ZIŅOJUMS par Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšanu

18.7.2006 - (2006/2002(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Thomas Mann
Referents (*):
Milan Gaľa, Kultūras un izglītības komiteja
(*) Komiteju ciešāka sadarbība — Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšanu

(2006/2002(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas izstrādāto darba dokumentu ar nosaukumu „Par Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu attiecībā uz mūžizglītību" (SEC(2005)0957),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par integrētas rīcības programmas izveidi mūžizglītības jomā (KOM(2004)0474),

–   ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumam par pamatprasmēm mūžizglītībā (KOM(2005)0548),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Izglītības un apmācības modernizēšana: būtisks ieguldījums Eiropas labklājības un sociālās kohēzijas veicināšanā — Padomes un Komisijas 2006. gada kopējā progresa ziņojuma projekts par darba programmas „Izglītība un apmācība 2010” izpildes gaitu” (KOM(2005)0549),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 15. decembra Lēmumu Nr. 2241/2004/EK par vienotu Kopienas pamatsistēmu kvalifikāciju un prasmju pārredzamībai (Europass sistēmu)[1],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[2],

–   ņemot vērā 1999. gada sanāksmē Boloņā Eiropas izglītības ministru pieņemto kopīgo deklarāciju, kurā tika noteikts mērķis līdz 2010. gadam izveidot Eiropas augstākas izglītības zonu, lai veicinātu Eiropas iedzīvotāju spēju iegūt darbu un mobilitāti, kā arī palielināt Eiropas augstākas izglītības sistēmas konkurētspēju,

–   ņemot vērā prezidentūras 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas Eiropadomes secinājumus, kuros tika noteikts Eiropas Savienības stratēģiskais mērķis kļūt par dinamiskāko uz zinātnes atziņām balstīto ekonomiku pasaulē, un it īpaši ņemot vērā atsauci uz dokumentu „Izglītība un apmācība dzīvei un darbam zināšanu sabiedrībā”,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Veidojot mūžizglītību Eiropā par realitāti" (KOM(2001)0678),

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. jūnija rezolūciju par mūžizglītību[3],

–   ņemot vērā prezidentūras 2002. gada 15. un 16. marta Barselonas Eiropadomes secinājumus, īpaši tajos noteikto mērķi līdz 2010. gadam Eiropas izglītības un apmācības sistēmas attīstīt tā, lai tās atbilstu pasaules kvalitātes līmenim, un ņemot vērā aicinājumu veikt papildu pasākumu, lai ieviestu instrumentus, kas nodrošinātu diplomu un kvalifikāciju pārredzamību, tostarp veicinot pasākumus profesionālās izglītības un apmācības jomā, kas ir līdzīgi Boloņas procesa rezultāta noteiktajiem pasākumiem,

–   ņemot vērā deklarāciju, ko pieņēmuši Eiropas ministri, kuru kompetencē ir profesionālā izglītība un apmācība, un Eiropas Komisija sanāksmē 2002. gada 29. un 30. novembrī Kopenhāgenā par ciešāku sadarbību Eiropā profesionālās izglītības un apmācības jomā — „Kopenhāgenas deklarācija”, kuras mērķis ir palielināt brīvprātīgu sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā, lai veicinātu savstarpēju uzticēšanos, pārredzamību un prasmju un kvalifikāciju atzīšanu, un tādējādi radot pamatu mobilitātes palielināšanai un sekmējot piekļuvi mūžizglītībai,

–   ņemot vērā Padomes 2002. gada 19. decembra rezolūciju par ciešākas Eiropas līmeņa sadarbības veicināšanu profesionālās izglītības un apmācības jomā[4],

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Komisijas rīcības plāns attiecībā uz iemaņām un mobilitāti” (KOM(2002)0072),

–   ņemot vērā Padomes un Komisijas 2004. gada 26. februāra kopīgo starpposma ziņojumu par Lisabonas stratēģijas īstenošanu „Izglītība un apmācība 2010 — neatliekamo reformu Lisabonas pamatnostādņu panākumi”, kurā tika izteikts aicinājums izstrādāt Eiropas līmeņa pamatdokumentu kā būtisku ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā, kas būtu kā vispārējs kritērijs pārredzamības nodrošināšanā un veicināšanā, kā arī kvalifikāciju un prasmju pārnesē un atzīšanā,

–   ņemot vērā 2004. gada Māstrihtas 14. decembra pazinojumu par turpmākajām prioritātēm, lai panāktu ciešāku sadarbību Eiropā profesionālās izglītības un apmācības jomā, kurā 32 Eiropas valstu ministri, kas ir atbildīgi par profesionālo izglītību un apmācību, sociālie partneri Eiropā un Eiropas Komisija vienojās piešķirt prioritāti atvērta un pielāgojama Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšanai, kas pamatojas uz pārredzamību un savstarpēju uzticēšanos, kā arī nosaka vispārējus kritērijus, lai sekmētu kvalifikāciju atzīšanu un pārnesi gan attiecībā uz profesionālo, gan vispārējo izglītību (vidusskolas un augstāko izglītību),

–   ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju Padomes 2004. gada 27. un 28. maija Briseles sanāksmē izdarītos secinājumus par vispārējiem Eiropas principiem neoficiālo mācību identificēšanai un legalizēšanai,

–   ņemot vērā Komisijas darba dokumentu „Sasniegtais Lisabonas stratēģijas īstenošanā izglītības un apmācības jomā — 2005. gada ziņojums” (SEC(2005)0419),

–   ņemot vērā prezidentūras 2005. gada 22. un 23. marta Briseles Eiropadomes secinājumus, kuros norādīts, cik svarīgi ir 2006. gadā pieņemt Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu (EKP),

–   ņemot vērā „Eiropas kvalifikāciju pamatdokuments — apspriešanos par konferenci, kurā paredzēts sagatavot ieteikumus”, kas notika 2006. gada 27. un 28. februārī Budapeštā,

–   ņemot vērā galīgo paziņojumu par 2006. gada 17. marta apspriežu rezultātiem sakarā ar IX Eiropas Izglītības ministru konferenci „Izglītības nostiprināšana Eiropā”, kas notika 2006. gada 16. un 17. martā Vīnē un kurā ministri no jauna vienojās, ka Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta var dot nozīmīgu ieguldījumu kvalifikāciju pārredzamībā, nodošanā un atzīšanā Eiropas līmenī un kļūt par stimulu reformām, kas, kas atbalstītu pašizglītību paplašinātajā Eiropas izglītības zonā;

