ZIŅOJUMS par Eiropas ombuda 2005. gada darbības pārskatu

2.10.2006 - (2006/2117(INI))

Lūgumrakstu komiteja
Referents: Andreas Schwab

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas ombuda 2005. gada darbības pārskatu

(2006/2117(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā 2005. gada pārskatu par Eiropas ombuda darbību,

–    ņemot vērā EK līguma 195. pantu,

–    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 43. pantu,

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta 1994. gada 9. marta Lēmumu 94/262/EOTK, EK, Euratom par noteikumiem un vispārējiem nosacījumiem, kas reglamentē ombuda pienākumu izpildi[1],

–   ņemot vērā Komisijas 2005. gada 5. oktobra paziņojumu par pilnvarām attiecībā uz paziņojumu pieņemšanu un sniegšanu Eiropas ombudam un par ierēdņu pilnvarām sniegt liecības Eiropas ombudam (SEK(2005)1227),

–    ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Eiropas ombuda darbību, it īpaši 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Eiropas ombuda īpašo ziņojumu, kas sagatavots pēc ieteikuma projekta Eiropas Savienības Padomei sakarā ar sūdzību Nr. 2395/2003/GG, kura attiecas uz Padomes sanāksmju atklātību, tai pildot likumdevējas lomu[2],

–    ņemot vērā Reglamenta 195. panta 2. punkta otro un trešo daļu,

–    ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas ziņojumu (A6‑0309/2006),

A. tā kā 2006. gada 13. martā Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam oficiāli iesniedza 2005. gada pārskatu par Eiropas ombuda darbību un Eiropas ombuds Nikiforos Diamandouros 2006. gada 3. maijā Briselē iepazīstināja Lūgumrakstu komiteju ar savu ziņojumu;

B. tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu svinīgi proklamēja 2000. gada 7. decembrī Eiropadomes sanāksmē Nicā un politiskā griba ir piešķirt šim dokumentam saistošu likuma spēku;

C. tā kā Pamattiesību hartas 41. pantā ir paredzēts, ka katrai personai ir tiesības „uz objektīvu, godīgu un saprātīgos termiņos veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs un struktūrās”;

D. tā kā EK līguma 195. pantā un Pamattiesību hartas 43. pantā ir paredzēts, ka ikvienam „Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības vērsties pie Eiropas ombuda ar sūdzībām par Savienības iestāžu vai struktūru pieļautām administratīvām kļūmēm, izņemot kļūmes, ko, pildot tiesu iestādes pienākumus, pieļāvusi Eiropas Savienības Tiesa”;

E. tā kā ir noteikti jānodrošina, ka ES iestāžu rīcībā ir pietiekami budžeta līdzekļi, lai tās var pildīt savus uzdevumus, ātri un precīzi atbildot pilsoņiem uz viņu informācijas pieprasījumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

F. tā kā Eiropas ombuds ir izteicies par to, ka visu ES iestāžu darbībai ir kopīgs pamats saskaņā ar labas administratīvās prakses kodeksu un ar to saistīto Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembra rezolūciju[3],

G. tā kā Eiropas ombudam 2005. gadā iesniegto sūdzību skaits ir līdz šim vislielākais[4];

H. tā kā joprojām gandrīz 70 % no visām iesniegtajām sūdzībām neietilpst ombuda kompetencē un 93,7 % sūdzību tas ir pamatojams ar to, ka sūdzības neattiecas uz Kopienas iestādes vai struktūrvienības darbību;

I. tā kā Eiropas ombuda un Lūgumrakstu komitejas darbs var daļēji sakrist, it īpaši tad, ja Eiropas ombuds pārbauda, vai ar pārkāpumiem saistītās procedūras, ko Komisija ir uzsākusi pret dalībvalstīm, atbilst ES tiesību aktu vispārējiem pamatprincipiem un labas administratīvās prakses principam, un ja Lūgumrakstu komiteja vienlaicīgi izskata lūgumrakstus, kas attiecībā uz tiem pašiem jautājumiem skar Kopienas tiesību pārkāpumus, ko izdara kāda dalībvalsts;

J. tā kā pabeigto lietu izmeklēšanas rezultāti liecina, ka 114 lietās (tas atbilst 36 % izskatīto sūdzību) pārkāpumi pārvaldē netika konstatēti;

