ZIŅOJUMS par turpmāko darbu pēc ziņojuma par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā

14.9.2006 - (2006/2137(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referents: Jan Christian Ehler

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par turpmāko darbu pēc ziņojuma par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā

(2006/2137(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ziņojums par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā” (KOM(2004)0083),

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Profesionālie pakalpojumi — iespējas turpmākām reformām; turpmākais darbs pēc ziņojuma par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā”, (KOM(2005)0405),

– ņemot vērā EK līguma 6., 43., 45., 49. un 81. pantu,

– ņemot vērā Parlamenta 1994. gada 18. janvāra rezolūciju par notariāta stāvokli un organizāciju Kopienas divpadsmit dalībvalstīs[1],

– ņemot vērā Parlamenta 2001. gada 5. aprīļa rezolūciju par minimālajiem honorāriem attiecībā uz atsevišķām brīvam profesijām, galvenokārt advokātiem, un par brīvo profesiju īpašo nozīmi un stāvokli modernajā sabiedrībā[2],

– ņemot vērā Parlamenta 2003. gada 16. decembra rezolūciju par tirgus nosacījumiem un konkurences noteikumiem attiecībā uz brīvajām profesijām[3],

– ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 23. marta rezolūciju par juridiskajām profesijām un vispārējām interesēm tiesību sistēmu darbībā[4],

– ņemot vērā Padomes 1977. gada 22. marta Direktīvu 77/249/EEK par to, lai atvieglotu advokātiem pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu izmantošanu[5],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/5/EK, ar ko paredzēts atvieglot advokāta profesijas pastāvīgu praktizēšanu dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā iegūta kvalifikācija[6],

– ņemot vērā Padomes 2002. gada 27. janvāra Direktīvu 2003/8/EK, kuras mērķis ir pilnveidot tiesu pieejamību pārrobežu strīdos, nosakot kopīgus obligātus noteikumus attiecībā uz juridisko palīdzību šādos strīdos[7],

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 7. septembra Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu[8],

– ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi konkurences tiesību un brīvas pakalpojumu aprites jomā Kopienā, jo īpaši ņemot vērā dalībvalstu noteikumus par minimālajiem honorāriem,

- ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīvu 2005/29/EK[9], kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem,

– ņemot vērā Augsta līmeņa pētījumu institūta 2003. gada janvārī Eiropas Komisijas uzdevumā sagatavoto ziņojumu „Regulējuma ekonomiskā ietekme brīvo profesiju jomā dažādās dalībvalstīs,

– ņemot vērā Reglamenta 45.  pantu,

– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6‑0272/2006),

A. tā kā Eiropadome 2000. gada martā Lisabonā ir pieņēmusi reformu programmu, kuras mērķis ir līdz 2010. gadam padarīt ES par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstītu ekonomikas telpu pasaulē, kurā būtu iespējama ilgtspējīga ekonomiskā izaugsme ar vairāk un labākām darba vietām un plašāka sociālā kohēzija, kā arī uzmanība pret vides aizsardzību (Lisabonas programma);

B.  W. Kok 2004. gada novembra ziņojumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir liberalizēt visdažādākos tirgus un novērst nevajadzīgu regulējumu, lai nostiprinātu konkurenci;

C. tā kā Lisabonas programmas īstenošanas vidusposma pārskata izriet, ka šī programma jāaktualizē, galvenokārt orientējoties uz pieauguma un nodarbinātības jautājumiem, kā arī dalībvalstis tika aicinātas iesniegt atsevišķas valsts līmeņa reformu programmas pieauguma un nodarbinātības veicināšanai;

D. tā kā pakalpojumu nozarei, kas ir nozīmīgs pieaugumu veicinošs faktors ES, uzlabojot Eiropas ekonomikas konkurētspēju, ir piešķirta ļoti svarīga nozīme;

E.  tā kā arī uz profesionālajiem pakalpojumiem, kas ir Eiropas ekonomikas svarīga nozare, jāattiecina centieni reformu īstenošanā;

F.  tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu no dalībvalstīm ir atkarīga lēmumu pieņemšana par to, vai tās vēlas profesijas regulēt tieši, piemērojot nacionālos noteikumus, vai ļaut profesionālajām struktūrām pašām regulēt šo jautājumu;

