ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā
23.11.2006 - (COM(2006)0273 – C6‑0199/2006 –2006/0098 (CNS)) - *
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referente: Ilda Figueiredo
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā
(COM(2006)0273 – C6‑0199/2006 –2006/0098 (CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0273)[1],
– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6‑0199/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0409/2006),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa uzsākt saskaņošanas procedūru, kas paredzēta 1975. gada 4. marta Kopīgajā deklarācijā, ja Padome ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
5. prasa Padomei vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 8.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(8.a) Trūkst informācijas par dzīvnieku atsevišķu slimību izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmu rezultātiem dažādās dalībvalstīs. |
Grozījums Nr. 2 8.B APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(8.b) Dažādās dalībvalstīs un pat kaimiņvalstīs atšķiras pieejas un veidi, kā tikt galā ar atsevišķām slimībām, un tas var ietekmēt pieņemto pasākumu efektivitāti. |
Grozījums Nr. 3 8.C APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(8.c) Īpaša uzmanība jāpievērš ārkārtas situācijām, kurās ir nepieciešama ļoti lielu finanšu resursu pēkšņa un neparedzēta izmaksa. |
Grozījums Nr. 4 1. PANTA 2. PUNKTS 16. panta aa) apakšpunkts (jauns) (Lēmums 90/424/EEK) | |
|
|
aa) atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir izplatīt labu praksi un mudināt divas vai vairākas dalībvalstis vai pierobežas apgabalus iesniegt kopīgas programmas visos gadījumos, kad tas ir nozīmīgi dzīvnieku lipīgo slimību, tostarp zoonožu, kontrolei, izskaušanai un uzraudzībai; |
.Grozījums Nr. 5 1. PANTA 4. PUNKTS 24. panta 1. punkta 2. daļa (Lēmums 90/424/EEK) | |
|
Pielikumā ietverto sarakstu var grozīt saskaņā ar 41. pantā noteikto procedūru, īpaši attiecībā uz jaunām dzīvnieku slimībām, kas rada apdraudējumu dzīvnieku veselībai un netieši arī sabiedrības veselībai. |
Pielikumā ietverto sarakstu var atjaunināt tikai saskaņā ar īpašu Eiropas Parlamenta un Padomes atzinumu. Izņēmuma gadījumā to var grozīt saskaņā ar 41. pantā noteikto procedūru, ja ir jaunas dzīvnieku slimības, kas rada apdraudējumu dzīvnieku veselībai un netieši arī sabiedrības veselībai. |
Pamatojums | |
Lēmuma pieņemšanai par slimību svītrošanu no saraksta jāpaliek Padomes un Eiropas Parlamenta kompetencē. | |
Grozījums Nr. 6 1. PANTA 4. PUNKTS 24. panta 1. punkta 2.a daļa (jauna) (Lēmums 90/424/EEK) | |
|
|
Tomēr dalībvalstis atkarībā no savas konkrētās situācijas var iesniegt valsts programmas, kuras finansēs Eiropas Savienība, lai kontrolētu, izskaustu un uzraudzītu dzīvnieku lipīgās slimības un zoonozes. |
Grozījums Nr. 7 1. PANTA 4. PUNKTS 24. panta 2. punkta 1. daļa (Lēmums 90/424/EEK) | |
|
Katru gadu vēlākais līdz 31. martam dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ikgadējās vai daudzgadējās programmas, ko uzsāk nākamajā gadā, kurā tās vēlas saņemt finansiālu atbalstu no Kopienas. |
Katru gadu vēlākais līdz 30. aprīlim dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai ikgadējās vai daudzgadējās programmas, ko uzsāk nākamajā gadā, kurā tās vēlas saņemt finansiālu atbalstu no Kopienas. |
Grozījums Nr. 8 1. PANTA 4. PUNKTS 24. panta 2. punkta 2. daļa (Lēmums 90/424/EEK) | |
|
Programmas, kas iesniegtas pēc 31. marta, nākamajā gadā netiks finansētas. |
Programmas, kas iesniegtas pēc 30. aprīļa, nākamajā gadā netiks finansētas. |
Pamatojums | |
. | |
Jābūt iespējai dalībvalstīm atkarībā no konkrētas valsts vajadzībām izstrādāt un iesniegt valsts programmas, kurās valstij tomēr ir tieši jānorāda, ka Eiropas Savienība līdzfinansēs šīs programmas. | |
Grozījums Nr. 9
1. PANTA 5. PUNKTS
26. panta 1.a daļa (jauna) (Lēmums 90/424/EEK)
|
|
Ārkārtas situācijas, kurās ir nepieciešama ļoti lielu finanšu resursu pēkšņa un neparedzēta izmaksa, vienmēr ir jāapstiprina, un tām nepiemēro šajā lēmumā noteiktos termiņus. |
|
Grozījums Nr. 10 1. PANTA 7.A PUNKTS (jauns) | |||||||
43.a pants (Lēmums 90/424/EEK) | |||||||
| |||||||
Grozījums Nr. 11 2. PANTS | |||||||
|
Padomes Lēmums 90/638/EEK tiek atcelts dienā, kad spēkā stājas lēmums, kurā noteikti kritēriji, kas minēti Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 2. punkta trešā apakšpunktā, un sīki izstrādāties noteikumi, kas uzskaitīti šā lēmuma 24. panta 10. punktā. |
Padomes Lēmums 90/638/EEK tiek atcelts dienā, kad spēkā stājas lēmums, kurā noteikti kritēriji, kas minēti Lēmuma 90/424/EEK 24. panta 2. punkta trešajā daļā, un sīki izstrādātie noteikumi, kas uzskaitīti šā lēmuma 24. panta 10. punktā, tomēr tas neskar Lēmuma 90/424/EEK 41. pantā noteiktās procedūras ievērošanu un Eiropas Parlamenta atzinuma ņemšanu vērā, ja tiek grozīti pašlaik spēkā esošie kritēriji.
| ||||||
Grozījums Nr. 12
PIELIKUMA 20.A LĪDZ 20.H IEVILKUMS (jauni)
|
|
- Liellopu leikoze - Ņūkāslas slimība - Aujeski slimība - Cūku bruceloze - 1. tipa liellopu herpesvīruss (BHV1) - Maedi-visna - Paratuberkuloze - Mycoplasma gallisepticum |
|
- [1] OV C ... / OV vēl nav publicēts.
PASKAIDROJUMS
I. — Komisijas priekšlikums
Komisija skaidri paziņo, ka tās nodoms šajā priekšlikumā nav mainīt dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības politiku, bet gan vienkārši atjaunināt atsevišķus instrumentus, kuri papildina Kopienas politiku dzīvnieku veselības jomā. Tādēļ Komisija ir paziņojusi, ka drīz iesniegs pilnīgu ziņojumu par dzīvnieku veselības politiku, lai vispārēju novērtējumu varētu veikt, ņemot vērā iespējamās tālākās izmaiņas spēkā esošajos tiesību aktos. Ņemot vērā jaunās finanšu shēmas stāšanos spēkā, pašlaik Komisija uzsver nepieciešamību veikt atsevišķas steidzamas izmaiņas īpašos aspektos, lai uzlabotu procedūras.
Tā uzsver trīs grozījumus Padomes Lēmumā 90/424/EEK:
– par procedūru mainīšanu attiecībā uz Kopienas finansējumu dzīvnieku slimību izskaušanas un uzraudzības valsts programmām saistībā ar atsevišķiem izdevumiem veterinārijas jomā;
– par to, ka ar ierosināto 24. panta grozījumu Kopienai dod iespēju apstiprināt un finansēt dzīvnieku slimību un zoonožu izskaušanas, kontroles un uzraudzības daudzgadu programmas;
– par to līdzšinējo finansiālo pasākumu apjoma paplašināšanu, kuri ir paredzēti, lai uzlabotu informācijas politiku dzīvnieku veselības un dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu nekaitīguma jomās, pirmkārt, izmantojot integrētas datorizētās veterinārijas sistēmas Traces (sistēma dzīvu dzīvnieku pārvietošanas, kā arī ievešanas Eiropas Savienībā uzraudzībai), grozot 37.a pantu, lai ņemtu vērā Animo sistēmas tehnisko pielāgošanu un tās integrēšanu jaunajā Traces sistēmā, un, otrkārt, grozot 16. pantu, lai paplašinātu informācijas politikas darbības jomu.
Jāuzsver, ka grozījumi ir veikti arī minētā lēmuma par dzīvnieku lipīgajām slimībām pielikumā, kurā iekļautajā līdzšinējā sarakstā ar 23 endēmiskajām dzīvnieku slimībām un 8 zoonozēm vai epizootiju, par kurām var saņemt Kopienas finanšu atbalstu, šo nosaukumu skaitu samazina līdz 20.
Lai vienkāršotu spēkā esošos tiesību aktus, Komisija arī ierosina atcelt Padomes Lēmumu 90/638/EEK, ar ko nosaka Kopienas kritērijus noteiktu dzīvnieku slimību izskaušanai un kontrolei, šos kritērijus aizstājot ar jauniem tehniskiem kritērijiem, kuri ir izklāstīti pašlaik izskatīšanā esošā jaunā lēmuma pielikumos un kurus Komisija ar tādu lēmumu, kuru tā var pati pēc vajadzības labot bez Parlamenta iejaukšanās, plāno tālāk pārveidot programmu satura kritērijos un vienotos priekšrakstos.
II. – Referenta novērtējums un grozījumi
Komisijas priekšlikumā ir vairāki pozitīvi aspekti, īpaši attiecībā uz iespēju apstiprināt daudzgadu programmas, lai gan šāda virzība, protams, ir neizbēgama līdz ar 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 882/2004 (41. pants) spēkā stāšanos, kuras īstenošanas termiņš šajā sakarā būs 2008. gads. Tādējādi var gadīties, ka pašreizējais grozījumu priekšlikums būs spēkā tikai vienu gadu. Tādēļ pastāv šaubas par to, kādā veidā vislabāk turpināt virzību: grozīt Lēmumu 90/424/EEK vai gatavoties Regulas Nr. 882/2004 piemērošanai, kas varētu būt ārkārtīgi sarežģīti.
Tiesību uz izdevumiem paplašināšana (datorizēto) informācijas sistēmu jomā katrā ziņā ir pamatots pasākums. Dzīvu dzīvnieku pārvadāšanas (Kopienas iekšējā tirdzniecība) uzraudzība ir galvenais instruments, lai novērstu jaunu lipīgu slimību ievazāšanu noteiktā teritorijā. Slimību izplatīšanās kontrolē ārkārtīgi lietderīgs resurss būtu Eiropas datu bāze, kura būtu instalēta pietiekamas ietilpības serverī, lai to vienlaicīgi varētu izmantot visi Eiropas operatori (Traces sistēma). Pēc speciālistu domām, pašreizējai Traces sistēmai ir daudzi tehniski trūkumi: tā ir lēna, tai nav statistikas moduļu, tai nav automātiskā filtra, lai novērstu dzīvnieku pārvadāšanu starp apgabaliem, kuriem ir piemēroti sanitārie ierobežojumi, un apgabaliem, kuros šādu ierobežojumu nav.
Šī ir neatliekam problēma, un pastāv skaidri trūkumi. Tādēļ ir steidzami jāatrod finansējuma avots, lai Traces sistēmu varētu atbilstīgi attīstīt. Tomēr šo finansējuma avotu varētu atrast arī, ne tikai ņemot vērā šo lēmumu.
Turklāt Lēmuma 90/424/EEK darbības jomas paplašināšana, lai ietvertu „dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu nekaitīgumu” un „informācijas politiku dzīvnieku aizsardzības jomā” saistībā ar lēmuma sagatavošanu, ar kuru groza citu (agrāku) lēmumu, kurš īpaši attiecas uz to izdevumu atlīdzināšanu, kuri rodas dzīvnieku lipīgo slimību apkarošanā, pilnīgi maina sākotnējā lēmuma (90/242/EEK) būtību.
Faktiski Lēmuma 90/424/EEK darbības joma attiecās vienīgi uz finansiālu atbalstu, kuru piešķir tādu lipīgu slimību skartām valstīm, kuras nopietni ietekmē dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktus. Saistībā ar pārmaiņām nav pamata grozīt tiesību akta sākotnējo būtību. Jaunie noteikumi par attaisnotajiem izdevumiem jau tā sarežģītos tiesību aktus pārvērš vēl apgrūtinošākā birokrātiskā procesā.
„Dzīvnieku labturības” un „pārtikas nekaitīguma” jautājumi patiešām ir svarīgi, tomēr ne saistībā ar dzīvnieku lipīgo slimību apkarošanu. Ir atsevišķas lipīgas dzīvnieku slimības, kuras var pārnest ar pārtiku (bruceloze, tuberkuloze, salmoneloze un kolibaceloze), tomēr dzīvnieku slimību apkarošanas pasākumu finansēšanas būtība bija vispirms palīdzēt mazināt zaudējumus, kurus cieš lauksaimnieki, kad jāiznīcina dzīvnieki, ja tiem ir slimība, kura ātri izplatās. Ir skaidrs, ka šādi pasākumi netieši dod garantiju pārtikas nekaitīgumam, tomēr tas ir tikai sekundārs elements. Turklāt pastāv īpašas programmas dzīvnieku aizsardzības pasākumu, kā arī veselības un pārtikas nekaitīguma pasākumu atbalstīšanai.
Tādēļ no priekšlikuma grozīt Lēmumu 90/424/EEK jāizņem kompensācijas atbalsts saistībā ar „dzīvnieku labturības” un „pārtikas nekaitīguma” jautājumiem. Nav noteikti kritēriji, pēc kuriem pielikumā iekļauto sarakstu ar slimībām, par kuru izskaušanu var saņemt finansiālu atbalstu, var grozīt, īpaši attiecībā uz jēdziena „pirmreizēju dzīvnieku slimību” piemērošanu. Ja, piemēram, kādā dalībvalstī pēkšņi uzliesmo mutes un nagu sērga, vai tā būs vai nebūs pirmreizēja slimība? To var uzskatīt par pirmreizēju slimību, ja tā attiecīgajā laikā nav sastopama ES, tomēr pēdējo simts gadu laikā šīs slimības uzliesmojumi ir bijuši visās dalībvalstīs. Šī ārkārtīgi bīstamā slimība pielikumā nav minēta.
Nav paredzēti nosacījumi, kādiem ir jāatbilst slimībām un valstīm, lai varētu iesniegt daudzgadu vai ikgadējos plānus. Kādos apstākļos jāiesniedz viens vai otrs plāns?
Īpaša uzmanība jāpievērš ārkārtas situācijām, kurās ir nepieciešama ļoti lielu finanšu resursu pēkšņa un neparedzēta izmaksa. Viens piemērs ir mutes un nagu sērgas uzliesmojums Apvienotajā Karalistē 2000. gadā. Šāda veida slimībām ir efektīvi piemērot pasākumu cik iespējams drīz un pēc iespējas radikālus. Šādu pasākumu īstenošanas nolūkā jāizveido obligātā finanšu rezerve, lai varētu reaģēt uz pēkšņām, nemanot uzliesmojušām un neparedzētām katastrofām.
Pielikumā iekļautais dzīvnieku lipīgo slimību saraksts atšķiras no sākotnējā lēmumā esošā pielikuma. No saraksta svītrotas šādas slimības: mutes un nagu sērga, liellopu leikoze, Āfrikas zirgu mēris, Aujeski slimība, Āzijas putnu mēris un Tešenas slimība.
Vismaz trīs no šīm svītrotajām slimībām ir nozīmīgas Portugālei. Liellopu leikoze ir slimība, kuras izskaušanas programmas darbojas jau apmēram 20 gadus, un pašlaik ir panākta pilnīgas izskaušanas galīgā stadija. Pagājušajā gadā Portugālē atklāja ļoti nelielu skaitu šīs leikozes gadījumu, un ir aprēķināts, ka slimību var pilnīgi izskaust gada laikā. Slimības svītrošanu no to slimību saraksta, par kuru izskaušanu var saņemt finanšu atbalstu, varētu apdraudēt visus īstenotos centienus un novest pie nekontrolētas parādīšanās no jauna.
Āzijas putnu mēris Portugālē ir endēmisks savvaļas putnu vidū, un to jebkurā brīdī var pārnest uz nevakcinētiem mājputniem. Šīs slimības tautsaimnieciskās sekas putnkopībā ir postošas.
Plānoto programmu Portugālē piemēroja arī attiecībā uz Aujeski slimību cūkām, un nebūs iespējams izvest cūkas uz atsevišķiem tirgiem (ES un trešām valstīm), ja neizdosies šo slimību izskaust.
Vēl viena pašreizējā sarakstā neiekļauta slimība ir cūku bruceloze, kura var radīt tāda paša veida tirdzniecības problēmas un kura ir endēmiska Portugālē un Vidusjūras reģiona valstīs. Piemēram, Alentežu šķirnes cūku tirdzniecību (kas ir nozīmīgs ienākumu avots šajā reģionā) varētu ietekmēt uzraudzības vai izskaušanas programmas trūkums.
No otras puses, priekšlikumā ir iekļautas atsevišķas jaunas slimības, īpaši zoonozes (salmoneloze, kampilobakterioze un listerioze). Kampilobakterioze ir Ziemeļeiropā ļoti izplatīta slimība cilvēkiem, bet neuzliesmo vērā ņemamā apjomā nekur dienvidos. Lielākā daļa lopu sugu var būt veseli un pārnēsāt slimības ierosinātāju, kurš izraisa slimību cilvēkiem, un nav iespējams izstrādāt kontroles vai izskaušanas programmas dzīvniekiem.
Ņemot vērā šos iespējamos pavērsienus, mums top skaidrs, ka sarakstu sagatavoja tā, lai ievērotu intereses, kuras pilnīgi nesakrīt ar dienvidu valstu interesēm. Tādējādi saraksts ir vairāk nekā nelīdzsvarots. Sarakstu var saīsināt, iekļaujot visās dalībvalstīs izplatītās slimības, pieļaujot noteiktas pakāpes elastīgumu, lai ņemtu vērā veselības problēmas reģionos vai arī katrai valstij raksturīgas veselības problēmas.
Pastāv virkne citu problēmu, kuras jāpatur prātā, proti:
– dažādās dalībvalstīs esošā neziņa par to, kas ir noticis ar atsevišķu dzīvnieku slimību izskaušanas, kontroles un uzraudzības programmām, un tas nozīmē, ka ir nepieciešams regulārs pārskats par attiecīgo programmu stāvokli un izmaksu lietderību;
– daudzās dalībvalstīs un pat dažās kaimiņvalstīs pastāv atšķirīga pieeja atsevišķām slimībām, un tādējādi var radīt šķērsli stāvokļa uzlabošanai vai slimības izskaušanai, kā ir uzsvērusi Eiropas Veterināru federācija (FVE). Par piemēru ņemot parasto cūku mēri, par kuru tādas valstis kā Vācija, Čehija un Slovākija iesniedza programmu un lūdza atbalstu šīs slimības izskaušanai, bet Polija to nedarīja, FVE apšauba šo programmu efektivitāti, ņemot vērā labi zināmo, ka šo dzīvnieku slimību var pārnest savvaļas dzīvnieki, kuri, protams, nepazīst valstu robežas;
– programmu neviendabīgās būtības dēļ var būt gadījumi, kad neņem vērā kaimiņvalstu vajadzības;
– informācija lopkopjiem par savām fermām, ar kuru var palīdzēt ierobežot dzīvnieku slimību izplatīšanos, bet tikai ar pieejamo līdzekļu palielināšanu, jo ar līdzšinējo finansējumu ir grūti nodrošināt šo informāciju;
– būs grūti ievērot programmu iesniegšanas termiņu (31. marts). Jāsaglabā nemainīgs datums sākotnējā lēmumā — 31. maijs;
– nepieciešamība informēt Parlamentu par stāvokļa attīstību, kā arī nepieciešamība pieņemt jaunu lēmumu, ja maina pašreizējā lēmuma pielikumos noteiktos kritērijus;
– skaidrība par dažādās valodu versijās izmantotajiem terminiem, izmantojot vienīgi frāzi, kuru mēs uzskatām par vispareizāko: „dzīvnieku lipīgās slimības, tostarp zoonozes”, jo visas zoonozes ir lipīgas dzīvnieku un cilvēku slimības, un šis lēmums attiecas vienīgi uz tādām dzīvnieku lipīgām slimībām, kuras nopietni skar sabiedrības veselību un tautsaimniecību.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Priekšlikums Padomes lēmumam, ar ko groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK par izdevumiem veterinārijas jomā |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2006)0273 – C6‑0199/2006 – 2006/0098(CNS) |
|||||||
|
Datums, kad notika apspriešanās ar EP |
22.6.2006 |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AGRI |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
BUDG |
ENVI |
|
|
|
|||
|
Atzinumu nav sniegusi |
BUDG |
ENVI |
|
|
|
|||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Ilda Figueiredo |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
2.10.2006 |
22.11.20060 |
|
|
|
|||
|
Pieņemšanas datums |
22.11.2006 |
|||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
30 0 0 |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Vincenzo Aita, Thijs Berman, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Jean-Claude Fruteau, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Esther Herranz García, Gábor Harangozó, Heinz Kindermann, Albert Jan Maat, Diamanto Manolakou, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, María Isabel Salinas García, Brian Simpson, Witold Tomczak, Kyösti Virrankoski, Andrzej Tomasz Zapałowski |
|||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Pilar Ayuso, Bernadette Bourzai, Ilda Figueiredo, Wiesław Stefan Kuc, Jan Mulder |
|||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
|||||||
|
Iesniegšanas datums |
23.11.2006 |
|||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
|||||||