ZIŅOJUMS par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu saistībā ar EDAP
18.10.2006 - (2006/2033(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Karl von Wogau
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu saistībā ar EDAP
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju,
– ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kas parakstīts Romā 2004. gada 29. oktobrī,
– ņemot vērā 2005. gada 16.–17. jūnija un 15.–16. decembra Eiropadomes prezidentūras secinājumus, īpaši prezidentūras ziņojumus par Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP),
– ņemot vērā tā 2005. gada 14. aprīļa rezolūciju par Eiropas drošības stratēģiju[1],
– ņemot vērā 2003. gada 9. decembrī Padomes apstiprināto ES stratēģiju pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu,
– ņemot vērā bijušā komisāra Michel Barnier 2006. gada maija ziņojumu „Par Eiropas civilās aizsardzības spēkiem: Eiropas palīdzība”,
– ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 2. februāra rezolūciju par Padomes gada ziņojumu Eiropas Parlamentam attiecībā uz kopējās ārpolitikas un drošības politikas galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu 2004. gadam[2],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A6-0366/2006),
Vispārīgi apsvērumi
A. tā kā Eiropas drošības stratēģija ir daļa no vispārējās kopējās ārpolitikas un drošības politikas un Eiropas drošības un aizsardzības politikas, saskaņā ar kurām ES var īstenot visas iespējamās politiskās darbības, tostarp diplomātiskos, ekonomiskos un attīstības politikas pasākumus,
B. tā kā sabiedriskās domas aptaujas pēdējos 10 gadus ir uzrādījušas noturīgi augstu atbalsta līmeni — vairāk nekā 60 % pilsoņu atbalsta ES kopējo ārpolitiku un vairāk nekā 70 % atbalsta ES kopējo aizsardzības politiku; turklāt tā kā citas aptaujas ir parādījušas, ka militāro izdevumu pieaugums netiek atbalstīts,
C. tā kā drošība un starptautiskā terorisma apkarošana tiek uzskatīta par ES prioritāti, EDAP ir vajadzīga vienota rīcība un kopēja stratēģija;
D. tā kā ES un arī citur jāstiprina kontrole pār ieroču eksportu,
1. atzīst, ka pēc Grieķijas prezidentūras iniciatīvas izstrādātā 2003. gada decembra Eiropas drošības stratēģija ir lieliska modernās pasaules draudu analīze un tā nosaka ES ārpolitikas pamatprincipus; taču uzsver nepieciešamību regulāri uzraudzīt tās īstenošanu, lai varētu reaģēt uz ģeopolitisko attīstību;
2. atzīmē, ka saskaņā ar Eiropas drošības stratēģiju galvenie draudi ES un tās pilsoņiem ir starptautiskais terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālie konflikti, valstu sabrukumi un organizētā noziedzība; uzsver, ka, turpmāk strādājot pie Eiropas drošības stratēģijas, kā stratēģiskais mērķis tajā ir jāiekļauj ģeopolitisko un ģeoekonomisko problēmu risināšana, pasaulē pieaugošā konkurence par enerģijas un ūdens ieguves avotiem, kā arī dabas katastrofas un ES ārējo robežu drošība; pauž bažas, ka var atsākties bruņošanās sacensība globālā un reģionālā līmenī, kā arī joprojām notiek konvencionālo ieroču izplatīšanu;
3. atzīst, ka cīņu pret starptautisko terorismu tomēr nevar turpināt tikai ar militāriem līdzekļiem un ka terorisma novēršana un apspiešana prasa daudz nemilitāru pasākumu, piemēram, dalīšanos ar izlūkdatiem, policijas un tiesu sadarbību, kam vajadzīga pilnīga sadarbība iestāžu un pīlāru starpā, kā arī demokrātisku iestāžu, infrastruktūras un pilsoniskās sabiedrības izveidi sabrukušajās valstīs un tajās, kurās šis process pašlaik notiek; uzsver, ka viens no ES lielākajiem ieguldījumiem starptautiskā terorisma novēršanā ir tās spēja efektīvi veidot un atjaunot demokrātiskās iestādes, sociālo un ekonomisko infrastruktūru, labu pārvaldību un pilsonisko sabiedrību, kā arī veiksmīgi apkarot rasismu un ksenofobiju;
4. atzīmē, ka Eiropas ārpolitikas un drošības politikas uzdevums ir aizsargāt ES pilsoņus pret šiem draudiem, nodrošināt ES pamatoto interešu aizsardzību un veicināt ANO Statūtu mērķu īstenošanu, darbojoties globāli atbildīgi par mieru un demokrātiju pasaulē; noteikti atbalsta Eiropas drošības stratēģijas ideju, ka labākie līdzekļi šo mērķu sasniegšanai ir „efektīva daudzpusība”, respektīvi, starptautiskās institūcijas un starptautiskās tiesības;
5. atkārtoti pauž nostāju, ka Eiropas Savienībai, izmantojot EDAP, uzdevumi jāveic pirmām kārtām ar miermīlīgiem līdzekļiem un militārie līdzekļi jāizmanto tikai tad, ja visi līdzekļi sarunu veikšanai ir pilnībā izsmelti un sarunas ir nonākušas strupceļā; veicot šos likumīgos uzdevumus, vispirms pilnībā jāievēro pilsoņu cilvēktiesības un pamatbrīvības ES un ārpus tās;
6. uzskata, ka ģeopolitiskās problēmas ir ievērojami saasinājušās kopš Eiropas drošības stratēģijas apstiprināšanas 2003. gadā, radot nepieciešamību to pārskatīt vēlākais 2008. gadā; uzskata, ka stratēģiju vajadzētu pārskatīt reizi piecos gados un to vajadzētu izskatīt Eiropas Parlamentā un dalībvalstu parlamentos;
7. norāda, ka ārkārtīgi svarīgi ir efektīvi koordinēt starptautiskās kopienas reakcijas civilos un militāros elementus krīzes gadījumos; uzskata, ka šajā sakarā it īpaši jāattīsta ES stratēģiskā partnerība ar NATO un jāstiprina sadarbības veidi ar NATO operācijās un misijās, izmantojot intensīvu politisko dialogu par plašu jautājumu loku;