–   ņemot vērā prezidentūras 2006. gada 23. un 24. marta Briseles Eiropadomes secinājumus, kuros ir apstiprināts, ka izglītība un apmācība izšķiroši faktori ES konkurētspējas attīstīšanai, kā arī sociālas un teritoriālās kohēzijas sasniegšanai, un ka, lai veicinātu lielāku mobilitāti un darba tirgus efektivitāti, jāpanāk progress Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšanā,

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikumu par starpvalstu līmeņa mobilitāti Kopienā ar mērķi veicināt izglītību un profesionālo apmācību — Eiropas Mobilitātes kvalitātes hartu;[5],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, Kultūras un izglītības komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinumus (A6‑0248/2006),

A.  tā kā vienota mācību vide un vienots Eiropas darba tirgus ir būtiski faktori Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu īstenošanai;

B.  tā kā Eiropā ir jāievieš kvalifikāciju un kompetenču savstarpējas atzīšanas sistēma, vienlaicīgi respektējot visu Eiropu veidojošo daļu bagātības un īpatnības;

C.  tā kā Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta radīšana, kas cita starpā tiek izstrādāts, pamatojoties uz esošajām Boloņas un Kopenhāgenas procesa rezultātā izveidotajām kvalifikāciju struktūrām, jāvērtē atzinīgi kā atbilstošs instruments iegūto kvalifikāciju un prasmju pārredzamības, nodošanas, atzīšanas un izmantošanas atbalstīšanai dažādu dalībvalstu starpā un dažādos līmeņos, kā arī līdzekli piekļuves sekmēšanai mūžizglītības iespējām attiecībā uz visiem iedzīvotājiem;

D.  tā kā kopīga atskaites sistēma (kas balstās uz kompetencēm, apmācības līmeņiem un rezultātiem) — Eiropas kvalifikāciju pamatsistēma (EKP) — varētu veicināt tādu instrumentu pieņemšanu, kuri ļaus noteikt vajadzību pēc attiecīgajām kompetencēm;

E.  tā kā ar terminu „kvalifikāciju” jāsaprot jebkuru Eiropas Savienībā atzītu grādu, kvalifikāciju, sertifikātu un profesionālo pieredzi,

F.  tā kā, ņemot vērā jaunos uzdevumus, kas saistīti ar zināšanu sabiedrību un demogrāfiskajām izmaiņām, Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšanai ir izšķiroša nozīme, gan nodarbinātības spējas un darbaspēka teritoriālās mobilitātes atbalstīšanā Eiropas Savienībā, gan arī konkurētspējas un sociālas kohēzijas veicināšanā atbilstoši Lisabonas stratēģijai;

G.  tā kā pieaugošā profesionālā mobilitāte (darbinieku mobilitāte un uzņēmumu mobilitāte) Eiropas Savienībā nozīmē, ka vienā dalībvalstī iegūtajiem atestātiem jābūt tādiem, lai tos atzītu un iespējami izmantotu citā dalībvalstī attiecīgajā līmenī;

H.  tā kā nepārtrauktai zināšanu, kā arī personisko prasmju un profesionālās kompetences uzlabošanai, kā arī Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentam jādod ieguldījums izglītības un apmācības sistēmas modernizēšanā, līdz ar to uzlabojot nodarbinātības iespējas un mobilitātes izredzes Eiropas zonā, kā arī izveidojot vidi, kas rada lielāku drošību par darba vietu un kurā EKP jādod ieguldījums lielākas pārredzamības nodrošināšanā attiecībā uz iegūto kvalifikāciju atzīšanu un iegūstamo kvalifikāciju līdzvērtīgumu, tādējādi paredzot stimulus vispārējās un profesionālās apmācības sistēmas, kas arī var dot ieguldījumu, lai palielinātu apmācāmo izredzes atrast darbu;

I.   tā kā piemērotu mehānismu trūkums, kā arī nepietiekama saziņa un sadarbība apmācības un izglītības iestāžu, kā arī valsts iestāžu starpā, esošo tiesību normu neatbilstība un daudzos gadījumos arī budžeta ierobežojumi dalībvalstīs iz galvenie šķēršļi mūžizglītības koncepcijas īstenošanai, saiknei starp akadēmisko izglītību un nodarbinātību, kā arī ātrāka modernāko zinātnes un tehnoloģiju kompetenču sniegšanai darbiniekiem, kā arī jau iegūto zināšanu un prasmju efektīvai izmantošanai;

J.   tā kā pastāv pārredzamības trūkums attiecībā uz kvalifikācijām, un tiek atzīta neliela daļa ārvalstu kvalifikāciju;

K. tā kā 32 Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādē iesaistīto valstu kopīgais mērķis ir visiem mācību procesā iesaistītajiem norādīt galvenos veidus konkrētu kvalifikāciju iegūšanai; un tā kā ir svarīgi viņiem norādīt, kā kritēriju līmeņi izriet viens no otra, kādā apjomā ir iespējama kvalifikāciju pārnese un uz kāda pamata tiek pieņemti lēmumi par kvalifikāciju atzīšanu;

L.  tā kā Eiropas kvalifikāciju dokuments sākotnēji būtu jāīsteno brīvprātīgi, tajā nav iekļautas nekādas juridiskas saistības, tomēr tam jākļūst par pārmaiņas veicinošu faktoru, atbalstot reformas attiecīgajos līmeņos, bet tam arī jāatbalsta pārredzamības nodrošināšana un līdzvērtīgums attiecībā uz izsniegtajiem atestātiem valsts un nozaru līmenī;

M. tā kā EKP neaizstās valsts kvalifikāciju pamatdokumentus, bet papildinās tos, un tā kā EKP jākļūst par augstāka ranga pamatdokumentu, kas veicinātu dalībvalstu, sociālo partneru un citu iesaistīto pušu sadarbību starptautiskajā līmenī;

N. tā kā EKP piemērošana var būt veiksmīga tikai tad, ja sadarbība būs balstīta uz uzticēšanos un pārredzamību, valstu kvalifikācijām piešķirot attiecīgu EKP līmeni, un ja atsevišķu dalībvalstu īpatnības un vajadzības tiek pienācīgi novērtētas, kā arī ja EKP ir radīts kā instruments lietotājiem un iesaistītajām personām, lai sniegtu pārskatu par iegūtajām un iegūstamajām kvalifikācijām tiem, kas šo dokumentu piemēro, tomēr saglabājot izglītošanās pašpietiekamību un autonomiju,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir uzņēmusies iniciatīvu Eiropas izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanā, pastāvīga uzlabošanā un nostiprināšanā un uzsākusi apspriešanos, lai noteiktu kopīgu atskaites sistēmu attiecībā uz sertifikācijas kārtību Eiropā;