G. tā kā Komisija jau vairākus gadus ir iesaistījusies dialogā ar dalībvalstīm un arodorganizācijām par konkurences šķēršļu novēršanu, kura rezultātā ir veikti liberalizācijas pasākumi un jauni centieni reformu īstenošanā;

H. tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu uz reformu īstenošanu vērsto centienu turpināšanā īpaša nozīme tiek piešķirta dalībvalstīm un profesionālo pakalpojumu sniedzēju arodorganizācijām;

I.   tā kā procesā līdzsvarotā veidā jāiesaista profesionālās organizācijas, citas profesionālās struktūras, patērētāju un lietotāju organizācijas un visas attiecīgās ieinteresētās puses;

J.   tā kā informācijas neatbilstība starp klientiem un profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, fakts, ka atsevišķus profesionālus pakalpojumus var uzskatīt par sabiedrisku preci un ka profesionālo pakalpojumu sniegšana var būt saistīta ar ārējiem faktoriem, leģitimē attiecīgu reglamentēšanu;

K. tā kā esošā regulējuma uzskaitījums profesionālo pakalpojumu jomā, kura īstenošanu 2002. un 2003. gadā bija uzdevusi Komisija, vairs neatspoguļo aktuālo regulējuma situāciju atsevišķās dalībvalstīs un tādējādi apgrūtina arī centienus, kas vērsti uz reformu veikšanu;

L.  tā kā Komisija nav izdarījusi nekādus secinājumu par paredzamajiem rezultātiem attiecībā uz jaunām darba vietām un papildu pieaugumu, īstenojot sistemātisku konkurenci veicinošu profesionālo pakalpojumu nozares reformēšanu;

M. tā kā visu reformu procesā iesaistīto izpratni par to, ka nepieciešami centieni reformu īstenošanā, var nostiprināt, skaidri definējot un zinātniski pamatojot šo reformu mērķus;

N. tā kā reformas galvenajai prioritātei jāparedz plašāka un vieglāka patērētāju piekļuve, tajā pašā laikā nodrošinot šo pakalpojumu kvalitāti un rentabilitāti;

O. tā kā joprojām būtiski atšķiras tas, kā dažādām profesionālām kategorijām ir veicies tirgus liberalizēšanā,

P.  tā kā ar Direktīvu 2005/36/EK ir paredzēti noteikumi, saskaņā ar kuriem uzņēmējas dalībvalstis izvirza nosacījumu, ka vajadzīgas specifiskas profesionālās kvalifikācijas, lai tās teritorijā sāktu vai veiktu darbības reglamentētā profesijā;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un profesionālo pakalpojumu sniedzēju arodorganizāciju dialogu, kura mērķis ir nepamatotu un vispārēju interešu ievērošanu traucējošu konkurences šķēršļu un patērētājiem un galu galā arī pašiem pakalpojumu sniedzējiem neizdevīgu noteikumu novēršana;

2.  aicina reformu procesā iesaistītos konstruktīvi tās turpināt;

3.  uzskata, ka ir jāsamazina un galu galā jānovērš tradicionālās tiesības pieņemt noteikumus, kuru pamatā ir tradicionālas, ģeogrāfiskas un demogrāfiskas īpatnības; šajā sakarā uzsver, ka jāizvēlas tādi noteikumi, kas ir nediskriminējoši pēc dzimuma, etniskās un nacionālās piederības un pēc iespējas mazāk ierobežo konkurenci, lai atbalstītu Lisabonas programmas mērķu īstenošanu;

4.  mudina dalībvalstis konstruktīvi apspriest citu dalībvalstu pieredzi reformu procesa īstenošanā profesionālo pakalpojumu jomā, lai iespējami labāk varētu izmantot to veicamo reformu procesā sava valstī;

5.  aicina Komisiju nodrošināt, lai līguma noteikumus par konkurences un iekšējā tirgus aizsardzību pienācīgi ievērotu brīvo profesiju nozarē;

6.  uzskata, ka efektīva un pārredzama profesionālo pakalpojumu sniedzēju pašpārvalde vai regulēšana, kuras rezultātā savlaicīgi izvērtē iejaukšanās ietekmi, kā arī kontrolē un attiecīgos gadījumos koriģē rezultātus, ir piemērots veids, kā nodrošināt Lisabonas stratēģijā izvirzīto prasību apmierināšanu; uzskata, ka dalībvalstīm jābūt atbildīgām par valsts līmeņa pašregulācijas darbības jomas kontroli, lai novērstu kaitējumu patērētāju interesēm vai vispārēju interešu ievērošanai;

