ZIŅOJUMS ar ieteikumiem Komisijai par noilguma termiņiem pārrobežu strīdos attiecībā uz personu traumām un nāves gadījumiem
23.11.2006 - (2006/2014(INI))
Juridiskā komiteja
Referente: Diana Wallis
(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
ar ieteikumiem Komisijai par noilguma termiņiem pārrobežu strīdos attiecībā uz personu traumām un nāves gadījumiem
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā EK līguma 192. panta otro ievilkumu,
– ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,
– ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6‑0405/2006),
A. tā kā Eiropā ir atšķirības attiecībā uz noilguma termiņu, kā arī uz noilguma termiņa sākšanos, datumu, kad kļuvis zināms par cietušo personu, iespēju pārtraukt vai izbeigt termiņu, liecību sniegšanu un aizstāvības apgalvojumu par noilguma termiņa izbeigšanos;
B. tā kā šādas atšķirības negadījumos cietušajiem var izraisīt nevēlamas sekas pārrobežu tiesas procesos, radot cietušo personu ceļā šķēršļus, viņiem izmantojot savas tiesības citas dalībvalsts teritorijā un dažos gadījumos varbūtēji arī savā valstī, kad viņiem jāpakļaujas citas valsts tiesību aktiem;
C. tā kā attiecībā uz pārrobežu negadījumiem it īpaši izraisās šādas problēmas, proti, dažās valstīs nav nodrošināta jebkāda speciāla aizsardzība nepilngadīgajiem un personām ar invaliditāti attiecībā uz noilguma termiņa sākšanos, kā rezultātā viņi var zaudēt tās tiesības uz kompensāciju, kuras viņiem būtu saglabātas, ja viņi būtu cietuši nelaimes gadījumā citā dalībvalstī, nevis savējā; dažās valstīs vienīgais veids, kā pārtraukt noilguma termiņu, ir tiesvedības uzsākšana un procesa virzīšana: pārrobežu tiesas prāvās šāda pieeja var izraisīt problēmas, jo sarunas būs nepieciešamas ilgāku laiku, un nespēja pārtraukt noilguma termiņu cietušajam var radīt nelabvēlīgu situāciju, jo viņam nāksies maksāt ievērojamas summas agrīnajā posmā, uzsākot tiesvedību un virzot procesu, pirms nav bijis iespējams pabeigt sarunas;
D. tā kā, ņemot vērā atšķirības attiecībā uz noilguma termiņu pārrobežu negadījumos, kad personas guvušas traumas, būtu atbilstīgi noteikt dažus principus, kuri attiektos uz būtiskākajiem jautājumiem;
E. tā kā ir pienācīgi izpildīts Reglamenta 39. panta 2. punkta nosacījums, ka neviens šāda veida priekšlikums netiek gatavots,
1. aicina Komisiju veikt izpēti par to, kāda ir pastāvošo atšķirīgo noilguma termiņu ietekme uz iekšējo tirgu un īpaši uz iedzīvotājiem, kuru brīvības ir noteiktas Līgumā. Šim pētījumam īpaši ir jānoskaidro to pārrobežu negadījumu skaits, kuros cietušas personas, un jānovērtē jebkādas grūtības un/vai problēmas, kas radušās cietušajai pusei noilguma termiņu atšķirību dēļ, ņemot vērā B apsvērumā minētos gadījumus;
2. aicina Komisiju izstrādāt ziņojumu par noilguma termiņiem, balstoties uz pētījuma novērtējumu, īpaši pievēršot uzmanību iespējamām izvēlēm, sākot ar noilguma termiņu ierobežotu saskaņošanu un beidzot ar kolīzijas normu piemērošanu;
3. aicina Komisiju attiecīgā gadījumā, balstoties uz atbilstīgi 1. punktam veiktās izpētes rezultātiem, un pēc apspriešanās ar Parlamentu iesniegt Parlamentam likumdošanas priekšlikumu saskaņā ar EK Līguma 65. panta c) apakšpunktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu par noilguma termiņu attiecībā uz personu prasībām traumu un nāves gadījumos pārrobežu tiesas procesos ar šādiem detalizētiem ieteikumiem;
4. apstiprina, ka šie ieteikumi ievēro subsidiaritātes principu un pilsoņu pamattiesības; aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, vai ir stingri ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes apsvērumi; īpaša vērība ir jāpievērš, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīts tāds normatīvā regulējuma veids, kas vismazāk iejaucas sistēmā, un lai izpētītu, vai, piemēram, problēmu varētu labāk atrisināt, ieviešot izcelsmes valsts principu;
5. uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nedrīkst būt finansiāla ietekme;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pievienotos detalizētos ieteikumus Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.
REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS:
DETALIZĒTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU
1. ieteikums (par piedāvātā instrumenta veidu un darbības jomu)
Parlaments uzskata, ka noilguma termiņu reglamentējošie principi ir jānosaka atbilstīgā formā, ciktāl tas ir Kopienas juridiskajā kompetencē šajā jomā saistībā ar prasībām par kaitējuma atlīdzību,
- kas radusies saistībā ar personas gūto traumu vai šādas traumas rezultātā,
- ko cēluši cietušā mantinieki vai
- ko cēlusi cita persona, ja cietušais guvis traumas vai ir iestājusies cietušā nāve,
ja tiesvedībā iesaistīto dalībnieku pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir dažādās dalībvalstīs vai ja kāda dalībnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir ārpuskopienas valstī, vai ja iespējama izvēle starp dažādu valstu likumiem.
