ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)

29.11.2006 - (COM(2005)0608 – C6‑0419/2005 – 2005/0246(COD)) - ***I

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Referente: Janelly Fourtou
Par atzinumu atbildīgais referents (*):
Jean-Pierre Audy, Starptautiskās tirdzniecības komiteja
(*) Komiteju ciešāka sadarbība – Reglamenta 47. pants

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)

(COM(2005)0608 – C6‑0419/2005 – 2005/0246(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0608)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, kā arī 95. un 135. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0419/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumu (A6‑0429/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. apsvērums
(1) Kopienas pamats ir muitas savienība. Gan Kopienas komersantu, gan muitas iestāžu interesēs ir ieteicams apkopot pašreizējos muitas tiesību aktus Kopienas Muitas kodeksā (turpmāk tekstā — „kodekss”). Kodeksā, kura pamatā ir iekšējā tirgus princips, ir jābūt iekļautiem vispārīgiem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošina Kopienas līmenī pieņemto tarifa un citu kopējās politikas pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Kopienu un valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ņemot vērā šo kopējo politiku prasības. Tās nedrīkst ierobežot citās jomās paredzētos īpašos noteikumus, kuri var būt vai kurus var ieviest, cita starpā, lauksaimniecību, vidi, kopējo tirdzniecības politiku, statistiku vai pašu resursus regulējošo tiesību aktu kontekstā. Tiesību aktiem muitas jomā jābūt labāk saskaņotiem ar noteikumiem par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa iekasēšanu, atlikšanu vai atmaksu, nemainot spēkā esošo nodokļu noteikumu darbības jomu.	(1) Kopienas pamats ir muitas savienība. Gan Kopienas komersantu, gan muitas iestāžu interesēs ir ieteicams apkopot pašreizējos muitas tiesību aktus Kopienas Muitas kodeksā (turpmāk tekstā — „kodekss”). Kodeksā, kura pamatā ir iekšējā tirgus princips, ir jābūt iekļautiem vispārīgiem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošina Kopienas līmenī pieņemto tarifa un citu kopējās politikas pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Kopienu un valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ņemot vērā šo kopējo politiku prasības. Tās nedrīkst ierobežot citās jomās paredzētos īpašos noteikumus, kuri var būt vai kurus var ieviest, cita starpā, lauksaimniecību, vidi, kopējo tirdzniecības politiku, statistiku vai pašu resursus regulējošo tiesību aktu kontekstā. Tiesību aktiem muitas jomā jābūt labāk saskaņotiem ar noteikumiem par ievedmaksājumu iekasēšanu, nemainot spēkā esošo nodokļu noteikumu darbības jomu.
Pamatojums
Šajā tekstā ir pārņemti fiskālie noteikumi no Direktīvas 77/388/EEK grozījumiem par PVN un no Direktīvas 92/12/EEK par akcīzes nodokļiem, taču šie reglamentējoši noteikumi nav iestrādāti tiesību aktos, kas attiecas uz muitu. Tomēr starptautisko līgumsaistību dēļ ir jāsaglabā vispārēja formulējuma princips.
Grozījums Nr. 2 6.a apsvērums (jauns)
	(6a) Vienlaikus ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanu jāsaskaņo arī muitas kontroles pasākumi, kuriem jābūt efektīviem visā Kopienas teritorijā un kuri nedrīkst radīt konkurences ierobežojumus dažādās vietās, kur iebrauc teritorijā un izbrauc no tās.
Pamatojums
Ir svarīgi, ka muitas kontrole ir vienāda visos teritorijas punktos, kur notiek preču ievešana un izvešana, un ka konkurences apstākļi ir līdzvērtīgi, lai izvairītos no attieksmes, kas vērsta pret konkurenci, un tirdzniecības plūsmas nenovirzītos.
Grozījums Nr. 3 8. apsvērums
(8) Komercdarbības vienkāršošanas interesēs komersantiem jābūt tiesīgiem iecelt sev pārstāvi attiecībās ar muitas dienestiem.	(8) Atsevišķu uzņēmumu komercdarbības vienkāršošanas interesēs komersantiem jābūt tiesīgiem arī turpmāk iecelt sev pārstāvi attiecībās ar muitas dienestiem. Tomēr šīs pārstāvības tiesības vairs nedrīkst būt noteiktas kādas dalībvalsts tiesību aktā.
	Turklāt jābūt iespējai piešķirt atzītā komersanta statusu pārstāvim attiecībām ar muitas dienestiem.
