Procedūra : 2006/2102(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0370/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0370/2006

Debates :

PV 14/11/2006 - 8
CRE 14/11/2006 - 8

Balsojumi :

PV 14/11/2006 - 11.3
CRE 14/11/2006 - 11.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2006)0487

ZIŅOJUMS     
PDF 216kWORD 198k
19.10.2006
PE 374.100v02-00 A6-0370/2006

par Hipotekāro kredītu ES

(2006/2102(INI))

Ekonomikas un monetārā komiteja

Referents: John Purvis

Atzinumu sastādīja(*): Manuel Medina Ortega, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja

(*) Ciešākā sadarbība starp komitejām – Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
  JuridiskāS komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Hipotekāro kredītu ES

(2006/2102(INI))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu par hipotekāro kredītu ES (COM(2005)0327),

 ņemot vērā Balto grāmatu par finanšu pakalpojumu politiku 2005.–2010. gadam (COM(2005)0629),

 ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2005. gada 1. decembra atbildi uz Zaļo grāmatu par hipotekāro kredītu ES,

 ņemot vērā 1989. gada 15. decembra Padomes Otro direktīvu 89/646/EEK par likumu, normatīvo un administratīvo aktu saskaņošanu attiecībā uz kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu, kā arī grozīto direktīvu 77/780/EEK(1),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas par kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu(2) (Direktīva par prasībām attiecībā uz sākumkapitālu) un par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību(3),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/65/EK(4) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 8. jūnija Direktīvu 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū(5),

 ņemot vērā grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patēriņa kredītlīgumiem, ar kuru groza Padomes Direktīvu 93/13/EK (COM(2005)0483),

 ņemot vērā Komisijas grozīto priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dibināšanas brīvību un pakalpojumu brīvu piegādi hipotekāro kredītu jomā (COM(1987)0255),

 ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

 ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu, kā arī Iekšēja tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas un Juridiskās komitejas atzinumus (A6-0370/2006),

A.  tā kā hipotekārie kredīti pārstāv plašu tirgu, kas strauji attīstās, un ir nozīmīga ES ekonomiskās un sociālās struktūras daļa;

B.  tā kā dažas Eiropas Savienības dalībvalstis ir piedzīvojušas nekustamā īpašuma tirgus nebijušu palielināšanos, ar kuru izdevies celtniecībā pārvarēt cikliskumu, tādējādi īstenojot vienu no galvenajiem uzdevumiem, lai panāktu izaugsmi un nodarbinātību ekonomiskās lejupslīdes laikā, ko Eiropa piedzīvoja laikposmā no 2000.–2005. gadam;

C.  tā kā vēsturiski zemās procentu likmes izraisījušas hipotekāro kredītu ņemšanas apjomu ievērojamu pieaugumu, jo īpaši tajās valstīs, kur tie pamatoti uz paļāvību, ko radījusi izaugsme ekonomikā;

D.  tā kā Eiropas patērētāju aizsardzībai ir jābūt sevišķi svarīgai visās likumdošanas darbībās attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, kas lielākajai daļai ES pilsoņu ir vislielākās finansiālās saistības mūžā un kas ilgtermiņā ietekmē viņu dzīves līmeni un finansiālo stabilitāti;

E.  tā kā lielāka pārredzamība attiecībā uz pieejamo hipotekāro kredītu piedāvājumu svarīgākajiem aspektiem ne tikai uzlabos tirgus efektivitāti, bet arī palielinās to ES aizdevumu ņēmēju uzticību, kuri izvērtē hipotekāro kredītu piedāvājumus citās dalībvalstīs, un ļaus viņiem pieņemt apzinātu lēmumu;

F.  tā kā patērētājiem ir vajadzīga piekļuve iespējami pilnīgākai un vienkāršākai informācijai, kas katrā konkrētā gadījumā sniegta standartizētā veidā, lai to būtu iespējams salīdzināt visās dalībvalstīs un līdz ar to patērētāji varētu izmantot izvēles brīvību, ņemot pārrobežu hipotekāro kredītu;

G.  tā kā mērķtiecīgi pasākumi produktu un pakalpojumu klāsta uzlabošanai, plašākai piekļuvei tiem un integrētam finanšu tirgum varētu veicināt tirgus efektivitāti, apjoma un dažādošanas radītus ietaupījumus, samazināt aizņēmumu izmaksas un tādējādi dot labumu Eiropas ekonomikai;

H.  uzskata, ka pārrobežu aizdevumu gadījumos vienlīdzīgas piekļuves izveide klientu kredītu datu bāzēm hipotekāro pakalpojumu sniedzējiem ir nozīmīgs ieguldījums, lai paaugstinātu konkurenci hipotekāro aizdevumu darbības jomā un izveidotu vienotu Eiropas hipotekāro kredītu tirgu;

I.  tā kā integrēts hipotēku tirgus veicinās darba ņēmēju mobilitāti;

J.  tā kā pārsteidzošā kārtā hipotekāro aizdevumu sniedzēji vai patērētāju organizācijas īpaši nepieprasa pārrobežu kreditēšanas attīstību citādā formā kā fizisku dibināšanu atsevišķos nacionālajos tirgos;

K.  tā kā līdz šim būtiski tirgus šķēršļi ir kavējuši pārrobežu hipotekāro kredītu piedāvājuma palielināšanos un šāds pārrobežu piedāvājums veido mazāk nekā 1% no kopējā ES hipotekāro kredītu tirgus;

L.  tā kā vairāki svarīgi jautājumi neietilpst vai tikai daļēji ietilpst Kopienas kompetencē un ir jāņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

M.  tā kā hipotekāro kredītu mākleriem var būt nozīmīga loma, sniedzot profesionālo padomu par hipotekārajiem pakalpojumiem savā tirgū, kā arī citu dalībvalstu tirgū, un šādi sekmējot pārrobežu darbības un darbojoties kā saiknei starp patērētājiem un gan ārvalstu, gan vietējām finanšu iestādēm;

N.  tā kā dažādu juridisku, fiskālu, reglamentējošu un patērētāju aizsardzības apstākļu dēļ starp dalībvalstīm pastāv produktu sortimenta un raksturlielumu, izplatīšanas struktūru, aizdevumu termiņu un finansēšanas mehānismu ievērojamas atšķirības;

O.  tā kā hipotekārā kredīta tirgi ir ļoti sarežģīti, tiesību sistēmas un finansēšanas kultūras, kā arī īpašuma tiesību un zemes reģistru sistēmas, lietu tiesības, kredītlīgumu tiesības, īpašuma novērtēšanas jautājumi, piespiedu pārdošanas procedūras, refinansēšanas tirgi utt. katrā valstī ir ļoti atšķirīgi un vienlaikus pastāv iekšēja saistība starp minētajām jomām;

P.  tā kā joprojām pastāv diskriminējoši nodokļu šķēršļi, kuri kavē vienotā tirgus izmantošanu hipotekārajiem kredītiem un kuri dažos gadījumos ir pat pretrunā ar ES tiesību aktiem;

