ZIŅOJUMS par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006. ‑ 2010. gadā
19.9.2006 - (2006/2046(INI))
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referente: Elisabeth Jeggle
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006. ‑ 2010. gadā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006. ‑ 2010. gadā (KOM(2006)0013),
– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu par rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un ar to saistīto ietekmes novērtējumu (KOM(2006)0014 un SEK(2006)0065),
– ņemot vērā EK līgumam (Amsterdamas Līgums) pievienoto protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību,
– ņemot vērā Padomes 1986. gada 24. novembra Direktīvu 86/609/EEK par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumiem un citiem zinātniskiem mērķiem[1],
– ņemot vērā Kopienas noteikumus par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību,
– ņemot vērā pašreiz sagatavošanas procesā esošo 7. Pētniecības un tehnoloģiskās attīstības pamatprogrammu (KOM(2005)0119),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomes pavasara sanāksmei „Sadarbība izaugsmes un darbavietu attīstībai — jauns posms Lisabonas stratēģijā“ (KOM(2005)0024),
– ņemot vērā Komisijas 2005. gada 15. jūnija pamatnostādnes ietekmes novērtējumam (SEK(2005)0791),
– ņemot vērā Komisijas pilnvaras PTO sarunās par lauksaimniecību saskaņā ar Komisijas priekšlikumu attiecībā uz nosacījumiem PTO 2003. gada janvāra sarunās par lauksaimniecību (dokuments Nr. 625/02),
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu, kā arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumus (A6‑0290/2006),
A. tā kā jebkuras ar dzīvnieku aizsardzību un labturību saistītas darbības pamatā ir jābūt principam, ka dzīvnieki ir just spējīgas radības, kuru īpašās vajadzības ir jāņem vērā, un tā kā dzīvnieku aizsardzība 21. gadsimtā ir cilvēcības izpausme un izaicinājums Eiropas civilizācijai un kultūrai;
B. tā kā Eiropā pēdējo gadu laikā ir pieņemti dažādi likumi dzīvnieku aizsardzības jomā un dzīvnieku aizsardzības līmenis Eiropā ir viens no visaugstākajiem pasaulē, un tā kā Eiropas Parlaments atkārtoti ir paudis uzskatu, ka šāda attīstība ir obligāta, un tā kā augsts dzīvnieku aizsardzības līmenis Eiropā atbilst sabiedrības pieprasījumam pēc ētiskā un sociālā ziņā drošiem produktiem;
C. tā kā dzīvnieku aizsardzība skar vairākas politiskās jomas un daudzus ētiska, sociāla, politiska un ekonomiska rakstura jautājumus un tā kā dzīvnieku aizsardzību nedrīkst aprobežot tikai ar to dzīvnieku aizsardzību un labturību, kurus izmanto izmēģinājumos un lauksaimniecībā, bet tā ir jāattiecina arī uz citām dzīvnieku grupām, piemēram, mājdzīvniekiem, zooloģiskā dārza, cirka un savvaļas dzīvniekiem;
D. tā kā dzīvnieku aizsardzība, veselība un produktu drošība ir savstarpēji saistītas un tā kā alternatīvas pārbaudes metodes un augsts dzīvnieku aizsardzības līmenis saistībā gan ar audzēšanu, gan kaušanu var pozitīvi ietekmēt produktu drošību un kvalitāti;
E. tā kā, lai turpmāk attīstītu dzīvnieku aizsardzību Kopienas līmenī, ir jāpastiprina pasākumi pētniecības jomā, dzīvnieku aizsardzības aspekts ir jāiekļauj visos svarīgajos ietekmes novērtējumos, kā arī visas interešu grupas ir jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā un tā kā pārredzamība un atbalsts, kā arī spēkā esošo noteikumu vienota piemērošana un pārbaude visos līmeņos ir priekšnoteikumi, lai veiksmīgi īstenotu dzīvnieku aizsardzības stratēģiju Eiropā;
F. tā kā dzīvnieku aizsardzības stratēģijas mērķis ir pienācīgi novērtēt izmaksu pieaugumu dzīvnieku aizsardzības jomā un tā kā godkārīgas dzīvnieku aizsardzības politikas panākumi ir ierobežoti, ja šo politiku izstrādā vienpusēji tikai Eiropas Savienība un bez Eiropas un pasaules mēroga dialoga, spēcīgas izglītošanas un informēšanas stratēģijas valstīs un ārpus tām attiecībā uz dzīvnieku aizsardzības augsto standartu priekšrocībām;
G. tā kā ES politika dzīvnieku aizsardzības jomā ir obligāti jāsaista ar saskaņotu tirdzniecības politiku, kas atzīst to, ka par spīti ES centieniem nedz 2004. gada jūlija pamatnolīgumā, nedz kādā citā PTO Dohas sarunu pamatdokumentā ir ņemts vērā dzīvnieku labturības jautājums, un tā kā, kamēr nemainās ES vissvarīgāko partneru pamatnostāja PTO sarunās, turpmākus dzīvnieku aizsardzības standartus, kas varētu negatīvi ietekmēt ražotāju konkurētspēju starptautiskā mērogā, nevar ieviest;
H. tā kā Komisija PTO sarunās galveno uzmanību nepievērsa jautājumam par nekomerciālu interešu atzīšanu, kuras skar arī dzīvnieku labturību, un tā kā līdz ar to nevar gaidīt, ka nekomerciālu interešu atzīšana kļūs par galīgās vienošanās sastāvdaļu, kamēr Komisija uzskatāmi nemaina savu nostāju sarunās;
I. tā kā izšķiroša stratēģija par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību, kura attiecas tikai uz Eiropas tirgu, ir bīstama ar to, ka daļa Eiropas ražotāju pārtrauc savu darbību;
J. tā kā lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības līdzsvarošanai Eiropas Savienībā un importēšanas noteikumiem jābūt vienam mērķim — novērst, ka Eiropas ražotāji atrodas neizdevīgākā stāvoklī pasaules tirgū;
K. tā kā aizvietošanas, samazināšanas, uzlabošanas principa īstenošana (3R princips — Replacement, Reduction, Refinement), kā rezultātā būtu jāsamazina dzīvnieku izmatošana pētniecībā, zinātnē un produktu pieļaujamības pārbaudēs, ir ES dzīvnieku aizsardzības politikas stūrakmens,
1. atzinīgi vērtē Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai 2006. ‑ 2010. gadā, saistībā ar kuru pirmoreiz Amsterdamas Līgumam pievienotais protokols par dzīvnieku aizsardzību ir transponēts kopējā rīcības plānā par turpmāko dzīvnieku aizsardzības attīstību Eiropā;
2. pauž bažas, ka Komisija rūpējas tikai par to, lai nodrošinātu, ka dzīvnieku aizsardzību pilnībā ņem vērā arī ar to saistītās politikas jomās;
3. uzskata, ka ir steidzami jāuzsāk ES politikas izvērtēšana dzīvnieku aizsardzības jomā atbilstīgi likumos noteiktajiem pienākumiem saskaņā ar Amsterdamas Līgumam pievienoto protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību;
4. uzskata, ka uzlabota dzīvnieku aizsardzība atspoguļo Kopienas ilglaicīgo apņemšanos, un tādēļ aicina Komisiju savlaicīgi ziņot par sasniegumiem un atbilstīgi tiem iesniegt paziņojumu par rīcības plāna turpmāko attīstību pēc 2010. gada;
5. aicina Komisiju un dalībvalstis savas kompetences ietvaros turpināt darbu dzīvnieku aizsardzības jomā un turklāt pilnībā ņemt vērā visu dzīvnieku aizsardzību un labturību; aicina Komisiju aizstāvēt to, ka visā Eiropā aizliedz sivēnu kastrēšanu bez anestēzijas;
6. pauž bažas, ka Eiropas dzīvnieku aizsardzības politika līdz šim galvenokārt attiecas uz lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību un labturību;
7. atzinīgi vērtē Komisijas centienus attīstīt un uzlabot tiesību aktus dzīvnieku aizsardzības jomā, dzīvnieku aizsardzības aspektu iekļaušanu visās Kopienas politikas jomās un visa veida iespējamo pasākumu (likumdošana, izglītošana, veicināšana, pētniecība u.c.) īstenošanu, lai nodrošinātu augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni saistībā ar visa veida izturēšanos pret dzīvniekiem;
8. uzskata, ka, tā kā katram no minētajiem mehānismiem būs atšķirīga nozīme, būs jāveic politiska rakstura pētniecība, lai definētu šīs atšķirīgās nozīmes un izskaidrotu tās iesaistītajām personām;
9. konstatē, ka daudzas Kopienas politikas jomas, kas nav iekļautas rīcības plānā, ietekmē dzīvnieku aizsardzību, piemēram, ilgtspējīga attīstība, Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un tirdzniecības standarti, un uzsver, ka ir svarīgi visās svarīgajās politikas jomās pilnībā pievērst uzmanību jautājumiem par dzīvnieku aizsardzību;
10. norāda uz to, ka, ieviešot augstākus dzīvnieku aizsardzības un labturības standartus, ir jāņem vērā atsevišķu Eiropas Savienības reģionu īpatnības;
11. uzsver, ka Komisija nodrošina visu līdz šim spēkā esošo ES tiesību aktu īstenošanu dzīvnieku aizsardzības jomā un saglabās tos arī turpmāk;
12. aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā savstarpējās atbilstības noteikumus, vērst uzmanību uz visu noteikumu vienotu piemērošanu un pārbaudi Eiropas Savienībā un konsekventi rīkoties konstatēto pārkāpumu gadījumos, lai saglabātu cilvēku uzticību spēkā esošajiem noteikumiem un nodrošinātu taisnīgu konkurenci Eiropas Savienībā;
13. norāda uz nepieciešamību aplūkot pasākumus dzīvnieku aizsardzības jomā saistībā ar to sociālekonomisko ietekmi;
