontinenta iedzīvotāju labākas dzīves kvalitātes priekšnoteikums; uzskata, ka šāds modelis, kurā iekļauti augstākie starptautiskie standarti, stiprinās ES integrācijas procesu un palielinās Eiropas nozīmi pasaulē;
5. atzīst, ka pilsoņu pamattiesībās, uz kurām būs balstīts Eiropas sociālais modelis nākotnē, jāietver tiesības uz darbu un atbilstīgu brīvo laiku, tiesības uz labklājības aizsardzību, kuras pamatā ir nodokļu atvieglojumu, pensiju un pabalstu sistēma, un garantēta vispārēja piekļuve tādiem bezmaksas sabiedriskajiem pakalpojumiem kā veselības aprūpe un izglītība;
6. atkārtoti uzsver, ka steidzami jārisina bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības problēmas; tādēļ aicina paredzēt Eiropas Sociālā fonda struktūrā ietvertus pasākumus;
7. uzskata, ka dzimstības samazināšanās Eiropā mazina Eiropas valstu ekonomikas izaugsmes izredzes;
8. atgādina zināšanu sabiedrības un Lisabonas stratēģijas modernizācijas nozīmību, galveno uzmanību pievēršot augstākas pievienotās vērtības radīšanai un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai;
9. saskaņā ar Līguma 136. pantu un turpmākajiem pantiem aicina Komisiju atbalstīt dalībvalstu sociālo politiku, koncentrējoties uz pārrobežu jautājumiem;
10. pauž nopietnas bažas par to, ka bez izteikta pētniecības un attīstības (P&A) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) progresa, un kamēr netiks īstenoti tiesību akti, nebūs iespējams sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus;
11. uzsver, ka algu līmeņa pazemināšana ES var izraisīt ienākumu pārdalīšanu un līdz ar to patērētāju kopējā pieprasījuma krišanos, tādējādi radot nelabvēlīgu vidi ieguldījumiem, ražošanai un konkurētspējai;
12. ir pārliecināts, ka ir būtiski svarīgi sekmēt un aizsargāt indivīdu tiesības iekļauties sabiedrībā, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi atbilstošiem dzīves un darba apstākļiem, kā arī izglītībai un mācībām neatkarīgi no sociālā statusa;
13. uzsver, ka sociālā politika nenozīmē spēkā esošo noteikumu „iekalšanu akmenī” vai jaunu noteikumu uzspiešanu no augšas; pretēji tam, mums jāievēro princips, ka pašreizējās paaudzes labklājība nedrīkst balstīties uz parādiem, kurus maksās nākamās paaudzes, un ekonomiskajai, sociālajai, nodarbinātības un izglītības politikai jāiet roku rokā ar pasākumiem jaunu darba vietu radīšanai;
14. uzskata, ka ieguvumiem, ko sniedz „brīvais laiks”, proti, attīstītam cilvēku kapitālam ar daudzveidīgām zināšanām, jārada motivācija augstākai produktivitātei, kas radītu algu pieaugumu un augstāku dzīves līmeni;
15. aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus izglītībā, mūžizglītībā un bērnu aprūpē, lai veicinātu P&A un produktīvāku enerģijas patēriņu, samazinātu birokrātiju un uzlabotu likumdošanas darbu, kā arī veidotu labvēlīgāku un dinamiskāku uzņēmējdarbības vidi, radot jaunas darba vietas, jo īpaši MVU jomā;
16. aicina Komisiju un Padomi veicināt sociālās politikas darba kārtības īstenošanu, kuras mērķi ir: izveidot sabiedrību, kas vērsta uz iekļaušanu un vienotību, iepriekš paredzot pasākumus stabilas attīstības un darba ņēmēju tiesību ievērošanas sekmēšanai; veicināt sabiedrības attīstību, kas balstīta uz dzimumu vienlīdzību un jebkāda veida diskriminācijas izskaušanu; panākt tādu ienākumu sadalījumu, lai veicinātu katra atsevišķa indivīda labklājību, tādēļ jau iepriekš paredzot valsts un vispārējas labklājības sistēmas un garantētu augstas kvalitātes sabiedrisko pakalpojumu vispārēju pieejamību; īstenot tādu sociālo politiku, ar ko sabiedrībā iekļautu visas grupas; un veicināt līdzdalības demokrātiju, kas uzskatāma par dažādu sociālās un nodarbinātības politikas jomu neatņemamu sastāvdaļu;
17. brīdina, ka sociālā nelīdzsvarotība un destabilizācija var apdraudēt ekonomikas izaugsmi;
18. prasa panākt korporatīvo sociālo atbildību, lai nodrošinātu uzņēmējsabiedrību pārskatatbildību saviem akcionāriem, ziņojumu iesniegšanu par sociālo un vides jomu, starptautisko standartu un principu ieviešanu, kā arī neatkarīgu pārbaudi un uzraudzību; iesaka izmantot tādus valsts politikas līdzekļus kā valsts iepirkumi, lai panāktu atbildīgu rīcību;
