Ziņojums - A6-0353/2006Ziņojums
A6-0353/2006

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantojumu

13.10.2006 - (COM(2005)0230 – C6‑0301/2005 – 2005/0103(CNS)) - *

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referents: Carlos Coelho

Procedūra : 2005/0103(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0353/2006

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantojumu

(COM(2005)0230 – C6‑0301/2005 – 2005/0103(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0230)[1],

–   ņemot vērā ES līguma 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

–   ņemot vērā ES līguma 39. panta 1. punktu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6‑0301/2005),

–   ņemot vērā Protokolu par Šengenas acquis, kas iekļauts Eiropas Savienības sistēmā, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu,

–   ņemot vērā Reglamenta 93. un 51. pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6‑0353/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā paredz nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  aicina Padomi vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā paredz būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

PROJEKTS PADOMES LĒMUMAM PAR OTRĀS PAAUDZES ŠENGENAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS (SIS II) IZVEIDI, DARBĪBU UN IZMANTOJUMU

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 30. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 31. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 34. panta 2. punkta c) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

tā kā:

(1)      Šengenas Informācijas sistēma (še turpmāk – "SIS 1+"), kura izveidota saskaņā ar IV sadaļas noteikumiem 1990. gada 19. jūnija Konvencijā, ar ko īsteno 1985. gada 14. jūnija Šengenas nolīgumu starp Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdībām, Vācijas Federatīvās Republikas valdību un Francijas Republikas valdību par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām [3] (še turpmāk – Šengenas Konvencija), ir būtisks līdzeklis to Šengenas acquis noteikumu piemērošanai, kas iekļauti Eiropas Savienības sistēmā.

(2)      Otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas izveide (še turpmāk – "SIS II") ir uzticēta Komisijai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2424/2001 [4] un Padomes Lēmumu Nr. 001/886/TI [5] (2001. gada 6. decembris) par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izstrādi. SIS II aizstās SIS, ko izveidoja ar Šengenas Konvenciju.

(3)  Šis lēmums veido vajadzīgo tiesisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Līguma par Eiropas Savienību (še turpmāk – "ES līgums") darbības jomā. Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes Regula (EK) Nr. 2006/XX par SIS II izveidi, darbību un izmantojumu [6] veido vajadzīgo tiesisko pamatu SIS II pārvaldībai attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (še turpmāk – "EK līgums") darbības jomā.

(4)      Tas, ka tiesisko pamatu, kas vajadzīgs SIS II pārvaldībai, veido atsevišķi instrumenti, neskar principu, ka SIS II ir vienota informācijas sistēma, kam kā tādai būtu jādarbojas. Tādēļ dažiem šo instrumentu noteikumiem būtu jābūt identiskiem.

(5)      SIS II būtu jāveido papildu pasākums, kas palīdz uzturēt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (...), atbalstot policijas un tiesu iestāžu operatīvu sadarbību krimināllietās.

(6)      Vajadzētu precizēt SIS II mērķus un paredzēt noteikumus par tās darbību, izmantojumu un saistībām, tostarp tehnisko uzbūvi un finansējumu, sistēmā ievadāmo datu veidiem, mērķiem, kuru dēļ tos ievada, ievadīšanas kritērijiem, iestādēm, kam tiesības tai piekļūt, brīdinājumu sasaisti, kā arī turpmākus noteikumus par datu apstrādi un personas datu aizsardzību.

(7)      Ar centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras darbību saistītie izdevumi būtu jāmaksā no Eiropas Savienības budžeta.

(8)      Ir vajadzīgs sagatavot rokasgrāmatu ar sīki izstrādātiem noteikumiem papildinformācijas apmaiņai attiecībā uz darbību, kas jāveic atbilstīgi brīdinājumam. Valsts iestādēm katrā dalībvalstī būtu jānodrošina šādas informācijas apmaiņa.

(9)  Pārejas posmā Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par centrālās SIS II un daļu sakaru infrastruktūras darbības vadību. Tomēr, lai jo īpaši nodrošinātu sekmīgu pāreju no SIS 1+ uz SIS II, Komisija var daļu vai visu šo atbildību deleģēt divām valsts sektora struktūrām. Ilgtermiņā un saskaņā ar ietekmes novērtējumu, kurā sniegs alternatīvu iespēju pamatīgu analīzi no finanšu, operatīvā un organizatoriskā viedokļa, kā arī saskaņā ar Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem būtu jāizveido pastāvīga vadības iestāde, kas ir atbildīga par šiem uzdevumiem. Pārējas posmam nevajadzētu būtu ilgākam par pieciem gadiem no šā lēmuma spēkā stāšanās dienas.

(10)    SIS II vajadzētu būt brīdinājumiem par personām, kuras meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot. Papildus brīdinājumiem ir lietderīgi paredzēt papildu informācijas apmaiņu, kas nepieciešama nodošanas un izdošanas procedūrās. SIS II jo īpaši būtu jāapstrādā dati, kas minēti 8. pantā Padomes Pamatlēmumā 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm [7].

(11)    Būtu jābūt iespējām SIS II pievienot papildu datu tulkojumu, kas tajā ievadīti, lai personu nodotu saskaņā ar Eiropas apcietināšanas orderi un izdotu citai valstij.

(12)    SIS II būtu jābūt brīdinājumiem par pazudušajām personām, lai nodrošinātu to aizsardzību vai novērstu draudus, brīdinājumiem par personām, kuras meklē sakarā ar tiesvedību, brīdinājumiem par personām un priekšmetiem diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm un brīdinājumiem par priekšmetiem aizturēšanai vai izmantošanai par pierādījumiem krimināllietās.

(13)    Brīdinājumi SIS nebūtu jāglabā ilgāk, nekā tas nepieciešams to sākotnējam mērķim. Kopumā brīdinājumi par personām būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc trīs gadiem. Brīdinājumi par priekšmetiem, kas ievadīti saistībā ar diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm, būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc pieciem gadiem. Brīdinājumi par priekšmetiem aizturēšanai vai izmantošanai par pierādījumiem krimināllietās būtu automātiski jādzēš no SIS II pēc desmit gadiem. Lēmums saglabāt brīdinājumus par personām būtu jāpamato ar smalku individuālu analīzi. Dalībvalstīm pārskata periodā būtu jāpārskata brīdinājumi par personām un jāsaglabā statistikas dati par to brīdinājumu par personām skaitu, kuru glabāšanas periods ir pagarināts.

(14)  (…)

(15)  Ar SIS II būtu jābūt iespējai apstrādāt biometriskos datus, lai palīdzētu ticami identificēt attiecīgas personas. Šajā sakarā ar SIS II būtu jābūt arī iespējai apstrādāt to personas datus, kuru identitāte ir ļaunprātīgi izmantota, lai novērstu nepareizas identifikācijas dēļ radušās grūtības, ievērojot attiecīgus drošības pasākumus, jo īpaši attiecīgās personas piekrišanu un stingru to mērķu ierobežošanu, kuru dēļ tādus datus var apstrādāt.

(16)    Dalībvalstīm būtu jābūt iespējai brīdinājumam pievienot norādi, t. s. karodziņu, ar ko norāda uz to, ka pēc brīdinājuma veicamā darbība nenotiks tās teritorijā. Ja brīdinājumus izdod apcietināšanai nodošanas nolūkā, neko šajā lēmumā neinterpretē kā atkāpi no Pamatlēmuma 2002/584/TI noteikumu piemērošanas vai piemērošanas kavēšanu (…) Lēmums brīdinājumam pievienot karodziņu (…) būtu jāpamato tikai ar atteikumu, kas ir ietverts minētajā pamatlēmumā.

(16A)  Ja brīdinājumam pievienots karodziņš saskaņā ar 14.C panta 2. punktu un ja top zināma tās personas atrašanās vieta, kuru meklē, lai apcietinātu nolūkā šo personu nodot, atrašanās vieta vienmēr būtu jāpaziņo izdevējai tiesu iestādei, kas var pieņemt lēmumu pārsūtīt Eiropas apcietināšanas orderi kompetentai tiesu iestādei atbilstīgi Pamatlēmuma 2002/584/TI noteikumiem.

(17)    SIS II būtu dalībvalstīm jādod iespēja izveidot saites starp brīdinājumiem. Tam, ka dalībvalsts izveido saites starp diviem vai vairākiem brīdinājumiem, nevajadzētu ietekmēt veicamo darbību, glabāšanas periodu vai piekļuves tiesības brīdinājumiem.

(18)    Datus, kas, piemērojot šo lēmumu, apstrādāti SIS II, nevajadzētu nodot vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Tomēr ir lietderīgi stiprināt sadarbību starp Eiropas Savienību un Interpolu, veicinot efektīvu apmaiņu ar pases datiem. Ja personas datus no SIS II nodod Interpolam, (…) minētajiem personas datiem būtu jānodrošina atbilstīga līmeņa aizsardzība, ko garantē ar nolīgumu, kurā noteikti stingri aizsardzības pasākumi un noteikumi.

(19)   Visas dalībvalstis ir ratificējušas Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi. Minētās konvencijas 9. pantā ar dažiem ierobežojumiem paredzēti tiesību un pienākumu izņēmumi un ierobežojumi. Personas datus, ko apstrādā sakarā ar šā lēmuma ieviešanu, būtu jāaizsargā saskaņā ar minētās konvencijas principiem. Konvencijā izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāizskaidro šajā lēmumā.

(20)    Ja policijas iestādes apstrādā personas datus, īstenojot šo lēmumu, būtu jāņem vērā principi, kas ietverti Eiropas Padomes Ministru komitejas 1987. gada 17. septembra Rekomendācijā Nr. R (87) 15, ar ko reglamentē personas datu izmantošanu policijā.

(20A)  Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu Pamatlēmumam par tādu personas datu aizsardzību, ko apstrādā, policijas un tiesu iestādēm sadarbojoties krimināllietās [8], saskaņā ar kuru šis pamatlēmums būtu jāpieņem līdz 2006. gada beigām un tas būtu jāpiemēro personas datiem, ko apstrādā atbilstīgi otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmai, kā arī ar to saistītai apmaiņai ar papildu informāciju atbilstīgi šim lēmumam.

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Kopienas iestādes un struktūras, un šādu datu brīvu apriti [9] un jo īpaši tās 21. un 22. pantu attiecībā uz apstrādes konfidencialitāti un drošību piemēro personas datu apstrādei, ko veic Kopienas iestādes vai struktūras, tām pildot savus pienākumus ar atbildību par SIS II operatīvo vadību, īstenojot darbības, uz kurām pilnībā vai daļēji attiecas Kopienas tiesības. Kopienas tiesības attiecas uz daļu no personas datu apstrādes SIS II sistēmā. Konsekventai un vienveidīgai noteikumu piemērošanai attiecībā uz fizisko personu pamattiesību un brīvību aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi ir nepieciešams skaidrojums par to, ka gadījumos, kad Komisija apstrādā personas datus, īstenojot šo lēmumu, uz to attiecas Regula (EK) Nr. 45/2001. (…) Regulā (EK) Nr. 2001/45 izklāstītie principi vajadzības gadījumā būtu jāpapildina vai jāizskaidro šajā lēmumā.

(21A)  Ciktāl tas attiecas uz konfidencialitāti, tiem Eiropas Kopienu ierēdņiem vai citiem darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti un strādā saistībā ar SIS II, piemēro attiecīgos Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un attiecīgos Kopienu pārējo darba ņēmēju nodarbināšanas kārtības noteikumus.

(22)    (…) Valstu uzraudzības iestādēm būtu lietderīgi uzraudzīt dalībvalsts veiktās personas datu apstrādes likumību, bet Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas iecelts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 2004/55/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko izraugās neatkarīgu uzraudzības struktūru, kas paredzēta EK līguma 286. pantā [10], būtu jākontrolē Kopienas iestāžu un struktūru darbības saistībā ar personas datu apstrādi, ņemot vērā Kopienas iestāžu un struktūru ierobežotos pienākumus attiecībā uz datiem.

(23)    Kopienas atbildību, kas izriet, Kopienas iestādēm vai struktūrām pārkāpjot šā lēmuma noteikumus, reglamentē ar EK līguma 288. panta otro daļu.

(23A)  Gan dalībvalstīm, gan Komisijai būtu jāizstrādā drošības plāns, lai vienkāršotu drošības prasību precīzu īstenošanu, un tām būtu jāsadarbojas, lai kopīgi risinātu drošības jautājumus.

(24)    Noteikumi attiecībā uz datu aizsardzību, kas paredzēti 1995. gada 26. jūlija Konvencijā par Eiropas Policijas biroja izveidi [11] (še turpmāk – "Eiropola konvencija"), attiecas uz to SIS II apstrādāto datu aizsardzību, ko veicis Eiropols, tostarp uz Apvienotās uzraudzības iestādes, kura izveidota saskaņā ar Eiropola konvencijas 24. pantu, pilnvarām uzraudzīt Eiropola darbības un atbildību par Eiropola nelikumīgi apstrādātiem personas datiem.

(25)    Noteikumi attiecībā uz datu aizsardzību, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem [12], attiecas uz to SIS II apstrādāto datu aizsardzību, ko veicis Eurojust, tostarp uz Apvienotās uzraudzības iestādes, kura izveidota saskaņā ar minētā lēmuma 23. pantu, pilnvarām uzraudzīt Eurojust darbības un atbildību par Eurojust nelikumīgi apstrādātiem personas datiem.

(26)    Pārredzamības nodrošināšanai vadības iestādei ik pēc diviem gadiem būtu jāizstrādā ziņojums par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp to drošību, un par papildu informācijas apmaiņu. Komisijai ik pēc četriem gadiem būtu jāveic vispārējs novērtējums.

(27)  Konkrētus SIS II aspektus – piemēram, tehniskus noteikumus brīdinājumu ievadīšanai, tostarp attiecībā uz datiem, kas vajadzīgi brīdinājumu ievadīšanai, atjaunināšanai, dzēšanai un meklēšanai, noteikumus attiecībā uz brīdinājumu savietojamību un prioritāti, karodziņu pievienošanu, saites starp brīdinājumiem un papildinformācijas apmaiņu – nevar pilnībā reglamentēt ar šā lēmuma noteikumiem, ņemot vērā šādu aspektu tehnisko būtību, detalizācijas pakāpi un nepieciešamību veikt regulāru atjaunināšanu. (…) Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz šiem aspektiem tāpēc būtu jādeleģē Komisijai. Tehniskajos noteikumos brīdinājumu meklēšanai būtu jāņem vērā valsts sistēmu sekmīga darbība. Atkarībā no tā, kāds ir Komisijas veiktais ietekmes novērtējums, pieņems lēmumu par to, cik lielā mērā īstenošanas pasākumi varētu būt pastāvīgās vadības iestādes kompetencē, tiklīdz tā ir izveidota.

(28)    Šajā lēmumā būtu jānosaka procedūra, lai pieņemtu pasākumus, kas vajadzīgi tā īstenošanai. Īstenošanas pasākumu pieņemšanas procedūrai būtu jābūt tādai pašai gan šajā lēmumā, gan Regulā (EK) Nr. XX/2006.