K. tā kā Eiropas ombuda veiktās pārbaudes sūdzību iesniedzējiem bieži sniedz pozitīvus rezultātus un veicina pārvaldes kvalitātes uzlabošanos attiecīgajās iestādēs, tām pieņemot un īstenojot atbilstīgus pasākumus;

L. tā kā Eiropas ombuds 2005. gadā ir iesniedzis Parlamentam trīs īpašos ziņojumus un tā kā Parlamentam iesniegtais īpašais ziņojums ir vērtīgs līdzeklis, ar kā palīdzību ombuds noteiktu lūgumrakstu gadījumos lūdz Parlamenta un Lūgumrakstu komitejas atbalstu, ja ir jārisina jautājumi, kas attiecas uz pilsoņu tiesību pārkāpumiem, un vienlaicīgi jāuzlabo Eiropas Savienības pārvaldes iestāžu darbs;

M. tā kā galvenais sūdzību iemesls, uz ko attiecas gandrīz viena ceturtā daļa izmeklēto lietu (188 lietas, 24 %), ir pārredzamības trūkums;

N. tā kā 68 % ombudam iesniegto sūdzību attiecas uz Komisijas darbu, tā kā Komisija 2005. gada 4. oktobrī noteica jaunu iekšējo procedūru attiecībā uz Eiropas ombuda pārbaudēm;

O. tā kā 2005. gadā apritēja desmit gadi kopš Eiropas ombuda iestādes pastāvēšanas un saistībā ar šo notikumu ombuda sniegto paziņojumu mērķis bija modināt pilsoņos lielāku apziņu un labāk informēt viņus par viņu tiesībām, kādā veidā viņi var izmantot tās un atbilstīgi lūgt ombuda palīdzību,

1. apstiprina Eiropas ombuda iesniegto 2005. gada darbības pārskatu un it īpaši atzinīgi vērtē sūdzību detalizēto sadali pēc piemērotās procedūras, šķietamā administratīvā pārkāpuma veida, attiecīgās iestādes utt.; tomēr norāda uz to, ka absolūto skaitļu un procentuālo rādītāju sajaukums pārskata galvenajā daļā brīžiem ir mulsinošs;

2. uzskata, ka Eiropas ombuds ir veiksmīgi īstenojis savus mērķus, piemēram, uzlabojis savas iestādes darba efektivitāti, veicinot labu administratīvo praksi un ievērojot tiesiskuma un cilvēktiesību pamatprincipus;

3. uzskata, ka Eiropas ombuda darbs, veicinot lēmumu pieņemšanas procedūras un Eiropas Savienības administratīvās struktūras pārredzamību un izsekojamību, ir devis būtisku ieguldījumu Eiropas Savienības veidošanā, kurā lēmumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 1. panta 2. punktu pieņem pēc iespējas atklāti un pilsoņu interesēs;

4. atzinīgi vērtētu Parlamenta iekšējo procedūru racionalizāciju, lai nākotnē nodrošinātu Eiropas ombuda darbības gada pārskata raitāku izskatīšanu Lūgumrakstu komitejā;

5. aicina Eiropas Savienības iestādes paredzēt savos budžetos līdzekļus, kas ir vajadzīgi, lai varētu ātri un precīzi atbildēt pilsoņiem uz viņu pieprasījumiem, sūdzībām un lūgumrakstiem;

6. uzskata, ka Lūgumrakstu komiteja, kas ir atbildīga par saikni ar Eiropas ombudu, ir jāinformē un jāiesaista procedūrā, kurā paraksta Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu un Eiropas ombudu; pauž nožēlu, ka tas netika darīts, parakstot 2006. gada 15. martā jauno Iestāžu nolīgumu starp Eiropas ombudu un Eiropas Parlamentu, kurš ir spēkā no tā paša gada 1. aprīļa;

7. atgādina par savu iepriekšējās rezolūcijās pausto prasību, ka visu ES iestāžu darbībai ir jābūt kopīgam pamatam saskaņā ar labas administratīvās prakses kodeksu, ņemot vērā minēto Eiropas Parlamenta 2001. gada 6. septembra rezolūciju;

8. piekrīt ombuda viedoklim, ka veidam, kādā pārvalde reaģē uz pamatotām sūdzībām, ir izšķiroša nozīme pilsoņu tuvināšanā iestādēm un struktūrvienībām un ka šajā ziņā vēl ir jāveic daudzi uzlabojumi;