14. aicina Komisiju sistemātiski iekļaut attiecīgos izvērtējumus par visu ar dzīvnieku aizsardzību saistīto pasākumu ietekmi; visos ietekmes novērtējumos par jaunajām dzīvnieku aizsardzības normām ir jāaplūko ētiska, sociāla un ekonomiska rakstura ietekme kopumā un jāvērš uzmanība uz jaunākajiem sasniegumiem zinātnē, praktisko pieredzi un attīstību starptautiskā mērogā; minētajos novērtējumos jānorāda uz pozitīvajiem aspektiem un visaptveroši jāņem vērā dažādu faktoru mijiedarbība, piemēram, dzīvnieku aizsardzība, veselība, vide un produktu kvalitāte;
15. atzīst, ka augsti dzīvnieku aizsardzības standarti ir saistīti ar izmaksu palielināšanos lauksaimniekiem, un uzskata, ka ir jāveic īpaši pasākumi, lai novērstu, ka ražošanu pārceļ uz tām valstīm, kurās standarti ir zemāki; tādēļ aicina Komisiju visos ietekmes novērtējumos ņemt vērā darba drošības aspektu; saskaņā ar pārstrādāto Lisabonas darba kārtību ir vajadzīgs jauns to izmaksu izvērtējums, kuras ir saistītas ar jauniem priekšlikumiem un ietekmē attiecīgo uzņēmējdarbības un pētniecības sektoru konkurētspēju starptautiskā mērogā;
16. norāda, ka, atbilstīgi nosakot normu piemērošanas termiņus, ņemot vērā dzīvnieku skaitu un uzņēmumu apjomus vai atsakoties no liekas birokrātijas, kas saistīta ar pārbaudēm un dokumentāciju, tiek veicināts atbildīgo pušu atbalsts dzīvnieku aizsardzībai; ir rūpīgi jāpārbauda iespējas, kas ir saistītas ar jaunu tehnoloģiju un procedūru izmantošanu;
17. uzsver, ka dzīvnieku aizsardzība un dzīvnieku veselība ir savstarpēji cieši saistīti jautājumi; tāpēc rīcības plāns būtu jāīsteno tā, lai, pastiprinot dzīvnieku aizsardzību, uzlabotos dzīvnieku veselība un lai dzīvnieku veselības politikas mērķis vienmēr būtu saistīts arī ar dzīvnieku aizsardzības uzlabošanu, un uzlabojumi būtu izmērojami;
18. aicina Komisiju cīņā pret dzīvnieku sērgām pievērst pastiprinātu uzmanību dzīvnieku aizsardzības aspektiem; reģionāli veikta vakcinācija ārkārtējos gadījumos ir labāks sērgu apkarošanas līdzeklis nekā daudzu veselu dzīvnieku iznīcināšana, turklāt ir jāņem vērā dažādā attieksme pret vakcināciju atsevišķās dalībvalstīs un tās iespējamā ietekme uz tirdzniecību; arī vakcināciju izmantošana preventīvos nolūkos būtu jāpastiprina, cik vien tas tehniski ir iespējams; aicina Komisiju, atbilstīgi piemērojot attiecīgos Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas līgumus, pastiprināt centienus, lai samazinātu ierobežojumus tirdzniecībā ar ražojumiem, kas iegūti no vakcinētiem dzīvniekiem;
19. atzinīgi vērtē to, ka dzīvnieku aizsardzības jautājumus pastiprināti iekļauj kopējā lauksaimniecības politikā; taču norāda, ka ar to saistītās administratīvās izmaksas jau šobrīd ir pārāk lielas; no otras puses, kritizē to, ka lauku attīstības politikai paredzēto līdzekļu samazinājums praktiski apgrūtinās pabalstu finansējumu lopkopjiem, lai viņi īstenotu Kopienas tiesību aktus dzīvnieku labturības jomā; pauž nozēlu, ka putnkopji un cūkkopji nesaņem kompensāciju par to, ka viņi ievēro Kopienas dzīvnieku aizsardzības tiesību aktus saskaņā ar savstarpējās atbilstības noteikumiem;
20. aicina Komisiju un dalībvalstis saistībā ar lauku apvidus attīstības politiku labprātīgi pārbaudīt, kā tiek izmantoti visi rīcībā esošie dzīvnieku aizsardzības instrumenti;
21. norāda, ka Kopienas tiesību aktus par dzīvnieku pārvadāšanu (Regula (EK) Nr. 1/2005 un Direktīva Nr. 5/29/EK) praksē bieži neievēro, it īpaši attiecībā uz atpūtas laiku, ūdens apgādi un barošanu; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus, lai dalībvalstis stingrāk un efektīvāk uzraudzītu Kopienas tiesību aktu piemērošanu;
22. norāda, ka saistībā ar dzīvnieku pārvadājumiem ir noteikti jāievieš un jāievēro zinātniski pamatoti dzīvnieku aizsardzības indikatori (atbilstīga tehnika, laika posms, apmācīts personāls) un, nosakot šos indikatorus, ir jāņem vērā klimata apstākļu dažādība dalībvalstīs saistībā ar atšķirīgajām dzīvnieku piemērošanās iespējām vidē; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt centienus, lai noteiktu un ieviestu objektīvus un īpašus parametrus, ar ko nosaka labāku dzīvnieku labturību to pārvadāšanas laikā, un lai noteiktu integrētas sertificēšanas sistēmas, kurās uzmanību pievērš arī ietekmei, kādu klimata un struktūru atšķirības ES reģionos var atstāt uz dzīvniekiem, to pārvadāšanas nosacījumiem un ilgumu;
23. norāda uz to, ka Komisijai līdz 2010. gadam kopā ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par izvietošanas blīvumu un pārvadāšanas maksimālo ilgumu attiecībā uz dzīvnieku pārvadājumiem un atbilstīgie tiesību aktu priekšlikumi;
24. uzskata, ka atbalsts 3R principa īstenošanai un turpmākai attīstībai dzīvnieku aizsardzības pētniecībā ir divas dažādas lietas un tāpēc 4. mērķis būtu jāsadala divos mērķos;
25. atzinīgi vērtē paredzētos pasākumos pētniecības jomā saistībā ar dzīvnieku aizsardzību; pētniecībā līdzās vispārējai zinātniskai pamatinformācijai ir jāvērš galvenā uzmanība uz viegli izmantojamiem un pārredzamiem dzīvnieku aizsardzības indikatoriem, sertificēšanas un marķēšanas sistēmu attīstību un citām metodēm, kas aizstāj izmēģinājumus, kuros izmanto dzīvniekus (3R princips);
26. aicina Komisiju nodrošināt, ka piemērotus un zinātniski pamatotus indikatorus, ciktāl tie ir izstrādāti, iekļauj spēkā esošajos un jaunajos dzīvnieku aizsardzības tiesību aktos, cik vien tas ir iespējams, un ka, citiem vārdiem sakot, mērķu nevis līdzekļu noteikšanai piešķir lielāku nozīmi;
27. aicina Komisiju visus turpmāk pārstrādātos tiesību aktus par dzīvnieku labturību balstīt uz objektīviem indikatoriem, lai izvairītos no patvaļīgiem lēmumiem ar nepamatotām ekonomiskām sekām lopkopjiem;
28. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka saistībā ar 7. Pētniecības pamatprogrammu ir sagatavots pietiekams finansējums pētniecībai dzīvnieku aizsardzības un labturības jomā, lai patiesi sasniegtu rīcības plāna mērķus; īpaši prasa, lai īpašu uzmanību pievērš objektīvo indikatoru izpētei dzīvnieku labturības jomā un lai, nosakot šos indikatorus, vērā ņem klimata apstākļu dažādību Eiropas Savienībā;
29. lūdz Komisijai atbalstīt dzīvnieku identificēšanai paredzēto elektronisko sistēmu izpēti un izstrādi, lai ātrā un vienkāršā veidā uzlabotu dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli pārvadājumos, tostarp gargabalpārvadājumu laikā;
30. aicina Komisiju nodrošināt, ka 6. Pētniecības pamatprogrammas tehnoloģiskās platformas un pētnieciskos darbus, piemēram, projektu „PredTox”, kuri ievērojami veicina rīcības plāna īstenošanu, turpina pēc iespējas mazāk birokrātiski arī 7. Pētniecības pamatprogrammas ietvaros;
31. uzskata, ka plaša uzmanība ir jāvērš uz 3R principu; atzinīgi vērtē Komisijas centienus turpināt Direktīvas 86/609/EEK izstrādi attiecībā uz to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos un citiem zinātniskiem mērķiem; atbalsta Komisiju, kas vēl šogad paredz iesniegt atbilstīgus tiesību aktu priekšlikumus; sagaida, lai Komisija šajā sakarā izklāstītu, kādā veidā var nodrošināt noteikumu vienotu piemērošanu un to ievērošanas pārbaudi;
32. uzskata, ka ar ES tiesību aktu ierosināto pārstrādāšanu attiecībā uz dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos ir jānodrošina, ka Direktīvas Nr. 86/609/EEK piemērošanas jomu paplašina, attiecinot to uz pamatizpēti un pētniecību, kurā izmanto dzīvniekus mācību nolūkos;
33. aicina Komisiju starptautiskā mērogā, proti, PTO un SEB, atbalstīt dzīvnieku aizsardzības un ar dzīvnieku izmantošanu izmēģinājumos saistīto prasību saskaņošanu produktu pieļaujamības procesā un aizstāvēt Eiropā pašreiz izmantojamās alternatīvās metodes; uzskata, ka ir jāpaātrina tādu metožu izstrāde, apstiprināšana un pieņemšana, ar kurām strādājot, dzīvniekus neizmanto izmēģinājumos, un pastiprināti ir jāsagatavo līdzekļi, personāls un administratīvais atbalsts katrā posmā, lai nodrošinātu dzīvnieku izmantošanas iespējami ātru aizstāšanu ar citām metodēm;
34. aicina ES regulējošās iestādes atzīt Eiropas Alternatīvu metožu apstiprināšanas centra jau atzītos izmēģinājumu veidus bez dzīvnieku izmantošanas;
35. atzīst, ka zemas kvalitātes zinātniskais darbs no ētiskā viedokļa nav pieņemams un nozīmē līdzekļu izšķērdību un ka ES būtu jāpieprasa, lai visus jaunos, pārstrādātos un esošos izmēģinājumu veidus, pirms veicina, ierosina vai apstiprina to izmantošanu, apstiprina saskaņā ar mūsdienu standartiem, ņemot vērā cilvēku un vides drošību;
36. aicina Komisiju, veidojot papildu ES iestādi dzīvnieku aizsardzības jomā, vispirms uzlabot to Kopienas iestāžu savstarpējo sadarbību, kuras nodarbojas ar dzīvnieku aizsardzības jautājumiem;
