ZIŅOJUMS par sieviešu perspektīvām starptautiskajā tirdzniecībā
20.7.2006 - (2006/2009(INI))
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja
Referente: Hiltrud Breyer
PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAI
par sieviešu perspektīvām starptautiskajā tirdzniecībā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes 1998. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 2836/98 par dzimumu līdztiesības jautājumu iekļaušanu sadarbībā attīstības jomā[1],
– ņemot vērā Padomes 2000. gada 20. decembra Lēmumu 2001/51/EK, ar ko izveido Programmu, kura attiecas uz Kopienas pamatstratēģiju dzimumu līdztiesības jomā (2001‑2005)[2], un attiecīgo darba programmu,
– ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW) un tās fakultatīvo protokolu,
– ņemot vērā Ceturtajā Pasaules sieviešu konferencē Pekinā 1995. gada 15. septembrī pieņemto deklarāciju un rīcības platformu,
– ņemot vērā ANO 2000. gada jūnija rezolūciju par Pekinas rīcības platformas pārraudzību un Pekinas rīcības platformas pārskatu un novērtēšanu, kā arī 2005. gada martā notikušās Ģenerālās Asamblejas divdesmit trešās īpašās sesijas noslēguma dokumentu,
– ņemot vērā Komisijas 2001. gada 18. jūlija zaļo grāmatu „Uzņēmumu Eiropas mēroga sociālās atbildības veicināšana” (KOM(2001)0366),
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 22. marta paziņojumu „Partnerības izaugsmei un nodarbinātībai īstenošana: veidot Eiropu par izcilības paraugu uzņēmumu sociālās atbildības jomā” (KOM(2006)0136),
– ņemot vērā ANO normas par starptautisku uzņēmējsabiedrību un citu uzņēmumu atbildību cilvēktiesību jomā, ko 2003. gada 13. augustā pieņēma ANO Cilvēktiesību veicināšanas un aizsardzības apakškomisija,
– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) 1977. gada novembra trīspusējo deklarāciju par principiem, kas attiecas uz starpvalstu uzņēmumiem un sociālo politiku, kā arī ESAO 2000. gada 27. jūnija vadlīnijas starpvalstu uzņēmumiem,
– ņemot vērā ILO 1998. gada 18. jūnija deklarāciju par pamatprincipiem un tiesībām darbā, ILO ieteikumu Nr. R 100 par migrējošo darba ņēmēju aizsardzību mazāk attīstītās valstīs un reģionos, ILO ieteikumu Nr. R 111 par diskrimināciju nodarbinātības un amata ziņā, ILO ieteikumu Nr. R 156 par darba ņēmēju aizsardzību pret gaisa piesārņojuma, trokšņa un vibrāciju radīto apdraudējumu darbavietā, kā arī ILO ieteikumu Nr. R 191 par ieteikuma maternitātes aizsardzībai pārskatīšanu,
– ņemot vērā ANO 2000. gada septembra Tūkstošgades deklarāciju, kas pārskatīta un atjaunināta Pasaules augstākā līmeņa 2005. gada 14.‑16. septembra sanāksmē,
– ņemot vērā Briseles 2004. gada 16.–17. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus, kas apstiprina Eiropas Savienības apņemšanos pilnībā īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM) un saskaņotu politiku,
– ņemot vērā ANO Konferences par tirdzniecību un attīstību XI Ģenerālās Asamblejas 2004. gada 18. jūnijā Sanpaulu pieņemtās deklarācijas būtību,
– ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 15. novembra rezolūciju par globalizācijas sociālajiem aspektiem[3],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A6‑0254/2006),
A. tā kā starptautiskā tirdzniecība spēj veicināt dzimumu līdztiesību un sekmēt sieviešu ekonomisko, sociālo un politisko iespēju nostiprināšanos gan ražošanas, gan reproduktīvajā jomā; tā kā tirdzniecības globalizācijas procesa ietekmē darba tiesiskās attiecības tomēr kļūst mazāk oficiālas, pieaug nestabila nodarbinātība un daudzās ekonomikas nozarēs notiek bezdarba feminizācija;