8. mudina dalībvalstis attīstīt parlamentāro dimensiju EDAP, kurā izmaiņas iestāžu un finanšu līmenī notiek ciešā saistībā ar Parlamenta kontroles tiesību paplašināšanu; atgādina, ka atbildību par EDAP parlamentāro uzraudzību dala dalībvalstu parlamenti un Eiropas Parlaments, pamatojoties uz to attiecīgajos līgumos un konstitūcijās noteiktajām tiesībām un pienākumiem;
9. atbalsta iniciatīvas par ciešākām attiecībām un intensīvāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentu saistībā ar jautājumiem par EDAP, lai kļūtu iespējams strukturētāks un regulārāks dialogs starp parlamentiem;
10. uzsver, ka ES jāspēj sniegt ievērojams ieguldījums, lai:
a) aizstāvētos pret jebkādu reālu un nepārprotamu drošības apdraudējumu,
b) nodrošinātu mieru un stabilitāti visupirms ģeogrāfiskajos kaimiņreģionos un citās pasaules daļās saskaņā ar ANO Statūtu principiem,
c) veiktu humanitārās intervences un glābšanas operācijas,
d) novērstu un pārvaldītu konfliktus un veicinātu demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu,
e) veicinātu reģionālo un globālo atbruņošanos;
11. uzsver, ka kādas trešās valsts bruņota uzbrukuma gadījumā Eiropas Savienībai, NATO nodrošinātu kolektīvo aizsardzību; atzinīgi vērtē NATO pieaugošās spējas piedalīties operācijās citos reģionos; tādēļ uzskata NATO par piemērotu forumu transatlantiskajam dialogam drošības jautājumos;
12. atzīst, ka dalībvalstu bruņoto spēku potenciālu un ES iespējas to izmantot ietekmē tas, ka daudzas dalībvalstis ir gan ES, gan NATO dalībnieki un abu organizāciju rīcībā ir tie paši bruņotie spēki; tādēļ pieprasa, lai ES turpinātu intensīvi sadarboties ar NATO, it īpaši spēju attīstības jomā;
13. brīdina par NATO un ES, kā arī dalībvalstu un ES darbību dublēšanos;
14. uzskata, ka EDAP rīcībā esošie bruņotie spēki civilajām un militārajām operācijām ir ierobežoti; tādēļ, lai iegūtu uzticamību kā globāls dalībnieks, aicina ES koncentrēt spēkus uz ģeogrāfiskajām kaimiņvalstīm, it īpaši Balkānu valstīm;
Integrēta civilmilitārā sadarbība
15. atzinīgi vērtē ES uzsvērto civilās un militārās sadarbības stiprināšanu krīžu pārvaldībā un atzīst, ka civilo krīžu pārvaldības spēju pilnveidošana ir bijusi raksturīga iezīme, kas EDAP attīstībā nodrošina pievienoto vērtību un plašas iespējas reaģēt uz konfliktiem, veikt humanitārās intervences, pēckonflikta atjaunošanu un uzturēt mieru;
16.
ir apņēmies neseno mēģinājumu atbilstoši Civilajiem pamatmērķiem 2008 iespaidā kompensēt agrāko nepietiekamo uzsvaru uz civilo spēju un potenciāla attīstību;
civilo un militāro vienību un operatīvo centru spēju mudināts plāno nopietni iesaistīties un palīdzēt izstrādāt ES pieeju integrētai civilmilitārai sadarbībai un koordinācijai; tādēļ iesaka uzlabot civilo un militāro vienību un operatīvo centru, lai tas kļūtu par Eiropas štābu civilmilitāro operāciju veikšanai;
17. atzīst, ka gan civilo, gan militāro krīžu pārvaldības operācijām svarīgas ir galvenās spējas, ko nodrošina satelītu un izlūkošanas no gaisa sistēmas, integrētas telekomunikāciju sistēmas un stratēģiskie jūras un gaisa pārvadājumi; aicina Eiropas Drošības aģentūru kopā ar Komisiju uzsākt integrētu izpēti un pilnveidošanas procesus jomās, kas pastiprinātu integrētas un koordinētas civilmilitārās pieejas, un it īpaši satelītu un izlūkošanas no gaisa sistēmas un integrētas telekomunikāciju sistēmas;
Krīžu pārvaldība
18. atzinīgi vērtē globālās katastrofu brīdinājuma un koordinācijas sistēmas izveidi, ko finansē Komisija ciešā sadarbībā ar ANO; norāda, ka šai sistēmai ievērojami jāuzlabo ES reaģēšanas spējas;
19. atzīmē Komisijas izveidotā Ārkārtējo darbību veselības jomā mehānisma aktivitātes; uzsver šī mehānisma nozīmi saistībā gan ar informācijas un datu apkopošanu, gan tā spēju brīdināt par pandēmijām un epidēmijām, kā arī bioloģiskajiem un ķīmiskajiem draudiem; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, kuru gaitā Komisija iesaistīsies koordinēšanā ārkārtas situācijās veselības jomā un pārrobežu bioteroristu uzbrukumu gadījumos;
20. atzinīgi vērtē Komisijas centienus izveidot Kopienas procedūru aizsardzībai pret katastrofām, tostarp nopietnu teroristu uzbrukumu gadījumos; norāda, ka šī procedūra pirmām kārtām pamatojas uz datubāzes detalizētu informāciju par valstu pieejamajiem resursiem palīdzības sniegšanai; norāda, ka šīs datubāzes laiku ietaupošais efekts, kas veicina arī sinerģijas, varētu būtiski tikt uzlabots, ja tiktu pārņemta ES militārā štāba izveidotā datubāze, kurā atrodama detalizēta informācija par visiem pieejamajiem resursiem krīzes pārvaldībai; tādēļ aicina Padomi un Komisiju veikt vajadzīgās sarunas un pasākumus, lai īstenotu šo pārņemšanu;
21. atzinīgi vērtē Padomes centienus nodrošināt ātru un efektīvu daudzu EDAP resursu izmantošanu katastrofu gadījumā; šajā sakarā uzsver, ka steidzami jānovērš nepilnības stratēģiskā (gaisa) transporta koordinēšanā; tādēļ mudina dalībvalstis ieguldīt vajadzīgos līdzekļus, lai šo problēmu atrisinātu pēc iespējas agrāk; kā arī aicina Padomi ļoti nopietni analizēt komisāra Michel Barnier 2006. gada maija ziņojuma priekšlikumus;
22. uzskata, ka EDAP pilnveidošana ir veicinājusi „pelēko zonu” rašanos, ņemot vērā Padomes un Komisijas pilnvaras galvenokārt attiecībā uz civilo operāciju izpildi; sagaida, ka stabilitātes instrumenta pieņemšana radīs lielāku skaidrību, neatstājot negatīvas sekas uz krīzes pārvaldības elastīgumu, kas līdz šim ir apliecināts praksē;
