ZIŅOJUMS par jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju

16.10.2006 - (2006/2174(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Aldis Kušķis

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju

(2005/0000(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju (COM(2005)0504),

–   ņemot vērā Kopienas Sesto rīcības programmu vides jomā (EAP)[1],

–   ņemot vērā priekšlikumu direktīvai, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras vides stratēģijas direktīva) (COM(2005)0505 - 2005/0211(COD),

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK, ar kuru izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā[2] (Ūdens pamatdirektīva) un kuras mērķis ir arī veicināt teritoriālo un jūras ūdens vides aizsardzību, kā arī jūras piesārņošanas novēršanu un likvidēšanu,

–   ņemot vērā 2003. gada 19. jūnija Rezolūciju[3] par Komisijas paziņojumu „Ceļā uz jūras vides aizsardzības un saglabāšanas stratēģiju” (COM(2002)0539),

–   ņemot vērā jaunāko Eiropas Vides aģentūras (EVA) sagatavoto un 2005. gadā publicēto ziņojumu par vides stāvokli,

–   ņemot vērā Eiropas Vides politikas institūta (EVPI) ziņojumu par tā politiku[4],

–   ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

–   ņemot vērā Konvenciju par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (HELCOM),

–   ņemot vērā Konvenciju par Ziemeļaustrumu Atlantijas reģiona jūras vides aizsardzību (OSPAR),

–   ņemot vērā Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu un tās papildprotokolus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Zivsaimniecības komitejas atzinumu (A6‑0364/2006),

A. tā kā ir ļoti spēcīga iedarbība uz jūras vidi un tā kā saskaņā ar minēto EVA ziņojumu ir vērojami barošanās ķēdes strukturālo pārmaiņu priekšvēstneši Eiropas jūras un piekrastes ekosistēmās, par ko liecina galveno sugu izzušana, citu sugu vietā uzradusies galveno planktona sugu liela koncentrācija un invazīvo sugu izplatīšanās. To ir izraisījušas klimata pārmaiņas un plaša cilvēku darbība;

B.  tā kā Sestā rīcības programma vides jomā norāda, ka prioritāte ir jāpiešķir jūras reģionu labākai aizsardzībai un labākai vides integrēšanai Kopienas pārējos politikas virzienos;

C. tā kā ES jūras teritorijas veido lielāko jūru pasaulē un tās platība ir lielāka nekā visa ES teritorija; 20 dalībvalstu krasta līnijas garums ir gandrīz 70 000 km, un gandrīz puse no ES iedzīvotājiem dzīvo mazāk nekā 50 km attālumā no krasta; 2004. gadā 15 dalībvalstu Eiropas Savienībā jūras reģioni radīja vairāk nekā 40% no NKP; kuģubūvē, ostās, zivsaimniecībā un saistītās pakalpojumu nozarēs ir nodarbināti 2,5 miljoni cilvēku; ES ir 1200 ostas, un 90 % no tās ārējiem tirdzniecības sakariem un 41 % no iekšējiem notiek pa jūru;

D. tā kā tūrisms, zivsaimniecība un akvakultūra var teicami attīstīties tikai tādā jūras vidē, kuras ekoloģiskā situācija ir laba;

E.  tā kā 2002. gadā Johannesburgā ilgtspējīgai attīstībai veltītās augstākā līmeņa tikšanās laikā puses vienojās līdz 2012. gadam ievērojami samazināt jūras bioloģiskās daudzveidības izzušanu un šo apņemšanos atjaunoja konferencē par bioloģisko daudzveidību, kura notika 2006.gadā Kuritibā;

F.  tā kā dalībvalstīm ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai saglabātu jūras dabiskos biotopus un bioloģisko daudzveidību, kā arī lai aizsargātu piekrastes ekosistēmas; tā kā šādi pasākumi ir jāveic, lai nodrošinātu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu dalībvalstu jūrās;

