Procedūra : 2006/2014(INL)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0405/2006

Iesniegtie teksti :

A6-0405/2006

Debates :

PV 31/01/2007 - 22
CRE 31/01/2007 - 22

Balsojumi :

PV 01/02/2007 - 7.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0020

ZIŅOJUMS     
PDF 150kWORD 90k
23.11.2006
PE 367.972v04-00 A6-0405/2006

ar ieteikumiem Komisijai par noilguma termiņiem pārrobežu strīdos attiecībā uz personu traumām un nāves gadījumiem

(2006/2014(INI))

Juridiskā komiteja

Referente: Diana Wallis

(Iniciatīva – Reglamenta 39. pants)

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
 REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS:
 DETALIZĒTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

ar ieteikumiem Komisijai par noilguma termiņiem pārrobežu strīdos attiecībā uz personu traumām un nāves gadījumiem

(2006/2014(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā EK līguma 192. panta otro ievilkumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 39. un 45. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu (A6‑0405/2006),

A. tā kā Eiropā ir atšķirības attiecībā uz noilguma termiņu, kā arī uz noilguma termiņa sākšanos, datumu, kad kļuvis zināms par cietušo personu, iespēju pārtraukt vai izbeigt termiņu, liecību sniegšanu un aizstāvības apgalvojumu par noilguma termiņa izbeigšanos;

B.  tā kā šādas atšķirības negadījumos cietušajiem var izraisīt nevēlamas sekas pārrobežu tiesas procesos, radot cietušo personu ceļā šķēršļus, viņiem izmantojot savas tiesības citas dalībvalsts teritorijā un dažos gadījumos varbūtēji arī savā valstī, kad viņiem jāpakļaujas citas valsts tiesību aktiem;

C. tā kā attiecībā uz pārrobežu negadījumiem it īpaši izraisās šādas problēmas, proti, dažās valstīs nav nodrošināta jebkāda speciāla aizsardzība nepilngadīgajiem un personām ar invaliditāti attiecībā uz noilguma termiņa sākšanos, kā rezultātā viņi var zaudēt tās tiesības uz kompensāciju, kuras viņiem būtu saglabātas, ja viņi būtu cietuši nelaimes gadījumā citā dalībvalstī, nevis savējā; dažās valstīs vienīgais veids, kā pārtraukt noilguma termiņu, ir tiesvedības uzsākšana un procesa virzīšana: pārrobežu tiesas prāvās šāda pieeja var izraisīt problēmas, jo sarunas būs nepieciešamas ilgāku laiku, un nespēja pārtraukt noilguma termiņu cietušajam var radīt nelabvēlīgu situāciju, jo viņam nāksies maksāt ievērojamas summas agrīnajā posmā, uzsākot tiesvedību un virzot procesu, pirms nav bijis iespējams pabeigt sarunas;

D. tā kā, ņemot vērā atšķirības attiecībā uz noilguma termiņu pārrobežu negadījumos, kad personas guvušas traumas, būtu atbilstīgi noteikt dažus principus, kuri attiektos uz būtiskākajiem jautājumiem;

E.  tā kā ir pienācīgi izpildīts Reglamenta 39. panta 2. punkta nosacījums, ka neviens šāda veida priekšlikums netiek gatavots,

1.  aicina Komisiju veikt izpēti par to, kāda ir pastāvošo atšķirīgo noilguma termiņu ietekme uz iekšējo tirgu un īpaši uz iedzīvotājiem, kuru brīvības ir noteiktas Līgumā. Šim pētījumam īpaši ir jānoskaidro to pārrobežu negadījumu skaits, kuros cietušas personas, un jānovērtē jebkādas grūtības un/vai problēmas, kas radušās cietušajai pusei noilguma termiņu atšķirību dēļ, ņemot vērā B apsvērumā minētos gadījumus;

2.  aicina Komisiju izstrādāt ziņojumu par noilguma termiņiem, balstoties uz pētījuma novērtējumu, īpaši pievēršot uzmanību iespējamām izvēlēm, sākot ar noilguma termiņu ierobežotu saskaņošanu un beidzot ar kolīzijas normu piemērošanu;

