ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai par svešzemju sugu un sugu, kas atrodas ārpus dabiskās izplatības areāla, izmantošanu akvakultūrā

10.10.2006 - (COM(2006)0154 – C6‑0137/2006 – 2006/0056(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referents: Philippe Morillon

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par svešzemju sugu un sugu, kas atrodas ārpus dabiskās izplatības areāla, izmantošanu akvakultūrā

(COM(2006)0154 – C6‑0137/2006 – 2006/0056(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0154)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0137/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6‑0331/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 5.a apsvērums (jauns)
	(5.a) Akvakultūra nav vienīgais iespējamais svešzemju sugu izplatīšanās avots ūdens vidē. Iespējams, ka cita veida darbības, tostarp balasta ūdens izmantošana un dekoratīvo zivju tirdzniecība, rada lielāku risku videi un tām ir nepieciešami īpaši vadības pasākumi. Jāizstrādā visaptveroša rīcības stratēģija, lai integrēti risinātu svešzemju sugu problēmu. Tomēr pirms šāda stratēģija tiek īstenota, būtu lietderīgi pieņemt nozares pasākumus, ko piedāvā šī regula.
Pamatojums
Tā kā vides apdraudējums var būt ļoti dažāds, jo īpaši rūpniecības nozarē, kas var radīt šādu apdraudējumu, jāizstrādā visaptveroša un integrēta stratēģija, lai risinātu svešzemju sugu izplatīšanās problēmu ūdens vidē.
Grozījums Nr. 2 5.b apsvērums (jauns)
	(5.b) Jāizstrādā īpaša stratēģija, lai apkarotu ģenētiski modificēto sugu introducēšanu ES zivsaimniecības sektorā un kontrolētu apaugļotu ikru kustību.
Pamatojums
Jānodrošinās pret iespējamību, ka ģenētiski modificētas zivis varētu izkļūt jūras vidē un sajaukties ar vietējām sugām. Turklāt ir būtiski raudzīties, lai regulas darbības jomā paplašinātu, iekļaujot apaugļotu ikru importu un to kustību ES. Saskaņā ar šo regulu arī prakse pārvietot tunzivju mazuļus no zvejas vietas uz attālām audzētavām var radīt iespējamu apdraudējumu.
Grozījums Nr. 3 8.a apsvērums (jauns)
	(8a) Jāņem vērā, ka, pārvietojot svešzemju sugas un ārpus dabiskās izplatības areāla esošas sugas, kas ir jātur slēgtās akvakultūras telpās ar augstu drošības pakāpi un zemu izkļūšanas risku, parasti pirms tam nav jāveic vides apdraudējuma riska novērtējums.
Grozījums Nr. 4 9.a apsvērums (jauns)
	(9.a) Dažas svešzemju sugas jau ilgu laiku vispārīgi izmanto akvakultūrā, un iegūtā pieredze liecina, ka to radītais apdraudējuma risks videi ir minimāls. Tādējādi ar šīm sugām saistītām darbībām jāpiemēro atšķirīgi noteikumi, lai veicinātu to attīstību, neuzliekot papildu administratīvu slogu.
Pamatojums
Tām svešzemju sugām, kuras jau ilgu laiku plaši izmanto Kopienā, jāpiemēro atšķirīgi noteikumi ar nosacījumu, ka to izmantošana nerada bīstamas sekas.

Grozījums Nr. 5

9.b apsvērums (jauns)

	(9.b) Ņemot vērā attiecīgo pušu finanšu un institucionālos apsvērumus, jāparedz atbilstīgs pārejas periods no šīs regulas stāšanās spēkā līdz piemērošanai.

Grozījums Nr. 6

2. panta 4.a punkts (jauns)

	4a. Šajā regulā ņem vērā faktu, ka 3. panta 3. punktā definētajās slēgtās akvakultūras telpās ir zemāks izkļūšanas risks.

Pamatojums

Recirkulācijas akvakultūras sistēmas, kas atrodas iekštelpās uz sauszemes, bioloģiski ir ļoti drošas. Risks, ka akvakultūras organismi no šīm sistēmām varētu izkļūt ārpasaulē, ir nenozīmīgs[2]. Turklāt šīs akvakultūras telpas nav saistītas ar atklātām ūdenskrātuvēm.

Grozījums Nr. 7 2. panta 5.a punkts (jauns)
	Šo regulu, izņemot 3. un 4. pantu, nepiemēro sugām, kuras vairāk nekā 30 gadus vispārīgi lietotas akvakultūrā, un ir pierādīts, ka to izkļūšana savvaļā nerada apdraudējumu videi.
	Komisija pirms šīs regulas stāšanās spēkā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktā noteikto procedūru un pamatojoties uz zinātnes atziņām, izstrādā šādu sugu sarakstu.
Pamatojums
Noteiktas svešzemju sugas, kas Eiropā ievestas pirms vairākiem gadu desmitiem, pašlaik plaši izmanto Kopienas akvakultūrā, un tās ir vienas no Kopienas akvakultūrā tradicionāli izmantotajām sugām (piem., varavīksnes forele, Klusā okeāna austere un karpa). Šīm sugām principā nevajadzētu piemērot šo regulu ar nosacījumu, ka to izmantošana nerada bīstamas sekas.
Grozījums Nr. 8 5. pants
Dalībvalstis nosaka kompetento iestādi, kura ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām („kompetentā iestāde”). Katra kompetentā iestāde nozīmē padomdevēju komiteju, kura tai palīdz, un kura veic attiecīgas bioloģiskas un ekoloģiskas pārbaudes („padomdevēja komiteja”).	Dalībvalstis nosaka kompetento iestādi, kura ir atbildīga par to, lai tiktu nodrošināta atbilstība šīs regulas prasībām („kompetentā iestāde”). Katra kompetentā iestāde nozīmē padomdevēju komiteju, kura tai palīdz, un kura veic attiecīgas bioloģiskas un ekoloģiskas pārbaudes („padomdevēja komiteja”). Ja akvakultūras darbību vadības pilnvaras nodotas reģionālām vai apakšreģionālām iestādēm, tās var izraudzīties šīs kompetentās iestādes un padomdevējas komitejas.
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir noteiktās dalībvalstīs atbilstīgi to institucionālai un reģionālajai struktūrai ļaut izmantot vairākas kompetentās iestādes un padomdevējas komitejas.
Grozījums Nr. 9 6. panta 1. punkts
1. Ikvienam, kurš vēlas uzsākt ūdens organismu introducēšanu vai pārvietošanu, ir jāpiesakās uz atļauju no saņēmēja dalībvalsts kompetentas iestādes. Pieteikumu var iesniegt daudzām kustībām, kuras tiks veiktas laika periodā, kurš nepārsniedz piecus gadus.	1. Ikvienam, kurš vēlas uzsākt ūdens organismu introducēšanu vai pārvietošanu, ir jāpiesakās uz atļauju no saņēmēja dalībvalsts kompetentas iestādes. Pieteikumu var iesniegt vairākām kustībām, kuras tiks veiktas laika periodā, kurš nepārsniedz septiņus gadus.
Pamatojums
Maksimālais piecu gadu laika periods nav pietiekams, un ar to neņem vērā dažu sugu reproduktīvo ciklu un vajadzīgā ieguldījuma amortizācijas laiku.
Grozījums Nr. 10 10. panta 1. punkts
1. Pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par pieņemto lēmumu izsniegt atļauju vai par tās atteikumu saprātīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā vienu gadu no pieteikuma iesniegšanas dienas.	1. Pieteikuma iesniedzēju rakstveidā informē par pieņemto lēmumu izsniegt atļauju vai par tās atteikumu saprātīgā laika periodā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā sešus mēnešus no pieteikuma iesniegšanas dienas.
Pamatojums
Viena gada termiņš ir pārāk garš, to nevar uzskatīt par pieņemamu un tas neatbilst nozares prasībām.
Grozījums Nr. 11 12. pants
Ja rodas neparedzēta ietekme uz vidi vai vietējām populācijām, kompetentā iestāde jebkurā laikā var atsaukt atļauju.	Ja rodas neparedzēta ietekme uz vidi vai vietējām populācijām, kompetentā iestāde jebkurā laikā var atsaukt atļauju. Jebkura atļaujas atsaukšana ir zinātniski jāpamato.
Pamatojums
Ja kompetentā iestāde atsauc atļauju, šī rīcība ir jāpamato ar zinātnisku informāciju.
Grozījums Nr. 12 25. panta 1.a punkts (jauns)
	To piemēro no…*
	____________________ * Divpadsmit mēneši pēc spēkā stāšanās dienas
Pamatojums
Ņemot vērā pieteikumu iesniedzēju un valsts iestāžu finanšu un institucionālos apsvērumus, jāparedz atbilstīgs pārejas periods.

• [1]  OV vēl nav publicēts.
• [2]  Zinātniskais ziņojums, darba grupa vienošanās panākšanai par recirkulācijas sistēmām, izstrādāja Verreth, Martins, Eding and Scheinder (2005).

PASKAIDROJUMS

I-      Komisijas priekšlikums

Šis regulas priekšlikums attiecas uz eksotisku sugu introducēšanu un tādu vietējā areālā neesošu sugu pārvietošanu, lai tās varētu izmantot Kopienas akvakultūrā.

Šīs sugas Eiropas akvakultūrai sniedz ekonomiskas izaugsmes iespējas gan to daudzveidības, gan īpašību dēļ, jo tās ir labāk piemērotas audzēšanai nebrīvē kā vietējās sugas. Tomēr saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju šo sugu introducēšana Eiropas ekosistēmās dažkārt var apdraudēt bioloģisko daudzveidību. Tādējādi šā jautājuma risināšana ir nopietns solis attiecībā uz vides problēmu integrāciju kopējā zivsaimniecības politikā (KZP).

Šis priekšlikums balstās uz ūdens organismu introducēšanas vai pārvietošanas atļauju sistēmas izveidi valsts līmenī, lai tos varētu izmantot akvakultūrā. Ierosinātie pasākumi paredz, ka introducēšanas vai pārvietošanas pieteikumus iesniedz izsniegšanas dalībvalsts kompetentajai iestādei un tos izskata valsts padomdevēja komiteja, kura ir pilnvarota noteikt, vai ierosinātā introducēšana ir parasta vai ārkārtas. Ārkārtas introducēšanas gadījumā jāveic vides riska novērtējums (VRN). Atļauju var piešķirt tikai zema riska kustībām. Ja to novērtē kā vidēja vai augsta riska kustību, padomdevēja komiteja kopā ar pieteikuma iesniedzēju izskata, vai pastāv tādas procedūras vai tehnoloģijas, kas varētu esošo risku pazemināt līdz pieņemam līmenim.

Ārkārtas kustību gadījumā priekšlikums paredz karantīnas procedūras, un noteiktos gadījumos valsts kompetentās iestādes var arī paredzēt „pilotizlaišanu” pirms plaša mēroga tirdzniecības uzsākšanas. Kompetentā iestāde var izsniegt atļauju ārkārtas kustībai tikai tajos gadījumos, kad riska novērtējums, tostarp jebkuri ietekmes samazināšanas pasākumi, norāda uz zemu risku videi. Jebkurš atļaujas noraidījums pamatojams zinātniski.

Regulas priekšlikums arī paredz noteiktas prasības attiecībā uz ārkārtas plāniem, pārraudzības procedūrām un valsts reģistru uzturēšanu.

Priekšlikums neattiecas uz ūdens organismu pārvietošanu dalībvalstīs, izņemot 2. panta 2. punktā minētos gadījumus. Tomēr dalībvalstis, atkāpjoties no šā punkta, var nolemt ierosināto regulu piemērot arī citiem pārvietošanas gadījumiem to teritorijās.

Priekšlikuma 11. pants paredz īpašu attiecīgo pušu apspriežu un atļauju izsniegšanas procedūru, ja pieteikumā minētā organisma pārvietošana var atstāt potenciālu vai zināmu vides ietekmi uz citām dalībvalstīm.

Turklāt kompetentā iestāde jebkurā laikā var atsaukt atļauju, ja rodas neparedzēta negatīva ietekme uz vidi vai vietējām populācijām (12. pants).

Šajā priekšlikumā minētie pasākumi pamatojas uz Starptautiskās jūras pētniecības padomes (ICES) izstrādāto Rīcības kodeksu par jūras organismu introducēšanu un pārvietošanu, kā arī uz Eiropas padomdevēja komitejas iekšzemes ūdeņu zivju jautājumos (CECPI) izstrādāto Prakses kodeksu un procedūru rokasgrāmatu jūras un saldūdens organismu introducēšanai un pārvietošanai un Kanādas valsts kodeksu par ūdens organismu introducēšanu un pārvietošanu, kā arī spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem attiecībā uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību.

2001. gadā izstrādātajā rīcības plānā par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību zivsaimniecības jomā (KOM(2001)0162), Komisija apņēmās izpētīt kopējo ietekmi uz vidi, ko rada svešzemju sugu introducēšana. Kopienas 2002. gada stratēģija Eiropas akvakultūras noturīgai attīstībai (KOM(2002)511 galīgā redakcija) ietvēra apņemšanos ierosināt pārvaldības noteikumus, lai novērstu šo kustību iespējamo negatīvo ietekmi.

Šajā regulas priekšlikumā paredzētie pasākumi nav pretrunā ar citu Kopienas tiesību aktu prasībām, jo īpaši attiecībā uz sanitārajiem noteikumiem, kurus piemēro dzīvniekiem un lauksaimniecības ražojumiem, un aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu Kopienā, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (13. pants).

II.     Referenta komentāri

Referents uzskata, ka ir lietderīgi izstrādāt Kopienas tiesību aktu, lai pienācīgi aizsargātu ūdens vidi pret risku, ko rada eksotisku sugu izmantošana akvakultūrā. Šim Kopienas tiesību aktam ir nozīmīga loma Eiropas aizvien pieaugošās akvakultūras nozares attīstībā, ar tā palīdzību ir jādiversificē kultivētās sugas, lai ražojumi atbilstu tirgus nosacījumiem un prasībām.

Tādējādi ir jāapzina un jāaizliedz kaitīga bioloģiska mijiedarbība ar vietējām populācijām, tostarp ģenētiskā modifikācija, un jāierobežo aizliegto sugu izplatība, kā arī cita negatīva ietekme.

Tomēr referents uzskata, ka noteiktām eksotiskām sugām un šķirnēm, kuras introducētas Eiropā pirms vairākiem gadu desmitiem, nevajadzētu piemērot ierosināto regulu, ar nosacījumu, ka tās nerada kaitīgas sekas.

Noteiktas svešzemju sugas patiešām pašlaik ir ļoti izplatītas un tās tradicionāli izmanto Kopienas akvakultūrā (piem., varavīksnes forele, Klusā okeāna austere, karpa).

Referents iesaka Komisijai saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 30. panta 3. punktu un pamatojoties uz zinātniskām atziņām, apstiprināt to attiecīgo sugu sarakstu, kurām nepiemēro šo regulu.

Tomēr referents uzskata, ka I pielikumā ietvertais saraksts var izrādīties pārāk detalizēts un atbaidīt iespējamos pieteikumu iesniedzējus. Tāpēc padomdevējām komitejām jādod iespēja atteikties no I pielikumā noteiktās informācijas pieprasīšanas, jo īpaši ņemot vērā attiecīgās telpas (piem., atklātas vai slēgtas akvakultūras telpas), sugas (piem., zema riska sugas) un iepriekšējo pieredzi (piem., akvakultūras telpas, kuras vairākus gadus izmantotas, neradot kaitīgas sekas).

Citi grozījumi paredz:

- pagarināt maksimālo atļaujas termiņu; maksimālais piecu gadu laika periods nav pietiekams un ar to neņem vērā dažu sugu reproduktīvo ciklu un vajadzīgā ieguldījuma amortizācijas laiku;

- saīsināt termiņu, kurā atļauja izsniedzama vai noraidāma, jo vienu gadu nevar uzskatīt par pieņemamu termiņu un tas neatbilst nozares prasībām;

- valsts līmenī ļaut darboties vairākām kompetentajām iestādēm un padomdevējām komitejām, ja šāds risinājums ir piemērotāks katras dalībvalsts iekšējai institucionālajai organizācijai;

- nodrošināt pietiekami ilgu laika periodu no ierosinātās regulas stāšanās spēkā līdz tās īstenošanai, lai paredzētu atbilstīgu pārejas periodu.

Referents turklāt iesaka iekļaut apsvērumu, ar kuru uzsver, ka akvakultūra nav vienīgais un iespējams ne būtiskākais svešzemju sugu izplatīšanās avots ūdens vidē un tādēļ šis jautājums jārisina integrēti un globāli, ņemot vērā citu nozaru radīto risku.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai par svešzemju sugu un sugu, kas atrodas ārpus dabiskās izplatības areāla, izmantošanu akvakultūrā
Atsauces	COM(2006)0154 – C6-0137/2006 – 2006/0056(CNS)
Datums, kad to iesniedza EP	2.5.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 15.5.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 15.5.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	ENVI 3.5.2006
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Philippe Morillon 3.5.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu
Finansējuma grozījumi   Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu
Izskatīšana komitejā	11.7.2006		28.8.2006
Pieņemšanas datums	3.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	17 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, David Casa, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Alfred Gomolka, Pedro Guerreiro, Ian Hudghton, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Catherine Stihler, Margie Sudre, Daniel Varela Suanzes-Carpegna
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Josu Ortuondo Larrea, Carl Schlyter
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums	10.10.2006
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...