Pamatojums
Vairs nevajadzētu būt tā, ka pārstāvis muitā savā darbībā var izmantot „monopolstāvokli”, taču šī profesija ir jāsaglabā, jo tā ir noderīga daudziem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 4 9. apsvērums
(9) Atbilstīgiem un uzticamiem komersantiem, piemēram, „atzītajiem komersantiem” ir jābūt iespējai maksimāli plaši izmantot muitas noteikumu vienkāršojumu un, ņemot vērā drošības un drošuma aspektus, gūt labumu no muitas kontroles, kas samazināta līdz minimumam.	(9) Atbilstīgiem un uzticamiem komersantiem, piemēram, „atzītajiem komersantiem” ir jābūt iespējai maksimāli plaši izmantot muitas noteikumu vienkāršojumu un, ņemot vērā drošības un drošuma aspektus, gūt labumu no muitas kontroles, kas samazināta līdz minimumam. Atsevišķi vai vienlaikus viņi varēs arī izmantot tāda komersanta statusu, kam piešķirts „muitas vienkāršojums”, vai „drošības un drošuma” statusu.
Pamatojums
Ir skaidri jāraksturo atzītā komersanta divējādais statuss.
Grozījums Nr. 5 36. apsvērums
(36) Īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. janvāra Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	(36) Īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. janvāra Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1. 1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmums pēdējo reizi grozīts ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.07.2006., 11. lpp.).
Grozījums Nr. 6 38. apsvērums
(38) Lai vienkāršotu un racionalizētu muitas tiesību aktus, daudzi noteikumi, kurus pašlaik ietver autonomi Kopienas akti, pārredzamības dēļ ir iekļauti kodeksā.	(38) Lai vienkāršotu un racionalizētu muitas tiesību aktus, daudzi noteikumi, kurus pašlaik ietver autonomi Kopienas akti, pārredzamības dēļ ir iekļauti kodeksā.
Tāpēc tālāk uzskaitītās regulas kopā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 ir jāatceļ:	Tāpēc tālāk uzskaitītās regulas kopā ar Regulu (EEK) Nr. 2913/92 ir jāatceļ:
– Padomes 1983. gada 28. marta Regula (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem1;
– Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3925/91 par pārbaužu un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos,	– Padomes 1991. gada 19. decembra Regula (EEK) Nr. 3925/91 par pārbaužu un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos,
– Padomes 2000. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 82/2001 par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un par administratīvās sadarbības metodēm tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu,	– Padomes 2000. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 82/2001 par noteiktas izcelsmes izstrādājumu jēdziena definīciju un par administratīvās sadarbības metodēm tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu,
– Padomes 2001. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 1207/2001 par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR 1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR 2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus.	– Padomes 2001. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 1207/2001 par procedūru, kas vienkāršo preču pārvadājuma sertifikātu EUR 1 izdošanu, deklarāciju faktūrā un EUR 2 veidlapu aizpildīšanu un atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, kuri regulē Eiropas Kopienas un atsevišķu valstu tirdzniecības atvieglojumus.
______________ OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp. Jaunākie grozījumi regulā izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
Pamatojums
Šis svītrojums ir veikts, lai saglabātu Regulu (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.
Grozījums Nr. 7 2. pants
Muitas dienesti ir atbildīgi par starptautiskās tirdzniecības pārvaldību pie Kopienas ārējām robežām, tādējādi sekmējot brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu un kopējās Kopienas politikas, kam ir ietekme uz tirdzniecību, īstenošanu, kā arī vispārējas piegādes ķēdes drošību. Šie uzdevumi ir šādi:	Muitas dienesti ir atbildīgi par Kopienas starptautiskās tirdzniecības pārraudzību, tādējādi sekmējot brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu, kopējo tirdzniecības politiku un citas kopējās Kopienas politikas, kam ir ietekme uz tirdzniecību, īstenošanu, kā arī vispārējas piegādes ķēdes drošību. Šie uzdevumi ir šādi:
a) Kopienas un tās dalībvalstu finanšu interešu aizsardzība;	a) Kopienas un tās dalībvalstu finanšu interešu aizsardzība;
b) Kopienas aizsardzība pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, tajā pašā laikā atbalstot likumīgu komercdarbību;	b) Kopienas aizsardzība pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, tajā pašā laikā atbalstot likumīgu komercdarbību;
c) pilsoņu un vides drošības un drošuma nodrošināšana, ja vajadzīgs, ciešā sadarbībā ar citām iestādēm;	c) pilsoņu un vides drošības un drošuma nodrošināšana, ja vajadzīgs, ciešā sadarbībā ar citām iestādēm;
d) starptautiskās tirdzniecības veicināšana.	d) pieņemama līdzsvara saglabāšana starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības veicināšanu.
Pamatojums
Šīs definīcijas formulējumam ir jābūt precīzākam – muitas dienesti ir atbildīgi par starptautiskās tirdzniecības pārraudzību, nevis par tās pārvaldību; šīs tirdzniecības pārraudzībai ir jānotiek ne tikai pie Kopienas ārējām robežām; muitas dienestu veicamo uzdevumu sarakstam nevajadzētu būt pārmērīgi plašam; būtībā a) un b) punkts izsaka vienu un to pašu; turklāt d) punkta noteikumi īsti neatbilst muitas dienestu uzdevumam (starptautiskās tirdzniecības veicināšana nav īpašs muitas dienestu uzdevums, jo šiem dienestiem ir jāpilda tikai savas funkcijas, neradot šķēršļus tirdzniecībai).