(29)    Ir lietderīgi paredzēt pārejas noteikumus attiecībā uz brīdinājumiem, kas izdoti SIS 1+ (…) un kurus pārnesīs uz SIS II (…). Dažus Šengenas acquis noteikumus būtu jāturpina piemērot īsāku laiku līdz tam, kad dalībvalstis ir izskatījušas šo brīdinājumu savietojamību ar jauno juridisko sistēmu. Prioritārā kārtā būtu jāizskata brīdinājumu par personām savstarpēja saderība. Turklāt jebkādām izmaiņām, papildinājumam, labojumam vai atjauninājumam brīdinājumā, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, kā arī jebkādai atsaucei uz šādu brīdinājumu būtu nekavējoties jāizraisa tūlītēja pārbaude par brīdinājuma saderību ar šī lēmuma noteikumiem.

(30)    Jāparedz īpaši noteikumi attiecībā uz to SIS darbību budžeta daļu, kas nav daļa no Eiropas Savienības budžeta.

(31)    Ņemot vērā to, ka veicamās rīcības mērķus – proti, vienotas informācijas sistēmas izveidi un vadību – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Eiropas Savienības līmenī, Padome var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas paredzēts EK līguma 5. pantā un minēts ES līguma 2. pantā. Saskaņā ar EK līguma 5. pantā paredzēto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(32)  Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(33)    Apvienotā Karaliste piedalās šā lēmuma īstenošanā saskaņā ar EK līgumam un ES līgumam pievienotā Protokola par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā 5. pantu un 8. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā [13].

(34)    Īrija piedalās šā lēmuma īstenošanā saskaņā ar EK līgumam un ES līgumam pievienotā Protokola par Šengenas acquis iekļaušanu Eiropas Savienības sistēmā 5. pantu un 6. panta 2. punktu Padomes Lēmumā 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā [14].

(35)    Šīs lēmums neskar kārtību, kādā Apvienotā Karaliste un Īrija daļēji piedalās Šengenas acquis īstenošanā un kuru Padome noteikusi attiecīgi Lēmumā 2000/365/EK un Lēmumā 2002/192/EK.

(36)    Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta G. punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) [15] par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai [16].

(36A)  Ir jāparedz procedūra, kā Islandes un Norvēģijas pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kuras palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta minētajam nolīgumam pievienotajās Eiropas Savienības Padomes un Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes vēstuļu apmaiņās par komitejām, kas palīdz Eiropas Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildes pilnvaras [17].

(37)    Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu, kas parakstīts starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, – šis lēmums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma  1999/437/EK 1. panta G. punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmumu 2004/849/EK par minētā nolīguma parakstīšanu Eiropas Savienības vārdā un par dažu tā noteikumu provizorisku piemērošanu [18].

(37A)  Ir jāparedz procedūra, kā Šveices pārstāvjiem iesaistīties to komiteju darbībā, kas palīdz Komisijai īstenot tai piešķirtās izpildu pilnvaras. Tāda procedūra ir iecerēta Kopienas un Šveices vēstuļu apmaiņā, kas pievienota minētajam nolīgumam.

(38)    Šis lēmums ir tiesību akts, ar ko papildina Šengenas acquis vai kas ar to citādi saistīts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punkta nozīmē.

(39)    Šis lēmums būtu jāpiemēro dalībvalstīm, uz kurām attiecas 33., 34., 37. un 38. apsvērums par dienām, kas jānosaka saskaņā ar attiecīgos instrumentos izklāstītām procedūrām par Šengenas acquis piemērošanu šīm dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

SIS II izveide un vispārējais mērķis

1. Ar šo izveido otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmu (še turpmāk – "SIS II").

2. Saskaņā ar šo lēmumu SIS II mērķis ir nodrošināt augstu drošības līmeni brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (…), tostarp dalībvalstu teritorijā nodrošināt sabiedrības drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanu un (…) saglabāšanu, un piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (še turpmāk – "EK līgums") IV sadaļas noteikumus par personu pārvietošanos to teritorijās, izmantojot šīs sistēmas izplatīto informāciju.

2. pants

Darbības joma

Ar šo lēmumu nosaka nosacījumus un kārtību, kādā apstrādājami SIS II brīdinājumi par personām un priekšmetiem un veicama papildinformācijas un papildu datu apmaiņa policijas un tiesu iestāžu sadarbības nolūkā krimināllietās.

Šajā lēmumā arī paredzēti noteikumi jo īpaši par SIS II tehnisko uzbūvi, dalībvalstu un 12. pantā minētās vadības iestādes atbildību, vispārēju datu apstrādi, attiecīgo personu tiesībām un atbildību.

3. pants

Definīcijas

1. Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

"brīdinājums" ir datu kopums, ko ievada SIS II un kas kompetentajām iestādēm ļauj identificēt personu vai priekšmetu, lai konkrēti rīkotos;

"papildinformācija" ir informācija, ko neglabā SIS II, bet kas ir saistīta ar SIS II brīdinājumiem un ar ko apmainās:

lai dalībvalstis var savstarpēji apspriesties vai informēt cita citu, ievadot brīdinājumu,

pēc pozitīvas atbildes saņemšanas, lai varētu attiecīgi rīkoties,

ja nav iespējams veikt prasīto rīcību,

apsverot SIS II datu kvalitāti,

apsverot brīdinājumu savietojamību un prioritāti,

apsverot piekļuves tiesību izmantošanu;

"papildu dati" ir dati, ko glabā SIS II un kas saistīti ar SIS II brīdinājumiem un nekavējoties pieejami kompetentajām iestādēm, ja SIS II meklēšanas rezultātā atrod personas, par kurām dati ir ievadīti SIS II;

"personas dati" ir jebkura informācija par identificētu vai identificējamu fizisku personu ("datu subjektu"); identificējama persona ir tā, kuru tieši vai netieši var identificēt;

"personas datu apstrāde" ("apstrāde") ir jebkura darbība vai darbību kopums, kas ar vai bez automatizētiem līdzekļiem veiktas ar personas datiem, kā vākšana, reģistrācija, organizēšana, glabāšana, piemērošana vai pārveidošana, atgūšana, aplūkošana, izmantošana, atklāšana, izmantojot pārsūtīšanu, izplatīšanu vai citādi padarot tos pieejamus, saskaņošana vai savienošana, piekļuves liegšana, dzēšana vai iznīcināšana.

2.      (…)

2.a    Jebkādu atsauci šajā lēmumā uz Pamatlēmumu 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm interpretē kā tādu, kurā iekļauti attiecīgie noteikumi, ar ko paredzēta apcietināšanas ordera pārsūtīšana, izmantojot Šengenas informācijas sistēmu, līgumos, kurus Eiropas Savienība un trešās valstis noslēgušas, pamatojoties uz Eiropas Savienības līguma 24. un 38. pantu, lai nodotu personu, pamatojoties uz šādu apcietināšanas orderi.

4. pants

SIS II tehniskā arhitektūra un darbības veidi

1.        SIS II veido:

aa)    centrālā sistēma (še turpmāk – "centrālā SIS II"), ko veido:

   tehniskā nodrošinājuma vienība (še turpmāk – "CS-SIS"), kurā ietverta SIS II (…) datu bāze,

   vienota valsts saskarne (še turpmāk – "NI-SIS");

a) valsts nodaļa katrā dalībvalstī (še turpmāk – "N.SIS II"), ko veido valsts datu sistēmas, kuras ir saistītas ar centrālo SIS II. N.SIS II var ietvert datu datni (še turpmāk – "valsts eksemplārs"), kas savukārt ietver pilnīgu vai daļēju SIS II (…) datu bāzes kopiju;

(pārcelts uz aa) apakšpunktu)

CS-SIS un NI-SIS savstarpējo sakaru infrastruktūra (še turpmāk – "sakaru infrastruktūra"), kas nodrošina SIS II datiem atvēlētu kodētu virtuālu tīklu un datu apmaiņu starp SIRENE birojiem, kā minēts 7. panta 2. punktā.

2. SIS II datus ievada, atjaunina, dzēš un meklē, izmantojot N.SIS II. Attiecīgu valsts eksemplāru dara pieejamu, lai veiktu automatizētu meklēšanu katras dalībvalsts teritorijā, kas lieto tādu eksemplāru. Veikt meklēšanu citu dalībvalstu N.SIS II datu datnēs nav iespējams.

3. Galvenā CS-SIS, ar ko veic tehniskās uzraudzības un administrācijas uzdevumus, atrodas Strasbūrā (Francijā), un CS-SIS dublējums, kurš spēj nodrošināt visas galvenās centrālās CS-SIS funkcijas šīs sistēmas avārijas gadījumā, atrodas Sankt Johann im Pongau (Austrijā).

4. CS-SIS nodrošinās pakalpojumus, kas vajadzīgi, lai atjauninātu SIS II (…) datu bāzi un tajā veiktu meklēšanas. Dalībvalstīm, kas lieto valsts eksemplāru, CS-SIS nodrošinās:

tiešsaistes valsts eksemplāru atjaunināšanu,

valsts eksemplāru un SIS II (…) datu bāzes sinhronizāciju un saskanību,

kārtību, kādā veic valsts eksemplāru inicializēšanu un rekonstrukciju.

5. pants

Izmaksas

1.        Centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas finansē no Eiropas Savienības budžeta.

2.        Šīs izmaksas ietvers attiecībā uz CS-SIS veikto darbu, kas nodrošina 4. panta 4. punktā minēto pakalpojumu nodrošināšanu.

3.        Katras N.SIS II izveides, darbības un uzturēšanas izmaksas finansē no attiecīgās dalībvalsts budžeta.

4.        (...)

II NODAĻA

Dalībvalstu atbildība

6. pants

Valstu sistēmas

Katra dalībvalsts (…) ir atbildīga par:

a)        savas N.SIS II izveidi, darbību un uzturēšanu;

b)        savas N.SIS II pievienošanu NI-SIS.

7. pants

N.SIS II birojs un SIRENE birojs

1.      a)      Katra dalībvalsts izraugās iestādi (še turpmāk – "N.SIS II birojs"), kam ir galvenā atbildība par attiecīgo N.SIS II;

b)     Minētā iestāde ir atbildīga par N.SIS II netraucētu darbību un drošību, nodrošina kompetentu iestāžu piekļuvi SIS II un veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam;

c)      Katra dalībvalsts izdod brīdinājumus ar N.SIS II biroja starpniecību.

2.      a)     Katra dalībvalsts izraugās iestādi, kas nodrošina visas papildinformācijas apmaiņu (še turpmāk – "SIRENE birojs") saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem, kā minēts 8. pantā;

b)     Šis birojs arī koordinēs SIS II ievadītās informācijas kvalitātes pārbaudi (...);

c)      Šajos nolūkos minētajam birojam nodrošina piekļuvi SIS II apstrādātajiem datiem.

3.        Dalībvalstis informē 12. pantā minēto vadības iestādi par attiecīgo N.SIS II valsts biroju un SIRENE biroju. (…) Vadības iestāde publicē šo biroju sarakstu kopā ar 40. panta 7. punktā minēto sarakstu.

8. pants

Papildinformācijas apmaiņa

1.        Apmaiņa ar papildinformāciju norit saskaņā ar SIRENE rokasgrāmatas noteikumiem un izmantojot sakaru infrastruktūru.

2.        Šādu informāciju var izmantot tikai nolūkam, kādā tā ir nosūtīta.

3.        Ja sakaru infrastruktūra nav pieejama, dalībvalstis var izmantot citus pienācīgi drošus tehniskus līdzekļus, lai apmainītos ar papildinformāciju.

3.aa     Uz citu dalībvalstu pieprasījumiem sniegt papildinformāciju atbild iespējami īsā laikā.

3.a      Sīki izstrādātus papildinformācijas apmaiņas noteikumus pieņem saskaņā ar 61. pantā paredzēto procedūru, izveidojot tā saukto "SIRENE rokasgrāmatu", neskarot tā instrumenta noteikumus, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

9. pants

Tehniskā atbilstība

1.        Lai nodrošinātu datu ātru un efektīvu pārsūtīšanu, katra dalībvalsts, izveidojot savu N.SIS II, ievēro protokolus un tehniskās procedūras, kas izveidoti, lai nodrošinātu CS-SIS savietojamību ar N-SIS II. Šos protokolus un tehniskās procedūras izveido saskaņā ar 61. pantā minēto procedūru, neskarot tā instrumenta noteikumus, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

2.        Ja dalībvalsts izmanto valsts eksemplāru, tā ar CS-SIS sniegtu pakalpojumu palīdzību nodrošina (…), ka valsts eksemplārā glabātie dati, izmantojot 4. panta 4. punktā minēto automātisko atjaunināšanu, ir identiski SIS II datu bāzei un atbilst tai un (...) ka meklēšana attiecīgās valsts eksemplārā sniedz līdzvērtīgu rezultātu SIS II datu bāzē veiktam meklējumam.

10. pants

Drošība (…)

1.        Katra dalībvalsts attiecībā uz N.SIS II veic pasākumus, tostarp pieņem drošības plānu, kas vajadzīgi, lai:

aa)    fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

liegtu datu neatļautu ievadīšanu datu bāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

nodrošinātu to, ka personām, kam ir pilnvaras lietot automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

ea)    nodrošinātu to, ka visas iestādes, kas ir tiesīgas piekļūt SIS II vai datu apstrādes iekārtām, izstrādā profilus, raksturojot to personu funkcijas un pienākumus, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem, tos ievadīt, atjaunināt, dzēst un meklēt, un ka attiecīgās iestādes pēc valsts uzraudzības iestāžu lūguma šos profilus nekavējoties dara tām pieejamus (personālie profili);

nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi un kādā nolūkā (ievades kontrole);

nodrošinātu to, ka personas datu pārsūtīšanas laikā nav iespējama personas datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

ha)    uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu vajadzīgos organizatoriskos pasākumus, kas saistīti ar iekšējo uzraudzību, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (…) (iekšēja revīzija).

2.        Attiecībā uz drošību un saistībā ar papildinformācijas apmaiņu dalībvalstis veic pasākumus, kas ir līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem.

3.        (...)

4.        (…)

10.A pants

Konfidencialitāte

Katra dalībvalsts saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem piemēro savus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas prasības attiecībā uz konfidencialitāti visām personām un visām struktūrām, kam jāstrādā ar SIS II datiem un papildinformāciju. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

11. pants

Ierakstu glabāšana attiecīgās valstīs

1.        a)        Katra dalībvalsts, kas nelieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka katra piekļuve personas datiem un visas personas datu apmaiņas ar CS-SIS ir ierakstītas N.SIS II, lai pārbaudītu, vai meklēšana ir vai nav pieļaujama, lai uzraudzītu datu apstrādes likumību, arī pašuzraudzības nolūkos, nodrošinot N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību;

b)        Dalībvalstis, kas lieto valsts eksemplārus, nodrošina, ka katra piekļuve SIS II datiem un visas SIS II datu apmaiņas ir ierakstītas 1. punkta a) apakšpunktā izklāstītajos nolūkos, izņemot apmaiņas, kas saistītas ar 4. panta 4. punktā minētajiem pakalpojumiem.

1.a      (pārcelts uz 1. punkta b) apakšpunktu)

2.        Ierakstos konkrēti uzrāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem un gan kompetentās iestādes, gan par datu apstrādi atbildīgās personas vārdu.

3.  Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā minētajā nolūkā un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no ierakstu izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

4.        Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

4.a      Lai nodrošinātu to kompetento valsts iestāžu uzdevumu izpildi, kuras ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu meklēšanas pieļaujamību, lai pārraudzītu datu apstrādes likumību, lai veiktu iekšēju uzraudzību un lai nodrošinātu N.SIS II pareizu darbību, datu integritāti un drošību, šīm kompetentajām valsts iestādēm atbilstīgi to pilnvarām un pēc to pieprasījuma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem.

