ZIŅOJUMS par Baltijas jūras reģiona stratēģiju attiecībā uz Ziemeļu dimensiju
18.10.2006 - (2006/2171(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Alexander Stubb
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Baltijas jūras reģiona stratēģiju attiecībā uz Ziemeļu dimensiju
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2005. gada 16. novembra rezolūciju par Ziemeļu dimensiju[1],
– ņemot vērā Pamatnostādnes politiskajai deklarācijai un politikas pamatdokumentam Ziemeļu dimensijas politikai pēc 2007. gada,
– ņemot vērā Komisijas 2006. gada 2. jūnija ikgadējo progresa ziņojumu par Ziemeļu dimensijas rīcības plāna īstenošanu 2005. gadā (SEC(2006)0729),
– ņemot vērā Ziemeļu dimensijas Otro rīcības plānu 2004.-2006. gadam, ko apstiprināja Eiropadomes sanāksmē 2003. gada 16. un 17. oktobrī Briselē,
– ņemot vērā 2006. gada 8. jūnijā Reikjavīkā notikušās Sestās augstākā līmeņa Baltijas jūras valstu vadītāju sanāksmes priekšsēdētāja secinājumus,
– ņemot vērā EEZ konsultatīvās komitejas 2006. gada 25. jūnija rezolūciju un ziņojumu par Ziemeļu dimensijas politikas nākotni,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Baltijas valstu deputātu grupas darbu,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta Baltijas valstu deputātu grupas pieņemto Eiropas stratēģiju Baltijas jūras reģionā;
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0367/2006),
A. tā kā Ziemeļu dimensija aptver visu ziemeļu daļu – Baltijas jūras un Barenca jūras reģionu, kā arī arktisko reģionu – un visas ārpolitikas un iekšpolitikas jomas;
B. tā kā Ziemeļu dimensijas politika var palīdzēt sekmēt reģionālo un pārrobežu sadarbību, paātrinot ekonomisko izaugsmi, un rast kopējus risinājumus kopējām problēmām, bet līdz šim vēl nav izdevies izmantot visas tās piedāvātās iespējas, lai atrisinātu dažādās šī reģiona problēmas;
C. tā kā Baltijas jūras reģionam ir nozīmīga vēsturiska loma, vienojot rietumus ar austrumiem, un šai lomai ir jābūt arī jaunās Ziemeļu dimensijas politikas pamatā;
D. tā kā pēc 2004. gada paplašināšanās Baltijas jūra gandrīz ir kļuvusi par Eiropas Savienības iekšējo jūru, mare nostrum, un tā kā Baltijas jūras stratēģijai var būt nozīmīgs ieguldījums Ziemeļu dimensijas darbības jomas un pasākumu pārskatīšanā, lai tiktu ņemtas vērā izmaiņas, kas notikušas pēc paplašināšanās;
E. tā kā Baltijas jūras reģiona stratēģija varētu ievērojami palīdzēt uzlabot to reģionālo iestāžu sadarbību, kas darbojas Baltijas jūras reģionā,
Šīs rezolūcijas mērķis
1. Ar šīs rezolūcijas palīdzību cenšas:
a) atbalstīt Ziemeļu dimensijas politiku un panākt, ka Baltijas jūras reģions šajā politikā ir prioritārs reģions, tajā pašā laikā uzsverot atbalstu arktisko reģionu politikai, tostarp sadarbībai ar Norvēģiju un Islandi; veicināt dziļāku reģionālo integrāciju Baltijas jūras reģionā, kas ir stabila un dinamiska plašākas Eiropas ekonomiskās un politiskās zonas sastāvdaļa;
b) izmantot lielāko daļu iespēju, ko dod Baltijas jūras reģiona dinamiskā ekonomika un piešķirt reģionam jaunu identitāti – viens no vispievilcīgākajiem un konkurētspējīgākajiem reģioniem pasaulē;
