ZIŅOJUMS par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata

28.11.2006 - (2006/2113(INI))

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referente: Eluned Morgan

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata

(2006/2113(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu – Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai (COM(2006)0105)[1],

–   ņemot vērā Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgo ziņojumu par enerģētikas politikas ārējiem aspektiem, kuru iesniedza 2006. gada 15.-16. jūnija Eiropadomei, 

–   ņemot vērā nostāju, ko pieņēma otrajā lasījumā 2005. gada 8. martā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pieejas noteikumiem dabasgāzes transporta tīkliem[2],

–   ņemot vērā nostāju, ko pieņēma pirmajā lasījumā 2005. gada 26. oktobrī par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz vispārējus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai Eiropas transporta un enerģētikas tīklu jomā un groza Padomes Regulu (EK) Nr.2236/95[3],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 13. decembra nostāju, ko pieņēma otrajā lasījumā par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas pieņemšanu par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un Direktīvas 93/76/EEK atcelšanu[4],

–   ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2006. gada 4. aprīlī otrajā lasījumā pieņemto nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, ar ko nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģētikas tīkliem un atceļ Lēmumu 96/391/EK un lēmumu Nr.1229/2003/EK[5],

–   ņemot vērā 2006. gada 18. maija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Enerģijas kopienas līguma parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā[6],

–   ņemot vērā 2005. gada 16. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par Protokola Nr. 9 īstenošanu attiecībā uz Bohunices V1 atomelektrostaciju Slovākijā, kas pievienots aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai[7],

–   ņemot vērā 2005. gada 16. novembra rezolūciju par kodoleketrostaciju nojaukšanai paredzēto finanšu resursu izmantošanu[8],

–   ņemot vērā 2005. gada 16. novembra rezolūciju „Uzvarēt cīņā ar globālajām pārmaiņām”[9]

–   ņemot vērā tā 2004. gada 14. decembra nostāju par priekšlikumu Padomes direktīvai, kas dalībvalstīm uzliek pienākumu saglabāt minimālos jēlnaftas un/vai naftas produktu krājumus (kodificētā versija)[10],

–   ņemot vērā 2005. gada 5.jūlija pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai attiecībā uz pasākumiem drošas elektroenerģijas piegādes garantēšanai un ieguldījumiem infrastruktūrā[11],

–   ņemot vērā 2006. gada 5.jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes direktīvai par radioaktīvu atkritumu un izlietotas kodoldegvielas pārvadājumu pārraudzību un kontroli[12],

–   ņemot vērā 2006. gada 14. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par apkuri un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamos enerģijas resursus[13],

–   ņemot vērā 2005. gada 29. septembra rezolūciju par atjaunojamās enerģijas daļu Eiropas Savienībā un priekšlikumiem konkrētai rīcībai[14],

–   ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā[15],

–   ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par energoefektivitāti vai kā ar ierobežotiem resursiem sasniegt labāku rezultātu — Zaļā grāmata[16],

–   ņemot vērā Eiropadomes prezidentūras 2006. gada 23.-24. marta secinājumus par Eiropadomes Eiropas energopolitikas zaļās grāmatas vizēšanu un 2006. gada 15.-16. jūnija secinājumus par Komisijas un Augstā pārstāvja kopīgo ziņojumu par energodrošības ārējiem aspektiem,

–   ņemot vērā Atklātās izskatīšanas apspriedes, ko 2006. gada 12. septembrī organizēja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja,

–   ņemot vērā Eiropas dibināšanas līgumu, saskaņā ar kuru enerģētika ir joma, kurā kompetenci dala ar dalībvalstīm,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Ārlietu komitejas, Attīstības komitejas, Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kā arī Ekonomikas un monetārās komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Transporta un tūrisma komitejas un Reģionālās attīstības komitejas atzinumus (A6-0426/2006),

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Zaļo grāmatu par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai, bet uzsver nepieciešamību izprast nepārtraukti mainīgos apstākļus plašākā globālajā enerģijas tirgū un uzsver, cik svarīgi ir paplašināt ražotāju perspektīvu līdz sistemātiskai pieejai, kurā ņemta vērā ražošana, izplatīšana un patēriņš, lai tādējādi attīstītu tādu Eiropas enerģijas politiku, kas nodrošinātu pēc iespējas pieejamu enerģiju no avotiem ar zemu oglekļa emisiju jau īstermiņā, un no bezoglekļa enerģijas avotiem vidējā termiņā, kā arī no vietējiem avotiem, respektējot tirgus mehānismus, tai pat laikā aizsargājot vidi, cīnoties ar klimata pārmaiņām un veicinot energoefektivitāti;

2.  uzsver, ka Komisija savā Zaļajā grāmatā norādīja, ka, lai Eiropai ilgtermiņā nodrošinātu energoapgādi, Eiropas enerģijas tirgū ir jāiegulda 1 triljons eiro; piebilst arī, ka nevar pieņemt, ka šie resursi ir jāfinansē no sabiedrības līdzekļiem, un ka tāpēc Eiropas Savienības enerģētikas rūpniecības uzņēmumi ir jāiesaista tālākā vienprātības sasniegšanā attiecībā uz enerģētikas politiku;

3.  mudina Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmi pieņemt rīcības plānu, kurā būtu vismaz šādi punkti: lai enerģētikas politikas centrā būtu patērētāji – ES Emisiju tirdzniecības shēmas (ETS) radikāla reforma, lai tirgu virzītu uz ieguldījumiem zema oglekļa dioksīda satura ekonomikā, kuras pamatā būtu noteikts mērķis attiecībā uz ES oglekļa emisijām līdz 2020. gadam, tostarp obligāts mērķis, kas paredz, ka līdz 2020. gadam 25 % enerģijas jāiegūst no atjaunojamiem avotiem, un mērķis attiecībā uz emisijām no automašīnām, pakāpeniskas izmaiņas energoefektivitātē, stingrāki tiesību akti attiecībā uz konkurences politiku un enerģētikas tīklu īpašnieku pilnīga savstarpēja nošķiršana, minimālās obligātās pamatnostādnes regulatoriem, tostarp procedūra regulatoru iecelšanai, neatkarība, pārredzamība un atbildība, ambicioza pētniecības un attīstības stratēģija tīras enerģijas tehnoloģijām, kopējas enerģētikas ārpolitikas stratēģija un visu pašreizējo ES enerģētikas tiesību aktu pilnīga īstenošana;

Ilgtspējība

Klimata pārmaiņas

4.  atzīst, ka klimata pārmaiņas izraisa nopietnas vides problēmas, tāpēc nepieciešama steidzama rīcība ES un starptautiski; uzskata, ka 2050. gadā būtiski lielākā daļa enerģijas ES ir jāiegūst no bezoglekļa avotiem, vai jāiegūst ar tehnoloģijām, kuras aiztur siltumnīcefekta gāzu emisiju, īpašu uzmanību pievēršot energotaupībai, energoefektivitātei un atjaunojamām enerģijām, kā arī uzskata, ka nepieciešams izstrādāt skaidru plānu šī mērķa sasniegšanai; mudina ES vadītājus līdz nākamā gada beigām vienoties par saistošu CO₂ mērķi 2020. gadā un paredzamo CO₂ mērķi 2050. gadā, kā arī uzskata, ka:

a)    Komisijai jāierosina ETS pārskatīšana, tostarp arī ekonomiski pieņemama ETS kredītu pārvaldība, piemēram, virzīšanās uz likšanu vairāksolīšanā vai salīdzinošu novērtēšanu atkarībā no izvades; ETS jābūt pamatotai ar rūpīgu ekonomiskās ietekmes un ietekmes uz vidi novērtējumu, vispārēju sadalījuma metodoloģiju izvērtējumu, plašu elastīgu mehānismu pielietojumu un sodīšanas shēmas pārskatīšanu,

b)    otrajā ETS finanšu periodā (2008.-2012. gads) finanšu resursi ir jāsadala tā, lai tiktu veikti pasākumi CO2 emisiju un enerģijas patēriņa samazināšanai, modernizējot enerģijas ražošanas uzņēmumus;

c)    emisiju maksimālā apjoma un tirdzniecības režīms jāizvērš starptautiski un tā darbības laikam jābūt ilgākam nekā tas ir patlaban,

d)    ETS jāiekļauj vēl citas piesārņojošas nozares, tostarp arī visa veida kravas transports; jāizstrādā stratēģija, lai samazinātu emisijas no kuģiem, atbilstīgi ietekmes novērtējumam, kā arī, cik drīz vien iespējams, jāizveido atsevišķa sistēma aviācijai,

e)    ņemot vērā emisijas sertifikātu cenu svārstības, aicina Komisiju apsvērt šo svārstību mazināšanas iespējas; šādām iespējām jāietver uzticības veicināšana tirgū, palielinot tirgus pārredzamību, piemēram, savlaicīgi un vienveidīgi visā ES publicējot emisiju datus, kā arī Kioto Protokola elastīgo mehānismu (kopīgā īstenošana un tīrā attīstība) plašāku izmantošanu, lai palielinātu tirgus likviditāti;

f)     aicina Komisiju līdz 2007. gadam izpētīt, kādā veidā valstu sadalījuma metodes turpmāk būtu jāsaskaņo un kādā veidā varētu vienkāršot un padarīt pārredzamu ETS metodoloģiju, līdzīgi kā vērtspapīru tirgus noteikumi;

5.  atgādina savu iepriekšminēto 2005. gada 16. novembra rezolūciju „Stratēģija cīņai ar klimata pārmaiņām pasaulē”, kurā attīstītās valstis aicinātas panākt ievērojamu emisijas samazināšanu – par 30 % līdz 2020. gadam un par 60-80 % līdz 2050. gadam; uzsver, ka ES stratēģija attiecībā uz klimata pārmaiņām ir jāveido, pamatojoties uz saistošiem siltumnīcefekta gāzu emisijas mērķiem; mudina dalībvalstis ārējās izmaksas, tostarp tās, ko rada klimata pārmaiņas, iekļaut enerģijas ražošanas cenā un atcelt tādus „perversus” stimulus kā, piemēram, fosilo enerģiju subsīdijas;

Pētniecība, attīstība un jauninājumi

6.  aicina pavasara Eiropadomi 2007. gada martā nodrošināt, lai nākotnē Eiropas enerģijas politiku varētu atbalstīt ar ambiciozu pētniecības un attīstības stratēģiju enerģijas jomā, paredzot atbilstīgāku valsts finansējumu spēcīgus stimulus tam, lai pētniecību un attīstību vairāk finansētu privātais sektors, izpildot korporatīvās sociālās atbildības saistības; mudina dalībvalstis izveidot stratēģiju enerģijas pētniecības budžeta palielināšanai, jo īpaši, kad notiks EK budžeta termiņa vidus pārskats Septītajai Pamatprogrammai pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem, kā arī Saprātīgās enerģijas īpašajai programmai; aicina izveidot Eiropas stratēģisko enerģiju tehnoloģiju plānu un cer, ka tajā būs ietvertas pētniecības jomas, kuras nodarbojas ar jauno enerģiju tehnoloģijām vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp, jo īpaši ar enerģijas uzkrāšanu;

Energoefektivitāte un energotaupība

7.  aicina Komisiju nodrošināt, lai ES īstermiņa enerģētikas un transporta politikas darbībās un atbalsta struktūrās tiktu atspoguļots ūdeņraža un kurināmā elementu izmantošanas veidu ieguldījums, lai paātrinātu uz fosilās degvielas balstītās enerģētikas un transporta sistēmas pāreju uz efektīvu un CO₂ nesaturošu sistēmu;

8.   atgādina, ka ES ir jāsaglabā sava svarīgā loma tādās iniciatīvās kā Starptautiskā partnerība ūdeņraža ekonomikas (IPHE)[17] jomā vai Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors (ITER)[18];

9.  aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt plānu klimatam draudzīgiem un videi draudzīgiem jauninājumiem, kuru pamatā būtu ne tikai tehnoloģiski jauninājumi, bet arī attīstības stratēģijas, lai palielinātu vislabāko pieejamo tehnoloģiju izplatību tirgū un organizatoriskus uzlabojumus, piemēram, loģistikas nozarē;

10. aicina Komisiju veikt enerģijas auditu, ņemot par pamatu pašreizējās tehnoloģijas, lai uzlabotu koordināciju un pieredzes apmaiņu;

11. atzīmē, ka pētniecība enerģijas tehnoloģiju jomā ir svarīgs solis ceļā uz eksporta tirgu atvēršanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt visu enerģijas (parasto, kodolenerģijas un atjaunojamo) avotu izpēti, lai Eiropa, izmantojot šādu izpēti saviem mērķiem ES dalībvalstīs, var atvērt arī eksporta tirgus;

Ieguldījumi

12. atgādina nepieciešamību veikt nozīmīgus ieguldījumus elektroenerģijas un gāzes infrastruktūrā, lai nodrošinātu Eiropas energoapgādi; prasa, lai Komisija:

a)      veicinātu ieguldījumiem labvēlīgu apstākļu izveidi,

b)     nodrošinātu, lai tirgi ieguldītājiem varētu sniegt pareizos ieguldījumu signālus.

13. tā kā elektroenerģijas tīkliem būs jāpielāgojas pieaugošajai atjaunojamo enerģijas veidu daļai un decentralizētai ģenerācijai, aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt veicināt pētījumus par vajadzīgajām informācijas un komunikācijas tehnoloģijām;

14. mudina enerģētikas jautājumu risināšanā iesaistīt reģionālās ieinteresētās personas, jo daudzas problēmas var atrisināt, veicot ieguldījumus reģionālā un pilsētu līmenī, jo īpaši sekmējot dažādu un atjaunojamu enerģijas avotu izmantošanu; uzsver MVU uzņēmējdarbības potenciālu ieguldījumos enerģētikas jomā un nozīmi, kas ilgtspējīgiem ieguldījumiem enerģētikas jomā (piem., biomasā, biodegvielās un rajonu apsildē) var būt reģionu un pilsētu attīstībā; tāpēc aicina dalībvalstis un Komisiju šo jautājumu risināšanā iesaistīt reģionālās un vietējās varas iestādes, lai panāktu vēl ciešāku apņemšanos visu izmantojamo enerģijas veidu kopumā veicināt atjaunojamos enerģijas avotus;

15. vērš uzmanību uz problēmām, ar kurām pierobežas reģioni saskaras tāpēc, ka pastāv atšķirības starp dalībvalstu enerģētikas politikām, starp dalībvalstu enerģijas piegādātājiem trūkst informācijas apmaiņas un nav saskaņotas ES enerģētikas pozīcijas;

16. uzsver pozitīvo ietekmi, kas attiecībā uz jaunu, ilgtermiņa un augsti kvalificētu darba vietu izveidi ir atjaunojamas enerģijas tehnoloģijas veicināšanai un attīstībai;

Piegādes drošība

Energoefektivitāte un energotaupība

17. aicina Padomi un Komisiju pieņemt pasākumus, lai līdz 2020. gadam padarītu ES par visenergoefektīvāko ekonomisko sistēmu pasaulē un noteikt energoefektivitātes pasākumus par visu ES politikas jomu horizontālo prioritāti; aicina Komisiju nodrošināt steidzamu attiecīgo EK direktīvu īstenošanu un mudina Padomi pieņemt ierosinājumus energoefektivitātes rīcības plānā, kā arī mudina dalībvalstis izmantot labāko praksi, kā pamatu saviem valsts energoefektivitātes rīcības plāniem, kas jāiesniedz līdz 2007. gada jūnijam; mudina Komisiju mobilizēt pietiekamu skaitu visu līmeņu darbinieku, lai pārvērstu rīcības plānā ierosinātos pasākumus konkrētos darbos; atgādina, ka dalībvalstīm pilnībā ievērojot esošos ES tiesību aktus, 50 % no ES mērķa ietaupīt 20 % no enerģijas līdz 2020. gadam, jau šobrīd būtu izpildīti; aicina Komisijas Priekšsēdētāju sekmēt globālu energoefektivitātes nolīgumu;

18.  norāda uz to, ka pieejamas ļoti daudzsološas tehnoloģijas, ko izmantot kombinētajā siltuma un strāvas ražošanas, kā arī dzesēšanas procesos un ka komunālā apkure arīdzan piedāvā infrastruktūru atjaunojamās enerģijas avotiem nākotnē;