2.  atzinīgi vērtē to, ka EPK ir izveidots, balstoties uz sagaidāmajiem mācību rezultātiem, atspoguļo mūžizglītības sarežģītību un stimulē valstu un nozaru reformu procesus;

3.  uzskata, ka EKP ir lietderīgs instruments, ar kura palīdzību uzlabot un nostiprināt uzticību dažādām sistēmām, un pilnībā atbalsta tā mērķus, proti, Eiropas līmenī īstenot kvalifikāciju pārredzamību, profesionāļu mobilitāti un mūžizglītību;

4.  atbalsta tādas sistēmas izveidi, kuras pamatā ir kopīgi līmeņi, instrumenti un principi un kura ir elastīga un vienlaicīgi organiski saistīta ar mūžizglītības principiem, un aicina Komisiju precizēt saikni starp kvalifikācijas līmeņiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un tādiem oficiālās un neoficiālās apmācības apstiprināšanas pasākumiem, kuri jau tiek īstenoti vai ir ieviešanas procesā valsts vai reģionālā līmenī;

5.  uzsver, ka vienam no Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta galvenajiem uzdevumiem ir jābūt kvalifikāciju pārneses atvieglošanai un veicināšanai dažādu izglītības un apmācības turpināšanas sistēmu starpā, lai padarītu iespējamu starpvalstu profesionālo mobilitāti, kā arī lai panāktu labāku pieprasījuma un piedāvājuma proporciju Eiropas darba tirgū; turklāt uzsver, ka Eiropas kvalifikāciju dokuments ir attiecīgs augstāka ranga dokuments, kas nodrošinātu atbilstošu pārneses un saziņas instrumentu attiecībā uz kopīgas kvalifikāciju sistēmas izveidi Eiropā;

6.  pamatojoties uz šo secinājumu, konstatē, ka Komisijas priekšlikums ir pareiza un vajadzīga sākotnējā iniciatīva, neraugoties uz to, ka tas neatbilst visām pārredzamības kvalifikāciju sistēmas prasībām; aicina pārstrādāt un uzlabot Eiropas kvalifikāciju dokumenta astoņus ierosinātos kritēriju līmeņus; uzskata, ka to apraksti ir jāformulē kodolīgāk un tiem jābūt vieglāk saprotamiem, īpaša nozīme jāpiešķir iespējai atšķirt kritēriju līmeņus citu no cita, lai būtu skaidra kvalifikāciju hierarhija;

7.  uzsver, ka prasmēm, kas ir ietvertas aprakstos par astoņos līmeņos sakārtoto zināšanu, prasmju un kompetenču kritērijiem, jāattiecas ne tikai uz zināšanām sociālajā un ētikas jomā, bet arī kultūras jomā;

8.  uzskata, ka mūžizglītības organizēšana un atzīšana ir dalībvalstu kompetences jautājums, un to nevar vienkārši iekļaut EKP darbības jomā;

9.  uzskata, ka jāpārstrādā arī trīs horizontālās jomas ("zināšanas", "prasmes" un „personiskā un profesionālā kompetence”), lai padarītu tās saprotamākas un pārskatāmākas;

10. uzsver arī, ka dažādie mācību rezultātu veidi, apvienojot tos, veido daļu no izglītības kopuma, kura apjomu nevar noteikt vienkārši attiecībā uz sasniegtajiem līmeņiem katrā atsevišķā jomā;

11. kritiski vērtē trešo horizontālo jomu „personiskā un profesionālā kompetence", jo ir ārkārtīgi grūti veikt „vienkāršo kompetenču” objektīvu novērtējumu un metodisku klasifikāciju, izmantojot aprakstus, bet „personiskā kompetence” efektīvi veido pievienoto vērtību individuālos līmeņos; aicina Komisiju izdarīt tekstā attiecīgus labojumus;

12. uzsver, ka EKP galvenokārt jākalpo tam, lai klasificētu sertificēšanas procedūras, balstoties uz profesionālās izglītības rezultātiem, un tādēļ aicina izmantot vienkāršus un darboties spējīgus aprakstus un samazināt līmeņu skaitu; atzīmē, ka iepriekšējie salīdzinošie eksperimenti ir parādījuši, — jo vairāk sadrumstaloti ir līmeņi un jo vairāk ir kritēriju, jo sarežģītāka ir to sasaistīšana;

13. uzskata, ka pašreiz Eiropas kvalifikāciju pamatdokuments nav pietiekami saistīts ar situāciju darba tirgū; uzskata, ka, ja EKP uzdevums ir ne tikai nodrošināt atsevišķa indivīda personas attīstīšanos, bet tam arī jāpalielina Eiropas ekonomikas konkurētspēja, ņemot vērā Lisabonas stratēģiju, lielāka uzmanība jāpievērš tam, lai uzlabotu indivīdu spēju atrast darba vietu un panāktu lielāku nodarbināto drošību attiecībā uz darba vietu; katrā no astoņiem līmeņiem jāuzsver prasmes, kuras ir iespējams iegūt dažādos mācīšanās veidos un, kuras apgūstot, tiek ņemta vērā profesionālā spēja darboties un pieredze, kā arī to iespējamais novērtējums attiecībā uz profesionālo izaugsmi; tādēļ prasa, lai apraksti tiktu izmainīti, ņemot vērā un izmantojot Boloņas sanāksmes pamatnostādnes, kas ir saistītas ar akadēmisko izglītību, kā arī papildināt šos aprakstus, vairāk ņemot vērā profesionālās apmācības un tālākizglītības sistēmas;

14. uzstājīgi prasa grozīt līdzšinējo automātisko 6.,7. un 8. kritēriju automātisku pielīdzināšanu trīs akadēmiskajiem grādiem atbilstoši Boloņas sanāksmē noteiktajai kvalifikāciju pamatsistēmai (bakalaurs, maģistrs un doktors), lai cilvēka faktiski iegūto zināšanu, spēju un personisko un profesionālo iemaņu klasifikācija nebūtu atkarīga no mācību iestādes veida;

15. aicina uzlabot tabulu Nr. 2 , kura ir paredzēta plašākai kritēriju līmeņa izklāstīšanai, uzskata, ka tā neatbilst pieejai, kas orientēta uz rezultātu, jo šī tabula koncentrējas uz formālo izglītību; tādēļ atzinīgi vērtē ierosināto apdomīgo pieeju attiecībā uz tabulu Nr. 2; uzskata, ka Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentā kā vispārējā augstāka ranga pamatdokumentā nav jāapskata šādi precizējoši jautājumi, kas jāatstāj dalībvalstu kompetencē;