Grozījums Nr. 8 4. panta 4. punkts
4) „Komersants” ir persona, kuras profesionālā darbība ir saistīta ar preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā un izvešanu no tās.	4) „Komersants” ir persona, kura savā profesionālajā darbībā ir iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas muitas tiesību akti.
Pamatojums
Šī definīcija pilnībā saskan ar to, kas ir ietverts Regulas Nr. 648/2005 īstenošanas pasākumos.
Grozījums Nr. 9 4. panta 4.a punkts (jauns)
	4a) „Pārstāvis attiecībām ar muitas dienestiem” ir jebkura Eiropas Savienības teritorijā reģistrēta persona, kas sniedz muitas pakalpojumus trešām pusēm.
Pamatojums
Ir jādefinē visi jēdzieni, ko izmanto tekstā, un šādas definīcijas nav.
Grozījums Nr. 10 4. panta 8.a punkts (jauns)
	8a) „Deklarētājs” ir persona, kas aizpilda kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju savā vārdā, vai persona, kuras vārdā muitas deklarācija ir aizpildīta.
Pamatojums
Šajā definīcijā ir jāietver kopējā deklarācija.
Grozījums Nr. 11 5. panta 1. punkta 2. daļa
Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus, kas nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai.	Komisija saskaņā ar 196. panta 2.a punktā minēto procedūru var pieņemt pasākumus šā tiesību akta nebūtisku elementu grozīšanai ar pasākumiem, kas nosaka izņēmumus šā punkta pirmajai daļai. (Komitoloģijas grozījums — ja šo grozījumu pieņem, tiks pieņemts arī 11. panta 2. punkts, 59. panta c) apakšpunkts, 61., 68., 77., 81., 83. pants, 93. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 93. panta 3. punkta c) apakšpunkts, 95., 107., 115., 116., 117., 128., 137., 138., 141. pants, 143. panta 2. punkts, 144. panta otrā daļa, 145., 150., 172., 174., 186., 191., 192. un 193. pants.)
Grozījums Nr. 12 9. panta 2. punkts
2. Neskarot iespējamo administratīvo sodu un kriminālsodu piemērošanu, iesniedzot kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju, ieskaitot vienkāršotu deklarāciju vai paziņojumu, vai iesniedzot pieprasījumu atļaujas vai jebkāda cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona ir atbildīga par:	2. Neskarot iespējamo sodu piemērošanu, iesniedzot kopējo deklarāciju vai muitas deklarāciju, ieskaitot vienkāršotu deklarāciju vai paziņojumu, vai iesniedzot pieprasījumu atļaujas vai jebkāda cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona ir atbildīga par:
Pamatojums
Vēlāk Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegs priekšlikumu par vienotu sistēmu, kā piemērot sankcijas par Kopienas muitas noteikumu pārkāpumiem
Grozījums Nr. 13 10. panta 3. daļa
Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka reģistrējamo datu standarta formu un saturu, kā arī noteikumus attiecībā uz piekļuvi minētajiem datiem.	Komisija saskaņā ar 196. panta 2.a punktā minēto procedūru pieņem pasākumus šā tiesību akta nebūtisku elementu grozīšanai, tos papildinot ar pasākumiem, ar ko nosaka reģistrējamo datu standarta formu un saturu, kā arī noteikumus attiecībā uz piekļuvi minētajiem datiem.   (Komitoloģijas grozījums — ja šis grozījums ir pieņemts, tiks pieņemts arī 11. panta 2. punkts, 59. panta c) apakšpunkts, 61., 68., 77., 81., 83. pants, 93. panta 3. punkta a) apakšpunkts, 93. panta 3. punkta c) apakšpunkts, 95., 107., 115., 116., 117., 128., 137., 138., 141. pants, 143. panta 2. punkts, 144. panta otrā daļa, 145., 150., 172., 174., 186., 191., 192. un 193. pants.)
Grozījums Nr. 14 11. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Muitas pārstāvja statuss atbilst šādiem kritērijiem: - tas ir pieejams visām personām, kas piesakās šī statusa saņemšanai; - to pārzina attiecīgās dalībvalsts valdības iestāde; - to atzīst visās dalībvalstīs pēc tam, kad to ir reģistrējusi tā dalībvalsts, kurā ir iesniegts pieprasījums; - uz to attiecas kompetences vai profesionālo kvalifikāciju praktiski standarti, kas tieši saistīti ar veicamo darbību. Eiropas Savienībā muitas pārstāvju skaits nav ierobežots. Persona, kurai ir muitas pārstāvja statuss un atzītā komersanta statuss, var izmantot visus vienkāršojumu veidus.
	2.b Neskarot 2.b punkta noteikumus, jebkurai personai ir atļauts veikt komercdarbību un, to darot, vērsties muitas iestādēs bez muitas pārstāvja starpniecības.