37. atzinīgi vērtē Komisijas centienus izstrādāt dzīvnieku aizsardzības marķējumu un izpētīt ar to saistītos jautājumus; tas dod patērētājam iespēju iegūt informāciju, iegādājoties attiecīgos produktus; ir jācenšas iekļaut pārstrādāto produktu marķēšanu;
38. uzskata, ka patērētāji ir jāinformē un jāsagatavo tam, ka par ražojumiem, kurus piedāvā lauksaimniecības uzņēmumi ar augstākiem dzīvnieku aizsardzības standartiem, ir jāmaksā vairāk, kā arī ka šiem ražojumiem ir atbilstīgs marķējums;
39. uzskata, ka 2008. gadā Eiropas Parlamentam un Padomei paredzētajā ziņojumā par putnu gaļas un puntu gaļas izstrādājumu marķēšanu, kas ir saistoša un norāda uz dzīvnieku aizsardzības normu ievērošanu, īpaša uzmanība ir jāvērš uz to normu ievērošanu, kuras pārsniedz prasību minimumu; ar marķēšanas sistēmu, kuras pamatā ir normas, kas pārsniedz minimālās prasības, varētu atrisināt problēmu, kas skar patērētājus, kad viņi vēlas iegādāties produktus, kas norāda, ka ir ievērotas dzīvnieku aizsardzības normas, bet veikalos nevar atpazīt šos produktus;
40. aicina Komisiju nodrošināt to, ka marķējumi ir pārredzami, viegli saprotami un uzticami; ar „ES etiķetes” palīdzību vienkārši un saistoši tiktu nodrošināta dzīvnieku aizsardzības normu izpilde attiecībā uz visiem Eiropā pārdotajiem produktiem; dzīvnieku aizsardzības pasākumu gadījumā, kuri pārsniedz minimālās prasības, īpaša norāde uz etiķetes precīzāk informētu patērētāju par ražotāja papildu centieniem, piespiestu tirdzniecības partnerus ievērot Eiropas dzīvnieku aizsardzības standartus un līdz ar to radītu Eiropai iespēju savus dzīvnieku aizsardzības standartus izplatīt visā pasaulē; uzsver privāto marķējumu nozīmi, proti, attiecībā uz augstākiem dzīvnieku aizsardzības standartiem;
41. prasa, lai Komisija saskaņā ar tās 2005. gada 1. jūlija Regulu (EK) Nr. 1071/2005 piešķir finansiālu atbalstu valstu informācijas un veicināšanas pasākumiem saistībā ar pārtikas produktiem, kas iegūti no dzīvniekiem, ņemot vērā dzīvnieku aizsardzībai atbilstīgas ražošanas normas; šai sakarā galvenā uzmanība ir jāpievērš Komisijas rīcības plānā paredzētajai Eiropas kvalitātes normu izstrādei ražojumiem, kas iegūti dzīvnieku aizsardzībai atbilstīgas ražošanas procesā;
42. atzinīgi vērtē centienus atvieglot patērētājiem ierosināto tirdzniecības un informācijas sistēmu atpazīstamību, taču vienlaicīgi uzsver nepieciešamību atvieglot šo sistēmu izmantošanu visām pārtikas produktu apritē iesaistītajām pusēm;
43. principiāli atbalsta integrētu un vienotu indikatoru paredzēto izstrādi un izpēti dzīvnieku aizsardzības jomā; tiem ir jābūt zinātniski pamatotiem, objektīviem, izmērojamiem un atkārtojamiem, un tiem ir jāveicina dzīvnieku aizsardzības normu pārredzamība; tajos ir jāiekļauj dzīvnieku veselības aspekts; ar indikatoru palīdzību ir jāatvieglo pārbaudes, jāsamazina birokrātijas apjoms un jāiegūst zinātniski rezultāti, kurus valstis var savstarpēji salīdzināt;
44. aicina Komisiju rūpēties par to, lai trīs gadu laikā izstrādā integrētus dzīvnieku aizsardzības indikatorus un noslēdz attiecīgos pētnieciskos darbus;
45. aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt pieteikto komunikācijas stratēģiju un konsekventi īstenot to; rīcības plāna īstenošana var izdoties tikai tad, ja visas iesaistītās puses ir pietiekami informētas par tām priekšrocībām attiecībā uz dzīvniekiem un produktiem, kuras ir saistītas ar augstu dzīvnieku aizsardzības līmeni Eiropā;
46. uzskata, ka garantijas sistēmu potenciāls, kuras nodrošina augstu dzīvnieku labturības līmeni un veicina dzīvnieku aizsardzības uzlabošanos, mazinās konkurencē ar lētiem ražojumiem, kuru pamatā ir garantijas sistēmas, kas nodrošina dzīvnieku labturību, ievērojot tikai minimālās prasības dzīvnieku aizsardzības jomā, un ka tādēļ ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, ar ko nosaka kvalitātes garantijas minimālās normas;
47. aicina Komisiju un dalībvalstis paplašināt savus centienus saistībā ar patērētāju informēšanu; ir jāpārbauda rīcībā esošie veicināšanas instrumenti, lai atvieglotu atbilstīgu tirgvedības un informācijas kampaņu īstenošanu;
48. atzinīgi vērtē informācijas foruma izveidi dzīvnieku aizsardzības jomā; ar tā palīdzību būtu jāveicina informācijas apmaiņa par jaunāko attīstību dzīvnieku aizsardzības jomā, zinātniskajām atziņām un it īpaši par paraugprakses piemēriem;
49. atbalsta uzskatu, ka ir vajadzīga Eiropas stratēģija, lai sekmētu informācijas izplatīšanu par dzīvnieku aizsardzību Eiropā un trešās valstīs nolūkā izskaidrot pilsoņiem dzīvnieku audzēšanas sistēmu atšķirības, kā arī ar augstākiem dzīvnieku aizsardzības standartiem saistītās izmaksas un ieguvumus; tas būtu jāīsteno neatkarīgi ierosinātā centra vai laboratorijas aizgādībā;
50. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu apmācībai, tālākizglītībai un konsultēšanai, piemēram, izmantojot Eiropas Lauku attīstības fonda līdzekļus lauku apvidus attīstībai;
51. uzskata, ka, ņemot vērā paredzēto vispārējo lauksaimniecības tirgus liberalizāciju, jaunu augstāku normu ieviešana ES 25 dalībvalstīs var ietekmēt Kopienas ražojumu konkurētspēju, ja saistībā ar PTO nenotiek šo normu vienādošana;
52. pauž nožēlu, ka saistībā ar spēkā esošajiem dzīvnieku aizsardzības un labturības standartiem pārtikas produktu ražošanas daļas pārvieto no ES uz citām valstīm, un tādēļ uzstājīgi aicina Komisiju, rūpīgi pārbaudīt šīs tendences sekas;
53. aicina Komisiju atlīdzināt finansiālos zaudējumus tiem ražotājiem Kopienā, kuriem dzīvnieku labturības pasākumu īstenošanas rezultātā pieaug ražošanas izmaksas;
54. norāda, ka daudzos gadījumos augstāki dzīvnieku aizsardzības standarti palielina izmaksas; tomēr līdz šim brīvās tirdzniecības jomā dzīvnieku aizsardzības aspektiem ir otršķirīga nozīme, kas rada dzīvnieku aizsardzības „dempingu” un zaudējumus Eiropas ražotājiem vietējā tirgū un trešo valstu tirgos; tādēļ ierosina izveidot instrumentu kvalificētai piekļuvei tirgum, ar kura palīdzību novērš ES dzīvnieku aizsardzības normu nozīmes mazināšanu, proti, palielinot maksājumus par tiem ražojumiem, kas neatbilst ES normām;
55. tādēļ atzinīgi vērtē visus pasākumus un Komisijas iniciatīvas, kas veicina starptautiska mēroga vienprātību attiecībā uz augstiem dzīvnieku aizsardzības standartiem; ir noteikti jāturpina dzīvnieku aizsardzības standartu izstrāde saistībā ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizāciju un jāpanāk, lai Pasaules Tirdzniecības organizācija uzlabotu minēto standartu tiesisko statusu; mērķis ir radīt visā pasaulē pēc iespējas augstu un vienotu dzīvnieku aizsardzības līmeni; līdz tam aicina Komisiju ar jauniem saistošiem, detalizētiem un vienotiem standartiem nepastiprināt esošos konkurences traucējumus Eiropas ražotājiem;
56. aicina Komisiju veicināt, lai ES dzīvnieku aizsardzības normu augsto līmeni īpaši ņem vērā PTO Nolīguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu nākamajās pārbaudēs un saistībā ar citiem atbilstīgiem PTO nolīgumiem;
57. pauž nožēlu, ka dzīvnieku aizsardzības jautājumi nav iekļauti pašreizējā PTO sarunu kārtā; pastāv uz to, ka Komisijai ir jāaizsargā Eiropas standarti, taču saprot arī to, ka šo standartu ievērošanas rezultātā ES ražotājus skar izmaksu pieaugums;
58. uzstājīgi prasa pastiprināt dzīvnieku aizsardzību saistībā ar PTO; aicina Komisiju Dohas sarunu ietvaros aktīvi atbalstīt to, ka dzīvnieku aizsardzība kā nekomerciāla rakstura jautājums tiek iekļauta sarunu darba kārtībā un ka dzīvnieku aizsardzības veicināšanas pasākumus saistībā ar lauku attīstības politiku atzīst par neierobežoti atbilstīgiem „zaļās kastes” prasībām;
59. aicina Komisiju atbalstīt, ka PTO sarunās vai turpmākajā starptautiska mēroga vienošanās procesā par dzīvnieku aizsardzības standartiem ņem vērā nekomerciāla rakstura jautājumus, pirms tā pastiprina ES tiesību aktus dzīvnieku aizsardzības jomā;
60. norāda uz to, ka PTO tirdzniecības noteikumi neierobežo ražošanas sistēmu apstiprināšanu, kā tas ir norādīts paziņojuma sākotnējā versijā, un ka tādēļ ir iespējams un vēlams apstiprināt ražošanas sistēmas, kurās izmanto ievērojami augstākus aizsardzības standartus, kas pārsniedz minimālās prasības;
61. atbalsta Komisijas centienus papildus daudzpusīgajai stratēģijai panākt dzīvnieku aizsardzības jautājumu nostiprināšanu divpusējos tirdzniecības nolīgumos (piemēram, ar Čīli un Kanādu) vai veterinārajos nolīgumos un attīstīt informācijas apmaiņu ar trešām valstīm un to pārstāvjiem par dzīvnieku aizsardzības jautājumiem;
62. uzskata, ka visos spēkā esošajos un turpmākajos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm, kuros paredz sanitāros un fitosanitāros pasākumus, ir jānodrošina, ka no dzīvniekiem iegūtos produktus, kas nāk no trešām valstīm, ražo vismaz saskaņā ar dzīvnieku aizsardzības normām, kuras atbilst ES normām, un ka ES patērētājus informē par šīm normām;
63. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt pasākumus, lai iedrošinātu no dzīvniekiem iegūto ražojumu importētājus Eiropas Savienībā prasīt, ka viņu piegādātāji ievēro vismaz ES tiesību aktus par dzīvnieku aizsardzības standartiem;
64. atzinīgi vērtē paredzēto dialogu ar jaunattīstības valstīm par tirgus papildu iespējām, kas ir saistītas ar augstajiem dzīvnieku aizsardzības standartiem; aicina Komisiju, izmantojot esošās vai jaunas atbalsta programmas tirdzniecības jomā, atbalstīt jaunattīstības valstis dzīvnieku aizsardzības standartu izpildē;
65. atzinīgi vērtē Komisijas centienus atbalstīt jaunattīstības valstis starptautisko standartu ieviešanā, sniedzot atbalstu tirdzniecības jomā;
66. atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija ir veikusi saistībā ar tehnisko atbalstu jaunattīstības valstīm tirdzniecības jomā, sniedzot atbalstu, piemēram, saviem ekspertiem dalībai konferencēs par starptautisku normu noteikšanu un nosūtot ES tehniskos ekspertus uz jaunattīstības valstīm; konstatē, ka trešo valstu pārstāvji jau var piedalīties ES mācību kursos, kurus rīko dalībvalstu atbildīgajām iestādēm par ES tiesību aktu piemērošanu dzīvnieku aizsardzības jomā, un uzskata, ka Kopienai divpusējo un daudzpusējo iniciatīvu ietvaros ir jābūt gatavai nodrošināt izvērtēšanu, apmācību, pētniecību un finansiālu atbalstu, lai jaunattīstības valstis var pilnībā izmantot tirdzniecības iespējas, un turklāt uzskata, ka uzlabota dzīvnieku aizsardzība bieži sniedz šīm valstīm tiešu labumu — finansiālā ziņā, pārtikas produktu ražošanā un vides aizsardzībā;
67. uzskata, ka Kopienas lēmums aizliegt hormonus saturošas liellopu gaļas ievešanu bija zinātniski pilnībā pamatots, un aicina Kanādu un ASV nekavējoties atcelt nepamatotās un PTO neatbilstīgās sankcijas, kas vērstas pret Eiropas precēm;
68. atzinīgi vērtē ierosināto aizliegumu ievest suņu un kaķu kažokādas un aicina Komisiju pilnībā aizliegt roņu produktu un to produktu ievešanu no trešām valstīm, kurus iegūst nežēlīgā veidā, piemēram, kažokādas, ko iegūst, dīrājot dzīvus dzīvniekus, kažokādas no dzīvnieku audzētavām bez veterinārās uzraudzības un farmācijas produktus, kuros izmantotas apdraudētas dzīvnieku sugas, kā arī produktus, kas ražoti, nepietiekami ievērojot vides un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības normas;
69. aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus, lai pagaidu aizliegums ievest savvaļā ķertus putnus Eiropas Savienībā kļūtu par pastāvīgu, ņemot vērā ētiskos, veselības un dzīvnieku labturības apsvērumus;
70. ir norūpējies par to, ka tirdzniecība ar eksotiskiem dzīvniekiem apdraud bioloģisko daudzveidību un dzīvnieku labturību, un tādēļ uzskata, ka, īstenojot dzīvnieku aizsardzības pasākumus un ņemot vērā ziņojumā minētās pārrobežu problēmas, ir jāpievērš uzmanība ietekmei uz bioloģisko daudzveidību;
71. pauž bažas par dzīvnieku ciešanām, kurus izmanto cīņās; aicina Eiropas Kopienu izbeigt suņu, vēršu un gaiļu cīņu rīkošanu, piemērojot atbilstīgus valsts vai Kopienas līmeņa tiesību aktus un nodrošinot to, ka šo cīņu rīkošanā iesaistītās personas savai darbībai nesaņem nekādu valsts atbalstu;
72. uzskata, ka ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ģenētisko parametru ietekmi uz vaislas vistu un broileru aizsardzību, kurš ir jāiesniedz līdz 2010. gadam, ir jāpapildina ar atbilstīgiem likumdošanas priekšlikumiem;
73. prasa Bulgārijai un Rumānijai jau tagad ievērot Kopienas izvirzītos mērķus dzīvnieku aizsardzības jomā un īstenot visus spēkā esošos ES dzīvnieku aizsardzības tiesību aktus vēl pirms 2007. gada janvāra vai, ja ir noteikts pārejas laiks saskaņā ar pievienošanās līgumiem, vismaz šai laikā;
74. uzskata, ka Komisijai pirms jaunas dalībvalsts uzņemšanas Eiropas Savienībā ir jāpārbauda, vai pareizi tiek īstenota ES likumdošana, kā arī paredzētās valstu kontroles dzīvnieku aizsardzības jomā;
75. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] OV L 117, 5.5.1987., 31. lpp.
PAMATOJUMS
Ievads
Dzīvnieku aizsardzības un labturības (turpmāk tekstā – dzīvnieku aizsardzība) politikas mērķis ir izturēties pret dzīvniekiem atbilstīgi viņu kā dzīvu radību īpašajām vajadzībām. Aktuālās dzīvnieku aizsardzības politikas pamatā ir tā sauktās piecas brīvības, kas ietver katrai dzīvnieku sugai atbilstīgu aizsardzību, tostarp pietiekamu nodrošinājumu ar barību, dzeramo ūdeni, kā arī aprūpi sāpju un savainojumu gadījumos, kā arī slimību profilaksi.
Vienota dzīvnieku aizsardzības politika attiecas gan uz lauksaimniecības, gan savvaļas, mājas un citiem dzīvniekiem, kas atrodas cilvēku aprūpē.
Eiropas Kopiena, dalībvalstis un Eiropas Padome pēdējos gados pastāvīgi pilnveido likumdošanu par dzīvnieku aizsardzību un velta pastiprinātu uzmanību attiecīgiem pētījumiem.
Ir izstrādāti Kopienas obligātie standarti attiecībā uz eksperimentiem ar dzīvniekiem, lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanu, turēšanu, transportēšanu un kaušanu, kā arī detalizēti noteikumi attiecībā uz teļiem, cūkām un dējējvistām. Padomei vēl ir jāpieņem lēmums attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Padomes Direktīvai, ar ko nosaka obligātos noteikumus cāļu aizsardzībai, ko audzē gaļas iegūšanai (COM(2005)0221), kuru Eiropas Parlaments 2006. gada februārī principā ir atbalstījis (A6-0017/2006).
Pamatojoties uz Amsterdamas Līgumam pievienoto protokolu par dzīvnieku aizsardzību un labturību, saskaņā ar kuru Kopienas attiecīgās politikas jomās ir jāņem vērā dzīvnieku aizsardzība, Eiropā arī no starptautiskā viedokļa ir sasniegts ļoti augsts dzīvnieku aizsardzības līmenis.
Paralēli valsts pūliņiem arī tautsaimniecība un pētniecība sakarā ar dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem pievērš pastiprinātu uzmanību to aizsardzībai. Pētniecībā izmantojamo dzīvnieku uzturēšanas apstākļi pēdējos desmit gados ir ievērojami uzlabojušies. Turklāt pētniecībā un tautsaimniecībā, lai iedzīvinātu 3R principu, ir izstrādāta virkne alternatīvu pieeju, kas nav saistītas ar dzīvniekiem.
Pārtikas ražošanas un tirdzniecības jomā pastāv dažādas ar dzīvnieku aizsardzību saistītas sertificēšanas un marķēšanas sistēmas, kas dažkārt nodrošina ievērojami augstāku dzīvnieku aizsardzības līmeni, nekā to paredz likumā noteiktais aizsardzības minimums.
Jaunas tehnoloģijas un metodes vai arī intensīva dzīvnieku audzēšana pašas par sevi nav sliktas, tās rada jaunas iespējas, lai uzlabotu dzīvnieku aizsardzību.
Ekonomikas attīstība, jaunas tehnikas un metodes, kā arī jaunas atziņas par dzīvnieku uzvedību un vajadzībām pastāvīgi ietekmē dzīvnieku aizsardzības apstākļus. Kopienas dzīvnieku aizsardzības politika aizvien jāpielāgo jaunām prasībām.
Starptautiskā mērogā parādās pirmie centieni stiprināt dzīvnieku aizsardzību, piemēram, Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas darbības jomā. Tomēr šie centieni ir nepietiekami. Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) praktiski vēl nav nekādu vienošanos. Arī starptautiskā diskusija par to, lai izvairītos vai samazinātu eksperimentus ar dzīvniekiem produktu pieļaujamības pārbaudēs, līdz šim nav devusi cerēto rezultātu.
Dzīvnieku aizsardzība var izraisīt izmaksu pieaugumu. Patērētāji cer, ka Kopiena ieviesīs augstus dzīvnieku aizsardzības standartus, bet, tā kā trūkst informācijas vai arī uzticības tam, ka ir ieviesti esošie standarti, patērētāji vēl ne vienmēr ir gatavi segt šīs papildu izmaksas.
Rīcības plāns
Kopienas rīcības plāna dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006. ‑ 2010. gadā mērķis ir apvienot līdz šim dažādām Komisijas institūcijām, padomēm un politikas jomām uzticētās darbības un strukturēt tās atbilstīgi vienotiem kritērijiem.
Rīcības plāns ietver piecas darbības jomas:
1. Spēkā esošā dzīvnieku aizsardzības un labturības (turpmāk tekstā: dzīvnieku aizsardzība) obligāto standartu uzlabošana;
2. Dzīvnieku aizsardzības pētniecība un 3R principa īstenošana;
3. Marķēšana un standartizēti dzīvnieku aizsardzības rādītāji;
4. Sabiedrības, kā arī dzīvnieku turētāju/kopēju lielāka iesaistīšana;
5. Starptautiskās iniciatīvas.
Komisijas mērķis ir attīstīt spēkā esošos obligātos standartus un, ņemot vērā Eiropas Padomes līmeņa nolīgumus, piedāvāt obligātos standartus saistībā arī ar citām dzīvnieku sugām.
Ir jāturpina un jāattīsta esošās pētniecības darbības. Ciešā sadarbībā ar nozaru pārstāvjiem, atbildīgajām iestādēm un Komisiju vēl šogad jāizstrādā un jāiesniedz rīcības plāns 3R principa īstenošanai.