16. prasa lielākā mērā atbalstīt un veicināt kopīgu Eiropas pamatprincipu ieviešanu neoficiālu un neformālu mācību procesu nodrošināšanai un novērtēšanai, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģiju un ar zinātni saistītu prasmju un zināšanu iegūšanu, kā arī ņemot vērā dažādo profesionālo mācību priekšmetu un atšķirīgu reģionu un valstu īpatnības; uzskata, ka ir nepieciešams īpašu uzmanību pievērst metodēm un sistēmām, kas ir paredzētas to mācību rezultātu novērtēšanai, kas ir iegūtas neoficiālā un neformālā veidā, jo prasmju attīstīšana, izmantojot mūžizglītību, galvenokārt notiek ikdienas darba procesā;

17. uzstāj, ka EKP izstrādāšana izraisīs vienotus novērtējuma kritērijus, sekmējot karjeras plānošanu apmācības procesā un nodarbinātību mūžizglītības sakarā;

18. aicina katru valsti izstrādāt savu valsts vai reģionālu kvalifikāciju pamatdokumentu, ko vajadzības gadījumā var darīt, sadarbojoties ar kompetentām iestādēm un struktūrvienībām un panākot saderību ar Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu; uzskata, ka valstīs, kurās vēl nav valsts kvalifikāciju pamatdokumenta un kurās neoficiāli un neformāli iegūtās kvalifikācijas pietiekamā mērā netiek ņemtas vērā, būtu lietderīgi ieviest Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu;

19. aicina Komisiju uzsākt konceptuālu pieeju un noteikumu saskaņošanas procesu;

20. tādēļ aicina Komisiju noskaidrot saikni starp Boloņas procesā paredzēto kvalifikācijas pamatsistēmu un EKP, precizējot, vai EKP ierosinātie rādītāji ir vienīgais atskaites punkts Eiropas kopējai mūžizglītības telpai;

21. noraida preskriptīvu kritēriju noteikšanu attiecībā uz izglītības veidiem vai izglītības un apmācības kursu ilgumu un vietu;

22. uzskata, ka intensīvāk jāveicina Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta atbalsta instrumenti, lai radītu iespēju iedzīvotāju piekļuvei Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentam; uzskata, ka šajā sakarā priekšplānā jābūt Kopenhāgenas un Boloņas sanāksmju rezultātiem, ar kuriem Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentam jāveido vienots pamats; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš tādu starptautisko organizāciju un Eiropas centru kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs ieguldījumam mācību un kvalifikāciju apgūšanas jomā; aicina Komisiju intensīvāk attīstīt Eiropas profesionālās izglītības un apmācības kredītpunktu sistēmu (ECVET), ņemot par paraugu Eiropas Kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS), turpināt attīstīt un veicināt Europass sistēmu un paplašināt datu bāzi „Ploteus”;

23. prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt Valsts Europass centra lomu un uzlabot tā struktūru, kā arī atvieglot tā pamatuzdevumu un Eiropas Savienības noteikto mērķu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot Valsts Europass centra tiešā veidā pārvaldīto instrumentu (Eiropas Curriculum Vitae un Europass mobilitāte) izplatīšanai un Europass sistēmas pakāpeniskai ieviešanai;

24. uzsver, ka, brīvprātīgi ieviešot EQF, ir vajadzīga valsts un nozaru līmeņa ieinteresēto personu atbalsts un apņemšanās ieviest EQF;

25. atzīst, ka EQF kā dažādu kvalifikāciju sistēmu paskaidrojošam pamatdokumentam ir jābūt saskaņotam un savstarpēji uzticamam; iesaka pārredzamus un uzticamus kvalitātes garantēšanas mehānismu principus izstrādāt tā, lai būtu iespējams salīdzināt un tādējādi savstarpēji atzīt ES iedzīvotāju iegūtās kvalifikācijas;

26. uzsver, ka Eiropas kvalifikāciju pamatdokuments var dot optimālu ieguldījumu mobilitātes veicināšanā Eiropas darba tirgū, ja pārējās dalībvalstis akceptē kādas dalībvalsts lēmumu atsevišķas valsts līmeņa kvalifikācijas klasificēt atbilstoši attiecīgam Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentā noteiktajam līmenim; uzskata, ka, lai nodrošinātu kvalitāti, Komisijas priekšlikums, ka dalībvalstīm ir jāievēro virkne kopīgu pamatprincipu, ir priekšnoteikums visu iesaistīto pušu veiksmīgai sadarbībai dažādos līmeņos; tomēr atzīmē, ka tas var notikt tikai tad, ja netiek dublētas esošās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, piemēram, Kvalitātes nodrošināšanas standartus un pamatnostādnes;

27. uzskata, ka savstarpēja uzticēšanās jāuzskata gan par dalībvalstu ciešākas sadarbības rezultātu, kura izriet no Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta, gan arī priekšnoteikumu efektīvai Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta darbībai; turklāt uzskata, ka to var nodrošināt, nosakot atbilstošu izmēģinājuma fāzi; aicina Komisiju izstrādāt un iesniegt priekšlikumu par piemērotām metodēm un stratēģijām, lai to varētu īstenot;

28. mudina turpmāk EKP attīstīt, ņemot vērā ieinteresēto personu pieprasītos paskaidrojumus, kas kļuvuši zināmi konsultāciju procesā;

29. aicina Komisiju pārskatīt priekšlikumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta izteiktajiem komentāriem;

30. norāda, cik nozīmīga ir plaša un labi strukturēta stratēģija informācijas sniegšanai un izplatīšanai, lai veicinātu izpratni un interesi par EKP ieguvumiem;

31. uzskata, ka sekmīgai Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta īstenošanai ir obligāti nepieciešams nodrošināt konkrētus ieguvumus gala patērētājiem — iedzīvotājiem, gan darbiniekiem un darba devējiem, kā arī izglītības iestādēm;

32. aicina Komisiju iepazīstināt Parlamentu ar valsts līmeņa apspriežu rezultātiem un turpināt viedokļu apmaiņu, pirms tiek izstrādāts galīgais priekšlikuma variants;

33. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.
• [2]  OV L 255, 30.09.2005., 22. lpp.
• [3]  OV C 163, 9.7.2002., 1. lpp.
• [4]  OV C 13, 18.1.2003., 2. lpp.
• [5]  Not yet published in OJ.