19. atgādina, ka 40 % visas ES patērētās enerģijas tiek izlietoti ēkās un ir lielas iespējas samazināt šo patēriņu, projektējot jaunas, kā arī modernizējot esošās ēkas; mudina Komisiju pārskatīt ēku energoefektivitātes direktīvu, lai to attiecinātu arī uz ēkām, kuras mazākas par 1000m² ; aicina Komisiju nodrošināt, lai visas ES iestāžu ēkas rādītu piemēru, sasniedzot oglekļa ziņā neitrālu stāvokli līdz 2012. gadam; uzskata, ka dalībvalstīm jāapņemas nodrošināt to pašu visās Valsts valdības ēkās, un šis mērķis būtu jāattiecina arī uz vietējo un reģionālo pašvaldību ēkām līdz 2015. gadam; mudina Komisiju īstenot programmu, kuras mērķis būtu panākt plašu pasīvās un lietderīgās enerģijas mājokļu un ēku ieviešanu ES;

20. aicina Komisijas Priekšsēdētāju organizēt tikšanos ar pārstāvjiem no dalībvalstu lielākajām pilsētām, lai apmainītos ar pieredzi par vietējiem enerģijas patēriņa samazināšanas projektiem, cenšoties samazināt un padarīt daudz energoefektīvāku pilsētu enerģijas patēriņu; uzskata, ka jāpieliek lielas pūles, lai palielinātu enerģijas ieguvi no kombinētajām siltuma un strāvas, kā arī dzesēšanas ražotnēm un komunālās apkures; piebilst, ka šīs tehnoloģijas ir ļoti daudzsološas biomasas un biodegvielu lielākai izmantošanai, un uzsver, ka komunālā apkure nodrošina infrastruktūru arī atjaunojamiem enerģijas avotiem; uzskata, ka Komisijai šajā jautājumā jāstrādā ciešā sadarbībā ar Reģionu komiteju;

21. aicina Komisiju vēlākais līdz 2007. gada pavasarim iesniegt izpildes pasākumus attiecībā uz energoefektīviem ražojumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīvu 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem (enerģiju patērējošu ražojumu direktīva)[19]

22. prasa, lai Komisija palīdzētu nozarei attīstīties un izveidot viedas mērīšanas un iekasēšanas sistēmas, iespējams izmantojot viedu mērīšanas sistēmu, kuru vadītu attāli mehānismi; aicina Komisiju veikt detalizētu šo pasākumu ieņēmumu un izdevumu analīzi, ņemot vērā pārmaiņas patērētāju uzvedībā;

23. uzskata, ka nodokļu politikai ir ievērojama nozīme energoefektivitātes uzlabošanā; ir pārliecināts, ka jāveic pasākumi, lai dalībvalstu nodokļu sistēmas dotu priekšroku darbībām, kas nodrošina energoefektivitāti;

24. vērš Komisijas uzmanību uz nepieciešamību nodrošināt, lai ES struktūrfondi tiktu izmantoti, lai jo īpaši jaunajās dalībvalstīs veiktu mājokļu termoizolācijas plaša mēroga modernizāciju, kas ievērojami samazinās enerģijas patēriņu un CO2 emisijas;

25. aicina izstrādāt vispārēju ES stratēģiju transporta nozarei, lai atteiktos no fosilā kurināmā transporta nozarē, samazinot ES atkarību no naftas, un pakāpeniski pārietu uz tīrās enerģijas izmantošanu transportam; atbalsta pāreju uz visenergoefektīvākajiem un vistīrākajiem transporta veidiem, kas it īpaši jāpanāk, pieņemot jaunus tiesību aktus, tostarp ieviešot tiesību aktus transporta nozarē ar kuriem veicinātu pie strāvas pieslēdzamu hibrīdautomašīnu un pilnīgi elektrisku transporta līdzekļu izplatīšanos tirgū;

26. uzsver, ka vairākos attālos un vistālākajos reģionos ir ievērojams potenciāls atjaunīgās enerģijas jomā, kas saistīts ar reģionu ģeogrāfisko izvietojumu un klimatiskajiem apstākļiem (saules, vēja, biomasas un ūdens viļņu enerģija); pauž cerības, ka šo iespēju izmantos, it īpaši, lai sniegtu efektīvu ieguldījumu Kioto mērķu sasniegšanā;

27. aicina Komisiju un dalībvalstis veikt praktiskus pasākumus, lai uzlabotu mazo un vidējo uzņēmumu energoefektivitāti, tostarp, jo īpaši, pasākumus, lai palielinātu izpratni, un rīcība, lai nodrošinātu vieglāku pieejamību līdzekļiem, tostarp līdzekļiem no struktūrfondiem, ERAB un EIB, lai šādi uzņēmumi varētu veikt ieguldījumus enerģijas patēriņa samazināšanā;

28. cer, ka arī trešās valstīs tiks veicināta lielāka energoefektivitāte, un pauž atbalstu Komisijas priekšlikumam strādāt, lai pieņemtu starptautisku energoefektivitātes nolīgumu;

29. uzskata, ka salīdzinošās novērtēšanas sistēma, par ko direktīvā panākta vienošanās, lai sasniegtu galīgo energoefektivitāti, ir ekonomiski pamatots, nebirokrātisks un efektīvs energoefektivitātes palielināšanas līdzeklis, un ierosina šo sistēmu plašāk izmantot citos enerģētikas sektoros; aicina Komisiju censties paātrināt visa ES mēroga kopēju kritēriju noteikšanu visās attiecīgajās jomās, pamatojoties uz nozaru energoefektivitātes rādītājiem saskaņā ar 16. pantu enerģijas galapatēriņa efektivitātes un energoefektivitātes pakalpojumu direktīvā (2006/32/EK);

Dažādi enerģijas veidi

30. uzskata, ka enerģijas avotu dažādošana kopā ar lielāku vietējo resursu izmantošanu un decentralizēta enerģijas ražošana nodrošinās piegāžu drošību, bet pauž izpratni par to, ka lēmums par dažādiem enerģijas veidiem vienā dalībvalstī var ietekmēt piegāžu drošību citā dalībvalstī; uzskata, ka ES atkarība no nedaudziem enerģijas ražotājiem un piegādes ceļiem ir nopietns risks ES stabilitātei un labklājībai; atzinīgi vērtē tāda mehānisma ieviešanu, kas var nodrošināt ātrus solidaritātes pasākumus un palīdzību dalībvalstīm, kurām radušās grūtības pēc tās infrastruktūras bojājumiem;

31. uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Eiropas enerģētikas stratēģijas pamatā būtu maksimāla subsidiaritāte un lai lēmumi par enerģijas veidu kopumu paliktu ES dalībvalstu prerogatīva;

32. atzinīgi vērtē Enerģijas un transporta ģenerāldirektorāta 2006. gada augstas efektivitātes un lielā mērā atjaunojamu enerģijas avotu scenāriju un pētījumu, ko Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja pasūtīja par energoapgādes drošību un ko minētajai komitejai iesniedza 9. oktobrī; tāpēc mudina Komisiju abus scenārijus pieņemt par pamatu 2007. gada janvārī paredzētajai enerģētikas politikas pārskatīšanai;

33. aicina Komisiju un dalībvalstis, neaizmirstot, ka jāņem vērā īstermiņa un vidēja termiņa izmaksas, piešķirt prioritāti tiem enerģijas veidiem, kas samazina atkarību no importa enerģijas, jo īpaši no fosilām degvielām, un atbalsta vidi, ir ilgtspējīgi un samazina pastāvīgas piegādes riskus arī ražošanas decentralizācijas dēļ;

34. aicina Komisijas priekšsēdētāju īstenot plānu katru mēnesi publicēt datus par Eiropas naftas un naftas produktu krājumiem, importu un eksportu, tos iedalot pēc produkta tipa (jēlnafta, benzīns, dīzeļdegviela, mazuts un citi); uzskata, ka šāda veida skaitļi (kam jābūt publiski pieejamiem, kā tas ir Amerikas Savienotajās Valstīs) sniegtu skaidrāku priekšstatu par spiedienu, kas gulstas uz pasaules tirgu, un skaidru pārskatu par Eiropas patēriņu, kā arī samazinātu tirgus dalībnieku māniju attiecībā uz Amerikas krājumiem un tādējādi palīdzētu padarīt naftas cenas mazāk svārstīgas;

35. aicina Komisiju veikt pārredzamas un objektīvas debates par enerģijas avotu kopumu nākotnē; tajās ņemot vērā visu enerģijas veidu priekšrocības un trūkumus, ieskaitot ekonomiskās un vides izmaksas un sekas;

36. mudina Komisiju vēlākais līdz 2008. gada beigām pabeigt jaunu enerģētikas un transporta modelēšanas instrumentu ES; uzskata, ka šāds apvērsts modelis jāizstrādā ciešā sadarbībā starp Komisijas dienestiem, Starptautisko Enerģijas aģentūru (IEA) un dalībvalstu valdībām, un tā mērķim jābūt — racionalizēt visus statistikas datus par enerģētiku un transportu Eiropā; šis modelis tad aizstātu visus dažādos modeļus, kas šodien pastāv dažādajos Komisijas dienestos, un arī visā Eiropā saskaņotu enerģētikas statistiku; tāpat uzskata, ka šim modelim jābūt publiski pieejamam, ko pēc pieprasījuma varētu izmantot dažādās ieinteresētās personas, kā tas šodien ir ASV, lai izstrādātu dažādus scenārijus ES enerģētikas nākotnei;

37. ierosina, lai veicinātu enerģijas avotu dažādošanu, ES izstrādāt stabilu ilgtermiņa politiku, lai tādējādi radītu nepieciešamos labvēlīgos apstākļus ieguldījumiem; uzskata, ka šajā politikā jābūt paredzētiem ES mērķiem energoefektivitātes uzlabošanai par vismaz 20 % līdz 2020. gadam un lūdz Komisiju ierosināt pamatnosacījumus saskaņotām atjaunojamo enerģiju atbalsta shēmām, kā daļu no atjaunojamo enerģiju plāna, kā arī noteikt nozarēm saistošus mērķus atjaunojamo enerģiju izmantošanā, lai sasniegtu 25 % atjaunojamo enerģiju izmantošanas no primārā enerģijas patēriņa līdz 2020. gadam, kā arī noteikt Padomes un Komisijas līmeņa plānu atjaunojamo enerģiju izmantošanai 50 % apmērā 2040. gadā, ES CO₂ emisiju samazināšanai 30 % apmērā 2020. gadā un 60-80 % apmērā 2050. gadā;

38. uzsver, ka nepieciešamība mainīt pašreizējo enerģijas ražošanu ir nevis nasta, bet gan izdevība; saules, vēja, biomasas, hidrotermiskās vai ģeotermiskās enerģijas izmantošana un lielāka energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana palīdzēs izpildīt saistības, ko uzliek Kioto Protokols un ANO Klimata pārmaiņu pamatkonvencija, kā arī Eiropā veicināt jauninājumus, jaunu darba vietu izveidi un konkurētspēju;

39. uzskata, ka ierosinātajā Stratēģiskajā Enerģijas pārskatā jāintegrē arī Energoapgādes observatorijas darbība (kurai jābūt neatkarīgai struktūrai) un ka tai regulāri jāanalizē piegāžu drošība; uzskata, ka Stratēģiskā Enerģijas pārskata uzdevumos jāietilpst arī ES enerģētikas problēmu, tostarp arī ārējo aspektu, stratēģiskajai analīzei; rosina Komisiju izmantot Stratēģisko Enerģijas pārskatu tādas formulas izstrādāšanā, kas dotu iespēju dalībvalstīm analizēt kompromisa attiecības starp dažādu politikas virzienu iespējām attiecībā uz vidi, piegāžu drošību, konkurētspēju un darba vietu radīšanu, tādējādi palīdzot samazināt riskus; atzinīgi vērtē Komisijas centienus veikt detalizētu pētījumu par visu enerģijas avotu subsīdijām un izmaksām, tostarp internalizējot Stratēģiskajā Enerģijas pārskatā ārējās ietekmes, piemērojot dzīves cikla un „no ieguves vietas līdz automašīnas ritenim” pieejas; prasa publicēt šādu pētījumu, lai veicinātu sabiedrības izpratni; ierosina veikt Eiropas mēroga pētījumu par pieprasījumu un piedāvājumu vidējā un ilgtermiņā, lai noteiktu nepieciešamību pēc ieguldījumiem, īpaši attiecībā uz ražošanu, kā arī uzlabotu uzņēmumu darbību; ierosina to, ka izmaksu un guvumu analīzē īpaša uzmanība jāpievērš katra enerģijas avota atbilstībai ES trīs mērķiem enerģētikas jomā, proti, piegāžu drošībai, konkurētspējai un vides ilgtspējībai;

40. uzskata, ka Stratēģiskajā enerģētikas pārskatā ir jāiekļauj arī tirdzniecības jautājumi, tas ir, tajā ir jāanalizē starptautiskās sadarbības un jau parakstīto vai parakstāmo ilgtermiņa nolīgumu ietekme un jāvērtē saskaņotība starp politikas nostādnēm, ko īsteno uzņēmumi, un dalībvalstu un ES politikas nostādnēm;

41. atgādina, ka nafta joprojām ir vissvarīgākais primārās enerģijas avots ES un ES gandrīz pilnībā ir atkarīga no tās importa; pauž nožēlu, ka Komisijas Zaļajā grāmatā tam nav pievērsta uzmanība; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā nepieciešamību samazināt naftas izmantošanu, samazināt atkarību no importa un veicināt CO₂ emisiju samazināšanu;

42. uzstāj, ka dalībvalstīm jāattīsta sistemātiska pieeja, kurā būtu ņemti vērā visi šķidrās un gāzveida biodegvielas ražošanas, izplatīšanas, patēriņa un tirgū ienākšanas aspekti — ekonomiskie, ekoloģiskie, tehnoloģiskie, jo īpaši to, kurus izmanto transportā, lai tādējādi uzlabotu biodegvielu pieejamību un veicinātu to tirdzniecību; uzstāj, ka jāīsteno visi esošie saistošie tiesību akti; mudina Komisiju novērst tehniskos un administratīvos šķēršļus samaisīšanas līmeņiem un nodrošināt dažādu politikas virzienu saskanību, piemēram, transporta, lauksaimniecības, tirdzniecības; un gan šķidrie, gan gāzveida biodegvielas veidi tiek atzīti kā izvēles iespēja pārvadājumu nozarei, nevis tikai kā degviela elektroenerģijas ražošanai; iedrošina dalībvalstis ņemt vērā obligāto un vispārējo sertifikācijas sistēmu, kuru Komisija ieviesīs, lai veicinātu biodegvielu ilgtspējīgu ražošanu visos tās posmos, kā arī noteiktu ES ražoto un ievesto biodegvielu pilna dzīves cikla silumnīcefekta gāzu bilanci;

43. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesniegt priekšlikumu direktīvai par apsildi un dzesēšanu, izmantojot atjaunojamās enerģijas avotus, un atgādina savu 2006. gada 14. februāra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai un Padomei par atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu apsildē un dzesēšanā;

44. aicina Komisiju atzīt fosilā kurināmā nozīmi vidējā termiņā, kā arī iespēju veikt tālākus pētījumus par tā oglekļa intensitātes samazināšanu, saskaņā ar 2 ° C mērķi CO₂ samazināšanai; uzskata, ka, lai to panāktu jāveic pastāvīga modernizācija un šo kurināmā veidu energoefektivitātes uzlabošana, jaunas paaudzes iekārtu attīstīšana, kuru darbības pamatā būtu gazifikācija un paralēla elektrības un ķīmiskā ražošana, tālāka ekonomisku metožu attīstība oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai ogļu, dabasgāzes un naftas gadījumā, saskaņā ar Eiropas Tehnoloģiskās platformas pieņemto lēmumu par Nulles emisiju fosilā kurināmā spēkstaciju, kā arī ES tiesību aktos noteikto šķēršļu atcelšana;

45. aicina Komisiju un dalībvalstis atzīt vietējo enerģijas avotu sociālekonomisko nozīmi ES un veicināt to attīstību kā vienu no līdzekļiem Eiropas energoapgādes drošības nostiprināšanai;

46. pauž nožēlu, ka Zaļajā grāmatā nav pievērsta uzmanība atkarības samazināšanai no naftas, lai gan naftas produkti ES joprojām ir vissvarīgākais primārās enerģijas avots un ES šajā ziņā ir pilnībā atkarīga no importa;