c) palīdzēt uzlabot Baltijas jūra ekoloģisko stāvokli, jo pašlaik Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē; samazināt etrofikāciju un novērst naftas un citu toksisku un kaitīgu vielu noplūdi nākotnē;
Ņemot vērā iepriekš minēto, nāk klajā ar šādiem priekšlikumiem:
2. mudina Komisiju izstrādāt ES Baltijas jūras reģiona stratēģijas priekšlikumu, lai pastiprinātu Ziemeļu dimensijas iekšējo pīlāru, aptvertu dažādus reģionālās sadarbības horizontālos aspektus, veicinātu sinerģiju un izvairītos no dažādu reģionālo iestāžu un organizāciju darbības pārklāšanās; aicina Komisiju un dalībvalstis pielāgot savu valsts pārvaldes iestāžu pienākumus, lai, izstrādājot un īstenojot Ziemeļu dimensijas politiku, tās varētu izmantot horizontālo pieeju;
3. atbalsta Baltijas jūras valstu padomes darbu; ierosina ikgadējo Baltijas jūras reģiona augstākā līmeņa sanāksmi rīkot pirms vasaras Eiropadomes; atbalsta Baltijas jūras valstu parlamentārās konferences darbību, reģiona parlamentu priekšsēdētāju ikgadējās sanāksmes un plānoto Ziemeļu dimensijas parlamentāro forumu;
4. uzsver, ka Baltijas jūras stratēģijā ir ietverti gan pasākumi, kas jāīsteno Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm pašām, gan pasākumi, kas tām jāīsteno sadarbībā ar Krieviju;
5. lai panāktu pārredzamību un konsekvenci, aicina Baltijas jūras reģiona stratēģijai izveidot atsevišķu ES budžeta pozīciju, ko varētu izveidot kā Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta pozīcijas apakšpozīciju un kas papildinātu pašreizējo Eiropas Savienības, dalībvalstu, trešo valstu, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas, Eiropas Investīciju bankas, Ziemeļvalstu investīciju bankas u.c. finansējumu Ziemeļu dimensijai; uzsver, ka, lai būtu iespējams sasniegt visus mēŗkus, stratēģijai jāpiešķir pietiekami līdzekļi no visām budžeta pozīcijām;
6. atzīmē, ka par piesārņojumu Baltijas jūrā ir atbildīgas gan dalībvalstis, gan Krievija; uzsver, ka jūras vides aizsardzība un jo īpaši eitrofikācijas samazināšan ir viens no svarīgākajiem aspektiem, kas šajā reģionā jāņem vērā, īstenojot Eiropas Savienības lauksaimniecības un strukturālās programmas; ar gandarījumu atzīmē, ka Starptautiskā jūrniecības organizācija Baltijas jūras reģiona lielākajai daļai ir piešķīrusi īpaši jutīgas jūras statusu; ierosina izveidot ekoloģiskās daudzveidības, vērtīgu piekrastes un aizsargājamo krasta zonu tīklu;
7. norāda, ka liela transporta vai izpētes un ieguves darbību izraisīta naftas noplūde Baltijas jūrā varētu iznīcināt lielāko daļu dzīvības; aicina labāk koordinēt šādu katastrofu novēršanu un vienoties par seku likvidācijas mehānismu katastrofas gadījumā; uzskata, ka, izstrādājot naftas tankkuģu klasifikācijas noteikumus, ir jāņem vērā tādi reģiona apstākļi kā ledus biezums ziemā;
8. uzsver nepieciešamību aizsargāt un palielināt zivju krājumus Baltijas jūras reģionā; aicina Komisiju sagatavot visaptverošu plānu lašu krājumu saglabāšanai un palielināšanai Baltijas jūras sistēmā, aptverot visas upes, kurās laši nārsto;