23. atzinīgi vērtē progresu saistībā ar Civilajiem pamatmērķiem 2008 un jo īpaši civilās reaģēšanas komandu un integrēto policijas grupu izmantošanas plānu izstrādi; atzīmē arī ekspertīzes pilnveidošanu attiecībā uz cīņu pret organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību; atzinīgi vērtē arī Komisijā izveidoto krīzes platformu, kuras mērķis ir paātrināt sākuma fāzi EDAP operācijām notikuma vietā; aicina Padomi un Komisiju saskaņot centienus un tādēļ ierosina izveidot kopēju apmācības programmu visiem darbiniekiem, kas strādā pie operāciju plānošanas;
Iekšējā drošība
24. norāda, ka drošības politikas svarīgākais uzdevums ir nodrošināt drošību savā teritorijā; atzīst, ka Eiropas pilsoņi no Eiropas aizsardzības politikas pirmkārt un galvenokārt lielāko devumu sagaida personīgās drošības aizsardzībai, vienlaikus ievērojot cilvēktiesības;
25. norāda, ka ES jānodrošina ārējās robežas, jāaizsargā būtiski svarīgas infrastruktūras, jāiznīcina starptautiskie teroristu finansēšanas tīkli un jācīnās pret organizēto noziedzību; šajā sakarā aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt ES ārējo robežu integrētas pārvaldes sistēmu, neierobežojot cilvēktiesības un pamattiesības, kā arī humanitārās tiesības, it īpaši attiecībā uz bēgļiem;
26. norāda, ka ES:
– jānodrošina brīva piegādes plūsma rūpniecībai un individuāliem patērētājiem, jo sevišķi ogļūdeņraža piegāde, kas ir saistīta ar kuģniecības, lidojumu un cauruļvadu līniju drošību,
– jāaizsargājas pret kiberuzbrukumu, kas var sagraut svarīgas komunikācijas, finanšu vai enerģētiskās sistēmas;
Ātra rīcība, pamatojoties uz ANO Statūtiem
27. apstiprina, ka Eiropas drošības stratēģija, pieņemot, ka Eiropas Savienībai jaunu draudu gadījumā jābūt gatavai rīkoties pirms krīzes sākšanās un veikt agrīnas preventīvas darbības konfliktu un draudu novēršanai, pilnībā pamatojas uz ANO Statūtiem kā starptautisko attiecību pamatu;
Rīcības noteikumi/apmācība
28. norāda, ka personāla rīcību visās EDAP operācijās reglamentē dažādas pamatnostādnes un vispārēji rīcības noteikumi, kas noteikti dokumentos; atzinīgi vērtē pirmās pazīmes par cilvēktiesību standartu un noteikumu ņemšanu vērā šajās vadlīnijās un noteikumos; atzinīgi vērtē arī centienus nodrošināt, lai turpmāk dzimuma dimensijai dažādās EDAP politikās, programmās un iniciatīvās tiktu piešķirta lielāka nozīme;
29. ņem vērā Padomes centienus turpināt izstrādāt konkrētas EDAP apmācības programmas — gan stratēģiskas, gan operatīvas — diplomātiskajam, militārajam un civilajam personālam; sagaida, ka Eiropas Parlamenta eksperti varēs piedalīties šajās programmās; atbalsta obligāto standartu noteikšanu personāla apmācības programmām EDAP operāciju vietās un aicina Padomi darboties kopā ar Komisiju un dalībvalstīm, lai apmācību visos līmeņos standartizētu;
30. uzskata, ka karavīri tiks pakļauti nevajadzīgiem riskiem, ja to komandķēde, aprīkojums vai bruņojums neatbildīs operāciju vajadzībām; tādēļ uzskata par īpaši svarīgu nodrošināt, lai ES vienības būtu atbilstoši aprīkotas;
31. uzskata, ka efektīva militārā potenciāla izmantošana nebūs iespējama bez nopietnas Eiropas spēku, tostarp gaisa un jūras spēku mobilizācijas spēju uzlabošanas; šajā sakarā atzinīgi vērtē dažādu valstu centienus palielināt gaisa transporta un jūras desanta spējas, kā arī plānus iegādāties vairāk lidaparātu;
32. atzīmē, ka starptautiskās operācijās, dalībniekiem izmantojot dažādu un bieži vien nesavienojamu aprīkojumu un bruņojumu, rodas papildu izdevumi un samazinās efektivitāte; tādēļ uzskata, ka ES jāveicina pasākumi, lai saskaņotu aprīkojumu un bruņojumu un optimizētu starptautisko operāciju resursus un efektivitāti;
Izlūkošana
33. īpaši kritizē faktu, ka pašreiz veidotajām kaujas grupām nav pieejamas izlūkošanas no gaisa un kosmosa vienādas iespējas, un pauž nožēlu, ka no valstu satelītizlūkošanas sistēmām Helios, SAR-Lupe un Cosmo-Skymed iegūtie rezultāti nav vienādi pieejami visām dalībvalstīm;
34. lai novērstu šos trūkumus:
a) uzstājīgi prasa, lai pašreiz veidotās kaujas grupas saņemtu vienādu vai vismaz līdzvērtīgu izlūkošanas un telekomunikāciju aprīkojumu,
b) pieprasa, lai nākošo paaudžu satelītu izlūkošanas sistēmas integrētu Eiropas sistēmā un tās rezultāti būtu pieejami izmantošanai militārām, policijas un katastrofu pārvaldības vajadzībām, izmantojot satelīta centru Torehonā;
35. atzīmē, ka papildus jau esošajām un topošajām valstu sistēmām NATO šobrīd izstrādā sistēmu izlūkošanai no gaisa AGS; uzstāj, lai šī sistēma būtu pieejama visām ES dalībvalstīm, it īpaši ES kaujas grupu sakarā;
36. uzskata, ka telekomunikāciju jomā ir nepieciešams izstrādāt kopīgu sistēmu starptautisko vienību vadībai; tādēļ uzskata, ka militārajam, policijas un ārkārtas palīdzības aprīkojumam jāatbilst kopīgiem tehniskiem standartiem, kā tas ir, piemēram, Somijā;
Robežas uzraudzība
37. pauž īpašas bažas par robežas uzraudzības aprīkojuma nesaderību un kvalitāti un atkārtoti izsaka prasību rūpniecības pārstāvjiem piedāvāt saskaņotu šīs situācijas risinājumu;
Transportēšana
38. tā kā transportēšana un it īpaši stratēģiskie pārvadājumi ir vājš posms ES krīžu pārvaldībā, uzskata, ka gan EDAP, gan katastrofu seku likvidēšanas nolūkā varētu būt noderīga patstāvīga Eiropas kārtība, kā piekļūt vieglajam civilajam vairākveidu transportam, balstoties uz integrētu civilmilitāro pieeju un nodrošinot apjomradītus ietaupījumus visiem Eiropas krīžu pārvaldības dalībniekiem;