PASKAIDROJUMS

Attīstot audzināšanas un izglītības sistēmas, jārisina globalizācijas izvirzītie uzdevumi, lai iedzīvotājiem dotu iespēju attīstīt savas spējas, kā arī veicināt ES starptautisko konkurētspēju. Ar kvalificētu izglītības un tālākizglītības sistēmu palīdzību var risināt pieaugošās demogrāfiskās attīstības problēmas. Īstenojot pārstrādāto Lisabonas stratēģiju ES dalībvalstu izglītības ministri 2005. gadā uzsvēra nepieciešamību modernizēt Eiropas izglītības un apmācības sistēmu. Tādējādi būtu jānodrošina labāka pieprasījuma apmierināšana starptautiskajos darba tirgos.

Ir jāveicina pārrobežu mobilitāte darba tirgū, kā arī jāatvieglo savstarpēja dažādu valsts izglītības sistēmu akceptēšana. ES dalībvalstis 1999. gadā sanāksmē Boloņā noteica mērķi līdz 2010. gadam izveidot kopīgu Eiropas augstskolu sistēmu. Lai to īstenotu, tika izveidota Eiropas Kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēma (ECTS), kas ļauj starptautiski atzīt studiju rezultātā iegūtās zināšanas. Barselonas augstākā līmeņa sanāksmē 2002. gada martā tika izveidots pamats attiecīgai sistēmai profesionālās izglītības jomā (Eiropas Profesionālas izglītības un apmācības kredītpunktu sistēma). ES dalībvalstis 2002. gada Kopenhāgenas konferencē nolēma turpināt stiprināt sadarbību profesionālās izglītības jomā.

Kopīgajā Padomes Komisijas starpposma ziņojumā, kas tika sagatavots 2004. gada februārī, par darba programmas "Vispārējā un profesionālā izglītība 2010” īstenošanu ir pieprasīta Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšana, bet 2004. gada decembrī 32 valstu izglītības ministri atkārtoti apstiprināja šā dokumenta nepieciešamību. Turklāt 2005. gada marta Eiropadomē tika uzsvērts, ka Eiropas kvalifikāciju dokuments jāpieņem 2006. gada laikā. Atbildot uz šo prasību, Komisija publicēja tās sagatavoto priekšlikumu „Veidojot Eiropas kvalifikāciju sistēmu mūžizglītības nodrošināšanai".

Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentam jākļūst par augstāka ranga dokumentu, kas īsteno trīs funkcijas:

pirmkārt, tam jāsasaista valstu un nozaru kvalifikācijas pamatsistēmas, otrkārt, ar tā starpniecību jānodrošina profesionālo un vispārējo kvalifikāciju atzīšana, salīdzināmība un pārneses iespējamība un, treškārt, tam jānodrošina lielāka pārredzamība, akceptējamības pakāpe un mobilitāte.

Astoņas vertikālas līmeņa pakāpes (kritēriju līmeņi|) Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta tiek saistītas ar trim horizontālām jomām (zināšanas, spējas, personiskas prasmes un arodprasmes) tā, lai cilvēkus varētu labāk iedalīt, pamatojoties uz mācību procesa rezultātā iegūto zināšanu novērtējumu.

Lai nodrošinātu konkurētspēju un sociālās kohēzijas saglabāšanu Eiropas Savienībā, izšķiroša nozīme ir mūžizglītībai.

Taču tās īstenošanu sarežģī nepietiekamais saziņas līmenis un nepietiekama sadarbība starp izglītības un apmācības iestādēm, kā arī dažāda līmeņa pārvaldes iestādēm. Šķēršļi iestāžu un valstu starpā apgrūtina pieeju izglītībai un apmācībai, kā arī jau iegūto zināšanu un prasmju efektīvāku izmantošanu. Šīs problēmas galvenokārt izraisa nepietiekama pārredzamība attiecībā uz kvalifikācijām, „ārvalstu” kvalifikāciju nelielā atzīšanas kvota, kā arī tādu noteikumu trūkums, kas ļautu iedzīvotājiem pieprasīt savu kvalifikāciju pārnesi no vienas valsts vai nozares kvalifikāciju sistēmas uz citu. Šie šķēršļi jānovērš ar Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta palīdzību un jārada situācija, lai gan darbinieki, gan darba devēji varētu labāk izmantot savas prasmes. Jāatvieglo mobilitāte starp dalībvalstīm un dažādam izglītības sistēmām_.

Daudzās valstīs un nozarēs Eiropā un visā pasaulē pašlaik tiek ieviestas dažādas kvalifikāciju sistēmas (ESAO, 2003., 2004. gads), kas ir izveidotas dažādi atkarībā no valstu vai nozaru īpatnībām. Eiropas kvalifikāciju pamatdokuments dalībvalstīm principā jāievieš brīvprātīgi. Referents aicina dalībvalstis izstrādāt valsts kvalifikāciju pamatdokumentu, atsaucoties uz Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu. Daudzas dalībvalstis nav ne ieviesušas valsts kvalifikāciju pamatsistēmas, ne arī ir paredzējušas to darīt turpmāk. Valsts kvalifikāciju sistēmas noteikšana vienmēr ir brīvprātīga, un to nevar ne pielāgot, ne aizstāt ar Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta starpniecību. Ievērojot faktu, ka daži no esošajiem valsts kvalifikāciju pamatdokumentiem pamatojas uz pieeju, kas ir saistīta ar ieguldījuma principu, un tādējādi atstāj bez ievērības neoficiālas un neformālas kvalifikācijas, dalībvalstīm vairāk jāatbalsta un jāveicina Padomes 1994. gada maija lēmumu par neoficiālas un neformālas mācīšanās atzīšanu. Ir nepieciešams īpašu uzmanību pievērst metodēm un sistēmām, kas ir paredzētas neoficiālu un neformālu mācību novērtēšanai, jo prasmju attīstīšana pēc pirmreizējās apmācības absolvēšanas galvenokārt notiek ikdienas darba procesā.

Par neformālu mācīšanos ir jāuzskata mācību process, kas notiek ikdienā darba vietā vai ģimenes lokā, kā arī brīvajā laikā. Tā netiek strukturēta atkarība no mācību procesa mērķiem, laika un finansiālā atbalsta un parasti netiek sertificēta, bet tā var būt mērķtiecīga. Neoficiāla mācīšanās ir mācību process, kas nenotiek izglītības vai profesionālās apmācības iestādē un parasti netiek sertificēts, kaut arī no apmācamās personas viedokļa tas notiek sistemātiski un ir mērķtiecīgs.