Pamatojums
Muitas pārstāvjiem turpmāk nedrīkst būt „monopolstāvoklis” darbības jomā, kas skar attiecības ar muitu.
Grozījums Nr. 15 13. panta virsraksts
13. pants Pārstāvība īpašos gadījumos	13. pants Pārstāvība muitā un atzītā komersanta statuss
Grozījums Nr. 16 14. panta 2. punkts
2. Atzītais komersants var izmantot atvieglojumu priekšrocības attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu vai vienkāršojumiem, kas paredzēti šajā kodeksā vai tā īstenošanas noteikumos.	2. Atzītā komersanta statuss ietver divu veidu apstiprinājumus: komersantam ir piešķirts „muitas vienkāršojums” un tas atbilst „drošības un drošuma” standartiem.
	Pirmais apstiprinājums ļauj izmantot vienkāršojumus atbilstīgi šim kodeksam vai tā īstenošanas noteikumiem. Otrs apstiprinājums piešķir tā tiesību subjektam atvieglojumus saistībā ar drošību un drošumu.
	Šos divus apstiprinājumus var izmantot vienlaikus.
Pamatojums
Regulā Nr. 648/2005, kurā izklāstīti šie noteikumi, ir teikts, ka atzītajam komersantam ir divi atvieglojumu statusi, un tāpēc skaidrības labad tas nepārprotami jānorāda Modernizētā Muitas kodeksa tekstā.
Grozījums Nr. 17 14. panta 3. punkts
3. Muitas dienesti, ievērojot 15. un 16. pantu, visās dalībvalstīs atzīst atzītā komersanta statusu, neskarot nosacījumus, kas attiecas uz muitas kontroli. Tomēr, pieprasījuma iesniedzējs, ievērojot 16. panta g) apakšpunkta nosacījumus, var pieprasīt, ka šā panta 1. punktā minētais statuss var tikt ierobežots attiecībā uz vienu vai vairākām norādītām dalībvalstīm.	3. Muitas dienesti, ievērojot 15. un 16. pantu, visās dalībvalstīs atzīst atzītā komersanta statusu, neskarot nosacījumus, kas attiecas uz muitas kontroli.
Pamatojums
Ir jāsvītro atkāpe, kas ļauj ierobežot atzītā komersanta statusa derīgumu vienā vai vairākās atsevišķās dalībvalstīs, jo šī atkāpe nebūs piemērota atzītā komersanta statusa praktiskai īstenošanai un tā varētu sarežģīt šā statusa atzīšanu trešās valstīs (īpaši ASV).
Grozījums Nr. 18 15. pants
15. pants	15. pants
Statusa piešķiršana	Statusa piešķiršana
Atzītā komersanta statusa piešķiršanai ir vismaz šādi kritēriji:	Atzītā komersanta statusa piešķiršanai ir vismaz šādi kritēriji:
(a) atbilstošs dokuments, kas apstiprina atbilstību muitas prasībām;	(a) atbilstošs dokuments, kas apstiprina atbilstību muitas prasībām un fiskālām saistībām;
(b) apmierinoša komerciālās un, ja vajadzīgs, transporta uzskaites sistēmu, kas ļauj veikt attiecīgu muitas kontroli;	(b) apmierinoša komerciālās un, ja vajadzīgs, transporta uzskaites sistēma, kas ļauj veikt attiecīgu muitas kontroli;
(c) ja vajadzīgs, pierādīta maksātspēja;	(c) ja vajadzīgs, pierādīta maksātspēja;
(d) ja vajadzīgs, praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību;	(d) ja saskaņā ar 14. panta 2. punkta noteikumiem atzītais komersants vēlas izmantot vienkāršojumus, kuri paredzēti šajā kodeksā vai tā īstenošanas noteikumos, — praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību;
(e) ja vajadzīgs, atbilstoši drošības un drošuma standarti.	(e) ja saskaņā ar 14. panta 2. punkta noteikumiem atzītais komersants vēlas izmantot atvieglojumus saistībā ar drošību un drošumu, — atbilstoši drošības un drošuma standarti.
Pamatojums
Šis formulējums ļauj izprast, kādi ir atzītā komersanta statusa piešķiršanas kritēriji, lai iegūtu muitas vienkāršojumus un atvieglojumus saistībā ar drošību un drošumu.
Grozījums Nr. 19 15. panta d) apakšpunkts
(d) ja vajadzīgs, praktiski kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību;	svītrots
Or. en
Pamatojums
Šā panta d) apakšpunkts ir pilnībā jāsvītro, jo šķiet, ka tas atbalsta licencētu aģentu funkcijas saglabāšanu. Šis d) apakšpunkts arī ir pretrunā a) apakšpunktam, jo dokuments, kas apstiprina atbilstību muitas prasībām, pierāda, ka personai ir vajadzīgā kvalifikācija. Bez tam ir pilnībā nepieņemami, ka uzņēmumi un ES patērētāji, kad tie vēlas atmuitot preces, ir spiesti izmantot pakalpojumus, ko sniedz monopolistiskas jomas pārstāvji, piemēram, licencēti aģenti.