9. uzsver nepieciešamību samazināt reģiona atkarību no Krievijas piegādātās enerģijas un mudina šī reģiona dalībvalstis izpētīt iespējas izveidot kopēju enerģētikas tirgu; aicina Komisiju, dalībvalsti un partnerus veicināt kopīgu energoefektivitātes un neizsīkstošo enerģijas avotu izmantošanas projektu īstenošanu, jo reģionam ir bioenerģijas avota potenciāls, kā arī sekmēt biomasas, saules, vēja un hidroenerģijas izmantošanu; atbalsta Baltijas jūras reģiona sadarbību enerģētikas jomā;
10. īstenojot enerģētikas politiku valstu līmenī, aicina izmantot godīgu pieeju un dalīt pienākumus, lai stratēģiski lēmumi, piemēram, par jaunu energotīklu izveidi, tiktu pieņemti tikai pēc apspriešanās ar tiem partneriem ES dalībvalstīs, kurus šis lēmums ietekmēs;
11. uzsver, ka, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti starptautiskie vides aizsardzības standarti, pienācīgs ietekmes uz vidi novērtējums ir visu ar enerģiju saistīto infrastruktūras projektu priekšnoteikums; tādēļ aicina Krieviju ratificēt Espo Konvenciju par pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējumu;
12. atgādina, ka Baltijas jūrai ir šo reģionu vienojoša loma; aicina izveidot jaunu programmu "Baltijas jūra bez robežām", kuras mērķis būtu sekmēt robežšķērsošanas, tostarp dalībvalstu un Krievijas robežas šķērsošanas vienkāršošanu šajā reģionā; atbalsta Baltijas jūras reģiona automaģistrāles izveidi, jo 2010. gadā šī maģistrāle savienos Baltijas jūras valstis ar centrālās un Rietumeiropas dalībvalstīm;
13. uzskata, ka, lai samazinātu Baltijas jūras piesārņojumu, dalībvalstīm ir jābūt tiesīgām saglabāt vai ieviest stingrākus aizsardzības pasākumus nekā pasākumi, ko ierosinājusi ES;
14. atzīst, ka jūras satiksme ir kļuvusi intensīvāka, galvenokārt Krievijas ekonomiskās izaugsmes dēļ; uzskata, ka kuģošanas drošība ir viens no aktuālākajiem jautājumiem šajā reģionā; ierosina pakāpeniski paplašināt kopējo Kuģu satiksmes pārvaldības un informācijas sistēmu, lai ar laiku tā aptvertu ne tikai Somu līci, bet visi Baltijas jūru; uzsver nepieciešamību kopīgi panākt to, ka Starptautiskā jūrniecības organizācija Baltijas jūras reģionam piešķir Īpaši jutīgas jūras statusu, tostarp, ka tiek aizliegta vienkārša korpusa naftas tankkuģu izmantošana;
15. ierosina paplašināt Eiropas komunikāciju tīkla ziemeļu trijstūri, lai tas aptvertu visu reģionu, un ietvert TEN sistēmā Barenca jūras koridora un Botnijas līča koridora ceļu un dzelzceļu tīklus; aicina īstenot Rail Baltica projektu; paredzēts, ka visu reģionu aptver ātrvilciena dzelzceļa tīkls;
16. aicina līdz 2013. gadam kā prioritāru projektu pabeigt Baltijas ceļa automaģistrāli, jo tā savienos dalībvalstis Baltijas jūras reģionā ar centrālo un Rietumeiropu; uzsver, ka šī projekta īstenošanai ir nepieciešams ES finanasējums;
17. atzīst, ka lielākā daļa valstu tirgu šajā reģionā ir salīdzinoši nelieli, un tādēļ daudzos gadījumos tajos ir neliela konkurence; norāda uz šī reģiona dalībvalstu ļoti lielo savstarpējo ekonomisko atkarību; aicina šī reģiona ES dalībvalstis pilnībā ieverot četras pamatbrīvības (personu pārvietošanās brīvība; preču brīva aprite; brīvība veikt uzņēmējdarbību un brīva kapitāla aprite);