Q.  tā kā starp hipotekāro tirgu un makroekonomikas politiku, un jo īpaši monetārās politikas vadīšanu pastāv tieša saikne;

R.  tā kā hipotekārā tirgus svārstības var ietekmēt mājokļu jomu un ekonomiskos ciklus un tādējādi radīt sistēmisko risku;

S.  tā kā, lai padarītu ES hipotekāro kredītu tirgu efektīvāku un konkurētspējīgāku, labāk būtu vispirms izvērtēt Komisijas 2001. gada 1. marta Ieteikuma par informāciju, kas mājokļu kredītu piedāvātājiem pirms līguma slēgšanas jāsniedz patērētājiem(6) (Rīcības kodeksa) īstenošanu un efektivitāti, kā arī Eiropas standartizētās informācijas lapas (ESIS) izmantošanu, kuru mērķis ir nodrošināt, lai patērētāji saņem pārredzamu un salīdzināmu informāciju par mājokļu kredītiem;

T.  tā kā šķiet, ka iepriekšminētais Rīcības kodekss dažādās dalībvalstīs ir ieviests atšķirīgā mērā un vispārējā problēma, ka trūkst vienota tiesiskā regulējuma, nav atrisināta,

Ievads

1.  norāda, ka patērētāji gūs labumu no turpmākas un mērķtiecīgas ES hipotekāro kredītu tirgus integrācijas;

2.  uzskata, ka jebkādai rīcībai ES līmenī attiecībā uz Eiropas hipotekāro kredītu tirgu, pirmkārt un galvenokārt, jādod sabiedrībai kā hipotēku aizdevuma ņēmējiem tiešs labums un ka hipotekāro kredītu tirgum ir jābūt pieejamam lielākam skaitam iespējamo aizdevumu ņēmēju, tostarp kredītņēmējiem ar zemu vai nepilnīgu kredītvēsturi, darba ņēmējiem ar darba līgumiem uz noteiktu laiku, kā arī tiem, kuri to ņem pirmo reizi;

3.  atzinīgi vērtē Komisijas plaši veikto apspriešanos un pieprasa, lai pirms visu specifisko priekšlikumu pieņemšanas veiktu rūpīgu ekonomiskās un sociālās ietekmes novērtējumu;

4.  atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējos centienus nodrošināt atbilstību labāka regulējuma prasībām; atgādina Komisijai, ka visiem izdarītajiem secinājumiem vienmēr jābūt plaša konsultāciju procesa rezultātam;

5.  konstatē, ka Zaļajā grāmatā ir minēti daudzi šķēršļi ES vienotam mazumtirdzniecības tirgum hipotekāro kredītu jomā, un prasa Komisijai pievērsties mērķtiecīgiem pasākumiem, kas var dot lielu labumu, veicinot uz tirgu orientētas iniciatīvas, kur tas iespējams;

6.  brīdina Komisiju, ka centieni saskaņot pašus produktus var izraisīt tiesiskas pretrunas un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari;

7.  pieprasa, lai jebkāda ES rīcība netraucētu konkurenci un inovācijas, jo īpaši attiecībā uz produktiem, papildu pakalpojumiem un finansēšanas metodēm;

Rīcības kodekss un pirms līguma slēgšanas sniedzamā informācija

8.  aicina sekmēt to noteikumu saskaņošanu, ar ko reglamentē pirms līguma slēgšanas sniedzamo informāciju, kura aizdevuma ņēmējiem ir vajadzīga, lai pieņemtu apzinātu lēmumu par iespējamo hipotekārā kredīta līgumu;

9.  uzstāj, ka šādai pirms līguma slēgšanas sniegtai informācijai jābūt precīzai un saprotamai, lai patērētājs varētu izdarīt apzinātu izvēli un gūtu iespējami plašu un vispārēju priekšstatu par pieejamiem datiem, kas ir kredīta līguma pamatā; uzsver, ka gadījumā, ja aizdevējs uzņemas iniciatīvu piedāvāt kredītu citā dalībvalstī, šāda informācija aizdevuma ņēmējam jāsniedz iespējami īsā laikā aizdevuma ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajā valodā(-s);

10.  uzskata, ka Rīcības kodekss un Eiropas standartizētā informācijas lapa (ESIS) ir svarīgi, bet nepietiekami līdzekļi, lai pilnībā aizsargātu to pilsoņu ekonomiskās intereses, kuri pārvietojas starp dažādām dalībvalstīm un pērk īpašumu citās dalībvalstīs; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt, ka pašreizējais brīvprātīgais Rīcības kodekss turpmāk būs obligāts;

Finansēšana

11.  uzskata, ka atvērta un atbilstīga vienotā finanšu tirgus attīstība ir galvenā prioritāte, jo tā paaugstinās efektivitāti, dos iespēju starptautiski dažādot kredītrisku, optimizēs finansēšanas apstākļus un kapitāla asignējumus, kā arī samazinās aizņēmumu izmaksas; atzīst nozīmi un iespējas, kādas ir tirgus iniciatīvu ieviešanai šajā nozarē;

12.  norāda, ka vienota sekundārā hipotekārā kredīta tirgus izveidi nevar panākt bez dalībvalstu līgumu noteikumu pakāpeniskas konverģences;

13.  atzinīgi vērtē Hipotekārā finansējuma ekspertu grupas izveidošanu un aicina veikt padziļinātu analīzi attiecībā uz dažādajām valstu normatīvajām un tiesiskajām praksēm, kas ietekmē hipotēkas;

14.  uzskata, ka noteikumi direktīvā par prasībām attiecībā uz sākumkapitālu par segtajām obligācijām un ar hipotēku nodrošinātiem vērtspapīriem paver nozīmīgas finansēšanas iespējas;

15.  ierosina, ka virkni Eiropas hipotēku standarta pakešu varētu tirgot kapitāla tirgos ar kredītvērtējumu saskaņā ar to raksturlielumiem, tādējādi veicinot ar vērtspapīriem nodrošināto hipotēku sekundāro tirgu attīstību;

16.  aicina Komisiju uzlūkot augošo hipotekārā kredīta tirgu saistībā ar šariata likumu un nodrošināt, lai šī tirgus prasības nebūtu izslēgtas no nevienas likumdošanas;

17.  atzīst hipotēku apdrošināšanas svarīgo lomu aizdevēju riska ietekmes samazināšanā un plašāka aizņēmēju loka piekļuves nodrošināšanā;

Mazumtirdzniecība

18.  prasa Komisijai noskaidrot šķēršļus aizdevēju tiesībām uz brīvu pakalpojumu sniegšanu vai dibinājuma brīvību citās dalībvalstīs, un to, vai tiek lietota „vispārēja labuma” klauzula pārrobežu darbības ierobežošanai;