47. aicina Komisiju īstenot Eiropas energotīklu un ieviest prioritāro starpsavienojumu plānu, ņemot vērā nesen grozīto lēmumu, ar kuru nosaka pamatnostādnes Eiropas enerģijas transmisijas tīkliem, neatstājot arī novārtā šķidrinātās dabasgāzes uzņemšanas regasifikācijas infrastruktūru un uzglabāšanas materiāli tehnisko bāzi; turklāt uzskata, ka visiem enerģijas avotiem, tostarp arī atjaunojamo enerģiju avotiem jānodrošina taisnīga un nediskriminējoša pieeja strāvas tīkliem, lai tālāk attīstītu tirgu integrāciju un nodrošinātu piegāžu drošību; uzskata, ka vēja energoietaises atklātā jūrā vispirms ir jāintegrē reģionālā tīklā un beidzot visas Eiropas energotīklā;

48. lūdz, lai Komisija īpaši apsver jūras atjaunojamo enerģijas veidu (jūras vējš, viļņu spēks, paisums/bēgums) attīstību, jo īpaši Ziemeļjūrā, Baltijas jūrā, Īrijas jūrā un Vidusjūrā, un saules enerģiju, jo īpaši Vidusjūras reģionā, lai nodrošinātu, ka šos resursus iekļauj 2007. gada atjaunojamo enerģijas avotu plānā un ātri pilnībā attīsta;

49. uzskata kodolenerģiju par vienu no jautājumiem Eiropas politiskajās debatēs par dažādo enerģijas veidu kopumu; atzīst kodolenerģētikas kā enerģiju kopuma sastāvdaļas pašreizējo lomu dažās dalībvalstīs elektroapgādes drošības saglabāšanā, kā arī lai izvairītos no CO2 emisijām; uzskata, ka gadījumā, ja dažās dalībvalstīs kodolenerģijas nozīme saglabāsies arī turpmāk, lēmumus šajā jomā varēs pieņemt tikai attiecīgo dalībvalstu līmenī saskaņā ar subsidiaritātes principu;

50. mudina Komisiju izpētīt kodolenerģijas attīstību dalībvalstīs, ņemot vērā gan šīs tehnoloģijas priekšrocības (mazas ražošanas izmaksu svārstības un nekādu CO2 emisiju), gan riskus, kas saistīti ar kodolspēkstaciju pastāvēšanu (negadījumi un atkritumu apglabāšana);

51. vērš uzmanību uz faktu, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības lielo atkarību no importa, ir sevišķi svarīgi palielināt izcelsmes valstu un tranzīta ceļu dažādību;

52. atzīst, ka lēmumos par enerģijas veidu kopumu sastāvu jāņem vērā īpašie valstu un reģionu apstākļi; tāpēc uzskata, ka atjaunojamo enerģijas veidu sekmēšana jāpieskaņo attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem, klimatiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem;

Infrastruktūra un ieguldījumi piegāžu drošībai

53. aicina dalībvalstis īstenot savas politiskās saistības attiecībā uz iztrūkstošo enerģijas tīkla starpsavienojumu attīstīšanu, īpašu uzmanību veltot ES izolētajiem, kā arī pierobežas reģioniem, tādiem kā Baltijas valstis; atgādina, ka šī mērķa sasniegšanai nepieciešami ieguldījumi, un prasa, lai Komisija izveido labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem, nodrošinot, ka investori ir ieinteresēti ieguldīt šajos tirgos; aicina dalībvalstis un Komisiju rūpīgi apsvērt vides aspektus, pirms apstiprināt turpmākus lielus infrastruktūras ieguldījumus, ka, piemēram, plānotais Ziemeļeiropas cauruļvads – „North Stream”;

54. uzskata, ka papildus labvēlīgai ietekmei uz vidi arī ekonomiskajai efektivitātei jābūt vienam no izšķirošajiem faktoriem atjaunojamo enerģijas veidu veicināšanā, lai maksimāli samazinātu finansiālo nastu, kas gulstas uz gala lietotāju;

Ārējie aspekti

55. uzskata, ka nostiprinot ES vienotību dialogā ar trešām valstīm, pieaugs ES spēja panākt vienošanās ar enerģijas ražotājvalstīm un valstīm patērētājām un ka Komisāram, kurš atbildīgs par enerģētiku, jāievēro skaidri definētas pilnvaras, kurās paredzēta Eiropas ilgtermiņa enerģētikas plānošanas vīzija;

56. mudina dalībvalstis, domājot par sadarbības uzlabošanu ar ES iestādēm, izstrādāt sarakstu ar prioritārajām jomām, kurās tās ir panākušas vienošanās attiecībā uz ārējo enerģētikas politiku, tostarp:

a) mērķi attiecībā uz klimata pārmaiņām, energoefektivitātes un energotaupības mērķi, atjaunojamo enerģiju tehnoloģiju attīstību,

b) cilvēktiesības un sociālais dialogs, cenšoties noteikt korporatīvās sociālās atbildības standartus šajā jomā, gan ES gan ANO līmenī,

c) enerģijas sadaļas iekļaušana visos nākamajos ES tirdzniecības un starptautiskajos nolīgumos, ievērojot savstarpīguma, pārredzamības un tiesiskuma principus,

d) informācijas apmaiņas izveidošana ES līmenī par būtiskiem līgumiem par dabasgāzi vai enerģijas infrastruktūras pārdošanu trešām valstīm,

e) naftas un dabasgāzes piegāžu un tranzīta ceļu dažādošana, ievērojot ES Kaimiņattiecību politiku;

57. aicina Komisiju un dalībvalstis sniegt atbalstu ieguldījumiem Eiropas Savienībā un tam, ka uzņēmumi no enerģiju ražojošām valstīm ES tirgus daļu iegādājas, tikai pamatojoties uz savstarpīguma nosacījumu, t. i, ieguldījumu drošību attiecīgajās valstīs, un ar stratēģiju, kas vislabāko pieejamo tehnoloģiju nodošanu apvienotu ar starptautiskajām normām pakļautu stabilu pamatu ieguldījumiem, izmantojot pašreizējos PTO un divpusējos ekonomikas nolīgumus;

58. uzskata, ka ir būtiski, lai ES turpina vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām un centienus panākt, ka tiek sasniegti Kioto Protokola mērķi; uzskata, ka visos ES ārējo attiecību līmeņos ir jāintegrē ES centienus attīstīt atjaunojamos un tīros energoresursus un tehnoloģijas, saskaņā ar 2002. gadā Johannesburgā pieņemto globālo ilgtspējīgas attīstības plānu;

59. uzsver nepieciešamību izveidot kopīgu enerģētikas politiku attiecībā uz iekšējā tirgus regulēšanu, kā arī attiecībā uz ārējiem aspektiem, kurā ņemtas vērā visu dalībvalstu politiskās un ekonomiskās intereses;

60. uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt Viseiropas Enerģētikas kopienas līgumu;

61. saistībā ar Zaļo grāmatu atzinīgi vērtē Komisijas neseno iniciatīvu veikt pētījumu, lai „noskaidrotu saiknes starp dabas resursu apsaimniekošanu un konfliktu Komisijas ārējās attiecībās”, un jo īpaši uzsver saiknes starp energoapgādes un klimata drošību;

62. aicina Komisiju pa galveno ES enerģētikas ārpolitikas mērķi noteikt atkarības samazināšanu no fosilām degvielām, kas nāk no nedaudziem lieliem piegādātājiem, un dažādot enerģijas avotus, kā arī uzskata, ka šim nolūkam Komisijai jāiesniedz Parlamentam un Padomei ilgtermiņa plāns ar orientējošiem datumiem;

63. uzsver, ka ir kļuvušas neaizstājamas jaunas politiskā dialoga un sadarbības formas starp patērētājām valstīm, jo īpaši ar ASV, Ķīnu, Indiju un Japānu; atzīmē, ka ir kļuvis nepieciešams arī līdzīgs dialogs starp galvenajām patērētājām un ražotājām valstīm, lai izstrādātu globālu pieeju enerģētikas jautājumiem; uzskata, ka šo enerģētikas dialogu jauno formu mērķim jābūt — padarīt globālos enerģijas tirgus stabilus, drošus un pārredzamus, vienlaikus nodrošinot pastāvīgus stimulus tīras enerģijas avotiem un energoefektivitātei;

64. aicina Komisiju un Padomi attīstīt stratēģisku partnerību enerģijas jomā ar tādām valstīm, kā Ķīna, Indija, Dienvidāfrika, Brazīlija un Meksika, lai tām finansiāli palīdzētu izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas un tādējādi nodrošinātu šo valstu līdzdalību klimata pārmaiņu mazināšanā;

65. aicina Komisiju uzmanību veltīt ne tikai ciešākai sadarbībai ar Krieviju, bet steidzami pastiprināt sadarbību ar citām enerģiju eksportējošām valstīm, NVS valstīm un, jo īpaši ar OPEC valstīm; atzinīgi vērtē paredzēto Eiropas mēroga enerģētikas kopienas izveidi;

66. mudina Komisiju un dalībvalstis ļoti nopietni uztvert reālos draudus, ka pēc 2010. gada varētu iestāties gāzes piegāžu deficīts no Krievijas vairāku iemeslu dēļ, starp kuriem arī tādi iemesli kā nepietiekami ieguldījumi, pārmērīgas noplūdes un enerģijas izšķērdēšana Krievijas iekšējā tirgū; uzstāj, lai dalībvalstis liktu skaidri saprast, ka nepieciešamie ieguldījumi visticamāk būtu pieejami, ja ieguldījumu drošības līmenis būtu augstāks, jo ieguldīšana nenotiks bez ilgtermiņa līgumiem; uzstāj, lai dalībvalstis un Eiropas Savienība savās sarunās ar Krieviju par enerģiju, pieprasa Tranzīta protokola un Enerģētikas hartas nolīguma ratifikāciju, bez kā nav iespējams nākotnē nodrošināt Krievijai tik ļoti vajadzīgos ārvalstu ieguldījumus enerģētikas infrastruktūrā, kā arī nodrošināt nākotnē pienācīgas dabasgāzes piegādes ES;

67. atzīmē, ka Eiropadomes neformālajā sanāksmē Lahti tika panākta vienošanās, ka Enerģētikas hartas un G8 secinājumu principi ir jāiekļauj topošajā ES un Krievijas nolīgumā, kurā, cita starpā, jāparedz:

a) līdzīgs mehānisms kā PTO, lai izšķirtu strīdus attiecībā uz ES un Krieviju un/vai privātiem ieguldītājiem,

b) abpusējas pieejas infrastruktūrai nodrošinājums,

c) konkurences noteikumi, kas ierobežotu kvazimonopolistiskus uzņēmumus, kas nav ierobežoti piekļuvē saviem attiecīgajiem enerģijas tirgiem,

d) risinājumi jautājumam par tehniskām kļūmēm trešās valstīs, kas skar pārrobežu piegādes uz ES dalībvalstīm;

68. uzsver, ka nestabilā energoapgādes drošība un klimata drošība bieži vien izraisa starptautiskas krīzes un konfliktus, kas ietekmē demokrātiju, cilvēktiesības un nabadzību;

69. konstatē, ka pagājušajā ziemā dažu dalībvalstu tirgos piedzīvotie gāzes enerģijas piegādes pārtraukumi ir jau noveduši pie energoietilpīgu uzņēmumu pārvietošanas; šajā sakarā uzskata, ka jāizpēta iespējas, kā veicināt dalībvalstu solidaritāti, un jāuzskata šī jautājuma risināšana par prioritāti, lai nodrošinātu gan esošo, gan turpmāko starpsavienojumu pareizu darbību;

70. aicina, lai ES mēģinātu iekļaut PTO noteikumos tādus noteikumus, kas reglamentētu enerģijas tirdzniecību, dodot iespēju minētajai organizācijai kļūt par starptautisku starpnieku, kas spēj risināt enerģijas piegādes un sadales strīdus;

71. uzskata, ka ES ir atbildīga par to, lai ar attiecīgām valstīm izstrādātu decentralizētus enerģētikas risinājumus, kas būtu pielāgoti lauku apgabaliem;

72. aicina Komisiju analizēt un izskatīt jautājumu par tehniskajām problēmām trešās valstīs, kas ietekmē pārrobežu piegādes ES dalībvalstīm, kā, piemēram, naftas piegādes traucējumu gadījums no „Družba” cauruļvada;

73. uzsver nepieciešamību palielināt dažādību ES gāzes tirgū, meklējot veidus, kā nodrošināt lielāku energoapgādes drošību tieši no ražotājiem Centrālāzijā, piemēram, no Kazahstānas, Azerbaidžānas, Turkmenistānas un Uzbekistānas;

74. aicina veikt pasākumus, lai nodrošinātu Viseiropas Enerģētikas kopienas (VEK) tālāku attīstību, paplašinot Enerģētikas Kopienas nolīgumu, lai tajā iekļautu Turciju, un izskatot iespēju attiecībā uz Mašrikas un Magribas pievienošanos VEK;

Vienotais tirgus enerģētikā un konkurētspējā

75. aicina dalībvalstis atzīt, ka ES enerģijas tirgus vēl joprojām nav pilnībā liberalizēts un ka pilnīga liberalizācijas īstenošana ir obligāta; uzskata, ka skaidrs un stabils politiskais satvars, kā arī konkurētspējīgs un taisnīgs enerģijas tirgus ir nepieciešams, lai nodrošinātu vērā ņemamu enerģētisko neatkarību, ilgtermiņa stabilitāti, efektivitāti, pietāti pret vidi un piegāžu drošību; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis šajā kontekstā rūpīgi izvērtēt nepieciešamību veikt regulatoru iejaukšanos;

76. atzīmē, ka dalībvalstis enerģijas tirgus liberalizāciju ir veicinājušas atšķirīgos veidos un ka atšķirības pastāv arī to tiesiskajā regulējumā;

77. aicina Padomes pavasara sammitā 2007. gada martā sniegt plašāku redzējumu attiecībā uz Eiropas kopējām interesēm enerģētikas jomā, lai iekšējā tirgus izveidošanas pabeigšanu ievietotu skaidrā politiskā sistēmā, kuras pašlaik trūkst;

78. aicina Komisiju izmantot tās pilnvaras saskaņā ar EK Līguma 86. panta 3. punktu, lai palielinātu centienus nodalīt gāzes infrastruktūras tarifus pēc īpašumtiesībām, lai veicinātu konkurenci gāzes tranzīta tīkla sektorā un stimulētu uzņēmējus atvērt tirgus citiem uzņēmējiem, kas nav tradicionālie gāzes piegādātāji;

79. apsveic Komisiju sakarā ar enerģētikas sektora pētījumu; aicina Komisiju veikt izpildes darbības, tostarp arī soda naudas piedzīšanu no uzņēmumiem, kas pārkāpj konkurences noteikumus; iedrošina Komisiju vajāt tās dalībvalstis, kas pārmērīgi aizsargā savus enerģijas lieluzņēmumus un cenšas pārregulēt galīgās cenas zem tirgus cenu līmeņa, vai mēģina bloķēt apvienošanos vai uzņēmumu iegādi, kas kaitē iekšējā tirgus attīstībai; pieprasa Komisijai nodrošināt norādījumus par ilgtermiņa piegāžu līguma pareizu noformējumu un nosacījumiem, kas jāizpilda, lai šādi darījumi būtu pieņemami;

80. uzskata, ka dalībvalstīm un reģioniem ir jānodrošina mazajiem un vidējiem enerģijas ražotājiem un lielajiem ražotājiem vienlīdzīgi nosacījumi tirgū, lai aizsargātu enerģijas patērētājus no tirgus monopolu sekām;

81. mudina Komisiju tās nacionālo sadales plānu novērtējumā noraidīt tirgus izkropļojumus, kas rodas no nacionālajiem sadales plāniem, un uzstāj, ka jāveic nacionālo sadales plānu saskaņošana, jo pašlaik daudzi no šiem plāniem grauj principu – piesārņotājs maksā;