G. tā kā pārdomāta politika ir atkarīga no augstvērtīgas informācijas, bet zinātniska informācija ir jāizmanto visos pārvaldības līmeņos, lai noteiktu nepilnīgās zināšanas un tās papildinātu, samazinātu dublēšanos datu vākšanā un pētniecībā, kā arī lai veicinātu jūras zinātnes un datu saskaņošanu, plašu izplatīšanu un izmantošanu;

H. tā kā nav lieki vēlreiz uzsvērt, ka kritērijiem, kas izvēlēti laba vides stāvokļa definēšanai, jābūt pietiekami tālejošiem, jo šie kvalitātes mērķi, iespējams, noteiks pasākumu programmas ilgstošā nākotnē;

I.   tā kā, lai aizsargātu un uzlabotu jūras vidi noteiktā jūras apgabalā, ir vajadzīgi pārrobežu pasākumi visās jomās, kuras ietekmē attiecīgo apgabalu, piemēram, var būt vajadzīgi pasākumi attiecīgajā jūras apgabalā un blakus esošajos jūras un piekrastes apgabalos, sateces baseinā un dažu pārrobežu pasākumu gadījumā – citos reģionos;

J.   tā kā daži arktiskie ūdeņi ir nozīmīgi Kopienai un Eiropas Ekonomikas zonai un tā kā dažas dalībvalstis (Dānija, Somija un Zviedrija) ietilpst Arktikas padomē;

K. tā kā nākamā ES paplašināšanās 2007. gadā sakarā ar Bulgārijas un Rumānijas pievienošanos piepulcēs Eiropas ūdeņiem Melno jūru;

L.  tā kā Kopiena un tās dalībvalstis ir parakstījušas dažādus starptautiskus nolīgumus, kuros noteiktas nopietnas saistības attiecībā uz jūras aizsardzību pret piesārņošanu, tostarp HELCOM un OSPAR konvencijas, kā arī Konvenciju par Vidusjūras aizsardzību pret piesārņojumu;

M. tā kā jūras vides aizsardzību un veicināšanu nav iespējams efektīvi veikt vienas valsts spēkiem un tai ir vajadzīga cieša reģionāla sadarbība, kā arī citi atbilstīgi starptautiski pasākumi,

Atbilstīgu mērķu noteikšana

1.  atzinīgi vērtē Komisijas jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematisko stratēģiju un tās visaptverošo mērķi veicināt jūru ilgtspējīgu izmantošanu, kā arī jūras ekosistēmu saglabāšanu; ar nožēlu konstatē, ka jūras vides stratēģijas direktīvas priekšlikums pašreizējā veidolā nespēs mobilizēt reģionālās un vietējās varas iestādes, lai tās veiktu atbilstīgus pasākumus;

2.  ir pārliecināts par ES vadošo lomu šajā procesā un tāpēc aicina īstenot stingru ES jūras aizsardzības politiku, kas novērsīs turpmāku bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un jūras vides pasliktināšanos, kā arī aicina veicināt jūras bioloģiskās daudzveidības atjaunošanu;

3.  aicina iekļaut direktīvā vienotu visai ES kopēju laba vides stāvokļa definīciju; labs vides stāvoklis nozīmē, ka visas jūras ekosistēmas kādā konkrētā jūras reģionā pārvalda tādējādi, lai mainīgas vides apstākļos tās darbotos līdzsvaroti un pašuzturoši un lai atbalstītu bioloģisko daudzveidību un cilvēku darbību. Tas veicinās Jūras vides stratēģijas direktīvas efektīvāku īstenošanu;

4.  atzīmē, ka labu vides stāvokli Eiropas reģiona jūrās var panākt tikai tad, ja ir stingra un saskaņota rīcība reģionālā līmenī, nevis ja katra dalībvalsts darbojas individuāli, tāpēc aicina Jūras vides stratēģijas direktīvā noteikt dalībvalstīm saistošu juridisku pienākumu panākt labu vides stāvokli; tāpēc uzskata, ka stratēģijas uzdevums ir noteikt saistošus pārvalstiskus pienākumus, kas var arī ietvert kopīgas saistības trešās valstīs;