19.  atbalsta Komisijas rīcību sekmēt finanšu pakalpojumu pārrobežu apvienošanos un pārņemšanu, vienlaikus nodrošinot, lai izplatīšanas tīklos tiek ņemtas vērā reģionālo situāciju prasības, tomēr atzīmē, ka pārrobežu apvienošanās un pārņemšana vien nesekmēs tirgus integrāciju šajā nozarē;

20.  uzskata, ka hipotekārā kredīta tirgus atvēršana iestādēm, kas nav kredītiestādes un kas ir pakļautas līdzvērtīgiem uzraudzības noteikumiem, palielinās konkurenci un produktu sortimentu;

21.  atzīst pozitīvo nozīmi, kāda var būt kreditēšanas starpniekiem, piemēram, hipotēku mākleriem, palīdzības sniegšanā klientu piekļuvei konkurētspējīgiem hipotekārajiem kredītiem no vietējiem un ārvalstu aizdevējiem, un prasa Komisijai apspriesties par atbilstīgu normatīvo vidi šādiem operatoriem un sagatavot priekšlikumu;

22.  prasa Komisijai noskaidrot šķēršļus, kas kavē pārskaitīt aizdevumus pāri robežām, un izpētīt Eiropas hipotēkas kā nodrošinājuma instrumenta turpmāko potenciālu, kā arī apsvērt pievienotās garantijas;

23.  prasa Komisijai noskaidrot šķēršļus, kas kavē pārskaitīt aizdevumus pāri robežām, un noteikt pasākumus, lai atvieglotu hipotekāro kredītu pārnesamību;

24.  uzskata, ka visiem ar to saistītajiem priekšlikumiem, ja vajadzīgs, jāpievieno ietekmes novērtējums, kurā iekļauti tiesiskie aspekti līdz ar salīdzinošo tiesību detalizētiem pētījumiem, kā arī ekonomiskie un sociālie aspekti saskaņā ar pieeju, kura atbalstīta norādījumā par ietekmes novērtējumu, ko Konkurences padome apstiprinājusi 2006. gada 29. maijā;

25.  aicina Komisiju dalībvalstīs veicināt anulējamo hipotekāro kredītu un mūža rentes hipotekāro kredītu mehānismu izstrādi, dodot pilnīgas garantijas attiecībā uz publiskumu, pienācīgi ievērojot konfidencialitāti un ietekmi uz vis-à-vis trešām pusēm;

26.  uzskata, ka aizdevēji, ļoti iespējams, uzsāks darbību tirgū, ja valsts likumdošana ļaus viņiem piedāvāt aizdevuma atmaksāšanu pirms termiņa par cenu, kas proporcionāla izdevumiem, vai ļaus dažādot procentu likmes saskaņā ar tirgus apstākļiem un risku; uzskata, ka ierobežojumi šajos aspektos var ietekmēt tirgus attīstību attiecībā uz finansēšanu, jaunām precēm un aizdevumiem augstas riska pakāpes aizdevuma ņēmējiem;

27.  uzskata, ka ES standartā, kurš nosaka maksas apjomu un ikgadējās procentu likmes aprēķinu, jāietver tikai aizdevēja izmaksas un tam jānodrošina izmaksu salīdzināmība ar produktiem, kurus piedāvā citās dalībvalstīs un kuriem ir tāds pats maksājuma termiņš; tomēr uzskata arī, ka kredītņēmēji jau iepriekš būtu jāinformē par jebkādiem citiem attiecīgiem izdevumiem, ja informācija par šādiem izdevumiem ir publiski pieejama, tāda kā informācija par notāra pakalpojumiem un zemes īpašuma reģistrācijas maksu, kā arī par izdevumiem attiecībā uz tiesas procesiem un novērtējumiem; uzskata, ka tad, ja šāda informācija nav publiski pieejama, ir vajadzīga norāde par paredzētām izmaksām;

28.  uzskata, ka aizdevējiem jāspēj sniegt patērētājiem jebkādu citu informāciju, kas saistīta ar darījumiem un tiesiskām saistībām, kuras jāuzņemas kredītņēmējam, piemēram, attiecībā uz maksu par juridiskiem pakalpojumiem, reģistrācijas un administratīvām nodevām, kā arī par apstrādes izmaksām utt.;

29.  uzskata, ka papildus precīzas informācijas sniegšanai par gada procentu likmi, aizdevējam jāsniedz informācija par visu citu veidu apgrūtinājumiem un izmaksām, kas var rasties viņa darbību rezultātā, piemēram, par izdevumiem pieteikuma pārbaudei, saistību maksām, kā arī par līgumsodiem attiecībā uz pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu utt.;

30.  atzīst interneta kā hipotekārā kredīta tirdzniecības līdzekļa iespējas un iesaka Komisijai veikt šo iespēju izpēti;

Juridiskie, fiskālie un saimnieciskie šķēršļi

31.  prasa Komisijai noskaidrot juridiskos un normatīvos šķēršļus, kas kavē visas Eiropas hipotekāro kredītu finanšu tirgus uz tirgu orientētu attīstību;

32.  aicina Komisiju noteikt turpmāko priekšlikumu jomu un ierobežot to līdz hipotekārā kredīta līgumiem un to nodrošinājumiem (nemainīgu maksu par nekustamo īpašumu), lai novērstu pārklāšanos saistībā ar Direktīvu 2005/0483/EK;

33.  aicina Komisiju uzsākt pasākumus, lai nodrošinātu sekundārā hipotekārā tirgus labu darbību un izveidotu tiesisku regulējumu efektīvu portfeļa darījumu veikšanai, precizējot, kādēļ pieejamie refinansēšanas tiesību akti nesniedz vēlamo rezultātu, un ņemot vērā atšķirīgās juridiskās tradīcijas un dažādos nodrošinājuma veidus;

34.  atbalsta Hipotekārā kredīta foruma grupas viedokli, ka hipotekāro kredītu līgumi, uz kuriem attieksies topošā regula par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Romas I regula) (2005/0261(COD)), nav jāpielīdzina tiesību aktiem, kas piemērojami hipotekārajiem aktiem, un ka hipotekāro aktu gadījumā piemēro lex rei sitae;

35.  piekrīt Komisijas viedoklim, ka jautājums par tiesību aktiem, kas piemērojami hipotekāro kredītu līgumiem, ir jāizskata saistībā ar 1980. gada Romas Konvencijas par tiesībām, kas piemērojamas līgumsaistībām, pārskatīšanu;

36.  uzsver visaptverošas un ticamas klientu kredītu datu bāzes nozīmi un prasa Komisijai veicināt pārejas uz vienotu formātu visās dalībvalstīs procesa attīstību;

37.  prasa Komisijai veicināt pārrobežu piekļuvi klientu kredītu datu bāzēm uz nediskriminējošiem pamatiem kā prioritāti, lai veicinātu aizdevēju ienākšanu jaunajos tirgos;

38.  atzīst, ka ir vēlama piekļuve gan pozitīvo, gan negatīvo kredītu datiem, ievērojot attaisnojamu privātuma aizsardzību;

39.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot un pielāgot tiesību aktus, kas reglamentē piespiedu pārdošanas procedūras;