B. tā kā 70 % no pasaules 1,3 miljardiem nabadzībā dzīvojošo ir sievietes; tā kā sievietēm parasti ir grūtāk nodrošināt sev izglītības, īpašuma, kredīta, citu ražošanas resursu un faktoru pieejamību, kā arī piekļuvi politiskām lēmējinstancēm, turklāt sieviešu iespējas ierobežo ar dzimumu saistītie stereotipi, un šī nevienlīdzība liedz sievietēm pilnībā izmantot tirdzniecības liberalizācijas sniegtās priekšrocības; tā kā visā pasaulē sievietēm tiek liegtas iespējas, kas nepieciešamas saimnieciskā un sociālā stāvokļa uzlabošanai, lai gan sievietes vienlaikus uzņemas papildu atbildību, rūpējoties par bērniem un mājsaimniecību;
C. tā kā dzimumu nevienlīdzība, kuras ietekmē ražošanas līdzekļi un tirgus sievietēm ir mazāk pieejami, kavē ilgtermiņa attīstību, jo sievietes salīdzinoši lielāku daļu pašu nopelnītā tērē izglītībai, veselības aprūpei un pārtikai, turklāt pilnībā netiek izmantots visu iedzīvotāju saimnieciskais potenciāls;
D. tā kā tirdzniecības nolīgumiem ir pilnībā jānodrošina atbilstība spēkā esošo starptautisko tiesību aktu prasībām cilvēktiesību, sociālo tiesību un darba tiesību jomā, kā arī jāņem vērā spēkā esošās starptautiskās konvencijas par ilgtspējīgu attīstību;
E. tā kā reproduktīvā funkcija un mājsaimniecības pienākumi, kā arī atbildība par ģimenes uzturēšanu un nodrošinātu sociālo aprūpi gandrīz visu sabiedrību uztverē parasti ir sievietes galvenie pienākumi, taču vairumā gadījumu tie netiek ne atzīti, ne atalgoti;
F. tā kā gadījumā, ja tirgus liberalizācijas procesā netiks ņemti vērā konkrēti ar dzimumu saistīti aspekti, tā sekmēs nestabilas nodarbinātības feminizāciju, vairos sieviešu ekspluatāciju un iedragās visas pasaules nabadzīgo sieviešu, tai skaitā migrējošo sieviešu, iztikas līdzekļu nodrošināšanas iespējas;
G. tā kā tirdzniecības liberalizācija ir stipri veicinājusi sieviešu līdzdalību neformālās ekonomikas norisēs;
H. tā kā saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas definīciju neformālā ekonomika ir tāda veida ekonomika, kuras pamatā ir nodarbinātība bez oficiāla līguma, strādājošo pabalstiem un sociālās aizsardzības un kura pastāv gan oficiāli nereģistrētos uzņēmumos, gan citur;
I. tā kā nepietiekama uzmanība tiek pievērsta starptautiskās migrācijas feminizācijai; tā kā migrējošiem darba ņēmējiem bieži ir liegta iespēja pieprasīt taisnīgus darba apstākļus un migrantu uzņēmējvalsts nodrošinātu aizsardzību;
J. tā kā PTO 1995. gadā noslēgtais Līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS), tik ļoti ierobežoja nepatentētu medikamentu pieejamību, ka 2005. gada decembrī Honkongā tika nolemts grozīt TRIPS,
1. uzsver, ka tirdzniecības liberalizācija atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus, un norāda, ka Eiropas politikas mērķiem dzimumu līdztiesības, kā arī tirdzniecības, attīstības un atbalsta politikas jomā ir jābūt saskaņotiem, lai minētajās politikas jomās veicinātu sieviešu un vīriešu līdztiesību; uzsver, ka līdzdalība ekonomikā ir galvenais nosacījums, lai nodrošinātu sievietēm plašākas iespējas un palīdzētu viņām pārvarēt strukturālu diskrimināciju, tādējādi uzlabojot sieviešu un viņu ģimeņu dzīves apstākļus, kā arī veicinot sieviešu aktīvāku līdzdalību politikā un sekmējot sociālo kohēziju; viens no mērķiem ir īpašuma taisnīga sadale, vienlīdzība un ekonomiska neatkarība;
2. atzīmē — lai gan, pateicoties tirdzniecības liberalizācijas un ārvalstu tiešo ieguldījumu radītajām nodarbinātības iespējām, daudzas sievietes ir guvušas arī priekšrocības, liberalizācijas ietekmē visās tautsaimniecības nozarēs darba tiesiskās attiecības kļūst mazāk oficiālas, pasliktinās darba apstākļi un notiek bezdarba feminizācija;
3. mudina Komisiju uzsākt sarunas ar starptautiskajām ekonomiskajām organizācijām, lai sagatavotu rīcības plānu, kas nodrošina dzimumu līdztiesības integrāciju starptautiskās tirdzniecības politikā, tai skaitā skaidrus uzraudzības un novērtēšanas mehānismus; pieprasa nekavējoties pārveidot pašreizējo politiku, noteikumus un programmas instrumentos un līdzekļos, kas veicina dzimumu līdztiesību un taisnīgumu šajā jomā;
