ZIŅOJUMS par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu

12.10.2006 - (2006/2082(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Werner Langen

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu

(2006/2082(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Rīcības plāns par biomasas izmantošanu” (KOM(2005)0628),

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „ES stratēģija biodegvielu jomā” (KOM(2006)0034),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvu 2001/77/EK par tādas elektroenerģijas pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot atjaunojamos enerģijas avotus[1],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā[2],

–   ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju par atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā[3],

–   balstoties uz Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu, kā arī Lauksaimniecības komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Transporta un tūrisma komitejas atzinumus (A6-0347/2006),

A.  tā kā, cita starpā, ir vairāk jāizmanto ilgtermiņā biomasa kā enerģijas avots un no tās iegūtā enerģija ir jāizmanto pēc iespējas plašākā mērogā, it īpaši mežsaimniecībā, lauksaimniecībā un atkritumu apsaimniekošanā;

B.  tā kā uzdevumi enerģētikas jomā ir jāatrisina ar ievērojamiem, neatliekamiem energoefektivitātes uzlabojumiem, energoresursu taupīšanu un vienlaikus ar atjaunojamu enerģijas avotu paplašināšanu;

C. tā kā biomasu primāri var izmantot elektrības, siltuma un ūdeņraža, un metana ražošanā, degvielas ražošanā, kā arī ķīmiskajā, pārtikas produktu, papīra un kokapstrādes rūpniecībā;

D. tā kā biomasa ir vienīgā no atjaunojamiem enerģijas avotiem, kas satur oglekli, un tā kā tādēļ ir jāņem vērā tādu produktu enerģētiskā izmantošana un ražošana, kuru sastāvā ir ogleklis;

E   tā kā pastiprināta biomasas izmantošana var veicināt enerģijas politikas trīs galveno mērķu, proti, energoapgādes drošības, konkurētspējas un vides saglabāšanas, īstenošanu, samazinot siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas;

F.  tā kā bioenerģijas izmantošanas veids un kultūraugu izvēle noteiks, vai bioenerģijas izmantošana samazinās siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas;

G. tā kā transporta nozare ir atbildīga par vairāk nekā 20 % siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijām, kaut arī šī nozare nav iesaistīta emisiju tirdzniecības mehānismā; tā kā ir sagaidāms, ka šīs emisijas nākamajos gados palielināsies, un tā kā biodegvielas ir viens no veidiem, kā uzlabot nozares rādītājus vides aizsardzības jomā;

H. tā kā bioenerģijas izmantošana varētu samazināt atkarību no ārējiem enerģijas avotiem un veicināt ekonomisko attīstību un radīt jaunas nodarbinātības iespējas lauku reģionos;

I.   tā kā dalībvalstis neievēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā un nosaka ļoti zemus mērķus;

J.   tā kā biomasas izmantošana šodien vēl ir saistīta ar loģistikas un tehniskām grūtībām, kuru pamatā ir salīdzinoši zems enerģijas saturs, decentralizēta piegāde, izejvielu dažādība un degvielu sintēze;

K. tā kā otrās paaudzes BTL („biomass to liquids” — degviela, ko iegūst no biomasas) degvielām ir ievērojami lielāka enerģētiskās izmantojamības kapacitāte nekā pirmās paaudzes biodegvielām (augu eļļa, biodīzelis, etanols);

L.  tā kā Kopienu tiesiskais regulējums par benzīna kvalitāti aizliedz izmantot maisījumus, kuru sastāvā ir vairāk nekā 5 % bioetanola;

M. tā kā pastāv tehnoloģija otrās paaudzes biodegvielu ražošanai, pieaug pieprasījums pēc augstvērtīgas degvielas un ir izveidota arī infrastruktūra un piedziņas sistēmas;

N. tā kā visā pasaulē ir ekonomiski iespējams pāriet uz oglekli saturošu produktu ražošanu, izmantojot sintētiskas degvielas, kā to parāda Dienvidāfrikas un Trinidadas piemēri; tomēr šī otrās paaudzes biodegvielu ražošana nedrīkst kavēt pirmās paaudzes degvielu ražošanu, ko dalībvalstis īsteno saskaņā ar Direktīvu 2003/30/EK;

O. tā kā, nosakot ES politiku biomasas izmantošanas veicināšanai, ir vajadzīga integrēta pieeja, kas nodrošina visu izmantošanas veidu savstarpējo konkurenci;

P.  tā kā saskaņā ar subsidiaritātes principu rīcības plānam par biomasas izmantošanu ir jānodrošina dalībvalstīm lēmumu pieņemšanai nepieciešamā rīcības brīvība un elastība, lai tās pašas var noteikt mērķus un politiskos pasākumus, kā arī instrumentus bioenerģijas izmantošanai ar noteikumu, ka šie politiskie pasākumi netraucē dalībvalstu savstarpējai konkurencei;

Q. tā kā rentabilitāte un ilgtspēja ir svarīgi aspekti, lai ekoloģiski saprātīgi veicinātu bioenerģijas izmantošanu, saistot augsta līmeņa vides drošību ar ekonomiski noturīgu ilgtermiņa finansējumu;

R.  tā kā, lai īstenotu mērķus par vides ilgtspēju un siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanu, ir jānodrošina, ka biodegvielu kopējais dzīves cikls no lauka līdz degvielas uzpildes punktam, ietverot visu transportēšanu, rada ievērojami zemāku oglekļa izplūdi nekā fosilā degviela;

S.  tā kā ir jāizvērtē jautājums par vietējo ražošanu un biomasas ievešanu, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienībā tiek veicināta biomasas ražošanas kā patstāvīgas nozares attīstība, kā arī ņemot vērā iespējamos papildu ienākumus lauksaimniecībai;

T.  tā kā biodegvielas nozares attīstība Eiropā piedāvā iespējas biodegvielu tehnoloģijas nodot tālāk jaunattīstības valstīm, kuras ir cietušas naftas cenu paaugstinājuma dēļ;

U. tā kā skaidru vides standartu un garantiju trūkums, it īpaši attiecībā uz biodegvielām, var radīt ievērojamas negatīvas sekas, piemēram, tropisko mežu izciršana palielinās, kamēr siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas neizdodas samazināt;

V. tā kā ir jāpārskata Eiropas Savienībā spēkā esošie noteikumi attiecībā uz biomasas labāku izmantošanu;

W. tā kā ir jārada līdzsvars starp preču ražošanu un enerģijas izmantošanu un tā kā enerģijas reģenerācija ir tikai viena no vairākām biomasas izmantošanas iespējām;

X. tā kā tādu produktu ķīmiskā izmantošana, kurus iegūst no dzīvnieku taukiem un augu eļļām, ir konkurētspējīga tautsaimniecības joma, kuras pastāvēšanu nedrīkst apdraudēt;

Y. tā kā koksnes un koksnes blakusproduktu kā materiālu izmantošana rūpniecībā ir konkurētspējīga nozare, kas rada darbavietas un vērtību, kuras eksistenci nedrīkst apdraudēt;

Z.  tā kā citas ārpus Eiropas esošas valstis ir spērušas nozīmīgus soļus, lai veicinātu biodegvielu ražošanu, un ir ļoti veiksmīgi ienākušas degvielu tirgū,

1.  atzinīgi novērtē abus Komisijas paziņojumus par rīcības plānu attiecībā uz biomasas izmantošanu un par ES stratēģiju biodegvielu jomā;

2.  atbalsta Komisijas novērtējumu par biomasas izmantošanas attīstību un šķēršļiem tās tālākā izplatīšanā enerģētikas jomā;

3.  pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības stratēģijai par biodegvielu veicināšanu, īpaši ņemot vērā Lisabonas stratēģiju, ir jābūt orientētai uz efektivitāti un ilgtspēju un pasākumi nedrīkst radīt pārmērīgi augstas administratīvās izmaksas;

4.  uzskata, ka ir jāveido pārredzami un atvērti biomasas un biodegvielu tirgi reģionālā, valsts un ES līmenī, kuri atbilst ilgtspējīgas ražošanas standartiem, un ka šie tirgi ir jāintegrē Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sistēmā un tiem ir jābūt savienojamiem vienā pārredzamā un konkurētspējīgā enerģijas tirgū;

5.  uzskata, ka biodegvielas ražotājiem ir vajadzīga konsekventa investīciju un cenu politika vidējam laika posmam dalībvalstu un Eiropas Savienības līmenī, kura ļaus atgūt investīcijas pieņemamā laika periodā;

6.  pieprasa, lai Komisija darbojas vienota Eiropas biomasas tirgus labā un aicina dalībvalstis novērst šķēršļus valsts un savstarpējā līmenī;

7.  pieņem, ka rīcības plāns par biomasas izmantošanu un iesniegtais paziņojums par stratēģiju biodegvielu jomā ir pamats konkrētiem un iedarbīgiem pasākumiem;

8.  pieprasa, lai Komisija vēlreiz pārbauda mērķus, kas izvirzīti rīcības plānā par biomasas izmantošanu siltuma, elektrības un biodegvielas ražošanai, ņemot vērā izmaksu konkurētspēju, efektivitāti un ražotās enerģijas apjomu katrā nozarē;

9.  uzskata, ka Komisijai ir atkārtoti jāizskata visi rīcības plāni un direktīvas, lai nodrošinātu bioenerģijas un biodegvielu racionālu ražošanu un izmantošanu, un ka tas jādara galvenokārt augkopības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomās;

10. piekrīt Komisijai, ka biomasas izmantošana stacionārās ierīcēs, piemēram, dzinējos, apsildes un dzesēšanas iekārtās, var dot būtisku ieguldījumu, lai sasniegtu ES izvirzīto mērķi samazināt siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisijas; pieprasa atbalstīt rentablu un ilgtspējīgu biomasas ražošanu un izmantošanu elektrības, ūdeņraža un metana ražošanas, transporta, kā arī apsildes un dzesēšanas jomā, veicot atbilstīgus pasākumus, ja vajadzīgs, saskaņā ar Kioto protokolā noteikto mērķu īstenošanu un 2°C klimata paildzināšanu; aicina šajā sakarā veltīt īpašu uzmanību rajonu apkures tīklu konversijai;

11. uzskata, ka palīdzībai un atbalstam attiecībā uz biomasas izmantošanu atjaunojamas enerģijas ieguvē nav jārada traucējumi konkurencei izejvielu tirgos ilgtermiņā;

12. pieņem, ka, pamatojoties uz brīvprātīgu vienošanos, var uzsākt ātrāku attīstību un intensīvāku biomasas un biodegvielu izmantošanu, un aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā, tostarp, piemērojot vides prasības attiecībā uz emisijām, nevis uz degvielas izvēli;

13. uzskata, ka koksnes biomasa, ņemot vērā tirgus apjomu un rīcībā esošās izmantošanas iespējas, ir īpaši piemērota, lai visā Eiropā izveidotu darboties spējīgus tirgus, turklāt ir jāatceras pašreizējā tirgus trūkumi un pieaugošās cenas; tāpēc atbalsta Komisijas nodomu pēc iespējas drīz iesniegt rīcības plānu par mežsaimniecību;

14. tomēr uzskata, ka koksnes biomasas izmantošana nedrīkst apdraudēt dabisko mežu attīstību, apstādināt sākotnēji pārāk intensīvi izmantoto mežu ataudzes laiku vai izraisīt monokultūru vai eksotisku augu sugu plantāciju platību palielināšanos, un tai vienmēr ir jābūt saistītai ar mežu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanos;

15. aicina dalībvalstis finansiālo atbalstu biomasas jomā noteikt, ņemot vērā nevis apjomu, bet attiecīgās iekārtas efektivitāti, siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju ievērojamu samazināšanu, kā arī ievērojamus labumus vides un energoapgādes drošības jomā atbilstīgi papildinājuma principam, ņemot vērā nepieciešamā atbalsta veidu un apjomu, lai panāktu noteikta biomasas veida iekļuvi tirgū;

16. aicina dalībvalstis veicināt vispirms tādus enerģijas ražošanas veidus, kurus īsteno saskaņā ar piegādes ķēdes līgumiem starp lauksaimniekiem un uzņēmumiem, kas izmanto biomasu enerģijas ražošanā;

17. sagaida, lai dalībvalstis saskaņā ar regulējumu struktūrpolitikas un lauksaimniecības politikas jomā veicina investīcijas biomasas un biodegvielu ražošanā un izmantošanā, kas, ņemot vērā politiku saistībā ar klimatu, ir visefektīvākais veids un pievērš īpašu uzmanību vidi saudzējošām, reģionāli pielāgotām un tradicionālām kultūrām; uzskata, ka šādu veicināšanas shēmu rezultātā nekādā gadījumā nedrīkst mazināties ilgtspējīga vietējo pārtikas produktu ražošana;