40.  atbalsta Komisijas priekšlikumu progresa ziņojumam par piespiedu pārdošanas procedūru ilgumu un izmaksām;

41.  ierosina profesionālajām vērtētāju struktūrām apvienoties, lai pieņemtu augstas kvalitātes un samērīgus ES kopīgos īpašuma vērtēšanas standartus;

42.  uzsver, ka aizdevējiem ir svarīga atvieglota piekļuve pilnīgai un precīzai informācijai par hipotēku nodrošinājumu un īpašumtiesībām;

43.  pauž atbalstu piekļuves veicināšanai zemes reģistriem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, un visiem centieniem saskaņot šo reģistru informatīvo vērtību ar dalībvalstu pasākumu palīdzību un aicina sekmēt pašreizējās ES Zemes informācijas dienesta (EULIS) sistēmas darbību;

44.  atbalsta rīcību, lai likvidētu diskriminējošus nodokļu šķēršļus, piemēram, atšķirīgo fiskālo režīmu vietējiem un ārzemju aizdevējiem, kā arī valdības nodevas;

45.  prasa Komisijai pārrobežu hipotēku gadījumā apsvērt, kā saskaņot dažādās pieejas hipotekāro procentu nodokļu nomaksai visā Eiropas Savienībā;

Sistēmiskie, makroekonomikas un konsultatīvās uzraudzības jautājumi

46.  prasa Komisijai un ECB uzraudzīt un analizēt iespējamos riskus saistībā ar hipotekāro parādu līmeņu palielināšanos un hipotekāro kredītu, ko finansē no kapitāla tirgiem;

Secinājums

47.  secina, ka ES hipotekārā tirgus turpmāka, labi pārdomāta integrācija var dot labumu patērētājiem un sniegt ieguldījumu ekonomikā;

* *

*

48.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ECB un dalībvalstu valdībām.

(1)

OV L 386, 30.12.1989., 1. lpp.

(2)

OV vēl nav publicēts.

(3)

OV vēl nav publicēts.

(4)

OV L 271, 09.10.2002., 16. lpp.

(5)

OV L 178, 17.7.2000., 1. lpp.

(6)

OV L 69, 10.3.2001., 25. lpp.


PASKAIDROJUMS

HIPOTEKĀRO KREDĪTU TIRGI

Neatmaksātie hipotekārie aizdevumi 2004. gada beigās sasniedza 4.7 miljardus eiro jeb 45 % no ES IKP(1). Pēdējos 5 gados vidējais ikgadējais hipotekāro aizdevumu pieaugums ir bijis 8.5 %. Tas ir finansējis plaukstošu mājokļu tirgu un dažās valstīs atbrīvojis akciju kapitālu, lai finansētu, piemēram, iztrūkumus pensiju nodrošināšanā. Hipotekārā finansēšana ir viena no nozarēm, kurai tiek prognozēta visstraujākā izaugsme nākamajos 15 gados.

Argumenti par labu integrācijai

Starp vairākiem iespējamiem ieguvumiem no ES hipotekāro tirgu ciešākas integrācijas hipotēku aizdevēji un finansētāji varētu realizēt apjomradītus ietaupījumus un dažādošanas iespējas. Tas uzlabotu konkurenci, efektivitāti un patērētāja izvēli, kā arī samazinātu izmaksas. Būtu vairāk izdevību iekļūt mājokļu tirgū tiem cilvēkiem, kuri pašlaik tur nevar iekļūt. Integrētāks ES hipotekārais tirgus varētu uzlabot darbaspēka kustību un pensiju finansēšanu.

Mājas pirkums daudziem cilvēkiem ir lielākais finansiālais ieguldījums viņu dzīvē, un ar to saistītais hipotekārais aizņēmums bieži ir lielākās finansiālās saistības. Hipotekārais parāds ietekmē patērētāja pieprasījumu un vispārējo ekonomiku caur mājsaimniecības izdevumiem. Tādēļ lielāka integrācija varētu ietekmēt ES ekonomiku vispār un līdzsvaru starp mājokļu izdevumiem un citiem patēriņa un ieguldījumu variantiem. Uzlabojot kapitāla efektivitāti un pazeminot kredīta risku, tiek veidota saikne ar Lisabonas stratēģijas ekonomiskajiem un sociālajiem mērķiem.

INTEGRĀCIJAS TRŪKUMS

Zaļajā grāmatā ir pausts viedoklis, ka ES hipotekāro kredītu tirgi ir vāji integrēti, norādot uz pārrobežu aizdevumu trūkumu un atšķirībām dažādos produktos dažādās valstīs. Iepriekšējie centieni ir atvieglojuši banku darbību pāri robežām (piemēram, veidojot filiāles), taču mazumtirdzniecības tirgus integrācija ir ierobežota. Finanšu pakalpojumu rīcības plāns galveno uzmanību velta vairumtirdzniecības tirgiem.

Starp dalībvalstīm pastāv ievērojamas atšķirības, kas atspoguļo dažādos sociālos, kultūras juridiskos un fiskālos apstākļus. Īpašnieku-īrnieku skaita proporcijas ir augstākas dienvidu un austrumu valstīs(2). Hipotekārā kreditēšana jaunajās dalībvalstīs ir relatīvi maza, lai gan šķiet, ka attīstās dinamisks mājokļu tirgus. Neatmaksātais hipotekārais kredīts attiecībā pret IKP (25 ES valstīs) sniedzas no 111 % Nīderlandē līdz 2.3 % Slovēnijā(3).

Londonas Ekonomikas pētījums uzsvēra hipotēku vai mājokļu aizdevumu definīcijas problēmas risināšanu veidā, kas apmierinātu visas dalībvalstis. Dažas valstis definē hipotekāros kredītus kā aizdevumus, ko garantē ar īpašumu, kamēr citas izmanto personīgo galvojumu par garantiju aizdevumam mājokļa iegādei.

Atšķiras produktu klāsts, sadales struktūras, aizdevumu termiņi un finansēšanas mehānismi. Nesavienojami fiskālie noteikumi, kā arī valstu regulatoru papildu reglamentējošās vai piesardzības prasības padara iekļūšanu jaunā tirgū par sarežģītu un dārgu procesu. Turklāt valstu mājokļu tirgi ir attīstījušies ar izteiktām sociālām un kultūras atšķirībām.

FINANSĒJUMS

Pašlaik nepastāv Viseiropas finansējuma tirgus. Tas ir sašķelts dažādu juridisko, nodokļu un reglamentējošo šķēršļu dēļ. Hipotekāros aizdevumus finansē galvenokārt ar mazumtirdzniecības ietaupījumiem. Mazāk nekā 40 % finansē caur kapitāla tirgiem, lai gan pēdējā laikā šis finansēšanas veids ir ievērojami pieaudzis. Zviedrijā un Vācijā ir ievērojami hipotekāro ķīlu zīmju tirgi, un Dānijā hipotekārās iestādes emitē segtās obligācijas par visu hipotekārā aizdevuma vērtību. Ar hipotēkām nodrošināto vērtspapīru (HNV) tirgi ir visstiprākie Nīderlandē, Spānijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Beļģijā, taču nepastāv vairākās valstīs(4).