Nepilnības EDAP lēmumu pieņemšanas procedūrā
39. uzskata, ka politisko lēmumu pieņemšanas procedūrai pirms lēmuma veikt EDAP operācijas ir vairākas nepilnības, kā tika novērots Kongo Demokrātiskās Republikas misijas gadījumā; tādēļ aicina Padomi pārskatīt šīs procedūras posmus un vajadzības gadījumā novērst šīs nepilnības; šajā sakarā atgādina Padomei un it īpaši tās Politikas un drošības komitejai par pienākumu ziņot Eiropas Parlamentam;
40. atkārtoti apstiprina prasību pēc neierobežotas līdzdalības un arī tiesībām tikt uzklausītam reizi gadā pirms nākamajām KĀDP darbībām un izvēlēm saskaņā ar esošajiem līgumiem; noteikti prasa Padomei īstenot daudz atvērtāku un pārredzamāku informācijas politiku attiecībā pret Eiropas Parlamentu saistībā ar KĀDP un EDAP; šajā sakarā kritizē pašreizējo procedūru, kā Eiropas Parlaments piekļūst Padomes „konfidenciāliem dokumentiem”, kas vairumā gadījumu satur tikai ļoti vispārīgu informāciju;
41. pieprasa militārā aprīkojuma un bruņojuma izdevumus ietvert budžetos, kas ir Parlamenta kontrolē; tādēļ uzskata, ka jāizvairās no paralēlu budžetu vai mehānismu veidošanas, ko efektīvi kontrolēt nespēj ne valstu parlamenti, ne Eiropas Parlaments;
42. norāda, ka ES budžeta vairākos posteņos ir iekļauts drošības aspekts, piemēram, apropriācijas krīžu pārvaldībai, ārējo robežu drošībai un būtiskām infrastruktūrām, drošības pētniecībai un Galileo un GMES programmu īstenošanai;
43. īpaši mudina vairāk budžeta līdzekļu atvēlēt krīžu pārvaldībai, ārējo robežu drošībai, drošības pētniecībai un Galileo; ilgtermiņā drošības pētniecības joma jāpielāgo augsta līmeņa grupas drošības pētniecības jomā noteiktajām finansējuma prasībām;
44. aicina militāro krīžu pārvaldīšanas operācijas finansēt no ES budžeta un aicina dalībvalstis šim nolūkam piešķirt papildu līdzekļus ES;
45. kritizē to, ka, ņemot vērā ATHENA mehānismu un citus ad hoc mehānismus, ko finansē dalībvalstis vai pat Eiropas attīstības fonds, Eiropas Parlaments nespēj veikt EDAP militāro operāciju budžeta pārbaudi; norāda, ka ir jānodrošina arī to civilmilitāro operāciju (piemēram, policijas) pārskatāmība, kas atrodas „pelēkajā zonā” starp ad hoc pasākumiem un KĀDP budžeta finansējumu;
46. tādēļ aicina izstrādāt jaunu budžeta metodoloģiju, lai uzlabotu EDAP izdevumu pārskatāmību un atbalstītu militāro un civilo potenciālu attīstību, kas nepieciešamas Eiropas drošības stratēģijas mērķu sasniegšanai:
a) sākotnējā fāzē, kas sākas 2007. gadā un nepārsniedz divus gadus, Padome izstrādā budžeta dokumentu, kas atspoguļo dalībvalstu apņemšanos īstenot Civilos pamatmērķus 2008 un Pamatmērķus 2010 militārajā jomā, kas balstās uz vairākiem jau esošiem katalogiem (prasību katalogs, spēku katalogs un progresa katalogs),
b) otrajā fāzē dalībvalstīm jāpilda savas saistības pret EDAP ar virtuāla budžeta palīdzību, vairākiem gadiem paredzot līdzekļus aprīkojuma un personāla finansēšanai EDAP operācijās. Šis dokuments, kas nav juridiski saistošs, tomēr iegūs politisku nozīmi kā teksts, kas pievienots ES/EK budžetam, un norādīs summas, ko dalībvalstis ir gatavas tērēt EDAP vajadzībām; tas sekmētu „nastas dalīšanu” starp dalībvalstīm, palielinot pārskatāmību militāro izdevumu jomā, un Eiropas Parlamentam un ES valstu parlamentiem to katru gadu vajadzētu kopīgi apspriest;
Eiropas aizsardzības aprīkojuma tirgus un kooperatīvā pētniecība
47. uzskata, ka, lai izveidotu patiesi integrētu Eiropas aizsardzības tirgu, ir nepieciešams ne tik lielā mērā piemērot EK Līguma 296. pantā paredzēto atkāpi attiecībā uz aizsardzības jomu; sagaida Komisijas skaidrojošo ziņojumu par 296. panta piemērošanu un īpašas direktīvas priekšlikumu par bruņojuma iepirkšanu; atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) Rīcības kodeksu par bruņojuma iepirkšanu un aicina visas dalībvalstis to ievērot; uzstājīgi prasa izbeigt kompensāciju un „juste retour” praksi; uzskata, ka ir nepieciešams intensificēt EAA darbu saistībā ar EDAP;
48. atzīst kooperatīvās pētniecības svarīgumu Eiropas rūpniecības konkurētspējai; tādēļ pieprasa lielāku komplementaritāti starp Komisiju un EAA darbu, veicot efektīvāku dialogu par pētniecību civilajā, drošības un aizsardzības jomā Eiropā; uzsver, ka ES par mērķi jāizvirza tehnoloģiju divējāda lietojuma un daudzfunkcionālu spēju, kā arī civilās un aizsardzības pētniecības dalījuma pārvarēšana; uzskata, ka ir attiecīgi jāpielāgo MVU definīcija Eiropas drošības pētniecības jomai, ņemot vērā šī sektora uzņēmumu struktūru īpatnības salīdzinājumā ar citām pētniecības jomām;
49. prasa visās dalībvalstīs piešķirt likuma spēku 1998. gada Rīcības kodeksam par ieroču eksportu, kā arī to efektīvi piemērot un īstenot; uzskata, ka kopīgi vajadzētu lemt par saņēmēju valstu atbilstību kodeksa noteikumiem; turklāt prasa vienkāršot aizsardzības aprīkojuma pārvadāšanu Kopienā; mudina Komisiju veicināt darbības šajā jomā;
Masu iznīcināšanas ieroči/Irāna
50. atzīst, ka nevar garantēt panākumus centieniem atturēt Irānu no ieročos izmantojamā bagātinātā urāna ražošanas; taču uzskata, ka kopīgs ES Trijnieka, Amerikas Savienoto Valstu, Krievijas un Ķīnas sarunu piedāvājums ir visdaudzsološākais virziens; atzinīgi vērtē daudzpusīgo pieeju šī piedāvājuma atbalstam; ar gandarījumu atzīmē Eiropas līdzdalību tā realizēšanā; atzinīgi vērtē ASV vēlmi piedalīties šajās sarunās ar Irānu;