Komisija pastiprina savus centienus, lai paātrinātu dzīvnieku aizsardzības standartizēto kritēriju izstrādi ar nolūku uzlabot Eiropas dzīvnieku aizsardzības līmeņa pārredzamību, atvieglot kontroli un palīdzēt sagatavot ES dzīvnieku aizsardzības marķējumu.
Patērētājiem, dzīvnieku turētājiem un kopējiem ir jāsniedz plašāka informācija un apmācības iespējas, kā arī jāizstrādā komunikācijas stratēģija.
Dzīvnieku aizsardzības stratēģijai ir jāpiešķir arī starptautiska nozīme. Komisija arī turpmāk iestāsies par dzīvnieku aizsardzības jautājumu iekļaušanu daudzpusējos un divpusējos tirdzniecības un veterinārajos nolīgumos.
Atsevišķi specializēti Kopienas uzdevumi dzīvnieku aizsardzības jomā jānodod viena Eiropas dzīvnieku aizsardzības un labturības centra vai laboratorijas pārziņā.
Novērtējums
Rīcības plāns ir svarīgs Kopienas dzīvnieku aizsardzības politikas starpposms. Turpmākai dzīvnieku aizsardzības attīstībai ir jāapvieno Kopienas un dalībvalstu uzdevumi, par pamatu ņemot rīcības plānu. Izvērtējot paveikto, ir jāizstrādā rīcības plāns laika posmam pēc 2010. gada.
Parlaments pamatā atbalsta rīcības plānu, uzsverot atsevišķus aspektus:
· Dzīvnieku aizsardzība attiecas uz visiem. Ne vien Komisijai, bet arī dalībvalstīm, apvienībām, tautsaimniecībai un pētniecībai jāsekmē rīcības plāna īstenošana atbilstīgi katra kompetencei un iespējām.
Dzīvnieku aizsardzības ideja vieš uzticību tikai tad, ja tā attiecas uz visiem dzīvniekiem. Dzīvnieku aizsardzību nedrīkst attiecināt tikai uz pētniecību un lauksaimniecību.
· Dzīvnieku aizsardzības politiku var attīstīt, tikai sadarbojoties visām atbildīgajām personām. Ir nepieciešamas atklāts dialogs visos līmeņos.
· Dzīvnieku aizsardzība ir svarīgs Kopienas mērķis. Tā ir savlaicīgi jāņem vērā, plānojot attiecīgo politiku un pasākumus. Neskatoties uz dzīvnieku aizsardzības nozīmīgumu, Kopienas uzmanības lokā jābūt arī procesu mijiedarbībai un uzskatu dažādībai attiecībā uz mērķi. Atbilstīgi Lisabonas stratēģijai jāņem vērā ietekme uz darba vietām un izvietojuma faktoriem. Birokrātija jāsamazina līdz minimumam un, ja nepieciešams, jāsniedz palīdzība, lai varētu pielāgoties jauniem standartiem.
· Kā prioritāte ir izvirzīta tūlītēja komunikācijas stratēģijas izstrāde. Dzīvnieku aizsardzību var nodrošināt tikai tad, ja visas iesaistītās puses un ārvalstu un vietējie patērētāji ir pietiekami informēti par Eiropas dzīvnieku aizsardzības līmeni un par to, kādu labumu tas dod dzīvniekiem un produkcijai.
Jāpievērš uzmanība līdzsvarotai komunikācijai. Kāda atsevišķa saimniekošanas veida diskriminēšana bez saprātīga pamata nav produktīva.
Labi izglītotiem un apmācītiem visu līmeņu dzīvnieku kopējiem bieži vien ir lielāka nozīme dzīvnieku aizsardzībā nekā jauniem tehniskiem risinājumiem. Šai ziņā jāstrādā ir dalībvalstīm.
· Marķēšanai jābūt pārskatāmai un viegli saprotamai, pretējā gadījumā tā nesasniedz patērētāju. Salīdzinājumā ar vairāk diferencētām sistēmām priekšroka ir dodama vienkāršai informācijai par obligāto standartu ievērošanu uz visiem Eiropā izplatāmajiem produktiem, izņemot īpašus apstākļus, piemēram, olu gadījumā. Tas atvieglotu šo obligāto standartu ieviešanu arī citur pasaulē. Atsevišķu ražotāju papildu centienus dzīvnieku aizsardzībā var pieteikt, īstenojot īpašas kvalitātes programmas.
· Komisijai un dalībvalstīm, vienoti piemērojot un stingri kontrolējot pastāvošās normas un standartus, tostarp arī eksperimentos ar dzīvniekiem, ir jānovērš, ka pašlabuma meklētāji sagrauj uzticību Eiropas sasniegtajam līmenim.
· Rīcības plāna panākumus var nodrošināt pietiekams finansiāls nodrošinājums visās pētniecības jomās. Zināšanas par dzīvnieku uzvedību un vajadzībām ir nepietiekamas. Ir jāattīsta marķēšanas sistēma, dzīvnieku aizsardzības standarti, kā arī alternatīvas metodes, kas aizstāj eksperimentus ar dzīvniekiem.
· Ir svarīgi, ciktāl tas nepieciešams, turpināt darbu pie esošiem pētniecības projektiem un tehnoloģiju platformām un atbalstīt pētniecību tajās jomās, kas ir īpaši svarīgas rīcības plāna īstenošanai. Pārejai no 6. uz 7. Pētniecības pamatprogrammu jābūt pēc iespējas mazāk birokrātiskai, lai neapdraudētu esošo pētniecības projektu gaitu, kas ir nepieciešami šīs rīcības programmas īstenošanai. Šāds piemērs ir „PredTox” projekts, pie kura kopīgi strādā akadēmiskie institūti un tautsaimniecības pārstāvji, lai uzlabotu alternatīvo testa metožu prognozēšanas iespējas un apkopotu attiecīgos datus un datu bankas.
Šajā sakarā jāpārskata Padomes Direktīva 86/609/EEK, pieskaņojot to mūsdienu zināšanu līmenim, un jāturpina unificēt Kopienas noteikumus eksperimentiem ar dzīvniekiem.
· Eiropas dzīvnieku aizsardzības politika var gūt panākumus, ja tai piešķir arī starptautisku nozīmi. Eiropas ražotāju nedrīkst nostādīt neizdevīgākā situācijā konkurencē ar ražotājiem, kas nāk no reģioniem ar zemākiem dzīvnieku aizsardzības standartiem.
Starptautiskā līmenī vēl nav izteiktas vienprātības par dzīvnieku aizsardzību. Komisijai ir jāpieliek lielas pūles, lai dzīvnieku aizsardzību aizvien vairāk iekļautu OIE un it īpaši PTO. Kopš 2002. gada Komisijas paziņojuma Padomei un Eiropas Parlamentam par „Lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzības nosacījumiem trešās valstīs un to ietekmi uz ES” (COM(2002)626, galīgā versija) situācija tikpat kā nav mainījusies. Ir jāpanāk, lai atzītu dzīvnieku aizsardzības nekomerciālo aspektu (non-trade-concern) un lai dzīvnieku aizsardzības veicināšanu atzītu kā pilnīgi atbilstošu „zaļajai kastei”.
Veicot eksperimentus ar dzīvniekiem, būtisku panākumu priekšnoteikums ir, ka produktu licencēšanas jomā starptautiskā līmenī akceptē alternatīvas izmēģinājumiem ar dzīvniekiem.
Cik iespējams ātri ir jāaizliedz suņu un kaķu kažokādu, kā arī roņu produktu ievešana Kopienas teritorijā. Lai gan Komisija to ir izsludinājusi atkārtoti, līdz šim nekas nav mainījies.
Pašlaik nav īstais brīdis, lai pieņemtu lēmumu par jaunas Kopienas dzīvnieku aizsardzības iestādes izveidi. Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), Pārtikas un veterinārais birojs (FVO), Eiropas Alternatīvo metožu validēšanas centrs (ECVAM) un tehnoloģiju platformas jau tagad veic lielu daļu no ziņojumā minētajiem jaunās iestādes varbūtējiem uzdevumiem. Jaunas iestādes vietā būtu lietderīgāk nodrošināt labāku saikni starp pastāvošajām iestādēm.
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (20.6.2006)
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai
par dzīvnieku aizsardzību un labturību (2006–2010)
(2006/2046(INI))
Atzinumu sagatavoja: Caroline Lucas
IEROSINĀJUMI
Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atgādina, ka kopš Amsterdamas Līguma noslēgšanas ES ir atzinusi, cik būtiski ir uzlabot dzīvnieku aizsardzību un nodrošināt dzīvnieku kā jutīgu būtņu labturību, un uzskata, ka Komisijas tirdzniecības politikai ir jāatbalsta šī Eiropas Savienības vērtība;
2. aicina Eiropas iestādes atzīt, ka dzīvnieku labturība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, un nodrošināt, lai turpmāk, norādot uz pamatbrīvībām, nebūtu iespējams iebilst vai bloķēt likumus, kas aizliedz jebkādā veidā cietsirdīgi izturēties pret dzīvniekiem;
3. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt augstu dzīvnieku labturības standartu ievērošanu ES un starptautiskā līmenī, tai skaitā kopīgi ar jaunattīstības valstīm izpētīt tirdzniecības iespējas, kuru pamatā ir labturībai labvēlīgas ražošanas sistēmas, un uzskata, ka šim mērķim ir jābūt vienai no prioritātēm PTO sarunu procesā;
4. atzinīgi vērtē darbu, ko Komisija ir ieguldījusi ar tirdzniecību saistītos tehniskās palīdzības projektos jaunattīstības valstīm (TRTA), piemēram, palīdzot to ekspertiem apmeklēt sanāksmes par starptautisko standartu noteikšanu un nosūtot ES tehniskos ekspertus uz jaunattīstības valstīm; atzīmē, ka trešo valstu pārstāvji jau tagad var piedalīties ES mācībās, ko organizē dalībvalstu kompetentās iestādes, lai īstenotu ES dzīvnieku labturības noteikumus, un uzskata – lai jaunattīstības valstis varētu pilnībā izmantot šādu tirdzniecības iespēju priekšrocības, Kopienai jāapmierina pieprasījums un jānodrošina analīze, apmācība, pētniecība un finansējums, īstenojot gan divpusējas, gan daudzpusējas attīstības iniciatīvas; turklāt uzskata, ka uzlabota dzīvnieku labturība bieži vien būs šo valstu tiešs ieguvums finanšu, pārtikas ražošanas un vides aizsardzības jomā;
5. aicina Komisiju, pirms Eiropas Savienībā tiek uzņemta kāda jauna dalībvalsts, pārliecināties, vai ES dzīvnieku labturības standarti ir atbilstoši transponēti, un pārbaudīt, vai ES dzīvnieku labturības tiesību aktu ievērošanas nolūkos tiek veiktas valsts mēroga pārbaudes; uzskata – lai pievienošanās sarunvalstis sagatavotu šim uzdevumam, finansētu mācības un informāciju, kā arī ES dzīvnieku labturības tiesību aktu transponēšanas pārbaudes, sagatavošanās fāzē pirms paplašināšanās ES ir jānodrošina tām finansējums;
6. uzskata, ka zinātniskie pētījumi pilnībā pamato Kopienas lēmumu aizliegt ģenētiski modificētas liellopu gaļas ievešanu, un aicina Kanādu un ASV nekavējoties atcelt ar PTO noteikumiem nesavienojamās, nepamatotās sankcijas, ko minētās valstis ir noteikušas Eiropas Savienības precēm;
7. atzīst, ka augstāki labturības standarti var radīt papildu izmaksas lauksaimniekiem un citiem dzīvnieku valsts produktu lietotājiem vai ražotājiem, un uzskata – lai novērstu šo rūpniecības nozaru pārvietošanu uz reģioniem, kuros piemēro zemākus standartus, jebkura iniciatīva, kas ietver nepamatotu konkurentspējas mazināšanos, ir rūpīgi jāpārskata, pretējā gadījumā tā ir jāapvieno ar nepieciešamo kompensāciju; ;
8. uzskata, ka Eiropas Savienības dzīvnieku labturības standartu pamatā ir jābūt pārliecinošiem zinātniskiem pētījumiem un pētniecības rezultātiem par atstāto ietekmi ne tikai no sociāli-ekonomiskā viedokļa, bet arī sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības un vides jomā.