Finanšu pakalpojumu rīcības plāns (FPRP) ir nodrošinājis labu pamatu dināmiskākai un konkurētspējīgākai Eiropas finanšu pakalpojumu nozarei ar uzlabotiem un mūsdienīgākiem noteikumiem investoru aizsardzībai un pārredzamībai. Eirozona piedāvā valūtas zonu, kurā apmaiņas risks ir izslēgts gan aizņēmējiem, gan aizdevējiem, un kapitāla tirgi ir ātri attīstījušies, lai kļūtu nozīmīgi, elastīgi un likvīdi.

ZAĻĀ GRĀMATA

Zaļā grāmata vērtē tālākas integrācijas iespējamos ieguvumus un koncentrē uzmanību uz četrām galvenajām jomām, kas uzsvērtas Foruma grupas ziņojumā: patērētāju aizsardzība, juridiskie jautājumi( tostarp nodokļu sistēma), nodrošinājums un finansējums.

Komisija ir iecerējusi publicēt Balto grāmatu 2007. gada sākumā, izklāstot savus apspriežu rezultātus un ierosinātos priekšlikumus. Jebkuriem priekšlikumiem ir jābūt virzītiem uz konkurences pastiprināšanu un tirgus efektivitātes paaugstināšanu. Tā neieteiks kādas konkrētas finansēšanas sistēmas, produktus vai iestādes.

REFERENTA VIEDOKLIS

Komitejas darba seminārā 22. februārī noskaidrojās, ka ne nozares, ne patērētāju grupām nav lielas vēlēšanās pēc lielāka pārrobežu hipotekāro kredītu nodrošinājuma. Kredītņēmēji nav ieinteresēti tirgoties ārzemēs vai izdot hipotēku ārzemēs reģistrētam aizdevējam, ja vien viņa produkti netiek atbalstīti vai aizsargāti līdzīgi kā pašmāju tirgū. Aizdevējiem ir maza interese par pārrobežu aizdošanu, kam vajadzīga vietējā tirgus pārzināšana.

Nav arī īstas intereses par kopēju, saskaņojošu direktīvu. Vietējā kultūra un tradīcijas ir palīdzējušas veidot pieejamo produktu veidus valstu tirgos, un patērētāji nevēlas vērienīgu tirgus reformu un katrā ziņā ne patērētāju izvēles iespēju un aizsardzības standartu samazināšanu, ko varētu izraisīt saskaņošana. No nozares viedokļa pilnīga saskaņošana būtu dārga, īpaši tādās jomās kā patērētāju informācija un konsultēšana. Pastāv arī pretestība pret integrācijas pamatošanu uz savstarpēju atzīšanu, nenodrošinot vienādus spēles noteikumus. Pirms 20 gadiem Komisijas priekšlikums par tiesību aktiem, kas izveidotu hipotekāro kredītu brīvu tirgu, balstoties uz savstarpēju atzīšanu, tā arī netika pieņemts domstarpību dēļ Padomē.

Londonas Ekonomikas pārskatā atklāts, ka aizdevēji tomēr ir ieinteresēti paplašināt savu darbību ārzemju tirgos, izmantojot brokeru starpniecību vai nodibinot filiāles vai nodaļas. Taču tehniski šķēršļi attur aizdevējus no vienota tirgus izmantošanas pat šādā veidā.

Jebkurai ES darbībai ir jānes labums sabiedrībai, vai nu tieši kā hipotekāriem aizņēmējiem, vai uzlabojot ekonomiku. Mūsu mērķim ir jābūt tādu apstākļu radīšanai, kas veicina lielāku konkurenci starp aizdevējiem, kuri reģistrēti dažādās dalībvalstīs, lai attīstītu Eiropas hipotekāro kredītu tirgu ar plašu produktu klāstu par konkurētspējīgām cenām. Mums ir jādarbojas uzmanīgi, lai neradītu nelabvēlīgas sekas šai plaukstošajai nozarei. Tikai tad, ja ir stingra pārliecība par reālu uzlabojumu un ja ieguvumi pārsniedz izmaksas, ir jādod priekšroka likumu pieņemšanai. Turpmākie ietekmes novērtējumi būtu tādējādi jāveic par jebkādiem īpašiem pasākumiem, kas tiktu ierosināti nākotnē.

Referents dotu priekšroku mērķtiecīgiem pasākumiem ar mērķi novērst īpašus šķēršļus aizdevējiem, kas ienāk citu ES valstu tirgos. Ja iespējams, pašregulēšanai ir dodama priekšroka attiecībā pret tiesību aktiem, un gan nozare, gan patērētāju grupas ir pilnīgi jāiesaista visās iniciatīvās.

Finansējums

Otrreizējam (sekundāram) hipotekāro vērtspapīru tirgum ir jābūt darbības prioritātei ES līmenī. Vienota finansējuma tirgus sasniegšana dotu ātrus un ievērojamus rezultātus un šķietami tiek plaši atbalstīta. Ir liels finansējuma izaugsmes potenciāls no kapitāla tirgiem jo īpaši dažās dalībvalstīs. Plašāki mērogi, likviditāte, sortiments un sarežģītība dotu lētākus hipotekāros kredītus un elastīgākus un daudzveidīgākus produktus.

Hipotekārās finansēšanas ekspertu grupa ir sākusi darbu un gatavojas sniegt savus secinājumus 2006. gada novembrī. Par vienu no tās uzdevumiem būtu jāizvirza noteikt, kādā mērā valstu tiesību akti traucē Viseiropas finansējuma tirgus izveidei. Segto obligāciju un ar hipotēkām nodrošināto vērtspapīru daudzuma pieaugums pēdējos gados rāda, ka tirgus jau virzās šajā virzienā. Tomēr rīcība ES līmenī varētu stimulēt kapitāla tirgu plašāku izmantošanu. Referents ieteiktu ekspertu grupai izpētīt, kā attīstīt tādas jauktu Eiropas hipotēku standartizētas paketes ar zināmiem parametriem, ko varētu novērtēt un tirgot kapitāla tirgos.

Mazumtirdzniecība

Pašlaik dažās dalībvalstīs tikai „bankas” var aizņemties kapitāla tirgos un/vai piedāvāt hipotekāros produktus. Referents uzskata, ka ir jāliberalizē režīmi, lai atļautu iestādēm, kas nepiesaista noguldījumus, ienākt tirgū. Apvienotajā Karalistē tas sniedza pozitīvu ietekmi uz konkurences līmeni un tirgus komplektību. Ņemot vērā piesardzības apsvērumus, jebkādiem noteikumiem ir jābūt samērīgiem un nediskriminējošiem.