7.  aicina dalībvalstis nodrošināt piekļuvi un mobilitāti attiecībā uz profesionālajiem pakalpojumiem, kā arī vienkāršot pāreju no universitāšu un pēcdiploma izglītības uz darbu profesijā;

8.  uzskata, ka mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanai, jauninājumu ieviešanas spējas un konkurētspējas palielināšanai profesionālo pakalpojumu jomā ir nepieciešams atcelt sadarbības iespēju ierobežojumus, un ir jāveicina starpnozaru pakalpojumu uzņēmumu izveide;

9.  uzskata, ka ir svarīgi uzlabot ētikas standartus un patērētāju aizsardzību profesionālo pakalpojumu jomā, kā arī atbalsta, ka profesionālo pakalpojumu uzņēmumi pieņem ētikas kodeksus, kas jāizstrādā iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās puses;

10. uzsver pārliecību, ka visplašākajā mērā var atteikties no īpaša režīma reklāmas jomā un ka to turpmāku pastāvēšanu jāsamazina, saglabājot tikai pamatotus ierobežojumus; turklāt norāda, ka turpmāk ir jāierobežo īpašs režīms reklāmas jomā, attiecinot to tikai uz pienācīgi pamatotiem izņēmuma gadījumiem, un regulējuma samazinājuma mērķim jāizpaužas tādējādi, ka profesionāļiem tiek dota iespēja informēt to pakalpojumu lietotājus, kurus viņi piedāvā ar reklāmas palīdzību, sniedzot patērētājiem informāciju par savu profesionālo kvalifikāciju un specializāciju, kā arī par piedāvāto pakalpojumu raksturu un cenām;

11. aicina Komisiju izklāstīt, kādus rezultātus tā paredz attiecībā uz jaunām darba vietām un papildu pieaugumu, īstenojot sistemātisku un konkurenci veicinošu profesionālo pakalpojumu nozares reformēšanu;

12. pieprasa Komisijai rūpīgāk izskatīt atšķirības attiecībā uz to, kādā mērā dažādās profesionālās kategorijas katrā dalībvalstī ir liberalizējušas tirgu, kā arī konkurences šķēršļu pilnīgas atcelšanas paredzamo ietekmi, tostarp paredzamās ietekmes novērtējumu attiecība uz profesionālo pakalpojumu nozarēm, kurām ir ierobežoti resursi vai kuras ir ierobežotas noteiktos reģionos;

13. mudina Komisiju paplašināt tās veicamo analīzi attiecībā uz regulējošās aizsardzības sadalījumu atbilstoši dažādām patērētāju grupām tādējādi, lai īstenotu precīzākus pētījumus mazo un vidējo uzņēmumu darbības jomā un lai ņemtu vērā un sīkāk izpētītu, vai valsts pārvalde uzskatāma par homogēnu pakalpojumu saņēmēju, vai arī tās nelielas apakšvienības neatkarīgi un ar dažādu intensitāti izmanto profesionālos pakalpojumus;

14. vērš uzmanību uz to, ka, sadalot regulējošo aizsardzību atbilstoši dažādām patērētāju grupām, netiek ņemts vērā, ka noteikumi tiek leģitimēti, tādēļ ka, sniedzot profesionālus pakalpojumus, var izpausties ārēji faktori un tādēļ ka attiecīgus profesionālus pakalpojumus var uzskatīt par sabiedrisku preci;

15. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV C 44 , 14.2.1994., 36. lpp.
• [2]  OV C 21 E, 24.1.2002., 364. lpp.
• [3]  OV C 91 E, 15.4.2004., 126. lpp.
• [4]  Pieņemtie Teksti, P6_TA(2006)0108.
• [5]  OV L 78, 26.3.1977., 17. lpp.
• [6]  OV L 77 , 14.3.1998., 36. lpp.
• [7]  OV L 26 , 31.1.2003., 41. lpp.
• [8]  OV L 255 , 30.9.2005., 22. lpp.
• [9]  OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.