3.  aicina Komisiju attiecīgā gadījumā, balstoties uz atbilstīgi 1. punktam veiktās izpētes rezultātiem, un pēc apspriešanās ar Parlamentu iesniegt Parlamentam likumdošanas priekšlikumu saskaņā ar EK Līguma 65. panta c) apakšpunktu un 67. panta 5. punkta otro ievilkumu par noilguma termiņu attiecībā uz personu prasībām traumu un nāves gadījumos pārrobežu tiesas procesos ar šādiem detalizētiem ieteikumiem;

4. apstiprina, ka šie ieteikumi ievēro subsidiaritātes principu un pilsoņu pamattiesības; aicina Komisiju rūpīgi pārbaudīt, vai ir stingri ievērots subsidiaritātes princips un proporcionalitātes apsvērumi; īpaša vērība ir jāpievērš, lai nodrošinātu, ka tiek atlasīts tāds normatīvā regulējuma veids, kas vismazāk iejaucas sistēmā, un lai izpētītu, vai, piemēram, problēmu varētu labāk atrisināt, ieviešot izcelsmes valsts principu;

5.  uzskata, ka pieprasītajam priekšlikumam nedrīkst būt finansiāla ietekme;

6.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju un pievienotos detalizētos ieteikumus Komisijai, Padomei un dalībvalstu parlamentiem un valdībām.


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMA PIELIKUMS:

DETALIZĒTI IETEIKUMI PAR PIEPRASĪTĀ PRIEKŠLIKUMA SATURU

1. ieteikums (par piedāvātā instrumenta veidu un darbības jomu)

Parlaments uzskata, ka noilguma termiņu reglamentējošie principi ir jānosaka atbilstīgā formā, ciktāl tas ir Kopienas juridiskajā kompetencē šajā jomā saistībā ar prasībām par kaitējuma atlīdzību,

-    kas radusies saistībā ar personas gūto traumu vai šādas traumas rezultātā,

-    ko cēluši cietušā mantinieki vai

-    ko cēlusi cita persona, ja cietušais guvis traumas vai ir iestājusies cietušā nāve,

ja tiesvedībā iesaistīto dalībnieku pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir dažādās dalībvalstīs vai ja kāda dalībnieka pastāvīgā dzīvesvieta vai domicils ir ārpuskopienas valstī, vai ja iespējama izvēle starp dažādu valstu likumiem.

2. ieteikums (par piedāvātā instrumenta obligāto saturu)

Noilguma termiņš, tā aprēķināšana, sākšanās datums, apturēšana un pārtraukšana

-    Ir jānosaka vispārējs 4 gadu noilguma termiņš neatkarīgi no saistības rakstura, prasības iemesla vai atbildētāja personības, izņemot gadījumus, ja valsts atbilstošajā prasību tiesiskajā regulējumā ir paredzēts ilgāks termiņš, un tādā gadījumā prasības iesniedzēja pienākums ir apliecināt šāda ilgāka termiņa esamību. Noilguma termiņam prasību izpildei par kaitējuma atlīdzību, kā noteikts galīgajā spriedumā vai šķīrējtiesas nolēmumā, ir jābūt 10 gadiem. Noilguma termiņš netiek piemērots kaitējuma atlīdzībai, kas radies teroristiskas darbības, spīdzināšanas vai verdzības rezultātā.

-    Noilguma termiņam ir jābeidzas termiņa pēdējās dienas pēdējā brīdī; tas ir jāaprēķina saskaņā ar tās dalībvalsts pieņemto kalendāru, kurā prasītājs uzsāk tiesvedību; netiek ieskaitīta diena, kad radies iemesls prasības celšanai. Ja noilguma termiņš tiek pagarināts, nākošais noilguma termiņš ir jāaprēķina no iepriekšējā noilguma termiņa beigu datuma.