82. aicina Komisiju beigt regulētu enerģijas cenu noteikšanu, jo tās apdraud atvērtu enerģijas tirgu pašu būtību; it īpaši aicina Komisiju risināt regulētu enerģijas cenu sistēmu jautājumu energoietilpīgām rūpniecības nozarēm, jo šādas sistēmas apdraud ne tikai ES enerģijas tirgu, bet arī citu preču iekšējo tirgu; atzīst, ka ES energoietilpīgām rūpniecības nozarēm, kas ir pakļautas globālai konkurencei, var būt nepieciešami īpaši pasākumi, bet šie pasākumi ir jāveic koordinēti ES mērogā; tāpēc mudina Konkurences ĢD piedāvāt skaidru kritēriju kopumu, lai definētu energoietilpīgās rūpniecības nozares, kas ir pakļautas globālai konkurencei, un izmantot šos kritērijus, lai novērtētu īpašu nacionālu enerģijas režīmu derīgumu energoietilpīgām rūpniecības nozarēm;

83. mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai risinātu enerģijas tirgus koncentrēšanās problēmu;

84. ierosina būtiski palielināt dalībvalstu regulatoru pilnvaras, kam jābūt pilnīgi neatkarīgiem no valdības un nozares, kā arī ierosina saskaņot viņu pilnvaras, ko varētu panākt, izstrādājot kopīgus pārredzamības, izpaušanas un atbildības noteikumus, kas būtu jāuzrauga Komisijai un reizi gadā Eiropas Parlamentam, kā arī noteikt minimālās saistošās vadlīnijas regulatoru amatā iecelšanas procedūrai; uzskata, ka valstu enerģijas regulatoriem jāpiešķir tiesības sniegt padomus konkurences institūcijām dalībvalstīs, kā arī nodrošināt, lai enerģētikas uzņēmumiem statūtos būtu paredzētas saistības sniegt padomus par energotaupību saviem klientiem;

85. aicina Komisiju sagatavot pārskatu par valstu regulatoru pilnvarām un neatkarību un tikai pēc tam sagatavot rekomendāciju par saskaņotu iekšējā tirgus regulēšanas attīstību;

86. aicina dalībvalstis piešķirt valstu regulatoriem pilnvaras, par kādām panākta vienošanās ES līmenī, regulēt pārrobežu elektrības un dabasgāzes transmisijas, tostarp nediskriminējošu piekļuvi tīkliem, transmisiju tarifus, resursu sadalījumu, iepirkumu, kas saistīts ar sastrēgumu pārvaldību un tīkla darbību, kā arī skaidru grafiku cenu piedāvājumiem enerģijas tirgū; uzskata, ka valstu regulatoriem jāiestājas par to, ka tīkla operatoriem jāstrādā Eiropas patērētāju interesēs; uzskata, ka pirms Eiropas regulatora izveidošanas būtu jāsaskaņo dalībvalstu regulatoru atbildības jomas, lai nodrošinātu lielāku darbības konsekvenci, sekojot mērķim uzlabot tirgus darbības veidu;

87. aicina komisiju un dalībvalstis veicināt uzlabotu sadarbību starp pārvades sistēmu operatoriem, jo īpaši tādās jomās, kā pārrobežu resursu sadale, pārredzamība, diennakts tirgi, tīklu un investīciju plānošana, kas atbilstu reģionālo tirgu attīstībai; lūdz Komisiju kopā ar pārvades sistēmu operatoriem sagatavot Eiropas tīklu kodeksu;

88. aicina Komisiju sniegt risinājumu problēmām, kas saistītas ar neatkarību/interešu konfliktiem un pārredzamību attiecībā uz pārvades sistēmu operatoriem; sagatavot priekšlikumus, kas pārvades sistēmu operatoriem ļautu uzņemties atbildību kā tirgus koordinatoriem, un saskaņot starptautiskās regulas pārvades sistēmu operatoriem, lai uzlabotu pārrobežu transportu;

89. aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis ievēro stingru atbilstību noteikumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2001/77/EK 7.6 pantā, proti: pārvades samaksa, ko piemēro operatori par elektrības transportēšanu pa tīklu, tā vai citādi nediskriminē elektrības iegūšanu no atjaunojamās enerģijas avotiem, ko ražo perifērijas reģionos, piemēram, salu reģionos un mazapdzīvotos reģionos; mudina Komisiju veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu dalībvalstīs pastāvošās iekšējās diskriminācijas izbeigšanu;

90. aicina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi novērtēt, vai pastāv reāla nepieciešamība izveidot jaunas iestādes, piemēram, Eiropas Energotīklu centru, lai panāktu līdzvērtīgus spēles noteikumus, ņemot vērā jau pašreizējo iestāžu lielo skaitu, uz kuru pamata varētu šādi iestādi izveidot;

91. mudina Komisiju sniegt lielāku atbalstu starpsavienojumiem starp ES dalībvalstīm un jo īpaši dalībvalstīs, šādi nodrošinot salu un attālāku reģionu enerģijas piegādātājiem labāk piekļūt kontinenta tīklam;

92. aicina Komisiju precīzi izanalizēt pašreizējās problēmas, kas saistītas ar projektēšanas atļauju piešķiršanu uz robežām, un iesniegt šo ziņojumu Eiropas Parlamentam; aicina dalībvalstis piešķirt projektēšanas atļaujas uz robežām četru gadu laikā kopš iesnieguma iesniegšanas; piemetina, ka viens no veidiem, kā to panākt, varētu būt tiesību aktu ieviešana tur, kur tas nepieciešams;

93. uzskata, ka reģionālu enerģijas tirgu izveidei jāpalīdz paātrināt ES enerģijas tirgu integrāciju un nekādā gadījumā tā nedrīkst radīt turpmākus šķēršļus visu enerģijas tirgu integrācijai;

94. aicina Komisiju nodrošināt, ka vairāk tiek izmantotas ar tirgus attiecībām pamatotas piešķiršanas sistēmas, kurās ir ierobežota pārrobežu pārvades spēja; uzskata, ka ienākumi no sastrēgumu pārvaldības ir jāizmanto, lai būvētu jaunus starpsavienojumus;

95. aicina Komisiju piešķirt prioritāti labi funkcionējošu, saskaņotu reģionālo elektrības tirgu izveidei līdz 2009. gadam, nolūkā integrēt tirgus ar vislielāko potenciālu Eiropas līmenī līdz 2012. gadam un tuvināties mērķim — izveidot Eiropas vienoto enerģijas tirgu un tīklu;

96. atzīmē, ka pārrobežu starpsavienojumiem būs nepieciešami īpaši pasākumi, piemēram, atvieglots finansēšanas režīms vai nodokļu atbrīvojumi; mudina ES ātri virzīt uz priekšu Eiropas enerģijas tīklu (TEN) projektu; atzīmē, ka, pabeidzot TEN trūkstošos posmus, uzlabosies piegādes drošība, kā arī tiks veicināta iekšējā tirgus izveidošana;

97. uzskata, ka būtu pienācīgi atlikt reglamentējošo noteikumu iespējamo paplašināšanu un tā vietā paātrināt esošo ES noteikumu īstenošanu dalībvalstīs; uzskata, ka papildu reglamentējošie pasākumi, piemēram, pilnīga īpašumtiesību nošķiršana būtu jāparedz tikai tad, ja esošajos tiesību aktos paredzētie ar iekšējo tirgu saistītie mehānismi praksē izrādītos neefektīvi; uzsver, ka ir svarīgi uzlabot reglamentēšanas efektivitāti un nodrošināt pienācīgu, saskaņotu to noteikumu īstenošanu, kas saistīti ar esošajās direktīvās noteikto darbību nošķiršanu;

98. aicina dalībvalstis pilnībā ieviest pēc burta un gara tarifu nodalīšanas nosacījumus, kas noteikti elektrības un gāzes direktīvās; atzinīgi vērtē pārkāpumu novēršanas procedūras, ko uzsākusi Komisija, lai panāktu direktīvu ieviešanu;

99. uzskata, ka Komisijai jāpiedāvā visaptveroša dabasgāzes stratēģija, kurā izpētīta nepieciešamība samazināt dabasgāzes patēriņu, apliecinājums tam, ka trešo pušu piekļuve nodrošinātu ekonomisku un efektīvu gāzes izmantošanu, piegāžu un tranzīta ceļu dažādošana un uzlabota dabasgāzes infrastruktūra (piemēram, dabasgāzes uzglabāšana, iekārtas sašķidrinātai dabas gāzei un trūkstošie gāzes mezgli), kā arī sagatavošanās biogāzes ieviešanai un nepieciešamība dažās dalībvalstīs mainīt dabasgāzes plūsmas virzienu, kā arī tajā būtu risināti jautājumi par uzglabāšanu un krājumiem, pēc tam, kad ir veikta detalizēta izmaksu un ieguvumu analīze, ņemot vērā dabasgāzes nozares fiziskos un ekonomiskos sarežģījumus;

100.aicina Komisiju sagatavot priekšlikumus direktīvai par dabasgāzi, lai līdzsvarotu direktīvu priekšlikumus par biodegvielu un ūdeņradi;

101.pieprasa, lai Komisija nāk klajā ar definīciju par to, kas ir liels enerģijas lietotājs; pieprasa, lai Komisija pievērš īpašu uzmanību lieliem enerģijas lietotājiem ES, kuri konkurē globālajā ekonomikā;

102.mudina Komisiju izmantot tās pilnvaras konkurences jomā, lai risinātu tirgu sadalošu noteikumu pastāvēšanu saistībā ar piegādes līgumiem starp gāzes ražotājiem un nacionāliem enerģijas piegādātājiem ES, kas aizliedz nacionāliem enerģijas piegādātājiem ES gāzes ražotāju uzkrātas gāzes tālākpārdošanu citos ES tirgos; arī lai pētītu to ilgtermiņa piegādes līgumu likumību, kuri slēdz tirgu citiem piegādātājiem;

Enerģētiskā nabadzība un patērētāju tiesības

103.uzskata, ka visu nākotnes enerģētikas politiku centrā jābūt patērētājiem un Komisijas priekšlikumos enerģētiskajai nabadzībai jāvelta lielāka uzmanība; atgādina, ka patērētājiem, jo īpaši valsts iestādēm, kurām šajā jomā jārāda priekšzīme, tāpat ir saistības attiecībā uz enerģijas ekonomiju; atzīst to, ka viedajām mērīšanas un iekasēšanas sistēmām var būt centrāla nozīme patērētāju izpratnes palielināšanā par to, kā un kāpēc enerģija tiek lietota, tādējādi mainot patērētāju uzvedību; aicina Padomi un Komisiju ierosināt pasākumus, kas palīdzētu mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem ietaupīt enerģiju savās dzīvesvietās, tādējādi samazinot rēķinus par elektrību un turpmāko cenu pieaugumu ietekmi;

104.    uzstāj, ka ir jārīko kampaņas, lai izglītotu Eiropas pilsoņus un mainītu viņu attieksmi par labu ilgtspējīgākai mobilitātei;

105.    prasa sniegt vietējām un reģionālajām varas iestādēm integrētu un ilgstošu atbalstu saistībā ar energoefektivitātes un ilgtspējības pasākumiem saskaņā ar Eiropas Savienības finansēšanas sistēmām, īpaši saistībā ar struktūrfondiem, 7. pamatprogrammu un programmu „Saprātīga enerģija Eiropai”, kā arī saistībā ar visiem reģionālās politikas un finansēšanas pasākumiem, kuri norādīti kohēzijas politikā 2007. līdz 2013. gadam, kā arī saistībā ar EIB darbībām;

106.    aicina Komisiju izrādīt interesi gan par atjaunojamo enerģiju avotiem, gan energotaupību, uzsverot šos politikas virzienus visās iniciatīvās, kuras finansē no struktūrfondiem un Kohēzijas fonda (integrācija), kā arī, jo īpaši Eiropas Reģionālās attīstības fonda iniciatīvās visos Eiropas Savienības reģionos plānošanas periodā 2007-2013. gadam, kā arī izstrādāt priekšlikumu, kā atcelt ierobežojumus energotaupības attīstībai, kurus uzliek noteiktais 3 % apjoms izdevumiem energoefektivitātei no šiem fondiem, un apsvērt šī sliekšņa atcelšanu pēc 2013. gada;

107.               atkārtoti apstiprina savu viedokli, ka ir pilnīgi obligāti nodrošināt cilvēkus ar enerģiju, lai apmierinātu pamatvajadzības, un piegādes šādām vajadzībām ir jānodrošina; tāpēc pieprasa, lai enerģijas regulatori dalībvalstīs nodrošina, ka tiek ievērotas universālās pakalpojuma saistības un neaizsargātie, kā arī nabadzīgie patērētāji ir pienācīgi aizsargāti;

108.atbalsta enerģijas politikas mērķu iekļaušanu valsts pasūtījumu piešķiršanas kritēriju formulēšanā, ja tas piešķīrējai iestādei iespējams, attiecīgajam konkursam piemērots un ja tas nerada negodīgu iejaukšanos konkurencē;

109. uzsver, cik nozīmīgi ir, lai patērētājiem būtu viegli pieejama informācija par cenām un izvēles iespējām, kā arī nesarežģīta metode, lai mainītu enerģijas piegādātājus, kā arī tas, ka regulatori katrā dalībvalstī viņus pilnībā uzklausa;

Attīstība

110.prasa, lai Komisija un Padome atzīst, ka pasaulē ir 2 miljardi cilvēku, kam nav pieejami enerģijas pamatpakalpojumi, un ka ES ir jāizstrādā politisks virziens, lai šo stāvokli atvieglotu un sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus;

111.atzinīgi vērtē Pasaules Energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas fonda iniciatīvu kā daļu no globālās politikas atbildības, lai veicinātu attīstību;

112.uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāizmanto to diplomātiskās, palīdzības un tirdzniecības attiecības ar energoapgādes valstīm, lai veicinātu fiskālo pārredzamību; mudina Komisiju oficiāli apstiprināt un veicināt Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu (EITI) un izstrādāt stratēģiju, lai nolīgumos ar trešām valstīm priekšplānā izvirzītu EITI un korporatīvās sociālās atbildības shēmu; uzskata, ka īpašiem šo nolīgumu noteikumiem jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības loma šajās valstīs kā neatkarīgam enerģijas ieņēmumu pārvaldības novērotājam;

113.uzskata, ka ES pasākumu ietekmi ievērojami pastiprinātu spēcīga ārpolitika ar mērķi pārliecināt visas rūpnieciski attīstītās valstis piedalīties cīņā, lai apkarotu klimata pārmaiņas, un tas, ja Eiropas Savienības attīstības politikā iekļautu lielāku skaitu programmu, kuru mērķis būtu veicināt tīru un efektīvu enerģiju;

114.turklāt uzskata, ka Eiropas Savienībai kopā ar „visattīstītākajām” jaunattīstības valstīm ir jāmeklē veidi, kas tām ļautu ciešāk iesaistīties pasaules mēroga centienos novērst globālo sasilšanu, piemēram, plašāk izmantojot tīrās attīstības mehānismu un pielāgojot politiskās nostādnes un pasākumus tīras vides veicināšanai, vienlaikus ievērojot uz nozarēm pamatotu pieeju un, iespējams, iekļaujot mērķus, kas kalpotu par stimulu pasaules oglekļa dioksīda tirgus paplašināšanai, kā arī Eiropas Savienībai būtu arī jāapsver, kādi pasākumi jāveic, lai stiprinātu pasaules solidaritāti, saskaroties ar klimata pārmaiņu sekām, jo īpaši attiecībā uz visnabadzīgākajām valstīm;

115.uzsver, ka visām jaunattīstības valstīm ir tiesības uz ekonomisko attīstību; tomēr norāda, ka jaunattīstības valstīm nav jāatkārto rūpnieciski attīstīto valstu prakse piesārņot atmosfēru un tāpēc aicina pievērst vairāk uzmanību sadarbībai tehnoloģiju izstrādē un kapacitātes veidošanai ilgtspējīgas enerģijas jomā, kā arī starptautiskajiem efektivitātes standartiem enerģiju patērējošiem ražojumiem;

116.aicina vairāk atbalstīt, piemēram, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņas ceļā, ilgtspējīgu, vietēji pieejamu enerģijas veidu un decentralizētu enerģijas tīklu izmantošanu it īpaši jaunattīstības valstīs, lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai, ietaupītu resursus, radītu darba vietas, samazinātu atkarību un veicinātu pareizi funkcionējošu tirgus ekonomiku;

°

°          °

117.uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  OV vēl nav publicēts
• [2]  OV C 320 E, 15.12.2005., 36. lpp.
• [3]  OV C 272 E, 9.11.2006., 404. lpp.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0496.
• [5]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0118.
• [6]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0219.
• [7]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0429.
• [8]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0432.
• [9]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0433.
• [10]  OV C 226 E, 15.9.2005., 44. lpp.
• [11]  OV C 157 E, 6.7.2006., 61. lpp.
• [12]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0300.
• [13]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0058.
• [14]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0365.
• [15]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0110.
• [16]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0243.
• [17]  www.iphe.net
• [18]  www.iter.org
• [19]  OV L 191, 22.7.2005., 29. lpp.