PASKAIDROJUMS

2000.°gada martā Eiropadome Lisabonā pieņēma reformu programmu ar mērķi līdz 2010. gadam padarīt ES par konkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomisko telpu pasaulē. 2004.°gada novembrī iesniegtajā Wim Kok ziņojumā tika uzsvērta visu tirgu liberalizācijas nozīme un nevajadzīgu noteikumu likvidēšana, lai stiprinātu konkurenci. Sagatavojot Lisabonas Darba kārtības izpildes termiņa vidusposma pārskatu un Padomes secinājumus, tika noteikts, ka šī programma ir atkal jāaktivizē un jāorientē uz izaugsmi un nodarbinātību. Dalībvalstīm tika izteikts aicinājums iesniegt valsts reformu programmas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai.

Ņemot vērā brīvo profesiju ekonomisko nozīmi Eiropā, arī tās ir jāiekļauj reformu procesā. Kā izriet no aktuālā Komisijas 2005. gada 5. septembra paziņojuma „Profesionālie pakalpojumi — iespējas turpmākām reformām” attiecībā uz 2001.°gadu, apgrozījums no „uzņēmumiem sniegtajiem pakalpojumiem” bija lielāks par EUR 1281 miljardiem, kas atbilst aptuveni 8°% no kopējā ES apgrozījuma. Tas nodrošināja vairāk nekā EUR 660 miljardus pievienotās vērtības. Aptuveni vienu trešdaļu no minētā apjoma ir nodrošinājuši profesionālie pakalpojumi.

Papildus jaunajam 2005. gada 5. septembra dokumentam „Profesionālie pakalpojumi – iespējas turpmākām reformām“ Komisija jau 2004.°gadā sagatavoja paziņojumu (2004. gada 9. februāra ziņojums par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā). Šis paziņojums tika izstrādāts pēc situācijas novērtējuma, ko veica no 2002.°līdz 2003.°gadam, lai gūtu priekšstatu par pašreizējo brīvo profesiju regulēšanas praksi (Augsta līmeņa pētījumu institūta (IHS) pētījums). Jaunajā 2005.°gada paziņojumā pirmo reizi analīzē tika iekļautas visas dalībvalstis.

Šajos paziņojumos Komisija ir izvērtējusi sešas profesijas — advokātus, notārus, inženierus, arhitektus, farmaceitus un revidentus (tostarp arī nodokļu konsultanta profesiju) un galvenokārt ir analizējusi piecus galvenos konkurences ierobežojumus (noteiktas minimālās cenas, ieteiktās cenas, reklāmu reglamentējošos noteikumus, piekļuves nosacījumus un noteikumus attiecībā uz pieļaujamo uzņēmējdarbības veidu, tostarp attiecībā uz ārpus profesijas robežām īstenojamo sadarbību).

2004.°gadā Komisija uzsāka strukturētu dialogu ar Eiropas arodorganizācijām. Turklāt Komisija konstatēja, ka atbalsts reformām ir atkarīgs no tā, cik lielā mērā attiecīgā profesija ir jau pieejama un regulēta. Komisija uzskata, ka vislielākie sasniegumi iepriekšējos gados ir gūti tajās valstīs, kurās ir izstrādāta strukturēta programma par konkurenci veicinošu regulējuma reformu. Komisija uzskata, ka ļoti iepriecinošs ir apstāklis, ka aptuveni viena trešdaļa dalībvalstu ir paziņojušas par analītiskā darba uzsākšanu. Septiņās pārējās valstīs reformu process tiek uzsākts ļoti lēni.

Komisija savā pašreizējā paziņojumā skaidri norāda, ka visās dalībvalstīs jāturpina reformas un ka tā sagaida, lai arī tajās tiks likvidēti valsts līmenī radušies noteikumi.

Komisija izskaidro, ka profesionālo pakalpojumu jomā arī turpmāk ir jāparedz īpaša, ar likumu noteikta patērētāju aizsardzība. Kā iemesls šeit tiek minēts tas, ka, sniedzot profesionālos pakalpojumus, var izpausties „ārēji faktori” un tādēļ ka daļēji attiecīgus profesionālus pakalpojumus var uzskatīt par „sabiedrisku preci”.