Grozījums Nr. 20 16. panta e) apakšpunkts
e) atvieglojumu veids un apjoms, ko var piešķirt attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu, ņemot vērā noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 27. panta 3. punktu;	e) atvieglojumu veids un apjoms, ko var piešķirt attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu;
Pamatojums
Teksta beigu daļa ir lieka, jo tā attiecas uz komitoloģiju.
Grozījums Nr. 21 22. pants
1. Katra dalībvalsts nosaka administratīvos sodus un kriminālsodus par Kopienas muitas tiesību aktu pārkāpumiem. Šādi sodi ir efektīvi, samērīgi un tādi, kas attur no noteikumu pārkāpšanas.	1. Katra dalībvalsts nosaka sodus par Kopienas muitas tiesību aktu pārkāpumiem. Šādi sodi ir efektīvi, samērīgi un tādi, kas attur no noteikumu pārkāpšanas.
Pamatojums
Vēlāk Padomei un Eiropas Parlamentam iesniegs priekšlikumu par vienotu sistēmu, kā piemērot sodus par Kopienas muitas noteikumu pārkāpumiem.
Grozījums Nr. 22 27. panta 2. punkta 1. daļa
2. Muitas kontroles, izņemot izlases veida pārbaudes, pamatā ir riska analīze, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Kopienas un, ja iespējams, starptautiskajā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un pilnveidotu vajadzīgos pasākumus risku novēršanai.	2. Muitas kontroles pasākumu, tostarp izlases veida pārbaužu, pamatā ir riska analīze, izmantojot elektroniskas datu apstrādes metodes, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Kopienas un, ja iespējams, starptautiskajā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un pilnveidotu vajadzīgos pasākumus risku novēršanai.
Pamatojums
Riska analīzē jānosaka, kādas pārbaudes ir jāveic, un dalībvalstīm nevajadzētu ļaut papildus analizēt riska faktorus ar savām metodēm. Turklāt izlases veida pārbaudes ir riska analīzes neatņemama daļa. Līdz ar to Muitas kodeksā nav vajadzīga īpaša atsauce uz tām.
Grozījums Nr. 23 32. panta 1. punkts
1. Muitas dienesti bez atlīdzības veic muitas kontroli vai piemēro jebkādus citus muitas tiesību aktus savas kompetento muitas iestāžu normālajā darba laikā.	1. Muitas dienesti bez atlīdzības veic muitas kontroli.
Tomēr muitas dienesti var ņemt maksu vai atgūt izmaksas, ja tiek sniegti īpaši pakalpojumi.	Tomēr muitas dienesti var ņemt maksu vai atgūt izmaksas, ja tiek sniegti īpaši pakalpojumi vai veikta jebkāda cita darbība, kas vajadzīga, lai piemērotu muitas tiesību aktus.
Pamatojums
Maksājumi var attiekties tikai uz neparedzētām darbībām. Turklāt muitas iestāžu darba laiks ir dalībvalstu kompetencē un tas ir izklāstīts 111. pantā.
Grozījums Nr. 24 32. panta 2. punkta ievaddaļa
2. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 1. punkta otrās daļas īstenošanai un jo īpaši:	2. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus 1. punkta otrās daļas īstenošanai un īpaši:
Pamatojums
Komercdarbība ES notiek septiņas dienas nedēļā, 24 stundas diennaktī, un arī muitai ir jādarbojas tādā pašā veidā. Tuvākajā nākotnē šādu darbības režīmu ir plānots ieviest Eksporta kontroles sistēmā un Importa kontroles sistēmā. Būs vajadzīgs nepārtraukts atbalsts, lai nebūtu pārtraukumu piegādes ķēdē no ES un uz to.
Grozījums Nr. 25 32. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) vajadzības gadījumā muitas personāla ierašanās ārpus normālā darba laika vai telpās, kas nav muitas dienestu telpas;	a) vajadzības gadījumā muitas personāla ierašanās telpās, kas nav muitas dienestu telpas;
Pamatojums
Muitas iestāžu darba laiks ir dalībvalstu kompetencē, un tas ir izklāstīts 111. pantā.
Grozījums Nr. 26 35. pants
Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka, kuros gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var vienkāršot šā kodeksa piemērošanu.	1. Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka, kuros gadījumos un ar kādiem nosacījumiem var vienkāršot šā kodeksa piemērošanu.
	2. Vienkāršotās procedūras, ko nosaka saskaņā ar 196. pantā minēto procedūru, piemēro Kopienas precēm, kuras pārvieto starp trešo teritoriju, kas pieder Kopienai un ir minēta Padomes Direktīvā 77/388/EEK, un citu Kopienas muitas teritorijas daļu.