Ārlietu komitejaS ATZINUMS (12.10.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata
(2006/2113(INI))

Atzinumu sagatavoja: Josef Zieleniec

IEROSINĀJUMI

Ārlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  stingri atbalsta mērķi izstrādāt visaptverošu un ilgtspējīgu kopējo Eiropas enerģētikas politiku un uzsver, ka tajā ir jāiekļauj saskanīgu, stratēģisku un mērķtiecīgu ārpolitikas daļu, kā tas ir uzsvērts Komisijas un ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja dokumentā Padomei „Ārpolitika, kurā jāievēro Eiropas vajadzības pēc enerģijas”;

2.  atgādina, ka pasaules ekonomiskajā un politiskajā kārtībā notiek nopietnas izmaiņas, kuras kopā ar kraso pasaules enerģijas pieprasījuma pieaugumu un jēlnaftas cenām radīs situāciju, kad enerģijas tirgu vada galveno pasaules mēroga dalībnieku stratēģiskās intereses un ģeopolitisko varas līdzsvaru ietekmē sāncensība pēc enerģijas;

3.  atgādina, ka ievērojama pasaules naftas un gāzes resursu daļa atrodas nestabilos reģionos un valstīs ar autoritārām valdībām; uzsver, ka politiskās vides neparedzamība un attiecīgo valdību vājie rādītāji demokrātijas un cilvēktiesību jomā palielina nepareizas attieksmes risku pret ārvalstu ieguldītājiem un enerģijas patērētājiem, kā arī rada šķēršļus patiesu un ilglaicīgu attiecību izveidošanai; norāda, ka ES un tās enerģijas piegādātāji ir daļa no pasaules enerģijas tirgus, kurā tie ir lielā mērā savstarpēji atkarīgi;

4.   uzsver, ka pašreizējais ES jutīgums un augstā atkarība enerģētikas jomā no valstīm ar autoritāru režīmu apdraud ticamas, efektīvas un konsekventas kopējās ārējās un drošības politikas attīstību, it īpaši attiecībā uz tādu vērtību ievērošanu, atbalstīšanu un veicināšanu, kas ir Eiropas Savienības pamatā;

5.   uzskata, ka ES atkarība no nedaudziem enerģijas ražotājiem un piegādes maršrutiem nopietni apdraud ES stabilitāti un labklājību; pauž bažas, ka tā pazemina ES spēju efektīvi veicināt starptautisko noteikumu ievērošanu, stabilizēt kārtību pasaulē un atbalstīt tiesiskumu enerģijas ražotājvalstīs;

6.   uzskata, ka paredzamības nodrošināšana pasaules enerģijas tirgū un energoapgādes drošības garantēšana attiecas ne tikai uz ekonomiku vai vidi, bet, pirmām kārtām tas ir stratēģiskas nozīmes jautājums ar nopietnām politiskām sekām;

7.   uzskata, ka ir svarīgi, ka ES nākotnes kopējai enerģētikas politikai ir jāpalielina ES kā pasaules dalībnieces potenciāls, jāsniedz tai iespēja aktīvi piedalīties pasaules enerģijas tirgus veidošanā, spēja nodrošināt savu energoapgādi, kā arī veicināt ilgtspējīgu attīstību un stiprināt ES pašpietiekamību, ES attiecībās ar trešām valstīm piemērojot savstarpīguma principu; aicina dalībvalstis veikt nepieciešamās darbības, lai būtu iespējams izveidot šādu kopējo politiku;

8.   atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu iesniegt ES Enerģētikas stratēģisko pārskatu; tomēr prasa, lai tas būtu nevis rīcības plāns, bet gan pilntiesīga Eiropas enerģētikas stratēģija ar konkrētiem mērķiem, saistībām un darbībām, kuras nodrošinātu kopīgu pasākumu īstenošanu, solidaritātes stiprināšanu starp dalībvalstīm un starp ES un pārējo pasauli, kā arī garantētu visas ES saskaņotu rīcību ārējās attiecībās enerģijas jomā un iekšējos dalībvalstu enerģētikas politikas virzienos;

9.   aicina Komisiju un Padomi pēc pirmā Enerģētikas stratēģiskā pārskata iesniegšanas strauji uzsākt politisku procesu, lai izstrādātu Eiropas enerģētikas stratēģiju, kā pirmo soli ceļā uz pilnībā efektīvu kopējo enerģētikas politiku; prasa, lai pienācīgi ņemtu vērā Eiropas Parlamenta viedokli;

10. uzsver vajadzību samazināt ES atkarību no naftas un gāzes; atzinīgi vērtē Komisijas ierosinājumu noteikt vispārīgu stratēģisku mērķi, proti, mazāko pieļaujamo proporciju enerģijai, kas ražota no drošiem enerģijas avotiem ar minimālām oglekļa emisijām, vispārējā ES enerģijas sadalījumā; atzīmē, ka šādam mērķim ir jābūt iekļautam Eiropas enerģētikas stratēģijā; uzsver, ka ir vajadzīgs indikatīvs laika grafiks ar mērķiem, lai samazinātu ES enerģētisko atkarību nākošo desmitgažu laikā;

11. uzskata, ka tā kā pašlaik nav iespējama ES enerģētiskā pašpietiekamība, tad ES enerģētikas stratēģijas pamatā ir jābūt apvienojumam, kuru veido enerģijas avotu, piegādātāju un maršrutu, kā arī starptautisko ieguldījumu diversifikācija, lai globālās savstarpējās atkarības kontekstā stiprinātu pasaules enerģijas tirgus stabilitāti un prognozējamību;

12. uzsver, ka vienam no nozīmīgiem stratēģijas balstiem ir jābūt kopējai izpratnei par tās infrastruktūras attīstību, kura apgādā ES ar naftu un gāzi, nodrošinot dalībvalstu pieņemto stratēģisko lēmumu saskaņošanu; atbalsta piegāžu ģeogrāfiskās izcelsmes un tranzīta ceļu dažādošanu;

13. norāda, ka savstarpējo savienojumu pastiprināšana starp valstu elektrības un gāzes infrastruktūrām stiprinās ES spēju novērst ārkārtas situācijas; prasa, lai Komisija padziļina un paplašina analīzi un novērtējumu par dalībvalstu un reģionu jutīgumu saistībā ar energoapgādi, lai šāda analīze būtu pamats konkrētu un strauju pasākumu plānam nolūkā likvidēt tehniskos šķēršļus enerģijas plūsmai Eiropas Savienībā;

14. aicina Komisiju ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt programmu tādu gāzes uzglabāšanas telpu būvniecības atbalstam, kuras ir vajadzīgas, lai nodrošinātu energoapgādes drošību piegādes pārtraukuma gadījumā;

15. atbalsta dalībvalstu sadarbību energoapgādes pārtraukumu novēršanā un energoapgādes krīzes gadījumā; uzsver, ka nepieciešams efektīvs, integrēts ES ārkārtas situāciju mehānisms;

16. atzinīgi vērtē Enerģijas kopienas līguma projektu, kā nozīmīgu ieguldījumu Dienvidaustrumeiropas stabilizācijā, enerģijas tirgu atklātībā un tranzīta ceļu drošībā Eiropā; aicina Komisiju sagatavot plānu, lai pakāpeniski Enerģijas kopienas līgumu attiecinātu arī uz Norvēģiju un Turciju, kā arī visām valstīm, kuras iesaistītas Eiropas kaimiņattiecību politikā;

17. prasa, lai ES aktīvi iesaistās ciešā dialogā ar visām lielajām naftas un gāzes patērētājvalstīm, it īpaši ar ASV, kā arī ar Japānu, Ķīnu un Indiju, lai izveidotu stabilu un prognozējamu enerģijas tirgu, kura pamatā būtu tirgus noteikumi; aicina, lai ES mēģinātu iekļaut PTO noteikumos tādus noteikumus, kas reglamentētu enerģijas tirdzniecību, ļaujot minētajai organizācijai kļūt par starptautisku starpnieku, kas spēj risināt enerģijas piegādes un sadales strīdus; uzskata, ka Krievijas dalība PTO veicinās piegādes līgumu pārredzamību un drošību, kā arī uzlabos vidi saistībā ar ieguldījumiem;

18. prasa, lai Komisija sarunās ar Krieviju un Ukrainu pievērstu lielāku uzmanību energoapgādes drošības problēmai;

19. uzskata, ka ir būtiski, lai ES turpina vadīt globālo cīņu pret klimata pārmaiņām un centienus panākt, ka tiek sasniegti Kioto Protokola mērķi; uzskata, ka visos ES ārējo attiecību līmeņos ir jāintegrē ES centienus attīstīt atjaunojamos un tīros energoresursus un tehnoloģijas, saskaņā ar 2002. gadā Johannesburgā pieņemto globālo ilgtspējīgas attīstības plānu;

20. uzsver, ka attiecības ar lielākajām enerģijas piegādātājvalstīm ir jāveido uz pārredzamiem, savstarpēji izdevīgiem stratēģiskiem pamatiem; atbalsta ES un Krievijas dialogu enerģētikas jomā, kurā tiek ņemti vērā nepieciešamie ieguldījumi Krievijas un Eiropas enerģijas infrastruktūrā, ar noteikumu, ka abas puses ievēro tiesiskumu un tirgus noteikumus nolūkā nodrošināt gan piegādes, gan pieprasījuma drošību; tomēr uzsver, ka izšķiroša nozīme ir dialoga efektivitātes nodrošināšanai ar saskaņotas politikas palīdzību, pamatojoties uz dalībvalstu darbību rūpīgu saskaņošanu un patiesu partnerattiecību izveidošanu, kam raksturīgas kopīgas vērtības;

21. uzskata, ka tirgus piekļuves savstarpīgums un tirgus noteikumu ievērošana ir enerģētiskās sadarbības pamatprincipi; tādēļ uzskata, ka piekļuves savstarpīgums nav iespējams situācijā, kad Krievijas enerģijas tirgu kontrolē valsts monopols, kas darbojas kā valsts varas interešu instruments; šajā sakarā pieprasa, lai Krievija pildītu savu apņemšanos nodrošināt atklātību, pārredzamību un godīgu konkurenci, kā arī nekavējoties ratificētu 1991. gada Enerģētikas hartas nolīgumu. tādēļ uzskata, ka ES un Krievijas attiecībām enerģijas jomā ir jābūt neatņemamai sastāvdaļai no atjaunotā Partnerības un sadarbības nolīguma.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata
Procedūras Nr.	2006/2113(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 15.6.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Josef Zieleniec 21.6.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	14.9.2006		10.10.2006
Pieņemšanas datums	10.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	48 2 4
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Angelika Beer, Panagiotis Beglitis, Monika Beňová, Simon Coveney, Ryszard Czarnecki, Giorgos Dimitrakopoulos, Jas Gawronski, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Alfred Gomolka, Richard Howitt, Jana Hybášková, Ioannis Kasoulides, Bogdan Klich, Helmut Kuhne, Vytautas Landsbergis, Edward McMillan-Scott, Willy Meyer Pleite, Francisco José Millán Mon, Pasqualina Napoletano, Annemie Neyts-Uyttebroeck, Raimon Obiols i Germà, Cem Özdemir, Tobias Pflüger, Lydie Polfer, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Jacek Emil Saryusz-Wolski, György Schöpflin, Gitte Seeberg, Hannes Swoboda, Konrad Szymański, Antonio Tajani, Paavo Väyrynen, Ari Vatanen, Jan Marinus Wiersma, Luis Yañez-Barnuevo García, Josef Zieleniec
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexandra Dobolyi, Árpád Duka-Zólyomi, Hélène Flautre, Michael Gahler, Tunne Kelam, Miguel Angel Martínez Martínez, Yiannakis Matsis, Rihards Pīks, Aloyzas Sakalas, Inger Segelström
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Elspeth Attwooll, Christopher Beazley, Hanna Foltyn-Kubicka, Toomas Savi, Diana Wallis
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Attīstības komitejaS ATZINUMS (5.10.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata
(2006/2113(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anders Wijkman

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā galvenais priekšnosacījums, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, ir nabadzīgo valstu piekļuve videi draudzīgiem enerģijas pakalpojumiem par saprātīgām cenām un tā kā naftas cenu straujais pieaugums it sevišķi ietekmē valstis ar zemiem ieņēmumiem;

B.   tā kā klimata pārmaiņas nopietni apdraud nabadzības samazināšanu vairumā valstu ar zemiem ieņēmumiem ne tikai tāpēc, ka strauji palielinās risks no tādām dabas katastrofām, kā piemēram, spēcīgas vētras, plūdi vai sausums, un tā kā par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju atmosfērā galvenokārt ir atbildīgas rūpnieciski attīstītās valstis, un tāpēc tām ir jāuzņemas vadošā loma klimata izmaiņu mazināšanā, kā arī finansiāli jāpalīdz valstīm ar zemiem ieņēmumiem piemēroties klimata pārmaiņām;

C.  tā kā energoapgādes drošībai un klimata drošībai ir jābūt cieši saistītām un tā kā Eiropas energoapgādes drošība un klimata drošība ir lielā mērā atkarīga no tādu ekonomikas lielvalstu izvēlēm kā Ķīna un Indija; tā kā klimata pārmaiņu mazināšana var būt efektīva tikai tad, ja jaunattīstības valstis, it sevišķi strauji augošās ekonomikas lielvalstis Ķīna un Indija, ir aktīvi iesaistījušās siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisijas ierobežošanā,

1.   uzsver, ka visām jaunattīstības valstīm ir tiesības uz ekonomisko attīstību; tomēr norāda, ka jaunattīstības valstīm nav jāatkārto rūpnieciski attīstīto valstu prakse piesārņot atmosfēru un tāpēc aicina pievērst vairāk uzmanību sadarbībai tehnoloģiju izstrādē un kapacitātes veidošanai ilgtspējīgas enerģijas jomā, kā arī starptautiskajiem efektivitātes standartiem enerģiju patērējošiem ražojumiem;

2.   uzsver, ka Eiropas Savienībai saskaņā ar savu enerģijas piegāžu diversifikācijas stratēģiju ir jāievēro sadarbības un attīstības politikas pamatprincipi: cīņa pret nabadzību, pārredzamība, ilgtspējīgas attīstības un pienācīga darba veicināšana; prasa jo īpaši, lai šai pieejai dod priekšroku Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu (ĀKK) un Eiropas Savienības partnerībā, pamatojoties uz 2000. gada 23. jūnija Kotonū nolīguma 32. pantu,

3.   uzsver, ka nestabilā energoapgādes drošība un klimata drošība bieži vien izraisa starptautiskas krīzes un konfliktus, kas ietekmē demokrātiju, cilvēktiesības un nabadzību;

4.   aicina Komisiju un Padomi noteikt, ka piekļuve energoefektīvām un atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām ir prioritāte ES sadarbībā attīstības jomā; vienlaikus aicina partnervalstis noteikt enerģijas ilgtspējību par prioritāti nabadzības samazināšanas stratēģijās;

5.   aicina Komisiju un Padomi attīstīt stratēģisku partnerību enerģijas jomā ar tādām valstīm, kā Ķīna, Indija, Dienvidāfrika, Brazīlija un Meksika, lai tām finansiāli palīdzētu izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas stratēģijas un tādējādi nodrošinātu šo valstu līdzdalību klimata pārmaiņu mazināšanā;

6.   uzsver, ka daudzās jaunattīstības valstīs ir ļoti labi priekšnosacījumi atjaunīgās enerģijas tehnoloģiju izstrādei un ka šādu tehnoloģiju izplatīšana, sagaidot importētās naftas cenu strauju palielināšanos, būtu efektīvs paņēmiens, kas samazinātu fosilās degvielas negatīvo ietekmi uz veselību un vidi, kā arī attīstu eksporta tirgus; ierosina, ka atbalsts etanola un biodīzeļa ražošanai lielā apjomā un citām atjaunīgās enerģijas tehnoloģijām partnervalstīs dabas resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas ietvaros būtu galvenā prioritāte attīstības bankām, tostarp EIB, kā arī eksporta kredītaģentūrām, Pasaules vides fondam, tīras attīstības mehānismam un citiem instrumentiem;