Virzība uz drošības un aizsardzības savienību
51. norāda, ka ES šobrīd atrodas ceļā uz aizsardzības un drošības savienību, iekļaujot ārējo drošību, iekšējās drošības dažādus aspektus, cīņu pret visa veida terorismu un dabas katastrofu pārvaldi, ņemot vērā šādus elementus:
a) dalībvalstu apņemšanos:
– 60 dienās spēt izvietot 60 000 karavīrus un vienu gadu tos nodarbināt miera uzturēšanas un nodrošināšanas operācijās, kā tika nolemts Helsinku Eiropadomē, un izveidot 13 īslaicīgi izmantojamas kaujas grupas, no kurām divām jābūt pastāvīgā gatavībā no 2007. gada,
– attīstīt civilo krīžu pārvaldes potenciālu saistībā ar policijas operācijām, tiesiskuma nodrošināšanu, civilo pārvaldi un civilo aizsardzību, kā to nolēma Feiras Eiropadomē,
b) Eiropas vadības struktūru, kas sastāv no Politikas un drošības komitejas, Militārās komitejas, Militārā štāba (visi minētie darbojas kopš 2001. gada), kā arī Civilās un militārās vienības ar topošo operāciju vadības centru,
c) Eiropas Policijas spēkus ar štābu Vičencā, kas jāizmanto turpmākajām policijas misijām Kosovā,
d) Eiropadomes ierosināto Eiropas Drošības aģentūru, kas darbojas kopš 2004. gada,
e) Eiropolu un Eiropas apcietināšanas orderi,
f) kopējos ieroču iepirkšanas un eksporta noteikumus,
g) Eiropas drošības pētniecību kā savrupu tematisko prioritāti saskaņā ar 7. pētniecības pamatprogrammu;
52. uzskata, ka šī procesa atbalstam jāizmanto šādi elementi:
a) aizsardzības jomas kopējā tirgus izveide, lai radītu patiesi integrētu Eiropas aizsardzības tehnoloģisko bāzi saskaņā ar savstarpējās atkarības un specializācijas starp dalībvalstīm principiem,
b) kopēja satelītu un izlūkošanas no gaisa sistēma un kopēji telekomunikāciju standarti, kas pieejami militārām, policijas un katastrofu pārvaldības vajadzībām,
c) Eiropas pastāvīgo jūras spēku izveide Vidusjūrā, lai apliecinātu Eiropas spēku klātbūtni un uzlabotu ES krīžu pārvaldības potenciālu šajā drošības interešu ziņā ļoti nozīmīgajā reģionā,
d) Eiropas budžeta līdzekļi ne tikai civilās, bet arī militārās drošības mērķiem,
e) Eiropas ārlietu ministra vietnieks drošības un aizsardzības jautājumos,
f) biežākas tikšanās ar ES valstu aizsardzības ministriem,
g) Eiropas civilās aizsardzības spēki, ko 2006. gada maija ziņojumā ieteica izveidot Michel Barnier, kā arī Eiropas civilais miera korpuss un miera uzturēšanas partnerība,
h) Eiropas gaisa un jūras transporta pieejamība katastrofu seku novēršanai, glābšanas operācijām un aizsardzības operācijām (daudzfunkcionāls transports ar vispiemērotākajām īpašībām),
i) atbilstoša dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta pārraudzība;
53. uzsver Līguma par Konstitūciju Eiropai svarīgumu, jo ar to ir panākta ievērojama virzība uz drošības un aizsardzības kopienu, it īpaši ar:
a) Eiropas ārlietu ministra amatu, kas ir vienlaicīgi Komisijas priekšsēdētāja vietnieks,
b) solidaritātes klauzulu gadījumiem, kad kāda no dalībvalstīm cieš teroristu uzbrukumā, dabas katastrofā vai cilvēku izraisītā katastrofā,
c) dalībvalstu savstarpējās palīdzības klauzulu gadījumiem, kad notiek bruņota agresija kādas dalībvalsts teritorijā;
°
° °
54. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, ANO, NATO un EDSO Ģenerālsekretāriem un Eiropas Padomes priekšsēdētājam.
- [1] OV C 33 E, 9.2.2006., 580. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0037.
PASKAIDROJUMS
Eiropadome 2003. gada 12. decembrī pieņēma Eiropas drošības stratēģiju „Droša Eiropa labākā pasaulē” saskaņā ar ES Augstā pārstāvja KĀDP Javier Solana priekšlikumu. Stratēģija ir modernās pasaules apdraudējumu autoritatīva analīze un tā nosaka ES ārlietu un drošības politikas pamatprincipus. Stratēģija ir ES kopējās ārējo attiecību, ārlietu un drošības politikas sastāvdaļa un tā aptver pilnīgi visu iespējamo ES politiskās darbības loku, tostarp diplomātiskos, ekonomiskos un attīstības politikas pasākumus. Ņemot vērā, ka kopš tās pieņemšanas ir radušies ģeopolitiski izaicinājumi, ir būtiski, ka stratēģiju reizi piecos gados pārskata, vienlaikus apspriežot to Eiropas Parlamentā un dalībvalstu parlamentos.
Publisks atbalsts Eiropas drošībai un aizsardzībai
Saskaņā ar Eirobarometra datiem Eiropas drošības un aizsardzības politiku atbalsta 70 % ES pilsoņu, jo viņi apzinās, ka viņus skars tādi paši terorisma, organizētās noziedzības vai reģionālo konfliktu draudi, un viņi jūt, ka risinājums var būt tikai Eiropas līmenī. Šis atbalsts jāsniedz efektīvākā veidā ar pašlaik pieejamajiem līdzekļiem un resursiem, jo militāro izdevumu pieaugumam Eiropā nav nekāda publiska atbalsta.
Paredzamie draudi Eiropas Savienībai
Šodien pasaule ir kļuvusi bīstamāka, nekā tā bija pirms 10 gadiem. ES jābūt gatavai uzņemties daļu atbildības par savām vērtībām un interesēm un vispirms nodrošināt mieru un stabilitāti attiecībās ar ģeogrāfiskajiem kaimiņiem, kā arī citās pasaules daļās atbilstīgi ANO Statūtu principiem.
Kā atzīmēts stratēģijā, starptautiskais terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšana, reģionālie konflikti, valstu sabrukums un organizētā noziedzība mūsdienās rada galvenos draudus ES un tās pilsoņiem. Stratēģijas tālākajā attīstībā jāņem vērā pasaules mērogā augošā konkurence cīņā par ūdens un enerģijas avotiem, draudi ES ārējo robežu drošībai, konvencionālo ieroču izplatīšana, kā arī dabas katastrofas.