9. apgalvo, ka maksājumi lauksaimniekiem ir atkarīgi no nosacījumu kritēriju izpildes , tai skaitā arī augstākiem dzīvnieku labturības standartiem; pieņemot, ka šie maksājumi nekropļo tirdzniecību un ir ietverti iekšzemes atbalsta "zaļajā grozā”, aicina Komisiju PTO sarunu procesā uzsvērt dzīvnieku labturības pasākumu augstos standartus;
10. uzskata, ka pārtikas un citi dzīvnieku valsts produkti, kas ražoti saskaņā ar augstiem labturības standartiem, atšķiras no pārējiem šāda veida produktiem; tāpēc pauž pārliecību, ka PTO noteikumi ļauj šādu produktu importam piemērot prasības un nosacījumus, kas atšķiras no tiem, ko piemēro šādiem standartiem neatbilstošai produkcijai, tai skaitā vajadzības gadījumā noteikt ievešanas aizliegumu; aicina Komisiju šai sakarā iesniegt priekšlikumus;
11. aicina Komisiju veicināt, lai PTO Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SPS līguma) un citu PTO līgumu gaidāmajā pārskatīšanas procesā nepārprotami tiktu atzīti ES dzīvnieku labturības noteikumu augstie standarti;
12. atzinīgi vērtē faktu, ka ES ir sākusi iekļaut dzīvnieku labturību divpusējos līgumos ar trešām valstīm (piem., Čīli un Kanādu); uzskata, ka ikvienam spēkā esošam un turpmākam divpusējam nolīgumam ar trešām valstīm, ko slēdz par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu, ir jānodrošina, lai no ārpuskopienas valstīm ievestie dzīvnieku valsts produkti tiek ražoti vismaz saskaņā ar dzīvnieku labturības standartiem, kuri pielīdzināmi attiecīgajiem ES standartiem, kā arī, lai šie standarti tiek darīti zināmi Eiropas patērētājam;
13. atzīmē Komisijas 2005. gada Eirobarometra pētījumu rezultātus par patērētāju attieksmi pret dzīvnieku labturību, kur ir norādīts, ka Eiropas patērētāji pārtikas un citu produktu izsekojamībai un kvalitātei piešķir arvien lielāku nozīmi, vairumā gadījumu konstatējot, ka importētie pārtikas produkti ir jāražo vismaz tādos pašos dzīvnieku labturības apstākļos, kādi tiek piemēroti Eiropā, kur vairāk nekā puse no Eiropas patērētājiem ir ar mieru maksāt par dzīvnieku labturībai draudzīgiem pārtikas produktiem; taču atzīmē, ka patērētāji uzskata, ka šiem produktiem ir jābūt vieglāk identificējamiem, un attiecībā uz dzīvnieku labturības standartiem viņi vēlas skaidrāku marķējumu; tāpēc uzskata, ka prasības norādīt informāciju, tai skaitā par produktu obligāto marķējumu, ir vienlīdz jāpiemēro gan Kopienā ražotiem, gan ievestiem produktiem; tāpēc mudina, lai Komisija uzstāj, ka PTO Līguma par sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanu (SPS līguma) pasākumos un tehniskajos tirdzniecības šķēršļos (TBT) ir jāiekļauj OIE obligātie noteikumi;
14.. uzskata, ka marķējums nedrīkst būt vienīgais patērētāju informēšanas veids un ka papildus ir jāīsteno plašāka saziņas un izglītošanas stratēģija, lai atbalstītu saskaņā ar augstiem labturības standartiem ražotu produktu noietu;
15. atzinīgi vērtē lēmumu pārtraukt eksporta kompensāciju izmaksu par dzīvu liellopu eksportu kaušanai, taču atzīmē, ka dzīvu mājlopu turpmāka tirdzniecība rada ar labturību saistītas nopietnas problēmas, kā arī vairo saslimstības risku, ja pārvadātājiem nav atbilstoša kvalifikācija; tāpēc aicina Komisiju noorganizēt tirgus dalībniekiem mācības un iesniegt priekšlikumus viņu zināšanu uzlabošanai, izglītošanas pilnveidošanai labturības jautājumos un pašreizējo tiesību aktu īstenošanas atvieglošanai;
16. atzīmē, ka sakarā ar zinātnisko datu trūkumu šinī laikā jaunā regula par dzīvnieku transportu neiekļāva mājputnu transporta standartus; taču atzīmē, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinumam par mājputnu, zivju un citu sugu transportu drīz sekos rekomendācijas attiecībā uz to, kur pašreizējie tiesību akti ir jāuzlabo, un tāpēc aicina Komisiju šīs rekomendācijas inkorporēt pēc iespējas ātrāk;
17. atzīst, ka ir svarīgi aizstāt izmēģinājumus ar dzīvniekiem, kā arī samazināt un precizēt šādu izmēģinājumu apjomu, un iesaka Komisijai šo principu piemērot arī trešām valstīm, veicinot alternatīvu, ar dzīvniekiem nesaistītu pārbaudes metožu ieviešanu; saskaņojot prasības par informācijas norādīšanu, lai izvairītos no atkārtotām pārbaudēm pēc produktu ievešanas vai izvešanas; paplašinot datu apmaiņas nolīgumu savstarpēju atzīšanu, pildot divpusējas vienošanās, kā arī spēkā esošos ESAO noteikumus;
18. tāpat kā plaša sabiedrība ir noraizējies par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, kam par iemeslu ir gan no savvaļas, gan no saimniecībās audzētiem dzīvniekiem iegūtu kažokādu tirdzniecība; pieprasa aizliegt tādu preču ražošanu un importu, kuras izgatavotas no roņādas, kaķu vai suņu ādas vai savvaļas dzīvnieku ādām, un efektīvāk īstenot spēkā esošos importa aizliegumus;
19. atzīst, ka visā pasaulē regulāri notiek dzīvnieku slimību uzliesmojumi un ka starptautiskā tirdzniecība ar dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem var veicināt to izplatību; atzīmē, ka pastāv grūtības veikt regulāru vakcināciju un vakcinācijas dokumentu uzglabāšanu dzīvniekiem, ko pārvadā ierobežotā telpā; jo īpaši ņemot vērā putnu gripas vīrusa izplatību, uzskata, ka savvaļas putnu tirdzniecība apdraud gan cilvēku, gan dzīvnieku veselību, bioloģisko daudzveidību, kā arī kaitē dzīvnieku labturībai, un uzskata, ka saskaņā ar PTO noteikumiem pagaidu aizliegums ir jāpadara par pastāvīgu aizliegumu; tai pašā laikā, lai nepieļautu savvaļas putnu nelegālo importu, aicina dalībvalstis saskaņot un uzlabot robežkontroli;
20. atzīst, ka vērtības izteiksmē nelegālā tirdzniecība ar savvaļas dzīvnieku sugām ierindojas tūlīt aiz starptautiskās tirdzniecības ar nelegālām narkotikām un ka dažu sugu izmantošanas un tirdzniecības līmenis ir tik augsts, ka šīs populācijas ir ļoti sarukušas; lai tiktu ievērota Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un uzlabota izpilde ar nolūku paglābt dzīvniekus no izmiršanas draudiem, pieprasa uzlabot savvaļas dzīvnieku un to produkcijas importa uzraudzību; uzskata, ka savvaļas dzīvnieku starptautiskās tirdzniecības kontrolē ES varētu būt nozīmīga loma, bet ir nepieciešams precīzāk atspoguļot sabiedrības plaši izplatīto opozīciju sakarā ar ziloņkaula tirdzniecības atsākšanu Eiropā un Eiropas Parlamenta pastāvīgo atbalstu ziloņu pilnīgai aizsardzībai saskaņā ar CITES;
21. atzinīgi vērtē Austrijas valdības lēmumu sekot senam Dānijas precedentam un aizliegt savvaļas dzīvnieku izmantošanu cirkū, uzskatot, ka tas palīdzēs samazināt tirdzniecību ar eksotiskajām sugām;
22. atzīmē, ka pēdējos gados ir pieaugusi apkopotā informācija par zivju jušanas spēju, un konstatē, ka kopējā zivsaimniecības politika ietver Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, uzsverot nepieciešamību uzlabot mākslīgi audzēto zivju labturību; atzinīgi vērtē Eiropas Padomes priekšlikumus par izturēšanos pret mākslīgi audzētām zivīm un ar cerībām raugās uz Pasaules dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) izstrādātajām labturības vadlīnijām mākslīgi audzētām zivīm; pauž bažas par dekoratīvo zivju starptautiskās tirdzniecības ietekmi, kas var kļūt par iemeslu populāru sugu pārmērīgai izmantošanai un nodarīt kaitējumu koraļļu rifu trauslajai videi, ņemot vērā cianīda izmantošanu, ko izmanto zvejošanai, kā arī augsto bojāgājušo zivju procentu pārvadājumu laikā un zivsaimniecību sliktiem paradumiem piegādes ķēdē; uzskata, ka, pareizi apsaimniekojot, akvakultūras rūpniecība varētu veicināt resursu ilgtermiņa saglabāšanu un koraļļu rifu ilgspējīgu izmantošanu; tāpēc mudina Komisiju apsvērt, kādus pasākumus iespējams īstenot, lai mazinātu šīs problēmas;
23. uzskata, ka ar Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) starpniecību Komisijai ir jārod iespēja izstrādāt dzīvnieku labturības pamatnostādnes;
24. aicina Komisiju izstrādāt minimālos dzīvnieku labturības standartus visai Eiropai un izteikt priekšlikumus šo standartu īstenošanai nākotnē;
25. aicina Komisiju ierosināt veikt pasākumus, lai varētu uzlikt nodokļus vai nodevas, tādējādi ierobežojot savvaļas dzīvnieku nevajadzīgi garo pārvadāšanu, vai aktīvi veicināt šādu maksājumu uzlikšanu.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Dzīvnieku aizsardzība un labturība (2006–2010) |
||||||
|
Atsauces |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AGRI |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
INTA |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
Nav |
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Caroline Lucas |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
21.3.2006 |
30.5.2006 |
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
19.6.2006 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
20 2 1 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Francisco Assis, Jean-Pierre Audy, Enrique Barón Crespo, Béla Glattfelder, Jacky Henin, Syed Kamall, Sajjad Karim, Alain Lipietz, Caroline Lucas, Erika Mann, David Martin, Javier Moreno Sánchez, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Zbigniew Zaleski |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Panagiotis Beglitis, Bastiaan Belder, Saïd El Khadraoui, Antolín Sánchez Presedo |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Marie Panayotopoulos-Cassiotou |
||||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (14.7.2006)
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai
par dzīvnieku aizsardzību un labturību (2006.–2010.)