	3. Saņemot apstiprinājumu no Komisijas, kas darbojas saskaņā ar 196. pantā noteikto procedūru, dalībvalsts var piemērot vienkāršotās procedūras Kopienas precēm, kuras minētas 2. punktā un kuras tiek pārvestas vienīgi Kopienas teritorijā, un tāpat divas vai vairākas dalībvalstis var savstarpēji vienoties par vienkāršotu procedūru piemērošanu šādām precēm, ko pārvieto no vienas dalībvalsts uz citu.
Pamatojums
Ālandu salas (Somija), Normandijas salas (Apvienotā Karaliste), Kanāriju salas (Spānija), Agio Oros (Grieķija) un Francijas aizjūras departamenti ietilpst Kopienas muitas teritorijā, nevis Kopienas pievienotās vērtības nodokļa teritorijā. Kopienas tirdzniecības pievienotās vērtības nodokļu sistēmu nepiemēro tām Kopienas precēm, kuras pārdod šajās zonās un pārvieto starp tām un Kopienas nodokļu teritoriju, taču saskaņā ar 33. a pantu Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem, muitas noteikumos paredzētās formalitātes piemēro Kopienas preču importam no šīm zonām un Kopienas preču eksportam no Kopienas nodokļu teritorijas uz šīm zonām.
Šis noteikums netraucētu saskaņot pašreizējās muitas darbības vai šajā jomā izmantotās formalitātes un procedūras, toties ļautu ņemt vērā īpašās iezīmes, kādas ir netiešajai aplikšanai ar nodokļiem, piemērojot formalitātes attiecībā uz Kopienas precēm, kas šķērso fiskālo robežu Kopienas muitas teritorijā.
Grozījums Nr. 27 38. panta ievaddaļa
Ar 39., 40. un 41. pantu nosaka preferenciālas preču izcelsmes noteikumus, lai piemērotu:	Ar 39., 40. un 41. pantu nosaka nepreferenciālas preču izcelsmes noteikumus, lai piemērotu:
Pamatojums
Runa, domājams, ir par netīšu kļūdu.
2. nodaļas 1. iedaļā ir tikai noteikumi par nepreferenciālu izcelsmi.
Grozījums Nr. 28 42. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a Kad Komisija Kopienas vārdā piedalās sarunās par nolīgumiem, kas minēti šā panta 2. punktā, vai iesniedz priekšlikumu, kura mērķis ir, pieņemot regulu saskaņā ar koplēmuma procedūru vai Līguma 187. pantu, izstrādāt 3., 4. un 5. punktā minētos noteikumus, tā īpaši ņem vērā:
	a) pienākumus un saistības, kas pieņemtas saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem,
	b) nepieciešamību noteikt preču izcelsmes statusa kritērijus, kas atbilst katras preces īpašībām, un nodrošinot, ka saimnieciskais labums no preferenciālajiem pasākumiem ir paredzēts valstīm, teritorijām, valstu vai teritoriju grupām, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par šiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti,
	c) attīstības un industrializācijas līmeni valstīs, teritorijās, valstu vai teritoriju grupās, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par preferenciālajiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti,
	d) reģionālās integrācijas mērķus, kas ir dažu apspriežamo preferenciālo režīmu pamatā, nosakot atbilstošus kumulācijas noteikumus,
	e) nepieciešamību noteikt viegli saprotamus un vienkārši piemērojamus noteikumus, kas to valstu, teritoriju, valstu vai teritoriju grupu komersantiem, attiecībā uz kurām ir panākta vienošanās par preferenciālajiem pasākumiem vai attiecībā uz kurām tie ir pieņemti, ļauj efektīvi izmantot šos pasākumus un kas atbilst tirdzniecības atvieglošanas mērķim.
	Komisija paredz piemērotus kontroles pasākumus, kas ļauj novērst preferenciālo pasākumu nepareizu vai ļaunprātīgu izmantošanu vai sodīt par šādu rīcību.
Pamatojums
Lai nodrošinātu, ka noteikumi par preferenciālu izcelsmi atbilst tirdzniecības politikai, ir svarīgi tos formulēt saskaņā dažiem galvenajiem principiem. Šā noteikuma mērķis ir kontrolēt minēto jomu.
Grozījums Nr. 29 56. panta 1.a daļa (jauna)
	1.a Tomēr prioritāte tiek piešķirta muitas parāda piedzīšanai vispirms no reģistrētiem importētājiem vai eksportētajiem.
Pamatojums
Šis pants pašreizējā formulējumā nav pietiekami precīzs un novedīs pie tā, ka muita tieksies uz vieglāko mērķi.
Grozījums Nr. 30 64. panta 1. punkta c) apakšpunkts
c) ar citu galvojuma veidu, kas nodrošina līdzvērtīgu garantiju muitas parāda samaksai,	c) ar citu galvojuma veidu, kas nodrošina līdzvērtīgu garantiju muitas parāda samaksai, piemēram, ar deklarāciju par atbilstību spēkā esošam nozares nolīgumam, ar notariāli apstiprinātu deklarāciju, īpašu nolīgumu starp komersantiem un muitas dienestu utt.