“Eirohipotēka” piedāvā iespēju vājināt saikni starp hipotekāro nodrošinājumu un hipotekārā kredīta līgumu. To varētu attīstīt kā papildu Viseiropas instrumentu, lai veicinātu pārrobežu aizdevumus un nosegtu daudzveidīgus īpašumus. Tās iespējas tādējādi vajadzētu novērtēt dziļāk.

Pirmstermiņa atmaksas noteikumi un maksas dažādās valstīs atšķiras. Noteikumi, kas ierobežo aizdevēja un aizņēmēja brīvību vienoties par noteikumiem un maksu par pirmstermiņa atmaksu, var traucēt konkurenci un kavēt Viseiropas finansējuma tirgus attīstību. Procentu likmju un mainīgo izmaksu ierobežojumi arī ierobežo jaunu produktu attīstību vai aizdošanu augstāka riska grupas aizņēmējiem.

Aizņēmējiem ir jāzina patiesās izmaksas un noteikumi, lai salīdzinātu produktus. Direktīva 2002/65/EK par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu nozīmē, ka piegādātājam ir jāinformē patērētājs par kopējo cenu, kā arī jāinformē par jebkādām papildu izmaksām, ko nemaksā vai uzliek piegādātājs. Nolīgumam par ES standarta gada procentu likmi (GPL) hipotēku kredītiem būtu jābūt prioritātei.

Banku darbība internetā attīstās strauji. Tās loma hipotēkās līdz šim ir bijusi ierobežota, taču tā varētu pieaugt. Tādēļ mums ir jāapzinās jebkādi juridiskie šķēršļi, kas varētu kavēt attīstību nākotnē. Piemēram, elektroniskās tirdzniecības direktīva prasa valsts iestādēm nodrošināt, lai līgumi, kas noslēgti ar elektroniskiem līdzekļiem, ir juridiski efektīvi, taču izslēdz līgumus, kas rada vai nodod tiesības nekustamo īpašumu jomā.

Juridiskie, nodokļu un operatīvie šķēršļi

Ir vajadzīga lielāka skaidrība par tiesību aktiem, kas piemērojami kredītu līgumiem un hipotekārajiem darījumiem. Hipotekāro darījumu gadījumā piemēro lex rei sitae principu, proti, piemēro tās valsts likumus, kurā atrodas īpašums.

Aizdevēji drošāk ienāk tirgū, ja viņiem ir pieejami klientu dati, kā arī labāka piekļuve pilnīgai informācijai par hipotekāro nodrošinājumu un īpašuma tiesībām. Nediskriminējoša piekļuve gan pozitīviem, gan negatīviem klienta kredīta datiem ir jāveicina, nodrošinot turklāt attaisnojamu personas datu aizsardzību.

Kavējumi piespiedu pārdošanas procedūrās rada problēmas aizdevējiem, un tādēļ ir ļoti svarīgi atbalstīt īsākas un lētākas piespiedu pārdošanas procedūras. Progresa ziņojuma sistēmai varētu būt pozitīvs efekts.

Aizdevējiem ir būtisks labas kvalitātes īpašumu novērtējums saskaņā ar konsekventu standartu. Tādēļ kopēju novērtējuma standartu panākšana būtu optimāls risinājums. Atbilstīgās profesionālās struktūras būtu jāiesaista to izstrādāšanā uz visas ES mēroga pamata.

Nodokļu šķēršļi pārrobežu hipotekārajai kreditēšanai ir jāidentificē un jārisina. Galvenās atšķirības te ir hipotekārās peļņas atvilkšana no ienākumiem, ko apliek ar nodokļiem. Ja nevar panākt vienošanos par fundamentāliem jautājumiem, tad vismaz nodokļu atlaides būtu jāattiecina uz hipotekāro likmi, ko maksā aizdevējiem citās dalībvalstīs par īpašumu, kas atrodas primārajā dalībvalstī.

Sistēmiski, makroekonomiski un konsultatīvās uzraudzības jautājumi

Pašreizējais hipotekārās finansēšanas apjoms un vēl jo vairāk tā nākotnes iespējas padara to par ievērojamu faktoru ES ekonomiskajā un sociālajā struktūrā. Ir skaidrs, ka iesaistītajām iestādēm (piemēram, ECB, Komisijai, dalībvalstu valdībām un regulatoriem) ir jākontrolē attīstība, kas varētu radīt sistēmiskas finansiāla vai sociāla rakstura grūtības. Tomēr jebkāds šāds pārskats ir jāorientē, pirmkārt, uz efektīvu tirgu, lai saglabātu vajadzīgo līdzsvaru. Birokrātiska un juridiska iejaukšanās ir jāierobežo līdz būtiskam minimumam.

6.10.2006

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejaS ATZINUMS (*)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Zaļo grāmatu par Hipotekāro kredītu ES

2006/2102(INI))

Atzinumu sagatavoja*: Manuel Medina Ortega

           (*)       Ciešākā sadarbība starp komitejām – Reglamenta 47. pants

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Komisijas Zaļajā grāmatā par hipotekāro kredītu ES (KOM(2005)327) ir izvērtēta to Kopienas tiesību aktu pamatotība, ar kuriem paredz ciešāk integrēt Eiropas hipotekāro kredītu tirgus, lai veicinātu ES izaugsmi, nodarbinātību un konkurētspēju;

B.   tā kā integrētāks hipotekāro kredītu tirgus ļautu lietderīgāk izmantot apjomradītus ietaupījumus, samazināt izmaksas un saskaņā ar galīgo analīzi būtu izdevīgs patērētājiem, kā arī paātrinātu Eiropas ekonomikas attīstību, iezīmējot vēl vienu soli pretī Lisabonas mērķu sasniegšanai;

C.  tā kā atvērts, efektīvs un ciešāk integrēts hipotekāro kredītu tirgus atbilstu aizvien lielākai darbaspēka un pilsoņu mobilitātei iekšējā tirgū;

D.  tā kā Eiropas patērētāju aizsardzībai ir jābūt sevišķi svarīgai visās likumdošanas darbībās attiecībā uz hipotekārajiem kredītiem, kas lielākajai daļai ES pilsoņu ir vislielākās finansiālās saistības mūžā un kas ilgtermiņā ietekmē viņu dzīves līmeni un finansiālo stabilitāti;

E.   tā kā lielāka pārredzamība attiecībā uz pieejamo hipotekāro kredītu piedāvājumu svarīgākajiem aspektiem ne tikai uzlabos tirgus efektivitāti, bet arī palielinās to ES aizdevumu ņēmēju uzticību, kuri izvērtē hipotekāro kredītu piedāvājumus citās dalībvalstīs, un ļaus viņiem pieņemt apzinātu lēmumu;

F.   tā kā patērētājiem ir vajadzīga piekļuve iespējami pilnīgākai un vienkāršākai informācijai, kas katrā konkrētā gadījumā sniegta standartizētā veidā, lai to būtu iespējams salīdzināt dažādās dalībvalstīs un līdz ar to patērētāji varētu izmantot izvēles brīvību, ņemot pārrobežu hipotekāro kredītu;