18. sagaida, ka dalībvalstis izstrādā valsts rīcības plānus par biomasas izmantošanu, savlaicīgi saista tos ar viņu pašu struktūrpolitikas un lauksaimniecības politikas pasākumiem un aktualizē šādus valsts rīcības plānus noteiktos laika intervālos; un turklāt sagaida, ka tās dara visu iespējamo, lai panāktu Direktīvas 2003/30/EEK mērķu izpildi;

19. aicina Komisiju, ņemot vērā labi lietojamus salīdzinošos pētījumus par dažādiem importētiem un ES ražotiem biomasas veidiem, pārbaudīt biomasas un biodegvielu izmantošanas ilgtspēju attiecībā uz vidi, klimatu un sabiedrību visās jomās, iesniegt pārskatu par atbilstību Kopienas acquis un līdz 2007. gada beigām nosūtīt ziņojumu Parlamentam un Padomei;

20. aicina Komisiju un dalībvalstis, ņemot vērā arvien plašāku biomasas izmantošanu enerģijas nolūkos, nodrošināt dabas aizsardzības, ainavas, lauku teritoriju un mežu pārvaldības interešu un ierobežojumu ievērošanu;

21. sagaida, ka Komisija, ņemot vērā stratēģisku vides novērtējumu, sagatavo priekšlikumus par biomasas rentablas un ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanu apsildes un dzesēšanas jomā gan valsts, gan privātajā sektorā;

22. uzskata, ka, ņemot vērā pretrunīgās prasības par biomasas ražošanu no atkritumiem, ir svarīgi bioenerģijas ražošanu neizmantot kā pamatojumu, lai sekmētu atkritumu sadedzināšanu nevis resursus taupošus paņēmienus, kā, piemēram, atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi vai kompostēšanu;

23. sagaida, ka saistībā ar tiesiskā regulējuma pārbaudi attiecībā uz atkritumiem, ņemot vērā enerģijas efektivitāti, atvieglo nepārstrādājamo atkritumu, tostarp, lauksaimniecības blakusproduktu, izmantošanu degvielas ražošanā, izņemot tos, kas nāk no reģioniem, kurus ir skārusi pārtuksnešošanās; tomēr atzīmē, ka tas ir iespējams tikai ar nosacījumu, ka nerodas traucējumi otrreizēji pārstrādājamo materiālu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei;

24. aicina Komisiju novērst šķēršļus Eiropas Savienības tiesību aktos, lai radītu iespējas biogāzes ieguvei un šajā nolūkā veicinātu kūtsmēslu vai organisko atkritumu fermentēšanu;

25. pieprasa atvērt gāzes tīklus biogāzes iepludināšanai un transportēšanai bez diskriminācijas, ja tas ir tehniski iespējams un to var droši iekļaut dabiskās gāzes sistēmā;

26. sagaida, ka kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros pārvaldes procedūras bioenerģijas ražošanai un izmantošanai vienkāršo un piemēro visās dalībvalstīs;

27. uzsver, ka atbalstu enerģijas kultūru veicināšanai ieviesa kā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas daļu;

28. uzsver to, ka ilgtspējas nodrošināšanas nolūkā biomasas izmantošana ir jāīsteno pēc iespējas tuvāk vietām, kur audzē lauksaimniecības izejvielas, tādējādi samazinot enerģijas zudumu transporta izmantošanas dēļ; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot lauku attīstības fondus, lai sabiedriskās iestādes lauku reģionos apsildes nolūkā veiktu pāreju uz bioenerģijas lietošanu;

29. prasa atzīt un veicināt laukaugu kultūru, piemēram, labības, sadedzināšanu;

30. atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver Kopienas intervences labības krājumu izmantošanas nozīmi bioenerģijas ražošanā; uzsver, ka tādējādi būs iespējams samazināt intervences labības izvedamo daudzumu, tādējādi ES atvieglojot to saistību izpildi, kuras tā ir uzņēmusies PTO; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt pienācīgus stimulus, lai nodrošinātu pēc iespējas liela intervences labības apjoma izmantošanu šādā veidā;

31. atzinīgi novērtē Komisijas paziņojumā noteikto mērķi joprojām veicināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu, tostarp, biodegvielu ražošanā un lietošanā transporta jomā, neierobežojot dalībvalstu brīvību izvēlēties citas atjaunojamas tehnoloģijas, kā arī jomu un piemērojuma veidu, kurā biomasa dod vislabākos rezultātus attiecībā uz siltumnīcefektu un enerģiju;

32. aicina dalībvalstis veicināt biodegvielu izmantošanu ar nodokļu un nodevu sistēmas palīdzību, lai padarītu biodegvielu ražošanu un izmantošanu pievilcīgāku; aicina Komisiju iedrošināt dalībvalstis palielināt atbalstu, ko tās sniedz koordinētai politikai šajā jomā;

33. aicina Komisiju, veidojot dialogu ar naftas un gāzes kompānijām un transportlīdzekļu ražotājiem, uzlabot videi draudzīgu transportlīdzekļu pieejamību, kā arī biodegvielas sadali un patērētāju piekļuvi biodegvielai;

34. aicina Komisiju likvidēt visus nepamatotos šķēršļus biomasas un biodegvielu tirgū, neaizmirstot par vides, veselības un ilgtspējas apsvērumiem, kas ir šo pasākumu pamatā;

35. atbalsta Komisijas nodomu ilgstoši veicināt pētniecību un attīstību it īpaši otrās paaudzes biodegvielu jomā un atvieglot šo degvielu tehnisko ieviešanu; norāda uz 7. Pētniecības pamatprogrammu un prasa, lai Padome un Komisija pieņem Parlamenta priekšlikumu, lai no enerģijas pētniecības finansējuma divas trešdaļas tiek veltītas atjaunojamās enerģijas pētniecībai;

36. uzskata, ka otrās paaudzes biodegvielas (BTL degvielas) nodrošina ievērojami lielāku enerģijas izmantošanas jaudu nekā pirmās paaudzes biodegvielas;

37. uzskata, ka pēc iespējas drīz ir jānosaka tehniskie standarti biodegvielu jomā un jāpārskata Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīva 98/70/EK par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti un tās sakaru ar biodegvielu lietošanu, nepieļaujot kompromisus vides un veselības apsvērumos, kuri veido šo pasākumu pamatu; uzsver, ka pašreizējie standarti ir tikai jākoriģē vai Direktīva 98/70/EK ir jāgroza tikai tad, ja Komisija ir izvērtējusi lielāka biodegvielu piejaukuma benzīnam un dīzeļdegvielai lietošanas ietekmi uz gaisa kvalitāti;

38. pieprasa pārstrādāt spēkā esošo standartu EN 14214, lai iekļautu citus biomasas veidus;

39. aicina izstrādāt definīciju dažādiem otrās paaudzes biodegvielu veidiem, lai, ņemot vērā ietekmi uz vidi, noteiktu atšķirības starp degvielām, kas iegūtas no mežkopības produktiem, un degvielām, kas iegūtas lignocelulozes atkritumu pārstrādes rezultātā, no poligonos noglabātiem organiskiem atkritumiem, kā arī augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām;

40. atbalsta tehnoloģiskas platformas izveidi biodegvielu jomā, iekļaujot visus tehnoloģiju nodrošinātājus, kas iesaistīti enerģijas kultūru attīstībā, ražošanā, pārstrādē un galīgā izmantošanā;

41. sagaida, ka saskaņā ar Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par 7. Pētniecības pamatprogrammu Komisija savā atbalstā pētniecībai atbilstīgi ņem vērā mērķi par biomasas izmantošanas palielināšanu saistībā ar dzesēšanas un apkures tālvadības sistēmām;

42. uzstājīgi aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz norādīt valsts noteiktos mērķus bioenerģijas jomā, kuriem jābūt saskaņotiem ar mērķiem, kas ir noteikti šīm valstīm Kioto protokolā, kā arī ar ES pieņemto ilgtermiņa mērķi attiecībā uz 2°C;

43. lūdz Komisiju ieviest obligātu un vispārēju sertificēšanu, kas pieļauj biodegvielu ilgtspējīgu ražošanu visās pakāpēs, iekļaujot standartus attiecībā uz audzēšanas un pārstrādes fāzēm, kā arī uz siltumnīcefektu izraisošu gāzu līdzsvaru vispārējā dzīves ciklā, un kas attiecas uz Eiropas Savienībā ražotām, kā arī ievestām biodegvielām;

44. aicina Komisiju atbalstīt Vides un drošības globālā monitoringa (GMES) attīstību un izmantošanu, lai uzraudzītu zemes lietošanu bioetanola ražošanā un kavētu tropisko lietusmežu izpostīšanu un cita veida negatīvu ietekmi uz vidi;

45. atzīst, ka palmu eļļas ražošanas tālāka paplašināšana var ietekmēt dabīgos mežus un tradicionālo pārtikas ražošanu, radot bioloģiskās daudzveidības zudumu, konfliktus saistībā ar zemi un siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju ievērojamu palielināšanos; tādēļ aicina Komisiju aizliegt ES teritorijā lietot biodegvielu, kas iegūta no palmu eļļas;

46. sagaida, lai visā Eiropā ikvienu mērķi par biomasu nosaka saskaņā ar ES noteikto mērķi līdz 2020. gadam 25 % enerģijas iegūt no atjaunojamiem enerģijas avotiem;

47. atbalsta politiku un pasākumus, kā arī alternatīvas tehnoloģijas transporta nozarē, kuras atbilst ES mērķiem attiecībā uz klimatu;

48. aicina Komisiju veikt pasākumus, lai pēc iespējas drīz starp mehānisko transportlīdzekļu rūpniecību un degvielas nozari panāktu kompromisu par biodegvielām saskaņā ar principu „biodegvielas automobiļiem, nevis automobiļi biodegvielām”;

49. aicina īstenot CARS 21 astoto ieteikumu, saskaņā ar kuru otrās paaudzes biodegvielas ir īpaši daudzsološa tehnoloģija, lai samazinātu izplūdes gāzes transporta nozarē;

50. saistībā ar produktu un tehnoloģiju veicināšanu iesaka visās transporta jomās ņemt vērā biodegvielu izmantošanas iespējas;

51. uzskata, ka noteiktās jomās, kurās izmanto biodegvielas, piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kuģniecībā un sabiedriskā transporta jomā, ir lietderīgi ieviest ilgtermiņa nodokļu atbrīvojumus „tīrām” degvielām saskaņā ar piemērotu sertificēšanas sistēmu;

52. aicina Komisiju, grozot Kopienas noteikumus attiecībā uz akcīzes nodokli, mudināt dalībvalstis veicināt biodegvielu pievienošanu parastajām degvielām;

53. uzsver fiskālo pasākumu, piemēram, nodokļu atbrīvojumu, īstenošanas svarīgo nozīmi, taču aicina Komisiju būt modrai, lai pamanītu traucējumus tirgū;

54. atbalsta Komisijas nodomu PTO sarunu ietvaros noteikt skaidru regulējumu, ar ko nodrošina biodegvielu jomas attīstību Eiropā, it īpaši nosakot atbilstīgus un saskaņotus komercdarbības un muitas pamatprincipus;

55. aicina Komisiju pastiprināt prioritāti, ko tā piešķīrusi ar tirdzniecību nesaistīto jautājumu atzīšanai, un kas ir nākamā nolīguma ar PTO daļa; atzīmē, ka tas varētu palīdzēt ES nodrošināt, ka importētās biodegvielas atbilst noteiktiem ilgtspējas kritērijiem, galvenokārt vides jomā;

56. konstatē, ka pašlaik pasaules tirgū notiek biodegvielu tirdzniecība un ES darbība šajā jomā vēl nav pietiekama; tomēr uzskata, ka vietējās ražošanas veicināšanai jābūt absolūtai prioritātei;

57. uzskata, ka bioetanola importam ES ir jānosaka pieņemams ievešanas apjoms noteiktā laika posmā, ņemot vērā Kopienas ražošanas pakāpenisku attīstību, kas atbilst Eiropas stratēģijai par ilgtspējīgu attīstību, īpaši enerģētikas nozarē;