18. atzīmē, ka Eiropas Savienības ieskautā Kaļiņingradas apgabala dēļ ir nepieciešama patiesa reģiona iestāžu, Krievijas federācijas un Eiropas Savienības sadarbība; mudina Krievijas Federāciju un Eiropas Savienību izskatīt iespēju izveidot Kaļiņingradas apgabalu par atklātāku un mazāk militarizētu pilotreģionu ar atvieglotu pieeju iekšējam tirgum; uzsver nepieciešamību pilnībā ievērot kuģošanas brīvību Baltijas jūrā, tostarp Vistulas lagūnā un Kaļiņingradas līcī, kā arī ļaut brīvi pārvietoties Baltijas jūras līcī;
19. norāda, ka Ziemeļu dimensijas partnerībai sabiedrības veselības un sociālās labklājības jomā ir jākļūst praktiskākai saistība ar izplatītāko slimību apkarošanu un jāsekmē veselīgs un sociāli atzīstams dzīvesveids; aicina Krievijas Federāciju un ES izpētīt iespējas iesaistīt Kaļiņingradas apgabalu Ziemeļu dimensijas partnerībā sabiedrības veselības un sociālās labklājības jomā;
20. uzsver, ka Kaļiņingradas apgabals vēl aizvien ir anklāvs, kas cieš no daudzām sociālām, ekonomiskām un ekoloģiskām problēmām, porti, ievērojamu ekoloģisko risku, ko rada šajā reģionā izvietotās militārās bāzes un ieroči, kā arī draudiem cilvēku veselībai, augsta organizētās noziedzības un narkomānijas līmeņa;
21. aicina Baltijas jūras reģionu aktīvi atbalstīt programmas, kuru mērķis ir radīt jaunus mākslas un saziņas veidus un sekmēt daudznacionālas mobilitātes un kultūras apmaiņas programmas;
22. atbalsta reģionālos studentu apmaiņas projektus; ierosina šī reģiona universitātēm veidot tīklus un vienoties par darbu sadali, lai izveidotu izcilības centru, kas ir konkurētspējīgs starptautiskā līmenī;
23. pauž bažas par to, ka reģiona austrumu robežu diezgan intensīvi izmanto organizētās noziedzības struktūras, īpašas bažas rada cilvēku tirdzniecība un narkotiku kontrabanda; mudina pastiprināt Europol darbību šajā reģionā un pastiprināt ar šo problēmu risināšanu saistīto sadarbību gan ES, gan starpvaldību līmenī;
24. uzsver nepieciešamību divkāršot centienus uzlabot robežkontroles efektivitāti uz austrumu robežas, sevišķi modernizējot infrastruktūru un atvieglojot legālu robežšķērsošanu, un aicina atvēlēt tam pietiekami daudz līdzekļu no Eiropas Ārējo robežu fonda;
°
° °
25. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0430.
PASKAIDROJUMS
Ziemeļu dimensija (ZD) bija Somijas iniciatīva, un tā bija viens no galvenajiem jautājumiem Somijas ES prezidentūras uzmanības centrā 1999. gada otrajā pusē. Šo politiku par prioritāru jautājumu vēl varēja uzskatīt Dānijas prezidentūras laikā 2002. gadā, taču nākamo prezidentūru laikā, kad vairāk uzmanības pievērsa Vidusjūras reģionam, nevis Ziemeļiem, tās nozīme nedaudz mazinājās.
ZD mērķi ir noteikti Ziemeļu dimensijas rīcības plānos. Pirmo rīcības plānu 2000.–2003. gadam 2000. gada jūnijā pieņēma Feiras Eiropadomes sanāksmē. Tā uzmanības centrā bija vide, kodoldrošība, cīņa pret organizēto noziedzību un Kaļiņingrada.
Ziemeļu dimensijas otro rīcības plānu 2004.–2006. gadam pieņēma 2003. gada oktobrī. Tajā ietverti pieci plaši galveno prioritāšu temati: ekonomika, cilvēkresursi, vide, starpvalstu sadarbība un tieslietas un iekšlietas. Kaļiņingrada un Arktiskais reģions ir minēti kā reģioni ar īpašām vajadzībām.