Referents izsaka šādu kritiku:

· nav atsauces uz darba tirgus izvirzāmajam prasībām. Ja par vienu no Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta mērķiem tiek uzskatīta Eiropas ekonomikas konkurētspējas palielināšana, tad saskaņā ar Lisabonas programmas mērķiem lielāka uzmanība jāpievērš atsevišķa indivīda darba spējām;

· prasību pamatoties uz pieeju, kas orientējas uz rezultātu, tas ir, ar mācību rezultātiem saistītu pamatsistēmu, var nodrošināt tikai tad, ja kvalifikācijas tiek klasificētas atbilstoši to svarīgumam attiecībā uz nodarbinātības iespējām. Šai ziņā, sagatavojot priekšlikumu par Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentu, jāņem vērā ne tikai oficiāli iegūtu izglītību vai apmācību, bet arī neoficiālas vai neformālas kvalifikācijas, it īpaši profesionālo pieredzi un ar to saistīto prasmju uzlabošanu;

· Komisijas ierosinātais priekšlikums ir vienpusīgs, jo tas galvenokārt attiecas uz akadēmisko izglītību, un tajā nepietiekami ir apskatīta profesionālā izglītība; 6., 7. un 8. kritēriju līmeņa apraksti lielā mērā atbilst Boloņas sanāksmes izdarītajiem secinājumiem un tādējādi automātiski ir cieši piesaistīti akadēmiskajai izglītībai. Ievērojot priekšnoteikumu par akadēmiskās un profesionālās izglītības līdzvērtību, Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentam jāveicina abi šie izglītības veidi;

· konsekventi nav īstenota Boloņas un Kopenhāgenas sanāksmes rezultātu iekļaušana dokumenta projektā. Eiropas kvalifikāciju pamatdokumentam jākļūst par konsekventi izstrādātu pamatnostādņu dokumentu, lai izveidotu savstarpēji saskaņotu sistēmu;

· tikai daļēji ir nodrošināta atbilstība prasībai par skaidra un saprotama pamatdokumenta izstrādāšanu. Tā kā Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta astoņas vertikālās pakāpes ir tiešām nepieciešamas, to aprakstus jāformulē kodolīgāk;

· trīs horizontālās jomas „zināšanas”, „spējas” un „personiskās un profesionālās prasmes” ir mākslīgi sadalītas. „Zināšanu” un „spēju” joma jāiekļauj plašākā sadaļā „arodprasme un profesionālā prasme”, jo visas trīs jomas raksturo prasmes.

Sekmīgai Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta īstenošanai ir obligāti nepieciešams, lai šā dokumenta realizēšanas procesā dalībvalstis un sociālie partneri sadarbotos savstarpējas uzticēšanas garā, un lai tiktu identificēts konkrētais ieguvums, ko saņems gala patērētāji, tātad gan iedzīvotāji, gan darbinieki un darba devēji, kā arī izglītības iestādes.

Kultūras un izglītības komitejas ATZINUMS (*) (29.5.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšanu
(2006/2002(INI))

Atzinumu sagatavoja (*): Milan Gaľa

(*) Komiteju ciešāka sadarbība — Reglamenta 47. pants                    

IEROSINĀJUMI

Kultūras un izglītības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta (EQF) izstrādāšanu, kura mērķis ir atvieglot iegūto kvalifikāciju pārnesi un atzīšanu un mūžizglītības veicināšanu, izglītības un apmācību sistēmu pārredzamību, mobilitāti un elastīgumu;

2.   atzinīgi vērtē perspektīvu, ko EQF kā visaptverošs pamatdokuments, kurā ir paskaidrojumi un norādījumi, var dot kvalifikāciju atzīšanas sistēmām valstu un nozaru līmenī;

3.   atzinīgi vērtē to, ka EQF ir izveidots, balstoties uz sagaidāmajiem mācību rezultātiem, atspoguļo mūžiglītības sarežģītību un stimulē valstu un nozaru reformu procesus;

4.   uzsver, ka, brīvprātīgi ieviešot EQF, ir vajadzīga valsts un nozaru līmeņa ieinteresēto personu atbalsts un apņemšanās ieviest EQF;

5.   mudina, lai EQF turpmāk tiktu attīstīts, ņemot vērā ieinteresēto personu pieprasītos paskaidrojumus konsultāciju procesā;

6.   iesaka uzlabot 8 līmeņos sakārtotos zināšanu, prasmju un kompetenču kritēriju formulējumus, lai tie būtu pārredzamāki, vieglāk saprotami lietotājiem un pilnībā izmantojami;

7.   uzsver, ka prasmēm, kas ir ietvertas aprakstos par 8 līmeņos sakārtoto zināšanu, prasmju un kompetenču kritērijiem, jāattiecas ne tikai uz sociālās un ētikas, bet arī kultūras jomas tēmām;

8.   aicina iekļaut EQF pamatdokumentā sistēmas neformālas un brīvas izglītošanās atzīšanai mūžizglītības procesā;

9.   uzsver, ka EQF pamatdokuments ir jābalsta uz Boloņas un Kopenhāgenas procesos iepriekš paveikto darbu un ir jāizveido kopsakarības starp tādiem pašreizējiem Eiropā izstrādātajiem instrumentiem katra ES pilsoņa atbalstam kā Europass, Ploteus un studiju kredītpunktu pārneses sistēma;

10. norāda, cik nozīmīga ir plaša un labi strukturēta stratēģija informācijas sniegšanai un izplatīšanai, lai veicinātu izpratni un interesi par EQF ieguvumiem;

11. atzīmē, ka optimālais risinājums būtu kvalifikāciju pamatdokumentu ieviešana valstu līmenī un to kopsakarības ar EQF, lai valsts līmeņa kvalifikācijas vieglāk varētu klasificēt atbilstoši Eiropas līmeņa prasmju kritērijiem;

12. atzīst, ka EQF kā paskaidrojošam pamatdokumentam starp dažādām kvalifikāciju sistēmām ir jābūt saskaņotam un savstarpēji uzticamam;

13. iesaka izstrādāt pārredzamu un uzticamu kvalitātes garantēšanas mehānismu principus, lai ļautu salīdzināt un tādējādi savstarpēji atzīt ES iedzīvotāju iegūtās kvalifikācijas.