11.A pants

Pašuzraudzība

Dalībvalstis nodrošina, ka katra iestāde, kurai ir tiesības piekļūt SIS II, veic pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim lēmumam, un vajadzības gadījumā sadarbojas ar valsts uzraudzības iestādi, kā minēts 53. pantā.

11.B pants

Personāla apmācība

To iestāžu personālu, kam ir tiesības piekļūt SIS II, pienācīgi apmāca par datu drošību un datu aizsardzības noteikumiem, kā arī informē par jebkuru attiecīgi piemērojamu kriminālatbildību un sodiem, pirms tiem piešķir atļauju apstrādāt SIS II uzglabātos datus.

III nodaļa

Vadības iestādes pienākumi

12. pants

Darbības vadība

1.        Vadības iestāde, ko finansē no Eiropas Savienības budžeta, ir atbildīga par centrālās SIS II darbības vadību. Tā arī ir atbildīga par šādiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru:

uzraudzību;

drošību;

dalībvalstu un nodrošinātāja attiecību koordinēšanu.

2.        Komisija ir atbildīga par visiem pārējiem uzdevumiem, kas saistīti ar sakaru infrastruktūru, jo īpaši:

budžeta izpildes uzdevumiem;

iegādi un atjaunināšanu;

jautājumiem, kas saistīti ar līgumiem.

3.        Pārejas laikposmā, pirms 1. punktā minētā vadības iestāde sāk pildīt savus pienākumus, Komisija ir atbildīga par centrālās SIS II darbības vadību. Komisija saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam [19] var uzticēt šīs vadības funkcijas, kā arī budžeta īstenošanas uzdevumus valsts sektora struktūrām, kas ir divās dažādās valstīs.

3.aa     Katra 3. punktā minētā valsts sektora struktūra atbilst jo īpaši šādiem atlases kritērijiem:

tai jāpierāda ilgtermiņa pieredze tādas lielizmēra informācijas sistēmas darbības nodrošināšanā, kas veic 4. panta 4. punktā minētās funkcijas;

tās personālam ir jābūt ar ilgtermiņa zināšanām par tādas informācijas sistēmas pakalpojumu un drošības prasībām, kas pielīdzināma 4. panta 4. punktā minētajām funkcijām;

tās personālam ir jābūt pietiekami nokomplektētam, ar pieredzi, kā arī ar atbilstīgām profesionālām un valodas iemaņām, lai strādātu tādā starptautiskas sadarbības vidē, kāda paredzēta 4. pantā;

tai jābūt pieejamām drošām un īpaši uzbūvētām infrastruktūrām, jo īpaši lai varētu dublēt un garantēt lielizmēra IT sistēmu nepārtrauktu darbību; un

tai ir jādarbojas tādā administratīvā vidē, kas ļauj pareizi veikt uzticētos uzdevumus un izvairīties no interešu konfliktiem.

3.a      Komisija pirms tādas deleģēšanas un regulāri pēc tam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par deleģēšanas nosacījumiem, precīzu deleģēšanas piemērošanas jomu, kā arī struktūrām, kurām uzticēti uzdevumi.

3.b      Ja Komisija saskaņā ar 3. punktu pārejas laikposmā deleģē savu atbildību, tā nodrošina, ka šī deleģēšana pilnībā ievēro ierobežojumus, kas paredzēti Līgumā noteiktajā iestāžu sistēmā. Tā īpaši nodrošina, ka šī deleģēšana nelabvēlīgi neietekmē nevienu ar Eiropas Savienības tiesību aktiem saistītu efektīvu kontroles mehānismu – ne Tiesas, ne Revīzijas palātas, ne Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja kontroles mehānismu.

4.        Centrālās SIS II darbības vadība ir visi uzdevumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu centrālās SIS II darbību 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā saskaņā ar šo lēmumu, jo īpaši uzturēšanas darbi un tehniski pielāgojumi, kas vajadzīgi, lai sistēma darbotos nevainojami.

5.        (svītrots)

6.        Vadības iestāde sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka centrālās SIS II vajadzībām vienmēr izmanto vislabāko pieejamo tehnoloģiju, pamatojoties uz izmaksu un ieguvumu analīzi.

13. pants

Drošība (…)

1.        Vadības iestāde attiecībā uz centrālo SIS II un Komisija attiecībā uz sakaru infrastruktūru veic visus pasākumus, tostarp pieņem drošības plānu, kas vajadzīgi, lai:

aa)  fiziski aizsargātu datus, tostarp izstrādājot ārkārtas rīcības plānus kritiskās infrastruktūras aizsardzībai;

liegtu nepilnvarotām personām piekļuvi datu apstrādes iekārtām, ko izmanto personas datu apstrādei (piekļuves kontrole);

nodrošinātu to, ka nepilnvarotas personas nelasa, nekopē, negroza vai nedzēš datu nesējus (datu nesēju kontrole);

liegtu datu neatļautu ievadīšanu datu bāzē, kā arī liegtu ievadīto personas datu neatļautu lasīšanu, grozīšanu vai dzēšanu (glabāšanas kontrole);

nepieļautu to, ka nepilnvarotas personas lieto datu automatizētas apstrādes sistēmu ar datu pārraides ierīču palīdzību (lietošanas kontrole);

nodrošinātu to, ka personām, kas ir pilnvarotas lietot datu automatizētās apstrādes sistēmu, ir pieejami tikai tie dati, kuriem tām atļauts piekļūt, un ka šīs personas tiem piekļūst tikai ar individuālām un unikālām lietotāju identitātēm un konfidenciāliem pieejas veidiem (datu pieejamības kontrole);

ea)    izveidotu profilus, kuros aprakstītas to personu funkcijas un pienākumi, kuras ir pilnvarotas piekļūt datiem vai datu apstrādes iekārtam, un pēc Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja lūguma nekavējoties dara viņam pieejamus šos profilus (personālie profili);

nodrošinātu to, ka var pārbaudīt un noteikt, kurām iestādēm personas datus var pārraidīt, izmantojot datu pārraides ierīces (datu pārraides kontrole);

fa)     nodrošinātu to, ka vēlāk iespējams pārbaudīt un noteikt, kādi personas dati ir ievadīti automatizētā datu apstrādes sistēmā, kurā brīdī un kura persona tos ir ievadījusi (ievades kontrole);

nodrošinātu to, ka personas datu pārraides un datu nesēju pārsūtīšanas laikā nav iespējama datu neatļauta lasīšana, kopēšana, grozīšana vai dzēšana, jo īpaši ar attiecīgiem kodēšanas paņēmieniem (pārsūtīšanas kontrole);

ga)    uzraudzītu šajā punktā minēto drošības pasākumu efektivitāti un veiktu nepieciešamos organizatoriskos pasākumus, lai veiktu iekšējo uzraudzību un nodrošinātu atbilstību šim lēmumam (…) (iekšēja revīzija).

2.        Attiecībā uz drošību (…) vadības iestāde veic 1. punktā minētajiem pasākumiem līdzvērtīgus pasākumus saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

3.        (…)

13.A pants

Konfidencialitāte

1.        Neskarot Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu 17. pantu, vadības iestāde piemēro pienācīgus noteikumus par dienesta noslēpumu vai citas līdzvērtīgas konfidencialitātes prasības visam iestādes personālam, kam jāstrādā ar SIS II datiem, atbilstīgi standartiem, kuri pielīdzināmi 10.A pantā paredzētajiem. Šis pienākums ir spēkā arī pēc tam, kad šīs personas vairs neieņem attiecīgo amatu vai netiek nodarbinātas vai kad šo struktūru darbība ir izbeigta.

2.        Vadības iestāde veic 1. punktā līdzvērtīgus pasākumus attiecībā uz (…) konfidencialitāti saistībā ar papildinformācijas apmaiņu, izmantojot sakaru infrastruktūru.

14. pants

Ierakstu glabāšana centrālā līmenī

1.        Vadības iestāde nodrošina, ka katru piekļuvi personas datiem un visu personas datu apmaiņu CS-SIS sistēmā ieraksta, kā tas paredzēts 11. panta 1. punktā.

2.        Ierakstos konkrēti norāda brīdinājumu vēsturi, datu pārraides datumu un laiku, meklēšanā izmantotos datus, atsauci uz pārraidītajiem datiem, kā arī par datu apstrādi atbildīgās iestādes nosaukumu.

3.        Ierakstus lieto vienīgi 1. punktā paredzētajos nolūkos un dzēš ne ātrāk kā pēc gada un ne vēlāk kā pēc trim gadiem no to izveides dienas. Ierakstus, kuros ietverta brīdinājumu vēsture, dzēš vienu līdz trīs gadus pēc brīdinājumu dzēšanas.

4.        Ierakstus var glabāt ilgāk, ja tie vajadzīgi uzraudzības procedūrām, kas jau ir iesāktas.

4.a      Lai nodrošinātu to kompetento iestāžu uzdevumu izpildi, kuras ir atbildīgas par to, lai pārbaudītu meklēšanas pieļaujamību, lai pārraudzītu datu apstrādes likumību, lai veiktu iekšēju uzraudzību un lai nodrošinātu CS-SIS pareizu darbību, datu integritāti un drošību, šīm kompetentajām iestādēm atbilstīgi to pilnvarām un pēc to pieprasījuma ir nodrošināta piekļuve šiem ierakstiem.

14.AA pants

Informācijas kampaņa

Komisija sadarbībā ar 53. panta 1.a punktā minētajām valsts uzraudzības iestādēm un 53.A panta 1. punktā minēto Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju līdz ar SIS II darbības sākšanu veiks arī informācijas kampaņu, lai sabiedrību informētu par tās mērķiem, glabātiem datiem, iestādēm, kam ir piekļuves tiesības, un personu tiesībām. Vadības iestāde pēc tās izveides sadarbībā ar valsts uzraudzības iestādēm un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju šādas kampaņas regulāri atkārto. Dalībvalstis, sadarbojoties ar valsts uzraudzības iestādi, izstrādā un īsteno vajadzīgo politiku, lai vispārēji informētu valsts pilsoņus par SIS II.

III A nodaļa

Datu kategorijas un brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem

14.A pants

Datu kategorijas

1.        Neskarot 8. panta 1. punktu vai šā lēmuma noteikumus par papildu datu uzglabāšanu, SIS II ir tikai to kategoriju dati, ko ir iesniegusi katra dalībvalsts un kas ir vajadzīgi 15., 23., 27., 31. un 35. pantā minētajiem nolūkiem.

2.        Datu kategorijas ir šādas:

personas, par kurām izdots brīdinājums;

šā lēmuma 31. un 35. pantā minētie priekšmeti.

3.        Informācija par personām, attiecībā uz kurām brīdinājums ir izdots, ietver ne vairāk kā šādus datus:

uzvārds(i) un vārds(i), uzvārds piedzimstot un agrāki vārdi un pseidonīmi, ko, iespējams, ievada atsevišķi;

īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

fotogrāfijas;

pirkstu nospiedumi;

pilsonība(s);

norāde, vai attiecīgās personas ir bruņotas, varmācīgas vai izbēgušas;

brīdinājuma iemesls;

brīdinājuma izdevēja iestāde;

norāde uz lēmumu, kas ir brīdinājuma pamatā (…);

veicamā rīcība;

saite(-es) ar citiem brīdinājumiem, kas izdoti SIS II saskaņā ar 46. pantu;

noziedzīga nodarījuma tips.

4.        (...)

5.  Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu 2. un 3. punktā minētos datus un lai tiem piekļūtu, izstrādā saskaņā ar 61. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

5.a      Tehniskie noteikumi, kas vajadzīgi, lai veiktu 5. punktā minēto meklēšanu, ir līdzīgi noteikumiem par meklēšanu CS-SIS, valsts eksemplāros un 40. panta 2. punktā minētajās tehniskajās kopijās.

14. AB pants

Samērīguma klauzula

Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts nosaka, vai lieta ir pietiekami piemērota, atbilstīga un svarīga, lai brīdinājuma informāciju ievadītu SIS II.

14. AC pants

Īpaši noteikumi fotogrāfijām un pirkstu nospiedumiem

Fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus, kā minēts 14.A panta 3. punkta e) un f) apakšpunktā, izmanto ar šādiem nosacījumiem:

fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus ievada tikai pēc īpašas kvalitātes pārbaudes, lai apstiprinātu, ka ir ievērots obligāts datu kvalitātes standarts; īpašo kvalitātes pārbaudes specifikāciju izveido saskaņā ar 61. panta 3. punktā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi;

fotogrāfijas un pirkstu nospiedumus izmanto tikai, lai apstiprinātu tā trešās valsts pilsoņa identitāti, kas atrasts SIS II burtciparu meklēšanas rezultātā;

tiklīdz tas tehniski iespējams pirkstu nospiedumus var arī izmantot, lai identificēti trešās valsts pilsoni, pamatojoties uz viņa biometrisko identifikatoru. Pirms šo funkciju SIS II īsteno, Komisija sniedz tādu ziņojumu par vajadzīgās tehnoloģijas pieejamību un par to, vai tā spēj pareizi darboties, par ko konsultējas ar Eiropas Parlamentu.

14.AD pants

Brīdinājuma ievadīšanas prasība

1.        Brīdinājumu, kas attiecas uz personu, nevar ievadīt, ja trūkst 14.A panta 3. punkta a), d) un l) apakšpunktā, kā arī attiecīgā gadījumā – 14.A panta 3. punkta k) apakšpunktā minēto datu.

2.        Turklāt (…) ievada, ja ir, visus citus 14.A panta 3. punktā uzskaitītos datus.

14.B pants

Vispārīgi noteikumi par brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem

1.        Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tāda brīdinājuma īstenošana, kas ievadīts saskaņā ar 15., 23. vai 31. pantu, nav saderīga ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, starptautiskām saistībām vai būtiskām valsts interesēm, tā var pieprasīt brīdinājumam pievienot karodziņu, ar ko norāda, ka savā teritorijā neveiks rīcību, kas ieteikta sakarā ar brīdinājumu. Karodziņu pievieno tās dalībvalsts SIRENE birojs, kas ievadījusi brīdinājumu.

2.        Lai dalībvalstīm dotu iespēju pieprasīt, ka pievieno karodziņu saskaņā ar 15. pantu, visām dalībvalstīm automātiski paziņo par jebkādu jaunu šajā kategorijā izdotu brīdinājumu, apmainoties ar papildinformāciju.

3.        (…)

4.        Ja īpaši steidzamos un nopietnos gadījumos brīdinājuma izdevēja dalībvalsts lūdz izpildīt konkrēto rīcību, izpildītāja dalībvalsts apsver, vai tā var ļaut pēc sava lūguma pievienoto karodziņu atcelt. Ja izpildītāja dalībvalsts to spēj izdarīt, tā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka ieteikto rīcību var tūlīt īstenot.

14.C pants

To brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem, kas saistās ar personu apcietināšanu nolūkā tās nodot

1.        Ja uz gadījumu attiecas Pamatlēmums 2002/584/TI [20], karodziņu, ar ko norāda apcietināšanas novēršanu, pievieno tikai brīdinājumam, kas saistās ar personas apcietināšanu nolūkā to nodot, ja kompetentā tiesas iestāde saskaņā ar valsts tiesību aktiem par Eiropas apcietināšanas orderi atteikusies to izpildīt (…), balstoties uz neizpildes pamatojumu (…), ja ir pieprasīts brīdinājumam pievienot karodziņu.