4. aicina Padomi un Komisiju par prioritāti noteikt ikvienas atrunas atsaukšanu attiecībā uz CEDAW un visām partnervalstīm saistošu šīs konvencijas fakultatīvā protokola ratificēšanu;
5. pieprasa, lai Komisija divreiz gadā sniedz Eiropas Parlamenta komitejām ziņojumu par sieviešu tiesībām un starptautisko tirdzniecību, ko kopīgi parakstījuši gan sieviešu atbalstam paredzēto līdzekļu devēja, gan šo līdzekļu saņēmēja pilnvarnieki un kas apliecina, ka konkrētais atbalsts ir sasniedzis adresātu un nav novirzīts no atbalsta sākotnējiem mērķiem atšķirīgu mērķu īstenošanai;
6. uzsver, ka ir jāveic pētījumi par to, kādā veidā sievietes varētu gūt labumu no tirdzniecības liberalizācijas, kā arī sistemātiski jāvāc pēc piederības dzimumam sadalīti dati, lai novērstu nevērību pret dzimumu līdztiesību, kas raksturīga pašreizējai tirdzniecības politikai un pasaules ekonomisko organizāciju politikai; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam gada progresa ziņojumu par šo jautājumu; atgādina, ka ar piederību konkrētam dzimumam saistītu datu analīzei ir jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu tirdzniecības nolīgumu ietekmes uz ilgtspējību novērtējumā, ko pašlaik veic Komisija;
7. aicina Komisiju ikreiz veikt ietekmes uz konkrētu dzimumu novērtējumu, pirms tiek slēgti tirdzniecības nolīgumi ar trešām valstīm, un ieviest efektīvus nosacījumu izpildes noteikumus nolīgumos ar valstīm, kurās tiek nopietni pārkāptas cilvēktiesības, īpaši sieviešu tiesības;
8. aicina Komisiju Tirdzniecības ģenerāldirektorāta struktūrā oficiāli izveidot tirdzniecības un dzimumu līdztiesības dienestu, kura pienākums tostarp būtu uzraudzīt, vai ES tirdzniecības attiecību partnervalstīs netiek pārkāptas cilvēktiesības, īpaši sieviešu tiesības, un enerģiski reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem;
9. aicina Komisiju analizēt ražošanas un apstrādes metodes (PPM, atbilstoši PTO definīcijai), raugoties no dzimumu līdztiesības perspektīvas, lai noteiktu tās metodes, kuras, saskaņā ar CEDAW un cilvēktiesību konvencijām, ir saistītas ar konkrēta dzimuma diskrimināciju, un lai izveidotu stratēģiju, kas veicina atbilstību starptautiskajiem standartiem eksportētājvalstīs;
10. aicina Komisiju nodrošināt, lai Eiropas uzņēmumi, kuri gūst labumu no ES sadarbības politikas programmām, kas nodrošina piekļuvi ES tirgum, neveicina tādu metožu izplatību kā darbinieku, īpaši sieviešu, necilvēcīga ekspluatācija;
11. uzsver, ka ieguvumi no nodarbinātības oficiālās vai neformālās ekonomikas nozarē ir atkarīgi no vairākiem faktoriem, tai skaitā algas, darba apstākļiem un drošības darbavietā, un ka sievietes joprojām tiek diskriminētas šo ieguvumu sadales procesā; tāpēc aicina Komisiju saistībā ar sadarbības politiku attīstības jomā izveidot īpašu fondu, ko ietvertu nākamie tirdzniecības un sadarbības nolīgumi ar trešām valstīm, lai attiecīgajās valstīs atbalstītu sievietes, atvieglojot viņām piekļuvi kredītam, izglītībai un arodmācībām, tādējādi cenšoties samazināt neformālās nodarbinātības apjomu; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam ziņojumu, ko kopīgi parakstījuši gan līdzekļu devēji, gan saņēmēji, lai apliecinātu, ka konkrētais finansējums nav izmantots no atbalsta sākotnējiem mērķiem atšķirīgu mērķu īstenošanai;
12. aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis ātri ieviest diskriminācijas aizlieguma un dzimumu līdztiesības principus Eiropas Pielāgošanās fonda globalizācijai (EGF) darbībā, kā arī garantēt, lai no šī fonda sniegtais atbalsts neaizstāj sociālās nodrošināšanas maksājumus;
13. uzsver, ka lielais skaits zaudēto darbavietu Eiropā liecina par ražošanas pārstrukturēšanas apjoma pieaugumu; atzīmē, ka vissmagāk skartās nozares ir rūpniecība, transports, telekomunikācija un finanšu pakalpojumi; aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis nopietni izturēties pret diskriminācijas aizliegumu un sieviešu un vīriešu līdztiesību, īstenojot EGF darbību;
14. aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis garantēt dzimumu līdztiesības un iespēju vienlīdzības mērķu integrāciju visos Eiropas fondos; uzsver, ka ir jāuzrāda sasniegumi, kas gūti, sekmējot vīriešu un sieviešu līdztiesību un cīnoties pret jebkura veida diskrimināciju; pieprasa nodrošināt vīriešu un sieviešu līdzsvarotu pārstāvību uzraudzības komitejā, kā noteikts Pamatregulas Nr. 1260/1999 par struktūrfondiem 35. pantā;
15. pieprasa ieviest ES dalībvalstu ikgadēju klasifikāciju pēc tā, kā šīs valstis veicina dzimumu līdzsvarotu pārstāvību darba tirgū, sniedzot ikvienam pienācīgas nodarbinātības iespējas atbilstoši darba pamata standartiem un citām ILO konvencijām; atzīmē, ka darbavietām, nodarbinātībai un pienācīga darba iespējām ir jākļūst par devīto tūkstošgades attīstības mērķi, kas jāpieņem pēc iespējas drīzāk, kā arī pieprasa darba pamata standartus iekļaut gan daudzpusējos, gan divpusējos tirdzniecības nolīgumos, un dzimumu līdztiesības principu — visos Tūkstošgades attīstības mērķos;
16. norāda, ka vispārēja piekļuve pret pieņemamu atlīdzību tādiem pamatpakalpojumiem kā ūdensapgāde, izglītība, veselības aizsardzība un energoapgāde ir priekšnoteikums, kas ļauj nodrošināt sievietēm vairāk iespēju; tomēr uzsver, ka pakalpojumu nozares liberalizācija Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) kontekstā var veicināt šā mērķa īstenošanu, ja vien pašreizējās divpusējās un daudzpusējās sarunās tiek stingri ievēroti VVPT principi, kuri attiecas uz valstu elastību un politikas telpu;
17. uzsver, ka TRIPS līgumā ir paredzēts ik pēc diviem gadiem sniegt pārskatu par šā līguma īstenošanu, kas pagaidām vēl nav izdarīts, un tāpēc aicina sagatavot šādu pārskatu, pamatojoties uz novērtējumu par šā līguma īstenošanas izmaksu ietekmi uz jaunattīstības valstīm;
18. aicina Komisiju izvērtēt, vai, īstenojot PTO ministru sanāksmē 2005. gada decembrī Honkongā panākto vienošanos par HIV/AIDS pretvīrusa medikamentu obligātu licencēšanu, patiesi ir nodrošināta plašāka medikamentu pieejamība, vērtējumu veicot tostarp no dzimumu līdztiesības viedokļa;
19. uzsver, ka ar piederību konkrētam dzimumam saistītos tirdzniecības kropļojumus, ko rada tradicionālais sieviešu un vīriešu pienākumu sadalījums atsevišķās valstīs, jo īpaši tad, ja sievietēm ir atvēlēts pienākums nodrošināt pārtikas un ūdens nekaitīgumu, kā arī vides aizsardzību, nedrīkst uzskatīt par tehniskiem šķēršļiem tirdzniecībai vai pakārtot tos starptautiskiem tirdzniecības noteikumiem;
20. pieprasa izveidot pasākumus valsts politikas līmenī, lai veicinātu dzimumu līdztiesību, sekmētu drošu nodarbinātību, sociālo labklājību, uzlabotu gan sieviešu, gan vīriešu veselības stāvokli un darba apstākļus, kā arī veicinātu ilgtspējīgu attīstību; norāda, cik svarīgi ir ievērot valstu elastību un politikas telpu sarunās par tirdzniecību un attīstības politiku; pieprasa nodrošināt jaunattīstības valstīm un valstīm ar mazāk aizsargātu tautsaimniecību tiesības izvēlēties, kurās pakalpojumu nozarēs un vai vispār veikt tirgus liberalizāciju;
21. aicina Komisiju, veidojot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, īpašu uzmanību veltīt tiesiskajiem ierobežojumiem, kuri reglamentē sieviešu piekļuvi ražošanas līdzekļiem, kā, piemēram, kredītam, īpašumtiesībām uz zemi vai kapitālam;
22. uzsver — ņemot vērā sieviešu nozīmīgo lomu ģimeņu lauku saimniecību darbībā, jo īpaši PTO sarunās ir jāievēro un jāstiprina jaunattīstības valstu tiesības veidot un īstenot lauksaimniecības politiku, kas tām garantē pilnīgu nodrošinātību ar pārtiku, sevišķi saistībā ar PTO Nolīgumu par lauksaimniecību; uzsver, ka „sīkie kredīti” ir nozīmīgs līdzeklis, lai mazinātu nabadzību; pieprasa, lai Komisija divreiz gadā iesniedz ziņojumu, ko kopīgi parakstījušas līdzekļu devējas un finansējuma saņēmējas iestādes un kas apliecina, ka finansiālais atbalsts ir sasniedzis adresātu;