9. atzinīgi vērtē, ka sūdzību iesniedzēji arī gadījumos, kad pārkāpumi pārvaldē nav konstatēti, ir saņēmuši palīdzību un ka lietas izskatīšana vienlaicīgi ir izmantota kā iespēja uzlabot pārvaldes darba kvalitāti;

10. pauž apmierinātību par Eiropas ombuda sabiedrisko darbību, kuras mērķis ir informēt pilsoņus, un uzskata, ka, sniedzot pilsoņiem kvalitatīvi augstvērtīgu informāciju, tiek veicināta to sūdzību skaita samazināšanās, kuru izskatīšana neietilpst Eiropas ombuda kompetencē; vienlaicīga aicina Eiropas ombudu sūdzības, kuru izskatīšana neietilpst viņa kompetencē, nosūtīt tālāk attiecīgajām valsts vai reģionālajām iestādēm, ņemot vērā subsidiaritātes principu;

11. atzinīgi vērtē kopumā konstruktīvo ombuda sadarbību ar Kopienas iestādēm un struktūrvienībām un atbalsta viņa kā kontroles mehānisma darbību, kā arī kā vērtīgu ierosmes avotu Eiropas iestāžu pārvaldes pastāvīgai uzlabošanai;

12. ņem vērā, ka ombuds ir iesniedzis trīs īpašos ziņojumus, no kuriem divus Parlaments jau ir izskatījis un viena sakarā lēmumu vēl nevar pieņemt saistībā ar pašlaik notiekošo tiesas procesu un OLAF iekšējo izmeklēšanu;

13. ir pārliecināts, ka pēc iespējas drīz ir jāveic vajadzīgie pielāgojumi 1994. gada 9. marta Eiropas ombuda statūtos, kā jau norādīts Lūgumrakstu komitejas pēdējā ziņojumā par ombuda 2004. gada darbības pārskatu; atzinīgi vērtē, ka Eiropas ombuds 2006. gada 11. jūlijā ir iesniedzis Parlamenta priekšsēdētājam būtisku priekšlikumu par šāda veida pielāgojumiem;

14. atzinīgi vērtē Eiropas ombuda labo sadarbību ar Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju;

15. mudina skaidri definēt, kāda ietekme ir Eiropas ombudam un ar ko tā atšķiras no Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas ietekmes, un mudina ombudu, palīdzot pilsoņiem, saglabāt savas kompetences ietvarus arī turpmāk;

16. tomēr uzskata, ka Eiropas ombuds un Lūgumrakstu komiteja, ja tie savu pilnvaru un kompetenču ietvaros izskata vienus un tos pašus jautājumus — piemēram, veids, kā Komisija izturas pret pārkāpumiem, no vienas puses, un pats pārkāpums, no otras puses — var radīt loti vērtīgu sinerģijas efektu, cieši sadarbojoties;

17. atzinīgi vērtē īpašo ziņojumu par Padomes sanāksmju atklātību, tai pildot likumdevējas funkcijas, un aicina Padomi ņemt vērā minēto 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju un turpmāk nodrošināt, ka visas sanāksmes neatkarīgi no tā, kad Padome kā likumdevēja tās rīko, notiek atklāti un ir sabiedrībai pieejamas;

18. aicina Padomes nākamās prezidentūras attiecībā uz to pārredzamības uzlabošanas centieniem publicēt informāciju savās tīmekļa vietnēs visās oficiālajās ES valodās (saskaņā ar I pielikumu Eiropadomes 2006. gada 15. un 16. janvārī Briselē izdarītajos secinājumos), lai pēc iespējas lielākam pilsoņu skaitam nodrošinātu un atvieglotu piekļuvi informācijai par tās darbību;

19. lai tuvinātu pilsoņus Eiropas Savienībai, ierosina ieeju portālā http://europa.eu izveidot kā visām iestādēm vienotu interneta sākumlapu, lai pilsoņiem pēc iespējas skaidrā un vienkāršā veidā sniegtu labāku pārskatu par iestāžu struktūru, darbības jomām un lēmumu pieņemšanas procedūrām Eiropas Savienībā un lai izvairītos no nevajadzīgiem pārpratumiem, kas rodas, kad vairākas tīmekļa vietnes darbojas vienlaicīgi;