2.        Tomēr pēc kompetentas tiesu iestādes lūguma atbilstīgi valsts tiesību aktiem un vai nu balstoties uz vispārēju instrukciju, vai kādā īpašā gadījumā var pieprasīt pievienot karodziņu arī brīdinājumam par personu apcietināšanu nolūkā to nodot, ja ir acīmredzams, ka Eiropas apcietināšanas ordera izpilde būs jāatsaka.

IV NODAĻA

Brīdinājumi attiecībā uz personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot

15. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1.        Datus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, vai ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās izdot, ievada pēc izdevēja dalībvalsts tiesas iestādes lūguma.

2.        Datus par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot, arī ievada, pamatojoties uz apcietināšanas orderi, kurš izdots atbilstīgi nolīgumiem, kas noslēgti starp ES un trešām valstīm saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 24. un 38. pantu, ar kuriem paredzēta apcietināšanas ordera pārsūtīšana, izmantojot Šengenas informācijas sistēmu, lai, pamatojoties uz šādu apcietināšanas orderi, nodotu personas.

16. pants

Papildu dati par personām, ko meklē, lai tās nodotu vai izdotu

(...)

17. pants

Papildu dati par personām, ko meklē , lai apcietinātu nolūkā tās nodot

1.        Ja personu meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, izdevēja dalībvalsts SIS II ievada oriģinālā Eiropas apcietināšanas ordera kopiju.

2.        Izdevēja dalībvalsts var ievadīt (…) Eiropas apcietināšanas ordera tulkojuma kopiju vienā vai vairākās citās Eiropas Savienības iestāžu oficiālajās valodās.

(…)

17.A pants

Papildu informācija par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot

1.        Dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu SIS II par personu apcietināšanu nolūkā tās nodot, paziņo Pamatlēmuma 2002/584/TI 8. panta 1. punktā minēto informāciju, veicot apmaiņu ar papildinformāciju ar visām dalībvalstīm. (…)

17.B pants

Papildu informācija par personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās izdot

1.        Dalībvalsts, kas ievadījusi brīdinājumu SIS II par personu apcietināšanu nolūkā tās izdot, veicot apmaiņu ar papildinformāciju ar visām dalībvalstīm, paziņo šādu informāciju:

           a)        iestāde, kas izdevusi apcietināšanas pieprasījumu;

           b)        vai ir lēmums par apcietināšanu vai cits dokuments ar līdzīgu juridisku spēku, vai izpildāms spriedums;

           c)        nodarījuma veids un juridiskā kvalifikācija;

d)        apraksts par situāciju, kurā veikts nodarījums, tostarp nodarījuma laiks, vieta un tās personas līdzdalības pakāpe nodarījumā, par kuru ir izdots brīdinājums;

           e)        ja iespējams, nodarījuma sekas;

           f)         vai jebkāda cita informācija, kas ir noderīga vai vajadzīga brīdinājuma izpildei.

2.        Šā panta 1. punktā minētos datus neiesniedz, ja 17. un 17. A pantā minētie dati ir jau nodrošināti un ir uzskatāmi par pietiekamiem, lai attiecīgā dalībvalsts varētu īstenot brīdinājumu.

18. pants

Iestādes, kam ir tiesības piekļūt brīdinājumiem un papildu datiem par meklētām personām

(...)

19. pants

To brīdinājumu un papildu datu glabāšanas periods, kas saistās ar apcietināšanu

(...)

20. pants

To brīdinājumu pārveide, kas attiecas uz personām, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot

Ja apcietināšanu nav iespējams izdarīt vai nu tāpēc (…), ka brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts ir lūgumu noraidījusi saskaņā ar 14.B vai 14.C panta procedūrām par apzīmēšanu ar karodziņiem, vai tāpēc, ka attiecībā uz brīdinājumu par personas apcietināšanu nolūkā to izdot vēl nav pabeigta izmeklēšana, tad šai dalībvalstij brīdinājums jāuzskata par brīdinājumu nolūkā paziņot attiecīgās personas atrašanās vietu.

21. pants

To brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem, kas saistās ar apcietināšanu un nodošanu

(...)

22. pants

Rīcības izpilde, pamatojoties uz brīdinājumu par personu, ko meklē, lai apcietinātu nolūkā to nodot vai izdot

1.        (…) Brīdinājumam, kas ievadīts SIS II saskaņā ar 15. pantu kopā ar 17. pantā minētiem papildu datiem, ir tāds pats juridisks spēks kā saskaņā ar Pamatlēmumu 2002/584/TI (…) izdotajam Eiropas apcietināšanas orderim, ja piemēro šo pamatlēmumu.

2.        Ja uz gadījumu neattiecas Pamatlēmums 2002/584/TI, SIS II ievadītajam brīdinājumam (…) saskaņā ar 15. un 17.B pantu ir tas pats spēks, kā prasībai par pagaidu apcietināšanu saskaņā ar 1957. gada 13. decembra Eiropas Konvencijas par izdošanu 16. pantu [vai 15. pantu 1962. gada 27. jūnija Beniluksa Līgumā par izdošanu un savstarpēju palīdzību krimināllietās, kurā grozījumi izdarīti ar 1974. gada 11. maija Protokolu.

V nodaļa

Brīdinājumi par pazudušām personām (…)

23. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1.        Datus par pazudušām personām (…), kas (…) jānodod aizsardzībā un/vai kuru atrašanās vieta ir jānoskaidro, ievada SIS II pēc izdevējas dalībvalsts kompetentas iestādes lūguma.

2.        Var ievadīt datus par pazudušām personām, kas atbilst šādām kategorijām:

a)        pazudušās personas, kas jāaizsargā

i)         viņu pašu aizsardzībai;

ii)        lai novērstu draudus;

b)        pazudušās personas, kas nav jāaizsargā.

2.a      2. punkta a) apakšpunktu piemēro tikai personām, kas jāinternē pēc kompetentas iestādes lēmuma.

2.b      1. un 2.a punktu jo īpaši piemēro nepilngadīgām personām.

2.c      Dalībvalstis nodrošina, lai SIS II ievadītie dati norādītu, pie kuras no 2. punktā norādītajām kategorijām pieder pazudusī persona.

24. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

(...)

25. pants

Brīdinājumu glabāšanas periods

(...)

26. pants

Rīcības izpilde, pamatojoties uz brīdinājumu

1.        Ja 23. pantā minētās personas atrod, kompetentās iestādes, ievērojot 2. punktu, to atrašanās vietu dara zināmu brīdināšanas izdevējai dalībvalstij. 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos tās var nogādāt šīs personas drošībā ar mērķi neļaut turpināt ceļojumu, ja attiecīgās valsts tiesību akti to atļauj.

2.        Datu paziņošanai, kas nav datu apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, vajadzīga pazudušās personas, kura ir atrasta, piekrišana, ja tā ir pilngadīga. Tomēr kompetentās iestādes (…) ieinteresētajai personai, kas ziņoja par personas pazušanu, var paziņot, ka brīdinājums ir dzēsts, jo persona atrasta.

VI nodaļa

Brīdinājumi par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā

27. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

Lai darītu zināmu turpmāk minēto personu uzturēšanās vietu vai pastāvīgo dzīvesvietu, dalībvalstis pēc kompetento iestāžu lūguma SIS II ievada datus par:

lieciniekiem;

personām, kurām iesniegta pavēste vai kuras meklē ar mērķi iesniegt šādu pavēsti, lai tās ierastos tiesu iestādēs nolūkā atbildēt par nodarījumiem, kuru dēļ veikta viņu kriminālvajāšana;

personām, kurām jāpaziņo spriedums krimināllietā vai citi dokumenti saistībā ar kriminālvajāšanu, lai tās saukt pie atbildības par nodarījumiem, kuru dēļ veikta viņu kriminālvajāšana;

personām, kurām jāizsniedz pavēste ierasties, lai izciestu brīvības atņemšanas sodu.

28. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

(...)

29. pants

Brīdinājumu glabāšanas periods

(...)

30. pants

Rīcības izpilde, pamatojoties uz brīdinājumu

Pieprasīto informāciju dara zināmu pieprasījuma iesniedzējai dalībvalstij, apmainoties ar papildinformāciju.

VII nodaļa

Brīdinājumi par personām un priekšmetiem diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm

31. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1.        Datus par personām vai transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisa kuģiem un konteineriem ievada, ievērojot brīdinājuma izdevējas dalībvalsts tiesību aktus, lai nodrošinātu diskrētas pārbaudes vai īpašas pārbaudes atbilstīgi 32. panta 4. punktam.

2.        Šādu brīdinājumu var izdot, lai sodītu par noziedzīgiem nodarījumiem un novērstu draudus sabiedriskai drošībai:

a) ja ir skaidras norādes, ka attiecīgā persona ir nodomājusi izdarīt vai ir jau izdarījusi (…) smagu noziedzīgu nodarījumu, piemēram, Pamatlēmuma 2002/584/TI 2. panta 2. punktā minētos nodarījumus; vai

b) ja personas vispārējs novērtējums, īpaši ņemot vērā līdz šim izdarītos noziedzīgos nodarījumus, ļauj uzskatīt, ka šī persona arī turpmāk izdarīs (…) smagus noziedzīgus nodarījumus.

3.        Brīdinājumu turklāt var izdot saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem pēc to iestāžu lūguma, kuru kompetencē ir valsts drošība, ja ir konkrētas norādes, kas ļauj uzskatīt, ka 32. panta 1. punktā norādītā informācija ir vajadzīga, lai novērstu nopietnus draudus, ko rada attiecīgā persona, vai citus nopietnus draudus valsts iekšējai vai ārējai drošībai. Izdevēja dalībvalsts saskaņā ar šo punktu (...) informē pārējās dalībvalstis. Katra dalībvalsts nosaka, kurām iestādēm šī informācija jānosūta.

3.a      Var izdot brīdinājumus par transportlīdzekļiem, kuģiem, gaisa kuģiem un konteineriem, ja ir skaidras norādes, ka tie ir saistīti ar 2. punktā minētajiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem vai 3. punktā minētajiem nopietniem draudiem.

32. pants

Darbības veikšana, balstoties uz brīdinājumu

1.        Lai veiktu diskrētas vai īpašas pārbaudes, turpmāk norādīto informāciju var pilnībā vai daļēji apkopot un nodot brīdinājumu izdevējai iestādei, ja robežkontroli vai citas policijas un muitas kontroles veic valsts iekšienē:

c) to, ka persona vai transportlīdzeklis, kuģis, gaisa kuģis vai konteiners, par ko ziņots, ir atrasts;

d) pārbaudes vieta, laiks vai iemesls;

e) ceļojuma maršruts un galamērķis;

f) personas, kas pavada attiecīgās personas, vai transportlīdzekļa, kuģa vai gaisa kuģa pasažieri, par kurām ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tās ir saistītas ar attiecīgajām personām;

g) lietotais transportlīdzeklis, kuģis, gaisa kuģis vai konteiners;

h) transportētie priekšmeti;

i) apstākļi, kādos persona vai transportlīdzeklis, kuģis, gaisa kuģis vai konteiners ir atrasts.

2.        Informāciju, kas minēta 1. punktā, paziņo, apmainoties ar papildinformāciju.

3.        Apkopojot 1. punktā minēto informāciju, dalībvalstis nodrošina, lai pārbaude būtu diskrēta.

4.        Veicot 31. punktā minētās īpašās pārbaudes, personas, transportlīdzekļus, kuģus, gaisa kuģus, konteinerus un transportējamos priekšmetus var pārbaudīt atbilstīgi valsts tiesību aktiem, lai īstenotu šajā punktā paredzētos mērķus. Ja saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem īpašas pārbaudes nav atļautas, šajā dalībvalstī tās automātiski aizstāj ar diskrētām pārbaudēm.

33. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

(...)

34. pants

Brīdinājumu glabāšanas periods

(...)

VIII Nodaļa

Brīdinājumi par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā

35. pants

Brīdinājumu izdošanas mērķi un nosacījumi

1.        Informāciju par priekšmetiem, ko meklē, lai konfiscētu vai lai izmantotu par pierādījumu kriminālprocesā, ievada SIS II.

2.        Iekļauj šādas viegli identificējamu priekšmetu kategorijas:

transportlīdzekļi, kuru motora tilpums pārsniedz 50 cm, kuģi un gaisa kuģi;

piekabes, kuru pašmasa pārsniedz 750 kg, dzīvojamās kabīnes, rūpniecības iekārtas, piekaramie motori;

šaujamieroči;

nozagtas, piesavinātas vai pazudušas oficiālu dokumentu veidlapas;

nozagti, piesavināti, pazuduši vai anulēti personu apliecinoši dokumenti kā pases, identifikācijas kartes, vadītāja apliecības, uzturēšanās atļaujas un ceļošanas dokumenti;

nozagtas, piesavinātas, pazudušas vai anulētas transportlīdzekļu reģistrācijas apliecības un transportlīdzekļu numura zīmes;

banknotes (reģistrētas naudaszīmes);

nozagti, piesavināti, pazuduši vai anulēti vērtspapīri un maksāšanas līdzekļi kā čeki, kredītkartes, obligācijas un akcijas.

3.        Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu 2. punktā minētos datus, izstrādā saskaņā ar 61. pantā minēto procedūru, neskarot instrumentu, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

36. pants

Darbības veikšana, balstoties uz brīdinājumu

1.        Ja pēc tam, kad meklēšana ir beigusies, konstatē, ka par atrasto priekšmetu ir izdots brīdinājums, tad iestāde, kas to konstatējusi, sazinās ar brīdinājuma izdevēju iestādi, lai vienotos par veicamiem pasākumiem. Šādā nolūkā un atbilstīgi šim lēmumam var pārraidīt arī personas datus.

2.        1. punktā norādīto informāciju paziņo, apmainoties ar papildu informāciju.

3.        Pasākumiem, kas jāveic dalībvalstij, kura atradusi priekšmetu, ir jābūt atbilstīgiem tās tiesību aktiem.

VIII A nodaļa

Piekļuves tiesības un brīdinājumu glabāšana

37. pants

Iestādes, kurām ir tiesības piekļūt brīdinājumiem

1.        Piekļuve SIS II esošajiem datiem saskaņā ar šo lēmumu un tiesības tieši meklēt šos datus vai CS-SIS datu eksemplāru ir vienīgi tām iestādēm, kuru kompetencē ir:

j) robežkontrole saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu 562/2006/EK (2006. gada 15 .marts), ar kuru ievieš Kopienas Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss);

k) citas policijas un muitas pārbaudes, ko veic valstī, (…) to koordinācija, ko veic ieceltas iestādes, vai datu ievadīšana SIS II.

2.        Tomēr piekļuve SIS II iekļautajiem datiem un tiesības tieši meklēt šos datus var būt arī valstu tiesu iestādēm, cita starpā tām, kas ir atbildīgas par valsts apsūdzības celšanu krimināllietās un tiesas izmeklēšanu pirms apsūdzības izvirzīšanas, veicot valsts tiesību aktos noteiktos uzdevumus, kā arī to koordinācijas iestādēm.

3.        (pārcelts uz 37.C pantu)

3.a      Šajā pantā minētās iestādes iekļauj 40. panta 7. punktā minētajā sarakstā.