19. uzsver vajadzību veidot sociālo dialogu un partnerattiecības Eiropā un uzskata, ka ekonomikas izaugsme un lielāks sociālais taisnīgums jāpanāk vienlaikus valdību, parlamentu, darba devēju un darba ņēmēju kopīgo centienu rezultātā;
20. aicina plaši diskutēt par visu cilvēku tiesībām uz atbilstīga, bet reālistiska līmeņa pensiju, tādējādi nepieļaujot vecāka gadagājuma iedzīvotāju nonākšanu nabadzībā un nodrošinot tiem pienācīgu dzīves līmeni;
21. uzskata, ka ES uzdevums ir sekmēt ekoloģiski un sociāli līdzsvarotu izaugsmi, tostarp arī ārpus Eiropas; uzsver, cik liela nozīme ir ES izdarītajam politiskajam un ekonomiskajam spiedienam uz valstīm, kas neievēro cilvēktiesības, tostarp sociālās tiesības un darba tiesības;
22. uzsver, ka ES aktīvāk jāaizsargājas pret sociālo dempingu no to valstu puses, kuru konkurētspējas palielināšanas stratēģiju pamatā ir cilvēku pamattiesību neievērošana, tostarp sociālo un darba tiesību neievērošana.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas sociālais modelis nākotnē | |||||
|
Procedūras Nr. |
||||||
|
Atbildīgā komiteja |
EMPL | |||||
|
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumi |
ITRE | |||||
|
Ciešāka sadarbība |
no | |||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Miloslav Ransdorf | |||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
| |||||
|
Izskatīšana komitejā |
20.2.2006 |
18.4.2006 |
30.5.2006 |
|
| |
|
Pieņemšanas datums |
30.5.2006 | |||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
28 18 1 | ||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Březina, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Joan Calabuig Rull, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Den Dover, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Vincenzo Lavarra, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Umberto Pirilli, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca | |||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Ivo Belet, Edit Herczog, Toine Manders, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Vittorio Prodi, John Purvis | |||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Maria Badia I Cutchet, Giovanni Berlinguer, Marco Cappato, Guntars Krasts, Kathy Sinnott | |||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| |||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas nākotnes sociālais modelis | ||||||||||
|
Procedūras numurs |
|||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
EMPL | ||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
FEMM |
INTA |
ITRE |
|
| ||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
| ||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
| ||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
José Albino Silva Peneda & Proinsias De Rossa |
| |||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
| |||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
21.3.2006 |
20.4.2006 |
3.5.2006 |
|
| ||||||
|
Pieņemšanas datums |
22.6.2006 | ||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
36 4 0 | |||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Andersson, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Proinsias De Rossa, Harlem Désir, Harald Ettl, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Roger Helmer, Stephen Hughes, Ona Juknevičienė, Jan Jerzy Kułakowski, Sepp Kusstatscher, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Jan Tadeusz Masiel, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Őry, Pier Antonio Panzeri, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer | ||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Mihael Brejc, Françoise Castex, Dieter-Lebrecht Koch, Magda Kósáné Kovács, Lasse Lehtinen, Marianne Mikko, Leopold Józef Rutowicz, Patrizia Toia | ||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Małgorzata Handzlik | ||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
13.7.2006 | ||||||||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
| ||||||||||