58. aicina Komisiju kategoriski noraidīt jebkuru priekšlikumu, kas PTO sarunās par tirdzniecību un vidi paredz bioetanolu iekļaut tā saukto ekoloģisko produktu sarakstā, uz kuriem var attiecināt muitas nodokļu atcelšanu vai samazināšanu;

59. uzskata, ka līdz 2007. gadam Komisijai ir jāiesniedz ziņojums par biodegvielu ražošanas un ievešanas nosacījumiem galvenajās ražotājvalstīs;

60. aicina Komisiju rīcības plānā par biomasas izmantošanu veicināt izpēti un tālākus pētījumus par biomasas plastikātu, lai tādējādi gūtu labāku izpratni par ieguldījumu, ko tā visa sava dzīves cikla laikā dod fosilās degvielas saglabāšanai, siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai un enerģijas ietaupīšanai, pārstrādājot to dažādos, no kompostēšanas atšķirīgos veidos;

61. aicina Komisiju eksperimentālā projektā izmēģināt un apsvērt atjaunojamu enerģiju industriālo parku izveidi, kur enerģijas vajadzības nodrošinātu dažādu atjaunojamās enerģijas avotu apvienojums, piemēram, biomasa, vēja un saules enerģija;

62. ir pārliecināts, ka būtiska nozīme ir sabiedrības atbalstam biodegvielu jomā un atzīmē sabiedrībā izplatītās bažas par „zaļo” gēnu tehnoloģiju; uzskata, ka enerģijas ziņā intensīvākas biomasas attīstībai ir jābūt videi labvēlīgai un tā nedrīkst radīt reālus vai šķietamus draudus ģenētiski nemodificētas pārtikas ražošanai; ir pārliecināts, ka marķējuma atbalsta selekcija (MAS), kas palīdz uzlabot graudaugus, tos „gudri audzējot”, t.i., krustojot līdzīgu grupu augus, nevis tos ģenētiski modificējot ar integrētiem svešiem gēniem, ir būtiski jāveicina enerģijas ziņā intensīvākas un vienlaicīgi videi labvēlīgākas biomasas attīstībai;

63. pieprasa visās dalībvalstīs atbilstīgi veicināt ilgtspējīgu enerģijas kultūru audzēšanu, neapdraudot pārtikas produktu ražošanu, atvieglojot ilgtspējīgu pieejamību un piesaistot papildu biomasu, ko iegūst no lauksaimniecības un mežsaimniecības produktiem;

64. aicina Komisiju veltīt papildu vērību neliela apjoma projektiem, kas ir saistīti ar biodegvielām lauksaimniecības pamatnozarē, piemēram, mobilai destilācijai un fermentācijai, kam varētu būt svarīga ietekme uz pirmapstrādes blakusproduktu turpmāko pārstrādi;

65. uzskata, ka budžeta finansējumam, kā paredzēts kopējās lauksaimniecības politikas (60. pants) 2. izdevumu kategorijas 1. pīlārā, un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumam ir jābūt aprēķinātam, lai nodrošinātu biomasas izmantošanu enerģijas iegūšanā;

66. uzskata, ka tas ir jāpanāk, piešķirot prioritāti tādu biomasas pielietojuma veidu pētniecībai, attīstībai un demonstrējumiem, kuri ir izrādījušies visefektīvākie un visrentablākie siltumnīcefektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas un enerģijas taupīšanas jomā, kā arī ar informācijas kampaņu palīdzību sekmējot vietējā tirgus izveidi, lai uzlabotu rentabilitāti; ierosina pievērst īpašu uzmanību tādu risinājumi izstrādāšanai un veicināšanai, kas dod divējādu labumu, ļaujot apvienot biomasas ražošanu ar biotopu atjaunošanu, lauksaimniecības metodēm, kas prasa mazus ieguldījumus, un videi draudzīgu zemes apsaimniekošanu;

67. prasa ievērojami palielināt 1,5 miljonu hektāru lielu maksimāli garantēto platību, kas noteikta saistībā ar atbalsta shēmu enerģijas kultūru audzēšanai, un neizslēgt nevienu kultūraugu no atbalsta shēmas enerģijas kultūru audzēšanai, kaut arī īpaši ir jāuzsver tās kultūras, kuras sola augstu energoefektivitāti;

68. mudina Komisiju atcelt atmatu shēmu un izstrādāt jaunus stimulus enerģijas kultūrām;

69. atzīmē, ka atjaunojamo izejvielu kultivēšana arī ir jāveic atbilstīgi labākai praksei un šādai kultivēšanai ir jāpiemēro savstarpējās atbilstības noteikumi;

70. prasa Komisijai paplašināt to kultūraugu sarakstu, kurus izmanto biodegvielu ražošanai, lai nodrošinātu, ka gan vietējā, gan reģionālā līmenī tiek atlasītas vispiemērotākās enerģiju kultūras, kā arī veicināt kūtsmēslu fermentāciju;

71. aicina Komisiju novērst šķēršļus enerģijas kultūru attīstībā jaunajās dalībvalstīs, kurās tiek piemērota vienkāršota vienotā platībmaksājuma shēma;

72. prasa ieviest Eiropā vienotu sistēmu, lai biomasas izmantošana enerģijas jomā būtu prioritāte pat tajās valstīs, kurās bioenerģijai pagaidām vēl nav nozīmes;

73. ir pārliecināts, ka ilgtspējīga biomasas ražošana un izmantošana, tostarp, kultivējot mazos apjomos, kā integrētas lauku attīstības politikas sastāvdaļa, sniedz lielas priekšrocības jaunattīstības valstīm un tehnoloģiju tālāk nodošanai trešām valstīm un ka Eiropas Savienībā ir jāatbalsta bioenerģiju tehnoloģiju eksports; tomēr uzskata, ka šai politikai ir jābūt līdzsvarotai un šie centieni ir jākoncentrē tādu valstu virzienā, kuras apmierina pašu vajadzības enerģijas jomā, nevis tikai attīsta eksporta jaudu;

74. aicina Komisiju uzsākt īpašu iniciatīvu, lai informētu un palielinātu izpratni par biomasas un biodegvielu izmantošanu, orientējoties uz lauksaimniecības jomā strādājošiem, pilsoņiem un vietējās pārvaldes darbiniekiem;

75. uzskata, ka biomasas ražošana var dot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas klimata kontroles mērķu sasniegšanā;

76. aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt priekšlikumu direktīvai par apkuri un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamus enerģijas avotus, un atgādina par Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu apkurē un dzesēšanā[4];

77. uzsver, ka ir vajadzīga ES līmeņa informācijas politika attiecībā uz biomasu un biodegvielām;

78. prasa saistībā ar ilgtermiņa stratēģiju konkurētspējīga biodegvielas tirgus veicināšanai Eiropas Savienībā izstrādāt stabilus vispārējus nosacījumus ieguldītājiem un ražotājiem, kuri galvenokārt būtu balstīti uz nodokļu atvieglojumiem;

79. aicina pievērst lielāku politisku un tautsaimniecisku uzmanību ES un tās Eiropas kaimiņvalstu biodegvielu tirgu sadarbībai un integrācijai, sevišķi saistībā ar īpašajiem partnerības nolīgumiem;

80. uzskata, ka programma „Saprātīga enerģija Eiropai” palīdzēs atbalstīt vietējos projektus, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu un lietderīgu dabas resursu izmantošanu.

81. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV L 283, 27.10.2001., 33. lpp.
• [2]  OV L 123, 17.05.2003., 42. lpp.
• [3]  Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA-PROV(2006)0058.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0058.

PASKAIDROJUMS

ES Komisija 2006. gada pavasarī sagatavoja Zaļo grāmatu par enerģētikas politiku ES. Šai politikai ir trīs mērķi – konkurētspēja, ilgtspēja un energoapgādes drošība.

Plašākā kontekstā ir jāiekļauj arī rīcības plāns par biomasas izmantošanu un ES stratēģija biodegvielu jomā. Bez šaubām biomasa ir svarīga sastāvdaļa šo mērķu īstenošanā. Šobrīd biomasa veido jau aptuveni pusi no ES izmantotās atjaunojamās enerģijas.

Rīcības plānā par biomasas izmantošanu jāizklāsta pasākumi, kas veicinātu biomasas izmantošanu siltumenerģijas, elektroenerģijas ražošanā un transporta jomā, kā arī citi pasākumi, kas ietekmētu apgādi ar biomasu, finansēšanu un pētniecību.

Vienlaikus jāveic vispārēja ietekmes novērtēšana. Attiecīgi ņemot vērā specifisko vispārējās ietekmes novērtējumu un Parlamenta atzinumus, Komisija iesniedz priekšlikumus.

Pašlaik ES no biomasas iegūst 4 % tai vajadzīgās enerģijas. Biomasas izmantošanu ES līdz 2010. gadam varētu palielināt no 69 mtne[1] 2003. gadā par vairāk nekā divām reizēm; tas nozīmē, ka, pēc Komisijas aplēsēm, biomasas izmantošana var pieaugt aptuveni līdz 150‑185 mtne 2010. gadā.

Atbalsts biomasas izmantošanai ir saistīts ar noteiktiem mērķiem, saskaņā ar kuriem 2010. gadā ir paredzēts sasniegt 12 % lielu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru kopējā enerģijas patēriņā, 21 % lielu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā un 5,75 % lielu biodegvielas īpatsvaru.

Biomasas izmantošanas izmaksas un ieguvumi

Biomasa vienīgā starp atjaunojamās enerģijas veidiem satur oglekli, un tāpēc tā ir īpaši svarīga oglekli saturošu produktu ražošanā. Tādēļ ir jāapsver šīs alternatīvas izmantošana enerģētikā. Izmantošana enerģētikā veicina energoresursu nodrošinājuma dažādošanu Eiropā un var samazināt atkarību no importētās enerģijas. Bez tam ievērojami var samazināties siltumnīcefekta gāzu emisija, ja biomasu izmanto apsildīšanas un dzesēšanas, transporta, kā arī elektroenerģijas ražošanas nozarē. Līdz ar to noteikti var radīt arī jaunas darbavietas; saprotami, ka šīs norises rezultāta aplēses ir svārstīgas, no 200 000–300 000 darbavietām. Galvenokārt labumu no biomasas lielāka apjoma izmantošanas var gūt lauku apvidi. Pamatojoties uz brīvprātīgu vienošanos ar naftas rūpniecību, automobiļu rūpniecību un tādām nozarēm kā enerģētika, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana un mežsaimniecība, biomasu var ātrāk iegūt un lielākā apjomā izmantot. Lai konkrēti noteiktie mērķi un tiesību akti visās dalībvalstīs sāktu darboties, saskaņā ar pieredzi paiet ilgs ieviešanas laiks.

Biomasas izmantošana siltumenerģijas ražošanā

Biomasas izmantošana dzīvojamo ēku un rūpnieciskajā apkurē ir vienkārši realizējama un salīdzinājumā ar cita veida kurināmiem izmaksu ziņā izdevīga, gan iegādājoties iekārtas, gan pašu kurināmo. Tagad ir pieejamas jaunas metodes, kā pārvērst koksni un tīros atkritumus granulās, kas patērētājus nodrošina ar atbilstīgu kurināmā apgādi. Siltumenerģijas ražošanas joma var attīstīties, par ko jau šodien liecina biomasas tirgus izaugsme. Komisijai tāpēc jānodrošina, lai dalībvalstīs paātrinātu Kopienas tiesību aktu īstenošanu attiecībā uz koģenerāciju Direktīvā 2004/8/EK. Biomasas katlu jaudas uzlabošana mājsaimniecībās notiek, piemērojot Direktīvu 2005/32/EK par ekodizaina prasībām.

Biomasas izmantošana komunālajā apkurē

Miljoniem ES iedzīvotāju izmanto komunālās apkures pakalpojumus. Tāpēc izvirzītais mērķis ir komunālās apkures sistēmu attīstība. Komisija pamatoti aicina dalībvalstis pievienot komunālo apkuri to preču un pakalpojumu sarakstam, kuriem dalībvalstis var piemērot samazinātu PVN likmi (KOM (2003) 397), piemēram, samazinātas PVN likmes jau tagad piemēro dabasgāzei vai elektrībai. Bez tam jānodrošina iespēja ievadīt biogāzi gāzes apgādes tīklā, lai veicinātu biogāzes iekārtu attīstību un pārdošanu.