Pamatojums
Jau ir pieejami spēkā esoši un plaši atzīti līdzekļi, lai nodrošinātu citus galvojuma veidus (piemēram, starptautisko dzelzceļa pārvadājumu nolīgums AIM (Pārvadātāju savstarpējais nolīgums attiecībā uz starptautiskiem preču pārvadājumiem pa dzelzceļu) vai notariāli apstiprināta deklarācija). Komersanti var noslēgt arī īpašus nolīgumus ar muitas dienestiem, nodrošinot šos dienestus ar vajadzīgajiem pierādījumiem.
Grozījums Nr. 31 67. panta 2. punkta ievaddaļa
2. Ja ir jāsniedz vispārējs galvojums iespējamiem muitas parādiem, atzītais komersants saskaņā ar 61. panta 7. punktu var izmantot vispārēju galvojumu ar pazeminātu summu vai tam var būt atbrīvojums no galvojuma ar noteikumu, ka tiek izpildīti vismaz šādi kritēriji:	2. Ja ir jāsniedz vispārējs galvojums iespējamiem muitas parādiem, komersants saskaņā ar 61. panta 7. punktu var izmantot vispārēju galvojumu ar pazeminātu summu vai tam var būt atbrīvojums no galvojuma ar noteikumu, ka tiek izpildīti vismaz šādi kritēriji:
Pamatojums
Pašreizējā Muitas kodeksā vispārējs galvojums attiecas uz visiem komersantiem. Tāpēc nav nekāda pamata jaunajā Muitas kodeksā to attiecināt tikai uz atzītajiem komersantiem.
Grozījums Nr. 32 94. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Ja ievedmuitas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz cita persona, kas nav tāda transportlīdzekļa izmantotājs, ar kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā, šim transportlīdzekļa izmantotājam kompetentā muitas iestādē ir jāiesniedz pienākšanas paziņojums kravas manifesta veidā, kravas pavadzīme vai kravas saraksts, kurā ir visu to transportēto preču identifikācijai nepieciešamie dati, uz kurām attiecas ievedmuitas kopsavilkuma deklarācija.
	Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar kuriem nosaka, kādiem datiem jābūt pienākšanas paziņojumā.
	Šā panta 1. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro šā punkta pirmajai daļai.
Pamatojums
Praktisku apsvērumu dēļ ir svarīgi katram gadījumam precīzi noteikt par deklarāciju atbildīgo personu.
Grozījums Nr. 33 101. panta 4. punkta c) apakšpunkts
c) vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem.	c) vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem, kā arī to elektroniskajiem ekvivalentiem, kas atrodas citos informācijas nesējos.
Pamatojums
Šim Modernizētajam Muitas kodeksam jādarbojas muitas vidē, kur neizmanto dokumentāciju papīra formātā. Tāpēc šajā priekšlikumā jāņem vērā realitāte un tas, ka tagad vēstules var nosūtīt pa e-pastu, kā arī izmantojot CD formātu. Jāņem vērā jaunās elektroniskās lietojumprogrammas.
Grozījums Nr. 34 107. pants
1. Deklarācijas, kuras atbilst 113. panta prasībām, muitas dienesti pieņem uzreiz ar nosacījumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, ir pieejamas muitas kontrolei.	1. Deklarācijas, kuras atbilst 113. panta prasībām, muitas dienesti pieņem uzreiz ar nosacījumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, būs pieejamas muitas kontrolei.
Pamatojums
Uzņēmumi pastāvīgi lūdz ieteikumus par kravu izlaišanu, pirms tās faktiski tiek piegādātas Eiropas Savienībā. Tas ļautu tādiem pārvadātājiem kā Express Integrator iepriekš sagatavot to darbības sistēmas attiecībā uz kravām, ko piegādā pirmajā izkraušanas punktā Eiropas Savienībā. Šis pasākums ievērojami samazinās kavēšanos kravu šķirošanā un sadalē, līdz ar to paātrinot piegādes ķēdi, kā arī dos iespēju precīzāk identificēt kravas, kurām vajadzīga muitas kontrole, tādējādi samazinot to kravu skaitu, kuras ir jāpārbauda pirmajā izkraušanas punktā Eiropas Savienībā.

Grozījumu iesniedza Christopher Heaton-Harris

Grozījums Nr. 35 114. panta 1. punkts
1. Deklarācijas, kuras atbilst 113. panta prasībām, muitas dienesti pieņem uzreiz ar nosacījumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, ir pieejamas muitas kontrolei.	1. Deklarācijas, kuras atbilst 113. panta prasībām, muitas dienesti pieņem uzreiz, ja preces, uz kurām tās attiecas, šie dienesti var pārbaudīt.