PASKAIDROJUMS

Plānotā Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta (EQF) mērķis ir visaptveroša pamatdokumenta izstrādāšana, kas nodrošinās iespēju savstarpēji atzīt kvalifikācijas sistēmas valstu un nozaru līmenī. Zināšanu, prasmju un kompetenču kritēriju struktūra atvieglos katra ES pilsoņa kvalifikāciju atzīšanu ES dalībvalstīs.

2005. gada jūlijā Komisija iepazīstināja ar darba dokumentu sabiedrību. Komisija konsultējās ar 32 valstīm, kas piedalās darba programmā „Izglītība un apmācība 2010”, kā arī ar Eiropas sociālajiem partneriem, atbilstošajām Eiropas asociācijām, NVO un to struktūrām, kā arī Eiropas rūpniecības nozares asociācijām, t.i., celtniecības, tirdzniecības un citām asociācijām. Referents atzinīgi vērtē to, ka atbildes tāpat kā EP ziņojumu ņems vērā, izstrādājot pilnīgu EQF pamatdokumenta saturu un uzbūvi pirms formālā/galīgā priekšlikuma 2006. gada beigās.

EQF pamatdokumenta īstenošana būs nozīmīgs solis tuvāk mērķim, lai nodrošinātu reālas un perspektīvas mūžizglītības iespējas visos līmeņos. EQF jāattīsta un jāīsteno brīvprātīgi, neuzliekot juridiskas saistības. Šajā sakarā referents uzsver, cik nozīmīgs ir valstu un nozaru ieinteresēto personu aktīvs atbalsts un saistības, kas ir svarīgas EQF sekmīgai īstenošanai un darbībai.

EQF ir paredzēts kā paskaidrojošs dokuments, kas veicinās izglītības un apmācību sistēmu pārredzamību un savstarpēju uzticamību. Tādējādi tas nodrošinās kvalifikāciju pamatdokumentu un sistēmu savstarpēju atzīšanu valstu un nozaru līmenī. Šī procesa rezultātā vairumā valstu tiks izstrādāti visaptveroši kvalifikāciju pamatdokumenti.

EQF būtu jāsastāv no trīs galvenajām daļām. Pati nozīmīgākā daļa būtu 8 līmeņos sagrupēti vispārēji kritēriji, kas attiecas uz sagaidāmajiem mācību rezultātiem. 8 līmeņos sagrupētie kritēriji jāatbalsta ar vairākām metodēm un instrumentiem, kas attiecas uz katra Eiropas pilsoņa vajadzībām (integrēta Eiropas sistēma studiju kredītpunktu pārnesei un uzkrāšanai mūžizglītības procesā, Europass instruments un Ploteus datu bāze par izglītošanās iespējām). EQF pamatdokumentā jāiekļauj arī kopēji principi un procedūras, kas sniedz vadlīnijas ieinteresēto personu sadarbībai dažādos līmeņos, it īpaši uzmanība jāpievērš kvalitātes nodrošināšanai, kvalifikāciju atzīšanai, profesionālajai orientācijai un pamatprasmēm. Šajā sakarā ir jāņem vērā Boloņas un Kopenhāgenas procesu laikā gūtā pieredze un sasniegumi, kā arī vienlaikus ir jāizveido kopsakarības starp EQF un pašreizējām/nākamajām metodēm un instrumentiem, ko izstrādā Eiropas līmenī.

Katram līmenim atbilstošās kvalifikācijas EQF pamatdokumentā ir definētas saskaņā ar 3 sagaidāmajiem mācību rezultātiem: zināšanas, prasmes un plašākas kompetences, kas raksturotas kā personīgie un profesionālie ieguvumi.

Referents aicina iekļaut EQF pamatdokumentā metodes un sistēmas neformālas un brīvas izglītošanās atzīšanai mūžizglītības procesā un uzsver, cik nozīmīga ir plaša un labi strukturēta stratēģija informācijas sniegšanai un izplatīšanai, lai veicinātu cilvēku, kas mācās, un pilsoniskās sabiedrības izpratni un interesi, kā arī parādītu konkrētas priekšrocības, kuras EQF var sniegt katram pilsonim, kā arī darba tirgum un izglītības un apmācības sistēmām.

Referents uzskata, ka ir nepieciešams vienoties par kvalitātes nodrošināšanas principiem, saistībā ar kuriem dalībvalstīm būs jāuzņemas saistības pilnībā un pārredzami, uzskata, ka EQF pamatdokumentu ir nepieciešams regulāri precizēt un atbilstoši pārbaudīt, lai veicinātu pamatdokumenta atbilstību sadarbībai un līdzvērtīgai izglītībai.

EQF pamatdokuments ir skaidra un konstruktīva iniciatīva, kas varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu kvalifikāciju pārredzamības, pārneses un atzīšanas īstenošanai Eiropas līmenī. Pamatdokumentam jāstimulē valstu un nozaru reformas mūžizglītības atbalstam, un pamatdokuments būs arī ļoti nozīmīgs studentu un darbinieku mobilitātes nodrošināšanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas kvalifikācijas pamatdokumenta izstrādāšana
Procedūras Nr.	2006/2002(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 19.1.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē	19.1.2006
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Milan Gaľa 7.2.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	20.3.2006
Pieņemšanas datums	29.5.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	23   1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Maria Badia I Cutchet, Christopher Beazley, Ivo Belet, Marie-Hélène Descamps, Milan Gaľa, Vasco Graça Moura, Lissy Gröner, Luis Herrero-Tejedor, Ruth Hieronymi, Manolis Mavrommatis, Marianne Mikko, Ljudmila Novak, Christa Prets, Karin Resetarits, Pál Schmitt, Nikolaos Sifunakis, Helga Trüpel, Thomas Wise, Tomáš Zatloukal
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gyula Hegyi, Nina Škottová, Grażyna Staniszewska, Jaroslav Zvěřina
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Catherine Trautmann
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	__

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS (22.6.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par Eiropas kvalifikāciju pamatsistēmas izveidi
(2006/2002(INI))

Atzinumu sagatavoja: Stefano Zappalà

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā vienota mācību vide un vienots Eiropas darba tirgus ir būtiski faktori Lisabonas stratēģijā noteikto mērķu īstenošanai;

B.  tā kā Eiropā ir jāievieš kvalifikāciju un kompetenču savstarpējas atzīšanas sistēma, vienlaicīgi respektējot teritoriālās bagātības un īpatnības;

C. tā kā kopīga atskaites sistēma (kas balstās uz kompetencēm, apmācības līmeņiem un rezultātiem) — Eiropas kvalifikāciju pamatsistēma (EKP) — veicinās tādu instrumentu pieņemšanu, kuri ļaus noteikt vajadzību pēc attiecīgajām kompetencēm;