2006. gada otrajā pusē ZD politika atkal figurē ES darba kārtības augšgalā, kļūstot par Somijas prezidentūras ārējo attiecību programmas galveno prioritāti. Šajā periodā tiks arī pārskatītas šīs politikas politiskās un institucionālās struktūras, jo Ziemeļu dimensijas otrais rīcības plāns (ZDRPII) beigsies 2006. gada beigās, kad ir jāstājas spēkā jaunajam pamatdokumentam, kas nosaka jauno ZD politiku pēc 2006. gada. Ļoti svarīgi ir pielāgot šo politiku „Četrām kopējām telpām”, ko 2005. gadā pieņēma ES – Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Maskavā. Vienošanās par jauno ZD politikas deklarāciju un politikas pamatdokumentu būtu jāpanāk ES – Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē Helsinkos 2006. gada 24. novembrī, un ir paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2007. gadā.
ZD politikai ir potenciāls, lai dotu ieguldījumu stratēģiskās reģionālās sadarbības un ekonomiskās izaugsmes veicināšanā plašākā ZD teritorijā. Tomēr pagaidām tā galvenokārt ir koncentrēta uz teritorijām ārpus Eiropas Savienības, jo īpaši uz Krieviju un Eiropas partnerību. (Patiesi, Sanktpēterburgas ūdens attīrīšanas iekārtās veiktos darbus var uzskatīt par šīs politikas galveno panākumu).
Baltijas jūras reģions
Pēc ES paplašināšanās 2004. gadā Baltijas jūra ir kļuvusi gandrīz vai par iekšējo jūru, par Eiropas Savienības mare nostrum. Ar Baltijas jūru robežojas deviņas valstis – astoņas ES valstis un Krievijai piederošais Kaļiņingradas anklāvs, kā arī Sanktpēterburgas reģions. Kopumā šo astoņu ES valstu iedzīvotāju skaits ir trešā daļa Eiropas Savienības iedzīvotāju un dod trešo daļu no tās IKP.
Ekonomika: potenciāls, lai kļūtu par Eiropas dinamiskāko reģionu
Saskaņā ar Baltijas Attīstības foruma datiem Baltijas jūras reģions ir priekšgalā konkurētspējas indeksa ziņā, salīdzinot ar trim citiem aptuveni tāda paša lieluma reģioniem: Centrāleiropas reģionu (Austrija, dienvidaustrumu Vācija, Čehija, Ungārija, Slovēnija, Slovākija un Polijas dienvidu daļa), Britu salām un Ibērijas pussalu. Pēdējos gados šim reģionam ir bijuši labāki galveno sasniegumu rādītāji nekā līdzīgiem Eiropas reģioniem, piemēram, attīstības uzplaukuma, darbaspēka produktivitātes uzlabošanas un zinātnisko jauninājumu ziņā. Stiprās puses ir spēcīga fiziskā infrastruktūra, kvalificēts darbaspēks, zems korupcijas līmenis, spēcīgi pētniecības centri un spēcīga zinātnes sistēma.
Tomēr konkurētspējas potenciāls nav pilnībā izmantots. Reģiona labklājības līmenis ir zemāks par labklājības līmeni līdzīgos reģionos. Reģionā ir reģistrēti tikai 27 no 500 visstraujāk augošajiem asociācijā „Eiropa 500” iekļautajiem uzņēmumiem. Tā ir tikai apmēram puse no reģiona 10,5% IKP daļas 25 valstu Eiropas Savienībā.
Pēdējā gadsimta vēsturiskās sadalīšanas dēļ šodien ir ievērojamas un būtiskas ekonomiskās atšķirības starp Baltijas jūras valstīm. Šo milzīgo atšķirību novēršanai ir jābūt vienam no galvenajiem šīs stratēģijas mērķiem, jo – ja šis jautājums netiks risināts, intelektuālā darbaspēka emigrācijas dēļ varētu tikt apdraudēta šo valstu tālākā attīstība.
Izrādās, ka reģiona vājākais posms ir zemais iekšējās konkurences līmenis. Nevienai no šī reģiona valstīm atsevišķi nav pietiekami liels tirgus, lai sekmētu nepieciešamo konkurences apziņu. Vienīgais šīs problēmas risinājums ir padziļināt reģiona integrāciju.