20. atzinīgi vērtē, ka Komisijā, ar kuru ir saistīta lielākā daļa sūdzību, tiek ieviestas jaunas iekšējās procedūras, saskaņā ar kurām attiecīgie komisāri uzņemas atbildību par konkrētām lietām, un aicina Komisiju ieviest šāda veida procedūru arī lūgumrakstu izskatīšanai;

21. atzinīgi vērtē ombudu sadarbības tīklu un Eiropas ombuda sadarbību ar ombudiem un līdzīgām valsts, reģionāla un vietēja mēroga iestādēm dalībvalstīs un aicina turpmāk pastiprināt paraugprakses apmaiņu;

22. aicina Eiropas ombudu regulāri informēt Lūgumrakstu komiteju par savu darbību dalībvalstīs un kontaktiem ar valstu ombudiem;

23. īpaši atzinīgi vērtē īpašo rakstveida procedūru, saskaņā ar kuru valstu vai reģionālie ombudi no Eiropas ombuda saņem rakstiskas atbildes uz jautājumiem par ES tiesībām un ombuda skaidrojumiem, tādējādi nodrošinot ES tiesību īstenošanu un piemērošanu;

24. aicina Eiropas ombudu lielāku uzmanību pievērst pilsoņiem paredzētajiem pasākumiem un līdz ar to iespējamiem sūdzību iesniedzējiem, jo acīmredzot daudzi pilsoņi, kā arī uzņēmēji joprojām nepārredz kompetences jomu atšķirības un lēmumu pieņemšanas kārtību Eiropas Savienības, valstu un reģionālā līmenī;

25. novērtē ombuda centienus stiprināt pilsoņu pašapziņu saistībā ar viņu tiesībām iesniegt ombudam sūdzības; tomēr, ņemot vērā to sūdzību lielo skaitu, kuru izskatīšana neietilpst ombuda kompetencē, aicina ombudu pastiprināt savus centienus, lai biežāk un visaptverošāk sniegtu savas kompetences skaidrojumu;

26. atzinīgi vērtē arvien lielāku plašsaziņas līdzekļu līdzdalību informēšanā par Eiropas ombuda darbību;

27. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un Lūgumrakstu komitejas ziņojumu Padomei, Komisijai, Eiropas ombudam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kā arī dalībvalstu ombudiem vai atbilstīgām iestādēm.

• [1]  OV L 113, 4.5.1994., 15. lpp; grozīts ar Lēmumu 2002/262/EK, EOTK, Euratom (OV L 92, 9.4.2002., 13. lpp.).
• [2]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0121.
• [3]  OV C 72 E, 21.3.2002., 331. lpp.
• [4]  Kopā 3920 sūdzības, t.i., par 5 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Turklāt 335 sūdzības attiecās uz vienu un to pašu jautājumu un tika izskatītas kopējā procedūrā.

PASKAIDROJUMS

Eiropas ombuda birojs 2005. gadā atzīmēja savas pastāvēšanas desmit gadu jubileju. Kopš tā izveides saskaņā ar Māstrihtas Līgumu birojs ir nepārtraukti pilnveidojies, par ko formāli liecina gan iesniegto sūdzību skaits, gan biroja strukturālo pārveidojumu un darbinieku skaits.

Eiropas ombuds Eiropas Parlamentam iesniegtā 11. Gada pārskata priekšvārdā raksta, ka sūdzības bieži ir kādas nopietnas, nozīmīgas problēmas pazīme. Centieni saskatīt šīs problēmas un piedāvāt tām risinājumus tādējādi ir būtisks ieguldījums ceļā uz iespējami nebirokrātisku pieeju Eiropas Savienības (ES) pārvaldes sistēmai.

Ziņojums sniedz labu pārskatu par Eiropas ombuda darbību pagājušajā gadā. Uzskatāmi un ar piemēriem tajā ir atspoguļoti dažādi izmeklēšanas rezultāti un tie ir uzrādīti pēc kategorijām, tādām kā pārvaldē iespējamā kļūdu veida vai skartās iestādes. Ziņojuma pielikumā ir sniegti gan absolūtie skaitļi, gan rādītāji procentos, tomēr tā galvenā daļa vietām ir juceklīga, jo absolūtie skaitļi mainās ar rādītājiem procentos.

Turklāt rodas jautājums, kāpēc šo pārskata ziņojumu oficiāli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nosūtīja jau martā, bet Lūgumrakstu komiteja kā kompetentā institūcija to saņēma tikai nepilnus divus mēnešus vēlāk.

Izmeklētās sūdzības

Fakts, ka 2005. gadā saņemtie 3920 iesniegumi līdz šim ir lielākais iesniegto sūdzību skaits, uzskatāmi parāda, ka Eiropas ombuda pakalpojumi ar vien vairāk ir apzināti, respektīvi tiek izmantoti. Sūdzību skaits, kuras izvirzītas 2005. gadā, ir pieaudzis par 5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. (Tomēr 335 sūdzības skāra vienu un to pašu jautājumu un tās izskatīja vienotā kopējā izmeklēšanā.)

Izbeigtu izmeklēšanu rezultāti rāda, ka 114 gadījumos (tas atbilst 36 % no izmeklētajām sūdzībām) nevarēja konstatēt kļūdas pārvaldes darbā. Tomēr tas nenozīmē, ka sūdzība bijusi nepamatota vai iesniegta veltīgi. Precīzāk sakot, pilsoņi saņem atbildi, paskaidrojumu vai atvainošanos arī tad, ja situācija nav veidojusies optimāli, ja pat tīri formāli nevarēja pierādīt sliktu pārvaldes darbu. Vienlaikus tas ir apliecinājums tam, ka pret pilsoņu raizēm izturas nopietni.

Ar prieku var konstatēt, ka 89 gadījumos (27,9 %) skarto problēmu saistībā ar sūdzību ombudam varēja atrisināt attiecīgā iestāde. Taču vēl 29 gadījumus (10,4 %) izbeidza ar kritisku piezīmi attiecīgajai iestādei. Tas nozīmē, ka, pat ja konkrētajā gadījumā vairs nevarēja novērst sliktu pārvaldes darbu, prasītājs tomēr saņēma apliecinājumu tam, ka viņa sūdzība bijusi pamatota un viņš ar savu rīcību sekmējis izvairīšanos no līdzīgām problēmām nākotnē.

Šis fakts uzskatāmi parāda, cik tas ir svarīgi, ka katru izmeklēšanu vienlaicīgi izmanto kā iespēju uzlabot administratīvo darbību nākotnē, piemēram, izsakot piezīmi attiecīgajai iestādei, kā tas bija gadījumā ar Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO), kam ombuds atgādināja, lai turpmāk, izsludinot konkursus, tas jau pašā sākumā skaidri pateiktu, ka uzaicinājums uz pirmsatlases testu automātiski vēl nenozīmē kļūt par šī testa kandidātu.

Kompetence

Kopumā ir apsveicami, ka Eiropas ombuds 2005. gadā varēja palīdzēt vairāk nekā 75 % sūdzību iesniedzēju, vai nu uzsākot izmeklēšanu, vai nosūtot sūdzības iesniedzēju uz atbildīgo iestādi, respektīvi, norādot vietu, kur attiecīgajai lietai var rast ātru un efektīvu risinājumu.

Taču ir arī cits skaitlis, kas nepārprotami liecina, ka joprojām gandrīz 70 % no visām saņemtajām sūdzībām neietilpst Eiropas ombuda kompetencē. Šis skaitlis parāda, ka kompetences jomu noteikšana un lēmumu pieņemšana Eiropas, dalībvalstu un reģionu līmenī daudziem pilsoņiem acīmredzot joprojām nav pārskatāma.

Ombuds kā galveno izaicinājumu nosauc to, ka, pirmkārt, daudzi nezina, ko dara Eiropas ombuds un, otrkārt, ko dara ES. Tomēr šī parādība nav nekas jauns. Saistībā ar šo faktu ombuds ir saņēmis neatlaidīgu aicinājumu pievērst vislielāko uzmanību savai kompetencei un par to skaidri informēt arī pilsoņus.

Principā tas ir slavējami, ja problēmas un sūdzības atrisina ātri un nebirokrātiskā veidā, respektīvi sūdzību iesniedzējus nosūta uz kompetento iestādi. Tomēr par īsto mērķi jāizvirza izvairīšanās no šī starpsoļa, kā arī iespēja pilsoņiem uzreiz parādīt, kas kura kompetencē ietilpst un pie kā griezties attiecīgā gadījumā. Tas pilsoņu acīs paaugstinātu ES pārvaldes leģimitāti.