(2006/2046(INI))
Atzinumu sagatavoja: Jonas Sjöstedt
IEROSINĀJUMI
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. ņemot vērā Komisijas 2006. gada 23. janvāra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par Kopienas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006.–2010. gadā (KOM(2006)0013);
1. atbalsta Komisijas rīcības plānu dzīvnieku aizsardzībai un labturībai; uzskata, ka pret daudziem dzīvniekiem ES teritorijā izturas slikti un pretēji ES noteikumiem, un ka izaugsmes un nodarbinātības intereses nevar būt vienīgie faktori, ar kuriem pamatot ietekmes novērtējumu; uzsver, ka pret dzīvniekiem ES jāizturas labi un tiem ir tiesības uzvesties dabiski; uzsver, ka šajā ziņā Komisijai ir juridiskas saistības, ko paredz EK Līguma 37. pants, 95. panta 1. un 3. punkts, 174. un 175. pants un Amsterdamas Līgumam pievienotais Protokols par dzīvnieku aizsardzību un labturību;
2. uzskata, ka Komisijai jāiesniedz juridiski saistoši pasākumi, jo īpaši tie, kas saistīti ar šādiem ierosinātiem ziņojumiem:
- Direktīvas 98/58/EK par lauksaimniecībā izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (2006. g.) īstenošana,
- Lēmuma 2000/50/EK par lauku saimniecību pārbaudi grozījums (2006. g.),
- ziņojums par lauksaimniecībā izmantojamo teļu aizsardzību (2008. g.),
- ziņojums par lauksaimniecībā izmantojamo cūku aizsardzību (2009. g.),
- ziņojums par ģenētisko parametru ietekmi uz vaislas vistu un broileru labturību (2010. g.);
3. norāda, ka, ņemot vērā pēdējā laika slimību uzliesmojumus, Komisijai, cik drīz vien iespējams, jāpārskata Kopienas tiesību akti un sīki izstrādātas vadlīnijas par dzīvnieku aizsardzību to kaušanas vai nonāvēšanas laikā, ieskaitot nonāvēšanu slimības ierobežošanas nolūkā (paredzēts tikai 2007. gadā), un ka tai vēlākais līdz 2010. gadam jāiesniedz ziņojums par tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz dzīvnieku pārvadāšanas maksimālo pieļaujamo laiku un pārvadāšanai nepieciešamo telpu (Padomes Regula (EK) Nr. 1/2005, Padomes Regula (EK) Nr. 411/1998);
4. izsaka nožēlu, ka Komisijas rīcības plānā nav iekļautas iniciatīvas par cirkus dzīvnieku un zooloģisko dārzu dzīvnieku aizsardzību;
5. turklāt izsaka nožēlu, ka Komisijas rīcības plānā nav iekļautas iniciatīvas par to dzīvnieku turēšanas apstākļu uzlabojumu, kurus ES audzē kažokādu ieguvei, kā arī prasības produktiem, kurus ieved ES;
6. uzskata, ka visos ES noteikumos dzīvnieku aizsardzības jomā jāparedz prasību minimums, ļaujot dalībvalstīm saglabāt vai ieviest stingrākus valsts noteikumus;
7. uzsver, ka jāizveido saraksts ar prioritārajiem pasākumiem attiecībā uz dažādām dzīvnieku sugām un problēmām un saskaņā ar to vēlāk jāizstrādā tiesību aktu priekšlikumi; tādam sarakstam jāietver piena liellopi, pieauguši liellopu, akvakultūras dzīvnieki, cūkas un tītari, kurus tur nobarošanai;
8. uzskata, ka kopējā lauksaimniecības politika jāizstrādā tā, lai izvairītos no gaļas pārprodukcijas, un ka laba dzīvnieku veselība pašsaprotami ir augstas kvalitātes ražošanas faktors; tādēļ aicina iekļaut visas attiecīgās direktīvas par dzīvnieku labturību savstarpējās atbilstības pasākumos, kas paredzēti Padomes Regulā (EK) Nr. 1782/2003 par tiešajām atbalsta shēmām saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP); atgādina, ka audzinoši pasākumi patērētājiem un ražotājiem par dzīvnieku labturību, nodokļu mehānismi un pasākumi, kuru pamatā ir pētniecība, ir svarīgi līdzekļi, lai nodrošinātu dzīvnieku labturību;
9. atzinīgi novērtē nodomu vairāk izmantot satelītu navigācijas sistēmas transporta līdzekļos, lai aizsargātu un uzraudzītu dzīvniekus pārvadāšanas laikā; tomēr norāda, ka, pieņemot Padomes Regulu (EK) Nr. 1/2005, dalībvalstis izvēlējās nemainīt pārvadāšanas laika un telpas prasības, lai gan tām būtu bijusi labvēlīga ietekme uz aizsardzības līmeni; tādēļ uzskata, ka rīcības plānā jāpiešķir prioritāte dažām praktiskām iniciatīvām šajās jomās;
10. uzsver, ka ES vēlākais līdz 2010. gadam jāievieš astoņu stundu maksimālais pieļaujamais laiks kaušanai paredzētu dzīvnieku un nobarošanai paredzētu dzīvnieku pārvadāšanai; aicina arī ieviest aizliegumu pārvadāt teļus, kas jaunāki par 12 nedēļām;
11. norāda, ka praksē ES noteikumus par dzīvnieku pārvadāšanu (Regula (EK) Nr. 1/2005 un Direktīva 95/29/EK) bieži neievēro, jo īpaši prasības par atpūtas pārtraukumiem, dzirdināšanu un barošanu; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis palielina to pārbaužu skaitu un efektivitāti, kuras veic attiecībā uz ES noteikumu piemērošanu;
12. uzskata, ka visai dējējvistu audzēšanas nozarei jāizvirza mērķis vēlākais līdz 2016. gadam ieviest putnu audzēšanu brīvās turēšanas apstākļos;
13. uzskata, ka jāpārskata noteikumi par cūku aizsardzību un visās dalībvalstīs jāievieš pašreiz spēkā esošie tiesību akti, ar kuriem aizliedz „sivēnmāšu un jauncūku aizgaldus”;
14. uzskata, ka jāievieš aizliegums kastrēt kuiļus bez anestēzijas līdzekļiem;
15. uzskata, ka sivēnmātēm jāļauj brīvi pārvietoties visā viņu dzīves laikā;
16. uzskata, ka jāievieš stingrs aizliegums nocirst dzīvniekiem asti;
17. uzskata, ka rupjajai barībai jābūt brīvi pieejamai;
18. uzskata, ka ir jāpārskata noteikumi par gaļai audzējamiem cāļiem un ir jāievieš maksimālais pieļaujamais ganāmpulka blīvums 25 kg/m2;
19. uzskata, ka īpaši svarīga nozīme ir tādu dzīvnieku audzēšanas metožu ierobežošanai, kas ir īpaši kaitīgas dzīvnieku labturībai, piemēram, zosu un pīļu piespiedu barošana tauko aknu iegūšanai; aicina īstenot priekšlikumus par pīļu un zosu aizsardzību, kas minēti 1999. gada Eiropas Konvencijā par lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību;
20. atbalsta ierosināto suņu un kaķu vilnas importa aizliegumu un aicina Komisiju ieteikt pilnīgu “cietsirdības produktu” importa no trešām valstīm aizliegumu, piemēram, aizliegt importēt zvērādas, kas novilktas dzīviem dzīvniekiem, zvērādas no zvēraudzētavām bez veterinārās kontroles un farmaceitiskos līdzekļus, kas izgatavoti, izmantojot apdraudētu sugu dzīvniekus, kā arī aizliegt tādus produktus, kuru zemo ražošanas standartu dēļ tiek radīti draudi videi un bioloģiskai daudzveidībai;
21. uzskata, ka Parlamenta 2005. gada 13. decembrī paustais noraidījums attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par humānas slazdošanas standartu ieviešanu konkrētām dzīvnieku sugām (KOM(2004)0532) (Scheele ziņojums A6-3004/2005), nav attaisnojums, lai atliktu jauna priekšlikuma pieņemšanu līdz 2009. gadam; tādēļ aicina Komisiju iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu;
22. aicina ES censties panākt, lai PTO atzīst, ka dzīvnieku labturības klauzula nav komerciāla rakstura klauzula;
23. ir norūpējies par to, ka tirdzniecība ar eksotiskiem dzīvniekiem apdraud gan bioloģisko daudzveidību, gan dzīvnieku labturību, un uzskata, ka bioloģiskās daudzveidības apsvērumi jāņem vērā, izstrādājot dzīvnieku labturības politiku saistībā ar robežšķērsošanas problēmām, kas minētas šajā paziņojumā;
24. norāda, ka tirgošanās ar savvaļas putniem bieži notiek nepieņemamos apstākļos, kas noved pie tūkstošiem putnu bojāejas; uzskata, ka tas apdraud cilvēku un dzīvnieku veselību un bioloģisko daudzveidību un ka tādēļ pagaidu aizliegums ievest savvaļas putnus Eiropas Savienībā ir jānomaina ar pastāvīgu aizliegumu;
25. uzskata, ka ES informācijas kampaņās īpaši jāuzrunā visas iesaistītās personas no ražotājiem līdz patērētājiem, izmantojot tādu komunikācijas stratēģiju, kas paredzēta katrai ieinteresēto personu grupai;
26. uzskata, ka ir vajadzīga Eiropas līmeņa stratēģija, lai informētu patērētājus gan ES, gan trešās valstīs par dzīvnieku labturības jautājumiem un izskaidrotu atšķirības dzīvnieku izcelsmes produkcijā, kā arī augstu dzīvnieku labturības standartu izmaksas un ieguvumus; norāda, ka šādu stratēģiju varētu īstenot Komisija ierosinātā Eiropas Centra vai laboratorijas aizgādnībā;
27. aicina iekļaut attiecīgās ES un pasaules NVO apspriežu un tiesību aktu sagatavošanas pasākumos un mācību programmu izveidē šo NVO vajadzībām;