37.A pants

Eiropola piekļuve SIS II datiem

1.        Eiropas Policijas birojam (Eiropolam) savu pilnvaru robežās ir tiesības piekļūt un tieši meklēt datus, kas iekļauti SIS II saskaņā ar 15., (…) 31. un 35. pantu.

2.        (pārcelts uz 37.C pantu)

3.  Ja Eiropola meklēšana SIS II atklāj brīdinājuma ziņojumu, Eiropols pa Eiropola Konvencijā noteiktajiem kanāliem informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi.

4.        SIS II meklēšanā iegūtā informācija var tikt izmantota ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu. Ja dalībvalsts sniedz savu piekrišanu izmantot šādu informāciju, tās apstrādi reglamentē Eiropola Konvencija. Eiropolam ir tiesības sniegt šādu informāciju trešām valstīm un trešām struktūrām tikai ar attiecīgās dalībvalsts piekrišanu.

5.        Eiropols attiecīgajai dalībvalstij var lūgt turpmāku informāciju saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Eiropola Konvencijā.

6.        Eiropols:

reģistrē katru sevis veikto piekļuvi un meklēšanu saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti 11. pantā;

neskarot 4. un 5. pantu, nesasaista SIS II daļas un nepārsūta tur iekļautos datus, kuriem tam ir piekļuve, nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei, kas darbojas Eiropola pakļautībā vai Eiropolā, kā arī neveic nekādu SIS II daļu lejupielādi vai cita veida kopēšanu;

tiesības piekļūt SIS II ievadītajiem datiem ierobežotā kārtā sniedz tikai īpaši sertificētiem Eiropola darbiniekiem;

pieņem un piemēro pasākumus, kas paredzēti 10. pantā un 10.A pantā;

sniedz iespēju Apvienotajai uzraudzības iestādei, kas izveidota ar Eiropola Konvencijas 24. pantu, pārbaudīt Eiropola darbību, tam izmantojot tiesības piekļūt un meklēt datus, kas ievadīti SIS II.

37.B pants

Eurojust piekļuve SIS II datiem

1.        Eurojust valstu locekļiem un viņu asistentiem savu pilnvaru robežās ir tiesības piekļūt un meklēt datus SIS II saskaņā ar 15., 23., 27. un 35. pantu.

2.        (pārcelts uz 37.C pantu)

3.  Ja Eurojust valsts locekļa veikta pārbaude SIS II atklāj brīdinājuma ziņojumu, viņš informē dalībvalsti, kas ir ziņojusi. Šādas meklēšanas rezultātā iegūta informācija var tikt paziņota trešām valstīm un trešām struktūrām tikai ar tās dalībvalsts piekrišanu, kas ir ziņojusi.

4.        Nekas šajā pantā netiek interpretēts tā, lai ietekmētu Padomes lēmumu, ar ko izveido Eurojust, noteikumus par datu aizsardzību un Eurojust valstu locekļu vai viņu asistentu atbildību par neatļautu vai nepareizu šādu datu apstrādi, vai, lai ietekmētu Apvienotās uzraudzības iestādes pilnvaras, kura izveidota saskaņā ar minētā lēmuma 23. pantu.

5.        Katra Eurojust valsts locekļa vai asistenta veikta piekļuve un meklēšana tiek reģistrēta saskaņā ar 11. panta noteikumiem, un katra to datu izmantošana, kam viņi ir piekļuvuši, tiek reģistrēta.

6.        Nekādas SIS II daļas netiek piesaistītas, un tajā iekļautie dati, kuriem piekļūst valstu locekļi vai viņu asistenti, netiek pārsūtīta nevienai datorsistēmai datu vākšanai un apstrādei Eirojust pakļautībā vai Eirojust iestādē, kā arī nekādas SIS II daļas netiek lejupielādētas.

7.        Piekļuve SIS II iekļautajiem datiem tiek ierobežotā kārtā sniegta tikai valstu locekļiem un viņu asistentiem un netiek paplašināta līdz Eurojust personāla apjomam.

8.        Pieņem un piemēro 10. pantā un 10.A pantā paredzētos pasākumus.

37.C pants

Piekļuves ierobežojumi

Lietotāji, kā arī Eiropols, Eurojust valstu locekļi un viņu asistenti drīkst piekļūt tikai tiem datiem, kas vajadzīgi viņu uzdevumu veikšanai.

38. pants

Par personām izdotu brīdinājumu glabāšanas periods

1.        Par personām izdotus brīdinājumus, ko saskaņā ar šo lēmumu ievada SIS II, glabā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie ievadīti.

2.  Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts trīs gadu laikā pēc šāda brīdinājuma ievadīšanas SIS II pārskata vajadzību brīdinājumu glabāt. Attiecībā uz 31. pantā minētājiem par personām izdotiem brīdinājumiem šis termiņš ir viens gads. (…)

2.aa     Ikviena dalībvalsts vajadzības gadījumā saskaņā ar saviem tiesību aktiem nosaka īsākus izvērtēšanas termiņus.

2.a      Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts izvērtēšanas laikā pēc visaptveroša, atsevišķa novērtējuma, kuru (…) ieraksta, var nolemt brīdinājumu saglabāt, ja tas ir vajadzīgs mērķiem, kuru dēļ brīdinājums izdots. Šajā gadījumā attiecīgi piemēro 2. punktu . Par brīdinājuma darbības laika pagarināšanu ir jāziņo CS-SIS.

3.        Brīdinājumus automātiski izdzēš pēc tam, kad beidzas 2. pantā minētais pārskatīšanas laikposms. Šis neattiecas gadījumā, ja brīdinājuma izdevēja dalībvalsts paziņojusi brīdinājuma termiņa pagarinājumu CS-SIS, kā minēts 2.a punktā. CS-SIS automātiski informē dalībvalstis par paredzamo datu dzēšanu sistēmā, ziņojot par to četrus mēnešus iepriekš.

4.        (pārcelts uz 3. punktu)

4.a      Dalībvalstis glabā statistiku par to brīdinājumu skaitu, kuru saglabāšanas laikposms ir pagarināts saskaņā ar 2.a punktu.

5.        (…)

6.        (…)

38.A pants

Par priekšmetiem izdotu brīdinājumu glabāšanas periods

1.        Brīdinājumus par priekšmetiem, ko saskaņā ar šo lēmumu ievada SIS II, glabā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi, kura dēļ tie ievadīti.

2.        Brīdinājumus par priekšmetiem, kas ievadīti saskaņā ar 31. pantu, glabā ilgākais piecus gadus.

3.        Brīdinājumus par priekšmetiem, kas ievadīti saskaņā ar 35. pantu, glabā ilgākais desmit gadus.

4.        Šā panta 2. un 3. punktā minētos glabāšanas periodus var pagarināt, ja tas izrādās vajadzīgs, lai sasniegtu mērķus, kuru dēļ brīdinājumus izdeva. Šajā gadījumā attiecīgi piemēro 2. un 3. punktu.

IX NODAĻA

Vispārīgi datu apstrādes noteikumi

39. pants

Datu kategorijas

(...)

40. pants

SIS II datu apstrāde

1.        Šā lēmuma 15., 23., 27., 31. un 35. pantā paredzētos datus dalībvalstis var apstrādāt tikai tādiem mērķiem, kas šajos pantos noteikti attiecīgās kategorijas brīdinājumam.

2.        Datus var kopēt tikai tehniskos nolūkos, ja šāda kopēšana ir vajadzīga, lai 37. pantā minētās iestādes varētu veikt tiešu datu meklēšanu. Uz šīm kopijām attiecina šā lēmuma noteikumus. Citu dalībvalstu izdotus brīdinājumus nedrīkst pārkopēt no N.SIS II uz citām valsts datu datnēm.

2.A   a)      Tehniskas kopijas, kuras minētas 2. punktā un no kurām izveido autonomas datu bāzes, drīkst izveidot uz laikposmu, kas nepārsniedz 48 stundas. Ārkārtas situācijās šo termiņu drīkst pagarināt. Tiklīdz ārkārtas situācija beidzas, šīs kopijas iznīcina.

         b)     (...) Dalībvalstis glabā šo kopiju atjauninātu sarakstu, dara šo sarakstu pieejamu valstu uzraudzības iestādēm, kas minētas 53. panta 1.a punktā, un nodrošina, ka attiecībā uz šīm kopijām tiek piemēroti šā lēmuma noteikumi, jo īpaši 10. pantā minētie noteikumi.

3.        Piekļuve SIS II datiem atļaujama tikai saskaņā ar attiecīgās valsts iestādes kompetenci un attiecīgi pilnvarotam personālam.

4.  Attiecībā uz brīdinājumiem, kas paredzēti šā lēmuma 15., 23., 27., 31. un 35. pantā, ikvienai šajos brīdinājumos ietvertās informācijas apstrādei citiem mērķiem, nekā tiem, kādēļ tie bija ievadīti SIS II, jābūt saistītai ar konkrētu gadījumu un pamatotai ar vajadzību novērst tūlītējus nopietnus draudus sabiedriskai kārtībai un drošībai, ar svarīgiem valsts drošības apsvērumiem vai ar vajadzību novērst smagu noziedzīgu nodarījumu. Šādā nolūkā vispirms jāsaņem brīdinājuma izdevējas dalībvalsts atļauja.

5.        Datus nedrīkst izmantot administratīviem nolūkiem.

6.        Datu izmantošanu, kas neatbilst 1. līdz 5. punkta prasībām, uzskata par nelikumīgu izmantošanu atbilstīgi katras dalībvalsts tiesību aktiem.

7.        Katra dalībvalsts iesniedz vadības iestādei kompetento iestāžu sarakstu, kurām ir atļauts izmantot tiešai meklēšanai SIS II esošos datus saskaņā ar šo lēmumu, kā arī jebkurus saraksta grozījumus. Šajā sarakstā katrai iestādei norāda, kurus datus un kādos nolūkos tās drīkst meklēt. Vadības iestāde nodrošina saraksta gadskārtēju publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

41. pants

Uzskaites numura ievade

(...)

42. pants

SIS II dati un valsts datnes

1.        Šā lēmuma 40. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt SIS II datus, saistībā ar kuriem tās teritorijā ir veiktas darbības. Tādus datus glabā valsts datnēs ilgākais trīs gadus, ja vien attiecīgās valsts īpašos tiesību aktos nav paredzēts ilgāks glabāšanas laiks.

2.        Šā lēmuma 40. panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt kāda konkrēta brīdinājuma datus, ko šī dalībvalsts ir izdevusi SIS II.

42.A pants

SIS II brīdinājumi un valsts tiesību akti

1.        (...)

2.        Ja vien Eiropas Savienības tiesību aktos nav paredzēti īpaši noteikumi, tad attiecīgās valsts N.SIS II ievadītajiem datiem piemēro katras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktus.

3.        Ja pieprasīto rīcību nav iespējams īstenot, tad brīdinājuma saņēmēja dalībvalsts tūlīt informē brīdinājuma izdevēju dalībvalsti.

43. pants

SIS II apstrādāto datu kvalitāte (…)

1.        Brīdinājuma izdevēja dalībvalsts ir atbildīga par to, lai dati būtu precīzi, nebūtu novecojuši un būtu likumīgi ievadīti SIS II.

2.        Grozīt, papildināt, labot, atjaunināt vai dzēst ievadītos datus ir tiesīga tikai brīdinājuma izdevēja dalībvalsts.

3.        Ja kādai dalībvalstij, kas nav izdevusi brīdinājumu, ir pierādījumi, ka datos ir pieļauta faktu kļūda vai datus glabā nelikumīgi, attiecīgā valsts iespējami drīz, bet ne vēlāk kā desmit dienu laikā pēc tam, kad tai kļuvis zināms minētais pierādījums, apmainoties ar papildinformāciju, to dara zināmu brīdinājuma izdevējai dalībvalstij; brīdinājuma izdevēja dalībvalsts informāciju (...) pārbauda un vajadzības gadījumā kļūdaino ierakstu nekavējoties labo vai dzēš.

4.        Ja dalībvalstis divu mēnešu laikā nespēj vienoties, tā dalībvalsts, kura nav izdevusi brīdinājumu, lietu iesniedz Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam, kas kopā ar 53. panta 1.a punktā minētajām iesaistītajām valstu uzraudzības iestādēm darbojas kā starpnieks.

5.        (...)

5.a      Dalībvalstis apmainās ar papildinformāciju, ja persona apgalvo, ka nav tā persona, par kuru izdots brīdinājums. Ja pārbaudē atklājas, ka tiešām ir divas dažādas personas, attiecīgo personu informē par 44. pantā minētajiem noteikumiem.

6.  Ja par kādu personu SIS II jau ir izdots brīdinājums, tad dalībvalsts, kura datu bāzē ievada jaunu brīdinājumu, par brīdinājuma ievadīšanu vienojas ar dalībvalsti, kura ievadījusi pirmo brīdinājumu. Vienošanos panāk, pamatojoties uz papildinformācijas apmaiņu.

43.A pants

Kā atšķirt personas ar līdzīgām pazīmēm

Ja, ievadot jaunu brīdinājumu, šķiet, ka SIS II jau ir ievadīti dati par personu ar tādu pašu identitātes apraksta elementu, izmanto šādu procedūru:

SIRENE birojs sazinās ar lūguma iesniedzēju nodaļu, lai noskaidrotu, vai brīdinājums attiecas uz vienu un to pašu personu;

ja dažādu avotu pārbaudē atklājas, ka tā patiešām ir viena un tā pati persona, SIRENE birojs piemēro 43. panta 6. punktā minēto procedūru vairāku brīdinājumu ievadīšanai. Ja pārbaudē atklājas, ka patiesībā tās ir divas dažādas personas, SIRENE birojs pieņem lūgumu ievadīt vēl vienu brīdinājumu un pievieno vajadzīgos elementus, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas.

44. pants

Papildu dati, ko izmanto attiecībā uz ļaunprātīgi izmantotu identitāti

1.        Ja personu, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums, var sajaukt ar personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, brīdinājuma ievadītāja dalībvalsts ar minētās personas skaidru piekrišanu brīdinājumam pievieno datus, kas attiecas uz šo personu, lai izvairītos no nepareizas identifikācijas negatīvām sekām.

2.        Datus par personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, (…) izmanto tikai šādos nolūkos:

lai ļautu kompetentajai iestādei atšķirt personu, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, no personas, uz kuru faktiski attiecas brīdinājums;

lai personai, kuras identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, ļautu konstatēt, ka tās identitāte ir izmantota ļaunprātīgi, un pierādīt savu īsto identitāti.

3.  Šā panta nozīmē SIS II drīkst ievadīt un turpmāk apstrādāt tikai šādus personas datus:

uzvārds(i) un vārds(i), uzvārds piedzimstot un agrāki vārdi un pseidonīmi, ko, iespējams, ievada atsevišķi;

īpašas fiziskās pazīmes, kas ir objektīvas un nemainīgas;

dzimšanas vieta un datums;

dzimums;

fotogrāfijas;

pirkstu nospiedumi;

pilsonība(s);

personas dokumenta(-u) numurs(-i) un izdošanas datums(-i).