5.  turklāt aicina iekļaut direktīvā vispārēju kvalitatīvo deskriptoru, kritēriju un normu sarakstu, kas ļautu noteikt labu vides stāvokli, proti, iekļaut jau esošo sarakstu, kuru plaši lieto šajos jautājumos iesaistītās puses, to uzlabojot un papildinot;

6.  uzskata, ka ir svarīgi saskaņot mērķus, pasākumus, valodu un koncepcijas, ko izmanto Jūras vides stratēģijas direktīvā un citās direktīvās attiecībā uz jūras vidi, piemēram, Ūdens pamatdirektīvā un Biotopu direktīvā[5], lai nodrošinātu lielāku skaidrību un veicinātu šo direktīvu saskaņošanu;

7.  uzskata, ka nekavējoties jāveic pasākumi, lai uzlabotu ūdens kvalitāti, un tādējādi ir noraizējies par pagarināto grafiku, kas izvirzīts Jūras vides stratēģijas direktīvas priekšlikumā; uzskata, ka būtu labāk saskaņot šo grafiku ar Ūdens pamatdirektīvas grafiku;

8.  atzīmē, ka dalībvalstīs jau ir īstenots Ūdens pamatdirektīvas grafiks, ar kuru saskaņā piekrastes ūdeņos labs ekoloģiskais stāvoklis jāsasniedz līdz 2015. gadam; uzskata, ka nav loģiski un lietderīgi vienlaicīgi ierosināt pieticīgāku mērķi jūras apgabaliem, kas daļēji pārklājas un atrodas blakus; uzsver, ka nebūs iespējams nodrošināt labu vides stāvokli vairākos piekrastes ūdeņu apgabalos, ja nebūs atbilstīgi labs vides stāvoklis blakus esošajos jūras apgabalos;

Sinerģija ar citiem ES politikas virzieniem

9.  atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu „Ceļā uz turpmāko ES jūrniecības politiku”, kas paredz visaptverošu pieeju okeānu ilgtspējīgai attīstībai, bet brīdina nelikt pārāk lielu uzsvaru uz ekonomisku pieeju un mudina līdzsvarot ekonomiskos un ekoloģiskos aspektus; cer, ka jūras vides stratēģijas vides pīlārs noteiks tiesisku regulējumu jūras vides saglabāšanai un integritātei, un tādējādi arī tiesisko regulējumu pienācīgām apsaimniekošanas vienībām – jūras reģioniem un stratēģijām – plānošanai un lēmumu pieņemšanai;

10. uzskata, ka ir jānoskaidro, kādas sekas ir gaidāmas dalībvalstīs, ja mērķi un pasākumi attiecībā uz jūras vides aizsardzību nav pietiekami tālejoši, proti, ir jānosaka, kā nodrošināt direktīvas mērķa – laba vides stāvokļa – reālu īstenošanu;

11. atzīmē, ka dalībvalstis kavējas ar Natura 2000 tīklā jau iekļauto uz jūras vidi attiecīgo prasību ievērošanu; aicina dalībvalstis noteikt, kurām aizsargātajām jūras teritorijām ir īpaša zinātniska nozīme, kā arī tās, kuras ir īpaši apdraudētas saskaņā ar Biotopu vai Putnu[6] direktīvu;

12. dod priekšroku ilgtermiņa pūlēm, kas veltītas vides mērķu integrēšanai Kopējā zivsaimniecības politikā (KZP) un tādējādi atbilst ilgtspējīgas attīstības prasībām, taču uzsver, ka dalībvalstīm jābūt iespējai pieņemt steidzamākus un īslaicīgākus pasākumus, piemēram, atsevišķiem jūras apgabaliem noteikt aizliegumu (no-go areas) (jūras rezervāti) vai noteikt liegumu, lai aizsargātu visapdraudētākās jūras ekosistēmas;