28. uzskata, ka Komisijas rīcības plāna 5. darbības jomai, ar ko sekmē informētības vairošanas iniciatīvas un izglītību par dzīvnieku labturību, piemēram, saistībā ar dzīvnieku turēšanu vai dzīvnieku pārvadāšanu un kaušanu, jābūt vērstai uz Dienvidaustrumāzijas ražotājiem, kā arī uz ražotājiem MEDA valstīs;
29. apzinās grūtības, kuras, iespējams, radīsies jaunattīstības valstīm, sekmējot dzīvnieku labturības prasībām atbilstošu ražošanu, un aicina Kopienu atbalstīt šādas iniciatīvas, sniedzot atbalstu apmācības un pētniecības jomā, kā arī finansiālu atbalstu;
30. atzīmē, ka daudzām ES politikas jomām ir saistība ar dzīvnieku labturību, lai gan tās nav minētas rīcības plānā, piemēram, ilgtspējīga attīstība, Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) un tirdzniecības un tirgvedības standarti, kā arī uzsver, cik svarīgi ir pievērst pienācīgu uzmanību dzīvnieku labturības jautājumiem visās attiecīgajās politikas jomās;
31. uzskata, ka, risinot pārrobežu problēmas dzīvnieku labturības jomā, jāņem vērā dabas aizsardzība;
32. atbalsta 3R principa, t.i., samazināšana, aizstāšana un pilnveidošana (reduction, replacement and refinement), piemērošanu attiecībā uz eksperimentiem ar dzīvniekiem; uzskata, ka eksperimentus ar dzīvniekiem var atļaut tikai tad, kad nav alternatīvu; uzskata, ka atbalsts 3 R principam un turpmākajām tendencēm dzīvnieku labturības pētījumos ir divi dažādi jautājumi un ka 4. mērķis šī iemesla dēļ ir jāiedala divos mērķos; uzsver, ka ir jāizstrādā noteikumi, lai garantētu pilnīgu sabiedrības informētību par to, kādus eksperimentus ar dzīvniekiem veic;
33. aicina Komisiju pastiprināt Direktīvas 86/609/EEK par to dzīvnieku aizsardzību, kurus izmanto izmēģinājumos, ieviešanu, pieprasot, lai pilnībā tiktu īstenots tās 7. panta 2. punkts un lai 3 R princips (samazināšana, aizstāšana un pilnveidošana) tiktu ievērots, kad vien iespējams; Jauniem un esošiem tiesību aktiem ir nepieciešama rūpīgs zinātniskais novērtējums, ko veic neatkarīgi speciālisti, lai nodrošinātu, ka tiek samazinātas datu par dzīvniekiem prasības;
34. uzskata, ka Komisijai jānodrošina, lai nozares ieguldījums eksperimentu ar dzīvniekiem aizstāšanā, par kuru vienojās, pamatojoties uz 3 R principu, būtu ilgtspējīgs un savlaicīgs; norāda, ka dzīvnieku labturības organizāciju pārstāvjiem jānodrošina iespēja pārbaudīt partnerattiecību rīcības programmu;
35. uzskata, ka Direktīvas 86/609/EEK (“dzīvnieku eksperimentu direktīva”) darbības joma jāpaplašina, ietverot tajā fundamentālajā un lietišķajā pētniecībā izmantoto dzīvnieku un noteiktu bezmugurkaulnieku sugu aizsardzību, dzīvnieku izmantošanu zinātniskajā izglītībā un zīdītāju embriju, sākot no grūtniecības perioda puses, aizsardzību;
36. uzskata, ka ir jāpaātrina tādu metožu, kurās netiek izmantoti dzīvnieki, izstrāde, apstiprināšana un pieņemšana, kā arī ikvienā posmā jānodrošina vairāk finansējuma, personāla un administratīvais atbalsts, lai pēc iespējas ātrāk panāktu izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšanu;
37. aicina ES uzraudzības organizācijas nekavējoties pieņemt tos izmēģinājumus, kuros netiek izmantoti dzīvnieki un kurus jau ir apstiprinājis Eiropas Alternatīvo metožu apstiprināšanas centrs (ECVAM);
38. aicina Komisiju organizēt, lai visus spēkā esošos tiesību aktus, kas paredz izmēģinājumus ar dzīvniekiem, atkārtoti izskatītu ECVAM vai citi neatkarīgi speciālisti ar mērķi identificēt datu izplatīšanas veidus, izvairīties no datu dubultošanās un samazināt nepieciešamību pēc eksperimentiem;
39. aicina Komisiju uzlabot noteikumus, kas attiecas uz informācijas izplatīšanu par izmēģinājumiem ar mugurkaulniekiem un izvairīšanos no atkārtotas izmēģinājumu ar dzīvniekiem veikšanas, un piemērot tos visās izmēģinājumu ar dzīvniekiem jomās, kā arī uzlabot visus tiesību aktus, kas paredz izmēģinājumus ar dzīvniekiem, tai skaitā nepublicētu un neveiksmīgu pētījumu datu izplatīšanu;
40. aicina Komisiju nodrošināt, lai nozares ieguldījums izmēģinājumu ar dzīvniekiem aizstāšanā, par kuru vienojās saskaņā ar Eiropas Partnerattiecībām alternatīvu metožu jomā, būtu efektīvs, atklāts un to savlaicīgi veiktu gan nozare, gan ECVAM;
41. atzīst, ka zemas kvalitātes zinātniskie pētījumi ir neētiski un ir veltīga resursu izšķiešana, un uzskata, ka ES jāpieprasa, lai visus jaunos, pārstrādātos un spēkā esošos cilvēku/vides drošības testus pilnībā apstiprina saskaņā ar mūsdienīgiem standartiem, pirms šādus testus pieprasa, iesaka vai apstiprina ES tiesību aktos vai Kopienas stratēģijās;
42. uzskata, ka jābūt tiesībām izmantot valsts marķējumu;
43. uzskata, ka jāievieš brīvprātīga marķēšanas sistēma to produktu marķēšanai, kas ražoti atbilstīgi augstākam dzīvnieku labturības prasību līmenim nekā paredzēts obligātajos noteikumos;
44. uzskata, ka noteikumi par teļu barošanu jāpadara stingrāki, tajos ietverot prasību, ka barībā jābūt daudz šķiedras, un tādēļ uzskata, ka jānodrošina brīva piekļuve rupjajai barībai;
45. uzsver vajadzību līdz 2008. gada beigām veikt rīcības plāna vidusposma pārbaudi un novērtēt, cik sekmīgi Kopiena ir pildījusi savas saistības;
46. uzskata, ka rīcības plāns ir pirmais solis nepārtrauktā vērtēšanas, plānošanas un ieviešanas pasākumu procesā, lai uzlabotu dzīvnieku labturību; šī iemesla dēļ pieprasa, lai Komisija regulāri vērtētu sasniegto attiecībā uz rīcības plānā izvirzītajiem mērķiem un izvirzītu jaunu rīcības plānu līdz 2011. gadam, pamatojoties uz vērtēšanas procesu.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Dzīvnieku aizsardzība un labturība (2006.–2010.) |
||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AGRI |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
ENVI 16.3.2006 |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Jonas Sjöstedt 11.5.2006 |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
20.6.2006 |
12.7.2006 |
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
13.7.2006 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
49 2 1 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Alessandro Foglietta, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Marie Anne Isler Béguin, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Péter Olajos, Adriana Poli Bortone, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Jonas Sjöstedt, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Bairbre de Brún, Jutta D. Haug, Karin Jöns, Caroline Lucas, Justas Vincas Paleckis, Amalia Sartori, Renate Sommer, Bart Staes, Glenis Willmott |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jens-Peter Bonde |
||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Kopienas rīcības plāns dzīvnieku aizsardzībai un labturībai 2006. ‑ 2010. gadā |
|||||||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AGRI |
|||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
INTA |
ENVI |
|
|
|
|||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
-- |
-- |
|
|
|
|||||||
|
Ciešāka sadarbība |
-- |
-- |
|
|
|
|||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Elisabeth Jeggle 26.1.2006 |
|
||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
-- |
|
||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
25.4.2006 |
30.5.2006 |
22.6.2006 |
12.9.2006 |
|
|||||||
|
Pieņemšanas datums |
12.9.2006 |
|||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
37 -- -- |
||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Marie-Hélène Aubert, Peter Baco, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Jean-Claude Fruteau, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Stéphane Le Foll, Kartika Tamara Liotard, Albert Jan Maat, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Czesław Adam Siekierski, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Kyösti Virrankoski, Janusz Wojciechowski und Andrzej Tomasz Zapałowski. |
|||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Bernadette Bourzai, Jan Mulder, Zdzisław Zbigniew Podkański und Armando Veneto. |
|||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
-- |
|||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
19.9.2006 |
|||||||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
-- |
|||||||||||