3.a      Tehniskos noteikumus, kas vajadzīgi, lai ievadītu, atjauninātu, dzēstu un meklētu 3. punktā minētos datus, izstrādā saskaņā ar 61. pantā paredzēto procedūru, neskarot tā instrumenta noteikumus, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

4.        Datus, kas minēti 3. punktā, dzēš reizē ar atbilstīgo brīdinājumu vai agrāk, ja attiecīgā persona to lūdz.

5.        Tiesības piekļūt 3. punktā minētajiem datiem ir tikai tām iestādēm, kurām ir tiesības piekļūt attiecīgajam brīdinājumam, un vienīgi tādēļ, lai novērstu nepareizu identifikāciju.

45. pants

Brīdinājumu apzīmēšana ar karodziņiem

(...)

46. pants

Saistītie brīdinājumi

1.        Jebkura dalībvalsts var veikt to brīdinājumu sasaisti, kurus tā ievadījusi SIS II. Šāda saite liecina par divu vai vairāku brīdinājumu savstarpēju saistību.

2.        Saites izveidošana neietekmē ne konkrētas darbības, kas jāveic saskaņā ar katru no saistītajiem brīdinājumiem, ne katra saistītā brīdinājuma glabāšanas laiku.

3.  Saites izveidošana neskar šajā lēmumā paredzētās piekļuves tiesības. Iestādēm, kurām nav tiesību piekļūt noteiktu kategoriju brīdinājumiem, nav paredzēta iespēja redzēt saiti uz brīdinājumu, kuram tās nevar piekļūt.

3.a      Dalībvalsts veic brīdinājumu sasaisti vienīgi tad, ja ir skaidra operatīva vajadzība.

3.b      Dalībvalsts var veikt brīdinājumu sasaisti saskaņā ar saviem tiesību aktiem ar nosacījumu, ka ir ievēroti šajā pantā izklāstītie principi.

4.        Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka citu dalībvalstu veikta brīdinājumu sasaiste ir pretrunā attiecīgās valsts tiesību aktiem vai starptautiskām saistībām, tā var veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka saitei nevar piekļūt no attiecīgās valsts teritorijas vai arī tai nevar piekļūt valsts iestādes, kuras atrodas ārpus attiecīgās valsts teritorijas.

4.a      Tehniskos noteikumus brīdinājumu sasaistei pieņem saskaņā ar 61. pantā paredzēto procedūru, neskarot tā instrumenta noteikumus, ar ko izveido 12. pantā minēto vadības iestādi.

47. pants

Papildinformācijas nolūks un glabāšanas periods

1.        Lai atbalstītu apmaiņu ar papildinformāciju, dalībvalstis glabā atsauci uz lēmumiem, pamatojoties uz kuriem SIRENE birojs ievadījis brīdinājumu.

2.        Personas datus, kas SIRENE biroja datnēs glabājas pēc informācijas apmaiņas (...), glabā tikai tik ilgi, cik ir vajadzīgs, lai īstenotu nolūku, kādā attiecīgie dati saņemti. Tos noteikti dzēš ne vēlāk kā vienu gadu pēc tam, kad brīdinājums par attiecīgo personu dzēsts no SIS II.

3.        Šā panta 2. punkts neskar dalībvalsts tiesības savās datnēs glabāt datus, kas attiecas uz konkrētu šīs dalībvalsts izdotu brīdinājumu vai kas attiecas uz brīdinājumu, saistībā ar kuru ir veikta darbība attiecīgās valsts teritorijā. Laikposmu, kurā atļauts datnēs glabāt šādus datus, reglamentē attiecīgās valsts tiesību akti.

48. pants

Personas datu nodošana trešām personām

1.        (…) Datus, kas, piemērojot šo lēmumu, apstrādāti SIS II, nedrīkst nodot vai darīt pieejamus trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām.

2.        (…)

48.AA pants

Datu apmaiņa ar Interpolu attiecībā uz zagtām, nelikumīgi piesavinātām, nozaudētām vai spēkā neesošām pasēm

1.        Atkāpjoties no 48. panta, ar Interpola pārstāvjiem var apmainīties ar SIS II ievadīto informāciju par zagtu, nelikumīgi piesavinātu, nozaudētu vai spēkā neesošu pasu numuriem, izdevējvalstīm un dokumentu veidiem, izveidojot savienojumu starp SIS II un Interpola datu bāzi attiecībā uz nozagtiem vai nozaudētiem ceļošanas dokumentiem, ja starp Interpolu un Eiropas Savienību noslēdz attiecīgu nolīgumu. Nolīgumā paredz, ka dalībvalsts ievadītu datu pārsūtīšanai nepieciešama šīs dalībvalsts piekrišana.

2.        Nolīgumā, kas minēts 1. punktā, paredz, ka kopīgi izmantojamie dati ir pieejami Interpola pārstāvjiem tikai no tām valstīm, kuras nodrošina personas datu pienācīgu aizsardzības līmeni. Pirms šā nolīguma noslēgšanas Padome lūdz Komisijas atzinumu par personas datu aizsardzības līmeņa un pamattiesību un brīvību ievērošanas pietiekamību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, ko veic Interpols un valstis, kuras norīkojušas savus pārstāvjus uz Interpolu.

3.        Nolīgumā, kas minēts 1. punktā, var paredzēt, ka dalībvalsts, izmantojot SIS II, var piekļūt datiem Interpola datu bāzē attiecībā uz nozagtiem vai pazudušiem ceļošanas dokumentiem saskaņā ar šā lēmuma attiecīgajiem noteikumiem, ar ko reglamentē SIS II ievadītus brīdinājumus par zagtām, nelikumīgi piesavinātām, nozaudētām vai spēkā neesošām pasēm.

X NODAĻA

Datu aizsardzība

48.A pants

Īpašu kategoriju datu apstrāde

Nav atļauts apstrādāt to kategoriju datus, kas uzskaitīti 6. panta pirmajā teikumā Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijā par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi.

49. pants

Eiropas Padomes Datu aizsardzības konvencijas piemērošana

Personas datus, kas apstrādāti, piemērojot šo lēmumu, aizsargā saskaņā ar Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvenciju par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi un tās turpmākajiem grozījumiem.

50. pants

Piekļuves, neprecīzu datu labošanas un nelikumīgi glabātu datu dzēšanas tiesības

1.        Personu tiesības piekļūt datiem, kas uz šīm personām attiecas un ir ievadīti SIS II saskaņā ar šo lēmumu, īsteno saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā attiecīgās personas atsaucas uz minētajām tiesībām. Ja attiecīgās valsts tiesību akti to paredz, 53. panta 1. punktā paredzētā valsts uzraudzības iestāde pieņem lēmumu par to, vai un kādā kārtībā informācija ir jādara zināma. Dalībvalsts, kas nav izdevusi brīdinājumu, informāciju par šādiem datiem var darīt zināmu tikai tad, ja tā iepriekš ir devusi iespēju brīdinājuma izdevējai valstij darīt zināmu savu nostāju. To dara, apmainoties ar papildinformāciju.

2.  Datu subjektam nedara zināmu informāciju, ja atteikums darīt informāciju zināmu ir obligāti vajadzīgs, pildot tiesisko pienākumu sakarā ar brīdinājumu vai sargājot trešo pušu tiesības un brīvības.

3.        Ikvienai personai, kura konstatē, ka attiecīgajos personas datos ir faktu kļūda vai dati nav glabāti likumīgi, ir tiesības uz datu attiecīgu labojumu vai dzēšanu.

3.a      (…) Attiecīgo personu informē, tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc dienas, kad persona iesniegusi piekļuves pieteikumu. Ja valsts tiesību aktos paredzēts īsāks termiņš, to ievēro.

3.b      Tiklīdz iespējams, bet jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 3 mēnešus pēc dienas, kad persona iesniegusi labojuma vai dzēšanas pieteikumu, attiecīgo personu informē par papildpasākumiem, kas veikti, īstenojot personas tiesības uz labojumiem un dzēšanu. Ja valsts tiesību aktos paredzēts īsāks termiņš, to ievēro.

51. pants

Piekļuves, labošanas un dzēšanas tiesības

(...)

52. pants

Tiesiskās aizsardzības līdzekļi

1.        Ikviena persona var vērsties tiesā vai saskaņā ar jebkuras attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem kompetentā iestādē, lai labotu, dzēstu vai iegūtu informāciju vai saņemtu kompensāciju saistībā ar brīdinājumu, kas attiecas uz konkrēto personu.

2.        Neskarot 54. pantu, dalībvalstis savstarpēji apņemas īstenot galīgos lēmumus, ko pieņem tiesa vai 1. punktā minētās iestādes.

3.        Divus gadus pēc šā lēmuma stāšanās spēkā Komisija izvērtē šajā pantā paredzētos noteikumus par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.

53. pants

N.SIS II uzraudzība

1.a      Katra dalībvalsts nodrošina, ka neatkarīga iestāde (še turpmāk – "valsts uzraudzības iestāde") neatkarīgi uzrauga, cik likumīgi tiek apstrādāti SIS II personas dati attiecīgās valsts teritorijā un dati, kas nosūtīti no valsts teritorijas, ietverot arī apmaiņu ar papildinformāciju un tās turpmāku apstrādi.

1.b      Šā panta 1a. punktā minētā viena vai vairākas iestādes nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek veikta N.SIS II datu apstrādes operāciju revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem.

1.c      Dalībvalstis nodrošina šā panta 1a. punktā minētajai vienai vai vairākām iestādēm pietiekamus resursus, lai pildītu ar šo lēmumu uzticētos uzdevumus.

2.        (...)

3.        (...)

4.        (...)

5.        (...)

6.        (...)

53.A pants

Vadības iestādes uzraudzība

1.        Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs pārrauga vadības iestādes veiktu personas datu apstrādi. Attiecīgi piemēro pienākumus un pilnvaras, kas minētas 46. un 47. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

2.  Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs nodrošina, ka vismaz reizi četros gados tiek īstenota vadības iestādes veikto personas datu apstrādes darbību revīzija saskaņā ar starptautiskiem revīzijas standartiem. Revīzijas ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, vadības iestādei, Komisijai un valstu uzraudzības iestādēm (...). Pirms ziņojumu pieņem, vadības iestādei dod iespēju sniegt savus apsvērumus.

53.B pants

Valstu uzraudzības iestāžu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja sadarbība

1.        Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes (…) un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, katrs rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, aktīvi sadarbojas, pildot savus pienākumus, un nodrošina koordinētu SIS II uzraudzību.

2.        Minētās iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs, katrs rīkojoties saskaņā ar savām attiecīgajām pilnvarām, apmainās ar svarīgu informāciju, palīdz cits citam veikt revīzijas un pārbaudes, izskata šā lēmuma interpretācijas vai piemērošanas grūtības, analizē problēmas, ko rada neatkarīga uzraudzība vai datu subjektu tiesību īstenošana, sastāda saskaņotus priekšlikumus, meklējot kopīgus risinājumus visām problēmām, un pēc vajadzības palīdz apzināt datu aizsardzības tiesības.

3.        (…) Attiecīgo valstu uzraudzības iestādes un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs šai nolūkā vismaz divreiz gadā rīko sanāksmi. Par sanāksmju un ar to saistīto pakalpojumu izmaksām ir atbildīgs Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs. Pirmajā sanāksmē pieņem reglamentu. Pēc vajadzības kopīgi izstrādā pārējās darba metodes. Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un vadības iestādei reizi divos gados nosūta kopīgu darbības pārskatu.

53.C pants

Datu aizsardzība pārejas laikposmā

Ja pārejas posmā Komisija tai uzticētos pienākumus deleģē saskaņā ar 12. panta 3. punktu, tā nodrošina, lai Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam ir tiesības un iespējas pilnībā veikt uzticētos uzdevumus, arī iespēju veikt pārbaudes uz vietas vai (…) īstenot jebkuras citas pilnvaras, kas Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājam uzticētas ar 47. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulā (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti.

XI NODAĻA

Atbildība un sankcijas

54. pants

Atbildība

1.        Katra dalībvalsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par jebkuru kaitējumu personai, kas radies, izmantojot N.SIS II. Tas attiecas arī uz kaitējumu, ko nodarījusi brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, ja tā ievadījusi datus ar faktu kļūdām vai datus glabājusi nelikumīgi.

2.        Ja dalībvalsts, pret kuru ceļ prasību, nav brīdinājuma izdevēja dalībvalsts, tad brīdinājuma izdevējai dalībvalstij pēc pieprasījuma ir jāatmaksā naudas summas, kas izmaksātas kā kompensācija, ja vien dalībvalsts, kura lūdz kompensāciju, izmantojot datus, nav pārkāpusi šo lēmumu.

3.        Ja tas, ka dalībvalsts neievēro šā lēmuma uzliktos pienākumus, rada kaitējumu SIS II, kaitējumā vainojamo dalībvalsti sauc pie atbildības par kaitējumu, ja vien un ciktāl vadības iestāde vai cita(s) dalībvalsts(-is), kas piedalās SIS II, nav veikusi(-šas) pienācīgus pasākumus, lai novērstu kaitējumu vai mazinātu tā ietekmi.

55. pants

Sankcijas

Dalībvalstis nodrošina, ka par ļaunprātīgu SIS II datu izmantošanu vai papildinformācijas apmaiņu pretēji šim lēmumam piemēro efektīvas, samērīgas un preventīvas sankcijas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

XII NODAĻA

Eiropola un Eurojust piekļuve SIS II

(...)

XIII NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

59. pants

Uzraudzība un statistika

1.        Vadības iestāde nodrošina to procedūru ieviešanu, ar kuru palīdzību uzrauga SIS II darbības atbilstību sistēmas izveides mērķiem saistībā ar darbības efektivitāti, izmaksu lietderīgumu, drošību un pakalpojumu kvalitāti.

2.        Tehniskās apkopes, ziņošanas un statistikas nolūkos vadības iestādei ir piekļuve vajadzīgajai informācijai, kas attiecas uz apstrādes darbībām, kuras veic centrālā SIS II.

2.a      Katru gadu vadības iestāde publicē statistiku, norādot ierakstu skaitu pa brīdinājumu kategorijām, saņemto pozitīvu atbilžu skaitu pa brīdinājumu kategorijām un SIS II piekļuves gadījumu skaitu attiecīgi kopsummā un pa dalībvalstīm.

3.        Divus gadus pēc SIS II darbības uzsākšanas un reizi divos gados pēc tam vadības iestāde Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par centrālās SIS II un sakaru infrastruktūras tehnisko darbību, tostarp par tās drošību, un par dalībvalstu divpusēju un daudzpusēju apmaiņu ar papildinformāciju.

4.        Trīs gadus pēc SIS II darbības uzsākšanas un reizi četros gados pēc tam Komisija izstrādā vispārēju centrālās SIS II un dalībvalstu divpusējas un daudzpusējas apmaiņas ar papildinformāciju novērtējumu. Šajā vispārējā novērtējumā iekļauj sasniegto rezultātu analīzi salīdzinājumā ar mērķiem, izvērtē to, vai pamata motīvi joprojām ir racionāli, šā lēmuma piemērošanu attiecībā uz centrālo SIS II, centrālās SIS II drošību un turpmāko darbību iespējamo ietekmi. Komisija novērtējuma ziņojumus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.        Dalībvalstis vadības iestādei un Komisijai iesniedz informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 2.a, 3. un 4. punktā minētos ziņojumus.

5.a      Vadības iestāde iesniedz Komisijai informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu 4. punktā minētos vispārējos novērtējumus.

(...)

60. pants

Padomdevēja komiteja

(...)