13. izsaka nožēlu, ka Komisija ne Paziņojumā, ne direktīvas priekšlikumā nav minējusi Francijas Aizjūras departamentu jūras ūdeņus, Azoru salas, Madeiru un Kanāriju salas, ņemot vērā Līguma 299. pantā izteiktos nosacījumus, kā arī to Aizjūras zemju un teritoriju jūras ūdeņus, kuras uzskaitītas Līguma II pielikumā;

Budžeta iespējas

14. pauž bažas par finansējuma trūkumu jūras vides stratēģijas ieviešanai; aicina Komisiju un dalībvalstis noteikt tos pasākumus, ko varētu līdzfinansēt ar programmas Life+ palīdzību, jo tie ir sevišķi svarīgi, lai panāktu labu vides stāvokli Eiropas jūras ūdeņos;

15. uzskata, ka ekonomiskās un vides intereses pēc iespējas ir jāsasakņo vietējā mērogā, lai nodrošinātu subsidiaritātes principa ievērošanu un vietējo ieinteresēto pušu piedalīšanos, bet atbilstīgos gadījumos un ja nepieciešams tas ir jādara arī augstākos līmeņos (reģionālā, ES un starptautiskā);

16. norāda, ka dažādi jūras reģioni ES atšķiras cits no cita, un tiem ir dažādas aizsardzības vajadzības; tāpēc uzskata, ka dažiem jūras reģioniem var būt vajadzīgi tālejošāki finanšu pasākumi ES līmenī nekā citiem, lai panāktu labu vides stāvokli un ilgtspēju;

17. uzskata, ka optimālu labumu no saskaņošanas ar pašreizējām programmām var gūt, jūras vides stratēģijas grafiku saskaņojot ar svarīgām programmām ES līmenī; uzskata, ka saskaņošana ar ES lauksaimniecības fonda nākamo plānošanas periodu (no 2014. gada) ir īpaši svarīga tiem reģioniem, kuros lauksaimniecība veido ievērojamu notekūdeņu īpatsvaru jūras apgabalos;

18. uzsver, ka visās nozarēs ir jāparedz finansiāli stimuli, līdzīgi tiem, kas veiksmīgi darbojas Baltijas jūrā –videi atbilstīgas diferencētas nodevas noteikšana par ostas un kuģu ceļu izmantošanu; uzskata, ka atsevišķos reģionos šajā jomā var būt vajadzīgi arī tālejošāki pasākumi;

Datu koplietošana

19. iesaka jaunu pieeju jūras vides novērtējumam un monitoringam, kas balstīta uz esošajām struktūrām un programmām, tostarp Datu vākšanas regulu saskaņā ar KZP, un kas pielāgota tādējādi, lai pilnībā nodrošinātu atbilstību un iekļaušanu attiecīgajās Komisijas jaunajās iniciatīvās par telpisko datu infrastruktūru un vides un drošības globālo monitoringu (GMES), īpaši saistībā ar jūras dienestiem;

20. atgādina EEZ pilnvaras regulāri veikt jūras vides novērtējumu visā Eiropā, balstoties uz esošajiem indikatoriem un citiem valstī pieejamiem datiem un informāciju; uzsver, ka ir vēl vairāk jāuzlabo valstu sagatavotie ziņojumi, tostarp izmantojot datu apmaiņas protokolus par, piemēram, datu plūsmu, lai veicinātu [Vides] aģentūras pamatindikatoru izstrādi;

21. uzskata, ka ir būtiski pieņemt izsekojamības un identificējamības pasākumus un programmas, lai identificētu piesārņojumu un noteiktu tā avotu efektīvai šī piesārņojuma novēršanai;

22. uzskata, ka ir būtiski sadarboties ar decentralizētām aģentūrām (Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Jūras drošības aģentūru un citām) un Eiropas Pētniecības centru, lai savāktu datus par jūras ūdeņu kvalitāti un identificētu piesārņojumu, noteiktu tā atrašanās vietu un to novērstu;

