ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par īpašo programmu, ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu (2007–2011) par kodolpētniecības un mācību pasākumiem

10.10.2006 - (COM(2005)0445 – C6‑0386/2005 – 2005/0190(CNS)) - *

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Umberto Guidoni

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par īpašo programmu, ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu (2007–2011) par kodolpētniecības un mācību pasākumiem

(COM(2005)0445 – C6‑0386/2005 – 2005/0190(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0445)[1],

–   ņemot vērā Euratom līguma 7. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Eiropas Parlamentu (C6-0386/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6‑0333/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajam finansējumam jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1.a izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu lems ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 38. punkta noteikumiem;

3.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Euratom līguma 119. panta otro punktu;

4.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

5.  prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 12. apsvērums
(12) Jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu pārkāpumus un krāpšanu, ka arī attiecīgi jārīkojas, lai atgūtu zaudētos, nepareizi izmaksātos vai izmantotos naudas līdzekļus, saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, EURATOM) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, EURATOM) Nr. 2342/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus minētajai finanšu regulai un turpmākiem grozījumiem, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF).	(12) Jāveic arī atbilstīgi pasākumi, lai nepieļautu pārkāpumus un krāpšanu, ka arī attiecīgi jārīkojas, lai atgūtu zaudētos, nepareizi izmaksātos vai izmantotos naudas līdzekļus, saskaņā ar Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulu (EK, EURATOM) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam, Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulu (EK, EURATOM) Nr. 2342/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus minētajai finanšu regulai un turpmākiem grozījumiem, Padomes 1995. gada 18. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību , Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām , un Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 1074/1999 par izmeklēšanu, ko veicis Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)
	Visi līdzekļi, kas atgūti, pamatojoties uz šajā apsvērumā minētajām regulām, ir jāpiešķir pamatprogrammas pasākumu īstenošanai.

Grozījums Nr. 23. pants

Saskaņā ar pamatprogrammas 3. pantu summa, ko uzskata par nepieciešamu īpašās programmas izpildei, ir 2553 miljoni EUR, no kuriem 15 % atvēlēti Komisijas administratīvajiem izdevumiem.	Saskaņā ar pamatprogrammas 3. pantu summa, ko uzskata par nepieciešamu īpašās programmas izpildei, ir 2553 miljoni EUR, no kuriem mazāk nekā 15% atvēlēti Komisijas administratīvajiem izdevumiem.

Pamatojums

Pētniecības un pārvaldes pārcelšana uz valstīm ar zemākām izmaksām nozīmē, ka no tā paša budžeta vairāk līdzekļu var izdot pētniecībai un/vai pētniecības infrastruktūras paplašināšanai. Citās programmās administratīvie izdevumi ir 6 %.

Grozījums Nr. 3 3. panta 1.a daļa (jauna), pēc tabulas
	Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības ir veiktas efektīvi un atbilstoši Finanšu regulas noteikumiem.
Grozījums Nr. 4 3. panta 1.b daļa (jauna)
	Programmas kopējie administratīvie izdevumi, tostarp izpildaģentūras iekšēji un pārvaldības izdevumi, atbilst attiecīgajā programmā paredzētajiem uzdevumiem, un par tiem lemj budžeta lēmējinstitūcija, kā arī likumdevēja iestāde.
Pamatojums
Izpildaģentūrai piešķirtajām apropriācijām jābūt saskaņā ar noteikumiem Rīcības kodeksā par izpildaģentūras izveidi un Padomes Regulu Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus. Tas nodrošinās pienācīgu finansējumu programmas darbībām.
Grozījums Nr. 5 3. panta 1.c daļa (jauna)
	Budžeta apropriācijas izlieto atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam, proti, ievērojot gan ekonomijas, gan lietderības un efektivitātes, gan arī proporcionalitātes principu.
Grozījums Nr. 6 4. panta 1. punkts
1. Visus pētījumi, ko veic atbilstīgi īpašajai programmai, veic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem.	1. Visus pētījumi, ko veic atbilstīgi īpašajai programmai, veic saskaņā ar ētikas pamatprincipiem. To svarīgākais mērķis ir gan nodrošināt kodolenerģijas izmantošanu miermīlīgiem nolūkiem (drošums), gan palīdzēt novērst tās ļaunprātīgu izmantošanu militāriem nolūkiem (drošība).
Pamatojums
Ņemot vērā nesenos notikumus, ir būtiski kodolenerģijas pētniecībā ietvert drošumu un drošību.
Grozījums Nr. 7 5.a pants (jauns)
	5.a pants
	Komisija laikus informē budžeta lēmējinstitūciju ikreiz, kad tā ir paredzējusi atkāpties no izdevumu sadalījuma, kas noteikts gada budžeta piezīmēs un pielikumā.
Pamatojums
Šo procedūru ieviesa 1999. gada oktobrī, kad Budžeta komiteja un Komisija panāca vienošanos. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka procedūra jāsaglabā, lai uzlabotu 7. pamatprogrammas īpašajām programmām piešķirto līdzekļu izlietojuma pārraudzību.

Grozījums Nr. 86. panta 3. punkts

3. Darba programmā norādīs kritērijus, pēc kuriem vadās, novērtējot priekšlikumus netiešajām darbībām atbilstīgi finansēšanas shēmām, ka arī izraugoties projektus. Izmanto kritērijus, kas saistīti ar izcilību, ietekmi un īstenošanu, un darba programmā tos var precizēt vai papildināt ar papildu prasībām, svarīguma kritērijiem un robežlielumiem.	3. Darba programmā norādīs kritērijus, pēc kuriem vadās, novērtējot priekšlikumus netiešajām darbībām atbilstīgi finansēšanas shēmām, ka arī izraugoties projektus. Izmanto kritērijus, kas saistīti ar izcilību, ilgtspējības veicināšanu, ietekmi un īstenošanu, un darba programmā tos var precizēt vai papildināt ar papildu prasībām, svarīguma kritērijiem un robežlielumiem.