61. pants

Regulatīvā komiteja

1.        Ja ir atsauce uz šo punktu, Komisijai palīdz regulatīvā komiteja, ko veido dalībvalstu pārstāvji un ko vada Komisijas pārstāvis. Komisijas pārstāvis komitejai iesniedz veicamo pasākumu projektu. Komiteja par šo projektu sniedz atzinumu termiņā, ko atkarībā no jautājuma steidzamības nosaka priekšsēdētājs. Atzinumu pieņem ar balsu vairākumu, kas EK līguma 205. panta 2. punktā noteikts lēmumiem, kuri Padomei jāpieņem pēc Komisijas priekšlikuma. Dalībvalstu pārstāvju balsu skaitu komitejā vērtē saskaņā ar minēto pantu. Priekšsēdētājs nebalso.

2.        Komiteja pieņem savu reglamentu pēc priekšsēdētāja priekšlikuma, pamatojoties uz standarta reglamentu, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.        Komisija pieņem paredzētos pasākumus, ja tie saskan ar komitejas atzinumu. Ja paredzētie pasākumi nesaskan ar komitejas atzinumu vai ja atzinums nav sniegts, Komisija tūlīt iesniedz Padomei priekšlikumu par veicamajiem pasākumiem.

4.        Divu mēnešu laikā no priekšlikuma iesniegšanas dienas Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var lemt par priekšlikumu. Ja minētajā termiņā Padome ar kvalificētu balsu vairākumu ir norādījusi, ka tā iebilst pret priekšlikumu, Komisija to izskata atkārtoti. Komisija var iesniegt Padomei grozītu priekšlikumu, iesniegt atkārtotu priekšlikumu vai tiesību akta projektu. Ja minētā termiņa beigās Padome nav pieņēmusi ierosināto ieviešanas aktu vai norādījusi iebildumus pret ieviešanas pasākumu priekšlikumu, Komisija pieņem ierosināto ieviešanas aktu.

5.  Šā panta 1. punktā minētā (…) komiteja pilda funkcijas no dienas, kad stājas spēkā šis lēmums.

62. pants

Grozījumi Šengenas acquis noteikumos

1.        Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst ES līguma darbības jomā, ar šo lēmumu 65. panta 1.a punktā minētajā dienā aizstāj Šengenas Konvencijas 64. un 92. līdz 119. panta noteikumus, izņemot tās 102.A pantu.

2.        Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst ES līguma darbības jomā, ar šo lēmumu 65. panta 1.a punktā minētajā dienā arī aizstāj turpmāk minētos Šengenas acquis noteikumus, ar ko īsteno attiecīgos pantus [21]:

· Izpildu Komitejas lēmums (1993. gada 14. decembris) par finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas (C.SIS) ierīkošanas un darbības izmaksām (C.SIS) (SCH/Comex (93) 16);

· Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Šengenas Informācijas sistēmas attīstību (SCH/Com-ex (97) 24);

· Izpildu Komitejas lēmums (1997. gada 15. decembris), ar ko groza finanšu regulu par C.SIS (SCH/Com-ex (97) 35);

· Izpildu Komitejas lēmums (1998. gada 21. aprīlis) par C.SIS ar 15/18 saiknēm (SCH/Comex (98) 11);

· Izpildu komitejas Lēmums (1997. gada 25. aprīlis) par līguma piešķiršanu SIS II provizoriskam pētījumam (SCH/Com-ex (97) 2, rev. 2);

· Izpildu Komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par C.SIS uzstādīšanas izmaksām (SCH/Comex (99) 4);

· Izpildu Komitejas lēmums (1999. gada 28. aprīlis) par SIRENE rokasgrāmatas atjaunināšanu (SCH/Com-ex (99) 5);

· Izpildu Komitejas deklarācija (1996. gada 18. aprīlis), ar ko nosaka ārvalstnieka jēdzienu (SCH/Com-ex (96) decl. 5);

· Izpildu Komitejas deklarācija (1999. gada 28. aprīlis) par SIS struktūru (SCH/Com-ex (99) decl. 2 rev.) 2 rev.);

· Izpildu Komitejas lēmums (1997. gada 7. oktobris) par Norvēģijas un Islandes iemaksām Centrālās Šengenas informācijas sistēmas ierīkošanai un darbībai (SCH/Com-ex (97) 18).

3.        Attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst EK dibināšanas līguma darbības jomā, atsauces uz Šengenas Konvencijas aizstātajiem pantiem un uz noteikumiem Šengenas acquis, ar ko īsteno šos pantus, uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu un tos lasa saskaņā ar pielikumā izklāstīto korelācijas tabulu.

63. pants

Atcelšana

Šā lēmuma 65. panta 1.a punktā minētajā dienā atceļ Lēmumu 2004/201/TI, Lēmumu 2005/211/TI, (…) Lēmumu 2005/719/TI, Lēmumu 2005/727/TI, (…) Lēmumu 2006/228/TI, Lēmumu 2006/229/TI, (…), kā arī Lēmumu 2006/631/TI (…).

64. pants

Pārejas posms un budžets

1.        Brīdinājumus var pārnest no SIS 1+ uz SIS II. Par prioritāriem uzskatot brīdinājumus par personām, dalībvalstis nodrošina, lai to brīdinājumu saturs, kurus pārnes no SIS 1+ uz SIS II, pēc iespējas ātrāk un vēlākais trīs gadu laikā no 65. panta 1a. punktā minētās dienas atbilst šā lēmuma (…) noteikumiem. Šajā pārejas posmā dalībvalstis var turpināt piemērot Šengenas Konvencijas 94., 95., 97., 98., 99., 100. pantu (…) to brīdinājumu saturam, kurus pārnes no SIS 1 + uz SIS II, ievērojot šādus noteikumus:

-   (…) gadījumā, ja (…) brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, groza, papildina, labo vai atjaunina, dalībvalstis nodrošina, ka brīdinājums atbilst šā lēmuma noteikumiem no brīža, kad to groza, papildina, labo vai atjaunina;

-          gadījumā, ja ir atsauce uz brīdinājumu, kas pārnests no SIS 1+ uz SIS II, dalībvalstis nekavējoties izskata šāda brīdinājuma atbilstību šā lēmuma noteikumiem, tomēr tā, lai nekavētu darbības, kas jāveic, pamatojoties uz šo brīdinājumu.

1.a      (…)

2.        Saskaņā ar 65. panta 1.a punktu noteiktajā dienā tā budžeta atlikumu, kas apstiprināts saskaņā ar Šengenas Konvencijas 119. pantu, atmaksā dalībvalstīm. Atmaksājamās summas aprēķina, pamatojoties uz dalībvalstu iemaksām, kā noteikts Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra lēmumā attiecībā uz finanšu regulu par Šengenas Informācijas sistēmas ierīkošanas un darbības izmaksām.

3.        Pārejas laikposmā, kas minēts 12. panta 3. punktā, šajā lēmumā izdarītās atsauces uz vadības iestādi saprot kā atsauces uz Komisiju.

65. pants

Stāšanās spēkā, piemērojamība un pāreja

1.        Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

1.a      To piemēro dalībvalstīm, kas piedalās SIS 1+, no dienas, kuru nosaka Padome, Padomes locekļiem, kas pārstāv to dalībvalstu valdības, kuras piedalās SIS 1+, pieņemot vienprātīgi lēmumu.

2.        Panta 1.a punktā minēto dienu nosaka tad, kad:

a) ir pieņemti vajadzīgie īstenošanas pasākumi;

b) visas dalībvalstis, kas pilnībā piedalās SIS 1 +, Komisijai ir paziņojušas, ka tās veikušas tehniskos un tiesiskos pasākumus, kas vajadzīgi SIS II datu apstrādei un papildinformācijas apmaiņai;

c) Komisija ir paziņojusi, ka veiksmīgi pabeigta visaptveroša SIS II pārbaude, ko veic Komisija kopā ar dalībvalstīm, un Padomes sagatavošanas struktūras iesniegtos pārbaudes rezultātus ir apstiprinājušas. Ar šo apstiprināšanu apliecinās, ka SIS II darbības līmenis ir vismaz līdzvērtīgs SIS 1+ panāktajam darbības līmenim;

d) Komisija ir veikusi tehniskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai centrālo SIS II varētu pieslēgt katras attiecīgas dalībvalsts N.SIS II.

2.a      Komisija informē Eiropas Parlamentu par pārbaudes rezultātiem, kas veikta saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktu.

3.        Lēmumu, ko Padome pieņem saskaņā ar 1. punktu, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.  

4.        (svītrots)

Briselē,

                                                                                            Padomes vārdā ––

                                                                                            priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Korelācijas tabula

Šengenas konvencijas[22] panti

Lēmuma panti

92. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts; 2. panta 1. punkts; 4. panta 1., 2., 3. punkts

92. panta 2. punkts

4. panta 1., 2., 3. punkts; 5. panta 2., 3. punkts; 6. pants; 9. pants

92. panta 3. punkts

4. panta 1., 2., 3. punkts; 5. panta 1. punkts; 12. pants

92. panta 4. punkts

3. panta 1. punkts; 7. panta 2., 3. punkts; 8. pants

93. pants

1. panta 2. punkts

94. panta 1. punkts

40. panta 1. punkts

94. panta 2. punkts

15. pants; 23. panta 1. punkts ; 27. pants ; 31. panta 1.punkts, 35. panta 1. punkts

94. panta 3. punkts

39. panta 1. punkts; 44. panta 3. punkts

94. panta 4. punkts

45. pants

95. panta 1. punkts

15. pants

95. panta 2. punkts

16. pants; 17. pants; 45. pants

95. panta 3. punkts

20. pants; 21. pants; 45. pants

95. panta 4. punkts

45. panta 5. punkts

95. panta 5. punkts

20. panta 1. punkts

95. panta 6. punkts

22. pants

96. panta 1. punkts

 

96. panta 2. punkts

 

96. panta 3. punkts

 

97. pants

23. pants; 26. pants

98. panta 1. punkts

27. pants

98. panta 2. punkts

30. pants

99. panta 1. punkts

31. panta 1. punkts

99. panta 2. punkts

31. panta 1. punkts

99. panta 3. punkts

31. panta 2. punkts

99. panta 4. punkts

32. panta 1., 2., 3. punkts

99. panta 5. punkts

32. panta 4. punkts

99. panta 6. punkts

45. pants

100. panta 1. punkts

35. pants

100. panta 2. punkts

36. pants

100. panta 3. punkts

35. pants

101. panta 1. punkts

18. panta 1., 4. punkts; 24. pants;  
28. panta 1., 2. punkts; 33. panta 1., 2. punkts; 37. panta 1., 2. punkts

101. panta 2. punkts

 

101. panta 3. punkts

40. panta 3. punkts

101. panta 4. punkts

40. panta 4. punkts

101.A panta 1. punkts

18. panta 2. punkts; 33. panta 3. punkts; 37. panta 3. punkts

101.A panta 2. punkts

18. panta 2. punkts; 33. panta 3. punkts; 37. panta 3. punkts

101.A panta 3. punkts

57. panta 1. punkts

101.A panta 4. punkts

57. panta 2. punkts

101.A panta 5. punkts

57. panta 7. punkts

101.A panta 6. punkts

53. panta 2. punkts; 57. panta 4., 5., 6. punkts

101.B panta 1. punkts

18. panta 3. punkts; 28. panta 3. punkts

101.B panta 2. punkts

18. panta 3. punkts; 28. panta 3. punkts;  
58. panta 8. punkts

101.B panta 3. punkts

58. panta 1., 2. punkts

101.B panta 4. punkts

53. panta 2. punkts; 58. panta 3. punkts

101.B panta 5. punkts

58. panta 5. punkts

101.B panta 6. punkts

58. panta 6. punkts

101.B panta 7. punkts

58. panta 8. punkts

101.B panta 8. punkts

58. panta 4. punkts

102. panta 1. punkts

40. panta 1. punkts

102. panta 2. punkts

42. panta 1., 2. punkts

102. panta 3. punkts

40. panta 2. punkts

102. panta 4. punkts

 

102. panta 5. punkts

54. panta 1. punkts

103. pants

11. pants

104. panta 1. punkts

 

104. panta 2. punkts

 

104. panta 3. punkts

 

105. pants

43. panta 1. punkts

106. panta 1. punkts

43. panta 2. punkts

106. panta 2. punkts

43. panta 3. punkts

106. panta 3. punkts

43. panta 4. punkts

107. pants

43. panta 6. punkts

108. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

108. panta 2. punkts

 

108. panta 3. punkts

6. pants; 7. panta 1. punkts;     
9. panta 1. punkts

108. panta 4. punkts

7. panta 3. punkts

109. panta 1. punkts

50. panta 1. punkts; 51. panta 1., 2., 3. punkts

109. panta 2. punkts

51. panta 4. punkts

110. pants

51. panta 1., 5. punkts; 53. panta 1. punkts

111. panta 1. punkts

52. pants

111. panta 2. punkts

 

112. panta 1. punkts

19. panta 1., 2. punkts; 25. panta 1., 2. punkts ;

29. panta 1., 2. punkts; 34. panta 1., 2., 3. punkts; 43. panta 7. punkts

112. panta 2. punkts

43. panta 7. punkts

112. panta 3. punkts

19. panta 3. punkts; 25. panta 3. punkts;

29. panta 3. punkts; 34. panta 4. punkts;

38. panta 5. punkts

112. panta 4. punkts

19. panta 2. punkts; 25. panta 2. punkts;

29. panta 2. punkts; 34. panta 3. punkts;

38. panta 4. punkts

112.A panta 1. punkts

47. panta 1. punkts

112.A panta 2. punkts

47. panta 2. punkts

113. panta 1. punkts

38. panta 1., 2., 3. punkts

113. panta 2. punkts

14. panta 3., 4., 5., 6. punkts

113.A panta 1. punkts

47. panta 1. punkts

113.A panta 2. punkts

47. panta 2. punkts

114. panta 1. punkts

53. panta 1. punkts

114. panta 2. punkts

53. pants

115. panta 1. punkts

53. panta 3. punkts

115. panta 2. punkts

 

115. panta 3. punkts

 

115. panta 4. punkts

 

116. panta 1. punkts

54. panta 1. punkts

116. panta 2. punkts

54. panta 2. punkts

117. panta 1. punkts

49. pants

117. panta 2. punkts

 

118. panta 1. punkts

10. panta 1. punkts

118. panta 2. punkts

10. panta 1. punkts

118. panta 3. punkts

10. panta 3. punkts

118. panta 4. punkts

13. pants

119. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts; 64. panta 2. punkts

119. panta 2. punkts

5. panta 2., 3. punkts

PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Nolūkā vispārīgi iepazīstināt ar trim likumdošanas procedūrām, kas jāizskata saistībā ar SIS II, lai aprakstītu šo vispārējo pieeju un analizētu jautājumus, kas kopīgi šim lēmumam un Regulai pirmajā pīlārā, referents vēlas atsaukties uz ziņojumā par Regulu iekļautā paskaidrojuma I līdz III daļu.

Parasti, ja Komisijas priekšlikums pirmajā pīlārā ir identisks priekšlikumam trešajā pīlārā, tiek ierosināti vieni un tie paši grozījumi.