Saistība ar Konvencijām un attiecības ar trešām valstīm

23. atzinīgi vērtē lielo ieguldījumu, ko jūras vides aizsardzībai sniegušas vairāku reģionālu jūras konvenciju zinātniskā un tehniskā kompetence, kā arī spēja veidot saikni ar valstīm, kas neietilpst ES, un cer, ka tās kļūs par galveno partneri Eiropas jūras vides stratēģijas īstenošanā; aicina iekļaut skaidras saistības veicināt starptautisko sadarbību ar trešām valstīm un organizācijām, lai tās pieņemtu jūras vides stratēģijas, kuras attiecas uz Eiropas jūras ūdeņu reģioniem un apakšreģioniem;

24. lai izvairītos no divkāršiem birokrātiskiem apgrūtinājumiem saistībā ar Eiropas Jūras vides stratēģijas direktīvas faktisko īstenošanu, aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai reģionālajām jūras konvencijām tiktu piešķirts atbilstīgs tiesiskais un administratīvais statuss, vai arī gādāt, lai dažādas reģionālas struktūras, kuras darbojas tajā pašā jūras reģionā, izstrādā mehānismus stratēģijas kopīgai īstenošanai; Abos gadījumos ir jāpanāk cik vien iespējams plaša dažādu nozaru un ieinteresēto pušu iesaistīšanās;

25. aicina Komisiju izpētīt iespēju noteikt Baltijas jūru par izmēģinājuma apgabalu, ņemot vērā, ka tas ir īpaši jutīgs jūras apgabals un ka dalībvalstis, kas atrodas tā krastos, iespējams, piekritīs ātrākai plānu un darbību īstenošanai, strādājot ar HELCOM un citām struktūrām; atzīmē, ka nākamais HELCOM Baltijas jūras reģiona rīcības plāns varētu būt izmēģinājuma projekts, lai īstenotu stratēģijas mērķus Baltijas jūras reģionā;

26. uzskata, ka ir jāpārskata pašreizējie starptautiskie noteikumi, lai starptautiskos ūdeņus (vairāk nekā 12 jūras jūdzes no krasta) vairs nevarētu izmantot kanalizācijas ūdeņu nopludināšanai;

27. atzīmē, ka Vidusjūras aizsardzībai pietrūkst vajadzīgo tiesību aktu vides jomā, un gadījumos, ja tādi ir, nav politiskās gribas tos piemērot. Barselonas konvencijas mērķi veicināt piekrastes zonu integrētu pārvaldi saskaras ar divu ātrumu attīstību reģionos, proti, no vienas puses, valstīs Vidusjūras dienvidu un austrumu krastā, un, no otras puses, valstīs Vidusjūras ziemeļos;

28. atzīmē, ka sakarā ar zemo ūdens temperatūru un garo ūdens apmaiņas laiku Baltijas jūras ekosistēma lielā mērā ir pakļauta piesārņojumam, un ir novērtēts, ka Baltijas reģiona jūras ekoloģijai ir nodarīts gandrīz neatgriezenisks kaitējums; tāpēc mudina dalībvalstis un Komisiju ieviest īpašus pasākumus, tostarp Kopējās lauksaimniecības politikā (KLP), lai uzlabotu Baltijas jūras vides stāvokli. Turklāt ir jāveicina sadarbība starp ES un Krieviju. Šajā sakarā ES Ziemeļu dimensijas programmas vides partnerības programmas fonds ir būtiski vajadzīgs, lai uzlabotu ūdens aizsardzību Baltijas jūrā;

29. aicina Komisiju ierosināt atbilstīgus pasākumus, lai aizsargātu Arktikas ūdeņus – ārkārtīgi trauslu ekosistēmu, kura tiek pastāvīgi arvien vairāk apdraudēta, - un izstrādāt un atbalstīt programmas un projektus, kas risina jautājumus saistībā ar šo teritoriju pamatiedzīvotāju tiesībām un vajadzībām un kas attiecas uz Arktikas dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