Cīņā pret starptautisko terorismu nevar gūt panākumus vienīgi ar militāriem paņēmieniem. Ir jāveido vai jāpārveido demokrātiskās iestādes, sociālās un ekonomiskās infrastruktūras, laba pārvaldība un pilsoniska sabiedrība, veiksmīgi jācīnās pret rasismu un ksenofobiju kopā ar tādu plašu nemilitāru pasākumu kopumu kā informācijas apmaiņa un sadarbība starp policiju un tiesu iestādēm, kā arī ir nepieciešams veidot demokrātiskas institūcijas, infrastruktūru un pilsonisku sabiedrību sabrukušās vai brūkošās valstīs.
Gādājot par ārējo robežu drošību, ES jāattīsta ārējo robežu integrētas pārvaldības sistēma, neierobežojot cilvēktiesības, pamattiesības un humanitārās tiesības.
Stratēģijas mērķi un līdzekļi
Eiropas ārlietu un drošības politikas uzdevums ir aizsargāt ES pilsoņus pret minētajiem apdraudējumiem, aizstāvēt ES pamatotās intereses un veicināt ANO Statūtu mērķus globāli atbildīgā darbībā par mieru un demokrātiju visā pasaulē.
Lai veiktu šo uzdevumu, ES jābūt spējīgai dot būtisku ieguldījumu aizsardzībā pret jebkuru reālu un nepārprotamu draudu drošībai, nodrošināt mieru un stabilitāti galvenokārt ģeogrāfiskajos kaimiņreģionos un citās pasaules daļās, vadoties pēc ANO Statūtu principiem, veikt humanitārās intervences un glābšanas operācijas, novērst un risināt konfliktus un veicināt demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu, kā arī veicināt reģionālu un globālu atbruņošanos.
ES jābūt gatavai rīkoties pirms krīžu izveidošanās un veikt agrīnas preventīvas darbības konfliktu un draudu novēršanai. Šādi rīkojoties, tā balstās uz ANO Statūtiem kā starptautisko attiecību pamatu.
Atbilstoši stratēģijai vislabākie līdzekļi šo mērķu sasniegšanai ir efektīva daudzpusējība, proti, starptautisko institūciju un starptautisko tiesību iesaistīšana. ES jāpilda šis uzdevums, izmantojot vispirms miermīlīgus līdzekļus, bet militārus līdzekļus tikai tad, ja visi sarunu ceļi ir noveduši strupceļā. Veicot šos likumīgos uzdevumus, kā primārā prasība jāņem vērā neapšaubāma pilsoņu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ES un aiz tās robežām.
Parlamenta kontrole pār Eiropas drošību un aizsardzību
KĀDP un EDAP ir nepietiekami uzraudzītās no dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta puses. Ņemot vērā Eiropas ilgstošo publisko atbalstu Eiropas drošības un aizsardzības idejai, ir jāpalielina dalībvalstu parlamentu un Eiropas Parlamenta demokrātiskā kontrole pār KĀDP un EDAP.
Dalībvalstīm jāatbalsta EDAP parlamentārā dimensija, kurā institūciju un finanšu līmenī attīstība noris līdztekus ar parlamentāro kontroles tiesību paplašināšanu.
Eiropas Parlamentam jāuzņemas iniciatīva, veidojot ciešākus sakarus un intensīvāku informācijas apmaiņu starp dalībvalstu parlamentiem attiecībā uz jautājumiem, kas saistās ar EDAP, lai nodrošinātu pienācīgu kontroli pār EDAP.
Civilmilitārā sadarbība
Attīstot ES spējas pārvarēt civilās krīzes un stiprinot civilmilitāro sadarbību krīzes pārvarēšanā, tiek radīta pievienotā vērtība EDAP attīstībai, kā arī konfliktu novēršanai, humanitārām intervencēm, rekonstrukcijai un miera veicināšanai pēc konflikta. Nesenais mēģinājums ar Civilajiem pamatmērķiem 2008 labot iepriekš pieļauto uzmanības trūkumu civilo spēju attīstīšanai ir solis pareizajā virzienā.
Civilmilitārās vienības un operāciju centra potenciālam, kas sāks darboties 2007. gada 1. janvārī, būs svarīga loma, attīstot ES pieeju integrētai civilmilitārai sadarbībai un koordinācijai. Tāpēc civilmilitārajai vienībai un operāciju centram pienākas pastiprinājums, lai tie varētu kļūt par civilmilitāro misiju Eiropas štābu.
Nozīmīgs spēju pastiprinājums satelītu un gaisa izlūkošanas sistēmu, integrētu telekomunikāciju un stratēģisku jūras un gaisa pārvadājumu jomā ir būtisks kā civilo, tā militāro krīžu pārvarēšanas operācijās.
Krīžu pārvarēšana
Uzklausot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja lūgumu, bijušais Francijas ārlietu ministrs un bijušais komisārs Michel Barnier 2006. gada maijā sagatavoja ziņojumu par Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidi. Šis ziņojums ir nozīmīgs solis uz priekšu, lai uzlabotu Eiropas reakciju uz dabas katastrofu, liela mēroga uzbrukumu un pandēmiju izraisītām starptautiskām krīzēm. Papildus Eiropas civilās aizsardzības spēku izveidei ziņojums pamato Eiropas civilās drošības padomes izveidi, integrētu Eiropas pieeju krīžu prognozēšanai, esošo nacionālo resursu apvienošanu un Eiropas konsulātu izveidi, lai sniegtu palīdzību ES pilsoņiem ārzemēs. Referents uzskata, ka ziņojumā ietvertie priekšlikumi dalībvalstīm un Komisijai jāuztver kā prioritāte, ņemot vērā tās pakāpenisko īstenošanu.
Turpmākās iniciatīvas ES reaģēšanas spēju uzlabošanā ir globālās katastrofu brīdinājuma un koordinācijas sistēmas, ko finansē Komisija ciešā sadarbībā ar Apvienotajām Nācijām, veselības ārkārtas pasākumu programma, kuru Komisija ir izveidojusi, lai brīdinātu par pandēmijām, epidēmijām un bioloģiskajiem un ķīmiskajiem draudiem, Komisijas centieni ieviest Kopienas procedūru aizsardzībai katastrofu, tostarp nopietnu teroristu uzbrukumu, gadījumos, Padomes centieni katastrofu gadījumos nodrošināt ātru un efektīvu pieejamo EDAP resursu izvietojumu un krīzes platforma, ko izveidojusi Komisija, lai paātrinātu uzsākšanas stadiju EDAP misiju vietās.