G.  tā kā joprojām pastāv būtiskas atšķirības dalībvalstu tiesību sistēmās un uzņēmējdarbības kultūrā, jo īpaši attiecībā uz noteikumiem, ar ko reglamentē jomas, uz kurām ES tiesību akti neattiecas, piemēram, izpildes procedūras, tiesību akti īpašuma jomā, zemes reģistri, līgumu noteikumi utt.;

H.  tā kā līdz šim būtiski tirgus šķēršļi ir kavējuši pārrobežu hipotekāro kredītu piedāvājuma palielināšanos un šāds pārrobežu piedāvājums veido mazāk nekā 1% no kopējā ES hipotekāro kredītu tirgus;

I.    tā kā hipotekāro kredītu mākleriem var būt nozīmīga loma, sniedzot profesionālo padomu par hipotekārajiem pakalpojumiem savā tirgū, kā arī citu dalībvalstu tirgū un šādi sekmējot pārrobežu darbības un darbojoties kā saiknei starp patērētājiem un ārvalstu un vietējām finanšu iestādēm;

J.    tā kā, lai padarītu ES hipotekāro kredītu tirgu efektīvāku un konkurētspējīgāku, labāk būtu vispirms izvērtēt Komisijas 2001. gada 1. marta Ieteikuma par informāciju, kas mājokļu kredītu piedāvātājiem pirms līguma slēgšanas jāsniedz patērētājiem(5) (Rīcības kodeksa mājokļu kredītu jomā) īstenošanu un darbību, kā arī Eiropas standartizētās informācijas lapas (ESIS) izmantošanu, kuru mērķis ir nodrošināt, lai patērētāji saņem pārredzamu un salīdzināmu informāciju par mājokļu kredītiem;

K.  tā kā šķiet, ka minētais Rīcības kodekss mājokļu kredītu jomā dažādās dalībvalstīs ir ieviests atšķirīgā mērā un vispārējā problēma, ka trūkst vienota tiesiskā regulējuma, nav atrisināta;

1.   norāda, ka patērētāji gūs labumu no turpmākas un mērķtiecīgas ES hipotekāro kredītu tirgus integrācijas;

2.   piekrīt Komisijas viedoklim, ka jautājums par tiesību aktiem, kas piemērojami hipotekāro kredītu līgumiem, ir jāizskata saistībā ar 1980. gada Romas Konvencijas par tiesībām, kas piemērojamas līgumsaistībām, pārskatīšanu;

3.   aicina Komisiju veikt pasākumus, lai izveidotu funkcionējošu hipotekāro kredītu otrreizējo tirgu un tiesisku sistēmu efektīvai produktu tirdzniecībai, piemēram, reāli atdalot kreditēšanu no nodrošinājuma;

4.   atzinīgi vērtē centienus uzlabot un pielāgot tiesību aktus, kas reglamentē piespiedu pārdošanas procedūras;

5.   aicina sekmēt to noteikumu saskaņošanu, ar ko reglamentē pirms līguma slēgšanas sniedzamo informāciju, kura aizdevuma ņēmējam ir vajadzīga, lai pieņemtu apzinātu lēmumu par hipotekārā kredīta līgumu, ko viņš vai viņa plāno parakstīt;

6.   uzstāj, ka šādai pirms līguma slēgšanas sniegtai informācijai jābūt precīzai un saprotamai, lai patērētājs varētu izdarīt apzinātu izvēli un gūtu iespējami plašu un vispārēju priekšstatu par pieejamiem datiem, kas ir kredīta līguma pamatā; uzsver, ka gadījumā, ja aizdevējs uzņemas iniciatīvu piedāvāt kredītu citā dalībvalstī, šāda informācija aizdevuma ņēmējam jāsniedz iespējami īsā laikā aizdevuma ņēmēja dzīvesvietas dalībvalsts oficiālajā valodā(-s);

7.   uzskata, ka pašreizējais brīvprātīgais Rīcības kodekss mājokļu kredītu jomā un Eiropas standartizētā informācijas lapa (ESIS) ir svarīgi, bet nepietiekami līdzekļi, lai pilnībā aizsargātu to pilsoņu ekonomiskās intereses, kuri pārvietojas starp dažādām dalībvalstīm un pērk īpašumu citās dalībvalstīs; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt, ka brīvprātīgais Rīcības kodekss turpmāk būs obligāts;

8.   brīdina Komisiju, ka centieni saskaņot pašus produktus var izraisīt tiesiskas pretrunas un tādējādi negatīvi ietekmēt nozari;

9.   aicina pieņemt vienotus ES standartus gada procentu likmes aprēķinu bāzes noteikšanai, jo tas ir svarīgākais faktors, lai sniegtu patērētājiem uzticamu hipotekārā kredīta kopējo izmaksu salīdzināšanas iespēju; tomēr pauž viedokli, ka paziņojumā par kopējām izmaksām ir jānorāda tikai tās izmaksas, kas radušās attiecībā uz aizdevuma ņēmēju;

10. uzskata, ka papildus precīzas informācijas sniegšanai par gada procentu likmi, aizdevējam jāsniedz informācija par visu citu viedu apgrūtinājumiem un izmaksām, kas var rasties viņa darbību rezultātā, piemēram, par izdevumiem pieteikuma pārbaudei, saistību maksām, maksu par pilnīgu vai daļēju pirmstermiņa atmaksu utt.;

11. uzskata, ka aizdevējiem jāspēj sniegt patērētājiem jebkādu citu informāciju, kas saistīta ar darījumiem un tiesiskām saistībām, kuras jāuzņemas aizdevuma ņēmējam (notāra maksas, reģistrācijas un administrācijas vai apstrādes nodevas utt.);

12. atzīst, ka jāturpina apsvērt jautājumu par pirmstermiņa atmaksu; aicina Komisiju izstrādāt nākamos priekšlikumus par to, kā uzlabot patērētājiem sniegto informāciju par pirmstermiņa atmaksu un maksu par pirmstermiņa atmaksu;

13. aicina Komisiju izvērtēt, kā varētu palielināt starpnieku (hipotekāro darījumu mākleru) lomu, lai palīdzētu patērētājiem piekļūt precīzai un sīkai informācijai;

14. aicina, veicot visas darbības saistībā ar aizdevuma ņēmēja kredītspējas riska novērtēšanu un šādu datu uzglabāšanu jebkāda veida datu bāzēs, stingri ievērot visus spēkā esošos ES tiesību aktus datu aizsardzības jomā;

15. pauž atbalstu piekļuves veicināšanai zemes reģistriem, ja tas nav pretrunā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, un visiem centieniem saskaņot šo reģistru informatīvo vērtību ar dalībvalstu pasākumu palīdzību un aicina sekmēt pašreizējās ES Zemes informācijas dienesta (EULIS) sistēmas darbību;