23. aicina Komisiju un Padomi palīdzēt jaunattīstības valstīm palielināt resursus, kas ļauj formulēt, apspriest un īstenot tirdzniecības politiku tā, lai šī politika atbilstu katras valsts vajadzībām, kā arī veicinātu ilgtspējīgu, no dzimumu līdztiesības viedokļa līdzsvarotu ekonomikas attīstību; pieprasa, lai jebkura veida sniegtais atbalsts būtu līdzsvarots no dzimumu līdztiesības viedokļa;
24. uzskata, ka ietekmes uz konkrētu dzimumu novērtējums ir jāveic jau sākumposmā, kad tiek plānoti jaunattīstības valstu atbalsta pasākumi un atbalsta finansējuma apjoms; ir pārliecināts, ka tādējādi par politikas veidošanu atbildīgās institūcijas varētu precīzāk novērtēt, kā konkrētā politika ietekmēs sievietes un vīriešus, kā arī salīdzināt un izvērtēt pašreizējo situāciju un piedāvātās politikas gaidāmos rezultātus; uzskata, ka gada ziņojumā ir jāiekļauj sadaļa, kas sniedz pārskatu par to, kā tiek nodrošināta ietekmes uz konkrētu dzimumu novērtējumu izpilde;
25. atzinīgi vērtē Norvēģijas valdības lēmumu ar likumu noteikt 40 % kvotu sieviešu pārstāvībai paju sabiedrību valdēs; aicina visas ES dalībvalstis sekot Norvēģijas piemēram;
26. pieprasa, lai tiek veikta dalībvalstu ikgadēja klasifikācija pēc tā, kā šīs valstis veicina dzimumu līdztiesību darba tirgū, lai ikvienam garantētu pienācīgas nodarbinātības iespējas atbilstoši darba pamata standartiem un citām ILO konvencijām;
27. pieprasa, lai „atbalsta tirdzniecībai” programmu mērķi sekmētu dzimumu līdztiesību un ilgtspējīgu attīstību, nodrošinot tām papildu finansējumu; uzsver, ka „atbalsta tirdzniecībai” finansējumam ir jāveicina piedāvājuma resursu pieaugums, kas nepieciešams, lai uzsāktu tirdzniecību, un ka šo atbalstu nedrīkst pakārtot atbalsta saņēmējvalstu lauksaimniecības, rūpniecības vai pakalpojumu tirgus liberalizācijas politikai;
28. norāda, cik nozīmīga Eiropas tirdzniecības politikā ir budžeta plānošana, ko īsteno, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principu, jo šāda stratēģija veicina dzimumu līdztiesību; aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis steidzami ieviest budžeta plānošanu, kas īstenojama, ņemot vērā dzimumu līdztiesības principu, padarot šo stratēģiju par standarta instrumentu ikvienā budžeta politikas līmenī;
29. uzsver, ka līdzdalībai ekonomikā ir būtiska nozīme, lai celtu sieviešu pašapziņu un pilnveidotu viņu spējas, kā arī uzlabotu sieviešu stāvokli sabiedrībā; turklāt uzsver, ka resursu pieejamība ļauj sievietēm palielināt ieņēmumus un aktīvus, kas savukārt nodrošina iespēju veidot vidi, kurā zemu atalgotas un trūcīgas sievietes var attīstīt uzņēmējdarbību, uzlabot dzīves apstākļus, nodrošināt savām ģimenēm pienācīgu uzturu un veselības aprūpi, izglītot bērnus, veidot cieņas pilnu attieksmi ģimenē un sabiedrībā, kā arī iesaistīties politikā; uzsver „sīko kredītu” milzīgo potenciālu, kas ir vērtīgs līdzeklis, lai mazinātu nabadzību, veicinātu saimniecisko patstāvību un sekmētu saimniecisko darbību dažās no pasaules vistrūcīgākajām un mazāk attīstītajām valstīm;
30. aicina dalībvalstis darīt visu iespējamo, lai tirdzniecības ministrijās visos līmeņos, tostarp ministra līmenī, pieņemtu darbā sievietes, tādējādi nodrošinot, ka dzimumu līdztiesības perspektīva tiek ņemta vērā pasaules tirdzniecības sarunās; turklāt aicina dalībvalstis iedrošināt sievietes izvirzīt savu kandidatūru amatiem starptautiskās organizācijās, kā, piemēram, PTO, Pasaules Bankā, SVF un ILO, un atbalstīt sievietes, kuras kandidē uz šādiem amatiem;
31. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un pievienošanās sarunvalstu valdībām, šo valstu un reģionu parlamentiem, kā arī Eiropas Padomei.
- [1] OV L 354, 30.12.1998., 5. lpp.
- [2] OV L 17, 19.1.2001., 22. lpp.
- [3] Parlamenta pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0427.