Pamatojums

Izvēlētajiem projektiem ir jāatbilst ilgtspējības kritērijiem un Eiropas Savienības Lisabonas stratēģijas mērķiem.

Grozījums Nr. 9 7. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Komisija izstrādā novērtējuma ziņojumu, kurā ir ietverts pareizas finanšu pārvaldības vērtējums, kā arī programmas budžeta un ekonomiskās pārvaldības likumības un pareizības izvērtējums.

Grozījums Nr. 107. panta 3. punkts

3. Komisija regulāri informē komiteju par vispārējiem panākumiem īpašās programmas īstenošanā, sniedz informāciju par visām pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo programmu.	3. Komisija regulāri informē komiteju par vispārējiem panākumiem īpašās programmas īstenošanā, sniedz informāciju par visām pētniecības un tehnoloģiju attīstības darbībām, ko finansē saskaņā ar šo programmu.
	Šai informācijai ir jābūt pieejamai jebkurā laikā, un tā jāsniedz pēc pieprasījuma Eiropas Parlamentam, Reģionu komitejai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai vai Eiropas ombudam.

Pamatojums

Šķiet pareizi uzticēt Eiropas ombudam kā Kopienas iestāžu pienācīgas darbības un to politikas īstenošanas uzraugam atbildību par pamatprogrammas 5. panta pareizu piemērošanu attiecībā uz ētikas pamatprincipu ievērošanu visos šīs programmas pētniecības pasākumos. Arī citas minētās struktūras ir jāinformē par īpašās programmas pasākumu attīstību un finansēšanu maksimālas pārredzamības nodrošināšanai.

Grozījums Nr. 11
Pielikuma 1. daļas ievada 1.a daļa (jauna)

	Neskarot pasākumus, ko ES veic un kas tai jāveic nākotnē atjaunīgo enerģijas avotu pētniecībā, kodolenerģijai var būt galvenā loma, nodrošinot drošu un ilgtspējīgu ES apgādi ar enerģiju.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir uzsvērt ES lielo ieguldījumu atjaunīgo enerģijas avotu pētniecībā, ko var apvienot un kas ir jāapvieno ar centieniem ģenerēt enerģiju no tīriem un drošiem avotiem, kā tas ir ar enerģiju, ko iegūst no kodolsintēzes ITER sistēmā.

Grozījums Nr. 12
Pielikuma 1. daļas 2. punkts

Ilgstošā laika posmā kodolsintēze piedāvā iespēju piegādāt tīru enerģiju gandrīz neierobežoti, un ITER (Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors) šajā ziņā ir nākamais posms šā galīgā mērķa sasniegšanai. Tādēļ ITER projekta realizācija ir pašreizējās ES stratēģijas pamatā, kas tomēr jāpapildina ar spēcīgu un mērķtiecīgu Eiropas pētniecības un attīstības programmu, lai sagatavotos ITER ekspluatācijai un izstrādātu tehnoloģijas un zināšanu bāzi, kura būs vajadzīga tā darbības laikā un pēc tam.	Ilgstošā laika posmā kodolsintēze piedāvā iespēju piegādāt tīru enerģiju gandrīz neierobežoti, un ITER (Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors) šajā ziņā ir svarīgs nākamais posms šā galīgā mērķa sasniegšanai. Tādēļ ITER projekta realizācija ir pašreizējās ES stratēģijas pamatā, kas tomēr jāpapildina ar spēcīgu un mērķtiecīgu Eiropas pētniecības un attīstības programmu, lai sagatavotos ITER ekspluatācijai un izstrādātu tehnoloģijas un zināšanu bāzi, kura būs vajadzīga tā darbības laikā un pēc tam.

Grozījums Nr. 13
Pielikuma 2. daļas 2.1. iedaļas apakšdaļas „Pasākumi”, ii) daļas 1. punkta ievaddaļa

Specializētas fizikas un tehnoloģiju programmas mērķis būs ITER projekta variantu konsolidācija un sagatavošanās ātrai ITER darbības uzsākšanai, ievērojami samazinot laiku un izmaksas, kas vajadzīgas ITER, lai sasniegtu savus sākotnējos mērķus. To veiks ar saskaņotām eksperimentu, teorijas un modelēšanas darbībām, izmantojot JET iekārtas un citas asociāciju ierīces, nodrošinot Eiropai vajadzīgo ietekmi ITER projektā un sagatavojot Eiropai stipras pozīcijas tā ekspluatācijā. Šajā programmā ietvers	Specializētas fizikas un tehnoloģiju programmas mērķis būs ITER projekta variantu konsolidācija un sagatavošanās ātrai ITER darbības uzsākšanai, ievērojami samazinot laiku un izmaksas, kas vajadzīgas ITER, lai sasniegtu savus sākotnējos mērķus. To veiks ar saskaņotām eksperimentu, teorijas un modelēšanas darbībām, izmantojot JET iekārtas, magnētiskās ierobežošanas ierīces (tokamakus, stellaratorus un RPF, kas jau piegādāti vai tiek pasūtīti visās dalībvalstīs) un citas asociāciju ierīces, nodrošinot Eiropai vajadzīgo ietekmi ITER projektā un sagatavojot Eiropai stipras pozīcijas tā ekspluatācijā. Šajā programmā ietvers

Pamatojums

ES sintēzes programmas darbības ir pilnīgi definētas, ja tiek īpaši norādītas magnētiskās ierobežošanas ierīces (tokamaki, stellaratori un RPF).