7.  atzīmē ievērojamās potenciālās iespējas, kuras biodegvielas ražošanai nodrošina augi, piemēram, elephant grass un jethropa, jo šīs sugas labi aug neauglīgā augsnē un tām ir nepieciešams maz ūdens, un aicina Komisiju, Padomi un partnervalstis atbalstīt centienus arī turpmāk attīstīt šo potenciālu;

8.   uzsver pārredzamības nozīmi ieguves rūpniecību pārvaldīšanā; mudina Komisiju, Padomi un partnervalstis veicināt fiskālo pārredzamību, labu pārvaldību, kā arī demokrātisku kontroli pār ieņēmumu izlietojumu saistībā ar enerģijas ieņēmumu pārvaldīšanu, turklāt aicina Komisiju un dalībvalstis skaidri un uzskatāmi atbalstīt Ieguves rūpniecības pārredzamības iniciatīvu;

9.   uzsver, ka Eiropas Savienības atkarība no energoresursu importa nedrīkst izraisīt nekādas izmaiņas tās nostājā attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesību situāciju izcelsmes un tranzīta valstīs.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata
Atsauces	2006/2113(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 18.5.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Anders Wijkman 11.7.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	28.8.2006		25.9.2006	3.10.2006
Pieņemšanas datums	3.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	27 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrete Auken, Alessandro Battilocchio, Margrietus van den Berg, Danutė Budreikaitė, Marie-Arlette Carlotti, Thierry Cornillet, Nirj Deva, Alexandra Dobolyi, Michael Gahler, Filip Andrzej Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, José Javier Pomés Ruiz, Horst Posdorf, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Anna Záborská, Mauro Zani
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Milan Gaľa, Manolis Mavrommatis, Anne Van Lancker, Ralf Walter, Anders Wijkman, Gabriele Zimmer
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (10.10.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata
(2006/2113(INI))

Atzinumu sagatavoja: Helmuth Markov

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver mērķu — ilgtspējīga enerģijas izmantošana, godīga konkurence, vienlīdzīga pieejamība resursiem un apgādes drošība — globālo nozīmi un ar to saistīto nepieciešamību izstrādāt daudzpusīgu pieeju enerģijas politikai saistībā ar ANO un starptautiskām organizācijām, it īpaši SEA, ESAO, PTO, SVF un Pasaules Banku; aicina Komisiju, Padomi un dalībvalstis ES iekšējā un ārējā darbībā un it īpaši ES iestādēs atbalstīt ideju par vispārēju darba kārtību un kopīgu stratēģiju, kuras pamatā ir rūpīgs novērtējums par enerģijas un klimata situāciju pasaulē un kuras mērķis ir enerģijas ietaupīšana un efektivitāte, decentralizēta atjaunojamo enerģijas avotu izmantošana, enerģijas pieprasījuma atsaiste no ekonomiskās izaugsmes, kā arī ilgtspējīgas attīstības veicināšana visā pasaulē; aicina Komisiju un dalībvalstis šajā sakarā pievērst īpašu uzmanību dažādošanas, decentralizācijas un enerģijas efektivitātes aspektiem; noteikti atbalsta mērķi izstrādāt visaptverošu kopīgu Eiropas enerģētikas politiku un uzsver, ka tajā ir jāiekļauj saskanīga, stratēģiska un koncentrēta ārējā dimensija, tostarp tirdzniecības politika;

2.   atbalsta pakalpojumu tirgu pakāpenisku atvēršanu enerģētikas nozarē un it īpaši daudznacionālu tirdzniecības noteikumu un disciplīnu pilnīgu piemērošanu attiecībā uz naftu un dabasgāzi;

3.   uzsver starptautiskās tirdzniecības sistēmas un tirdzniecības nolīgumu svarīgo nozīmi stabila un prognozējama regulējuma nodrošināšanā, lai palielinātu ieguldījumus un radītu atbilstīgu vidi jauniem risinājumiem enerģijas ieguves jomā;

4.   norāda uz to, ka parasto enerģijas avotu ierobežotā izmantojamība, ļoti augstais un pieaugošais enerģijas patēriņš galvenajās rūpnieciski attīstītajās valstīs un jaunās ekonomikas valstīs varētu izraisīt turpmāku cenu pieaugumu, kas var negatīvi ietekmēt ražošanas izmaksas, pievienoto vērtību, eksporta cenas un tirdzniecības līdzsvaru; uzskata, ka tādēļ energoapgāde ir jāpārorientē uz atjaunojamiem un citiem alternatīviem enerģijas avotiem, lai samazinātu zaudējumus enerģijas transportā un veicinātu atbalstu jaunu tehnoloģiju un enerģijas infrastruktūru attīstībai;

5.   atbalsta biodegvielu izplatītāku ražošanu un izmantošanu, it īpaši tādu, kuras iegūst lauksaimniecības produktu rūpnieciskās pārstrādes rezultātā, un otrās paaudzes biodegvielu izmantošanu, lai samazinātu ES enerģētisko atkarību un veicinātu izaugsmi un nodarbinātību;

6.   uzskata, ka enerģijas ietaupīšanas un piegādes līgumos ir īpaši jāiekļauj kompleksā piegāde, kurā ir apvienoti dažādi enerģijas avoti atbilstīgi energoefektivitātes un izmaksu ietaupījuma kritērijiem;

7.   uzskata, ka Kioto Protokola neievērošana vai neratificēšana negatīvi ietekmē ES ekonomikas konkurētspēju, ietekmējot ražošanas izmaksas un tirdzniecības apjomu; aicina saistībā ar PTO ņemt vērā vienošanās par klimata un vides aizsardzību; uzsver saistības nodrošināt saskaņotību ar starptautiskiem un Eiropas drošības noteikumiem attiecībā uz kodolspēkstaciju būvniecību un darbību;

8.   uzskata, ka ir jācenšas izveidot starptautisku klimata aizsardzības režīmu periodam pēc 2012. gada;

9.   aicina Komisiju izstrādāt stratēģijas, ar kuru palīdzību var iegūt pievienoto vērtību, eksportējot tehnoloģijas enerģijas ietaupīšanas un efektivitātes jomā, un līdz ar to radīt darba vietas Eiropā;

10.  aicina Komisiju PTO sarunās atbalstīt īpašus noteikumus par enerģijas tirgus pārredzamību, kā arī par valsts atbalstu un citiem tirgus darbību traucējošiem pasākumiem, lai veicinātu taisnīgu konkurenci; aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt vispārēja līmeņa cenu noteikšanas mehānisma izveidošanu un iesniegt Eiropas Parlamentam novērtējumu par to, vai pasaules enerģijas tirgus novērošanas sistēmas izveidošana ir pamatota un īstenojama;

11. aicina Komisiju ierosināt un veicināt starptautisku nolīgumu par enerģijas efektivitāti;

12.  atzīmē, ka pētniecība enerģijas tehnoloģiju jomā ir svarīgs solis ceļā uz eksporta tirgu atvēršanu; tādēļ aicina Komisiju turpināt atbalstīt visu enerģijas (parasto, kodolenerģijas un atjaunojamo) avotu izpēti, lai Eiropa, izmantojot šādu izpēti saviem mērķiem ES dalībvalstīs, var atvērt arī eksporta tirgus;

13.  uzskata, ka ar emisiju tirdzniecības palīdzību var veicināt saprātīgu attieksmi pret enerģijas izmantošanu, ja emisiju maksimālās robežas patiesi veicina enerģijas ietaupīšanu, ja tajā ir iesaistītas visas galvenās ekonomikas zonas un emisiju tirdzniecības rezultātā nerodas traucējumi tirgū vai emisijās, tās vienkārši pārvietojot no vienas vietas uz otru;

14.  uzskata, ka Enerģētikas harta ir iespējamais sākums, lai izstrādātu regulējumu starptautiskās tirdzniecības un investīciju jomā enerģētikas nozarē;

15. atbalsta prasību pēc gāzes cenu atsaistes no jēlnaftas cenu attīstības;

16.  uzsver vajadzību veicināt decentralizētu energoapgādi ar īsām enerģijas ķēdēm, izmantojot vietēji pieejamos resursus, tostarp biomasu un biodegvielas, lai samazinātu atkarību no enerģijas importa un ar enerģijas politiku saistītas intervences izdevumus;

17.   uzskata, ka kodolenerģijas izmantošana nākotnē ir cieši jāsaista ar rūpīgu iekšējā un ārējā līmeņa stratēģiju, lai radioaktīvo atkritumu drošas iznīcināšanas interesēs risinātu drošības jautājumus, kas ir saistīti ar kodolmateriāliem, aizsardzību pret radiāciju un kopīgām pētniecības un attīstības programmām;

18.  atgādina, ka ES ir jāsaglabā sava svarīgā loma tādās iniciatīvās kā Starptautiskā partnerība ūdeņraža ekonomikas jomā vai Starptautiskais kodoltermiskais eksperimentālais reaktors;

19. aicina vairāk atbalstīt, piemēram, zināšanu un tehnoloģiju apmaiņas ceļā, ilgtspējīgu, vietēji pieejamu enerģijas veidu un decentralizētu enerģijas tīklu izmantošanu it īpaši jaunattīstības valstīs, lai nodrošinātu piekļuvi enerģijai, ietaupītu resursus, radītu darba vietas, samazinātu atkarību un veicinātu pareizi funkcionējošu tirgus ekonomiku;

20.  aicina ES iestādes un dalībvalstis nekavējoties iesaistīties ciešā dialogā un veidot ciešu sadarbību ar visām lielajām patērētāj- un ražotājvalstīm, it īpaši ar ASV, Indiju, Ķīnu, Japānu un Līča Sadarbības padomi, lai izveidotu efektīvas un saskaņotas sistēmas un partnerības, kurām jāveicina stabilāks, prognozējams, pārredzams un nediskriminējošs tirgus, kura pamatā ir kopīgi noteikumi;

21.  uzskata, ka Komisijai gan savos piedāvājumos, gan pieprasījumos saistībā ar pakalpojumiem enerģijas jomā saskaņā ar pakalpojumu nolīgumiem divpusējā un daudzpusējā līmenī ir jāpieprasa ievērot saistības vispārējo pakalpojumu sniegšanas jomā;

22. aicina Komisiju paātrināt Eiropas komunikāciju tīklu programmas īstenošanu, kuras mērķis ir uzlabot tīkla sakarus starp ES un tās kaimiņvalstīm, tostarp Krieviju, Vidusjūras reģiona un Kaspijas jūras reģiona valstīm, pamatojoties uz kopīgām stratēģijām enerģijas resursu izmantošanā un piekļuvē transporta infrastruktūrai;  

23. uzsver vērtīgo ieguldījumu, ko enerģijas politikas mērķu sasniegšanā sniedz sašķidrinātas dabasgāzes izmantošana, un mudina Komisiju veicināt iniciatīvas, lai nodrošinātu šī enerģijas nesēja piemērotu attīstību ES un trešās valstīs;

24.  atbalsta Komisijas uzskatu, ka Eiropā vēl nav attīstīti pilnībā konkurētspējīgi iekšējie enerģijas tirgi un ES enerģijas imports, ņemot vērā pašreizējo attīstību, kļūs arvien koncentrētāks, un enerģijas cenas starptautiskā mērogā ievērojami pieaug; tādēļ aicina intensīvi uzraudzīt ierobežojumu atcelšanu Eiropas enerģijas tirgū; tomēr norāda uz vajadzību noteikt izdevīgus pamatnosacījumus atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanai;

25.  atzinīgi vērtē Komisijas veikto nozares pētījumu par gāzes un elektroenerģijas tirgu; atzīmē, ka spēcīgāka koncentrēšanās uz ES iekšējo tirgu varētu pastiprināt jau esošos traucējumus, tādējādi prasot uzlabot dalībvalstu un ES reglamentējošās spējas, lai nodrošinātu patērētāju tiesības un ES energoefektivitātes ievērošanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata
Procedūras Nr.	2006/2113(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 18.5.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē	Nē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Helmuth Markov 18.4.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	11.7.2006		11.9.2006
Pieņemšanas datums	3.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	20 4 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Françoise Castex, Giulietto Chiesa, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Jacky Henin, Sajjad Karim, Alain Lipietz, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Johan Van Hecke, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Panagiotis Beglitis, Margrietus van den Berg, Danutė Budreikaitė, Małgorzata Handzlik, Pierre Jonckheer, Zuzana Roithová, Antolín Sánchez Presedo
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Ekonomikas un monetārāS komitejaS ATZINUMS (3.10.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata
(2006/2113(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jan Christian Ehler

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  atbalsta Komisijas pieņemto nostāju enerģētikas politikas jomā, kas pamatojas uz pieņēmumu, ka ekonomiskajai konkurētspējai ir nepieciešama stabila un prognozējama tiesību sistēma, kurā tiek ņemti vērā tirgus mehānismi;

2.  atbalsta integrētu pieeju enerģētikas politikas jomā, kurā vienlīdz ievēroti energoapgādes drošības, konkurētspējas un ilgtspējīgas apkārtējās vides, tostarp klimata pārmaiņas, aizsardzības mērķi;

3.  uzsver, ka ES iekšējā enerģijas tirgus izveide, paredzot iespēju iekļaut trešās valstis, varētu būtiski veicināt energoapgādes drošību;

4.  aicina dalībvalstis nemeklēt risinājumus, kas šķietami atbilst nacionālajām interesēm attiecībā uz energoapgādes drošību, nodarot kaitējumu Eiropas iekšējā tirgus darbībai;

5.  uzsver, cik būtiska nozīme ir iedarbīgām reglamentējošām struktūrām, kā arī nacionālajiem regulatoriem un konkurences institūcijām, kuriem piešķirtas pilnvaras novērst dominēšanu tirgū un izveidot funkcionējošu iekšējo tirgu ar mērķi nodrošināt pieņemamas enerģijas cenas; atgādina par savu atbalstu Komisijas nozares pētījumiem un aicina Komisiju pilnība izmantot visus pieejamos instrumentus, lai cīnītos pret konkurences tiesību pārkāpumiem;

6.  norāda, ka pašreizējais nodokļu slogs sastāda ievērojamu enerģijas izmaksu daļu, un tāpēc uzsver, ka Eiropas rūpniecības konkurētspēja jāatbalsta, īstenojot enerģijas politikas mērķus — piemēram, uzlabojot energoefektivitāti vai veicinot atjaunīgās enerģijas attīstību — un tādēļ būtu jāizvēlas pozitīvas iniciatīvas mehānismi — t.i., „zaļie nodokļi”;

7.  uzskata, ka, lai mīkstinātu ietekmi, kādu uz ES ekonomiku un pilsoņiem atstāj energonesēju cenu pieauguma starptautiskajos tirgos, ļoti būtiski ir samazināt ES atkarību no ievestās naftas;

8.  aicina enerģētikas nozarē īstenot godīgas konkurences noteikumus, jo tas ir veids, kā uzlabot konkurētspēju;

9.  uzskata, ka būtu jāatliek reglamentējošo noteikumu iespējamā paplašināšanu un tā vietā jāveicina dalībvalstīs esošo EK noteikumu īstenošana; uzskata, ka turpmāki reglamentējoši pasākumi būtu jāapsver tikai tad, ja pastāvošajos iekšējā tirgus noteikumos paredzētie mehānismi sevi neattaisno;

10. skaidri norāda, ka nav pamata veidot jaunas iestāžu struktūras Eiropas Savienības līmenī, ja tas radīs kompetenču pārklāšanos un papildu birokrātismu vai arī ja šo struktūru veicamos uzdevumus varētu veikt dalībvalstu iestādes vai jau esošie tīkli; šajā sakarā mudina Komisiju aktīvi iesaistīties šādu struktūru potenciāla racionalizēšanā;

11. skaidri norāda, ka uzskata tehnoloģijām atvērtu, nediskriminējošu un pastiprinātu atbalsts pētniecībai un attīstībai ar mērķi nodrošināt konkurētspējīgu, videi nekaitīgu tehnoloģiju izmantošanu par svarīgu ieguldījumu energoapgādes drošības un pieņemamu enerģijas cenu nodrošināšanā;