D. tā kā EKP ir Briges-Kopenhāgenas procesa un Boloņas procesa saskarsmes punkts un, pamatojoties uz to, ierosinātie rādītāji, tai skaitā Dublinas rādītāji, raksturo mūžizglītības (Lifelong Learning) sarežģītību;

E.  tā kā ar „kvalifikāciju” jāsaprot Eiropas Savienībā atzītu izglītības grādu, kvalifikāciju, izsniegto sertifikācijas dokumentu un darba pieredzes kopums,

1.  uzskata, ka EKP ir lietderīgs instruments, ar kura palīdzību uzlabot un nostiprināt uzticību dažādām sistēmām, un pilnībā atbalsta tās mērķus, proti, Eiropas līmenī īstenot kvalifikāciju pārredzamību, profesionāļu mobilitāti un mūžizglītību;

2.  atbalsta tādas sistēmas izveidi, kura sastāv no kopīgiem līmeņiem, instrumentiem un principiem, kura ir elastīga un vienlaicīgi organiski saistīta ar mūžapmācības principiem, un aicina Komisiju precizēt saikni starp kvalifikācijas līmeņiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu un tādiem oficiālās un neoficiālās apmācības apstiprināšanas pasākumiem, kuri jau tiek īstenoti vai ir ieviešanas procesā valsts vai reģionālā līmenī;

3.  atzīmē, ka EKP ir daži būtiski trūkumi, kuri ir jānovērš:

     -    nav skaidri noteikta tās mērķauditorija;

     -    tās struktūra un valoda ir parāk sarežģīta, kas daļai pilsoņu traucē saprast tās būtību;

     -    jēdziens „kvalifikācija” ir ambiciozs, un no terminoloģijas viedokļa to var viegli sajaukt ar tikpat jūtīgo jēdzienu „profesionālā sertifikācija”. Tabulā, kurā aprakstīti līmeņi, tiek jaukti kopā izglītības un nodarbinātības modeļi;

     -    rādītāju (un līdz ar to arī apmācības rezultātu) sadalīšana atsevišķos elementos (zināšanas, iemaņas, kompetences) var veicināt neviengabalainu pieeju zināšanu ieguvei, lai gan, tieši pretēji, izglītībai jābūt orientētai uz zināšanu dažādu aspektu integrāciju („prasme rīkoties attiecīgajā situācijā”);

4.  uzskata, ka ierosināto līmeņu noteikšana un saturs nav pietiekami precīzi Eiropas kvalifikāciju pamatsistēmas mērķu sasniegšanai;

5.  uzskata, ka, lai nodrošinātu EKP optimālu darbību, katrā dalībvalstī jānosaka saskaņotas, saprotamas un uz mūžizglītības principiem balstītas kvalifikācijas un sertifikācijas sistēmas;

6.  aicina Komisiju uzsākt jēdzienu un valodu lietojuma saskaņošanas procesu;

7.   aicina Komisiju sākt metodoloģiju saskaņošanas un izglītības sistēmu tuvināšanas procesu nolūkā uzlabot personu brīvu pārvietošanos;

8.  tādēļ aicina Komisiju noskaidrot saikni starp Boloņas procesā paredzēto kvalifikācijas pamatsistēmu un EKP, precizējot, vai EKP ierosinātie rādītāji ir vienīgais atskaites punkts Eiropas kopējai mūžizglītības telpai;

9.  uzskata, ka saskaņā ar mūžizglītības politiku oficiālās un neoficiālās apmācības kontekstā steidzami jānosaka kopīgi principi attiecībā uz studiju finansēšanu un iegūto kompetenču atzīšanu;

10. nepiekrīt preskriptīvu kritēriju noteikšanai attiecībā uz izglītības procesa norisi un uz izglītības un apmācības kursu ilgumu un vietu;

11. uzskata, ka Komisijai jāizveido cieša saikne starp EKP un Europass sistēmu, lai nodrošinātu, ka kvalifikāciju ieguvušie indivīdi var to tiešāk un praktiskāk izmantot;

12. prasa Komisijai un dalībvalstīm pastiprināt Valsts Europass centra lomu un uzlabot tā struktūru, kā arī atvieglot tā pamatuzdevumu un Eiropas Savienības noteikto mērķu īstenošanu, īpašu uzmanību pievēršot Valsts Europass centra tiešā veidā pārvaldīto instrumentu (Eiropas Curriculum Vitae un Europass mobilitāte) izplatīšanai un Europass sistēmas pakāpeniskai ieviešanai;

13. aicina Komisiju pārskatīt savu priekšlikumu, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta izteiktajiem komentāriem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas kvalifikāciju pamatsistēmas izveide
Procedūras Nr.	2006/2002(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 19.1.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Stefano Zappalà 21.2.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	19.4.2006		29.5.2006	20.5.2006
Pieņemšanas datums	20.6.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: -: 0:	21 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Charlotte Cederschiöld, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Małgorzata Handzlik, Henrik Dam Kristensen, Kurt Lechner, Lasse Lehtinen, Arlene McCarthy, Toine Manders, Zita Pleštinská, Giovanni Rivera, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Andreas Schwab, József Szájer, Bernadette Vergnaud, Jaroslav Zvěřina
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	André Brie, Benoît Hamon, Joseph Muscat, Stefano Zappalà
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas kvalifikāciju pamatdokumenta izstrādāšana
Procedūras numurs	2006/2002(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu	EMPL 19.1.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 19.1.2006			IMCO 19.1.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	CULT 19.1.2006
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Thomas Mann 27.10.2005
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	3.5.2006		22.6.2006
Pieņemšanas datums	11.7.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+ - 0	43 0 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Andersson, Iles Braghetto, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Ole Christensen, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Jean Louis Cottigny, Harald Ettl, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Roger Helmer, Stephen Hughes, Karin Jöns, Ona Juknevičienė, Jan Jerzy Kułakowski, Sepp Kusstatscher, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Mario Mantovani, Ana Mato Adrover, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Őry, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Jacek Protasiewicz, José Albino Silva Peneda, Jean Spautz, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Mihael Brejc, Udo Bullmann, Françoise Castex, Magda Kósáné Kovács, Lasse Lehtinen, Marianne Mikko, Luca Romagnoli, Agnes Schierhuber, Elisabeth Schroedter, Marc Tarabella, Patrizia Toia, Georgios Toussas
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums	18.7.2006
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)