Biomasas izmantošana elektroenerģijas ražošanā

Elektroenerģiju var ražot no biomasas, izmantojot dažādas tehnoloģijas. Biomasu kā papildu kurināmo var pievienot oglēm vai gāzei. Pie tam lielās centralizētās spēkstacijas enerģijas iegūšanai, piemēram, Dānijā vai Somijā, izmaksu ziņā ir ļoti izdevīgas. Protams koģenerācijas iekārtu palīdzību vajadzētu izmantot to siltumu, kas rodas elektroenerģijas ražošanā. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai ir jāatbalsta šis divkāršais ieguvums. Principā direktīva par atjaunojamās enerģijas izmantošanu elektroenerģijas ražošanā nodrošina pamatu biomasas izmantošanai elektroenerģijas ražošanai (2001/77/EK).

Transporta jomā izmantojamā biodegviela

Direktīva 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas veicināšanu nosaka biodegvielas daļu 2 % apmērā 2005. gadā un 5,75 % apmērā 2010. gadā, kas visām ES dalībvalstīm ir jāpieņem par mērķi.

Pašlaik apmēram 90 % biodegvielas ražo no vietējām izejvielām, tikai 10 % biodegvielas ražošanai izmanto ievestas izejvielas. No 97 miljoniem hektāru lielās iespējamās audzēšanas platības ES 25 dalībvalstīs ir izmantoti tikai 1,8 miljoni hektāru, lai iegūtu izejvielas biodegvielas ražošanai (2005. gads). Biodīzeļdegvielas daļa veido 70–80 % no kopējā biodegvielas patēriņa.

Uzmanība jāpievērš lielajām atšķirībām dažādās dalībvalstīs, biodegvielai iekarojot savu vietu tirgū. Pie tam jāatzīmē, ka biodegvielas tirgus daļa bija mazāka par 2 % 2005. gadā visās ES 25 dalībvalstīs.

Lai sniegtu atbalstu biodegvielas ražošanai, dažas dalībvalstis izmanto iespēju piešķirt nodokļu atbrīvojumus degvielai, turklāt šie nodokļu atbrīvojumi pakļauti valsts atbalsta kontrolei. Vairākas dalībvalstis sākušas ieviest biodegvielas izmantošanā izvirzītās prasības, pieprasot degvielas piegādes uzņēmumiem nodrošināt, lai tirgū realizētajai degvielai būtu biodegvielas piejaukums noteiktā proporcijā. Tas parāda, ka dalībvalstis izmanto divus mehānismus, lai īstenotu direktīvu par biodegvielas izmantošanu: 1) nosakot izņēmumus attiecībā uz nodokļiem, 2) izvirzot obligātu prasību piejaukt biodegvielu parastajai degvielai.

Biodegvielas piejaukšana noteiktā proporcijā parastajai degvielai šķiet daudzsološs veids, kā pārvarēt grūtības, kas saistās ar nodokļu atbrīvojumiem, un tāpēc to vajadzētu ieviest visā Eiropas Savienībā. Principā jāatzīmē, ka otrās paaudzes biodegvielai jau sen var dot augstu vērtējumu. Apsveicama lieta ir biodegvielas tehnoloģiju programmas izveide sadarbībā ar rūpniecību.

Importa un eksporta līdzsvarojums

Biodegvielu tagad pārdod visos pasaules tirgos. Pašapgādes pieeja ES vajadzību apmierināšanai nav iespējama. Tomēr jāatzīmē, ka vietējās ražošanas atbalstīšana ir jānosaka par pilnīgu prioritāti.

Lai palielinātu biodegvielas tirgus daļu līdz 5,75 % 2010. gadā, ir dažādas pieejas.

Var veikt šādus pasākumus:

1.  Grozīt standartu EN14214, lai panāktu plašāku augu eļļas izmantošanu biodīzeļdegvielas ražošanā;

2.  Pārveidot tirgus piekļuves nosacījumus importētajam bioetanolam tā, lai nodrošinātu attīstības iespējas savai rūpniecībai Eiropā;

3.  Grozīt direktīvu par biodegvielu un pielāgoties attīstības līmenim pētniecībā;

4.  Atbalstīt jaunattīstības valstis (PTO ietvaros, kā arī nododot tālāk Eiropas tehnoloģiju).

Turklāt jāpārskata attiecīgie standarti saistībā ar degvielas kvalitāti. Turklāt jānovērš tehniski šķēršļi (problēmas transportējot pa naftas cauruļvadiem etanola un benzīna maisījumu).

Jāņem vērā, ka ilgākā laika posmā etanols var veicināt dīzeļdegvielas pieprasījuma samazināšanos Eiropā. Šis fakts ļoti labi ietekmētu Eiropas tirgu, jo bioetanola ražošanas iespējas salīdzinoši ir labākas nekā biodīzeļdegvielas ražošanas iespējas. Tāpēc jāveicina etanola izmantošana, lai samazinātu dīzeļdegvielas izmantošanu. Dīzeļmotorus var attiecīgi modificēt, lai šādos motoros nodrošinātu 95 % etanola izmantošanu. Šī iemesla dēļ ir jāpārskata standarts EN14214.

Principiāli jāapsver jautājums par atļauju aizvietot metanolu ar etanolu biodīzeļdegvielas ražošanā, tas būtu iespējams, attiecīgi pielāgojot standartus.

Komisijai jāizstrādā sertifikācijas procedūra, lai nodrošinātu ilgtspējīgu biodegvielas ražošanu neatkarīgi no tā, vai šo biodegvielu ES ražo vai ieved. Bez tam Komisijas uzdevums ir sagatavot līdz 2007. gada beigām ziņojumu, kurā ir analizēti un novērtēti biodegvielas ražošanas un eksporta nosacījumi nozīmīgākajās ražotājvalstīs.

Kopējā lauksaimniecības politika (KLP)

Ar KLP reformu radās iespēja sniegt atbalstu enerģijas kultūru audzēšanai (nepārtikas laukaugu šķirnes). Šādas nepārtikas laukaugu šķirnes nākotnē vēl intensīvāk jāpēta, lai nodrošinātu efektīvu audzēšanas platību izmantošanu (gēnu tehnoloģija). Pastiprināta enerģijas kultūru audzēšana var pavērt lauksaimniekiem papildu pelnīšanas iespējas, tomēr tā neaizstāj pārtikas produktu un dzīvnieku barības ražotājus. Lēmumi par atbilstīgu enerģijas kultūru audzēšanu jāpieņem reģionālā vai vietējā līmenī.

Biomasas atbalstam, lai to izmantotu enerģētikā, ir jāatver Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un jāpalielina vairāk nekā līdz 1,5 miljoniem hektāru noteiktās maksimāli garantētās platības atbalsta shēmu noteikumos enerģijas kultūrām.

Mežsaimniecība

Pašlaik 35 % no ikgadējā koksnes pieauguma ES mežos netiek izmantoti. ES Komisijai pēc iespējas ātrāk jāiesniedz rīcības plāns par mežsaimniecību.

Atkritumi

Pašlaik notiek pamatdirektīvas par atkritumiem pārskatīšana. Steidzami jāsekmē atkritumu pārstrādes, kā arī to reģenerācijas metožu izstrāde. Turklāt jānodrošina, lai pārstrādājamos atkritumus vieglāk var izmantot kā kurināmo. Tas pats attiecas arī uz blakusproduktiem pārtikas produktu ražošanā lauksaimniecībā.

     Loģistika

Ar ES programmas „Saprātīga enerģija Eiropai” atbalstu sākās piegādes tīklu uzlabošanās, kā arī galvenokārt tirdzniecība ar granulām un šķeldu. Tomēr dalībvalstīs vēl jāveic ļoti liels darbs, lai ES izveidotu pastāvīgi funkcionējošu tirgu.

Dalībvalstīm jāiesniedz valsts rīcības plāni par biomasas izmantošanu, lai nodrošinātu, ka katra no tām dod savu ieguldījumu, īstenojot Eiropas enerģētikas politikas mērķus, proti, energoapgādes drošību, konkurētspēju un ilgtspēju.

Finansiālais atbalsts

Reģioni, kuriem tiek sniegta palīdzība, ES finansiālo atbalstu biomasas ražošanai var saņemt no struktūrfondiem un kohēzijas fondiem. Šajā gadījumā ir vajadzīga integrēta pieeja, kas optimāli sasaista ES atbalsta iespējas ar atbalsta iespējām dalībvalstīs.

Īpaši atbalsts jānodrošina pētniecībai un attīstībai, lai biomasu ilglaicīgi labāk un efektīvāk izmantotu kā kurināmo, elektroenerģijas ražošanai, apsildīšanas un dzesēšanas nolūkiem, modernos energotīklos, biozinātņu un biotehnoloģiju jomā saistībā ar nepārtikas metodēm, biorafinēšanai un otrās paaudzes biodegvielas ražošanai.

Secinājums

Lai biomasas izmantošanu Eiropas Savienībā atbalstītu un paplašinātu, ir vēl ļoti daudz iespēju. Tomēr biomasa nevar būt universāls burvju līdzeklis, risinot jautājumus par energoresursu nodrošinājumu ES nākotnē.

Bez izmantošanas enerģētikā biomasai ir jārod vēl citi izmantošanas veidi. Īstenībā nav ejams tikai viens vienīgs ceļš, lai pastiprināti izmantotu biomasu un biodegvielu. Tāpēc ES un tās dalībvalstu uzdevums ir optimālo izmantošanu atstāt konkurences ziņā un saistībā ar to izstrādāt vienotus pamatnoteikumus.

• [1] Miljons tonnu naftas ekvivalenta.

ATZINUMS Sniegusi Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja (13.9.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par ES stratēģiju attiecībā uz biomasu un biodegvielām
(2006/2082(INI))

Atzinumu sagatavoja: Willem Schuth

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.      uzskata, ka biomasas un atjaunojamās enerģijas ražošana dod ieguldījumu atkarības no enerģijas samazināšanā (attiecībā gan uz naftas, gan biomasas importu) un veicina enerģijas avotu dažādošanu, kā tas paredzēts Komisijas Zaļajā grāmatā par Eiropas stratēģiju drošai energoapgādei (KOM(2000)0769), taču vienlaikus ir jādomā kopumā par mūsu enerģijas patēriņu, par mūsu dzīvesveidu un ražošanas metodēm, lai enerģiju patērētu efektīvāk (vairāk izmantojot atjaunojamo enerģiju), bet galvenokārt patērējot mazāk enerģijas; uzsver, ka klimata pārmaiņu problēmas risināšanai ir jābūt vienam no mērķiem visu pasākumu kopumā bioenerģijas jomā;

2.      uzskata, ka fosilā kurināmā aizstāšana var sniegt iespējas ekonomikā un ka tā ietver ekoloģiskus un sociālus aspektus;

3.      uzskata, ka biomasas ražošana var dot nozīmīgu ieguldījumu Eiropas klimata kontroles mērķu sasniegšanā;

4.      uzsver, ka atbalsts enerģijas kultūru veicināšanai tika ieviests kā kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformas daļa;

5.      uzsver potenciālu, kāds ir lauksaimniecības blakusproduktu, mežsaimniecības produktu un atkritumu izmantošanai apsildē, dzesēšanā, kā arī degvielas un elektrības ražošanai; taču uzskata, ka biomasas un biodegvielu ražošana nedrīkst izspiest lauksaimniecības galveno lomu, t.i., pārtikas ražošanu;

6.      uzskata, ka ir nepieciešams Kopienas atbalsts, lai veicinātu biomasas un biodegvielu ieguvi no dažāda veida organiskajiem atkritumiem, īpaši no mežsaimniecības atkritumiem, kā arī no atkritumiem, kuri rodas notekūdeņu attīrīšanas procesā, cietajiem sadzīves atkritumiem un pārtikas eļļām;

7.      aicina Komisiju novērst šķēršļus Eiropas Savienības tiesību aktos, lai radītu iespējas biogāzes ieguvei un šajā nolūkā veicinātu kūtsmēslu vai organisko atkritumu fermentēšanu;

8.      uzsver – lauksaimniecības blakusproduktu, enerģijas kultūru, kā arī mežsaimniecības produktu un atkritumu izmantošanā uzmanība ir jāvelta enerģijas efektivitātes un ilgtspējīgas attīstības aspektiem; tāpēc uzskata, ka šie produkti galvenokārt ir jāizmanto visefektīvākā veidā apsildes nolūkā;

9.      uzsver to tirgus mehānismu nozīmi, kuri ļauj biomasas enerģijas avotiem būt ilglaicīgi konkurētspējīgiem;

10.    aicina Komisiju turpināt centienus apkopot produktu standartus un atbalstīt atjaunojamo izejvielu ražošanu un pārstrādi visā ES, lai veicinātu atjaunojamo enerģijas avotu iekšējo tirgu;

11.    uzskata, ka biodegvielu kvalitāte (īpaši to degvielu, ko izmanto transporta nozarē benzīna aizstāšanai) ir jāuzrauga, izmantojot piemēroti iekārtotas laboratorijas, un ka ir jāiegulda līdzekļi Eiropas līmenī šo laboratoriju infrastruktūru tehnoloģiskai modernizācijai, lai neitrāli un objektīvi veiktu degvielu kvalitātes uzraudzību;

12.    norāda, ka biodegvielām ir nepieciešami īpaši izmēģinājumi, kuriem savukārt vajadzīgi ieguldījumi, tāpēc struktūrfondu un kohēzijas fondu līdzekļi ir jāpiešķir ne tikai ieguldījumiem projektos, bet arī infrastruktūrā, tādējādi ļaujot uzturēt attiecīgo produktu kvalitāti;

13.    aicina Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt direktīvas priekšlikumu par apsildi un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamās enerģijas avotus, un atgādina par tā 2006. gada 14. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai attiecībā uz atjaunīgās enerģijas izmantošanu apsildē un dzesēšanā[1], kā arī Ekonomikas un finanšu padomes lēmumu atļaut dalībvalstīm piemērot samazinātu PVN attiecībā uz komunālo apsildi, ja tiek izmantota atjaunojamā enerģija;

14.    uzsver, ka ir jārada pēc iespējas labāka normatīvā vide attiecībā uz biomasas izmantošanu, lai palielinātu biomasas ražošanu, ievērojot ekoloģiskā, ekonomikas un starptautiskā pārtikas drošuma aspekta ilgtspējību, un nodrošinātu, ka to izmanto efektīvāk, piemēram, sekmējot koģenerāciju;

15.    uzskata, ka resursi, ko piešķir Kopienas lauku attīstības prioritātēm, varētu palīdzēt paplašināt atjaunojamās enerģijas izmantošanu un cīnīties pret klimata pārmaiņām; taču uzsver, ka lauku attīstības fondi ir pieejami, lai īstenotu vienotu pieeju lauku teritoriju ekonomikas atdzīvināšanai, kā arī to dabas resursu ekoloģiskai aizsardzībai; uzsver, ka dalībvalstīm jāapsver noteikumi atbalstam vai jānodrošina nodokļu atlaides valsts lauku attīstības programmās, kā arī citas budžeta apropriācijas;

16.    atbalsta 2006. gada marta Eiropadomes secinājumus, ka ir jāpieliek pūles, lai līdz 2015. gadam līdz 15 % palielinātu atjaunojamās enerģijas īpatsvaru un līdz 8 % – biodegvielu īpatsvaru;

17.    aicina Komisiju veltīt papildu vērību neliela apjoma biodegvielas projektiem lauksaimniecības pamatnozarē, tādiem kā mobilā destilācija un fermentācija, kuriem varētu būt svarīga ietekme uz pirmapstrādes blakusproduktu turpmāko pārstrādi;

18.    uzskata, ka biorafinēšanas jomā ir jāizstrādā mehānismi, kuri veicinātu tādu infrastruktūru izveidi, kas dotu iespēju resursus tieši nogādāt pārveides iekārtās vai, ja biorafinēšanai ir saikne ar enerģijas kultūrām, – veicināt tādu produktu ražošanu, kuri ir tieši pieejami galīgam lietojumam;

19.    uzskata, ka ES tirgus radīšana biodegvielām varētu samazināt Eiropas energoapgādes atkarību un piedāvātu iespēju attīstīt alternatīvus ienākumu avotus ne tikai lauksaimniekiem, bet arī lauku apvidu ekonomikā kopumā;

20.    uzsver to, ka ilgtspējības nodrošināšanas nolūkā ir nepieciešams biomasas izmantošanu veikt pēc iespējas tuvāk vietām, kur tiek audzētas lauksaimniecības izejvielas, tādējādi samazinot enerģijas zudumu transporta izmantošanas dēļ; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis izmantot lauku attīstības fondus, lai lauku sabiedriskās iestādes apsildes nolūkā veiktu pāreju uz bioenerģijas lietošanu;

21.    uzskata, ka ir svarīgi saskaņot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 8. maija Direktīvu 2003/30/EK par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā[2] (biodegvielu direktīva) visās dalībvalstīs;

22.    atbalsta Komisijas paziņojumu, ka tā līdz 2006. gada beigām pārskatīs robežvērtības biodegvielas saturam benzīna un dīzeļdegvielā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvā 98/70/EK, kas attiecas uz benzīna un dīzeļdegvielu kvalitāti[3], jo tiek kavēts biodegvielu plašāks lietojums;

23.    uzsver, ka ir svarīgi biodegvielu direktīvā noteiktos orientējošos mērķus pārveidot par obligātiem, un prasa izstrādāt jaunus – ambiciozākus un ilgtermiņa mērķus līdz 2020. gadam, lai sekmētu ieguldītāju uzticēšanos un nodrošinātu ilgtermiņa atbalstu lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kuri iegulda šajā nozarē; atzīmē, ka šiem orientējošiem mērķiem jāpamatojas uz rūpīgu analīzi attiecībā uz biodegvielu ilgtspējīgas ražošanas potenciālu un tiem jābūt saistītiem ar efektīviem vides aizsardzības pasākumiem;

24.    uzsver, ka ir svarīgi līdz 2010. gadam pieņemt saistošu rādītāju – 5,74 % – orientējošiem mērķiem, kas noteikti biodegvielu direktīvā;

25.    uzskata, ka ES jāizvirza par mērķi ieviest nevis brīvprātīgu, bet obligātu struktūru, lai veicinātu biodegvielas, un iesaka ieviest obligāto biodegvielas īpatsvara minimumu – 5,74 %, kas jāpiejauc visām fosilajām degvielām;

26.    uzsver, ka obligātā īpatsvara ieviešana nedrīkst izraisīt to pašreizējo stimulu izzušanu vai samazināšanu, kas attiecas uz biodegvielu ražošanu ES;

27.    uzskata, ka tādi pasākumi kā turpmāki nodokļu atvieglojumi, ieguldījumu subsīdijas un nodokļi ir daudzsološi veidi, kā sekmēt biodegvielas; prasa, lai darbībai, kas sekmē enerģijas kultūras, sekotu to iedarbības uzraudzība attiecībā uz lauksaimniecības vidi un bioloģisko daudzveidību, kā arī lai šie pasākumi tiktu īstenoti pietiekami ilgu laiku uzticamības nozarei nodrošināšanai un ieguldījumu veicināšanai;

28.    uzskata, ka par prioritāti ir jāizvirza to tehnisko specifikāciju grozījumi, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 13. oktobra Direktīvā 98/70/EK par benzīna un dīzeļdegvielas kvalitāti, ar ko groza Padomes Direktīvu 93/12/EEK[4] – īpaši attiecībā uz etanola, ētera un oksidēto savienojuma satura robežām, kā arī uz tvaika spiedienu un biodīzeļa tilpuma daļu – lai ļautu biodegvielu un parasto degvielu maisījumos biodegvielu īpatsvaru palielināt virs 5 %;

29.    aicina Komisiju, grozot Kopienas noteikumus attiecībā uz akcīzes nodokli, mudināt dalībvalstis veicināt biodegvielu pievienošanu parastajām degvielām;

30.    uzsver svarīgumu, kāds ir fiskālo pasākumu, tādu kā nodokļu atbrīvojumi, īstenošanai, taču aicina Komisiju būt modrai, lai pamanītu traucējumus tirgū un tos novērstu;

31.    aicina Komisiju apsvērt tādas pārredzamas, sabiedrībai pieejamas datu bāzes izstrādi ES līmenī, kurā būtu iekļauti biomasas (atjaunojamo izejvielu un lauksaimniecības un mežsaimniecības organisko materiālu) izmantošanas labākās prakses apraksti saistībā ar biodegvielu, siltumenerģijas un elektrības ražošanu un šo procesu ietekmi uz klimatu un kurā būtu ietverti dati par izmantoto izejmateriālu izcelsmi un to audzēšanas ekoloģisko iedarbību, lai varētu novērtēt šo procesu pievilcību un lai veicinātu pieredzes apmaiņu visā ES par iniciatīvām, kas pierādījušas savu lietderību;

32.    atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt „Biodegvielas tehnoloģijas platformu”, kā arī Komisijas atbalstu projektiem, piemēram, BioXchange projektam, kas paredzēts Eiropas biomasas tirdzniecībai, izmantojot tīmekļa vietni, un kas apvieno biomasas piedāvājumu un pieprasījumu Eiropā;

33.    uzskata, ka pētniecībai un attīstībai biomasas un biodegvielu jomā ir jāaptver apjomīgi projekti saistībā ar paraugvienību izveidi vidējā laika posmā, taču pētniecība ir jāveic arī saistībā ar būtiskiem jautājumiem mazāk izpētītās jomās, kuras tiek uzskatītas par daudzsološām, īpaši pirolīzes un ar ģenētisko mutāciju saistītās biotehnoloģijas jomās;

34.    mudina Komisiju atcelt atmatu shēmu un izstrādāt jaunus stimulus enerģijas kultūrām;

35.    atzīmē, ka atjaunojamo izejvielu kultivēšana arī ir jāveic atbilstīgi labākai praksei un ka šādai kultivēšanai ir jāpiemēro savstarpējās atbilstības noteikumi;

36.    prasa Komisijai paplašināt to kultūraugu sarakstu, kurus izmanto biodegvielu ražošanai, lai nodrošinātu, ka gan vietējā, gan reģionālajā līmenī tiek atlasītas vispiemērotākās enerģiju kultūras, kā arī veicināt kūtsmēslu fermentāciju;

37.    uzskata, ka šajā jomā svarīga nozīme jāpiešķir enerģijas kultūru veicināšanas stratēģijas izstrādei, ietverot stimulu radīšanu tādu kultūru ieviešanai, kas rūpīgi atlasītas, lai būtu atbilstīgas specifiskam augsnes tipam un klimata īpatnībām un būtu piemērotas ātrai rotācijai, tādējādi radot iespēju gan dažādot kultūras attiecīgajā zemes platībā, gan ievērot lauksaimniecības daudzfunkcionalitātes principu;

38.    atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu cukura ražošanu bioetanola ieguvei veidot atbilstīgu KLP atbalsta shēmām;

39.    aicina Komisiju novērst šķēršļus enerģijas kultūru attīstībā jaunajās dalībvalstīs, kurās tiek piemērota vienkāršota vienotā platībmaksājuma shēma;

40.    prasa Komisijai nodrošināt efektīvu atbalstu pētniecībai un otrās paaudzes biodegvielu attīstībai paralēli pētījumiem, piemēram, par kultūraugu rafinēšanu un pirmās paaudzes biodegvielu ražošanai izmantojamo kultūraugu audzēšanas uzlabotām metodēm;

41.    uzskata – lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi, kad ūdeņradis kļūs par tiešu alternatīvu lietošanai elektrību ražojošos kurināmā elementos un par izejvielu, ko izmanto šķidro kurināmo ražošanai, tehnoloģijas platformās ir jāietver iespējas, kurās izmantoti dažādi resursu veidi;

42.    atbalsta ES sertifikācijas sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu ne tikai produktu kvalitāti, bet arī obligātās vides un sociālās atbildības prasības; ierosina, ka jebkura sertifikācijas sistēma ir jāpiemēro, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā gan uz vietējā ražojuma, gan importētajām biodegvielām, un ka biodegvielu ražošanai un izmantošanai ir jābūt videi labvēlīgai pasaules mērogā;

43.    prasa Komisijai nodrošināt, ka saprātīgas darba prakses tiek stingri ievērotas attiecībā uz trešām valstīm, īpaši saistībā ar strādājošo un bērnu nodarbināšanu cukurniedru plantācijās;

44.    uzskata, ka īpaša nozīme ir jāpiešķir pamatotas ekoloģiskās prakses atbalstam trešās valstīs, piemēram, Brazīlijā (kur tiek iznīcinātas plašas dabiskā biotopa teritorijas cukurniedru audzēšanai) tādu ekosistēmu atbalstam kā īpaši svarīgā tropu savanna Cerrado un Atlantijas okeāna piekrastes lietus mežs Mata Atlântica, kuras tiek uzskatītas par ārkārtīgi nozīmīgām bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai;

45.    aicina Komisiju pastiprināt prioritāti, ko tā piešķīrusi ar tirdzniecību nesaistīto jautājumu atzīšanai, un kas ir nākamā nolīguma ar PTO daļa; atzīmē, ka tas varētu palīdzēt ES nodrošināt, ka importētās biodegvielas atbilst noteiktiem ilgtspējības kritērijiem – galvenokārt vides jomā;

46.    uzsver, ka ir nepieciešama biodegvielu importa atbilstīga Kopienas pārvaldība, un lūdz Komisiju apsvērt noteiktu pasākumu ieviešanu tirgus pieejamībai biodegvielas importam no trešām valstīm, lai dotu iespēju biodegvielas ražošanas nozarei ES attīstīt un saglabāt konkurētspēju, vienlaikus piemērojot augstus vides standartus;

47.    uzskata, ka Kopienas nodokļu uzlikšana importētām biodegvielām ir nepieciešama tikai tādos gadījumos, kad Eiropas biodegvielas nozares konkurētspēju apdraud dempings vides un sociālajā jomā;

48.    aicina Komisiju pārraudzīt pieprasījuma pēc biodegvielas, ekoloģiskās elektroenerģijas, apsildes un dzesēšanas ietekmi uz preču un blakusproduktu cenām, kā arī to pieejamību konkurējošiem ražotājiem un ietekmi uz pārtikas apgādi un cenām ES un jaunattīstības valstīs, un nekavējoties uzsākt reglamentējošu darbību cenu kāpuma gadījumā, kas izraisītu pārtikas trūkumu nabadzīgākajās valstīs vai nabadzīgo slāņu iedzīvotājiem;

49.    aicina Komisiju, izmantojot atbilstīgus stimulus, paātrināt biogāzes ievadīšanu gāzes tīklā un biogāzes kā kurināmā lietošanu, un tādējādi dot papildu ieguldījumu atkarības no enerģijas importa samazināšanā;

50.    kopumā aicina Komisiju neveicināt tādu atjaunojamās enerģijas resursu intensīvas kultivēšanas attīstību, kurā vienpusējs uzsvars likts uz ražošanu, jo tas varētu izraisīt katastrofālu ekoloģisku, saimniecisku un sociālu iedarbību un tādējādi neiekļautos Eiropas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā;

51.    uzsver, ka ir nepieciešama ES līmeņa informācijas politika attiecībā uz biomasu un biodegvielām;

52.    aicina Komisiju izveidot izmēģinājuma programmu saistībā ar pirmās un otrās paaudzes biodegvielu lietojumu un sniegt tai atbalstu;

53.    uzskata – lai īstenotu cukura reformu un pārtrauktu cukurbiešu audzēšanu ES, ir nepieciešams veikt analīzi, kā tieši varētu tikt palielināts pašreizējais potenciāls biodegvielu ražošanai no cukurbietēm un citām alternatīvām kultūrām;

54.    aicina Komisiju veikt pasākumus, lai pēc iespējas drīzāk starp mehānisko transportlīdzekļu rūpniecību un degvielas nozari panāktu kompromisu par biodegvielām saskaņā ar principu „biodegvielas automobiļiem, nevis automobiļi biodegvielām”.

PROCEDŪRA

Virsraksts	ES stratēģija attiecībā uz biomasu un biodegvielām
Procedūras Nr.	2006/2082 (INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 6.4.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē	-
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Willem Schuth 21.3.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	-
Izskatīšana komitejā	25.4.2006		21.6.2006	12.9.2006
Pieņemšanas datums	12.9.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	38 - -
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Marie-Hélène Aubert, Peter Baco, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Jean-Claude Fruteau, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Elisabeth Jeggle, Heinz Kindermann, Stéphane Le Foll, Kartika Tamara Liotard, Albert Jan Maat, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, Neil Parish, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Kyösti Virrankoski, Janusz Wojciechowski, Andrzej Tomasz Zapałowski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Bernadette Bourzai, Zdzisław Zbigniew Podkański, Armando Veneto
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	-
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	-

• [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0058.
• [2]  OV L 123, 17.5.2003., 42.-46. lpp.
• [3]  OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp. Direktīva ar grozījumiem, kas izdarīti ar Direktīvu 2000/71/EK (OV L 287, 14.11.2000., 46. lpp.).
• [4]  OV L 350, 28.12.1998., 58. lpp. Direktīva ar grozījumiem, kas izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

ATZINUMS Sniegusi Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja (18.9.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Stratēģiju attiecībā uz biomasas un biodegvielas izmantošanu
(2006/2082(INI))

Atzinumu sagatavoja: Liam Aylward

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Rīcības plānu par biomasas izmantošanu un ES stratēģiju biodegvielas jomā; uzsver, ka ir nepieciešams radīt rentablas iespējas pastiprinātai biomasas izmantošanai enerģētikā, lai apkarotu klimata pārmaiņas un SEG emisiju; sniegtu ieguldījumu mazināt atkarību no fosilās degvielas resursiem; veicinātu ilgtspējīgu energoapgādi par pieejamu cenu, kā arī uzlabotu energoapgādes drošību, tehnoloģiju attīstību un ekonomisko attīstību ES;

2.   ir stingri pārliecināts, ka biomasas un biodegvielas ražošana un tās turpmāka veicināšana nodrošinās pozitīvu stimulu konkurētspējai un darba tirgum Eiropā;

3.   uzsver, ka biomasas un biodegvielas ražošanas veicināšana palīdz atbalstīt lauku apvidu attīstību; uzsver arī to, ka biomasas izmantošana enerģijas ražošanā, jo īpaši, mazos un vidējos lauksaimniecības un mežsaimniecības uzņēmumos pavērs jaunas iespējas līdztekus pārtikas ražošanai;

4.   uzskata, ka to var panākt, piešķirot prioritāti tādu biomasas un biodegvielas pielietojuma veidu pētniecībai, ieviešanas veicināšanai un demonstrējumiem, kas ir izrādījušies visefektīvākie un rentablākie SEG emisijas mazināšanas un enerģijas taupīšanas jomā; kā arī ar informācijas kampaņu palīdzību, sekmējot vietējā tirgus izveidi, lai uzlabotu rentabilitāti; īpašu uzmanību vajadzētu pievērst tādu risinājumi izstrādāšanai un veicināšanai, kas dod divējādu labumu, ļaujot apvienot biomasas ražošanu ar biotopu atjaunošanu, lauksaimniecības metodēm, kas prasa mazus ieguldījumus, un videi draudzīgu zemes apsaimniekošanu;

5.   piekrīt Komisijai, ka biomasas stacionāra izmantošana, piemēram, enerģijas ražošanā, apkurē un dzesēšanā, var optimāli veicināt ES izvirzīto mērķu sasniegšanu attiecībā uz atkarības samazināšanu no fosilajiem energoresursiem un SEG emisijas mazināšanu;

6.   uzsver, ka enerģijas kultūru audzēšana nedrīkst ietekmēt Eiropas un trešo valstu spējas sasniegt prioritātes vides jomā, piemēram, apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu, saudzēt mežus, novērst augsnes noārdīšanos un panākt, ka ūdenstilpnēs ir labs ekoloģiskais stāvoklis;

7.   pauž bažas, ka lielais pieprasījums pēc lētākām lauksaimniecības kultūrām, kuras ir pašreiz pieejamas pasaules tirgū, rada risku, kas var veicināt tropu mežu strauju izciršanu, kā arī citu bioloģiski daudzveidīgu ekosistēmu iznīcināšanu. Tādēļ aicina ieviest obligātu vides sertifikāciju biodegvielas ilgtspējīgai ražošanai un izmantošanai;

8.   uzsver, ka bionerģijas ražošanai vienmēr ir jāatbilst labākajai lauksaimniecības praksei un bioenerģijas ražošana nedrīkst ietekmēt pārtikas ražošanu ES un trešās valstīs; uzskata, ka atbalsta līdzekļi ir jāierobežo līdz tiem biomasas izmantošanas veidiem, kas nodrošina visaugstāko efektivitāti, kā arī vides un klimata uzlabojumus;

9.   aicina Komisiju, pirms tā nosaka ražošanas prasības importētai biodegvielai, izpētīt, vai šīs prasības būs saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības Organizācijas noteikumiem;

10. norāda, ka koksnes biomasas izmantošana nedrīkst paaugstināt ietekmi uz mežiem un tā vienmēr jāveicina tādos veidos, kas ir apvienojami ar mežu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanu; uzsver, ka mežrūpniecības ilgtspējību nevar ierobežot ar meži izciršanu, kura ir mazāka par mežu dabīgo atražošanas spēju, ignorējot bioloģisko daudzveidību; uzskata, ka biomasas ražošana nedrīkst novest pie mākslīgu meža audžu izplatīšanās uz tādu dabai ļoti vērtīgu biotopu kā mitro pļavu, purvu, daļēji dabīgo stepju un Vidusjūras makiju rēķina;

11. mudina Komisiju un dalībvalstis piešķirt prioritāti tādu biokomponentu selekcijai un veicināšanai, kas nodrošina efektīvu oglekļa līdzsvaru un kuriem ir vislielākā energoefektivitāte; uzskata, ka ir svarīgi, lai Komisija veiktu pētījumu par to enerģētiskās ekspluatācijas ciklu no sākuma līdz beigām un piešķirt prioritāti pētniecībai biorafinēšanas jomā, kā arī otrās paaudzes biodegvielas un kultūru optimizācijas jomās, bez ierobežojumiem pirmās paaudzes biodegvielas turpmākai pastāvēšanai un tālākai izstrādei;

12. uzsver nepieciešamību maksimāli izmantot bioenerģiju gan siltumenerģijas, gan elektroenerģijas ražošanai, ar nolūku sasniegt augstu efektivitātes līmeni, kas nāks par labu videi;

13. mudina Komisiju sniegt komentārus par paredzamajām izmaksām un ieguvumiem saistībā ar biomasas ražošanas veicināšanu ES un ārpus tās;

14. uzskata, ka, ņemot vērā pretrunīgās prasības par biomasas ražošanu no atkritumiem, ir svarīgi bioenerģijas ražošanu neizmantot kā pamatojumu, lai sekmētu atkritumu sadedzināšanu nevis resursus taupošus paņēmienus, kā piemēram, atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi vai kompostēšanu;

15. uzskata, ka biodegvielas izmantošana nenozīmē izmaiņas transportlīdzekļu degvielas efektivitātes standartos; sagaida, lai automobiļu ražošanas nozares pārstāvji darītu visu iespējamo, lai līdz 2008.–2009. gadam panāktu mērķi 140 g CO₂ uz 1 km; mudina Komisiju uzraudzīt īstenošanas gaitu un veikt turpmākus pasākumus, lai līdz 2010. gadam panāktu ES mērķi 120 g CO₂ uz 1 km;

16. uzsver, ka efektīva un veiksmīga enerģētikas politika, kas paredz vietējo enerģijas tirgu atvēršanu, ir iespējama tikai, saskaņojot to Eiropas un starptautiskā līmenī; atzinīgi vērtē Komisijas ierosmi vienotai rīcībai. Uzsver, ka dalībvalstīm ir nepieciešams elastīgums, lai attīstītu savu politiku ES pamatpolitikas ietvaros. Aicina dalībvalstis sekmēt savu rīcības plānu izstrādi attiecībā uz biomasas izmantošanu, kuros būtu plaši atspoguļotas biomasas izmantošanas iespējas enerģijas ražošanā, lai būvētu katlu mājas, kurās izmanto biomasu, un piešķirt prioritāti ieguldījumiem atbilstoši struktūrfondiem un Kohēzijas fondam; atzīst valsts iepirkuma un atbrīvojuma no nodokļiem nozīmi, lai veicinātu biomasas un biodegvielas izmantošanu;

17. mudina dalībvalstis ar atklātas saskaņošanas metodes palīdzību meklēt un salīdzināt biomasas un biodegvielas ražošanas un izmantošanas veicināšanas labākās prakses;

18. aicina Komisiju ierosināt nepieciešamos likumdošanas un regulējošos pasākumus, lai sasniegtu saskaņoto ES mērķi līdz 2020. gadam izmantot enerģijas ražošanā 25% atjaunojamo resursu un likvidētu jebkādus nepamatotos šķēršļus biomasas un biodegvielas tirgū, neskarot vides, veselības un ilgtspējīguma apsvērumus, kas ir šo pasākumu pamatā;

19. uzskata, ka programma „Saprātīga enerģija Eiropai” palīdzēs atbalstīt vietējos projektus, kas saistīti ar enerģijas taupīšanu un lietderīgu dabas resursu izmantošanu.

short JUSTIFICATION

In order to increase the share of renewable energy in Europe and to reduce the oil-dependency the European Commission urges through the EU Biomass action plan (COM(2005)628) and the Communication on the EU Strategy for bio fuels (COM(2006)34), to improve the production and use of bio-energy in Europe and in third countries.

The main aim of the Action Plan on Biomass is to reach the target of 150 mtoe (million tonnes of oil equivalent) by 2010, more than double of the rate of 2003 (69 mtoe).

Development of this type of energy, mostly obtained by cereal, sugar, oil seed crops, waste oils, wood and wood residues will lead, following the action plan, to an increase of 5% of the share of renewable energy use within the EU to the 6% reduction of imported energy reliance and, would allow a CO2 emissions reduction of 209 mt per year with important benefits for the air quality.

Use and production of biomass is expected to play a significant role in employment (250 000 people) mostly in rural areas as well as in energy price reduction.

The EU plan provides a wide set of measures (31 actions) to improve the development of biomass production and use mainly in three areas: transport, electricity and heating.

Member States have to play an important role in extending the use of biomass, by providing national biomass action plans as well as tax exemptions and public procurement procedures.

Concerning biofuels, the EU Strategy proposes to promote the production of a wide range of products derived from biological material (vegetal oils and animal fats) which is used in a liquid form especially as a replacement of fossil fuel, within the EU and in third countries (also as an alternative for developing countries affected by the sugar regime cuts). It provides a series of measures to improve cost-effective production and in particular second generation raw products for biofuels as well as financing research directed to optimise crop production.

The Commission initiative is focused mainly on increasing the demand for biofuels by setting obligations requiring fuel supply companies to incorporate a given percentage of biofuels in the fuel they place on the market. National targets shares for Member states and stricter infringements procedures are inserted on the same purpose.

Your draftsman appreciates the approach taken by the Commission with regard to the aim and the measures of the bio-fuel Strategy and the Biomass Action Plan and in particular welcomes the opportunity for EU Member States to work together in demonstrating leadership to its constituents in a time of instability regarding energy supply and climate change.

A proper intervention is needed now, in order to provide Europe with an effective alternative and clean Energy policy including exploiting efficient bio-energy.

This would allow some important environmental benefits like GHG emissions cuts as well as the reduction of fossil fuel dependency. Another important aspect of this kind of energy generation is that its production can be obtained by small scale processors at urban and rural level. This important characteristic enables small communities in Europe and in third countries to produce their own energy by using natural resources provided by their own territory.

These district scaled plants provide important savings on transport costs which are fairly unsustainable in some third developing countries and also, indirectly, on air pollution produced by means of transport.

As the Commission proposes, it is important to act on the demand side, increasing the need of bio-energy, by setting obligations and target rather than providing generalized subsidies to "energy crops".

To ensure more efficient production and use, research on second generation biofuels should be enhanced. These new technologies offer the possibility of using a wider range of agricultural and forest waste as raw material and could lower the pressure on land as well as the need for biofuel imports. Therefore incentives and tax exemptions should address these kinds of more cost-efficient productions.

Nevertheless, to take full advantage of bio-energy, the Commission and all relevant actors should take the following serious concerns into account:

First of all, we need to ensure that bio-energy production should not create environmental harm. This strategy and the derived increase of demand of bio-energy may entail some risks like overexploitation of grounds, e.g. by setting-aside good practices like rotation of crops; as well as the destruction of forest and ecosystem especially in third countries, mainly in tropical areas. Monocultures induced by external demands in developing countries may cause devastating forest clearance, with environmentally but also socially destructive effects like it happened for example, as outlined by many NGO's, in South East Asia for the palm oil industry.

Therefore, in order to ensure the sustainability of the production of bio-energy a mandatory environmental certification is needed which could be the appropriate tool to control the environmental impact of plantations. This may be the only way we can avoid the creation of solely a cost-oriented market which would encourage destructive and unsustainable practices mostly in third countries.

In addition, it should not be underestimated that environmental certification could guarantee EU production against an unfair competition, based on environmentally unsustainable production in third countries. The EU should improve its effort to make sure that also at international level and especially within the WTO such kind of certification should be considered admissible.

A second concern is unclear definition of biomass in the legislation of some Member States. Inorganic waste can be considered as such. It should be made clear that the simple by-product of waste incineration should not as such be considered as biomass.

Thirdly, as far as the impact of this strategy on agriculture and CAP reform is concerned, it should be stressed that some measures are taken in order to support crops destined to biodiesel feedstock: in particular by allowing them to be cultivated in non set-aside land as well as by providing energy crop payments as a special investment for energy crops grown on non set-aside land.

Nevertheless the agricultural production of biofuels should not affect soil fertility and therefore should always comply with good environmental practices and sustainable cultivation methods.

Your draftsman welcomes the initiative of organizing the European Biomass Conference and Exhibition, the 15th edition of which will be held in Berlin in May 2007, as a unique opportunity to gather all actors involved in the development of a sustainable production of biomass. In this regard we would suggest that the Committee on the Environment, Public Health and Food Safety should participate in this important workshop in order to be updated on the recent developments in this field.

Finally, the Renewable Energy Project is a project tailor-made for the European Union. Just as the Common Market and the Introduction of the Euro were necessary, but a pipedream for many at the time, Renewable Energy Common Policy is next. In a world of high oil prices, increasing dependency on a few external non-stable suppliers, new concerns relating to long-term availability of fossil fuels and the urgency of new greenhouse gas emissions, this can no longer be a pipedream but an urgent reality. We need long-term, well thought through sustainable policy on Renewable Energy and we need to provide leadership now.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Stratēģija attiecībā uz biomasas un biodegvielas izmantošanu
Atsauces	2006/2082(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 6.4.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Liam Aylward 25.4.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	12.7.2006
Pieņemšanas datums	13.9.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: 49 –: 1 0: 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, Irena Belohorská, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Anne Ferreira, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Gyula Hegyi, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Marios Matsakis, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Dimitrios Papadimoulis, Vittorio Prodi, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Jonas Sjöstedt, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Anders Wijkman
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Bairbre de Brún, Hélène Goudin, Rebecca Harms, Jutta D. Haug, Miroslav Mikolášik, Bart Staes, Claude Turmes, Thomas Wise
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

ATZINUMS Sniegusi Starptautiskās tirdzniecības komiteja (21.9.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par stratēģiju attiecībā uz biomasas un biodegvielas izmantošanu
(2006/2082(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jean-Pierre Audy

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   konstatē, ka ES ir pieļāvusi būtisku kavēšanos biodegvielas izmantošanas un ražošanas jomā, kam ir izšķirīga nozīme starptautiskajā tirdzniecībā;

2.   uzsver izšķirīgo devumu, ko efektīva stratēģija biomasas ilgtspējīgas izmantošanas veicināšanai var dot, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas, attīstītu jaunas tirgus iespējas ar lauksaimniecības produktu un īpaši otrās paaudzes biodegvielas rūpnieciskās pārstrādes palīdzību, padarītu ES enerģētiski mazāk atkarīgu, kā arī veicinātu izaugsmi un nodarbinātību gan ES, gan citās pasaules daļās, īpaši jaunattīstības valstīs;

3.   uzskata, ka šo mērķu sasniegšanai ir jāizstrādā politika par Eiropas biodegvielas nozares attīstību un jāpalielina šādu produktu izmantošana Eiropas Savienībā; tomēr norāda uz risku par neatgriezenisku ietekmi uz vidi, ko var izraisīt biodegvielas vieglprātīga, nekontrolēta un intensīva audzēšana, ražošana un ievešana;

4.   konstatē, ka ievestais bioetanols ir laba izvēle no klimata pārmaiņu perspektīvas;

5.   konstatē, ka biodegvielu pašlaik pārdod pasaules tirgū un ka ES šajā jomā vēl nav pašpietiekama; tomēr uzskata, ka vietējās ražošanas veicināšanai jābūt absolūtai prioritātei;

6.   uzsver, ka citu nosacījumu vidū, kuri ir nepieciešami Eiropas biodegvielas nozares straujai un dinamiskai attīstībai, būtisks faktors ir tādas atbilstīgas un konsekventas sistēmas izveidošana tirdzniecībai, akcīzei un muitai, kura nodrošinātu ES ražotās biodegvielas konkurētspēju;

7.  uzskata, ka bioetanola importam ES ir jānosaka pieņemams ievešanas apjoms noteiktā laika posmā, ņemot vērā Kopienas ražošanas pakāpenisku attīstību, kas atbilst Eiropas stratēģijai par ilgtspējīgu attīstību, īpaši enerģētikas nozarē, un ka tirdzniecības un muitas politika ir jāsaskaņo ar minētā apjoma ievērošanu, ņemot vērā attīstības politikas prasības;

8.   konstatē, ka bioetanola ražošanas izmaksas ES pašlaik ir augstākas, nekā vairākās citās vadošajās ražotājvalstīs, tostarp Brazīlijā un Savienotajās Valstīs; tomēr uzsver, ka šo valstu konkurētspēja balstās uz milzīga apmēra ilggadējām subsīdijām un valsts atbalsta programmām, kā arī, piemēram, attiecībā uz Brazīliju, uz apšaubāmu praksi gan no sociālās, gan vides perspektīvas;

9.   uzskata, ka attiecībā uz pasākumiem bioetanola pieprasījuma veicināšanai ES atsevišķos gadījumos ir nepieciešams izmantot valsts naudu vai arī šie pasākumi ietekmē Kopienas un tās dalībvalstu budžetu, un šādu pasākumu īstenošanā nav jāpaļaujas vienīgi uz importu;

10. uzsver, ka Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) notiekošajās sarunās par pieeju lauksaimniecības tirgum uz bioetanolu jāattiecina paaugstināta riska ražojuma statuss un jāpanāk, ka tam nepiemēro paredzamās tarifu samazinājuma formulas;

11. aicina Komisiju kategoriski noraidīt jebkuru priekšlikumu, kas PTO sarunās par tirdzniecību un vidi paredz bioetanolu iekļaut tā saukto ekoloģisko produktu sarakstā, uz kuriem var attiecināt muitas nodokļu atcelšanu vai samazināšanu;

12. konstatē, ka dažām jaunattīstības valstīm ir izcila pasaules mēroga konkurētspēja biodegvielas ražošanā un tirdzniecībā, tomēr tajā pašā laikā jānosaka daži degvielas kvalitātes standarti; uzskata, ka jāatceļ arī tehniskie un citi tirdzniecības šķēršļi, lai varēt izveidoties kārtīgs pasaules līmeņa tirgus;

13. aicina Komisiju ievērot piesardzību sarunās par preferenciālu piekļuvi Kopienas bioetanola tirgum, kuru vēlas saņemt mūsu Mercosur partneri divpusējās ES un šo valstu zonas reģionālās sarunās; uzskata, ka visi jautājumi par starptautiskajiem enerģijas tirgiem ir jāpārrunā daudzpusējos forumos, piemēram, PTO, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību, un ka Eiropas Savienības vispārējās interesēs ir jāizmanto priekšrocība rīkoties saskaņā ar turpmāko kopējo enerģētikas politiku;

14. uzskata, ka vispārējo preferenču sistēmas (VPS) un VPS+ piemērošanai jāsekmē mazāk aizsargāto valstu tautsaimniecības attīstības mērķis un saistībā ar bioetanola ražošanu arī jāatbilst turpmākās kopējās enerģētikas politikas mērķiem, un aicina Komisiju vienmēr, kad nepieciešams, piemērot atbilstīgus gradācijas mehānismus, ņemot vērā Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulā (EK) Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu[1] izklāstītos kritērijus;

15. atbalsta Komisijas centienus sekmēt biodegvielas rūpniecību jaunattīstības valstīs un reģionos, kuriem ir potenciāls šajā jomā un kuros vietējā ražošana varētu palīdzēt samazināt nabadzību uz ilgu laiku; tomēr uzskata, ka šādai politikai jābūt līdzsvarotai un prioritāte jādod attiecīgo valstu vietējo enerģētikas vajadzību apmierināšanai, nevis jākoncentrējas vienīgi uz eksporta jaudas veicināšanu;

16. uzskata, ka ES visos partnerības, brīvās tirdzniecības un preferenču nolīgumos lielāks uzsvars jāliek uz biodegvielas brīvo tirgu izveidi; uzskata, ka pārredzami, integrēti un brīvi valstu, Eiropas un starptautiskie tirgi nodrošinās nozares noturīgu attīstību ilgtermiņā; aicina Komisiju, paturot prātā iepriekš minēto, izvērtēt visus preferenču nolīgumus;