Pārredzamība un ES iestāžu tuvināšana pilsoņiem

Gandrīz ceturtajā daļā no visām pārskata periodā izmeklētajām sūdzībām (24 %) ir kritizēta nepietiekama pārredzamība (ieskaitot atteikšanos sniegt informāciju). Acīmredzot šajā jomā ir ļoti aktīvi jārīkojas.

Pirmais solis problēmas risināšanā ir sperts ar īpašo ziņojumu 2395/2003/GG Eiropas Parlamentam. Eiropas ombuds šajā gadījumā izmantoja savu vienreizīgo stāvokli ES iestāžu struktūrā un īpašajā ziņojumā ļoti lielu vērību veltīja pilsoņu interesēm.

Īpašajā ziņojumā lūdza Padomi rīkot atklātas sanāksmes vienmēr, kad tā pilda likumdevējas lomu. Savā rezolūcijā, kas pieņemta 2006. gada 4. aprīlī saistībā ar šo ziņojumu, Eiropas Parlaments skaidri izsakās par to, lai Ministru padomes sanāksmes, kurās tā pilda likumdevējas lomu, būtu „atklātas un sabiedrībai pieejamas”. Eiropas Parlaments uzskata, ka „nav pieļaujams, ka ES nozīmīgākā likumdevēja iestāde joprojām rīko tikšanās aiz slēgtām durvīm, pildot likumdevējas lomu”, jo tādējādi īpaši tiek ierobežota pilsoņu līdzdalības iespēja.

Beigu beigās runa ir par to, lai stiprinātu iedzīvotāju uzticēšanos ES, tās pārstāvjiem un tās veiktajam darbam un lai padarītu dzīvākas atklātās diskusijas par Eiropu, kā arī lai tuvinātu ES un tās institūcijas pilsoņiem.

Lai panāktu lielāku pārredzamību un līdz ar to mazinātu birokrātismu, referents izklāsta šādus ierosinājumus:

1. Padomes prezidentūras publiskošana tīmeklī arī vācu valodā

Lai atvieglotu pilsoņu un uzņēmumu piekļuvi informācijai, ir jāņem vērā arī izmaiņas ES pašreizējo valodu struktūrā. Katrs trešais ES pilsonis pašlaik runā vāciski.[1] Šim faktam vajadzētu atspoguļoties arī valodu piedāvājumā tīmekļa vietnēs. Padomes prezidentūras, kas mainās ik pēc sešiem mēnešiem, informācija tīmekļa vietnēs ir pieejama kā parasti līdz šim vienīgi angļu, franču un tās valsts valodā, kura attiecīgajā periodā ir pārņēmusi prezidentūru. Šeit vērā nav ņemts apstāklis, ka vācu valoda kopumā ir visvairāk izplatītā dzimtā valoda ES (18 %) un paplašināšanās gaitā pēc angļu valodas (ar 51 %) visvairāk izplatītā valoda starp ES pilsoņiem (32%).

2. Pārskatāms visu ES iestāžu tīmekļa portāls

Lai kopumā panāktu lielāku skaidrību un līdz ar to mazinātu birokrātismu, referents pieprasa izveidot visām ES iestādēm kopēju vienkāršu un pārskatāmu tīmekļa portālu. Kaut arī jau tagad, izmantojot portālu www.europa.eu , var piekļūt informācijai par visām iestādēm, tomēr tas iespējams tikai pa apvedceļiem. Eiropas Savienības uzbūve pirmajā brīdī nav skaidri pārredzama; daudzās vienlaicīgi līdzās pastāvošās tīmekļa adreses drīzāk rada vēl lielāku sajukumu.

Tāpēc referents ierosina veidot vienkāršu sākumlapu ar 5 izvēlņu punktiem visai ES: attiecīgi pa vienai saitei ar Eiropas Parlamentu, Komisiju un Ministru padomi, kā arī pa vienai saitei ar informāciju par ES uzbūvi un norādi par pārējām iestādēm.

Sadarbība ar ES struktūrvienībām

Konstruktīva Eiropas ombuda sadarbība ar ES struktūrvienībām (tiekoties, organizējot pasākumus un seminārus) ir nozīmīgs avots, lai nepārtraukti uzlabotu Eiropas pārvaldes sistēmu. Eiropas Parlaments atbalsta ombuda kā ārēja kontroles mehānisma nozīmi, lai pārvaldes sistēma labi darbotos, un atzinīgi vērtē dažus panākumus, kas gūti šīs sadarbības rezultātā, piemēram, jaunās iekšējās procedūras izmantošana Eiropas Komisijā, saskaņā ar kuru katrs komisārs ir atbildīgs par attiecīgajām sūdzībām. Šāda veida procedūra būtu lietderīga arī apstrādājot lūgumrakstus, līdz ar to Komisija tiek aicināta attiecīgi paplašināt šīs procedūras piemērojamības jomu.