Komisija arī turpmāk pieprasa dalībvalstīm veikt analītisku darbu pašreizējo ierobežojumu pārskatīšanā un redz iespēju īsā laikā atcelt ierobežojumus, it īpaši tādās jomās kā noteikumi par reklāmu vai par iepriekš noteiktām cenām.

Jāuzsver, ka par īpašiem jauninājumiem aktuālajā Komisijas paziņojumā ir uzskatāmi veiktā tirgu analīze un secinājums, ka ir jāparedz noteikumi attiecībā uz dažādām „patērētāju grupām”. Tā, piemēram, Komisija uzskata, ka valsts sektoram un lielajiem uzņēmumiem nepieciešamība pēc regulējumā paredzētas aizsardzības ir neliela. Attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem Komisijai vēl nav galīga viedokļa, savukārt attiecībā uz vienkāršu patērētāju Komisija atzīst, ka nepieciešamība pēc regulējumā ir ļoti liela.

Attiecībā uz turpmāko reformu procesu Komisija plāno arī nākotnē iesaistīties tajā.

Parlaments savu nostāju ir paudis ar dažādiem lēmumiem par brīvajām profesijām un jauninājumiem šajā jomā. Nesena pagātnē, 2006. gada 23. martā, Eiropas Parlaments ir izteicis savu nostāju par juridiskajām profesijām, pieņemot Eiropas Parlamenta rezolūciju „Par juridiskajām profesijām un vispārējām interesēm tiesību sistēmu darbībā”.

Šā pēc Parlamenta iniciatīvas sagatavotā ziņojumu mērķis bija veicināt, lai pašreizējās diskusijas par brīvo profesiju ieguldījumu Lisabonas stratēģijas īstenošanā notiktu lietišķi, un pieprasīt konstruktīvu reformas procesu turpināšanu. Jo īpaši ir jādarbojas ar mērķi patstāvīgi izskaidrot, kādas priekšrocības patērētājiem, kā arī brīvo profesiju pārstāvjiem dos pašreizējās sistēmas reformēšana, un rosināt tos iesaistīties dialogā. Tomēr Parlamentam savā rezolūcijā bija arī jānorāda, ka tiek sagaidīts, ka brīvo profesiju pārstāvji iesaistīsies Lisabonas programmas mērķu sasniegšanā.

Izstrādājot šo ziņojumu, nācās konstatēt, ka trūkst aktuālas statistikas informācijas, kas ļautu izdarīt pamatotus secinājumus par brīvo profesiju ekonomisko nozīmi ES, kā arī nav noteiktas reformu procesā sasniedzamā ekonomiskā mērķa robežas. Ziņas par ES šajā jomā veido vidējie rādītāji no vairākus gadus veciem pētījumiem vai arī tās ir gūtas no IHS pētījuma. Kamēr, pamatojoties uz situācijas izmaiņām konkurences vidē, noteikt vidējos rādītājus ir problemātiski, IHS pētījums nav pilnībā izsmeļošs, tā kā tajā iekļauts ierobežots valstu un profesiju skaits, kā arī tas ir izstrādāts jau pirms trīsarpus gadiem. Tas, ka trūkst mērķa definējuma (sagaidāmais izaugsmes un nodarbinātības rezultāts) pareizi pieprasītai, sistemātiskai un konkurenci veicinošai nozares reformai, apgrūtina nepieciešamo pozitīvo reformu vides radīšanu. Nākotnē Komisijas veiktajos pētījumos būtu jāņem vērā šī problemātika un jāizveido attiecīgs atbalsts. Ir jāspēj skaidri ekonomiski izsvērt liberalizācijas izraisītos riskus un iespējas, jo īpaši, ja tas notiek attiecībā uz cenu sistēmām (nemainīgās minimālās cenas, cenu sistēmas, tirgus cenas).

Ar šo ziņojuma projektu tiek arī mudināts izvērst Komisijas veikto analīzi attiecībā uz dažādas ar regulējumu noteiktas aizsardzības nepieciešamību dažādām patērētāju grupām. Tā kā Komisija līdz šim nav varējusi izvērtēt mazo un vidējo uzņēmumu jomu un 99°% ES uzņēmumu ir klasificējami kā mazie un vidējie uzņēmumi, tad pašreizējā analīze vēl nav izsmeļoša. Turklāt kā problemātisks tiek vērtēts arī apstāklis, ka valsts sektors ir aplūkots kā homogēna vienība. Tā, piemēram, Vācijā 50°% publisko pasūtījumu tiek īstenoti pašvaldību līmenī, daļēji to veic pat ļoti mazas reģionu struktūras, kurām ar regulējumu noteikto nepieciešamo aizsardzību nevar salīdzināt ar to, kas vajadzīga ministriju administrācijai.