12. uzskata, ka steidzami ir jāuzlabo ieguldījumu nosacījumi attiecībā uz spēkstaciju jaudu un enerģijas piegādes infrastruktūru, pieņemot vienkāršotas un atvieglotas apstiprināšanas procedūras un atvieglotas juridiskās procedūras; šajā sakarā uzsver, ka enerģijas piegādes drošumu var sekmēt decentralizēta enerģijas infrastruktūra un ražošana un tās jāveicina, formulējot enerģijas politikas stratēģijas;

13. iesaka valstīm neierobežot piegādes, pamatojoties uz diskriminējošu attieksmi pret noteiktiem enerģijas avotiem; vērš uzmanību uz šādas darbības negatīvo ietekmi uz energoapgādes drošību, enerģijas cenām un konkurētspēju;

14. atbalsta enerģijas politikas mērķu iekļaušanu valsts pasūtījumu piešķiršanas kritēriju formulēšanā, ja tas piešķīrējai iestādei šķiet iespējams, attiecīgajam konkursam piemērots un ja tas nerada negodīgu iejaukšanos konkurencē;

15. konstatē, ka pagājušajā ziemā dažu dalībvalstu tirgos piedzīvotie gāzes enerģijas piegādes pārtraukumu ir jau noveduši pie energoietilpīgu uzņēmumu pārvietošanas; šajā sakarā uzskata, ka jāizpēta iespējas, kā veicināt dalībvalstu solidaritāti, un jāuztver šī jautājuma risināšana par prioritāti, lai nodrošinātu gan esošo, gan turpmāko pieslēguma mezglu pareizu darbību; atzīmē, ka, lai nodrošinātu pilnvērtīgu tirgus darbību un savstarpējo palīdzību piegādes pārtraukumu gadījumā, īpaša uzmanība jāveltī kritēriju izstrādei dalībvalstīs, kas varētu radīt izdevumus.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai — Zaļā grāmata
Procedūras numurs	2006/2113(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 18.5.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jan Christian Ehler 18.5.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	12.9.2006		2.10.2006
Pieņemšanas datums	3.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	36 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, Jan Christian Ehler, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in 't Veld, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Guntars Krasts, Andrea Losco, Astrid Lulling, Cristobal Montoro Romero, John Purvis, Alexander Radwan, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Lars Wohlin.
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Satu Hassi, Sergej Kozlík, Alain Lipietz, Jules Maaten, Vladimír Maňka, Thomas Mann, Sérgio Marques, Gilles Savary, Andreas Schwab.
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (11.10.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai - Zaļā grāmata
(2006/2113(INI))

Atzinumu sagatavoja: Evangelia Tzampazi

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Zaļo grāmatu par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai;

2.   uzsver, ka Eiropas Savienība ir apņēmusies apkarot klimata pārmaiņas, tādējādi ierobežojot globālās temperatūras pieaugumu ne vairāk par 2 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu;

3.  atgādina, ka ir nepieciešams juridiskais pamats, lai enerģētikas jomā īstenotu kopēju Eiropas politiku, kas nodrošinās drošu, pieejamu un decentralizētu efektīvu enerģijas ekonomiju, vienlaikus aizsargājot vidi; uzstāj, ka šādā ilgtspējīgā enerģētikas politikā transporta jautājums ir galvenais un tāpēc tas ir pilnībā jāatrisina;

4.   aicina Komisiju, ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad dalībvalstīs pastāv 25 atsevišķi enerģijas regulatori, pabeigt regulatoru lomas pārskatīšanu katrā dalībvalstī, vienlaikus pilnībā novērtējot iespējamo nepieciešamību izveidot Eiropas enerģijas regulatoru;

5.   uzsver, ka pašreizējā fosilo degvielu izmantošana enerģijas ražošanā negatīvi ietekmē klimatu un galvenokārt rada šo resursu trūkumu un izsīkšanu, enerģijas jomā izraisot dalībvalstu atkarību no eksporta ārpus ES; tāpēc prasa, lai ierosinātie rīcības plāni energoefektivitātei un ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai būtu pietiekami vērsti uz mūsu pašreizējā enerģijas patēriņa samazināšanu par 20 % līdz 2020. gadam, lai tiem tiktu pievienots uzraudzības un kontroles mehānisms un lai tie būtu savstarpēji saskaņoti;

6.  uzsver, ka energoapgādes drošībai un klimata drošībai ir jābūt cieši saistītām un ka no visiem centieniem dažādot energoapgādi priekšplānā ir jāizvirza energoefektivitāte un zema oglekļa satura alternatīvas, dodot priekšroku atjaunīgiem energoresursiem;

7.  uzsver, ka ES energoapgādes un klimata drošība ievērojamā mērā ir atkarīga no attīstības tādās valstīs kā ASV, Ķīna, Indija utt., un aicina Komisiju un Padomi palielināt centienus šo valstu iesaistīšanai klimata pārmaiņu samazināšanā; uzskata, ka viena no svarīgākajām iniciatīvām būtu finansiālas palīdzības sniegšana tādām jaunattīstības valstīm kā Ķīna un Indija, lai tās investētu efektīvākās un zema oglekļa satura tehnoloģijās;

8.  norāda, ka ģeotermiskā enerģija un viļņu enerģija liecina par milzīgu energoapgādes potenciālu arī Eiropā, un tas ir aktīvi jāizmanto;

9.  atgādina, ka ir svarīgi sekmēt ražotāju un pilsoņu izpratni par racionālu enerģijas izmantošanu un enerģijas izšķērdēšanu, un aicina uzsākt plašas informācijas un izglītošanas kampaņas; prasa veicināt arī atjaunīgos energoresursus;

10. mudina Eiropas enerģētikas stratēģijā iekļaut vērienīgus mērķus, lai dažādos enerģijas veidos pakāpeniski palielinātu enerģijas avotu daļu ar zemām CO₂ emisijām; atbalsta viedokli, ka jāvienojas par tādu visaptverošu stratēģisku mērķi kā enerģijas minimuma noteikšana, kas kopējā ES enerģijas ieguvē ražota no drošiem enerģijas avotiem ar zemu oglekļa saturu;

11. norāda, ka ES atkarībai no ievestās enerģijas jau ir bijusi būtiska ietekme un ka tā turpinās vājināt ES neatkarību lēmumu pieņemšanā citās politikas jomās, ja netiks veikti stingri pasākumi vietējo enerģijas avotu attīstīšanas un izmantošanas atbalstam;

12. saistībā ar Zaļo grāmatu atzinīgi vērtē Komisijas neseno iniciatīvu veikt pētījumu, lai „noskaidrotu saiknes starp dabas resursu apsaimniekošanu un konfliktu Komisijas ārējās attiecībās”, un jo īpaši uzsver saiknes starp energoapgādes un klimata drošību;

13. atgādina, ka 40 % no ES enerģijas tiek izmantota ēkās; atbalsta ideju par pašreizējās Ēku energoefektivitātes direktīvas piemērošanu visām ēkām; šajā sakarā pieprasa Komisijai novērtēt iespēju ieviest Eiropas „balto apliecību” sistēmu energoefektivitātes jomā;

14. pieprasa pievērst pienācīgu uzmanību transporta nozarei šajā stratēģijā;

15. pieprasa noteikt saistošus mērķus par CO₂ emisiju daudzumu no vieglajām automašīnām, t.i., katram transportlīdzeklim 120 gramus CO₂ uz kilometru līdz 2012. gadam; uzskata, ka šos skaitļus ir jāturpina samazināt vismaz par 10 g/km katrus divus gadus, līdz visiem sauszemes transportlīdzekļiem 2020. gadā tiek sasniegta maksimālā 80 g/km robeža;

16. aicina Komisiju, vēlākais, līdz 2007. gada pavasarim iesniegt īstenošanas pasākumus attiecībā uz ražojumiem ar augstu enerģijas taupības potenciālu saskaņā ar direktīvu par enerģiju patērējošiem ražojumiem (Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 6. jūlija Direktīva 2005/32/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības attiecībā uz enerģiju patērējošiem ražojumiem, OV L191., 22.7.2005., 29. lpp.);

17. uzskata, ka satraucošs ir fakts, ka, iespējams, visas dalībvalstis nevarēs īstenot mērķus, ko Eiropas Savienība ir noteikusi atjaunonīgo energoresursu izmantošanas palielināšanai līdz 2010. gadam; aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu noteikto mērķu sasniegšanu;

18. uzstāj, ka pētniecībā un tehnoloģiju demonstrācijā ir jāstrādā aktīvāk, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs, lai veicinātu un pilnveidotu atjaunīgo energoresursu efektīvāku izmantošanu; uzsver nodokļu atvieglojumu ieviešanas nozīmi biodegvielas izmantošanai transporta nozarē, kas varētu arī būt alternatīvs ienākumu avots dažos Eiropas Savienības lauku apgabalos;

19. šajā saistībā uzskata, ka vairāk jāsaskaņo un jāharmonizē atbalsts no atjaunīgiem energoresursiem iegūtai elektroenerģijai, lai tos varētu izmantot galvenokārt vietās ar vislabvēlīgākajiem dabas apstākļiem; uzskata, ka saskaņā ar pašreizējām atziņām ES tiesību akts par valsts regulējumu būtu vislabākā iespēja, tomēr var ņemt vērā arī citas sistēmas;

20.  cer, ka Zaļajā grāmatā izklāstītā atjaunīgo energoresursu izmantošanas stratēģija būs vērienīga, uzsvērs pētniecību un tajā būs iekļauts mehānisms, kā sasniegtos mērķus katru gadu novērtēt;

21. pieprasa apsvērt iespēju, kā garantēt piekļuvi tīklam ar enerģiju no atjaunīgiem energoresursiem un noteikt šīs piekļuves prioritātes; aicina saskaņot darbību, lai izveidotu labvēlīgāku mikroražošanas struktūru, un kopumā apsvērt decentralizētas ražošanas iespējamās priekšrocības;

22. vērš uzmanību uz primārās enerģijas lielo pieprasījumu, kā arī lielo taupības potenciālu saistībā ar ēku apkuri un tāpēc atbalsta komisāra A. Piebalga šajā nolūkā pausto paziņojumu, ka viņš līdz 2006. gada beigām iesniegs direktīvu par videi draudzīgām apkures sistēmām;

23. atgādina, ka atjaunīgie enerģijas avoti dažos gadījumos jau ir konkurētspējīgi un ir nepieciešams vienīgi piešķirt starta finansējumu vai novērst šķēršļus to ieviešanai tirgū, un ka gadījumos, kad joprojām saglabājas augstākas izmaksas, lielāka uzmanība jāpievērš riskiem, kuri saistīti ar citiem enerģijas avotiem, piemēram, ar CO₂ emisijai un izejvielu ievešanai no politiski nestabiliem reģioniem;

24. atgādina, ka enerģijas avotu ilgtermiņa dažādošanas stratēģija gūs priekšrocības no līdzvērtīgas konkurences apstākļu radīšanas, t.i., nodrošinot, ka enerģijas avotus salīdzina, pilnībā internalizējot to ārējās izmaksas (atkritumi, demontāža, resursu izsīkšana) un ņemot vērā to atbilstīgās priekšrocības vides jomā;

25. aicina Komisiju izrādīt interesi gan par atjaunīgiem energoresursiem, gan enerģijas taupīšanu un nākamajā plānošanas periodā (2007 – 2013) šis politiskās nostādnes iekļaut visos pasākumos, ko finansē no struktūrfondiem un kohēzijas fondiem (integrācija), it īpaši no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, un kas paredzēti visiem Savienības reģioniem bez izņēmuma, ievērojot to specifiskās īpatnības;

26. uzsver, ka ir jā nosaka vērienīgāki mērķi Emisiju tirdzniecības direktīvas pārskatīšanai, kas ir daļa no stratēģijas, kura iesniegta saistībā ar klimata pārmaiņām;

27. aicina Komisiju 2010. gadā iesniegt termiņa vidus novērtējuma ziņojumu par 25. punktā ierosināto rīcību un plānošanas perioda beigās – paveiktā novērtējumu;

28. uzskata, ka Eiropas Savienības pasākumu ietekmi ievērojami stiprinātu spēcīga ārpolitika, kuras mērķis ir pārliecināt visas rūpnieciskās valstis iesaistīties cīņā pret klimata pārmaiņām, kā arī tīras enerģijas un energoefektivitātes programmu plašāka iekļaušana Eiropas Savienības attīstības politikā.

ĪSS PAMATOJUMS

Nekad kopš 70. gadu enerģētikas krīzes enerģētikas jautājumi politiskajā un sociālajā darba kārtībā nav ieņēmuši tik būtisku vietu. Enerģētikas nozarē notiekošās izmaiņas ir būtiskas un radikālas, un ilgtermiņā tās noteiks visu valstu tautsaimniecības virzību. Ja Eiropas Savienība neveiks ilgtermiņa energoresursu plānošanu, pastāv bažas, ka tā cietīs no sekām, ko izraisīs jaunas enerģētiskās ēras sāpīgā iestāšanās.

Sociālā līmenī sabiedriskais dialogs galvenokārt ir vērsts uz augstām naftas cenām (nav paredzams, ka tās samazināsies līdz iepriekšējo gadu zemajiem līmeņiem). Tīri enerģētikas līmenī dažādās jomās norisinās ekspertu debates. Galvenie strīdi ir par to, vai argona ražošana jau ir sasniegusi maksimumu vai arī nākamajā dekādē tiks sasniegts naftas apogejs. Taču šai diskusijai ir samērā neliela nozīme ilgtermiņa plānošanā. Tāpēc atzinuma sagatavotāja uzskata, ka ir būtiski noteikt vismaz kopēju enerģētikas ārpolitiku.

Eiropai ir jācīnās pret enerģijas izšķērdību gandrīz visās jomās. Astoņdesmito gadu sākumā, tūlīt pēc otrās naftas produktu krīzes, Eiropa ļoti centās taupīt enerģiju, kā rezultātā naftas patēriņš ESAO valstīs 3 gadu laikā samazinājās par apmēram 10 %, bet nacionālais kopprodukts tajā pašā laikā turpināja pieaugt. Ja pēc iespējas nesāpīgāk gribam ieiet jaunajā enerģētikas ērā un vienlaicīgi nodrošināt vides aizsardzību, izšķērdības mazināšana un enerģijas racionāla izmantošana ir obligāta un universāla prasība. Augstās naftas un gāzes cenas pasvītro racionālas enerģijas izmantošanas nepieciešamību. Tā rezultātā ES iegūtu 1 000 000  darba vietu (enerģijas inspektori, elektriķi, ēku izolācijas darbs, mājokļu renovācija utt.)

Tajā pašā laikā ES varētu ietaupīt 20 % no enerģijas, ko pašreiz patērē ēkas, transports un rūpniecība. Pusi šo ietaupījumu dotu pašreizējā Eiropas tiesiskā regulējuma piemērošana. Otra puse būtu novatorisku risinājumu rezultāts. Šī iemesla dēļ mēs aicinām Eiropas Komisiju izrādīt minimālu toleranci, ja dalībvalstis nepiemēro regulu par ēku energoefektivitāti.

Saskaņā ar atzinuma sagatavotājas teikto šim 20 % energotaupības mērķim ir jābūt saistošam visām dalībvalstīm. Tajā pašā laikā pašreizējo direktīvu pilna transponēšana un piemērošana, elektrības un siltuma koģenerācija, ekoloģiskā koncepcija, energoefektivitāte un elektroierīču energopatēriņa marķējums joprojām ir obligātas prasības visām dalībvalstīm. Turklāt aicinām Komisiju strādāt pie ēku gaisa kondicionēšanas ierīču marķēšanas.

Ņemot vērā, ka enerģiju izšķērdīgi lieto arī sabiedriskās ēkās, pastāvīgi, katru gadu, ir jāveic enerģijas pārbaudes un, lai varētu veikt sabiedrisko kontroli, iegūtie dati ir jāpublicē. Uzskata, ka sakarā ar Kopienas 20 % samazinājuma mērķi ir nepieciešams radīt neatkarīgu iestādi, kuras pienākums būtu pārraudzīt energotaupības plānu, sekot un kontrolēt saistību izpildi. Turklāt atzinuma sagatavotāja uzskata, ka visu iepriekš minēto ir nepieciešams katru gadu publicēt un par to pastāvīgi ir jāinformē Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments.