16. aicina dalībvalstis diferencēti īstenot nacionālās izpildes procedūras, kas saistītas ar hipotekāro kredītu līgumiem, lai ņemtu vērā patērētāju personiskos un sociālos apstākļus; atbalsta Komisijas ierosinājumu izveidot regulāri atjaunināmu tabulu ar informāciju par piespiedu pārdošanas procedūru izmaksām un ilgumu dalībvalstīs un aicina Komisiju regulāri pārbaudīt šī pasākuma efektivitāti;

17. atzinīgi vērtē Komisijas pašreizējos centienus nodrošināt atbilstību labāka regulējuma prasībām; atgādina Komisijai, ka visiem izdarītajiem secinājumiem vienmēr jābūt plaša konsultāciju procesa rezultātam;

18. aicina Komisiju izvērtēt, kā varētu turpināt saskaņot galvenos hipotekāro kredītu tirgus aspektus, kas ir īpaši svarīgi ES patērētājiem, tostarp vienotus ES standartus gada procentu likmes aprēķinu bāzes noteikšanai un sarakstu ar obligāto informāciju, kura jāiekļauj ikvienā hipotekārā kredīta piedāvājumā potenciālajam aizdevuma ņēmējam.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Zaļā grāmata par Hipotekāro kredītu

Procedūras Nr.

2006/2102(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ECON

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO

18.5.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

18.5.2006

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Manuel Medina Ortega

7.3.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

20.2.2006

18.4.2006

30.5.2006

19.6.2006

11.7.2006

 

13.9.2006

5.10.2006

 

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

5.10.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

-:

0:

33

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Charlotte Cederschiöld, Janelly Fourtou, Evelyne Gebhardt, Malcolm Harbour, Anna Hedh, Kurt Lechner, Arlene McCarthy, Toine Manders, Manuel Medina Ortega, Béatrice Patrie, Zita Pleštinská, Giovanni Rivera, Zuzana Roithová, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Andreas Schwab, József Szájer, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud, Glenis Willmott

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Badia I Cutchet, Simon Coveney, Benoît Hamon, Joel Hasse Ferreira, Filip Andrzej Kaczmarek, Gisela Kallenbach, Syed Kamall, Othmar Karas, Joseph Muscat, Gary Titley, Diana Wallis

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Sharon Bowles, Den Dover, Harald Ettl, John Purvis

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

(1)

Eiropas Hipotēku federācijas preses relīze, 12/10/05.

(2)

Eiropas Hipotēku federācijas preses relīze, 12/10/05.

(3)

Turpat.

(4)

London Economics pētījums, 2005. augusts.

(5)

OV L 69, 10.3.2001., 25. lpp.


JuridiskāS komitejaS ATZINUMS (4.10.2006)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par Hipotekāro kredītu ES (Zaļā grāmata)

(2006/2102(INI))

Atzinumu sagatavoja: Kurt Lechner

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā hipotekārā kredīta tirgi ir ļoti sarežģīti, tiesību sistēmas un finansēšanas kultūras, kā arī īpašuma tiesību un zemes reģistru sistēmas, lietu tiesības, kredītlīgumu tiesības, īpašuma novērtēšanas jautājumi, piespiedu pārdošanas procedūras, refinansēšanas tirgi utt. katrā valstī ir ļoti atšķirīgi un vienlaikus pastāv iekšēja saistība starp minētajām jomām;

B.  tā kā vairāki svarīgi jautājumi neietilpst vai tikai daļēji ietilpst Kopienas kompetencē un ir jāņem vērā subsidiaritātes un proporcionalitātes princips;

C. tā kā izolētu noteikumu rezultātā var rasties traucējumi valsts noteiktajā kopējā sistēmā;

D. tā kā valsts līmenī var labāk nodrošināt augsta līmeņa elastību likumdošanas jomā attiecībā uz hipotekārā kredīta tirgu,

1.  atzinīgi vērtē to, ka Komisija Zaļajā grāmatā ir izvirzījusi jautājumu, vai ir jāveic pasākumi likumdošanas jomā un kādā apjomā tos var veikt;

2.  uzskata, ka rīcības kodekss pašreiz nav jāaizvieto ar saistošiem ES tiesību aktiem;

3.  uzskata, ka ES noteikumi par pienākumu sniegt informāciju un konsultēt patērētāju nav piemēroti atšķirīgo kredītvajadzību dēļ;

4.  uzskata, ka tiesību aktu par priekšlaicīgu atmaksāšanu pielāgošana negatīvi ietekmē produktu daudzveidību un neatbilst patērētāja interesēm;

5.  atbalsta tiesību aktus par efektīvo gada procentu likmi;

6.  atbalsta uzskatu, ka 1980. gada Romas konvencijas pārstrādātajā versijā par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, ir jāiekļauj jautājums par likumu, kas piemērojams attiecībā uz hipotekāro kredītu;

7.  atzinīgi vērtē centienus uzlabot un pielāgot tiesību aktus par piespiedu pārdošanas procedūru;

8.  atbalsta centienus veicināt pieejamību zemes reģistriem, ja tas nav pretrunā ar tiesību aktiem;

9.   aicina Komisiju uzsākt pasākumus, lai nodrošinātu sekundārā hipotekārā tirgus labu darbību un izveidotu tiesisku regulējumu efektīvu portfeļa darījumu veikšanai, precizējot, kādēļ pieejamie refinansēšanas tiesību akti nesniedz vēlamo rezultātu un ņemot vērā atšķirīgās juridiskās tradīcijas un dažādos nodrošinājuma veidus.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Hipotekārais kredīts ES (Zaļā grāmata)

Procedūras Nr.

2006/2102(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ECON

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

JURI
18.5.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Kurt Lechner
30.1.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

21.6.2006

12.9.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

3.10.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

20

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Berger, Rosa Díez González, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Piia-Noora Kauppi, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Hans-Peter Mayer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Andrzej Jan Szejna, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jean-Paul Gauzès, Luis de Grandes Pascual, Kurt Lechner, Toine Manders, Marie Panayotopoulos-Cassiotou

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...


PROCEDŪRA

Virsraksts

Hipotekārais kredīts ES

Procedūras numurs

2006/2102(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ECON

Datums, kad paziņoja plenārsēdē (45. pants)

18.5.2006

Datums, kad paziņoja plenārsēdē (39. pants)

 

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL
18.5.2006

IMCO
18.5.2006

JURI
18.5.2006

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

EMPL
14.9.2005

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

IMCO
18.5.2006

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

John Purvis

5.9.2005

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

18.4.2006

20.5.2006

12.9.2006

 

 

Pieņemšanas datums

10.10.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

41

1

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, David Casa, Jan Christian Ehler, Jonathan Evans, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Maria Assunta Gottardi, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Sahra Wagenknecht

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Katerina Batzeli, Harald Ettl, Ona Juknevičienė, Werner Langen, Alain Lipietz, Baroness Sarah Ludford, Charles Tannock, Corien Wortmann-Kool

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Christopher Heaton-Harris, Luis Herrero-Tejedor

Iesniegšanas datums

19.10.2006

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika