ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari
27.11.2006 - (COM(2006)0489 – C6‑0339/2006 – 2006/0173(CNS)) - *
Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
Referents: Jean-Claude Fruteau
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari
(COM(2006)0489 – C6‑0339/2006 – 2006/0173(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0489)[1],
– ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0339/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas, kā arī Budžeta komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6‑0422/2006),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai indikatīvajai finanšu atsauces summai jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu lems ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju 38. punkta noteikumiem[2];
3. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
4. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
5. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
6. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
| Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi | ||||||||
Grozījums Nr. 1 1. APSVĒRUMS | |||||||||
|
(1) Pašlaik spēkā esošo režīmu banānu nozarē nosaka ar Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju. Jo īpaši atbalsta shēma banānu ražotājiem balstās uz principiem, kas citu tirgu kopīgās organizācijās ir būtiski mainīti. Šis režīms ir jāgroza, lai labāk nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem banānu ražošanas reģionos, sekmīgāk novirzītu līdzekļus ražotāju orientēšanai uz tirgu, stabilizētu izdevumus, nodrošinātu, ka tiek izpildītas Kopienas starptautiskās saistības, pienācīgi ņemtu vērā ražošanas reģionu īpatnības, vienkāršotu režīma pārvaldību un pielāgotu to reformētās tirgus kopīgās organizācijas principiem. |
(1) Pašlaik spēkā esošo režīmu banānu nozarē nosaka ar Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju. Jo īpaši atbalsta shēma banānu ražotājiem balstās uz principiem, kas citu tirgu kopīgās organizācijās ir būtiski mainīti. Šis režīms ir jāgroza, lai labāk nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem banānu ražošanas reģionos, sekmīgāk novirzītu līdzekļus šo reģionu īpašās attīstības atbalstam,, stabilizētu izdevumus, nodrošinātu, ka tiek izpildītas Kopienas starptautiskās saistības, pienācīgi ņemtu vērā ražošanas reģionu īpatnības, vienkāršotu režīma pārvaldību un pielāgotu to reformētās tirgus kopīgās organizācijas principiem. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Reformas filozofijas centrā ir banānu ražošanas reģionu spēja labāk noteikt savas vajadzības, lai labāk izlietotu kompensāciju atbalstu, to piemērojot šo reģionu īpašajām vajadzībām. | |||||||||
Grozījums Nr. 2 2.A APSVĒRUMS (jauns) | |||||||||
|
|
(2.a) Kopš saskaroties ar trešo valstu banānu ražotāju konkurenci nodibināta banānu TKO, kā arī lai labāk izlietotu Kopienas apropriācijas, nozarē kopumā veikta nozīmīga procesa modernizācija no ražošanas līdz laišanai tirgū, vērā ņemami uzlabojot nozares ražīguma līmeni un produktu kvalitāti, vienlaikus samazinot nozares darbības ietekmi uz vidi. Turklāt TKO sekmēja Kopienas piedāvājuma koncentrēšanu, kas veicināja nozares stiprināšanu ražošanas reģionos un atviegloja Eiropas banānu laišanu tirgū. | ||||||||
Grozījums Nr. 3 3. APSVĒRUMS | |||||||||
|
(3) Banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Banānu ražošanu apgrūtina attālums, salu teritorijas, maza platība un šo reģionu sarežģītais reljefs. Vietējā banānu ražošana ir būtisks šo reģionu lauku novadu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara aspekts. |
(3) Banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Banānu ražošanu apgrūtina attālums, salu teritorijas, maza platība un šo reģionu sarežģītais reljefs. Vietējā banānu ražošana ir būtisks šo reģionu lauku novadu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara aspekts, kuru rīcībā nav nekādu aizvietošanas risinājumu ražošanas dažādošanai ar citām tautsaimnieciski perspektīvām kultūrām. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Banāni ražošana ir attālāko reģionu galvenais lauksaimniecības ražošanas nozare. Tai šajos reģionos ir ļoti liela tautsaimnieciska un sociāla loma. Tomēr, tā kā nav iespējama dažādošana ar citām tautsaimnieciski perspektīvām kultūrām, banānu ražošanai nav alternatīvas. No šīs nozares saglabāšanas ir atkarīgs šo reģionu līdzsvarota attīstība. | |||||||||
Grozījums Nr. 4 3.A APSVĒRUMS (jauns) | |||||||||
|
|
(3.a) Jāņem vērā banānu ražošanas nozares sociālekonomisko nozīme attālākajos reģionos un tās ieguldījums ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā, pateicoties tās radītajiem ienākumiem un nodarbinātībai, ar to saistītajām saimnieciskajām darbībām iepriekšējā un nākamā posmā, kā arī tam, ka šī nozare saglabā ekoloģisko un ainavisko līdzsvaru, tādējādi veicinot tūrisma attīstību. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Ir svarīgi atzīmēt banānu ražošanas nozares sociālekonomisko nozīmi, kā arī tās ieguldījumu ekonomiskās un sociālajās kohēzijas sasniegšanā. | |||||||||
Grozījums Nr. 5 5. APSVĒRUMS | |||||||||
|
(5) III sadaļa Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulā (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, paredz izveidot Kopienas atbalsta programmas attālākajiem reģioniem, kas ietver īpašus pasākumus vietējās lauksaimniecības atbalstam. Šajā regulā ir paredzēts, ka pārskats tiek iesniegts ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī. Ja ekonomiskajā situācijā tiks konstatētas tādas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs iedzīvotāju iztikas līdzekļu daudzumu attālākajos reģionos, Komisija ziņojumu iesniegs pirms noteiktā termiņa. Šis instruments varētu būt vispiemērotākais banānu ražošanas atbalstam visos attiecīgajos reģionos, un tas nodrošina banānu ražošanas atbalsta mehānismu elastību un decentralizāciju. Iespēja šajās atbalsta programmās iekļaut arī atbalstu par banāniem stiprinātu šo reģionu lauksaimniecības ražošanas atbalsta stratēģiju saskanību. |
(5) III sadaļa Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulā (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, paredz izveidot Kopienas atbalsta programmas attālākajiem reģioniem, kas ietver īpašus pasākumus vietējās lauksaimniecības atbalstam. Šajā regulā ir paredzēts, ka pārskats tiek iesniegts ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī. Tomēr, lai ņemtu vērā banānu ražotāju īpašo situāciju, ja šo ražotāju ekonomiskā situācija ļoti pasliktinās, īpaši saistībā ar ārējās shēmas izmaiņām, Komisijai pirms noteiktā termiņa jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei īpašs pārskats. Šis instruments varētu būt vispiemērotākais banānu ražošanas atbalstam visos attiecīgajos reģionos, un tas nodrošina banānu ražošanas atbalsta mehānismu elastību un decentralizāciju. Iespēja šajās atbalsta programmās iekļaut arī atbalstu par banāniem stiprinātu šo reģionu lauksaimniecības ražošanas atbalsta stratēģiju saskanību. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Nepieciešams precizēt Komisijas piedāvāto novērtēšanas instrumentu, to saistot ar izmaiņām ārējā situācijā, īpaši ar iespējamo turpmāko muitas tarifu pasliktināšanos un nepieciešamības gadījumā prasīt, lai tiktu piedāvāti konkrēti un piemēroti risinājumi, kas atbilst īpašajai situācijai banānu nozarē. | |||||||||
Grozījums Nr. 6 5.A APSVĒRUMS (jauns) | |||||||||
|
|
5.a) Ir pamats paredzēt viena vai vairāku īpašu avansu izmaksu banānu ražotājiem attālākajos reģionos. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Kompensācijas atbalsta novirzīšana uz POSEI programmām atceļ pašreizējo ražotājiem domāto aizdevumu izmaksas sistēmu, kas tomēr ir nepieciešama nozares darbībai. Šis nozīmīgais trūkums jānovērš, pretējā gadījumā lielā daļā reģionu, kur audzē banānus, izzudīs sociālajam un ekonomiskajam līdzsvaram nepieciešamā kultūra. | |||||||||
Grozījums Nr. 7 7. APSVĒRUMS | |||||||||
|
(7) Attiecībā uz banānu ražošanu Kopienā reģionos, kas nav attālākie reģioni, šķiet, ka vairāk nav vajadzīgs paredzēt īpašu atbalsta shēmu banāniem, ņemot vērā, ka tā attiecas tikai uz nelielu Kopienas ražotāju daļu. |
(7) Attiecībā uz banānu ražošanu Kopienā reģionos, kas nav attālākie reģioni, jādod iespēja dalībvalstīm izvēlēties atbalsta daļējas sadales shēmu attiecībā uz banāniem, kaut arī tā attiecas tikai uz nelielu Kopienas ražotāju daļu. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Ekonomisku, vides un it īpaši sociālu iemeslu dēļ jādod tām dalībvalstīm, kas to vēlas, iespēja saglabāt ar ražošanu saistītus atbalsta procentus. Ražošanas nepietiekamība nekādā veidā neattaisno piesaisti vienotai maksājumu shēmai, jo tas veicinātu atteikšanos no tradicionālas kultūras. | |||||||||
Grozījums Nr. 8 8. APSVĒRUMS | |||||||||
|
(8) Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza dažas regulas1, paredz savstarpēji nesaistītu ieņēmumu atbalsta sistēmu par katru saimniecību (še turpmāk — „vienreizējo maksājumu shēma”). Šī sistēma bija iecerēta, lai īstenotu pāreju no ražošanas atbalsta uz ražotāju atbalstu. |
svītrots | ||||||||
|
_______________ 1 OV L 270, 21.10.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 319/2006 (OV L 58, 28.2.2006., 32. lpp.). |
| ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Ekonomisku, vides un it īpaši sociālu iemeslu dēļ jādod tām dalībvalstīm, kas to vēlas, iespēja saglabāt ar ražošanu saistītus atbalsta procentus. Ražošanas nepietiekamība nekādā veidā neattaisno piesaisti vienotai maksājumu shēmai, jo tas veicinātu atteikšanos no tradicionālas kultūras. | |||||||||
Grozījums Nr. 9 8.A APSVĒRUMS (jauns) | |||||||||
|
|
(8a) Pārejot uz atbalstu ražotājiem, informatīviem pasākumiem un infrastruktūrai, kas darbojas lauku attīstības virzienā, ir ļoti liela loma; šajā sakarā banānu ražošana un laišana tirgū jāpielāgo dažādiem kvalitātes standartiem, piemēram, godīgas tirdzniecības, bioloģiskās lauksaimniecības produktu, vietējo sugu vai ģeogrāfiskās izcelsmes standartiem; attiecībā uz tūrismu šajos reģionos, banānus var laist tirgū kā īpašu vietējo produktu, tādējādi radot patērētāju uzticību šiem banāniem kā identificētam sevišķam produktam. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Konversijas mērķis nevar būt pilnīga atsacīšanās no banānu ražošanas. Līdztekus diversifikācijas pasākumiem, nepieciešams izpētīt un īstenot veidus, kā atvērt jaunus tirgus banāniem. | |||||||||
Grozījums Nr. 10 8.B APSVĒRUMS (jauns) | |||||||||
|
|
(8b) Lai sasniegto šos ļoti nozīmīgos kopējās lauksaimniecības politikas reformas mērķus, lielā mērā jānošķir atbalsts kokvilnai, olīvu eļļai, neapstrādātai tabakai, apiņiem un banāniem un tas jāiekļauj vienreizējā maksājuma shēmā. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Jāievēro Regulas Nr. 864/2004 (EK) formulējums attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas reformu saistībā ar Vidusjūras reģiona produktiem, lai tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, būtu iespēja saglabāt atbalsta procentus, kas saistīti ar ražošanu, tautsaimniecisku, vides un jo īpaši sociālu apsvērumu dēļ. Piesaistīšana vienreizējā maksājuma shēmai veicinātu atsacīšanos no kādas tradicionālas kultūras. | |||||||||
Grozījums Nr. 11 8.C APSVĒRUMS (jauns) | |||||||||
|
|
(8c) Pašlaik banānu nozarē spēkā esošās atbalsta shēmas pilnīga iekļaušana vienreizējā maksājuma shēmā rada nozīmīgu ražošanas dezorganizācijas risku tajos Kopienas reģionos, kur audzē šo kultūru. Tāpēc daļai atbalsta jāpaliek piesaistītai šai kultūrai, izmantojot maksājumus uz vienu hektāru, par kuru ir tiesības pretendēt uz atbalstu attiecīgajai kultūrai. Atbalsta summa jāaprēķina tā, lai nodrošinātu tādus tautsaimnieciskos nosacījumus, kas ļauj šai kultūrai labvēlīgajos reģionos turpināt darbību banānu nozarē, kā arī izvairīties no šīs kultūras aizstāšanas ar citām kultūrām. Lai sasniegtu šo mērķi, attiecībā uz katru dalībvalsti, kas to vēlas, pieejamais kopīgais atbalsts par hektāru jānosaka 40% apmērā no valstij noteiktā atbalsta, kas netieši iemaksāta ražotājiem. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Jāievēro Regulas Nr. 864/2004 (EK) formulējums attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas reformu saistībā ar Vidusjūras reģiona produktiem, lai tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, būtu iespēja saglabāt atbalsta procentus, kas saistīti ar ražošanu, tautsaimniecisku, vides un jo īpaši sociālu apsvērumu dēļ. | |||||||||
Grozījums Nr. 12 8.D APSVĒRUMS (jauns) | |||||||||
|
|
(8d) Atlikušie 60% no valstij noteiktā atbalsta, kas netieši iemaksāts ražotājiem, jāpaliek pieejamiem vienreizējā maksājuma shēmā. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Jāievēro Regulas Nr. 864/2004 (EK) formulējums attiecībā uz kopējās lauksaimniecības politikas reformu saistībā ar Vidusjūras reģiona produktiem, lai tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, būtu iespēja saglabāt atbalsta procentus, kas saistīti ar ražošanu, tautsaimniecisku, vides un jo īpaši sociālu apsvērumu dēļ. | |||||||||
Grozījums Nr. 13 9. APSVĒRUMS | |||||||||
|
(9) Konsekvences labad ir lietderīgi atcelt spēkā esošo kompensāciju atbalsta shēmu banāniem un ietvert to vienreizējo maksājumu shēmā. Šajā nolūkā kompensāciju atbalsts par banāniem ir jāiekļauj tiešo maksājumu sarakstā saistībā ar vienreizējo maksājumu shēmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pantā. Tāpat jāparedz, ka dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, pamatojoties uz banānu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Ar banāniem apstādītās platības nav izslēdzamas no atbalsta shēmas, kaut arī banāni uzskatāmi par ilggadīgām kultūrām. Attiecīgi jāgroza valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie daudzumi. Tāpat jāparedz, ka Komisijai jāpieņem sīki noteikumi un visi vajadzīgie pārejas pasākumi. |
svītrots | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Pastāv risks, ka banānu nozarei paredzētā atbalsta pilnīga iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā var radīt problēmas tajos Kopienas reģionos, kuros tradicionāli tiek audzēta šī kultūra. Pastāv darbības dezorganizācijas risks, kas savukārt var izraisīt negatīvas sociālas sekas. Tādēļ tām dalībvalstīm, kas to vēlas, jādod iespēja saglabāt ar ražošanu saistītus atbalsta procentus. | |||||||||
Grozījums Nr. 14 10. APSVĒRUMS | |||||||||
|
(10) Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļa paredz noteikumus par ražotāju organizācijām un koncentrācijas mehānismiem. Kas attiecas uz ražotāju organizācijām, spēkā esošā režīma mērķis bija izveidot šādas organizācijas, lai pēc iespējas vairāk ražotāju kļūtu par šādu organizāciju biedriem, un kompensāciju atbalsta maksājumus varēja saņemt tikai tie ražotāji, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri. |
(10) Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļa paredz noteikumus par ražotāju organizācijām un koncentrācijas mehānismiem. Kas attiecas uz ražotāju organizācijām, spēkā esošā režīma mērķis bija izveidot šādas organizācijas, lai pēc iespējas vairāk ražotāju kļūtu par šādu organizāciju biedriem un lai veicinātu tirdzniecību banānu nozarē, kā arī lai kompensāciju atbalsta maksājumus varētu saņemt tikai tie ražotāji, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Jāatgādina arī par nozīmīgo lomu, kas sabiedrisko pakalpojumu jomā piemīt banānu nozares ražotāju organizācijām attiecībā uz šo organizāciju biedriem, īpaši ņemot vērā, ka tās veicina tirdzniecības attīstību banānu nozarē. | |||||||||
Grozījums Nr. 15 11. APSVĒRUMS | |||||||||
|
(11) Režīma pirmais mērķis ir sasniegts, jo lielākā daļa Kopienas ražotāju tagad ir ražotāju organizāciju biedri. Otrais mērķis vairs nav aktuāls, jo kompensāciju atbalsta shēma tiks atcelta. Tādēļ Kopienas līmenī vairs nav jāsaglabā noteikumi par ražotāju organizācijām, vajadzības gadījumā atstājot dalībvalstu ziņā šādu noteikumu pieņemšanu un pielāgošanu īpašai situācijai to teritorijā. |
(11) Režīma pirmais mērķis ir sasniegts, jo lielākā daļa Kopienas ražotāju tagad ir ražotāju organizāciju biedri. Tādēļ Kopienas līmenī ir jāsaglabā noteikumi par ražotāju organizācijām. Lai izvairītos no banānu nozares iznīkšanas banānu ražošanas reģionos, ir ieteikts saglabāt Kopienas regulējošo pamatu un dalībvalstis tiek neatlaidīgi aicinātas arī turpmāk saistīt atbalsta izmaksas ar pienākumu produkciju laist tirgū, izmatojot šīs ražotāju organizācijas. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Kopienas piedāvājuma koncentrēšana bija viens no būtiskākajiem 1993. gadā dibinātās tirgus kopīgās organizācijas (TKO) rezultātiem. Jāturpina veicināt šādu grupējumu veidošana, saglabājot atbilstīgos Regulas Nr. 404/93 noteikumus, pretējā gadījumā pasliktināsies Kopienas ražotāju nelabvēlīgā situācija attiecībā pret importu no trešām valstīm. | |||||||||
Grozījums Nr. 16 1. PANTA 1) PUNKTS (Regula (EEK) Nr. 404/93) | |||||||||
|
1) II un III sadaļu, 16. līdz 20. pantu, 21. panta 2. punktu, 25. pantu un 30. līdz 32. pantu svītro. |
1)II sadaļas 6.un 7. pantu, III sadaļu, 16. līdz 20. pantu, 21. panta 2. punktu, 25. pantu un 30. līdz 32. pantu svītro. | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Kopienas piedāvājuma koncentrēšana bija viens no būtiskākajiem 1993. gadā dibinātās tirgus kopīgās organizācijas (TKO) rezultātiem. Jāturpina veicināt šādu grupējumu veidošana, saglabājot atbilstīgos Regulas Nr. 404/93 noteikumus, pretējā gadījumā pasliktināsies Kopienas ražotāju nelabvēlīgā situācija attiecībā pret importu no trešām valstīm. | |||||||||
Grozījums Nr. 17 2. PANTA -1) PUNKTS (jauns) 1. panta 3. ievilkums (Regula (EK) Nr.°1782/2003) | |||||||||
|
"–atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kuri ražo cietos kviešus, proteīnaugus, rīsus, riekstus, kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību, cietes kartupeļus, pienu, sēklas, laukaugus, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu gaļu un pākšaugus" |
"–atbalsta shēmas lauksaimniekiem, kas ražo cietos kviešus, proteīnaugus, rīsus, riekstus, kultūraugus ar augstu enerģētisko vērtību, cietes kartupeļus, pienu, sēklas, laukaugus, aitu gaļu, kazu gaļu, liellopu gaļu, pākšaugus, kokvilnu, tabaku, apiņus, kā arī tiem lauksaimniekiem, kuri kopj olīvu un banānu audzes". | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Pareizi jāpapildina Regulas Nr. 1782/2003 (EK) pirmā panta trešais ievilkums, lai tajā iekļautu banānus. | |||||||||
Grozījums Nr. 18 2. PANTA 1) PUNKTS 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1782/2003) | |||||||||
|
1) Regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: |
svītrots | ||||||||
|
„a) viņiem ir piešķirts maksājums 38. pantā minētajā pārskata periodā saistībā ar vismaz vienu no VI pielikumā paredzētajām atbalsta shēmām, vai —attiecībā uz olīveļļu — tirdzniecības gados, kas minēti 37. panta 1. punkta otrajā daļā, vai — attiecībā uz cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem —, ja viņi ir izmantojuši tirgus atbalstu pārskata periodā, kas minēts VII pielikuma K punktā, vai — attiecībā uz banāniem — ja viņi ir saņēmuši kompensāciju par zaudētiem ienākumiem pārskata periodā, kas minēts VII pielikuma L punktā.” |
| ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Pastāv risks, ka banānu nozarei paredzētā atbalsta iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā var radīt problēmas tajos Kopienas reģionos, kuros tradicionāli tiek audzēta šī kultūra. Tāpēc banāni jāiekļauj nevis Regulas Nr. 1782/2003(EK) 33. panta 1. punktā, bet gan šīs pašas regulas 64. pantā. | |||||||||
Grozījums Nr. 19 2. PANTA 6.A PUNKTS (jauns) 64. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 1782/2003) | |||||||||
|
|
6.a) 64. panta 2. punktu groza šādi: | ||||||||
|
|
"2. 2. Atbilstīgi katras dalībvalsts izvēlei Komisija saskaņā ar 144. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka maksimāli pieļaujamos daudzumus katram tiešajam maksājumam, kas minēts attiecīgi 66., 67., 68. 68.a , 68.b un 69. pantā. | ||||||||
|
|
Minētais maksimāli pieļaujamais daudzums ir vienāds ar katra tiešā maksājuma daļu valstij noteiktajā maksimāli pieļaujamajā daudzumā, kas minēts 41. pantā, kura pareizināta ar samazinājuma procentuālajām daļām, ko dalībvalstis piemēro saskaņā ar 66., 67., 68.68.a, 68.b un 69. pantu."
| ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Pastāv risks, ka banānu nozarei paredzētā atbalsta iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā var radīt problēmas tajos Kopienas reģionos, kuros tradicionāli tiek audzēta šī kultūra. Tāpēc banāni jāiekļauj nevis Regulas Nr. 1782/2003(EK) 33. panta 1. punktā, bet gan šis pašas regulas 64. pantā, lai būtu iespējams piešķirt saistītu atbalstu. | |||||||||
Grozījums Nr. 20 2. PANTA 6.B PUNKTS (jauns) 68.b pants (jauns) (Regula (EK) Nr. 1782/2003) | |||||||||
|
|
6.b Iekļauj šādu 68.b pantu: | ||||||||
|
|
„68.b pants | ||||||||
|
|
Maksājumi par banāniem | ||||||||
|
|
Attiecībā uz maksājumiem par banāniem 40 % no atbalsta paliek piesaistīti ražošanai, savukārt 60 % no atbalsta valsts daļas paliek pieejami vienreizējo maksājumu shēmai.” | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Pastāv risks, ka banānu nozarei paredzētā atbalsta iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā var radīt problēmas tajos Kopienas reģionos, kuros tradicionāli tiek audzēta šī kultūra. Tāpēc banāni jāiekļauj nevis Regulas Nr. 1782/2003(EK) 33. panta 1. punktā, bet gan šīs pašas regulas jaunā 68.c pantā, lai būtu iespējams piešķirt saistītu atbalstu. | |||||||||
Grozījums Nr. 21 2. PANTA 7) PUNKTS 145. panta d) punkta b) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1782/2003) | |||||||||
|
7) Regulas 145. pantā pēc d) punkta b) apakšpunkta iekļauj šādu punktu: |
svītrots | ||||||||
|
„d)c) sīki izstrādāti noteikumi par banānu atbalsta iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā.” |
| ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Pastāv risks, ka banānu nozarei paredzētā atbalsta iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā var radīt problēmas tajos Kopienas reģionos, kuros tradicionāli tiek audzēta šī kultūra. Pastāv darbības dezorganizācijas risks, kas savukārt var izraisīt negatīvas sociālas sekas. Tāpēc tām dalībvalstīm, kuras to vēlas, jādod iespēja saglabāt atbalsta procentus, kas būtu saistīti ar ražošanu, tautsaimniecisku, vides un jo īpaši sociālu apsvērumu dēļ. | |||||||||
Grozījums Nr. 22 3. PANTA -1. PUNKTS (jauns) 18.a pants (jauns) (Regula (EK) Nr. 247/2006) | |||||||||
|
|
– 1) pievienots 18.a pants: | ||||||||
|
|
„18.a pants | ||||||||
|
|
Banāni | ||||||||
|
|
Atbilstīgi Regulas Nr. 404/93 II sadaļai, atbalsts, ko saņem ražotāji banānu nozarē ir atkarīgs no piederības kādai atzītai organizācijai. Šo atbalstu var piešķirt arī individuāliem ražotājiem, kuru īpašā situācija, galvenokārt ģeogrāfiskā, neļauj tiem iestāties kāda ražotāju organizācijā.” | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Kopienas piedāvājuma koncentrēšana bija viens no būtiskākajiem 1993. gadā dibinātās tirgus kopīgās organizācijas (TKO) rezultātiem. Jāturpina sekmēt šo grupu izveide, saglabājot atbalsta saistību ar piederību ražotāju organizācijai. | |||||||||
Grozījums Nr. 23 3. PANTA 2.A. APAKŠPUNKTS (jauns) 28. panta 3.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 247/2006) | |||||||||
|
|
2.a) 28.pantam tiek pievienots 3.a) apakšpunkts: | ||||||||
|
|
"3.a) Ja īpaši ārēju izmaiņu rezultātā ekonomiskie nosacījumi nopietni pasliktinās, skarot banānu ražotāju ienākumu avotus, Komisija līdz 2009. gada 31. decembrim Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz īpašu pārskatu, kas vajadzības gadījumā papildināts ar atbilstošiem priekšlikumiem." | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Jāparedz klauzula par atbalsta pārskatīšanu par labu banānu ražotājiem, paredzot iespējamas izmaiņas muitas maksājumu jomā, kas noteikti importam no trešām valstīm. | |||||||||
Grozījums Nr. 24 3. PANTA 3) PUNKTS | |||||||||
|
„Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu pāreju no Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93* paredzētā režīma uz režīmu, kas izveidots ar šo regulu. |
„Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu pāreju no Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93* paredzētā režīma uz režīmu, kas izveidots ar šo regulu. 2007. gadā jāparedz īpaša avansu shēma banānu ražotājiem, īpaši laikposmā no janvāra līdz oktobrim. | ||||||||
|
|
| ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Lai atvieglotu pāreju no vecās shēmas uz jauno shēmu banānu nozarē, jāparedz īpaša avansu sistēma nozares izdzīvošanai. Jaunā shēma, kuras novērtēšana līdz 2009. gadam kopā ar ražotājiem, ļaus noteikt, vai šī sistēma jāatstāj nemainīga, pamatojoties uz avansu reizi divos mēnešos, kas pašlaik ir spēkā banānu TKO. | |||||||||
Grozījums Nr. 25 PIELIKUMA 1) PUNKTS I Pielikums (Regula (EK) Nr. 1782/2003) | |||||||||
|
1) Regulas I pielikumā svītro rindu, kas attiecas uz banāniem. |
svītrots | ||||||||
Pamatojums | |||||||||
Regulā jāiekļauj dažu dalībvalstu griba saglabāt atbalsta procentus, kas saistīti ar ražošanu, lai izvairītos no šīs dažos ES reģionos tradicionālās kultūras atstāšanas novārtā. | |||||||||
Grozījums Nr. 26 PIELIKUMA 2) PUNKTS VI Pielikums (Regula (EK) Nr. 1782/2003) | |||||||||
|
2) Regulas VI pielikumu papildina ar šādu rindu: |
svītrots | ||||||||
| |||||||||
Pamatojums | |||||||||
Banānu iekļaušana VI pielikumā, kas paredzēta Regulas Nr. 1782/2003 (EK) 33. pantā, ļauj uz banānu nozari attiecināt vienreizējā maksājuma shēmu. Regulā jāiekļauj dažu dalībvalstu griba saglabāt atbalsta procentus, kas saistīti ar ražošanu, lai izvairītos no šīs dažos ES reģionos tradicionālās kultūras atstāšanas novārtā. | |||||||||
PASKAIDROJUMS
Vēsturisks atskats
Banānu tirgus kopējā organizācija (TKO) izveidota ar Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) 404/93. TKO pamatojās uz iekšējo daļu, ārējo daļu un kvalitātes normu definīciju.
Iekšējo daļu raksturoja atbalsta režīms Kopienas ražotājiem, ārējo daļu – kopīgs importa režīms, kas pamatojās uz tarifa kvotu sistēmu. Pēc 2006. gada janvāra „banānu kara” Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) tika izveidota vienota tarifa sistēma.
Kopš TKO izveides 1993. gadā tajā notikušas ievērojamas izmaiņas galvenokārt attiecībā uz ārējo daļu, ņemot vērā daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtu un ES starptautiskās saistības.
Iekšējās daļas atbalsta režīmu raksturoja kompensācijas atbalsta piešķiršana tiem Kopienas ražotājiem, kas ir atzītas ražotāju organizācijas biedri. Kompensācijas atbalstu „aprēķina, pamatojoties uz starpību starp vienotiem bāzes likmes ienākumiem, kas iegūti no Kopienā saražotajiem un tirgū laistajiem banāniem, un vidējiem ražošanas ienākumiem, kas iegūti Kopienas tirgū katru gadu no Kopienā saražotajiem un tirgū laistajiem banāniem”[1].
Maksimālais Kopienas pārdoto banānu daudzums, kas deva tiesības saņemt kompensācijas atbalstu, bija noteikts 854 000 tonnu, kas sadalītas starp audzēšanas reģioniem.
Papildu atbalstu piešķīra, kad vidējie audzēšanas ieņēmumi bija ievērojami zemāki par Kopienas vidējiem ieņēmumiem. Turklāt TKO paredzēja strukturālu palīdzību POSEI programmās (īpašas izvēles programmas atkarībā no attāluma un novietojuma uz salām). Lai arī atbalsta apjomu Kopienas audzētājiem kopš 1993. gada pakāpeniski palielināja, vienmēr saglabājās ievērojama atšķirība starp audzēšanas reģioniem.
Reformas attīstība
Atbilstoši Komisijas pasūtītajam un 2005. gadā veiktajam ārējam pētījumam1 iespējamai iekšējās daļas reformai bija jāņem vērā trīs galvenie aspekti:
- vienlīdzīgas sadales trūkums starp audzētājiem dažādos reģionos, jo papildu atbalsta mehānisms ļauj kompensēt tikai daļu šo atšķirību, kas varētu kļūt hroniskas, jo vienotas tarifu sistēmas izveides rezultātā neizbēgami samazinātos banānu importa cena;
- budžeta izmaksu kontrole un stabilizācija;
- saskaņošana ar 2003. gada KLP reformas principiem, jo banānu nozare ir viena no retajām, kura joprojām pamatojas uz saistīta atbalsta sistēmu.
Reformas īstenošanai Komisija paredz trīs variantus:
a) Atsaistīšana
Šis variants paredz kompensācijas atbalstu aizvietot ar atsaistīto atbalstu, kas noteikts, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un saskaņā ar KLP reformu. Kompensācijas atbalsta apjoms būtu integrēts vienreizēja maksājuma režīmā. Pēc Komisijas domām, šāda integrācija radītu administratīvu vienkāršošanu un neapdraudētu to audzēšanas reģionu sociāli ekonomisko līdzsvaru, kuros banānu nozare ir otršķirīga salīdzinājumā ar citām kultūrām. Gluži pretēji, un arī pēc Komisijas domām, šī sistēma radītu nopietnas sekas attālākajos reģionos. Patiesībā, ņemot vērā atbalsta apjomu par hektāru banānu nozarē, vienreizēja maksājuma ieviešana katrai saimniecībai vienīgi banānu audzētājiem radītu vēlēšanos pamest šo nozari un radītu risku, ka šo nodarbi pamestu masveidā.
b) Memorands
Šis variants, kurš pamatojas uz galveno Eiropas ražotājvalstu priekšlikumu, paredz katrai valstij fiksētu asignējumu un atbalsta piešķiršanu, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, un kas ir piemērota ražas daļas saglabāšanai. Katrai valstij būtu fiksēts gada budžets, kuru izmantotu atšķirīgā veidā atkarībā no katra audzēšanas reģiona rakstura. Galvenā Komisijas kritika attiecībā uz šo variantu saistās ar budžeta pieauguma risku, ierobežotu elastību reģionālo īpatnību dēļ vai sarežģītu atbalsta vadību.
c) POSEI
Šis variants paredz atbalsta režīma finanšu līdzekļus iekļaut POSEI programmās, decentralizējot lēmumus par atbalsta piešķiršanas un veida noteikumiem atkarībā no katra audzēšanas reģiona īpatnībām. Kontinentālajos reģionos šis variants paredz atbalsta iekļaušanu vienreizējā atsaistītā maksājumu režīmā. Pēc Komisijas domām, šis variants veicinātu attālāko reģionu lauksaimniecības atbalsta stratēģijas saskaņošanu, un atbalsta noteikšanas elastība un vadības decentralizācija atvieglotu katra audzēšanas reģiona īpatnību ievērošanu. Budžeta stabilitāti nodrošinātu reģionālo programmu gada finansēšanas plāni. Kopējais finanšu asignējums pamatotos uz vidējo piešķirtā atbalsta apjomu vairākos bāzes gados.
Komisijas priekšlikums
Tieši pēdējo variantu izvēlējās Komisija.
Komisijas priekšlikuma apkopojuma tabula.
|
Pašreizējā situācija |
Priekšlikums |
|
|
- Kompensācijas atbalsta režīms Kopienas audzētājiem.
|
- Atcelšana un aizvietošana ar:
Attālināto reģionu audzētājiem:
- 278,8 miljonu eiro finanšu asignējuma gadā iekļaušana POSEI programmās. Papildu līdzekļi nebūtu apzīmēti „banāniem”, dalībvalstis pašas izlemtu, kā izmantot šos papildu līdzekļus.
Kontinentālajiem audzētājiem: - iekļaušana vienreizējā maksājumā, atceļot valsts noteiktos griestus Grieķijā un Portugālē, attiecīgi 1,1 miljons eiro un 0,1 miljons eiro. Papildu 3,4 miljonu eiro budžets, ko piešķir atbilstoši jaunajām dalībvalstīm piemērotajā shēmā noteiktajam līmenim, ieteikts, lai, sākot ar 2009. gadu, izveidotu vienreizēja maksājuma režīmu Kiprā. |
|
|
- Avansa sistēma reizi divos mēnešos. |
- Iespējams ikgadējs avanss. |
|
|
- Atbalsts audzētāju organizāciju izveidei un darbībai. |
- Atcelts. |
|
|
- Atsevišķa banānu nozares vadības komiteja.
|
- Likvidēta, tās kompetenci pārņem augļu un dārzeņu pārvaldības komiteja. |
|
|
|
- Pārskatīšanas klauzula: Komisija paredz līdz 2009. gada beigām izveidot Kopienas POSEI programmu bilanci. |
|
POSEI programmās iekļautos 278,8 miljonus eiro sadala atbilstoši šādai shēmai:
Apjoms % un miljonos eiro
|
|
|
2008. un turpmākie finanšu gadi |
||
|
Francija |
Gvadelupa un Martinika |
46,1 |
+129,1 |
|
|
Portugāle |
Azoru salas un Madeira |
3,1 |
+8,6 |
|
|
Spānija |
Kanāriju salas |
50,4 |
+141,1 |
|
Referenta nostāja
Kopš banānu nozares TKO izveides kompensācijas atbalsts ir ļāvis daļēji izlīdzināt audzēšanas izmaksu atšķirības starp Latīņamerikas, Centrālās Amerikas un Eiropas banānu audzēšanas reģioniem. Tas ir nodrošinājis banānu audzēšanas pastāvību Eiropas Savienībā, it īpaši attālākajos reģionos, kur tai ir galvenā sociāli ekonomiskā loma un nav nevienas iespējamas lauksaimniecības alternatīvas, padarot neiespējamu pāreju uz citām ekonomiski izdevīgām kultūrām.
Pasaules tirdzniecības noteikumu attīstība un nesenās TKO ārējās daļas izmaiņas (tarifu kvotu atcelšana un vienota muitas tarifa izveide) tomēr prasa mainīt sākotnējo atbalsta režīmu, kurš vairs neatbilst jaunajiem apstākļiem.
Eiropas Komisijas reformas projekts lielā mērā atbilst šai prasībai, iesakot pasākumu kopumu, kas garantē Eiropas Savienības pienākumu ievērošanu pret Pasaules Tirdzniecības organizāciju, veicinot labāku atbilstību dažādu audzēšanas reģionu specifiskajām vajadzībām. Turklāt tas paredz turpināt nodrošināt augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem banānu ražošanas reģionos.
Finanšu asignējums
Lai to īstenotu, Komisija iesaka 278,8 miljonu eiro finanšu asignējumu POSEI režīmā, aizvietojot agrāko kompensācijas atbalsta režīmu. Ņemot vērā sekas, kas gaidāmas no vienota muitas tarifa (176 eiro par tonnu) ieviešanas, kura ļauj paredzēt ievērojamas izmaiņas tirdzniecībā, salīdzinot ar agrāko situāciju, šis apjoms šķiet daudz mazāks par summām, ko bieži uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu nozarei nepieciešamo atbalstu.
Ņemot vērā Eiropas Savienības budžeta situāciju un Kopienas mērķus valsts izmaksu stabilizācijai un apsveicot Komisijas nesenos pūliņus šajā jomā, tomēr nedrīkst apšaubīt šo finanšu izvēli, jo tā var pozitīvi ietekmēt audzētāju vajadzības pašreizējā tirgus un muitas situācijā.
Režīma elastība atkarībā no ārējās tarifu situācijas
Tomēr tirgus attiecību nestabilitāte un it īpaši TKO daudzpusējo sarunu neizdošanās risks ļauj saglabāties šaubām par muitas situācijas pastāvību un ļauj paredzēt jaunu iespējamu tarifu aizsardzības samazināšanos. Tādēļ jāatgādina, ka pirmo sarunu ar Latīņamerikas valstīm laikā Komisijas sākotnēji ieteiktais vienotais tarifs (230 eiro par tonnu) jau bija zemāks par apjomu, kas uzskatāms par piemērotu, lai saglabātu tirdzniecības situāciju. Ja banānu nozare šodien atrodas ārkārtēji nestabilā situācijā ar tarifu 176 eiro par tonnu, paredzams, ka jauna muitas kontroles samazināšana vēstītu par Kopienas banānu audzēšanas beigām, ja nemainītu Eiropas Komisijas ieteikto projektu.
Tādēļ referents iesaka izveidot elastīgāku kompensāciju atbalsta režīma definīciju, lai efektīvi ņemtu vērā iespējamo muitas noteikumu likvidāciju.
Komisija paredzējusi novērtēt POSEI programmas, vēlākais, 2009. gada 31. decembrī, ja pasliktinātos ekonomiskie apstākļi, kas ietekmē lauksaimnieku ienākumu avotus. Taču šī iniciatīva, kas nav pietiekami lakoniska un vispārīga, referentam šķiet nepietiekama, tādēļ viņš iesaka tajā veikt zināmus skaidrojumus galvenokārt par Komisijas dienestu pienākumu ieteikt konkrētu pasākumu kopumu, ja to prasa muitas situācija, lai garantētu Kopienas banānu audzētāju ienākumus.
Avanss audzētājiem
Audzēšanas atbalsta sistēma pašreizējā banānu nozares TKO paredz finanšu avansa noteikumus, kas nepieciešami nozares darbībai attālākajos reģionos un visās Eiropas Savienības banānu audzētājvalstīs. Avanss ir nepieciešams, jo tas sniedz lauksaimniekiem iespēju izmantot starpniekfondus ražošanas nozares efektīvai izveidei. Tas nepieciešams arī tādēļ, ka, šķiet, tieši Eiropa spēj piešķirt summas, kuras privātais sektors ne vienmēr spēj, ņemot vērā tirgus svārstības.
Tomēr Komisijas reformas projektā finanšu asignāciju iekļaušana POSEI programmās nenotiek līdz ar avansa sistēmas atjaunošanu, un tas apdraud visas nozares izdzīvošanu, jo negarantē līdzekļu pieejamību līdz oktobrim.
Referents iesaka aizpildīt trūkumu un atjaunot šo Eiropas banānu audzētājiem vitāli svarīgo mehānismu, pretējā gadījumā var izzust kultūra, kura ne vien ir vienīgā patiešām perspektīvā no lauksaimniecības viedokļa galvenajos Eiropas banānu audzēšanas reģionos, bet arī palīdz veidot vidi un ainavu, būdama galvenā un neaizvietojamā priekšrocība šo reģionu spējā palielināt tūrisma attīstību.
((CNS)
- [1] Banānu nozares tirgus kopējās organizācijas (TKO) novērtējums. COGEA. Roma, 2005. gada jūlijs. http://ec.europa.eu/agriculture/eval/reports/bananas/index_fr.htm
Budžeta komitejaS ATZINUMS (22.11.2006)
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari
(COM(2006)0489 – C6‑0339/2006 –2006/0173 (CNS))
Atzinumu sagatavoja: Janusz Lewandowski
ĪSS PAMATOJUMS
Ierosinātie grozījumi Regulai (EEK) Nr. 404/93, Regulai (EK) Nr. 1782/2003 un Regulai (EK) Nr. 247/2006 attiecas vienīgi uz Eiropas Savienības banānu nozares tirgus kopīgās organizācijas iekšējiem aspektiem. Šis reformas ierosinājums ir arī atbilstīgs Eiropas Revīzijas palātas ieteikumiem tās Īpašajā ziņojumā Nr. 7/2002 par racionālu finanšu pārvaldību banānu sektora tirgu kopīgā organizācijā[1].
Diemžēl ir jāsaka, ka Eiropas Parlamentam atkal ir jāstrādā ārkārtīgi saspringtos apstākļos, ievērojot termiņu saistībā ar Komisijas priekšlikuma apstiprināšanu, jo tas datēts tikai ar 2006. gada 20. septembri. Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja ir piekritusi Padomes lūgumam attiecībā uz steidzamu procedūru, lai varētu piemērot izmaiņas, sākot ar 2007. gada 1. janvāri.
Atzinuma projekta sagatavotājs iesaka vienu vienīgu grozījumu, kam tāpēc jābūt standarta grozījumam, kuram Budžeta Komiteja piekritusi un kurš jāievieš attiecībā uz jaunajām programmām, ko apstiprina bez koplēmuma procedūras, lai nodrošinātu atbilstību DFS 2007.–2013. gadam maksimālajai robežai. Tā kā uz šo priekšlikumu attiecas apspriežu procedūra, ar to palīdzēs padarīt skaidri saprotamu to, ka finansējumam banānu ražotāju atbalstam jābūt pakļautam demokrātiskai pārbaudei, piemērojot vismaz ikgadējo budžeta procedūru.
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Normatīvās rezolūcijas projekts
Grozījums Nr. 1 1.a punkts (jauns) | |
1.a uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai indikatīvajai finanšu atsauces summai jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2. izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam, un norāda, ka par ikgadējo summu lems ikgadējā budžeta procedūrā saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma 38. punkta noteikumiem; |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari |
||||||
|
Atsauces |
COM(2006)0489 – C6-0339/2006 – 2006/0173(CNS) |
||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AGRI |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
BUDG |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Janusz Lewandowski |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
20.11.2006 |
|
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
20.11.2006 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
23 0 0 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Reimer Böge, Simon Busuttil, Brigitte Douay, Bárbara Dührkop Dührkop, James Elles, Ingeborg Gräßle, Louis Grech, Nathalie Griesbeck, Catherine Guy-Quint, Anne E. Jensen, Alain Lamassoure, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Mario Mauro, Jan Mulder, Gérard Onesta, Giovanni Pittella, Wojciech Roszkowski, Antonis Samaras, Esko Seppänen, László Surján, Kyösti Virrankoski, Ralf Walter |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
(CNS)
- [1] OV C 294, 28.12.2002., 1. lpp.
Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (17.11.2006)
Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari
(COM(2006)0489 – C6‑0339/2006 – 2006/0173(CNS))
Atzinumu sagatavoja: Pedro Guerreiro
ĪSS PAMATOJUMS
Komisijas priekšlikums grozīt Kopienas atbalsta sistēmu banānu ražotājiem, kas ir pašreizējās banānu tirgus kopīgās organizācijas (TKO) sastāvdaļa (Padomes 1993. gada 13. februāra Regula (EEK) Nr. 404/93), tika sagatavots atbilstoši lauksaimniecības nozares liberalizācijas procesam, kurš tiek īstenots ES līmenī un strupceļā nonākušo Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) sarunu ietvaros.
Šajā sakarā Eiropas Komisija iesaka pašreizējo banānu tirgus kopīgo organizāciju saskaņot ar citu tirgu pārskatīto kopīgo organizāciju, lai tādējādi atsaistītu ražošanas atbalstu no ražošanas un to iekļautu vienreizējo maksājumu shēmā, lēmums par kuru tika pieņemts 2003. gada KLP reformas ietvaros. Tieši šo mērķi Komisija vēlas sasniegt ar pašreizējo priekšlikumu, saskaņā ar kuru tiek atcelts kompensācijas atbalsts, kas ļāva stabilizēt cenas un nodrošināt, lai gan tikai daļēji, ieņēmumus ražotājiem.
Tā saucamais POSEI variants paredz pašreizējo atbalstu iestrādāšanu POSEI programmās banānu ražotājiem attālākajos reģionos — Madeirā un Azoru salās, Martinikā, Gvadelupē un Kanāriju salās, kā arī atbalstu iekļaušanu vienreizējo maksājumu shēmā citiem ražotājiem (kontinentālajā Portugālē, Kiprā un Grieķijā).
No otras puses, Komisijas priekšlikuma mērķis ir atbilstoši reaģēt uz PTO pieņemtajām saistībām liberalizācijas jomā pēc tam, kad Kopienas banānu tirgus sistēmu apšaubīja „banānu dolāru” valstis, pārejot no tarifa kvotu sistēmas uz tarifa likmju sistēmu.
Turklāt Komisijas priekšlikuma mērķis ir stabilizēt budžeta izdevumus saistībā ar TKO vai drīzāk — ietaupīt līdzekļus. Kaut gan šīs sistēmas ietvaros pastāv maksimālais ierobežojums 867500 tonnu apmērā visiem ražošanas reģioniem kopumā, budžeta maksimālā robeža nav noteikta. Komisijas ietekmes paziņojums ir balstīts uz maksimālo apjomu 750000 tonnu apmērā, kas nozīmē, ka paredzētie EUR 280 miljoni nav pietiekoši.
Referents neizprot, kā šie trīs mērķi var garantēt ienākumus un veicināt pienācīgu dzīves līmeni ražotājiem. Tāpēc viņš uzskata, ka labāk būtu saglabāt kompensācijas atbalstu sistēmu. Tomēr, ņemot vērā Komisijas priekšlikumu, viņš uzskata, ka ir nepieciešams nodrošināt vismaz pārejas laiku pašreizējās reformas īstenošanai.
Kopienas banānu ražotāji nodrošina tikai 16 % no Kopienas pieprasījuma, turklāt ražošana koncentrējas galvenokārt attālākajos reģionos (pārējo ražotāju ir īpatsvars mazāk kā 2 %). Banānu ražošanai ir liela nozīme attālāko reģionu reģionālajā, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, ņemot vērā šo reģionu specifiskās īpašības: tirgu mazos izmērus, izolētību uz salām, nošķirtību un sarežģīto reljefu, kā arī to, ka nepastāv ekonomiski īstenojamas alternatīvas banānu ražošanas nozarei, kura ietekmē citu saimnieciskās darbības veidu attīstību (iepriekšējā un nākamā posma tirgū), nodarbinātības saglabāšanu un jaunu darba vietu radīšanu. Turklāt tā palīdz saglabāt raksturīgo ainavu, kas veicina tūrismu.
Tādējādi referents uzskata, ka pārmaiņas un ietekme, ko izraisa pašreizējās TKO reforma, ir rūpīgi jānovērtē, lai noteiktu, vai šī reforma atbilst pasludinātajiem mērķiem, jo īpaši saistībā ar ienākumu nodrošināšanu un sociālekonomisko kohēziju. Viņš uzskata, ka vajadzētu saglabāt pašreizējo aizdevumu sistēmu, nodrošināt banāniem ilggadīgas kultūras statusu un arī turpmāk atbalstīt pastāvošās ražotāju organizācijas (jo tām ir būtiska loma tirdzniecības atbalstā), lai tādējādi garantētu šī ražošanas veida pastāvēšanu nākotnē. Visbeidzot, referents uzskata, ka ļoti svarīgi ir nodrošināt elastību POSEI ietvaros, jo tādējādi to būs iespējams pielāgot reģionu–ražotāju specifiskajām īpašībām.
GROZĪJUMI
Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
| Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 1. APSVĒRUMS | |
|
(1) Pašlaik spēkā esošo režīmu banānu nozarē nosaka ar Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju. Jo īpaši atbalsta shēma banānu ražotājiem balstās uz principiem, kas citu tirgu kopīgās organizācijās ir būtiski mainīti. Šis režīms ir jāgroza, lai labāk nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem banānu ražošanas reģionos, sekmīgāk novirzītu līdzekļus ražotāju orientēšanai uz tirgu, stabilizētu izdevumus, nodrošinātu, ka tiek izpildītas Kopienas starptautiskās saistības, pienācīgi ņemtu vērā ražošanas reģionu īpatnības, vienkāršotu režīma pārvaldību un pielāgotu to reformētās tirgus kopīgās organizācijas principiem. |
(1) Pašlaik spēkā esošo režīmu banānu nozarē nosaka ar Padomes 1993. gada 13. februāra Regulu (EEK) Nr. 404/93 par banānu tirgus kopīgo organizāciju. Šis režīms ir jāgroza, lai labāk nodrošinātu pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem banānu ražošanas reģionos, aizsargātu ražotājus, nodrošinātu banānu nozares attīstību, sekmīgāk novirzītu līdzekļus banānu nozares pielāgošanai un attīstībai, pienācīgi ņemtu vērā ražošanas reģionu īpatnības, vienkāršotu režīma pārvaldību un pielāgotu to reformētās tirgus kopīgās organizācijas principiem. |
Pamatojums | |
Pašreizējās atbalstu sistēmas jebkuru izmaiņu galvenajam mērķim jābūt ienākumu nodrošināšanai banānu ražotajiem un banānu nozares attīstības veicināšanai, jo īpaši attālākajos reģionos, līdzekļus piešķirot atbilstoši katra ražošanas reģiona specifiskajām īpašībām. | |
Grozījums Nr. 2 2.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(2a) Kopš, saskaroties ar trešo valstu banānu ražotāju konkurenci, nodibināta banānu TKO, kā arī, lai labāk izlietotu Kopienas apropriācijas, nozarē kopumā veikta nozīmīga procesa modernizācija no ražošanas līdz laišanai tirgū, vērā ņemami uzlabojot nozares ražīguma līmeni un produktu kvalitāti, vienlaikus samazinot nozares darbības ietekmi uz vidi. Turklāt TKO sekmēja Kopienas piedāvājuma koncentrēšanu, kas veicināja nozares stiprināšanu ražošanas reģionos un atviegloja Eiropas banānu laišanu tirgū. |
Pamatojums | |
Papildinājums referenta izdarītajam grozījumam. | |
Grozījums Nr. 3 3. APSVĒRUMS | |
|
(3) Banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Banānu ražošanu apgrūtina attālums, salu teritorijas, maza platība un šo reģionu sarežģītais reljefs. Vietējā banānu ražošana ir būtisks šo reģionu lauku novadu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara aspekts. |
(3) Banāni ir viena no galvenajām lauksaimniecības kultūrām dažos ES attālākajos reģionos, jo īpaši Francijas Gvadelupas un Martinikas aizjūras departamentos, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Banānu ražošanu apgrūtina attālums, salu teritorijas, maza platība un šo reģionu sarežģītais reljefs. Vietējā banānu ražošana ir būtisks šo reģionu lauku novadu vides, sociālā un ekonomiskā līdzsvara aspekts, un tai piemīt būtiski svarīga loma, ņemot vērā, ka nepastāv citas alternatīvas, kas ļautu dažādot lauksaimniecības darbības, attīstot tās, kuras būtu ekonomiski dzīvotspējīgas. |
Pamatojums | |
Jāatzīmē, ka attālākajos reģionos nepastāv tādas alternatīvas banānu ražošanas nozarei, kuras būtu ekonomiski dzīvotspējīgas. | |
Grozījums Nr. 4 3.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(3a) Ņemot vērā banānu ražošanas nozares sociālekonomisko nozīmi attālākajiem reģioniem un tās ieguldījumu ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanā, pateicoties tās radītajiem ienākumiem un nodarbinātībai, ar to saistītajām saimnieciskajām darbībām iepriekšējā un nākamā posma tirgū, kā arī tam, ka šī nozare saglabā ekoloģisko un ainavisko līdzsvaru, tādējādi veicinot tūrisma attīstību. |
Pamatojums | |
Ir svarīgi atzīmēt banānu ražošanas nozares sociālekonomisko nozīmi, kā arī tās ieguldījumu ekonomiskās un sociālajās kohēzijas sasniegšanā. | |
Grozījums Nr. 5 5. APSVĒRUMS | |
|
(5) III sadaļa Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulā (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, paredz izveidot Kopienas atbalsta programmas attālākajiem reģioniem, kas ietver īpašus pasākumus vietējās lauksaimniecības atbalstam. Šajā regulā ir paredzēts, ka pārskats tiek iesniegts ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī. Ja ekonomiskajā situācijā tiks konstatētas tādas būtiskas izmaiņas, kas ietekmēs iedzīvotāju iztikas līdzekļu daudzumu attālākajos reģionos, Komisija ziņojumu iesniegs pirms noteiktā termiņa. Šis instruments varētu būt vispiemērotākais banānu ražošanas atbalstam visos attiecīgajos reģionos, un tas nodrošina banānu ražošanas atbalsta mehānismu elastību un decentralizāciju. Iespēja šajās atbalsta programmās iekļaut arī atbalstu par banāniem stiprinātu šo reģionu lauksaimniecības ražošanas atbalsta stratēģiju saskanību. |
(5) III sadaļa Padomes 2006. gada 30. janvāra Regulā (EK) Nr. 247/2006, ar ko ievieš īpašus pasākumus lauksaimniecības jomā attālākajiem Eiropas Savienības reģioniem, paredz izveidot Kopienas atbalsta programmas attālākajiem reģioniem, kas ietver īpašus pasākumus vietējās lauksaimniecības atbalstam. Šajā regulā ir paredzēts, ka pārskats tiek iesniegts ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī. Tomēr, lai banānu nozarē ņemtu vērā iekšējās un ārējās shēmas izmaiņu ietekmi uz Kopienas banānu ražotājiem, Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam un Komisijai ziņojumu pirms noteiktā termiņa, ja ieņēmumi pazemināsies un ekonomiskais stāvoklis pasliktināsies. |
Pamatojums | |
Ja banānu nozarē pazeminās ieņēmumi un pasliktinās ekonomiskais stāvoklis, Komisija iesniegs ziņojumu pirms noteiktā termiņa (proti, 2009. gada 31. decembra). | |
Grozījums Nr. 6 5.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(5a) Ņemot vērā, ka ir jāsaglabā īpašie aizdevumi banānu ražotajiem attālākajos reģionos. |
Pamatojums | |
Kompensācijas atbalsta atcelšana un atbalsta pārcelšana uz POSEI nedrīkst negatīvi ietekmēt pastāvošo aizdevumu sistēmu banānu ražotājiem attālākajos reģionos, jo bez šiem aizdevumiem banānu nozares pastāvēšana tiek pakļauta riskam. | |
Grozījums Nr. 7 7. APSVĒRUMS | |
|
(7) Attiecībā uz banānu ražošanu Kopienā reģionos, kas nav attālākie reģioni, šķiet, ka vairāk nav vajadzīgs paredzēt īpašu atbalsta shēmu banāniem, ņemot vērā, ka tā attiecas tikai uz nelielu Kopienas ražotāju daļu. |
(7) Attiecībā uz banānu ražošanu Kopienā reģionos, kas nav attālākie reģioni, jādod dalībvalstīm iespēja izvēlēties atbalsta daļējas sadales shēmu banānu nozarē, kaut arī šīs ražošanas īpatsvars Kopienas kopējā ražošanā ir nenozīmīgs. |
Pamatojums | |
Ražošanas nepietiekamība nekādā gadījumā neattaisno piesaisti vienreizējo maksājumu shēmai, jo tas veicinātu atteikšanos no tradicionālās kultūras audzēšanas. Ekonomisku, vides un it īpaši sociālu iemeslu dēļ jādod tām dalībvalstīm, kas to vēlas, iespēja saglabāt ar ražošanu saistītus atbalsta procentus. | |
Grozījums Nr. 8 8. APSVĒRUMS | |
|
(8) Padomes 2003. gada 29. septembra Regula (EK) Nr. 1782/2003, ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza dažas regulas, paredz savstarpēji nesaistītu ieņēmumu atbalsta sistēmu par katru saimniecību (še turpmāk — „vienreizējo maksājumu shēma”). Šī sistēma bija iecerēta, lai īstenotu pāreju no ražošanas atbalsta uz ražotāju atbalstu. |
svītrots |
Pamatojums | |
Tām dalībvalstīm, kas to vēlas, jābūt iespējai saglabāt ar ražošanu saistītus atbalsta procentus, kas ļautu izvairīties no tradicionālās kultūras atstāšanas novārtā. | |
Grozījums Nr. 9 9. APSVĒRUMS | |
|
(9) Konsekvences labad ir lietderīgi atcelt spēkā esošo kompensāciju atbalsta shēmu banāniem un ietvert to vienreizējo maksājumu shēmā. Šajā nolūkā kompensāciju atbalsts par banāniem ir jāiekļauj tiešo maksājumu sarakstā saistībā ar vienreizējo maksājumu shēmu, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1782/2003 33. pantā. Tāpat jāparedz, ka dalībvalstis nosaka pamatsummas un hektāru skaitu, par ko ir tiesības saņemt atbalstu saskaņā ar vienreizējo maksājumu shēmu, pamatojoties uz banānu tirgum piemērotu reprezentatīvu laikposmu un atbilstīgiem objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Ar banāniem apstādītās platības nav izslēdzamas no atbalsta shēmas, kaut arī banāni uzskatāmi par ilggadīgām kultūrām. Attiecīgi jāgroza valstīm noteiktie maksimāli pieļaujamie daudzumi. Tāpat jāparedz, ka Komisijai jāpieņem sīki noteikumi un visi vajadzīgie pārejas pasākumi. |
svītrots |
Pamatojums | |
Banānu nozarei paredzētā atbalsta pilnīga iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā var radīt problēmas tajos Kopienas reģionos, kuros tradicionāli tiek audzēta šī kultūra. Pastāv darbības dezorganizācijas risks, kas savukārt var izraisīt negatīvas sociālas sekas. Tādēļ tām dalībvalstīm, kas to vēlas, jādod iespēja saglabāt ar ražošanu saistītus atbalsta procentus. | |
Grozījums Nr. 10 10. APSVĒRUMS | |
|
(10) Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļa paredz noteikumus par ražotāju organizācijām un koncentrācijas mehānismiem. Kas attiecas uz ražotāju organizācijām, spēkā esošā režīma mērķis bija izveidot šādas organizācijas, lai pēc iespējas vairāk ražotāju kļūtu par šādu organizāciju biedriem, un kompensāciju atbalsta maksājumus varēja saņemt tikai tie ražotāji, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri. |
(10) Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļa paredz noteikumus par ražotāju organizācijām un koncentrācijas mehānismiem. Kas attiecas uz ražotāju organizācijām, spēkā esošā režīma mērķis bija izveidot šādas organizācijas, lai pēc iespējas vairāk ražotāju kļūtu par šādu organizāciju biedriem un lai veicinātu tirdzniecību banānu ražošanas nozarē, kā arī lai kompensāciju atbalsta maksājumus varētu saņemt tikai tie ražotāji, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri. |
Pamatojums | |
Jāatgādina arī par nozīmīgo lomu, kas sabiedrisko pakalpojumu jomā piemīt banānu nozares ražotāju organizācijām attiecībā uz šo organizāciju biedriem, īpaši ņemot vērā, ka tās veicina tirdzniecības attīstību banānu nozarē. | |
Grozījums Nr. 11 11. APSVĒRUMS | |
|
(11) Režīma pirmais mērķis ir sasniegts, jo lielākā daļa Kopienas ražotāju tagad ir ražotāju organizāciju biedri. Otrais mērķis vairs nav aktuāls, jo kompensāciju atbalsta shēma tiks atcelta. Tādēļ Kopienas līmenī vairs nav jāsaglabā noteikumi par ražotāju organizācijām, vajadzības gadījumā atstājot dalībvalstu ziņā šādu noteikumu pieņemšanu un pielāgošanu īpašai situācijai to teritorijā. |
(11) Režīma pirmais mērķis ir sasniegts, jo lielākā daļa Kopienas ražotāju tagad ir ražotāju organizāciju biedri. Tādēļ Kopienas līmenī ir jāsaglabā noteikumi par ražotāju organizācijām. Lai izvairītos no banānu nozares iznīkšanas banānu ražošanas reģionos, ir ieteikts saglabāt Kopienas regulējošo pamatu un dalībvalstis tiek neatlaidīgi aicinātas arī turpmāk saistīt atbalsta izmaksas ar pienākumu produkciju laist tirgū, izmatojot šīs ražotāju organizācijas. |
Pamatojums | |
Kopienas piedāvājuma koncentrācija bija viens no būtiskākajiem 1993. gadā dibinātās tirgus kopīgās organizācijas (TKO) panākumiem. Arī turpmāk jāveicina šādu grupu veidošana, saglabājot Regulas (EEK) Nr. 404/93 atbilstīgos noteikumus, pretējā gadījumā pasliktināsies Kopienas ražotāju nelabvēlīgā situācija attiecībā pret importu no trešām valstīm. | |
Grozījums Nr. 12 16.A APSVĒRUMS (jauns) | |
|
|
(16a) Ņemot vērā, ka Komisijai trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojums par šīs regulas ietekmi uz Kopienas ražotāju ieņēmumiem un uz ekonomisko un sociālo kohēziju, izvirzot konkrētus priekšlikumus, ja sākotnējie mērķi nav sasniegti. |
Pamatojums | |
Ir jāveic ar šo regulu ieviesto izmaiņu termiņa vidus novērtējums. | |
Grozījums Nr. 13 1. PANTA 1. PUNKTS (Regula (EEK) Nr.°404/93) | |
|
1) II un III sadaļu, 16. līdz 20. pantu, 21. panta 2. punktu, 25. pantu un 30. līdz 32. pantu svītro. |
1)II sadaļas 6.un 7. pantu, III sadaļu, 16. līdz 20. pantu, 21. panta 2. punktu, 25. pantu un 30. līdz 32. pantu svītro. |
Pamatojums | |
Kopienas piedāvājuma koncentrācija bija viens no būtiskākajiem 1993. gadā dibinātās tirgus kopīgās organizācijas (TKO) panākumiem. Arī turpmāk jāveicina šādu grupu veidošana, saglabājot Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļas noteikumus, jo šīs ražošanas nozares iznīkšana tikai vēl vairāk pasliktinās Kopienas ražotāju nelabvēlīgo situāciju attiecībā pret importu no trešām valstīm. | |
Grozījums Nr. 14 2 PANTA 1. PUNKTS 33. panta 1. punkta a) apakšpunkts (Regula (EK) Nr.°1782/2003) | |
|
1) Regulas 33. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: |
svītrots |
|
„a) viņiem ir piešķirts maksājums 38. pantā minētajā pārskata periodā saistībā ar vismaz vienu no VI pielikumā paredzētajām atbalsta shēmām, vai —attiecībā uz olīveļļu — tirdzniecības gados, kas minēti 37. panta 1. punkta otrajā daļā, vai — attiecībā uz cukurbietēm, cukurniedrēm un cigoriņiem —, ja viņi ir izmantojuši tirgus atbalstu pārskata periodā, kas minēts VII pielikuma K punktā, vai — attiecībā uz banāniem — ja viņi ir saņēmuši kompensāciju par zaudētiem ienākumiem pārskata periodā, kas minēts VII pielikuma L punktā.” |
|
Pamatojums | |
Banānu nozarei paredzētā atbalsta iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā var radīt problēmas tajos Kopienas reģionos, kuros tradicionāli tiek audzēta šī kultūra. Tāpēc banāni jāiekļauj nevis Regulas Nr. 1782/2003(EK) 33. panta 1. punktā, bet gan šīs pašas regulas 64. pantā. | |
Grozījums Nr. 15 2. PANTA 6.A PUNKTS (jauns) 68.b pants (jauns) (Regula (EK) Nr.°1782/2003) | |
|
|
6.b Iekļauj šādu 68.b pantu: |
|
|
„68.b pants |
|
|
Maksājumi par banāniem |
|
|
Attiecībā uz maksājumiem par banāniem 40 % no atbalsta paliek piesaistīti ražošanai, savukārt 60 % no atbalsta valsts daļas paliek pieejami vienreizējo maksājumu shēmai.” |
Pamatojums | |
Banānu nozarei paredzētā atbalsta iekļaušana vienreizējo maksājumu shēmā var radīt problēmas tajos Kopienas reģionos, kuros tradicionāli tiek audzēta šī kultūra. Tāpēc banāni jāiekļauj nevis Regulas Nr. 1782/2003(EK) 33. panta 1. punktā, bet gan šīs pašas regulas jaunā 68.c pantā, lai būtu iespējams piešķirt saistītu atbalstu. | |
Grozījums Nr. 16 3. PANTA 2. PUNKTS 28. panta 3. punkts (Regula (EEK) Nr. 247/2006) | |
|
„3. Komisija vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi, kas saskaņā ar šo regulu veiktas cita starpā arī banānu nozarē, vajadzības gadījumā tam pievienojot attiecīgus priekšlikumus.” |
„3. Komisija vēlākais līdz 2009. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei vispārēju pārskatu, kurā norāda to darbību ietekmi uz ekonomiku, nodarbinātību, ieņēmumiem un vidi, kas saskaņā ar šo regulu veiktas cita starpā arī banānu nozarē, vajadzības gadījumā tam pievienojot attiecīgus priekšlikumus. |
|
|
Tomēr, lai ņemtu vērā iekšējās un ārējās shēmas izmaiņu ietekmi uz Kopienas banānu ražotājiem, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu pirms noteiktā termiņa, ja ir nekavējoties jārīkojas, lai risinātu problēmas ar lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos un banānu nozares ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, un šim ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno attiecīgus priekšlikumus.” |
Pamatojums | |
Ja banānu nozarē ieņēmumi pazeminās un ekonomiskais stāvoklis pasliktinās, Komisijai jāiesniedz ziņojums pirms noteiktā termiņa (proti, 2009. gada 31. decembra). | |
Grozījums Nr. 17 3. PANTA 3. PUNKTS 30. pants (Regula (EK) Nr.°247/2006) | |
|
„Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu pāreju no Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93 paredzētā režīma uz režīmu, kas izveidots ar šo regulu. |
„Saskaņā ar šo pašu procedūru Komisija var pieņemt arī pasākumus, lai sekmētu pāreju no Padomes Regulā (EEK) Nr. 404/93 paredzētā režīma uz režīmu, kas izveidots ar šo regulu. Īpaši ir pamats paredzēt speciālu aizdevumu shēmu banānu ražotājiem laikposmā no janvāra līdz oktobrim. |
Pamatojums | |
Kompensācijas atbalsta novirzīšana uz POSEI programmām atceļ pašreizējo ražotājiem domāto aizdevumu izmaksas sistēmu, kas tomēr ir nepieciešama nozares darbībai. Šis nozīmīgais trūkums jānovērš, pretējā gadījumā lielā daļā reģionu, kur audzē banānus, izzudīs sociālajam un ekonomiskajam līdzsvaram nepieciešamā kultūra. | |
Grozījums Nr. 18 3. PANTA -1. PUNKTS (jauns) 18.a pants (jauns) (Regula (EK) Nr.°247/2006) | |
|
|
– 1) Pievieno 18.a pantu: |
|
|
„18.a pants |
|
|
Banāni |
|
|
Atbilstīgi Regulas (EEK) Nr. 404/93 II sadaļai atbalsts, ko saņem ražotāji banānu nozarē, ir atkarīgs no piederības kādai atzītai organizācijai. Šo atbalstu var arī piešķirt individuāliem ražotājiem, ja īpašu apstākļu, jo īpaši ģeogrāfiskā stāvokļa, dēļ viņi nevar kļūt par ražotāju organizācijas dalībniekiem.” |
Pamatojums | |
Kopienas piedāvājuma koncentrācija bija viens no būtiskākajiem 1993. gadā dibinātās tirgus kopīgās organizācijas (TKO) panākumiem. Jāturpina sekmēt šo grupu izveide, saglabājot atbalsta saistību ar piederību ražotāju organizācijai. | |
Grozījums Nr. 19 4.A PANTS (jauns) | |
|
|
4.a pants Novērtējums |
|
|
Komisija trīs gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei novērtējuma ziņojumu par šīs regulas ietekmi uz lauksaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju dzīves līmeni un uz ekonomisko un sociālo kohēziju, iesakot konkrētas iniciatīvas, ja sākotnējie mērķi nav sasniegti. |
Pamatojums | |
Ir jāveic ar šo regulu ieviesto izmaiņu termiņa vidus novērtējums. | |
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari |
||||||
|
Atsauces |
COM(2006)0489 – C6‑0339/2006 – 2006/0173(CNS) |
||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AGRI |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
REGI |
||||||
|
Ciešāka sadarbība |
- |
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Pedro Guerreiro 6.11.2006 |
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
6.11.2006 |
|
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
16.11.2006 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
par: pret: atturas: |
33 1 3 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Antonio De Blasio, Bairbre de Brún, Giovanni Claudio Fava, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Zita Gurmai, Marian Harkin, Konstantinos Hatzidakis, Jim Higgins, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Constanze Angela Krehl, Jamila Madeira, Sérgio Marques, James Nicholson, Jan Olbrycht, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Margie Sudre, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Thijs Berman, Jan Březina, Brigitte Douay, Jill Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Nikolaos Vakalis, Paavo Vayrinen |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
- |
||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 404/93, (EK) Nr. 1782/2003 un (EK) Nr. 247/2006 attiecībā uz banānu nozari |
|||||||
|
Atsauces |
COM(2006)0489 – C6‑0339/2006 – 2006/0173(CNS) |
|||||||
|
Datums, kad notika apspriešanās ar EP |
16.10.2006 |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AGRI |
|||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
BUDG |
REGI |
DEVE |
|
|
|||
|
Atzinumu nav sniegusi |
DEVE |
|
|
|
|
|||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Jean-Claude Fruteau |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
2.10.2006 |
23.10.20006 |
22.11.2006 |
|
|
|||
|
Pieņemšanas datums |
22.11.2006 |
|||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
27 - - |
||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Vincenzo Aita, Thijs Berman, Giuseppe Castiglione, Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Jean-Claude Fruteau, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Esther Herranz García, Heinz Kindermann, Albert Jan Maat, Diamanto Manolakou, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, María Isabel Salinas García, Brian Simpson, Kyösti Virrankoski, Andrzej Tomasz Zapałowski |
|||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Pilar Ayuso, Bernadette Bourzai, Ilda Figueiredo, Wiesław Stefan Kuc, Jan Mulder |
|||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
|||||||
|
Iesniegšanas datums |
27.11.2006 |
|||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
|||||||