2. ieteikums (par piedāvātā instrumenta obligāto saturu)
Noilguma termiņš, tā aprēķināšana, sākšanās datums, apturēšana un pārtraukšana
- Ir jānosaka vispārējs 4 gadu noilguma termiņš neatkarīgi no saistības rakstura, prasības iemesla vai atbildētāja personības, izņemot gadījumus, ja valsts atbilstošajā prasību tiesiskajā regulējumā ir paredzēts ilgāks termiņš, un tādā gadījumā prasības iesniedzēja pienākums ir apliecināt šāda ilgāka termiņa esamību. Noilguma termiņam prasību izpildei par kaitējuma atlīdzību, kā noteikts galīgajā spriedumā vai šķīrējtiesas nolēmumā, ir jābūt 10 gadiem. Noilguma termiņš netiek piemērots kaitējuma atlīdzībai, kas radies teroristiskas darbības, spīdzināšanas vai verdzības rezultātā.
- Noilguma termiņam ir jābeidzas termiņa pēdējās dienas pēdējā brīdī; tas ir jāaprēķina saskaņā ar tās dalībvalsts pieņemto kalendāru, kurā prasītājs uzsāk tiesvedību; netiek ieskaitīta diena, kad radies iemesls prasības celšanai. Ja noilguma termiņš tiek pagarināts, nākošais noilguma termiņš ir jāaprēķina no iepriekšējā noilguma termiņa beigu datuma.
- Noilguma termiņam ir jāsākas:
(1) no dienas, kad radies iemesls prasības celšanai saistībā ar personas gūto traumu vai no dienas, kad (faktiski vai izsecinot) ir kļuvis zināms par cietušo (ja tas noskaidrots vēlāk);
(2) gadījumā, ja prasību iesniedz mantinieki, – no dienas, kad iestājusies cietušā nāve, vai no datuma, kad (faktiski vai izsecinot) ir kļuvis zināms par mantiniekiem vai mantojumu (ja tas noskaidrots vēlāk);
(3) gadījumā, ja prasību ceļ pastarpināti cietušie, – dienā, kad iestājusies cietušā nāve, vai dienā, kad (faktiski vai izsecinot) ir kļuvis zināms (ja tas noskaidrots vēlāk) par pastarpināti cietušo (nāves gadījumi), vai dienā, kad radies iemesls prasības celšanai, vai dienā, kad (faktiski vai izsecinot) ir kļuvis zināms (ja noskaidrots vēlāk) par cietušo personu (nav bojāgājušo).
- Noilguma termiņš ir jāaptur, ja atbildētājs tīši, negodīgi, nepamatoti vai kļūdas dēļ ir slēpis faktus vai pierādījumus, kuru rezultātā iestājas atbildētāja atbildība. Noilguma termiņš ir jāaptur arī uz attiecīgu krimināllietu/izmeklēšanas laiku, kā arī tad, ja turpinās saskaņā ar Ceturto sauszemes transporta apdrošināšanas direktīvu iesniegta lūguma/prasības izskatīšana.
- Noilguma termiņš ir jāpārtrauc, uzsākot tiesvedību; ja prasītājs ir darījis atbildētājam zināmu savu nodomu sākt ārpustiesas procedūru; ja prasītājs ir darījis atbildētājam zināmu savu nodomu sākt sarunas; ja prasītājs ir darījis atbildētājam zināmu, ka ceļ prasību par kaitējuma atlīdzību.
Atbilstīgi noteikumi ir jāiekļauj attiecībā uz prasību ierobežošanu, tiesas rīcības brīvību, piemērojot noilgumu, sekmīgi ierobežotas prasības ietekmi, kā arī vairākiem prasītājiem un/vai atbildētājiem.
Turklāt ir jāprasa dalībvalstīm izveidot valsts informācijas centrus, lai reģistrētu visus kriminālizmeklēšanas gadījumus un nepabeigtas tiesvedības, kurās tiek izskatītas cietušo ārvalstnieku lietas, un lai rakstveidā atbildētu uz pamatotiem lūgumiem, ko iesnieguši cietušie ārvalstnieki vai citas personas viņu vārdā, sniegt informāciju.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Ziņojums ar ieteikumiem Komisijai par noilguma termiņiem pārrobežu strīdos attiecībā uz personu traumām un nāves gadījumiem |
|||||||||||
Procedūras numurs |
||||||||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
JURI |
|||||||||||
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu (45. pants) |
19.1.2006 |
|||||||||||
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu (39. pants) |
19.1.2006 |
|||||||||||
Komiteja(s), kurai(-ām) lūgts sniegt |
|
|
|
|
|
|||||||
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
|
|||||||
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
|||||||
Referents(-i) |
Diana Wallis 12.12.2005 |
|
||||||||||
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
||||||||||
Izskatīšana komitejā |
23.2.2006 |
21.3.2006 |
3.5.2006 |
30.5.2006 |
21.11.2006 |
|||||||
Pieņemšanas datums |
21.11.2006 |
|||||||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
20 0 0 |
||||||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Maria Berger, Carlo Casini, Rosa Díez González, Giuseppe Gargani, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Achille Occhetto, Aloyzas Sakalas, Gabriele Stauner, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina |
|||||||||||
Aizstājējs(-a,-i,-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Nicole Fontaine, Jean-Paul Gauzès, Othmar Karas, Eva Lichtenberger, Arlene McCarthy, Manuel Medina Ortega |
|||||||||||
Aizstājējs(-a, -i, -as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Sharon Bowles, Albert Deß, Ewa Klamt |
|||||||||||
Iesniegšanas datums |
23.11.2006 |
|||||||||||
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
|||||||||||