Ar šo ziņojumu ir jāuzsver, ka Parlaments atzīst daudzās dalībvalstīs raksturīgo brīvo profesiju pašpārvaldi. Tomēr attiecībā uz šāda veida pašpārvaldi tiek izvirzītas tādas prasības kā pārredzamība, efektivitāte, konsekvenču izvērtējums un kontrole. Tām dalībvalstīm, kas nav ieviesušas šāda veida brīvo profesiju pašpārvaldi, nevar nepārprotami pieprasīt, lai tās maina esošo sistēmu.

Parlamentam ir jāatzīst tiesības ieviest noteiktu regulējumu, pamatojoties uz tradicionālām (attīstījusies patērētāju aizsardzība), ģeogrāfiskām un demogrāfiskām īpatnībām; vienlaicīgi ar šo ziņojumu jāizskaidro, ka šādus noteikumus jāklasificē kā „īpašus noteikumus“ un ka tādēļ tie ir jāierobežo un jāizvēlas tā, lai tie pēc iespējas mazāk ierobežotu konkurenci.

Turklāt šim ziņojumam jāmudina dalībvalstis izmantot empīrisko pieredzi, ko reformu procesā ir guvušas citas dalībvalstis brīvo profesiju pakalpojumu jomā. Atšķirīgais reformu temps brīvo profesiju jomā Eiropas Savienībā un reformu procesā jau iegūtā pieredze var palīdzēt izlīdzināt līdzšinējo vilcināšanos.

Reklāmas un ārpus profesijas robežām īstenojamās sadarbības (sadarbības iespēju) jomā daudzās dalībvalstīs vēl joprojām pastāv lieli ierobežojumi. Kā pamatojumu sadarbības iespēju ierobežošanai parasti min profesionālās ētikas normu nodrošināšanu. Tieši attiecībā uz ārpus profesiju robežām īstenojamo sadarbību profesionālo pakalpojumu jomā šis pamatojums nav izprotams, jo visi šie pakalpojumi ir pakļauti profesionālās ētikas normām. Šo normu nodrošināšanai pastāv konkurenci daudz mazāk ierobežojoši instrumenti par sadarbības aizliegumu. Parlamenta pienākums ir izskaidrot, ka tieši šajā jomā īstenojamai reformai ir nozīme, lai stiprinātu vidējos uzņēmumus,. Attiecībā uz reklāmas ierobežojumiem daudzās dalībvalstīs jau ir pieredze regulējuma likvidēšanā. Parlamentam jāizskaidro, ka tas sagaida, lai nekavējoties tiktu analizēts, kādas būtu sekas, padarot elastīgākus reklāmas ierobežojumus. To dalībvalstu pieredze, kas padarījušas noteikumus elastīgākus, rosina, lai citas dalībvalstis reklāmas jomā arī atceltu lielāko daļu ierobežojumu.

Eiropas Parlaments ir pārliecināts, ka ar ierosināto pasākumu palīdzību tiks aktivizēts un paātrināts sistemātisks reformu process.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Turpmākais darbs pēc ziņojuma par konkurenci profesionālo pakalpojumu jomā

Procedūras numurs

2006/2137(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

ECON 15.6.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO 15.6.2006

JURI 15.6.2006

Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums

IMCO 12.7.2006

JURI 30.1.2006

Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums

Jan Christian Ehler 25.10.2005

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Izskatīšana komitejā

30.5.2006

20.6.2006

11.9.2006

Pieņemšanas datums

12.9.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+ - 0

28 1 1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Jan Christian Ehler, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Donata Gottardi, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Kurt Joachim Lauk, Astrid Lulling, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Manuel António dos Santos, Margarita Starkevičiūtė, Sahra Wagenknecht

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Harald Ettl, Satu Hassi, Vladimír Maňka, Thomas Mann, Giovanni Pittella

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Iesniegšanas datums

14.9.2006

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)