II. Konkrētais lēmums

II.1 Dažādie brīdinājumi

Komisija savā priekšlikumā šim lēmumam attiecībā uz brīdinājumiem bez būtiskām izmaiņām ir pārņēmusi Šengenas Līguma īstenošanas konvencijas tekstu, jo īpaši tās 97.–100. pantu. Referents tomēr ierosina vairākus grozījumus, lai padarītu tekstu skaidrāku. SIS II ieviešana ir ļoti piemērots brīdis spēkā esošās likumdošanas uzlabošanai. Visupirms referents ir centies skaidri nošķirt personas, dati par kurām tiks ievadīti SIS II tāpēc, ka tās tiek meklētas kā noziedznieki, no personām, par kurām dati šajā sistēmā tiks uzglabāti dažādu citu iemeslu dēļ, kas nebūt nav krimināla rakstura (liecinieki, pazudušie, utt.) Vairākos gadījumos tika iekļauti normatīva rakstura noteikumi no SIRENE rokasgrāmatas. Visbeidzot, referents ir mēģinājis noteikt iestādes, kurām tiks nodrošināta piekļuve, atsaucoties uz citiem tiesību aktiem (piemēram, Robežu kodekss robežapsardzības iestādēm) vai atsaucoties uz attiecīgo iestāžu uzdevumiem (piemēram, atļaut piekļuvi valsts tiesu iestādēm tikai tādā mērā, cik tas atbilst nolūkam, kurā brīdinājums ir izdots un nepieciešams šo iestāžu uzdevumu veikšanai).

Runājot par brīdinājumiem attiecībā uz personām, ko meklē, lai tās apcietinātu nolūkā tās nodot vai izdot (IV nodaļa), referents uzsver, ka Eiropas Apcietināšanas ordera (EAO) specifikas dēļ, kā to ieteikusi Komisija, ir jāatsakās no pašreizējās SIS koncepcijas uzglabāt tikai minimālu datu apjomu tūlītējai rīcībai. Komisija ierosina papildus parastajiem datiem uzglabāt arī Eiropas Apcietināšanas ordera oriģinālu. Referents atbalsta šo domu, jo Eiropas Apcietināšanas ordera oriģināls var būtiski palīdzēt, izmantojot EAO. Lai nodrošinātu EAO efektivitāti, referents turklāt ierosina, ka dalībvalstīm vajadzētu ieviest EAO tulkojumus citās valodās.

Attiecībā uz brīdinājumiem par pazudušām personām (V nodaļa) referents ir centies padarīt tekstu skaidrāku, saprotamākā valodā raksturojot pašreizējo praksi. Ja tekstā ir norāde par „ņemšanu policijas pagaidu aizsardzībā”, tas faktiski nozīmē personas ievietošanu psihiatriskās ārstniecības iestādē. Lai praksē izvairītos no pārpratumiem, tas ir skaidri jānosaka. Lai nodrošinātu atbilstošu policijas attieksmi, jau no pirmā saskarsmes brīža (ne tikai pēc apmaiņas ar papildinformāciju, kas var prasīt vairākas stundas), referents kā papildu datus iesaka iekļaut SIS II jebkuru nepieciešamo specifisko informāciju, kas saistīta ar medicīnas jautājumiem. Attiecībā uz ļoti delikātajiem jautājumiem par pazudušiem nepilngadīgajiem, referents iesaka, ja iespējams, pievienot lietas apstākļu izklāstu. Piemēram, policijai jārīkojas ļoti atšķirīgi gadījumos, kad nolaupītāji ir vecāki, kad nolaupītāji ir no kriminālām aprindām, vai saskaroties ar bērnu, kurš vienkārši aizbēdzis no mājām.

Attiecībā uz brīdinājumiem par „personām, ko meklē tiesas procesa nolūkā” (VI nodaļa) referents ierosina grozīt virsrakstu, formulējot to kā „brīdinājumi par personām, ko cenšas atrast, lai tās varētu palīdzēt tiesas procesā”, lai uzsvērtu to, ka meklētās personas lielākoties nav noziedznieki. Tāpēc viņš arī ierosina, lai brīdinājumus ievadītu, precīzi norādot, kurai no kategorijām atbilst personas, par kurām izdod šāda veida brīdinājumus.

Attiecībā uz brīdinājumiem „par personām un objektiem diskrētai novērošanai vai īpašām pārbaudēm” (VII nodaļa) referents tāpat ierosina grozīt teksta redakciju, lai precizētu brīdinājumu un veicamās darbības. Viņa priekšlikums ir tos dēvēt par „brīdinājumiem par personām un priekšmetiem diskrētām pārbaudēm vai īpašām pārbaudēm”. Apzīmējumam „pārbaude” jāaizstāj apzīmējums „diskrēta novērošana”, jo tas ir maldinošs, proti, ar to nav domāta ilgstoša personas novērošana. Tā drīzāk ir situācija, kad personu pārbauda un šajā pārbaudē iegūto informāciju nosūta iestādēm, kuras izdevušas brīdinājumu. Lai atšķirtu „pārbaudes” no „īpašām pārbaudēm”, ir ierosināts lietot apzīmējumu „pārmeklēšana”.

Ir pievienota īpaša sadaļa tieši par diskrēto novērošanu.

II.2 Datu uzglabāšanas termiņš;

Termiņi, kas norādīti pašreizējā Šengenas Līguma īstenošanas konvencijā, ir radījuši vairākus pārpratumus. Tā 112. pantā noteikts, ka brīdinājumi par personām jāpārskata ik pēc trīs gadiem, nenosakot tiem maksimālo uzglabāšanas termiņu. Komisija centusies atrisināt šo problēmu, ierosināt maksimālos datu uzglabāšanas termiņus. Lielākajai daļai brīdinājumu Komisija ierosinājusi 10 gadu periodu. Datu uzglabāšanas termiņi ir jāsaista ar pārskata periodiem, jo šo abu periodu mērķis ir nodrošināt, lai sistēmā atrastos tikai visuzticamākie un jaunākie dati. Komisijas priekšlikums ir pārskatīt datus ik pēc gada.

Datu aizsardzības iestādes kritiski izsakās par ierosinātajiem datu uzglabāšanas termiņiem. Šengenas Apvienotā uzraudzības iestāde uzskata, ka 10 gadi ir pārāk ilgs periods (11. lpp). EDPS gribētu saņemt nopietnu pamatojumu tam, kāpēc šie datu uzglabāšanas periodi ir tā pagarināti. Tā kā šāds pamatojums nav saņemts, ir ierosināts samazināt šos periodus līdz to pašreizējam ilgumam. Šādu pašu viedokli aizstāv arī Darba grupa 29. pantā (15.–16. lpp).

Galvenais referenta mērķis ir līdz diviem gadiem pagarināt pārskatīšanas periodus, lai izvairītos no pārmērīga birokrātiska sloga, un vienlaikus samazināt brīdinājumu uzglabāšanas termiņus līdz pieciem gadiem. Ja pēc pieciem gadiem nosacījumi joprojām ir jāpilda, tad šajā laikā jāievada jauns brīdinājums. Referents uzskata, ka tas nodrošinātu līdzsvarotu un skaidru kompromisu.

III.3 Piekļuve brīdinājumiem

Komisija ir iekļāvusi noteikumus attiecībā uz dažādu iestāžu piekļuvi SIS bez īpašiem grozījumiem (SIC 101.,101.A un 101.B pants). Referents pauž atzinīgu viedokli par dažiem veiktajiem precizējumiem (piemēram, svītrojot iestādes, kuras atbildīgas par citu policijas un muitas pārbaužu koordināciju, jo nebija skaidrs, par kurām iestādēm ir runa).

Referents ierosina vairākus grozījumus attiecībā uz Eiropola un Eurojust veiktu piekļuvi. Šo grozījumu pamatā ir Parlamenta tradicionālā nostāja un datu aizsardzības iestāžu atzinumi.

Attiecībā uz Eiropolu referents atkārtoti pauž Parlamenta nostāju, ka Eiropols jānodod Kopienas pārvaldībā un jāfinansē no ES budžeta. Šis ir lēmums, kas jāpieņem, negaidot Konstitūcijas stāšanos spēkā (līdzīgi kā Cepol gadījumā).

III.4 Datu aizsardzības noteikumi:

Pašreizējais priekšlikums joprojām ietver atsauci uz Eiropas Padomes 1981. gada Konvenciju, jo tie bija piemērojamie noteikumi laikā, kad priekšlikumu iesniedza (2005. gada jūnijā). Ja arī formāli tas joprojām tā ir, Komisija nesen iesniegusi jaunu visaptverošu tiesisko regulējumu datu aizsardzībai trešajā pīlārā (COM(2005)475), kas ES dalībvalstīm aizstās Eiropas Padomes 1981. gada Konvencijas standartus. Šī jaunā teksta 22. apsvērumā ir skaidri paredzēts, ka standartiem jābūt attiecinātiem uz SIS.

Referents ierosina virkni grozījumu, kas līdzīgi jau ierosinātajiem pirmā pīlāra regulā. Viņš arī ir vērsies pie Komisijas locekļa F. Frattini, lūgdams atjaunināt datu aizsardzības noteikumus pašreiz spēkā esošajā lēmumā par SIS 2 , lai nodrošinātu atbilstību Pamatlēmumam par datu aizsardzību. Ir ļoti svarīgi, lai jaunie standarti būtu attiecināti arī uz SIS II.

Parlaments uzskata, ka ir stratēģiski nozīmīgi, lai Padome pieņemtu Pamatlēmumu par datu aizsardzību.

III.5 Datu nodošana trešām personām

Komisija 48. pantā ierosina izveidot juridisku pamatu SIS II datu nodošanai trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, skaidri nenorādot, par kurām trešām personām ir runa. Šim pantam referents ierosina virkni grozījumu. Vispirms viņš vēlas uzvērt — pamatnoteikums ir tas, ka dati nav nododami tālāk. Otrkārt, tas varētu būt iespējams tikai izņēmuma gadījumos, īpašos apstākļos. Referents ierosina, ka jāpiemēro attiecīgie Pamatlēmuma par datu aizsardzību noteikumi. Tāpat viņš uzstāj, lai būtu izstrādāts juridisks pamats, par kuru ar Parlamentu vismaz konsultētos. Turklāt vienīgi dati par priekšmetiem, kas minēti VIII nodaļā, ir nododami tālāk, jo vienīgie izskanējušie argumenti bija par apmaiņu ar datiem attiecībā uz dokumentiem. Gadījumos, kad šie dati ietver personas datus (piemēram, nozagtas pases gadījumā), jāpiemēro tikko minētie noteikumi. Visos citos gadījumos jāizmanto jau esošie juridiskie instrumenti (piemēram, tiesiskā sadarbība ar Interpolu).

III.6 Komitoloģija:

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja 2006. gada 2. jūnija vēstulē lūdza Parlamenta Juridiskā dienesta atzinumu par komitoloģijas izmantošanu trešajā pīlārā. Juridiskais dienests pamatā izslēdz komitoloģijas procedūru izmantošanu. Izņēmuma gadījumā tas tomēr pieļauj komitoloģijas izmantošanu, ja jautājums ir par Šengenas acquis, kas sadalīts starp pirmo un trešo pīlāru. Funkcionālās vajadzības, procedūras vienotība un nedalāmība ir galvenais pamatojums šim argumentam. Izšķirošais elements, piemērojot šādu uzskatu ir „nesaraujamā saikne”. Tāpēc attiecībā uz šo lēmumu referents ierosina saglabāt komitoloģijas procedūru SIRENE rokasgrāmatas jautājumos. Viņš tomēr ierosina izmaiņas piemērojamās procedūrās, lai Parlamenta loma būtu līdzīgāka Padomes lomai. Šie grozījumi ir loģiska konsekvence tam, ka jāsaglabā pirmā un trešā pīlāra vienotība. Tajā pašā laikā referents uzstāj uz Līguma par Eiropas Savienību noteikumiem visos gadījumos, kad jāpieņem lēmumi, kas attiecas vienīgi uz trešo pīlāru un nav saistīti ar SIRENE rokasgrāmatu. Tas ir saistīts ar noteikumiem par brīdinājumu un iezīmēšanas savietojamību.

III. Nobeiguma piezīmes

Viens no iemesliem, kāpēc SIS II dokumentācija ir tik juridiski sarežģīta ir divu pīlāru situācija. Šis gadījums norāda uz to, ka jātiek pāri šai mākslīgi izveidotajai sašķeltībai. Tāpēc referents mudina Padomi steidzami izmantot ESL 42. pantā nodrošināto „tiltu”.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Padomes lēmumam par otrās paaudzes Šengenas Informācijas sistēmas (SIS II) izveidi, darbību un izmantojumu

Atsauces

(COM(2005)0230 – C6 0301/2005 – 2005/0103(CNS))

Par jautājumu atbildīgā komiteja
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE
29.9.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūgts sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG
29.9.2005

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

BUDG
22.11.2005

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Carlos Coelho

13.6.2005

Izskatīšana komitejā

20.6.2005

23.11.2005

 

12.7.2006

18.4.2006

12.9.2006

4.5.2006

 

Pieņemšanas datums

5.10.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

-:

0:

35

3

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Alexander Alvaro, Edit Bauer, Johannes Blokland, Mihael Brejc, Maria Carlshamre, Michael Cashman, Jean-Marie Cavada, Carlos Coelho, Fausto Correia, Panayiotis Demetriou, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Elly de Groen-Kouwenhoven, Lilli Gruber, Adeline Hazan, Lívia Járóka, Barbara Kudrycka, Henrik Lax, Antonio Masip Hidalgo, Edith Mastenbroek, Hartmut Nassauer, Martine Roure, Inger Segelström, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Roland Gewalt, Genowefa Grabowska, Luis Herrero-Tejedor, Sophia in 't Veld, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Viktória Mohácsi, Javier Moreno Sánchez, Hubert Pirker, Marie-Line Reynaud, Bogusław Sonik

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jens Holm, Feleknas Uca

Iesniegšanas datums

13.10.2006

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

  • [1]  OV C ... / OV vēl nav publicēts.
  • [2]              OV C,, lpp.
  • [3]           OV L 239, 22.09.2000., 19. lpp. Konvencijā pēdējā grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2005/211/TI.
  • [4]           OV L 328, 13.12.2001., 4. lpp.
  • [5]           OV L 328, 13.12.2001., 1. lpp.
  • [6]           OV L…
  • [7]           OV L 190, 18.07.2002., 1. lpp.
  • [8]              COM (2005) 475.
  • [9]          OV L 8, 12.01.2001., 1. lpp.
  • [10]             OV L 12, 17.01.2004., 47. lpp.
  • [11]             OV C 316, 27.11.1995., 2. lpp.
  • [12]             OV L 63, 06.03.2002., 1. lpp.
  • [13]       OV L 131, 01.06.2000., 43. lpp.
  • [14]       OV L 64, 07.03.2002., 20. lpp.
  • [15]       OV L 176, 10.7.1999, 6. lpp.
  • [16]       OV L 176, 10.07.1999., 31. lpp
  • [17]       OV L 176, 10.07.1999., 53. lpp.
  • [18]          OV L 368, 15.12.2004., 26. lpp.
  • [19]     OV L 248, 16.09.2002., 1.– 48. lpp.
  • [20]             OV L 190, 18.07.2002., 1. lpp.
  • [21]             OV L 239, 22.09.2000., 439. lpp.
  • [22]             Panti un punkti, kas norādīti kursīva burtiem, pievienoti vai grozīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 871/2004 un Padomes Lēmumu 2005/211/JAI par dažu jaunu Šengenas informācijas sistēmas funkciju ieviešanu, tostarp terorisma apkarošanas jomā.