Turklāt vēl skaidri jādefinē un jānorobežo Eiropas ombuda darbības joma attiecībā pret Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komiteju. Lūgumrakstu komiteja ir indikators, kas rāda, kā vispārēji dalībvalstīs darbojas ES likumdošana un vai notiek tās pareiza īstenošana un piemērošana, turpretim ombudam kā ārējās kontroles mehānismam skaidri un strikti jāsaglabā savas kompetences ietvarus, lai labi noritētu ES iestāžu un struktūrvienību pārvalde. Pretējā gadījumā var rasties nevajadzīga pilsoņu mulsināšana.

Sadarbība ar iestādēm un struktūrvienībām dalībvalstu, reģionu un vietējā līmenī

2005. gadu raksturoja Eiropas ombuda biroja desmit gadu jubileja, un pirmo reizi šīs iestādes sanāksmēs un pasākumos ar dalībvalstu ombudiem un līdzīgām iestādēm dalībvalstu, reģionu un vietējā līmenī piedalījās arī ombudi no jaunajām ES dalībvalstīm, kā arī no Horvātijas, Rumānijas, Islandes un Norvēģijas.

Eiropas ombudu tīkls ir ļoti noderīgs sadarbības līdzeklis, lai apmainītos labākajā pieredzē starp iestādēm, kurām iznāk saskarties ar vienādām problēmām un izaicinājumiem atšķirīgos līmeņos. Eiropas Parlaments mudina izvērst šo apmaiņu un īpaši atzinīgi vērtē īpašo rakstisko procedūru, ar kuras palīdzību dalībvalstu vai reģionu ombudi saņem rakstiskas atbildes uz jautājumiem par ES tiesībām un Eiropas ombuda skaidrojumus, jo galu galā dalībvalstu pārvaldes sistēmas ir galvenās atbildīgās par ES tiesību ieviešanu dalībvalstu tiesībās.

Informācijas apmaiņa

Faktam, ka joprojām nepilni 70 % sūdzību neietilpst Eiropas ombuda kompetencē, jārosina pārdomāt komunikācijas stratēģiju. Svarīgi ir modināt pilsoņos apziņu par savām tiesībām. Tomēr pirmām kārtām viņiem jāparāda, kādas tieši ir viņu tiesībās. Tā kā ombuda nav visās dalībvalstīs, daudzi cilvēki vēršas pie Eiropas ombuda, kad viņiem ir problēmas ar dalībvalstu, reģionu vai vietējo pārvaldes sistēmu (93,7 % sūdzību, kas neietilpst ombuda pilnvarās, ir izskaidrojamas tieši ar šo iemeslu!). Lai samazinātu ilgstoši augsto sūdzību skaitu, kuras neietilpst ombuda kompetencē, Eiropas ombudam ne vien kopumā jāmudina iesniegt sūdzības, bet gan drīzāk skaidri jāpasaka, ko tas var un nevar darīt, un skaidri jāparāda un jānorobežo savas kompetences jomas.

Lai risinātu šo problēmu, varētu veltīt lielāku uzmanību pilsoņiem paredzētajiem pasākumiem un līdz ar to pašiem sūdzību iesniedzējiem, nevis aprobežoties tikai ar informācijas apmaiņu starp ombudiem.

• [1]  Avots: ,,Eirobarometrs’’, speciāls izlaidums 243, 2005. gada novembra-decembra aptauja, publicēts 2006. gada februārī.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas ombuda 2005. gada darbības pārskats
Procedūras numurs	2006/2117(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PETI 1.6.2006
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Andreas Schwab 23.2.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	10.7.2006	14.9.2006
Pieņemšanas datums	14.9.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	10 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Marcin Libicki, Michael Cashman, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Maria Matsouka, Robert Atkins, Manolis Mavrommatis, Andreas Schwab, Rainer Wieland, , Proinsias De Rossa, Alexandra Dobolyi, David Hammerstein Mintz,
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums	2.10.2006
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...