Vide: Baltijas jūras glābšana
Baltijas jūras ekosistēma ir ļoti jutīga, jo jūra ir sekla, ūdens tajā nomainās lēni, un tā ir ļoti piesārņota. Cilvēki ļoti intensīvi izmanto jūru, jo tās apkaimē dzīvo 85 miljoni cilvēku, un jūras transports tur ir viens no intensīvākajiem pasaulē. Baltijas jūra ir iesāļa ūdens baseins. Baltijas jūrā ir atrodamas gan saldūdens, gan sālsūdens sugas, un daudzām sugām dzīves apstākļi pietuvojušies izdzīvošanas robežai. Galvenās vides problēmas Baltijas jūrā ir eitrofikācija, noturīgie piesārņotāji, piemēram, dioksīns, polihlorēti bifenili (PCB) un alvas organiskie savienojumi, svešas invazīvas sugas, tīša, nelikumīga atkritumu izvadīšana no kuģiem, pieaugošais nelaimes gadījumu risks naftas lauku izmantošanā un strauji pieaugošā naftas produktu pārvadāšana, kā arī kodoldrošība. Baltijas jūras glābšana ir ļoti svarīga visām reģiona valstīm.
Kultūra un izglītība
Lai Baltijas jūras reģionu varētu uzskatīt par harmonisku un vienotu reģionu ES, ir būtiski risināt kultūras un pilsoniskās sabiedrības jautājumus. Reģiona ilgtspējīgai attīstībai ļoti svarīga ir izglītība, ko apliecina ciešās saiknes reģionā un gatavība sadarboties. Izcilības centru veidošana, pētniecības un attīstības iestāžu izveides veicināšana visā reģionā jo īpaši palīdzētu veidot pamatu turpmākai attīstībai, lai sasniegtu Lisabonas darba kārtībā noteiktos Eiropas ekonomikas mērķus. Īpaša uzmanība jāpievērš jauninājumu veicināšanai pētniecības jomā.
Lai sekmētu šī reģiona atvērto būtību, ES ir jāatbalsta informētības līmeņa palielināšana visā ES par šī reģiona bagāto kultūras mantojumu.
Drošība
Baltijas jūras reģiona drošības vide ir ievērojami uzlabojusies. To var apliecināt gan ES, gan arī NATO paplašināšanās, kā arī Krievijas iekšpolitikas relatīvā stabilizēšanās un tās augošā ekonomika. Tomēr Krievijas un Baltijas valstu starpā ir manāms saspīlējums, kas ir tiešas pusgadsimtu ilgās totalitārās padomju okupācijas sekas. Būtu vēlams šīs politiskās nesaskaņas samazināt.
Kaut arī parastās drošības draudi reģionā ir samazināti, lielākos draudus drošībai rada t. s. „vājās drošības” risks. Visnopietnākās drošības problēmas ir vides, ekonomikas un sociālās dabas problēmas, kā arī organizētā noziedzība.
Ir nepieciešama arī cieša sadarbība starp ES dalībvalstīm enerģijas piegāžu drošības ziņā.
Baltijas jūras stratēģija Ziemeļu dimensijai
Referents uzskata, ka Baltijas jūras reģionam, kas ir vēsturiski nozīmīgi vārti, kuri savieno Rietumus un Austrumus, ir jābūt ZD politikas pamatā. Ierosinātā Baltijas jūras stratēģija varētu stiprināt ES ZD politikas programmu un dot nozīmīgu ieguldījumu ZD darbības jomas pārskatīšanā, lai atspoguļotu politiskās vides pārmaiņas un risinātu problēmas, jo īpaši saistībā ar Baltijas jūras reģionu.
Turklāt ierosinātā stratēģija varētu būt arī kā visaptveroša koncepcija daudzām organizācijām, kas darbojas šajā reģionā un tādējādi rada labākas sinerģijas. Neraugoties uz pašreizējiem centieniem, notiek pārāk daudz pārklāšanās darbību, un labāka koordinācija starp reģiona struktūrām ir ļoti svarīga.
Stratēģijai ir trīs galvenie mērķi: atbalstīt ZD, izveidot Baltijas reģionu kā galveno ZD reģionu un paaugstināt informētību par Baltijas jūru, jo īpaši vides jautājumos.
Lai sasniegtu šos mērķus, referents iesaka vairākas konkrētas iniciatīvas, un galvenie punkti ir šādi:
1) aicināt Komisiju sagatavot priekšlikumu par ES Baltijas jūras stratēģiju;
2) iesniegt priekšlikumu par Baltijas jūras augstākā līmeņa sanāksmes sarīkošanu pirms vasaras Eiropadomes sanāksmes;
3) aicināt izveidot Baltijas jūras stratēģijai savu budžeta pozīciju ES budžetā, iespējams, saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu;
4) aicināt apsvērt jūras vides aizsardzību, īstenojot Kopienas lauksaimniecības un strukturālās programmas reģionā;
5) aicināt izveidot kopēju mehānismu, lai novērstu un risinātu jautājumus par lielākajiem negadījumiem ar naftas produktiem;
6) iesniegt priekšlikumu izveidot ekoloģiski reprezentatīvu un vērtīgu aizsargājamu teritoriju tīklu jūras piekrastē un krastā;
7) aicināt samazināt reģiona atkarību no Krievijas enerģijas, apzināt kopējos enerģijas tirgus un kopēju enerģijas efektivitātes un atjaunīgās enerģijas projektu iespējas;
8) aicināt izveidot jaunu programmu ar nosaukumu „Baltijas jūra bez robežām”, kas paredzēta raitas robežu šķērsošanas veicināšanai reģionā;
9) atbalstīt tādu svarīgu infrastruktūras projektu izveidošanu kā Baltijas jūras autoceļš, Baltijas dzelzceļš un Via Baltica maģistrāle;
10) aicināt īstenot preču, pakalpojumu, personu un kapitāla brīvu kustību starp reģiona valstīm;
11) aicināt Krievijas Federāciju un Eiropas Savienību izvērtēt iespējas Kaļiņingradas apgabalu pārveidot par izmēģinājuma reģionu ar uzlabotu piekļuvi iekšējam tirgum;
12) aicināt aktīvi atbalstīt, studentu apmaiņu, kultūras apmaiņas un universitāšu tīklu programmas;
13) aicināt ciešāk iesaistīt un sadarboties ar Eiropolu tādu jautājumu risināšanā kā organizētā noziedzība, cilvēku tirdzniecība un narkotiku tirdzniecība.
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (10.10.2006)
Ārlietu komitejai
par Baltijas jūras reģiona Ziemeļu dimensijas stratēģiju
(2006/2171(INI))
Atzinumu sagatavoja: Giles Chichester
IEROSINĀJUMI
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzskata, ka Baltijas jūras reģiona sadarbība enerģētikas jomā ir lietderīgs forums Ziemeļu dimensijas (ZD) politiskā pasākuma īstenošanai enerģētikas jomā un jo īpaši tādos jautājumos kā:
- naftas un gāzes tranzīts un piegāde ES dalībvalstīm no ZD piegādātājvalstīm,
- reģiona plašo gāzes resursu izmantošana,
- novērtējot salīdzinošās izmaksas un ieguvumus no diviem gāzes projektiem, projekti "Ziemeļu gāzes tranzīta cauruļvads” un „Jamalas—Eiropas cauruļvads” tika notiekti kā Eiropai izdevīgi projekti,
- veicot abu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ne vien ES, bet arī Krievijas teritorijā,
- garantētas energoapgādes nodrošināšana, nostiprinot attiecības ar trešām valstīm,
- jauno ZD valstu Krievijas, Norvēģijas un Islandes integrēšana dažādos iekšējos ES enerģijas avotu tirgos;
- nodrošinot energotaupību un pašreizējās hidroenerģijas lietderīgu izmantošanu, pakāpeniski pārejot no tiešām elektroapkures sistēmām uz ūdens apkures sistēmām, biomasas apkuri vai siltuma sūkņiem ēkās;
2. uzsver ZD valstu divu specifisku tehnoloģisku problēmu nozīmību enerģētikas jomā: naftas rezervju izmantošana tālajos Ziemeļos, nosakot plānoto parasto naftas cenu ap $ 50 par barelu un oglekļa dioksīda ierobežošanu un piesaisti, tostarp CO2 izmantošanu naftas pārstrādei;
3. uzsver arī turpmāko vēja ģeneratoru ieviešanas svarīgumu jūras piekrastē un ūdens viļņu enerģijas koncepciju tālāka testēšana un demonstrējumi;
4. atbalsta ceļa karti zinātniskās pētniecības īstenošanai, par ko nesen savā starpā vienojās Eiropas Zinātnes un pētniecības komisārs Janez Potočnik un Krievijas Izglītības un Zinātnes ministrs Andrei Fursenko, cenšoties paplašināt kopējo telpu;