30. aicina Komisiju izpētīt priekšnoteikumus, lai noteiktu Arktiku par aizsargājamu apgabalu, līdzīgi kā tas izdarīts ar Antarktiku, un noteiktu to par „dabisku rezervātu, ko izmanto mieram un zinātnei” un iesniegt ziņojumu par šo jautājumu Parlamentam un Padomei ne vēlāk kā 2008. gadā;

31. aicina dalībvalstis un Komisiju saistībā ar ES starptautiskajiem un reģionālajiem nolīgumiem ar trešām valstīm, kurām ir suverenitāte vai jurisdikcija pār ūdeņiem, kas robežojas ar Eiropas jūras ūdeņiem, veicināt jūras vides stratēģijas pasākumu un programmu pieņemšanu saskaņā ar Jūras vides stratēģijas direktīvu, kura pašlaik tiek pieņemta;

32. ierosina Melno jūru iekļaut Jūras vides stratēģijas direktīvas darbības jomā; šim svarīgajam jūras reģionam ir robeža ar Bulgāriju un Rumāniju – abas šīs valstis 2007. gadā iestāsies ES, un jau piedalās Ūdens pamatdirektīvas īstenošanā, līdzdarbojoties Starptautiskās Donavas upes aizsardzības komisijas vadītajos pasākumos, kā arī ar Turciju, ar kuru ir uzsāktas pievienošanās sarunas;

33. izsaka nožēlu, ka saistībā ar Ziemeļeiropas gāzes vada būvi nav saņemtas vides garantijas, lai novērstu iespējamas vides katastrofas Baltijas jūras reģionā; aicina Komisiju veikt ietekmes uz vidi novērtējumu plānotajam projektam un atlikt jebkura lēmuma pieņemšanu par šī projekta līdzfinansēšanu;

34. aicina kaimiņvalstis un citas iesaistītās valstis iepriekš apspriesties visos gadījumos, kad projektiem var būt ietekme uz kopējo vidi, pat tad, ja kāds projekts tiek īstenots starptautiskajos ūdeņos; atzīmē, ka pieredze rāda – ietekmes uz vidi novērtējumos bieži ir trūkumi un tos veic, neapspriežoties ar citām valstīm; tāpēc aicina Komisiju ierosināt saistošu sarunu vešanas mehānismu starp dalībvalstīm un mudina Padomi rīkoties starptautiskā līmenī, lai attiecībās starp ES un trešām valstīm ietekmes uz vidi novērtējumi būtu saistoši;

0

0 0

35. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
• [2]  OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.
• [3]  OV C 69 E, 19.3.2004, 141. lpp.
• [4]  http://www.europarl.europa.eu/comparl/envi/pdf/externalexpertise/ieep_6leg/marine_thematic_strategy.pdf
• [5] ¹ OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.
• [6]  OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Jūras vides aizsardzības un saglabāšanas tematiskā stratēģija
Procedūras numurs	2006/2174(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu	ENVI 6.7.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 6.7.2006			TRAN 6.7.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	PECH 21.6.2006			TRAN 22.11.2005
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Aldis Kušķis 29.11.2005
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	30.5.0006		12.7.2006		10.10.2006
Pieņemšanas datums	10.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+ - 0	49 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Chris Davies, Avril Doyle, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Hélène Goudin, Matthias Groote, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Jens Holm, Mary Honeyball, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Eija-Riitta Korhola, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Henrik Lax, Marie-Noëlle Lienemann, Kartika Tamara Liotard, Linda McAvan, Marios Matsakis, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Amalia Sartori, Karin Scheele, Carl Schlyter, Frithjof Schmidt, Horst Schnellhardt, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Bart Staes, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Fausto Correia
Iesniegšanas datums	16.10.2006
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)