17.  aicina pievērst lielāku politisku un tautsaimniecisku uzmanību ES un tās Eiropas kaimiņvalstu biodegvielas tirgu sadarbībai un integrācijai, sevišķi saistībā ar īpašajiem partnerības nolīgumiem;

18. aicina Komisiju rūpīgi izvērtēt iespēju kombinētajā muitas tarifa un statistikas nomenklatūrā ieviest īpašu pozīciju vai apakšpozīciju bioetanolam un bioetanola produktiem, lai labāk izprastu ievedumu patieso statistiku un nodrošinātu atbilstīgas muitas klasifikācijas piemērošanu;

19. mudina Komisiju un dalībvalstis būt īpaši vērīgām attiecībā uz krāpšanas mēģinājumiem vai centieniem izvairīties no bioetanolam piemērojamā ievedmuitas nodokļa maksāšanas, tostarp nodrošinot preču izcelsmes un tarifa klasifikācijas noteikumu ievērošanu, kā arī novēršot atsevišķu muitas atlikšanas režīmu pārkāpumus;

20. norāda uz to, ka Kopienas ražotāji vajadzības gadījumā var izmantot tirdzniecības aizsardzības instrumentus (antidempiga un antisubsidēšanas procedūras, kā arī aizsardzības pasākumus), lai sevi aizsargātu no negodīgas un pārmērīgas ievedumu konkurences; norāda, ka jēdziens „par nozares izveidošanās materiālo kavēšanu” īpaši attiecas uz pavisam jaunām nozarēm, piemēram, bioetanola nozari, izvērtējot kaitējumu šādās procedūrās;

21. aicina Komisiju līdz 2007. gada 1. aprīlim iesniegt ziņojumu par bioetanola ražošanas un eksporta nosacījumiem galvenajās ražotājvalstīs ārpus ES, lai Parlaments varētu izvērtēt, cik godīga ir konkurence starp Kopienas ražoto un no šīm valstīm ievesto bioetanolu; aicina šajā ziņojumā izvērtēt arī subsīdiju piešķiršanas programmas un valsts intervences citus veidus, kā arī šīs nozares darbības sociālos un vides aspektus;

22. aicina Komisiju izveidot sertifikācijas sistēmu ES izmantotajai biodegvielai, lai nodrošinātu ražošanas atbilstību spēkā esošajiem vides standartiem, kā arī to, ka šī ražošana neatstāj negatīvas sekas attiecībā uz vidi, īpaši ievērojot Eiropas programmu „Globālā vides un drošības uzraudzība” (GMES);

23. aicina Komisiju izstrādāt sertificēšanas kārtību, ar kuru ļauj biodegvielas ilgtspējīgu ražošanu neatkarīgi no tā, vai šo degvielu ražo vai ieved ES;

24. norāda, ka ES ir vadībā pasaulē vides un sociālās aizsardzības standartu izveidē, un mudina Komisiju sekmēt šos standartus tirdzniecībā ar trešām valstīm, lai cik iespējams palielinātu biodegvielas ražošanas ilgtspēju un racionalizētu biodegvielas ražošanas izmaksas šajās valstīs;

25. uzskata, ka Komisijai īpaša uzmanība jāpievērš loģistikas jautājumiem, īpaši vispasaules loģistikai un drošībai; uzskata, ka šie jautājumi jāņem vērā arī ES ietekmes uz ilgtspēju novērtējumos; aicina Komisiju izvērtējumu sagatavot savlaicīgi;

26. aicina Komisiju precizēt noteikumus par valsts atbalstu un veicināt atbrīvojumus no nodokļiem, lai atbalstītu biodegvielas attīstīšanu ES;

27. atzinīgi vērtē to, ka Komisija uzsver Kopienas intervences labības krājumu izmantošanas nozīmi bioenerģijas ražošanā; uzsver, ka tādējādi būs iespējams samazināt intervences labības izvedamo daudzumu, tādējādi ES atvieglojot to saistību izpildi, kuras tā ir uzņēmusies PTO; tāpēc aicina Komisiju izstrādāt pienācīgus stimulus, lai nodrošinātu intervences labības cik iespējams liela apjoma izmantošanu šādā veidā;

28. uzskata, ka jāpaplašina Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda darbība, lai aptvertu biomasas izmantošanas sekmēšanu enerģijas ražošanā, kā arī līdz pat vairāk nekā 1,5 miljoniem hektāru palielinātu noteikto maksimālo garantēto platību, kura ir noteikta šādas ražošanas atbalsta shēmās;

29. uzskata, ka prioritāte ir turpmākai pētniecībai nepārtikas augu jomā ES, lai nodrošinātu kultivēto apgabalu efektīvu un tautsaimniecisku izmantošanu;

30. uzskata, ka Komisijai atkārtoti jāizskata visi rīcības plāni un direktīvas, lai nodrošinātu bioenerģijas un biodegvielas racionālu ražošanu un izmantošanu, un ka tas jādara galvenokārt augkopības, mežsaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomās;

31. uzskata, ka biodegvielas ražošanas nepieciešamību var skatīt vienīgi kā daļu no pārtikas ražošanas un enerģijas izmantošanas saprātīga un reāla apvienojuma; tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā nepietiekamo pārtikas ražošanu visā pasaulē nākotnē; aicina Komisiju šo jautājumu izvirzīt starptautiskās diskusijās.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Stratēģija attiecībā uz biomasas un biodegvielas izmantošanu
Procedūras numurs	2006/2082(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 6.4.2006
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jean-Pierre Audy 25.9.2005
Izskatīšana komitejā	3.5.2006		19.6.2006	11.7.2006
Pieņemšanas datums	11.9.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	20 3 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Daniel Caspary, Giulietto Chiesa, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Jacky Henin, Alain Lipietz, Caroline Lucas, Erika Mann, Helmuth Markov, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Johan Van Hecke, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jorgo Chatzimarkakis, Robert Goebbels, Maria Martens, Antolín Sánchez Presedo, Margrietus van den Berg, Mauro Zani
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Filip Kaczmarek (Robert Sturdy aizstājējs)

• [1]  OV L 169, 30.06.2006., 1. lpp.

ATZINUMS Sniegusi Transporta un tūrisma komiteja (15.9.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par biomasas un biodegvielas atbalsta stratēģiju
(2006/2082(INI))

Atzinumu sagatavoja: Marta Vincenzi

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

–   uzskata, ka ir jānosaka virziens lēmumiem, kas nākotnē būs jāpieņem enerģētikas jomā, izvairoties no aktivitāšu veicināšanas tikai noteiktās nozarēs un no investīciju virzīšanas pretējos virzienos;

–   uzsver, ka, izvērtējot jautājumu par vietējo ražošanu un biomasas ievešanu, jāpievērš uzmanība tam, lai Eiropas Savienībā veicinātu biomasas ražošanas kā patstāvīgas nozares attīstību;

–   prasa noteikt jaunus ilgtermiņa mērķus līdz 2020. gadam attiecībā uz biodegvielas izmantošanu un veicināšanu, lai tādējādi iegūtu ieguldītāju uzticību;

–   pauž pārliecību, ka Eiropas Savienības stratēģijai biodegvielas veicināšanā, īpaši ņemot vērā Lisabonas stratēģiju, jābūt orientētai uz efektivitāti un ilgtspējību, un pasākumi nedrīkst radīt pārmērīgi augstas administratīvās izmaksas;

–   pauž vēlmi, lai tiktu īstenots grupas CARS 21 astotais ieteikums, saskaņā ar kuru otrās paaudzes biodegviela ir īpaši daudzsološa tehnoloģija, kas varētu samazināt izplūdes gāzes transporta nozarē;

–   uzsver, ka arvien ir nepieciešama rīcība enerģijas efektivitātes uzlabošanas jomā;

–   uzsver nepieciešamību Eiropas Savienībā ieviest nodokļu sistēmu, kuras pamatā būtu CO₂ izplūde, radot nodokļu atvieglojumus tiem degvielas veidiem, kas labāku CO₂ rādītāju dēļ dod lielāku ieguldījumu CO₂ izplūdes samazināšanā;

–   pauž vēlmi, lai tiktu izstrādāta dažādu otrās paaudzes biodegvielas veidu definīcijas ar mērķi nošķirt atkarībā no ietekmes uz vidi ražošanu, kuras pamatā ir mežsaimniecība no lignocelulozes materiālu ražošanas atkritumu pārstrādes, no poligonos noglabāto organisko atkritumu vai arī no augu un dzīvnieku izcelsmes izejvielām;

–   uzskata, ka pēc iespējas ātrāk ir jānosaka biodegvielas tehniskās normas un jāpārskata pašreizējā direktīva par degvielas kvalitāti, lai nodrošinātu lielāku biodegvielas piejaukumu benzīnam un dīzeļdegvielai;

–   uzskata, ka otrās paaudzes biodegviela (BTL degviela) nodrošina ievērojami lielāku enerģijas izmantošanas jaudu kā pirmās paaudzes biodegviela;

–   uzskata, ka ir jāveicina Eiropas biodegvielas platformas izveide, lai to varētu izmantot transportam;

–   sagaida, lai dalībvalstis veicinātu investīcijas biomasas ražošanā transporta vajadzībām atbilstīgi regulējumam struktūrpolitikas un lauksaimniecības politikas jomā;

–   saistībā ar produktu un tehnoloģiju veicināšanu iesaka visās transporta jomās ņemt vērā biodegvielas izmantošanas iespējas;

–   uzsver, ka biodegvielas konkurētspējas nodrošināšanai un lai dotu iespēju veidoties tādam atvērtam tirgum, kurā patērētāji var brīvi izvēlēties, būtu vēlams izveidot kopēju stabilu pamatprincipu kopumu pārejas periodam, kas varētu ilgt vairākus desmitus gadu;

–   prasa saistībā ar ilgtermiņa stratēģiju konkurētspējīga biodegvielas tirgus veicināšanai Eiropas Savienībā izstrādāt stabilus vispārējus nosacījumus ieguldītājiem un ražotājiem, kas galvenokārt būtu balstīti uz nodokļu atvieglojumiem;

–   iesaka noskaidrot, kādos veidos var lauksaimnieciski ražot alternatīvo degvielu un kādas sekas radītu intensīvāka ražošana;

–   atbalsta Eiropas licencēšanas sistēmas izstrādi un īstenošanu, lai nodrošinātu obligātu ekonomisko, ekoloģisko un sociālo normu ieviešanu biodegvielas ražošanā; uzsver, ka šī Eiropas sistēma jāpiemēro kā Eiropas Savienībā ražotai biodegvielai, tā degvielai, kas ievesta no trešām valstīm;

–   uzsver nepieciešamību īstenot Eiropas Savienības mēroga informācijas politiku biomasas un biodegvielas jomā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Biomasas un biodegvielas atbalsta stratēģija
Procedūras Nr.	2006/2082(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 6.4.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Marta Vincenzi 22.2.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	02.5.2006		20.6.2006	12.9.2006
Pieņemšanas datums	13.9.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	39 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Margrete Auken, Philip Bradbourn, Michael Cramer, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Luis de Grandes Pascual, Ewa Hedkvist Petersen, Jeanine Hennis-Plasschaert, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Jörg Leichtfried, Fernand Le Rachinel, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Robert Navarro, Seán Ó Neachtain, Janusz Onyszkiewicz, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Reinhard Rack, Gilles Savary, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Armando Veneto, Marta Vincenzi
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Helmuth Markov, Willem Schuth, Luis Yañez-Barnuevo García
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Brian Simpson
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

PROCEDŪRA

Virsraksts

Rīcības plāns par biomasas izmantošanu

Procedūras Nr.

2006/2082 (INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ITRE 6.4.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI 6.4.2006

ENVI 6.4.2006

INTA 6.4.2006

TRAN 6.4.2006

Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums

Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums

Werner Langen 21.6.2006

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Izskatīšana komitejā

25.4.2006

13.7.2000

2.10.2006

Pieņemšanas datums

3.10.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+ - 0

28 0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, András Gyürk, David Hammerstein Mintz, Erna Hennicot-Schoepges, Fiona Hall, Rebecca Harms, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Vincenzo Lavarra, Reino Paasilinna, Eugenijus Maldeikis, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Catherine Trautmann, Nikolaos Vakalis, Lambert van Nistelrooij, Alejo Vidal-Quadras,

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Pilar Ayuso, Manuel António dos Santos, Satu Hassi, Peter Liese, John Purvis

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Iesniegšanas datums

12.10.2006

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)