PASKAIDROJUMS
Ievads
Divi tūkstoši piektais bija nozīmīgs gads starptautiskajai attīstībai, sievietēm un tirdzniecībai. Galvenie aizvadītā gada notikumi tostarp bija Tūkstošgades attīstības mērķu pārskatīšana, Pekinas rīcības platformas desmit gadu pārskata un novērtējuma (Beijing + 10) konference, ES attīstības politikas deklarācijas pārskats, PTO 6. ministru konference Honkongā, kā arī turpmākās sarunas par ES un ĀKK valstu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Dzimuma un tirdzniecības savstarpējā saikne (kas darbojas abpusēji: piederība konkrētam dzimumam ietekmē tirdzniecību, savukārt tirdzniecība ietekmē konkrētu dzimumu) ir jauna problēma ne vien sievietēm, bet arī valdībām un tirdzniecības politikas veidotājiem.
Nav skaidri zināms, kā tirdzniecība vai ekonomikas globalizācija ietekmē sievietes. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka tirdzniecības statistikā nav pietiekami daudz pēc piederības konkrētam dzimumam iedalītu datu, un daļēji ar to, ka ekonomiskās analīzes procesā un modeļos nav pienācīgi izprasta dzimumu līdztiesība. Runājot par dzimuma un tirdzniecības savstarpējo saikni, tirdzniecība nav vienīgais faktors, kas atšķirīgi ietekmē sievietes un vīriešus. Šķiet, pastāv arī pretēja saikne: dzimumu nevienlīdzība ietekmē tirdzniecību.
Divi piemēri, kas raksturo dzimuma un tirdzniecības sarežģīto savstarpējo attiecību.[1]
Piemēram, Dienvidāzijā rūpniecības nozares eksports lielā mērā ir atkarīgs no sieviešu diskriminācijas darba algas ziņā. „Pateicoties” zemajām algām, kas tiek maksātas sievietēm (apmēram 85 % apmērā no vīriešu algām), tādas valstis kā Koreja, Taivāna un Singapūra var eksportēt preces par zemām cenām. Faktiski tas nozīmē, ka diskriminācija ir Dienvidāzijas ekonomiskās izaugsmes dzinējs.
Āfrikas valstīs, kuras atrodas uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, dzimumu nevienlīdzība arī ietekmē tirdzniecību, taču citādāk. Šajās valstīs ir vērojams izteikts darbaspēka sadalījums pa dzimumiem lauksaimniecības nozarē. Sievietes audzē pārtikas kultūras, lai pabarotu ģimeni, bet vīrieši audzē tirgus kultūras, lai nopelnītu skaidru naudu. Par pārsteigumu Pasaules Bankai Āfrikas lauksaimniecības produktu eksporta apjoms vēl joprojām ir zems, lai gan īstenotas daudzas strukturālu pielāgojumu programmas. Pagāja vairāki gadi, līdz Pasaules Banka apjauta, ka darbaspēka sadalījums pa dzimumiem ir faktors, kas ierobežo eksporta pieaugumu Āfrikā.
Sievietes-lauksaimnieces atsakās strādāt ar tirgus kultūrām, ar kurām nodarbojas viņu vīri, jo viņas par to nesaņem atlīdzību, vienlaikus pārtikas kultūru ražīgumu negatīvi ietekmē tirgus kultūru izplatība, kuras aizņem pārtikas kultūru zemes. Tātad, runājot par lauksaimniecības produktu eksportu no Āfrikas valstīm, kuras atrodas uz dienvidiem no Sahāras tuksneša, dzimumu nevienlīdzība negatīvi ietekmē tirdzniecības rezultātus. Pastāvot lielākai dzimumu līdztiesībai, arī eksporta apjoms būtu lielāks, turklāt tas būtu sievietēm labvēlīgāks.[2]
Sagaidāms, ka ziņojumā par sieviešu perspektīvām starptautiskajā tirdzniecībā tiks aplūkota gan tirdzniecības un ekonomikas globalizācijas pozitīvā, gan negatīvā ietekme, kā arī ņemts vērā visu saistīto problēmu un faktoru kopums.
Dažkārt tiek uzskatīts, ka pasaules tirdzniecības procesā sievietes ir ieguvējas, jo aizvien vairāk sieviešu var iegūt darbu. Faktiski tirdzniecības liberalizācija paver jaunas iespējas, īpaši jaunattīstības valstu izglītotajām un gados jaunākajām sievietēm ar profesionālu kvalifikāciju, kā arī nodrošina jaunas, labāk apmaksātas nodarbinātības iespējas, kas pirms tam sievietēm bija liegtas.
Sievietes, tirdzniecība un darba tiesiskās attiecības
Tirdzniecības paplašināšana ir sekmējusi un paātrinājusi sieviešu pieplūdumu mūsdienu rūpnieciski attīstītajā ekonomikā. Tam ir viennozīmīgi pozitīvi rezultāti, kas nodrošina taisnīgumu dzimumu līdztiesības jomā: proti, pat ja darba apstākļi sievietēm ir mazāk izdevīgi nekā vīriešiem, kuri ieņem tādu pašu amatu, sievietēm ir iespēja saņemt atalgojumu, kas labvēlīgi ietekmē stabilu ienākumu garantētu neatkarību.