Šie attīstības pasākumi ir veicinājuši „pelēko zonu” parādīšanos Padomes un Komisijas kompetencē galvenokārt attiecībā uz civilo misiju izpildi. Stabilitātes instrumenta pieņemšanai jārada skaidrība, neatstājot negatīvu ietekmi uz elastību krīžu pārvarēšanā. Padomei un Komisijai turpmāk jākoordinē darbības šajā jomā.
Rīcības noteikumi/apmācības/komandķēde
Personāla rīcību visās EDAP operācijās nosaka virkne rīcības vadlīniju un noteikumu, kuros cilvēktiesību ievērošanas standarti un noteikumi ir labi iestrādāti. Dzimumu aspektam tiks ierādīta augstāka vieta dažādās EDAP nākotnes politikās, programmās un iniciatīvās, pateicoties Padomes centieniem nesenā pagātnē.
Tiek attīstītas mērķtiecīgas EDAP mācību programmas — gan stratēģiskās, gan operacionālās — diplomātiskajam, militārajam un civilajam personālam, un Eiropas Parlamenta ekspertiem jābūt iespējai piedalīties šajās programmās. Ir attīstīti minimālo prasību standarti personāla apmācīšanai EDAP misiju vietās. Padomei kopā ar Komisiju un dalībvalstīm turpmāk jāstrādā mācību pasākumu standartizēšanas virzienā visos līmeņos.
Referents atzinīgi vērtē Eiropas Drošības un aizsardzības koledžas izveidi, kura balstās uz pašreizējo valstu aizsardzības koledžu tīklu un kurā aktīvi ir iesaistījies Eiropas Parlaments, un aicina Padomi pārveidot šo „virtuālo” koledžu par reālu Eiropas koledžu.
Karavīri tiks pakļauti nevajadzīgiem riskiem, ja viņu komandķēde, aprīkojums un ieroči neatbildīs operācijas prasībām. Vienībām, kas nodotas ES rīcībā, ir jābūt atbilstīgi ekipētām.
Eiropas militārā ekipējuma tirgus, kooperatīvā pētniecība un ieroču eksporta kontrole
Daudznacionālās operācijās dažāda — un bieži nesavietojama — ekipējuma un bruņojuma lietojums dalībnieku vienībās rada papildu izmaksas un pazeminātu efektivitāti. ES jāveicina pasākumi ekipējuma un bruņojuma harmonizēšanai, lai optimizētu daudznacionālo operāciju resursus un efektivitāti.
Lai attīstītu patiesi integrētu Eiropas militārā ekipējuma tirgu, ir jāierobežo ar militāriem apsvērumiem saistītās atkāpes piemērošana, ko paredz EK Līguma 296. pants. Komisijas sniegtie skaidrojumi par 296. panta piemērošanu, Komisijas darbs militārā ekipējuma pārvadājumu vienkāršošanā Kopienas iekšienē, kā arī EAA rīcības kodekss par bruņojuma iepirkumiem ir soļi pareizajā virzienā. Dalībvalstīm jāpievienojas šim rīcības kodeksam un jāizbeidz atlikšanas un „juste retour” (taisnīgas atdeves) praktizēšana.
Sadarbībā veiktajiem drošības un aizsardzības pētījumiem ir būtiska nozīme Eiropas rūpniecības konkurētspējai. Jāsasniedz lielāka savstarpēji papildinoša sadarbība Komisijas un EAA darbā ar efektīvāka dialoga palīdzību par civilajiem, drošības un aizsardzības pētījumiem Eiropā. Jāizbeidz pētījumu dalījums civilajos un aizsardzības pētījumos.
Jāpiešķir likuma spēks 1998. gada Rīcības kodeksam par ieroču eksportu visās dalībvalstīs, un lēmums par to, kurās nosūtījuma valstīs Rīcības kodeksa kritērijus ievēro, jāpieņem, balstoties uz kopēja pamata.
Izlūkošana
Kaujas grupām, kas pašlaik tiek attīstītas, nav vienas pieejas izlūkošanas informācijai no gaisa un no kosmosa. Valstu satelītu izlūkošanas datu savākšanas sistēmu Helios, SAR–Lupe un Cosmo-Skymed rezultātiem jābūt pieejamiem visām dalībvalstīm pēc kopējiem principiem. Nākamās paaudzes satelītu izlūkdatu vākšanas sistēmas jāintegrē Eiropas sistēmā, kuras rezultāti pieejami militārās, policijas un katastrofu vadības nolūkiem, lietojot satelītu centru Torehonā Spānijā. NATO izlūkdienesta datu vākšanas Zemes gaisa pārraudzības sistēmai arī jābūt pieejamai visām ES dalībvalstīm, it īpaši ES kaujas grupu sakarā.
Telekomunikāciju jomā ir jāattīsta kopēja sistēma daudznacionālo vienību komandēšanai. Militāro, policijas un ārkārtas pasākumu dienestu lietotajam ekipējumam jāatbilst vienotiem tehniskiem standartiem.
Vājās puses EDAP lēmumu pieņemšanā un budžeta kontrolē
Politisko lēmumu pieņemšanas procedūra pirms lēmuma par EDAP misijas veikšanu uzrāda vairākas vājas puses, kā redzams misijā Kongo DR. Padomei jāpārskata šīs procedūras dažādās stadijas, jāveic nepieciešamie pasākumi, lai šīs vājās puses novērstu, un attiecīgi jākonsultējas ar Eiropas Parlamentu.
Eiropas Parlamentam jābūt iesaistītam, kā arī jābauda tiesības katru gadu tikt vispirms uzklausītam par nākamajiem KĀDP un EDAP aspektiem un izvēlēm, tikt respektētam, kā to paredz pašreizējie līgumi. Padomei jāīsteno atklāta un pārredzama informēšanas politika pret Eiropas Parlamentu attiecībā uz KĀDP un EDAP. Šajā sakarā pašreizējā procedūra par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes „konfidenciālajiem dokumentiem” ir neapmierinoša, jo vairumā gadījumu tajos dota tikai ļoti vispārēja informācija.
Izdevumi militārajam ekipējumam un bruņojumam jāpieņem budžetos, kas pakļauti Parlamenta kontrolei. Jāizvairās no paralēliem budžetiem un mehānismiem, kurus nevar efektīvi pārraudzīt ne tikai valstu parlamenti, bet arī Eiropas Parlaments. Turpmāk jāpalielina ES budžets krīžu pārvarēšanas misijām, ārējo robežu drošībai, drošības pētījumiem un Galileo. Militārās krīžu pārvarēšanas operācijas jāfinansē no ES budžeta, un šim nolūkam ES papildu resursiem jākļūst dalībvalstīm pieejamiem.