5. aicina Ziemeļu dimensijas visas ieinteresētās puses un dalībniekus, īpaši Krieviju, ievērot divas galvenās ES programmas, GALILEO, Eiropas satelītnavigācijas projektu un SESAR, jaunākas paaudzes projektu Eiropas gaisa satiksmes pārvaldībai; uzskata, ka ZD pušu iesaistīšana abos projektos veicinātu pastāvīgu izaugsmi un konkurētspēju ZD reģionā;
6. uzsver, ka turpmākai sadarbībai ar Krieviju, tostarp ar Barenca jūras reģionu, uz kuru attiecas Ziemeļu dimensija, enerģētikas jomā jāizstrādā stratēģija, kas nodrošinātu savstarpīguma un pārredzamības principu ievērošanu un to, ka Krievija ratificētu Enerģētikas hartas nolīgumu un Tranzīta protokolu;
7. ir nopietni nobažījies par gāzes piegāžu nepietiekamību no Krievijas pēc 2010. gada to ieguldījumu trūkuma dēļ, kas Krievijai ir vajadzīgi, lai tā īstenotu piegādes saistības ES, kā arī ir nobažījies, ka šādi ieguldījumi nav iespējami, ja neuzlabosies ieguldījumu drošība un ja nepanāks nediskriminējošu attieksmi pret ES uzņēmumiem.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Baltijas jūras reģiona Ziemeļu dimensijas stratēģija |
||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFET |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
ITRE |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Giles Chichester |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
|
|
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
10.10.2006 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
34 0 0 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Joan Calabuig Rull, Pilar del Castillo Vera, Giles Chichester, Lena Ek, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Werner Langen, Anne Laperrouze, Pia Elda Locatelli, Nils Lundgren, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Herbert Reul, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Esko Seppänen, Britta Thomsen, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Jan Christian Ehler, Lambert van Nistelrooij, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Vittorio Prodi |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Rosa Miguélez Ramos |
||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
A Baltic Sea Region Strategy for the Northern Dimension |
|||||||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFET |
|||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
ITRE |
|
|
|
|
|||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
REGI |
|
ENVI |
|
|
|||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Alexander Stubb |
|
||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
12.9.2006 |
|
10.10.2006 |
|
|
|||||||
|
Pieņemšanas datums |
10.10.2006 |
|||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
55 0 1 |
||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Angelika Beer, Panagiotis Beglitis, Marco Cappato, Simon Coveney, Ryszard Czarnecki, Giorgos Dimitrakopoulos, Jas Gawronski, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Richard Howitt, Jana Hybášková, Ioannis Kasoulides, Bogdan Klich, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Edward McMillan-Scott, Willy Meyer Pleite, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols i Germà, Tobias Pflüger, Mirosław Mariusz Piotrowski, Lydie Polfer, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Emil Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Gitte Seeberg, Konrad Szymański, Antonio Tajani, Charles Tannock, Paavo Väyrynen, Inese Vaidere, Ari Vatanen, Jan Marinus Wiersma, Luis Yañez-Barnuevo García, Josef Zieleniec |
|||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Hélène Flautre, Michael Gahler, Tunne Kelam, Miguel Angel Martínez Martínez, Yiannakis Matsis, Achille Occhetto, Rihards Pīks, Aloyzas Sakalas |
|||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Elspeth Attwooll, Christopher Beazley, Hanna Foltyn-Kubicka, Toomas Savi, Diana Wallis |
|||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
18.10.2006 |
|||||||||||
|
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
|||||||||||