Tirdzniecības paplašināšanās labvēlīgā ietekme uz sieviešu saimniecisko darbību nodrošina ieguvumus plašākā mērogā, raugoties no cilvēces un attīstības viedokļa. Saimnieciskā darbība nodrošina sievietēm lielāku kontroli pār ieņēmumiem, lai arī ne vienmēr pilnībā personisku kontroli. Salīdzinot ar vīriešiem, sieviešu izdevumu struktūrā parasti ir vairāk ar ģimenes vajadzībām saistītu tēriņu, tādējādi, uzlabojoties sieviešu peļņas iespējām, lielāki līdzekļi tiek ieguldīti bērnu cilvēkkapitālā, bērnu izglītībā un uzturā.
Valstīs, kuru tirgus ir pieejams ārvalstu mazumtirgotājiem, lieliem pārtikas veikalu tīkliem un lielveikaliem, pašvaldības veic tirgus vietu savdabīgu saimniecisku tīrīšanu. Sievietes-ielu pārdevējas, kuras gadiem ilgi cīnījušās par vietu vietējā tirgū, ir spiestas atkāpties un pārvietoties uz citu vietu, lai pircējiem nodrošinātu netraucētu piekļuvi lielo uzņēmumu veikaliem un pazīstamu zīmolu lielveikaliem.
Iepriekšminētais nenozīmē, ka daudzas augsti kvalificētas sievietes nav guvušas labumu no tirdzniecības liberalizācijas. Tomēr vienlaikus miljoniem nodarbināto sieviešu, sīkzemnieču un sīktirgotāju zaudē piekļuvi ražošanas resursiem, un tirdzniecības liberalizācija nenodrošina brīvas tirdzniecības iespējas strādājošo trūcīgajai daļai, īpaši sievietēm. Gluži pretēji — Pekinas rīcības platformā deklarētās sieviešu sociālās un mantiskās tiesības tiek ignorētas vai pat definētas kā atceļami šķēršļi, kas kavē tirdzniecību.
Neformālu darba attiecību pieaugums ir viens no ekonomikas pēdējo divdesmit gadu globalizācijas rezultātiem. Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) definīciju, neformālā ekonomika ir „neformāla nodarbinātība bez līguma, pabalstiem vai sociālās aizsardzības, kura pastāv gan neformālos uzņēmumos, gan ārpus tiem”[3]. ILO (1999) izšķir trīs dažādus nodarbinātības veidus neformālajā ekonomikā. Proti, mikrouzņēmumu īpašnieki vai darba devēji, pašražotāji un pašnodarbinātie, tostarp ielu pārdevēji un sīkzemnieki, un, treškārt, darbinieki, kas strādā uz pilnu slodzi vai gadījuma darbā.
Neformālo ekonomiku var atpazīt pēc tā, ka strādājošo ienākumi ir zemāki, pastāv lielāks finansiālais risks, zemāki cilvēkresursu attīstības standarti un lielāka sociālā atstumtība, salīdzinot ar oficiālajā ekonomikā nodarbinātajiem.[4] Kā jau iepriekš minēts, pieaugot ekonomikas globalizācijai, uzņēmumi ir spiesti saasināt konkurenci, kā rezultātā tiek samazinātas darba algas un saimnieciskās darbības izmaksas. Lētāku darbaspēku var nodrošināt neformālā ekonomika, uz kuru neattiecas nodokļi un valsts tiesiskais regulējums. Globalizācija ir tikai viens no daudziem faktoriem, kas izskaidro neformālā darba tirgus pieaugumu. Citu faktoru starpā ir jāmin privatizācija, strukturālu pielāgojumu process, vājāka sociālā aizsardzība, kā arī pārmaiņas kultūras un sociālajā jomā.
Sievietes un pakalpojumu tirdzniecība (VVPT)
Bija laiks, kad pakalpojumus uzskatīja par nozari, kas nav saistīta ar tirdzniecību. Tomēr, noslēdzot PTO Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, tika iedibināti vispārēji noteikumi, kas reglamentē pakalpojumu tirdzniecību un ieguldījumus šajā nozarē. Viens no faktoriem, kas pamato pakalpojumu iekļaušanu PTO sarunās, ir pakalpojumu kā ekonomikas nozares pēdējo divdesmit gadu izaugsme, kā arī šīs nozares nozīme valstu attīstībā (piemēram, komunikāciju pakalpojumi, tūrisms un ceļojumu pakalpojumi, transporta pakalpojumi, būvniecība un tirdzniecības pakalpojumi).[5]
Sievietes, tirdzniecība un starptautiskās īpašuma tiesības
Kopš 1996. gada ir spēkā Līgums par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS), kurš veido visaptverošu tiesisko pamatojumu daudzpusējai pieejai intelektuālā īpašuma jomā. Šā līguma nozīmē augu, mikroorganismu, biotehnoloģijas metožu, pārtikas un pirmās nepieciešamības medikamentu pieejamību var ierobežot saskaņā ar patenta tiesību aizsardzību. Tas nopietni ietekmē trūcīgos cilvēkus un īpaši sievietes, ņemot vērā, ka 70 % no 1,3 miljardiem nabadzībā dzīvojošo ir sievietes.