ATHENA mehānisma un citu ad hoc mehānismu dēļ, kurus finansē dalībvalstis vai pat Eiropas Attīstības fonds, Eiropas Parlamentam nav iespējams veikt nekādu budžeta kontroli attiecībā uz EDAP militārajām operācijām. Tāpat vajadzīga arī pārredzamība civilmilitārajās operācijās, kas atrodas pelēkajā zonā starp ad hoc pasākumiem un KĀDP budžeta finansējumu.
Jāievieš jauna budžeta veidošanas metodika, lai palielinātu pārredzamību par EDAP izdevumiem un lai atbalstītu militāro un civilo spēju attīstību, kas vajadzīga Eiropas drošības stratēģijas mērķu īstenošanai.
Pretī drošības un aizsardzības savienībai
ES ir ceļā uz drošības un aizsardzības savienības izveidi, kura attiecas uz ārējiem, kā arī iekšējiem drošības aspektiem, cīņu pret starptautisko terorismu un dabas katastrofu pārvarēšanu, ietverot šādus elementus: dalībvalstu saistības izvietot 60 000 karavīru 60 dienu laikā un turēt vienu gadu miera uzturēšanas un miera nodrošināšanas operācijās, izveidot 13 kaujas grupas ātrās reaģēšanas uzdevumiem, attīstīt civilās krīzes pārvarēšanas spējas policijas operāciju, tiesiskuma, civilās administrācijas un civilās aizsardzības jomā; Eiropas komandstruktūru, kas sastāv no politiskās un drošības komitejas, militārās komitejas, militārā personāla un civilmilitārās vienības ar topošu operāciju centru, Eiropas policijas spēkiem, Eiropas Aizsardzības aģentūras, Eiropola, Eiropas aresta ordera, kopējiem noteikumiem par ieroču iepirkumiem un ieroču eksportu un Eiropas drošības pētniecības programmas.
Līgums par konstitūciju Eiropai nodrošinās progresu drošības un aizsardzības savienības nodibināšanā, it sevišķi ar Eiropas ārlietu ministra amata palīdzību, solidaritātes klauzulu gadījumos, kad dalībvalsts ir pakļauta teroristu uzbrukumam, dabas katastrofai vai cilvēka izraisītai katastrofai, un klauzulu par dalībvalstu savstarpēju palīdzību gadījumā, ja pret dalībvalsts teritoriju ir vērsta bruņota agresija.
Šis process jāstiprina ar šādu elementu palīdzību: Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus, kopēji satelīta un gaisa izlūkošanas un telekomunikāciju standarti militāro, policijas un katastrofu pārvarēšanas dienestu rīcībā, Eiropas mēroga jūras spēki Vidusjūrā, Eiropas budžets, kas aptver ne tikai civilās drošības, bet arī militārās drošības aspektus, Eiropas ārlietu ministra vietnieks drošības un aizsardzības jautājumos, biežākas ES aizsardzības ministru sanāksmes, Eiropas civilās aizsardzības spēki, kā arī Eiropas civilais miera korpuss un gaisa un jūras transportam izmantojamas Eiropas spējas palīdzības, glābšanas operācijās katastrofu gadījumā un aizsardzības operācijās. Dalībvalstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam jāiekļauj visi šie elementi atbilstīgā parlamentārā kontrolē.
GUE/NGL, EIROPAS APVIENOTĀS KREISO UN ZIEMEĻVALSTU ZAĻO KREISO SPĒKU KONFEDERĀLĀS GRUPAS MAZĀKUMA VIEDOKLIS
Ziņojumā pietrūkst prasību pēc miera, uzsvars ir uz gatavošanos ES militarizācijai. Mēs nosodām:
· nepārtrauktu KĀDP militarizāciju, kas rada globālus draudus;
· Eiropas drošības stratēģijas globālo raksturu, kas liek izstrādāt preventīvā kara stratēģijas (kā rakstīts projektā);
· civilo un militāro operāciju apzinātu apvienošanu;
· militāro operāciju veikšanu humānisma vārdā;
· ES kaujas grupu, Policijas spēku, intervences spēku, autonomu ES vadības struktūru izveidi pēc NATO parauga;
· ES ārējo robežu militarizāciju un militāro pieeju bēgļu jautājumiem;
· pašreizējo slēpto militāro budžetu sistēmu un civilā budžeta pozīcijas;
· nezināmu summu pārskaitījumus NATO kā ES samaksu par NATO struktūru izmantošanu;
· Eiropas Bruņojuma aģentūras izveidi, izveidojot kopējo militārā aprīkojuma tirgu, lai stiprinātu ES militārās rūpniecības kompleksu;
· konkurences uz enerģijas avotiem izmantošanu par militārās intervences attaisnojumu;
Mēs pieprasām:
· miermīlīgu ES;
· starptautisko tiesību un ANO Statūtu stingru ievērošanu;
· ES Atbruņošanās aģentūras izveidi;
· militāros izdevumus novirzīt civiliem mērķiem;
· visā ES ievērot Rīcības kodeksu attiecībā uz ieroču eksportu.
Tobias Pflüger, Athanasios Pafilis, Willy Meyer Pleite, Jaromír Kohlíček, Erik Meijer
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Ziņojums par Eiropas drošības stratēģiju īstenošanu saistībā ar EDAP |
|||||||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||||||
|
|
|
|||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFET 16.2.2006 |
|||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Ziņojumā iekļautais(-ie) rezolūcijas priekšlikums(-i) |
|
|
|
|||||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Karl von Wogau 25.1.2006 |
|
||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
24.4.2006 |
4.5.2006 |
20.6.2006 |
12.7.2006 |
4.10.2006 |
|||||||
|
Pieņemšanas datums |
5.10.2006 |
|||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
30 9 0 |
||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Bastiaan Belder, Elmar Brok, Simon Coveney, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Camiel Eurlings, Alfred Gomolka, Richard Howitt, Ioannis Kasoulides, Bogdan Klich, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Willy Meyer Pleite, Francisco José Millán Mon, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Baroness Nicholson of Winterbourne, Raimon Obiols i Germà, Cem Özdemir, Tobias Pflüger, Hubert Pirker, Bernd Posselt, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, György Schöpflin, Gitte Seeberg, Marek Siwiec, Hannes Swoboda, István Szent-Iványi, Charles Tannock, Geoffrey Van Orden, Ari Vatanen, Karl von Wogau, Luis Yañez-Barnuevo García |
|||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Jaromír Kohlíček, Erik Meijer, Jean Spautz |
|||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Viktória Mohácsi, José Javier Pomés Ruiz |
|||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
18.10.2006 |
|
||||||||||
|
Piezīmes |
|
|
||||||||||