Atzinuma sagatavotāja atzinīgi vērtē transporta nozarei veltītās pūles, lai ietaupītu degvielu, izmantojot hibrīdos motorus vai STOP un START dzinējus; taču viņa uzskata, ka šie centieni ir jāpārnes arī uz citām mašīnu sastāvdaļām, piemēram, gaisa kondicionēšanu. Tāpēc viņa pieprasa, lai pēc konsultēšanās ar Eiropas Komisiju autotransporta nozare sāktu strādāt pie šī jautājuma, pamatojoties uz „brīvprātīgu vienošanos”.

Taču ES rīcībā ir iedarbīgi līdzekļi, kā šīs politiskās nostādnes īstenot Eiropas līmenī, un šie līdzekļi ir struktūrfondi. Atzinuma sagatavotāja uzskata, ka, izmantojot jebkuru Reģionālā fonda finansējumu ēku būvniecībai vai citai intervencei celtniecības nozarē, ir jāņem vērā ēku enerģijas režīms, kā arī iespēja izmantot iekšējos enerģijas avotus (ģeotermiju, bioklimatoloģiju utt.).

Tāpēc aicina Eiropas Komisiju, izmantojot visu Eiropas reģionu struktūrfondus, turpināt darbu pie galveno virzienu noteikšanas, ne tikai ievērojot vispārējo prasību attiecībā uz enerģijas racionālu lietošanu, bet arī veicinot atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu.

Šādā veidā tiek veicināta Lisabonas mērķu īstenošana, stiprināts iekšējais energopatēriņa tirgus un tajā pašā laikā, izmantojot nozari, kur ES ir vadošā loma, tiek veicināta ES starptautiskā konkurētspēja.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata
Atsauces	2006/2113(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 18.5.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Evangelia Tzampazi 16.5.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	13.9.2006		10.10.2006
Pieņemšanas datums	10.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	44 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Georgs Andrejevs, Liam Aylward, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Dorette Corbey, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Jill Evans, Anne Ferreira, Matthias Groote, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Mary Honeyball, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Peter Liese, Linda McAvan, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Karin Scheele, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	María del Pilar Ayuso González, Hélène Goudin, Kartika Tamara Liotard, Caroline Lucas, Bart Staes
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Fausto Correia
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (12.10.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata
(2006/2113(INI))

Atzinumu sagatavoja: Hannu Takkula

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzīmē, ka transports veido gandrīz vienu trešdaļu kopējā enerģijas pieprasījuma Eiropas Savienībā un ir otrais visstraujāk augošā enerģijas pieprasījuma sektors ES; tādēļ uzskata, ka ir svarīgi īpaši pasākumi efektīvākai enerģijas izmantošanai visos transporta sektoros, lai nodrošinātu noturīgu enerģijas izmantošanu transporta nozarē; atgādina, ka, ja vien nenotiek būtiskas izmaiņas, pasažieru transporta pakalpojumu īpatsvars turpinās palielināties visu citu transporta pakalpojumu vidū, jo īpaši ceļu transportā un aviācijā;

2.   uzsver, ka transporta nozare ir lielā mērā atkarīga no degvielas, ko iegūst no naftas, galvenokārt benzīna, dīzeļdegvielas un petrolejas tipa degvielas, kas kopā veido 98% no galīgā enerģijas pieprasījuma transporta nozarē; atzīmē, ka šīs degvielas ļoti lielos daudzumos importē no trešām valstīm, kas liek apšaubīt noturības aspektus un šo piegāžu drošību; atzīmē, ka lielāka energoefektivitāte, kas Zaļajā grāmatā par enerģiju ir atzīta par ļoti būtisku, pirmkārt un galvenokārt ir jāsasniedz transporta nozarē, kurā 80% enerģijas patērē autotransports un kurai jābūt absolūti prioritārai;

3.   uzskata, ka piedevu procentuālais īpatsvars dīzeļdegvielā un benzīnā būs jāpalielina un vajadzības gadījumā jānosaka kā obligāta prasība, ja nolems ieviest pirmās paaudzes biodegvielas;

4.   tādēļ uzskata, ka transportam ir galvenā loma noturīgas, konkurētspējīgas un drošas energoapgādes un enerģijas izmantošanas veicināšanā Eiropas Savienībā, ņemot vērā īpašu un izmērāmu patēriņa rādītāju samazināšanas iespējas īstermiņā un efektīvu un noturīgu infrastruktūras uzlabojumu iespējas vidējā termiņā; norāda, ka, lai panāktu Eiropas līmeņa saimniecisko konkurētspēju, ir vajadzīga enerģētikas stratēģijas un transporta politikas integrēta attīstība;

5.   atzinīgi vērtē ES institūciju īstenotās likumdošanas un citas iniciatīvas, kas ir uzlabojušas enerģijas izmantošanas intensitāti (primārās enerģijas pieprasījums uz vienu IKP vienību) transporta nozarē; tādēļ aicina veikt pasākumus, lai jo īpaši transporta nozarē atbalstītu Eiropas enerģijas taupīšanas un alternatīvās enerģijas patēriņa platformu, kas piemērojama ne tikai autotransportam, bet arī gaisa un jūras transportam;

6.   atgādina, ka šīs iniciatīvas ietver pasākumus, lai uzlabotu kravu transporta sistēmu (Marco Polo II) darbību atbilstīgi vides prasībām; smago kravas transportlīdzekļu izmantojuma paredzēšanu konkrētām infrastruktūrām; tuvjūras satiksmes veicināšanu; pasākumus, lai sekmētu iekšējo ūdensceļu transportu (Naiades); iniciatīvu CARS 21, lai paātrinātu vairāk automašīnu ar ekonomisku degvielas patēriņu izstrādi; transportlīdzekļu nodokļu režīmu pārstrukturēšanu, lai sekmētu automašīnu ar ekonomisku degvielas patēriņu izmantošanu; pasākumus, lai veicinātu biodegvielas ieviešanu un izmantošanu transporta nozarē; Vienotās gaisa telpas un SESAR sistēmas, kā arī Eiropas Emisiju tirdzniecības sistēmas attīstību, kas samazinās aviācijā izmantojamās petrolejas tipa degvielas patēriņu, un Galileo projektu, kas optimizēs satiksmes vadību;

7.   uzstāj, ka turpmāka attīstība jāīsteno, izveidojot saskaņotu Eiropas transporta tīklu galvenokārt dzelzceļa, iekšējo ūdensceļu un tuvjūras satiksmē, nosakot pareizu līdzsvaru transporta veidu attīstībai nākotnē un sekmējot pētniecību un tehnoloģiskos jauninājumus, lai palielinātu ekonomisku degvielas patēriņu, mazinātu atkarību no naftas produktiem un mazinātu degvielas zudumus, risinot sastrēgumu un gaisa kuģu gaidīšanas procedūras jautājumus, turpinot izstrādāt transportlīdzekļus ar ekonomisku degvielas patēriņu un transportlīdzekļus, kas izmanto alternatīvās degvielas, kā arī veicot pasākumus, lai sekmētu ekoloģiski nekaitīgu sabiedrisko un privāto transportlīdzekļu ar ekonomisku degvielas patēriņu izmantošanu, jo īpaši pilsētās;

8.   uzskata, ka lielāka aviācijas efektivitāte un saīsināts lidojumā pavadītais laiks, tādu hibrīdu transportlīdzekļu ar ekonomisku degvielas patēriņu izstrāde un lietošana, kuros izmanto, piemēram, kurināmā elementu tehnoloģiju un biodegvielu priekšrocības, kā arī dzelzceļa kravu transporta sektora turpmāka attīstīšana, vienlaicīgi uzlabojot slodzes koeficientu kravu transporta sektoram kopumā, palīdzēs ierobežot un padarīt efektīvāku enerģijas izmantošanu;

9.   uzstāj, ka ir jārīko kampaņas, lai izglītotu Eiropas pilsoņus un mainītu viņu attieksmi par labu ilgtspējīgākai mobilitātei.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata
Procedūras Nr.	2006/2113(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 18.5.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Hannu Takkula 21.3.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	14.9.2006		9.10.2006
Pieņemšanas datums	10.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	37 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Etelka Barsi-Pataky, Philip Bradbourn, Paolo Costa, Michael Cramer, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Roland Gewalt, Luis de Grandes Pascual, Ewa Hedkvist Petersen, Jeanine Hennis-Plasschaert, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Patrick Louis, Erik Meijer, Robert Navarro, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Reinhard Rack, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Georgios Toussas, Marta Vincenzi, Corien Wortmann-Kool
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Den Dover, Elisabeth Jeggle, Sepp Kusstatscher, Rosa Miguélez Ramos
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (7.11.2006)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai

par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai - Zaļā grāmata
(2006/2113(INI))

Atzinumu sagatavoja: Oldřich Vlasák

IEROSINĀJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   mudina Komisiju veltīt centienus, lai ieviestu kopēju pieeju enerģētikas politikas īstenošanā, kas panāktu ilgtspējīgus un konkurētspējīgus iekšējos tirgus, drošu energoapgādi, mazākas izmaksas patērētājiem un vispārēju piekļuvi enerģijai, un uzsver, ka šādā politikā ir jāietver ilgtspējīgs un saskaņots, stratēģisks un mērķtiecīgs valsts vietējais plāns;

2.   mudina Komisiju, dalībvalstis, reģionus un citas iesaistītās puses efektīvi, saskaņā ar Parlamenta apstiprinātajām stratēģiskajām vadlīnijām, gan valsts stratēģiskajos plānos, gan darbības programmās 2007. līdz 2013. gadam, izmantot kohēzijas politikā nodrošinātās iespējas, lai atbalstītu Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai;

3.   mudina Komisiju, izstrādājot ceturto ziņojumu par kohēzijas politikas īstenošanu, iekļaut tajā priekšlikumus, kas attiecas uz šo Eiropas stratēģiju, īpašu uzmanību pievēršot nodrošinātai piekļuvei enerģijai, kā arī diversificētai, ilgtspējīgai un efektīvai enerģijas izmantošanai, kas ir ekonomiskās, sociālās un reģionālās kohēzijas papildrādītājs; aicina Komisiju paplašināt gan EIB, gan jauno kohēzijas politikas finansēšanas instrumentu (JASPERS, JEREMIE un JESICA) nozīmi un darbību projektos, kuri saistīti ar energoefektivitātes sekmēšanu un atbalstu atjaunīgai enerģijai);

4.  uzskata, ka vispirms ir nepieciešams novērtēt pašreizējos pasākumus un prakses, kuras attiecas uz enerģētikas politiku Eiropas līmenī, kā arī novērtēt dalībvalstu paveikto politikas īstenošanā un tikai pēc tam, ja ir nepieciešams, ierosināt jaunus noteikumus un jaunas iestādes;

5.   pauž nožēlu, ka ierosinātā enerģētikas politika galvenokārt attiecas uz elektroapgādi un šajā stratēģijā nav pietiekami uzsvērti energoefektivitātes jautājumi; pieprasa, lai kopējā enerģētikas politikā piešķirtu prioritāti ilgtspējīgai energoefektivitātei, kura jau tagad var dot reālus un novērtējamus ietaupījumus, kā arī atjaunīgiem un decentralizētiem enerģijas avotiem, īpaši saistībā ar sabiedriskajās ēkās un mājsaimniecībā izmantojamām iekārtām un tehnoloģijām; uzskata, ka kopējā enerģētikas politikā arī ir jāievieš nosacījumi, lai nodrošinātu jauno tehnoloģiju, kuras tiek ekspluatētas īslaicīgi vai neilgu laiku, ātru un efektīvu izmantošanu;

6.   pieprasa noteikt reģionālo dimensiju par ES enerģētikas politikas neatņemamu daļu, lai visā ES teritorijā būtu līdzsvarotāka enerģijas ražošana, piegāde un patērēšana , tā lai nodrošinātu vienmērīgu saimniecisko darbību un iedzīvotāju izplatību;

7.   uzsver, ka vairākos attālos un vistālākajos reģionos ir ievērojams potenciāls atjaunīgās enerģijas jomā, kas saistīts ar reģionu ģeogrāfisko izvietojumu un klimatiskajiem apstākļiem (saules, vēja, biomasas un ūdens viļņu enerģija); pauž cerības, ka šo iespēju izmantos, it īpaši, lai sniegtu efektīvu ieguldījumu Kioto mērķu sasniegšanā;

8.   uzsver vietējo un reģionālo varas iestāžu izšķirošo pašreizējoun potenciālo nozīmi, kāda tām varētu būt to pasākumu ieviešanā un īstenošanā, kas attiecas uz atjaunīgās enerģijas un enerģiju taupošu tehnoloģiju iekļaušanu īstenotajos projektos, par kuriem tās saņem Kopienas un valsts finansējumu, piemēram, tie ir pasākumi ēku energoefektivitātes uzlabošanai, kuru īstenošanā var izmantot visas iespējas, ko paredz direktīva par ēku energoefektivitāti[1]; aicina vietējas un reģionālās varas iestādes izmantot energoefektīvas infrastruktūras un pakalpojumus, piemēram, ielu apgaismojuma un sabiedriskā transporta tīklos;

9.   prasa sniegt vietējām un reģionālajām varas iestādēm integrētu un ilgstošu atbalstu saistībā ar energoefektivitātes un ilgtspējības pasākumiem saskaņā ar Eiropas Savienības finansēšanas sistēmām, īpaši saistībā ar struktūrfondiem, 7. pamatprogrammu un programmu „Saprātīga enerģija Eiropai”, kā arī saistībā ar visiem reģionālās politikas un finansēšanas pasākumiem, kuri norādīti kohēzijas politikā 2007. līdz 2013. gadam, kā arī saistībā ar EIB darbībām;

10. aicina Komisiju pēc konstruktīva dialoga publicēt paziņojumu par vietējo un reģionālo varas iestāžu nozīmi enerģētikas politikas īstenošanā, īpašu uzmanību pievēršot energoefektivitātei, atjaunīgās enerģijas avotiem, kas nerada CO₂ emisiju, decentralizētiem enerģijas avotiem un ilgtspējīgai energoapgādei, kā arī enerģētikas politikas urbanizācijas aspektam;

11. aicina Komisiju pilnībā atbalstīt iekšējā gāzes un elektroenerģijas tirgus pienācīgu funkcionēšanu, kas būtu ieguvums visiem iedzīvotājiem Eiropā un arī būtu nozīmīgi, lai izbeigtu līdzšinējo piegādāju dominējošo stāvokli tirgū; turklāt aicina pastiprināt valsts iekšējo gāzes un elektroenerģijas tirgu savstarpējo savienojamību, kas būtu īpašs ieguvums Eiropas Savienības pierobežas reģioniem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai - Zaļā grāmata
Procedūras Nr.	2006/2113(INI)]
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ITRE
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 18.5.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Oldřich Vlasák 11.7.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	4.10.2006
Pieņemšanas datums	6.11.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	24 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Graham Booth, Bernadette Bourzai, Ambroise Guellec, Gábor Harangozó, Konstantinos Hatzidakis, Mieczysław Edmund Janowski, Tunne Kelam, Miroslav Mikolášik, Francesco Musotto, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Margie Sudre, Oldřich Vlasák
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Březina, Mojca Drčar Murko, Emanuel Jardim Fernandes
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Chris Davies
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

• [1]  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK (OV L 114, 27.,4., 2006., 64. lpp.).

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai - Zaļā grāmata
Atsauces	2006/2113(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ITRE 18.5.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AFET 15.6.2006		DEVE 18.5.2006		INTA 18.5.2006		ECON 18.5.2006	ENVI 18.5.2006
	TRAN 18.5.2006		REGI 18.5.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Eluned Morgan 20.3.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	13.7.2006			2.10.2006		9.10.2006	23.10.2006
Pieņemšanas datums	23.11.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+ - 0	34 0 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Šarūnas Birutis, Jan Březina, Jerzy Buzek, Giles Chichester, Lena Ek, Nicole Fontaine, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Romana Jordan Cizelj, Pia Elda Locatelli, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Alexander Alvaro, Ivo Belet, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Neena Gill, Matthias Groote, Pier Antonio Panzeri, Manuel António dos Santos, Esko Seppänen, Antonios Trakatellis
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Esther Herranz García, Francisco José Millán Mon
Iesniegšanas datums	28.11.2006
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)