Uz būtiskākajiem jautājumiem, kas jārisina, diskutējot par intelektuālā īpašuma tiesībām, nav rodama viennozīmīga atbilde.[6] Viena no pamatproblēmām ir medikamentu pieejamība pret pieņemamu atlīdzību HIV/AIDS, infekcijas slimību gadījumā un reproduktīvās veselības jomā. Otrs problēmu kopums, ar ko šā līguma rezultātā nākas saskarties sievietēm, attiecas uz iespējām iegūt pārtikas kultūru sēklas, nodrošinātību ar pārtiku un pienācīgu uzturu. Trešais problēmu kopums ir saistīts ar piekļuvi zemei un kontroli pār to, dabas resursu izmantošanu, kā arī tehnoloģiju un mēslojuma pieejamību, lai uzlabotu sieviešu-lauksaimnieču pastāvīgi zemo darba ražīgumu.
Starptautiskā tirdzniecība un valsts resursu palielināšana
Ir pienācis laiks mainīt ES tirdzniecības politikas paradigmu. Tirdzniecības nolīgumus jāpiesaista spēkā esošajiem starptautiskajiem nolīgumiem, kuri reglamentē cilvēktiesību un sieviešu tiesību jomu, vides ilgtspējību, kā arī tiesības uz attīstību un nabadzības izskaušanu.
Ietekmes uz konkrētu dzimumu novērtējums
Ietekmes uz konkrētu dzimumu novērtējums ir nozīmīgs vairumam politikas jomu, jo tās tieši vai netieši ietekmē gan sieviešu, gan vīriešu dzīvi. Pēdējo gadu laikā aizvien nozīmīgāka kļūst kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju izveide un izmantošana, kas ļauj izprast sieviešu stāvokļa un dzimumu savstarpējo sakarību tendences.
Ietekmes uz konkrētu dzimumu novērtējums ļauj izstrādāt efektīvāku politiku, pārliecinot atbildīgos par lēmumu pieņemšanu, ka ir jāapsver politikas atšķirīgā ietekme uz sievietēm un vīriešiem. Tas ļauj politikas veidotājiem precīzāk saskatīt konkrētas politikas ietekmi, turklāt salīdzināt un novērtēt pašreizējo situāciju un tendences, kā arī plānotās politikas gaidāmos rezultātus.
Ietekmes uz konkrētu dzimumu novērtējumu var veikt saistībā ar tiesību aktiem, politiskiem plāniem un programmām, budžetu, ziņojumiem un pašreizējo politiku. Tomēr novērtējums būs krietni efektīvāks, ja to veiks lēmumu pieņemšanas procesa sākumposmā, lai varētu savlaicīgi grozīt politikas nostādni vai pat mainīt tās mērķi.[7]
- [1] „Eiropas sievietes attīstībā” (WIDE), Informatīvais biļetens, 2002. gada februāris.
- [2] WIDE, turpat.
- [3] „Sievietes un vīrieši neformālajā ekonomikā: statistikas pārskats”, ILO, 2002.
- [4] SOLIDAR. „Labs darbs, laba dzīve”, 11. lpp.
- [5] European Women’s Lobby. „Vai pakalpojumu tirdzniecība skar arī sievietes?”, 2001. gada 6. jūnijs.
- [6] ILO. „TRIPS ietekme uz dzimumu līdztiesību”, 2003. gada jūlijs.
- [7] Eiropas Komisijas Sieviešu līdztiesības dienests. Ietekmes uz konkrētu dzimumu novērtējums.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Sieviešu loma un perspektīvas starptautiskās tirdzniecības organizācijās un starptautiskajā politikā |
|||||||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||||||
|
Par jautājumu atbildīgā komiteja |
FEMM |
|||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūgts sniegt atzinumu |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Hiltrud Breyer |
|
||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
24.4.2006 |
2.5.2006 |
22.6.2006 |
|
|
|||||||
|
Pieņemšanas datums |
22.6.2006 |
|||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
21 0 1 |
||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Maria Carlshamre, Edite Estrela, Věra Flasarová, Nicole Fontaine, Zita Gurmai, Esther Herranz García, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Angelika Niebler, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Christa Prets, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Amalia Sartori, Britta Thomsen, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská |
|||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Kartika Tamara Liotard |
|||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Guido Sacconi |
|||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
20.7.2006 |
|||||||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
|||||||||||