-    Noilguma termiņam ir jāsākas:

(1)     no dienas, kad radies iemesls prasības celšanai saistībā ar personas gūto traumu vai no dienas, kad (faktiski vai izsecinot) ir kļuvis zināms par cietušo (ja tas noskaidrots vēlāk);

(2)     gadījumā, ja prasību iesniedz mantinieki, – no dienas, kad iestājusies cietušā nāve, vai no datuma, kad (faktiski vai izsecinot) ir kļuvis zināms par mantiniekiem vai mantojumu (ja tas noskaidrots vēlāk);

(3)     gadījumā, ja prasību ceļ pastarpināti cietušie, – dienā, kad iestājusies cietušā nāve, vai dienā, kad (faktiski vai izsecinot) ir kļuvis zināms (ja tas noskaidrots vēlāk) par pastarpināti cietušo (nāves gadījumi), vai dienā, kad radies iemesls prasības celšanai, vai dienā, kad (faktiski vai izsecinot) ir kļuvis zināms (ja noskaidrots vēlāk) par cietušo personu (nav bojāgājušo).

-    Noilguma termiņš ir jāaptur, ja atbildētājs tīši, negodīgi, nepamatoti vai kļūdas dēļ ir slēpis faktus vai pierādījumus, kuru rezultātā iestājas atbildētāja atbildība. Noilguma termiņš ir jāaptur arī uz attiecīgu krimināllietu/izmeklēšanas laiku, kā arī tad, ja turpinās saskaņā ar Ceturto sauszemes transporta apdrošināšanas direktīvu iesniegta lūguma/prasības izskatīšana.

-    Noilguma termiņš ir jāpārtrauc, uzsākot tiesvedību; ja prasītājs ir darījis atbildētājam zināmu savu nodomu sākt ārpustiesas procedūru; ja prasītājs ir darījis atbildētājam zināmu savu nodomu sākt sarunas; ja prasītājs ir darījis atbildētājam zināmu, ka ceļ prasību par kaitējuma atlīdzību.

Atbilstīgi noteikumi ir jāiekļauj attiecībā uz prasību ierobežošanu, tiesas rīcības brīvību, piemērojot noilgumu, sekmīgi ierobežotas prasības ietekmi, kā arī vairākiem prasītājiem un/vai atbildētājiem.

Turklāt ir jāprasa dalībvalstīm izveidot valsts informācijas centrus, lai reģistrētu visus kriminālizmeklēšanas gadījumus un nepabeigtas tiesvedības, kurās tiek izskatītas cietušo ārvalstnieku lietas, un lai rakstveidā atbildētu uz pamatotiem lūgumiem, ko iesnieguši cietušie ārvalstnieki vai citas personas viņu vārdā, sniegt informāciju.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Ziņojums ar ieteikumiem Komisijai par noilguma termiņiem pārrobežu strīdos attiecībā uz personu traumām un nāves gadījumiem

Procedūras numurs

2006/2014(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

JURI

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu (45. pants)

19.1.2006

Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu (39. pants)

19.1.2006

Komiteja(s), kurai(-ām) lūgts sniegt
atzinumu

  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

 

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-i)
  Iecelšanas datums

Diana Wallis

12.12.2005

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

23.2.2006

21.3.2006

3.5.2006

30.5.2006

21.11.2006

Pieņemšanas datums

21.11.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

20

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Maria Berger, Carlo Casini, Rosa Díez González, Giuseppe Gargani, Klaus-Heiner Lehne, Antonio López-Istúriz White, Achille Occhetto, Aloyzas Sakalas, Gabriele Stauner, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina

Aizstājējs(-a,-i,-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Nicole Fontaine, Jean-Paul Gauzès, Othmar Karas, Eva Lichtenberger, Arlene McCarthy, Manuel Medina Ortega

Aizstājējs(-a, -i, -as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Sharon Bowles, Albert Deß, Ewa Klamt

Iesniegšanas datums

23.11.2006

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

Juridisks paziņojums - Privātuma politika