Grozījums Nr. 14 Pielikuma 2. daļas 2.1. iedaļas apakšsadaļas „Pasākumi”, v) daļas 3.a ievilkums (jauns)
	– patentu reģistrācijas veicināšanu.
Pamatojums
Cilvēkresursu pētniecības un izglītības veicināšanai ir vajadzīgs patentu skaita pieaugums. Ja tas realizēsies, tas atspoguļos programmas mērķu pienācīgu sasniegšanu.
Grozījums Nr. 15 Pielikuma 2. daļas 2.2. iedaļas 1. daļa
Netiešas darbības veiks piecās galvenajās darbības jomās, kas sīki raksturotas turpmāk. Tomēr svarīgas sakarības ir visā programmā, un savstarpēja dažādu pasākumu saistība ir atbilstīgi jānodrošina. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir mācību pasākumu un pētniecības infrastruktūru atbalstam. Mācību vajadzībām šajā nozarē jābūt visu ES finansēto projektu galvenajam aspektam, un tās kopā ar infrastruktūru atbalstu būs būtiskas, risinot jautājumus saistībā ar pieredzi kodolenerģijas jomā.	Drošums un drošība ir galvenie apsvērumi visos kodola skaldīšanas pētniecības pasākumos, ko veic Eiropas Savienība. No vienas puses, mērķis ir padarīt drošākas ražošanas iekārtas (drošums) un, no otras puses, novērst to ļaunprātīgu izmantošanu militāros un terorisma nolūkos (drošība). Netiešas darbības veiks piecās galvenajās darbības jomās, kas sīki raksturotas turpmāk. Tomēr svarīgas sakarības ir visā programmā, un savstarpēja dažādu pasākumu saistība ir atbilstīgi jānodrošina. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir mācību pasākumu un pētniecības infrastruktūru atbalstam. Mācību vajadzībām šajā nozarē jābūt visu ES finansēto projektu galvenajam aspektam, un tās kopā ar infrastruktūru atbalstu būs būtiskas, risinot jautājumus saistībā ar pieredzi kodolenerģijas jomā.
Pamatojums
Ir jāaplūko divi aspekti: pirmkārt, drošums saistībā ar iekārtu darbību un, otrkārt, drošība, lai novērstu jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu.

Grozījums Nr. 16
Pielikuma 2. daļas 2.2. iedaļas 1. daļa

Netiešas darbības veiks piecās galvenajās darbības jomās, kas sīki raksturotas turpmāk. Tomēr svarīgas sakarības ir visā programmā, un savstarpēja dažādu pasākumu saistība ir atbilstīgi jānodrošina. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir mācību pasākumu un pētniecības infrastruktūru atbalstam. Mācību vajadzībām šajā nozarē jābūt visu ES finansēto projektu galvenajam aspektam, un tās kopā ar infrastruktūru atbalstu būs būtiskas, risinot jautājumus saistībā ar pieredzi kodolenerģijas jomā.	Netiešas darbības veiks piecās galvenajās darbības jomās, kas sīki raksturotas turpmāk. Tomēr svarīgas sakarības ir visā programmā, un savstarpēja dažādu pasākumu saistība ir atbilstīgi jānodrošina. Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir mācību pasākumu, zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņas un pētniecības infrastruktūru atbalstam. Mācību vajadzībām šajā nozarē jābūt visu ES finansēto projektu galvenajam aspektam, un tās kopā ar infrastruktūru atbalstu būs būtiskas, risinot jautājumus saistībā ar pieredzi kodolenerģijas jomā.

Pamatojums

Mācību pasākumiem ir jābūt cieši saistītiem ar informācijas pasākumiem, pirmkārt un galvenokārt, ar zinātniskās un tehnoloģiskās informācijas apmaiņu.

Grozījums Nr. 17
Pielikuma 2. daļas 2.2. iedaļas ii) daļas apakšdaļas „Pasākumi” 1. ievilkums

– Kodoliekārtu drošība. PTA attiecībā uz pašreizējo un nākamo kodoliekārtu darbības drošumu, jo īpaši attiecībā uz kodolspēkstacijas darbmūža un vadības novērtējumu, drošības kultūru, progresīvām drošības novērtēšanas metodēm, skaitliskās simulācijas rīkiem, aprīkojumu un kontroli, ka arī smagu negadījumu novēršanu un mazināšanu, kopā ar saistītiem pasākumiem zināšanu pārvaldības optimizācijai un pieredzes saglabāšanai.	– Kodoliekārtu drošība. PTA attiecībā uz pašreizējo un nākamo kodoliekārtu darbības drošumu, jo īpaši attiecībā uz kodolspēkstacijas darbmūža un vadības novērtējumu, drošības kultūru (samazinot cilvēka un organizatorisko kļūdu risku), progresīvām drošības novērtēšanas metodēm, skaitliskās simulācijas rīkiem, aprīkojumu un kontroli, ka arī smagu negadījumu novēršanu un mazināšanu, kopā ar saistītiem pasākumiem zināšanu pārvaldības optimizācijai un pieredzes saglabāšanai.

Pamatojums

Papildus cilvēka kļūdas riskam ir līdzīgā veidā īpaši jāatzīmē „organizatoriskās kļūdas”, jo ir pierādīts, ka pat augstas drošības iekārtās kļūda ražošanas procesu organizatoriskajā ķēdē var būt katastrofāla un izraisīt negadījumus.

Grozījums Nr. 18
Pielikuma 2. daļas s 2.2. iedaļas iii) daļas apakšdaļas „Mērķi”, 2. daļa

Šīs pētniecības būtisks mērķis ir palīdzēt atrisināt strīdu par risku attiecībā uz apstarošanu mazās un pastāvīgās devās. Attiecībā uz radiācijas izmantošanu medicīnā un rūpniecībā šā zinātniskā un politiskā jautājuma atrisināšanai var būt svarīga ietekme uz izmaksām un/vai veselību.	Šīs pētniecības būtisks mērķis ir palīdzēt atrisināt strīdu par risku attiecībā uz apstarošanu mazās un pastāvīgās devās. Attiecībā uz radiācijas izmantošanu medicīnā un rūpniecībā šā zinātniskā jautājuma atrisināšanai var būt svarīga ietekme uz izmaksām un/vai veselību.

Grozījums Nr. 19
Pielikuma 2. daļas 2.2. iedaļas v) daļas apakšsadaļa „Mērķi”

Tā kā visās kodola skaldīšanas un aizsardzības pret radiāciju jomās ir bažas par vajadzīgā augstā līmeņa speciālo zināšanu un cilvēkresursu saglabāšanu un to, kā tas var ietekmēt jo īpaši spēju saglabāt pašreizējo kodoldrošības augsto līmeni, programmas mērķis būs ar visdažādākajiem pasākumiem atbalstīt dalīšanos zinātniskajā pieredzē un zinātībā visā nozarē.. Šo pasākumu mērķis ir garantēt atbilstīgi kvalificētu pētnieku un tehniķu pieejamību, piemēram, izmantojot uzlabotu koordināciju starp ES izglītības iestādēm, lai nodrošinātu līdzvērtīgas kvalifikācijas visas dalībvalstīs, vai veicinot studentu un zinātnieku apmācību un mobilitāti. Tikai patiesi eiropeiska pieeja var nodrošināt vajadzīgo augstākās izglītības un apmācības stimulu un saskaņotību, tādejādi veicinot jaunās paaudzes zinātnieku mobilitāti un nodrošinot tiem inženieriem nepieciešamo apmācību to karjeras laikā, kuriem jārisina rītdienas zinātniskie un tehnoloģiskie uzdevumi kodolenerģētikas nozarē, kas kļūst arvien integrētāka.	Tā kā visās kodola skaldīšanas un aizsardzības pret radiāciju jomās ir bažas par vajadzīgā augstā līmeņa speciālo zināšanu un cilvēkresursu saglabāšanu un to, kā tas var ietekmēt jo īpaši spēju saglabāt pašreizējo kodoldrošības augsto līmeni, programmas mērķis būs ar visdažādākajiem pasākumiem atbalstīt dalīšanos zinātniskajā pieredzē un zinātībā visā nozarē. Šo pasākumu mērķis ir garantēt pēc iespējas agrāku atbilstīgi kvalificētu pētnieku un tehniķu pieejamību, piemēram, izmantojot uzlabotu koordināciju starp ES izglītības iestādēm, lai nodrošinātu līdzvērtīgas kvalifikācijas visas dalībvalstīs, vai veicinot studentu un zinātnieku apmācību un mobilitāti. Tikai patiesi eiropeiska pieeja var nodrošināt vajadzīgo augstākās izglītības un apmācības stimulu un saskaņotību, tādejādi veicinot jaunās paaudzes zinātnieku mobilitāti un nodrošinot tiem inženieriem nepieciešamo apmācību to karjeras laikā, kuriem jārisina rītdienas zinātniskie un tehnoloģiskie uzdevumi kodolenerģētikas nozarē, kas kļūst arvien integrētāka.

Pamatojums

Sociāli tehniska pieeja noteikti palīdzēs padarīt kodoliekārtas drošākas. Lai sasniegtu šo mērķi, ir svarīgi, lai būtu nepieciešamie profesionāļi.

Grozījums Nr. 20
Pielikuma 2. daļas 2.2. iedaļas v) daļas apakšsadaļas „Pasākumi” 1. ievilkums

– Apmācība: Valstu programmu koordinācija un vispārējās apmācības vajadzību kodolzinātnē un kodoltehnoloģijā vērā ņemšana, izmantojot dažādus instrumentus, tostarp konkurējošus, kā daļu no vispārēja atbalsta cilvēkresursiem visās tematiskajās jomās. Ietver atbalstu mācību kursiem un mācību tīkliem.	– Apmācība: Valstu programmu koordinācija un vispārējās apmācības vajadzību kodolzinātnē un kodoltehnoloģijā vērā ņemšana, izmantojot dažādus instrumentus, tostarp konkurējošus, kā daļu no vispārēja atbalsta cilvēkresursiem visās tematiskajās jomās. Ietver atbalstu mācību kursiem un mācību tīkliem. Turklāt, ņemot vērā īpašās programmas „Cilvēki” mērķus un citus pasākumus, kas saistīti ar profesionāļu apmācību, atbalsts tiks sniegts, lai nodrošinātu, ka apdāvināti jaunieši uzskatītu kodolenerģijas nozari par interesantu jomu savai turpmākajai karjerai.

Pamatojums

Pašlaik apdāvinātākie jaunieši cenšas iesaistīties citās darba jomās, kuras sabiedrībā tiek vērtētas augstāk nekā kodola skaldīšanas pētījumi. Šī tendence ir jālabo, jo labu profesionāļu trūkums var izraisīt darbības nedrošumu un radīt nopietnas drošuma problēmas.

Grozījums Nr. 21
Pielikuma 3.a daļa (jauna)

	3.a IZPLATĪŠANA
	Informācija par kodolenerģiju ir jāizplata viedokļu apmaiņās starp pilsoņiem un viņu pārstāvjiem, organizējot daudzgadu kampaņas, lai sekmētu izpratni par kodolenerģiju, ar mērķi veicināt diskusijas un atvieglot lēmumu pieņemšanu. Lai padarītu šīs kampaņas pēc iespējas efektīvākas, tajās izmanto sociālo zinātņu metodikas.

Pamatojums

Lai sniegtu pilsoņiem skaidru izpratni par pasākumiem atbilstīgi EURATOM īpašajai programmai, šie pasākumi ir pienācīgi jāpublicē, izskaidrojot kodolenerģijas svarīgumu un veicinot diskusijas sabiedrībā. Grozījuma otrā rindkopā ir uzsvērti neatlaidīgie centieni, ko Eiropas Savienība velta, lai veicinātu un attīstītu atjaunīgos enerģijas avotus.

• [1]  OV C ... / OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Referents atzinīgi novērtē Komisijas priekšlikumu par šo īpašo programmu, kurā pasākumi pētniecības netiešām darbībām ir organizēti divos virzienos:

1.  kodoltermiskās enerģijas pētniecība un

2.  kodolskaldīšana un aizsardzība pret radiāciju.

Kodoltermiskās enerģijas pētniecības pamatnostādnes

Referents piekrīt Septītās pamatprogrammas galvenā referenta uzskatam, ka ES vislielākā mērā jāizmanto kodolsintēzes iespējas, lai nākotnē tā kļūtu par faktiski neierobežotu, videi pieņemamu un ekonomiski konkurētspējīgu enerģijas avotu, tādējādi dodot ievērojamu ieguldījumu ilgtspējīgā un drošā energoapgādē. Tāpēc referents uzskata, ka jāīsteno operatīva kodoltermiskās enerģijas attīstības programma, iekļaujot arī dalībvalstu brīvprātīgus papildu budžeta ieguldījumus konkrētiem projektiem, lai pēc iespējas saīsinātu komerciālas kodolsintēzes spēkstacijas radīšanai nepieciešamo laiku.

Galvenais posms kodoltermiskās enerģijas attīstībā ir ITER iekārta. Pagājušā gada jūnijā seši partneri (ES, ASV, Krievija, Japāna, Ķīna un Dienvidkoreja) pēc ilgām sarunām visbeidzot parakstīja starptautisku vienošanos par ITER reaktora būves vietu.

Šajās sarežģītajās sarunās visas Eiropas iestādes un dalībvalstis kopā ar pārējiem partneriem uzņēmās stingras saistības attiecībā uz programmām un budžetu, lai atbalstītu celtniecības vietu Eiropā (Kadarašā, Francijā). Vēl nesen Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja vairākkārt uzsvēra, ka Eiropas Savienībai nemainīgi jāturpina uz reaktoru celtniecību orientēta stratēģija un jāuztur vadošā loma kodolenerģijas pētniecībā. Šajā nolūkā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja ir atkārtoti mudinājusi Komisiju un Padomi pieņemt nepieciešamos lēmumus (tostarp, protams, attiecībā uz visu galveno darbību un programmu atbilstīgu finansējumu), lai nodrošinātu, ka ITER iekārtu patiešām cels Eiropā.

Šo sarunu pozitīvais iznākums, izvēloties ES par ITER reaktora būves vietu, tagad prasa pieņemt saskaņotus lēmumus un veikt saskaņotus pasākumus šajā un nākamajās pamatprogrammās.

Saskaņā ar starptautisko nolīgumu par ITER, izmaksu un piešķirto pasūtījumu sadalījums starp partneriem ITER komponentu iegādei, paredz konkrētas saistības uzņēmējvalstij, respektīvi ES. Pēc Komisijas ierosinājuma šim mērķim ir nepieciešams atbilstīgs budžets ITER celtniecībai.

Tajā pašā laikā pēc ITER iekārtas izveides tā pilnvērtīgas un efektīvas ekspluatācijas nodrošināšanai būs nepieciešams atbilstošs skaits kvalificētu Eiropas zinātnieku , kā arī augsta līmeņa zināšanas fizikas un tehnoloģiju jomā. Tāpēc ITER celtniecības laikā Eiropas kodolsintēzes programmas – tā sauktās saistītās programmas – budžets un pārvaldība ir pienācīgi jāatbalsta.

Šajā sakarā referents ierosina šādus priekšlikumus:

· Pilnīgs atbalsta visai Eiropas kodolsintēzes programmai. Jāsaglabā nopietna pētniecības programma, lai nodrošinātu ITER investīciju atmaksāšanos. Šajā sakarā Komisija nedrīkst pieļaut nekādu nozīmīgu budžeta samazinājumu.

1. Nepieciešama ITER Eiropas aģentūra. Pēc Komisijas ierosinājuma to dibinās saistībā ar Euratom līgumu kā kopuzņēmumu. Referents piekrīt, ka šī aģentūra nodrošinās līdzekļus Euratom tā starptautisko saistību izpildei saskaņā ar ITER nolīgumu un Euratom ieguldījuma ITER un plašākas pieejas pasākumu ar Japānu nodrošināšanai. Šī pati aģentūra būs atbildīga arī par visu ITER celtniecības atbalsta pasākumu vadīšanu un administrēšanu, kā noteikts Komisijas priekšlikuma pielikumā, daļā„ ITER projekta īstenošana”. Referents, tāpat kā gandrīz visi kodolsintēzes pētniecības nozarē iesaistītie, ir pārliecināts, ka ITER celtniecība ir tik vērienīgs mērķis, ka tas ir pelnījis – vismaz visā nākamajā desmitgadē – īpašas struktūras izveidi, kuras darbība virzīta vienīgi ITER projekta labākai un ātrākai īstenošanai.

2. Jāturpina īstenot stingru saistīto pētniecības programmu ar īpašu budžetu. Lai pēc ITER izveides to visracionālāk ekspluatētu un uzturētu Eiropas vadošo lomu fizikas un kodolsintēzes tehnoloģiju jomā, ITER celtniecības laikā jāturpina plaša pētniecības programma (saistītā programma), kā noteikts Komisijas priekšlikuma Pielikumā. Referents uzskata, ka šai programmai jāpiešķir pienācīgs atbalsts kā iezīmēta apropriācija no kopējā kodolsintēzes budžeta, kā to ierosina galvenais referents ziņojuma projektā par Euratom Septīto pamatprogrammu.

3. Saistīto pētniecības programmu nevada ITER aģentūra. Pievienojoties gandrīz visu kodolsintēzes pētniecības nozarē iesaistīto domām, referents uzskata, ka visi saistītās pētniecības programmas pasākumi, tostarp demonstrējumu kodolspēkstacijas un citu iekārtu iespējamās celtniecības sagatavošanas pasākumi, kas noteikti Komisijas priekšlikuma pielikumā (tas ir, pasākumi, kas nav minēti iepriekš 1. punktā), jāīsteno un jāvada neatkarīgi no ITER aģentūras. Visas šīs darbības tāpat kā iepriekšējās pamatprogrammās uzrauga tā pati vadības struktūra, iekļaujot asociāciju nolīgumus un Eiropas Kodolsintēzes attīstības nolīgumu. Patiesībā referents ir pilnīgi pārliecināts – ir pierādījies, ka integrētai pieejai kodolsintēzes pētniecības pasākumiem un dalībvalstu kodolsintēzes asociāciju pilnīgai iesaistīšanai līdz šim ir bijušas sekmes patiesi eiropeiskas pētniecības jomas izveidošanā kodolsintēzes pētniecībā, izvirzot ES par pasaules līderi fizikas un kodolsintēzes tehnoloģiju jomā.

4. Eiropas lielākajai kodolpētniecības iekārtai JET ir jābūt pilnībā spējīgai funkcionēt. Tomēr, tā kā JET uzturēšana patērē gandrīz pusi no saistītās programmas budžeta līdzekļiem, ir svarīgi garantēt iekārtas drošību, veicot tās zinātnisko rezultātu regulāru novērtējumu.

5. Jāsaglabā ES vadošā loma pasaulē kodoltermiskās enerģijas pētniecības jomā. ITER celtniecība Eiropā vēl negarantē ES vadošās lomas saglabāšanu pasaulē. ITER sekmīgai ekspluatācijai kopumā un jo īpaši ES efektīvai dalībai ITER eksperimentālajā darbā ir nepieciešama stingra un patiesi eiropeiska pētniecības un attīstības programma, iesaistot visas dalībvalstis. Referents atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pētniecības un attīstības pasākumiem ITER darbības sagatavošanai attiecībā uz toroidālās magnētiskās hermetizācijas iekārtām, kas jau darbojas, vai tiek celtas visās dalībvalstīs. Šādu iekārtu ekspluatācija ITER celtniecības laikā (kas ilgs desmit gadus) paplašinās zināšanas vairākos ar ITER saistītos jautājumos un būs noteicošais faktors efektīvai eksperimentālai darbībai ITER projektā. Tomēr referents uzskata, ka šajā – uz dažādiem zinātniskiem argumentiem pamatotajā programmā iekļauto iekārtu pārbaude jāveic, uzsākot Septīto pamatprogrammu.

6. Jānodrošina atbilstīgi cilvēku resursi. ITER realizācijai nepieciešams ievērojams atbalsts no Euratom kodolsintēzes budžeta, kā arī atbilstīgi apmācīta personāla pat vēl lielāks pieaugums. Referents uzskata, ka šādu prasību izpildei ES ir ne tikai jāparedz augsta līmeņa izglītības programmas, tostarp Eiropas doktorantūras dibināšana kodolzinātnes fizikas un tehnikas jomā, bet arī jākoncentrējas uz zinātniskām programmām, kas var nodrošināt jaunajai fiziķu un inženieru paaudzei pienācīgu apmācību.

7. Jāsniedz stingrs atbalsts operatīvai kodolsintēzes attīstības programmai. Referents ir stingri pārliecināts, ka jāīsteno operatīva kodolsintēzes attīstības programma, lai pēc iespējas drīz sasniegtu mērķi – uzbūvētu DEMO (demonstrējumu kodolspēkstaciju). Šajā nolūkā referents uzskata, ka lielāks uzsvars jāliek uz tiem pētniecības pasākumiem, kas noteikti Komisijas priekšlikuma pielikuma apakšnodaļā „Reaģēšana uz jaunām un neparedzētām politikas vajadzībām”. Tomēr referents uzskata, ka jāizstrādā stratēģijas, iekļaujot arī dalībvalstu brīvprātīgus papildu budžeta ieguldījumus konkrētiem projektiem, lai varētu laikus reaģēt un vienlaicīgi uzsākt pēc iespējas plašāku pētniecības darbību, tādējādi enerģētikas krīzes padziļināšanās gadījumā saīsinot komerciālas kodolsintēzes spēkstacijas radīšanai nepieciešamo laiku.

Kodola skaldīšanas un aizsardzības pret radiāciju pamatnostādnes

Tā kā Euratom budžeta līdzekļi ir ierobežoti, referents uzskata, ka ES jāpiešķir prioritāte to pētniecības pasākumu finansēšanai, kas saistīti ar drošību un atkritumu apsaimniekošanu, lai nodrošinātu pašreizējo reaktoru drošāku ekspluatāciju.

Reaktoru sistēmas Referents uzskata, ka pasākumā „Reaktoru sistēmas” zemāka prioritāte jāpiešķir mērķim „pētīt progresīvāku tehnoloģiju potenciālu, lai piedāvātu vēl drošāku, ekonomiskāku un konkurētspējīgāku kodolenerģijas izmantojumu”. Jaunās paaudzes reaktoru pētniecību dalībvalstis var labāk veikt ciešā sadarbībā ar privāto sektoru.

Kopuzņēmumi kodola skaldīšanas un aizsardzības pret radiāciju jomā. Referents uzskata, ka kopuzņēmumu dibināšana saskaņā ar Euratom līgumu ir atzinīgi vērtējuma, ja tie var reāli uzlabot savā atbildībā esošo darbību pārvaldības efektivitāti, kā arī zinātnisko rezultātu kvalitāti. Šajā sakarā referents atzīst, ka kopuzņēmumu veidošana radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā to ierosināja Komisija, patiešām varētu nodrošināt labāku vidi drošāku un efektīvāku kodolatkritumu apsaimniekošanas tehnoloģiju attīstībai.

(CNS)

ATZINUMS Sniegusi Budžeta komiteja (23.6.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par priekšlikumu Padomes lēmumam par īpašo programmu, ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu (2007–2011) par kodolpētniecības un mācību pasākumiem
(COM(2005)0445 – C6‑0386/2005 – 2005/0190(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Marilisa Xenogiannakopoulou

am

ĪSS PAMATOJUMS

1. Priekšlikuma galvenie elementi

Pašreizējie priekšlikumi īpašajai programmai attiecas uz to pašu laika posmu, uz kuru attiecas pamatprogramma, t.i., 2007.–2011. gadam, kas savukārt atbilst Euratom līguma 7. pantam. Saskaņā ar minētā panta otro daļu pētniecības programmas izstrādā laika posmam, kas nepārsniedz piecus gadus. Tādējādi pašreizējie priekšlikumi neattiecas uz to pašu laiku, kam paredzētas EK īpašās programmas.

Saskaņā ar paredzēto likumdošanas procedūru Komisija ierosina atjaunot šīs īpašās programmas 2012.–2013. gadam, ja to neliedz neparedzēti apstākļi.

Šim lēmumam pievienotajā „Tiesību akta finanšu pārskatā” noteikta ietekme uz budžetu, kā arī cilvēkresursi un administratīvie resursi, ietverot provizoriskus rādītājus par laikposmu no 2012. līdz 2013. gadam.

Komisija ir paredzējusi izveidot izpildaģentūru, kurai uzticēs dažus uzdevumus, kas jāveic, lai īstenotu īpašo programmu.

Šī īpašā programma ietver divas tematiskās prioritātes.

· Kodoltermiskās enerģijas pētniecība: izstrādāt zināšanu bāzi un īstenot Starptautisko kodoltermisko eksperimentālo reaktoru (ITER) kā galveno pasākumu drošu, ilgtspējīgu, videi nekaitīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu spēkstaciju reaktoru prototipu izveidošanai. Šajā tematiskajā prioritātē ietilpst turpmāk noradītās darbības jomas.

                      –         ITER realizēšana

                      –         Pētniecība un attīstība ITER darbības sagatavošanai

                      –         Tehnoloģiskās darbības DEMO sagatavošanai

                      –         Pētniecības un attīstības darbības ilgākā laikā

                      –         Cilvēkresursi, izglītība un mācības

                      –         Infrastruktūra

                      –         Reaģēšana uz jaunām vajadzībām un neparedzētām politikas                                      vajadzībām.

· Kodola skaldīšana un aizsardzība pret radiāciju: veicināt kodola skaldīšanas un citu radiācijas izmantojumu veidu drošu izmantošanu un ekspluatāciju rūpniecībā un medicīnā. Šajā tematiskajā prioritātē ietilpst turpmāk norādītās darbības jomas.

–         Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana

–         Reaktoru sistēmas

–         Aizsardzība pret radiāciju

–         Atbalsts un pētniecības infrastruktūrām un piekļuve tām

–         Cilvēkresursi un apmācības, tostarp mobilitāte.

Turklāt šai īpašajai programmai ir svarīgi jauninājumi, kas, to īstenojot, īpaši jāņem vērā.

–    Labāka pieeja valstu pētniecības programmu koordinācijai jomā, kas attiecas uz kodola skaldīšanu un aizsardzību pret radiāciju.

–    Kopīga ITER īstenošana starptautiskā līmenī, Eiropas kopuzņēmuma izveide ITER vajadzībām un turpmāka koordinācijas uzlabošana integrēto Eiropas kodoltermiskās enerģijas pētniecības pasākumu jomā.

–    Pieeja ar precīzāk noteiktiem starptautiskas sadarbības mērķiem katram tematam ir paredzēta ar īpašiem sadarbības pasākumiem, kas nosakāmi darba programmās atbilstīgi paredzētajai stratēģiskajai pieejai attiecībā uz starptautisko sadarbību.

–    Aspektu, kas ļautu elastīgi reaģēt uz jaunajām vajadzībām un neparedzētām politiskām vajadzībām, iekļautu katrā tematā, un īstenošanas pamatā būs pieredze, kas gūta, sniedzot zinātnisku atbalstu politikai un jaunām un topošām zinātnes un tehnoloģiju shēmām, kas ieviestas sestajā pamatprogrammā, kā arī nākotnes un jauno tehnoloģiju shēmai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (ICT) jomā.

Īpašās programmas darbības laikā un tās paredzamajā pagarinājumā līdz 2013. gadam var rasties iespējas izveidot efektīvus kopuzņēmumus, piemēram, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Komisijas dienesti atbilstīgā laikā iesniegs Padomei priekšlikumus par šādu uzņēmumu izveidošanu.

2. Atzinuma sagatavotājas ieteikumi

Konsekvences labad atzinuma sagatavotāja ierosina veikt vienādus grozījumus visās septiņās īpašajās pētniecības programmās.

Standarta grozījumā ir atsauce uz daudzgadu finanšu shēmu un nepieciešamību ievērot 1.a izdevumu kategorijas maksimālo apjomu.

Pārējie ierosinātie grozījumi attiecas uz pareizu finanšu pārvaldību un īpašās programmas finansēto darbību efektīvu īstenošanu.

Lai uzlabotu Kopienas finansēto pētniecības pasākumu finansiālo uzraudzību, atzinuma sagatavotāja uzskata, ka Komisijai ir regulāri jāinformē budžeta lēmējinstitūcija par īpašo programmu īstenošanu un laikus jāsniedz tai informācija ikreiz, kad tā ir paredzējusi atkāpties no vispārējā budžetā noteiktā izdevumu sadalījuma.

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums Nr. 1 1.a punkts (jauns)

1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajam finansējumam jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 1.a izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu lems ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 38. punkta noteikumiem;

Pamatojums

Standarta grozījums

Lēmuma priekšlikums

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 2 3. panta 1.a daļa (jauna)
	Komisija veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārliecinātos, ka finansētās darbības ir veiktas efektīvi un atbilstoši Finanšu regulas noteikumiem.
Grozījums Nr. 3 3. panta 1.b daļa (jauna)
	Programmas kopējie administratīvie izdevumi, tostarp izpildaģentūras iekšējie un pārvaldības izdevumi, atbilst attiecīgajā programmā paredzētajiem uzdevumiem, un par tiem lemj budžeta lēmējinstitūcija, kā arī likumdevēja iestāde.
Pamatojums
Izpildaģentūrai piešķirtajām apropriācijām jābūt saskaņā ar noteikumiem Rīcības kodeksā par izpildaģentūras izveidi un Padomes Regulu Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus. Tas nodrošinās pienācīgu finansējumu programmas darbībām.
Grozījums Nr. 4 3. panta 1.c daļa (jauna)
	Budžeta apropriācijas izlieto atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam, proti, ievērojot gan ekonomijas, gan lietderības un efektivitātes, gan arī proporcionalitātes principu.
Grozījums Nr. 5 5.a pants (jauns)
	5.a pants
	Komisija laikus informē budžeta lēmējinstitūciju ikreiz, kad tā ir paredzējusi atkāpties no izdevumu sadalījuma, kas noteikts gada budžeta piezīmēs un pielikumā.
Pamatojums
Šo procedūru ieviesa 1999. gada oktobrī, kad Budžeta komiteja un Komisija panāca vienošanos. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka procedūra jāsaglabā, lai uzlabotu 7. pamatprogrammas īpašajām programmām piešķirto līdzekļu izlietojuma uzraudzību.
Grozījums Nr. 6 7. panta 1.a punkts (jauns)
	Novērtējuma ziņojumā novērtē, vai finanšu pārvaldība ir pareiza. Tajā izvērtē programmas pārvaldības efektivitāti un pareizību budžeta un ekonomijas aspektā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes lēmumam par īpašo programmu, ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu (2007–2011) par kodolpētniecības un mācību pasākumiem
Atsauces	COM(2005)0445 – C6-0386/2005 – 2005/0190(CNS)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.11.2005
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Marilisa Xenogiannakopoulou 20.9.2004
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	22.6.2006
Pieņemšanas datums	22.6.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	14 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Herbert Bösch, Simon Busuttil, Bárbara Dührkop Dührkop, Markus Ferber, Ingeborg Gräßle, Nathalie Griesbeck, Anne E. Jensen, Wiesław Stefan Kuc, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Antonis Samaras, Esko Seppänen, Nina Škottová, Helga Trüpel, Yannick Vaugrenard, Ralf Walter
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

• [1]  OV C 49, 28.2.2006., 37. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes lēmumam par īpašo programmu, ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu (2007–2011) par kodolpētniecības un mācību pasākumiem
Atsauces	COM(2005)0445 – C6-0386/2005 – 2005/0190(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	14.11.2005
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 17.11.2005
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.11.2005		EMPL 17.11.2005	ENVI 17.11.2005
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	EMPL 5.10.2005		ENVI 29.11.2005
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Umberto Guidoni 5.10.2005
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu
Finansējuma grozījumi   Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums
Izskatīšana komitejā	31.1.2006		21.2.2006	3.5.2006	30.5.2006	19.6.2006
Pieņemšanas datums	3.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	38 4 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Šarūnas Birutis, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Den Dover, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Umberto Guidoni, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Vincenzo Lavarra, Pia Elda Locatelli, Eluned Morgan, Reino Paasilinna, Umberto Pirilli, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Teresa Riera Madurell, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras Roca, Dominique Vlasto
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, María del Pilar Ayuso González, Avril Doyle, Edit Herczog, Peter Liese, Erika Mann, Lambert van Nistelrooij, Vittorio Prodi, John Purvis
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums	10.10.2006
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...