Or. en
Pamatojums
Tirdzniecībā uzņēmumi pastāvīgi lūdz ieteikumus par kravu izlaišanu, pirms tās faktiski tiek piegādātas Eiropas Savienībā. Šis grozījums ļautu pārvadātājiem, piemēram, kurjerpasta pakalpojumu sniedzējiem, sagatavot to darbības sistēmas, pirms kravas tiek piegādātas pirmajā izkraušanas punktā Eiropas Savienībā. Šis pasākums ievērojami samazinās kavēšanos kravu šķirošanā un sadalē, līdz ar to paātrinot piegādes ķēdi, kā arī dos iespēju precīzāk identificēt kravas, kurām vajadzīga muitas kontrole, tādējādi samazinot to kravu skaitu, kuras ir jāpārbauda pirmajā izkraušanas punktā Eiropas Savienībā.
Grozījums Nr. 36 115. panta 2. punkts
2. Deklarētājam ir jābūt Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai.	2. Deklarētājam ir jābūt Kopienas muitas teritorijā reģistrētai personai.
	Tomēr nosacījums par reģistrāciju Kopienā neattiecas uz personām, kas:
	– aizpilda deklarāciju par tranzītu vai ievešanu uz laiku;
	– deklarē preces atsevišķā gadījumā, ar nosacījumu, ka muitas dienesti to uzskata par pamatotu.
Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka nosacījumus, ar kuriem šā punkta 1. apakšpunktā minēto prasību var atcelt.
Pamatojums
Ir vajadzīgs izņēmums attiecībā uz tranzītu. Norāde uz komitoloģiju ir lieka, ja šī atkāpe jau ir noteikta citos Modernizētā Muitas kodeksa noteikumos.
Grozījums Nr. 37 125. panta 1. daļa
Muitas dienesti dod atļauju izlaist pilnvarota komersanta preces, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju.	Muitas dienesti dod atļauju izlaist komersanta preces, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju.
Pamatojums
Ir jāsaglabā iespēja vienkāršoto deklarāciju procedūru izmantot ne tikai atzītajiem komersantiem, bet visiem komersantiem, kuri atbilst šo vienkāršojumu izmantošanas nosacījumiem.
Grozījums Nr. 38 141. pants
3. iedaļa Īpaši apstākļi 141. pants Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem īpašu apstākļu dēļ Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem nosacījumus par gadījumiem, kuros un apstākļus saskaņā ar kuriem piešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa īpašu apstākļu dēļ, kad preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam. Pieņemot šos pasākumus, jāņem vērā starptautiskie nolīgumi, attiecīgās personas statuss, preču raksturs un preču galapatēriņa veids.	svītrots
Pamatojums
Šis svītrojums ir veikts, lai saglabātu Regulu (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.
Grozījums Nr. 39 152. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) PVN, ko piemēro importam, un akcīzes nodokļus saskaņā ar spēkā esošiem PVN un akcīzes noteikumiem;	b) citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;
Pamatojums
Šajā tekstā ir pārņemti fiskālie noteikumi no Direktīvas 77/388/EEK grozījumiem par PVN un no Direktīvas 92/12/EEK par akcīzes nodokļiem, taču šie reglamentējoši noteikumi nav iestrādāti tiesību aktos, kas attiecas uz muitu. Tomēr starptautisko līgumsaistību dēļ ir jāsaglabā vispārēja formulējuma princips.
Grozījums Nr. 40 153. panta 2. punkta fa) apakšpunkts (jauns)
	fa) izmantojot CIM preču pavadzīmi1 vai TR nodošanas dokumentu, kurus izmanto kā tranzīta dokumentus. 1 1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) B papildinājuma „Vienotie noteikumi Līgumam par starptautiskiem kravu pārvadājumiem” 12. pants.
Pamatojums
Šajā pantā ir noteiktas procedūras ārējam tranzītam pa sauszemes ceļiem, ūdens ceļiem, transportējot pa gaisu un izmantojot pasta pakalpojumus, taču tās neskar dzelzceļu. Tāpēc ir jāiekļauj šis transporta veids.
Grozījums Nr. 41 152. panta 3. punkta fa) apakšpunkts (jauns)
	fa) izmantojot CIM preču pavadzīmi1 vai TR nodošanas dokumentu, kurus izmanto kā tranzīta dokumentus. 1 1980. gada 9. maija Konvencijas par starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) B papildinājuma „Vienotie noteikumi Līgumam par starptautiskiem kravu pārvadājumiem” 12. pants.
Pamatojums
Šajā pantā ir noteiktas procedūras ārējam tranzītam pa sauszemes ceļiem, ūdens ceļiem, transportējot pa gaisu un izmantojot pasta pakalpojumus, taču tās neskar dzelzceļu. Tāpēc ir jāiekļauj šis transporta veids.
Grozījums Nr. 42 155. panta 1. punkta c) apakšpunkts
c) ja vien muitas likumdošanā nav noteikts citādi, dod galvojumu, kas nodrošina jebkura sakarā ar precēm radušās muitas parāda vai cita maksājumu nomaksāšanu, tajā skaitā spēkā esošā PVN un akcīzes nodokļa nomaksu.	c) ja vien muitas likumdošanā nav noteikts citādi, dod galvojumu, kas nodrošina jebkura muitas parāda vai jebkuru citu spēkā esošo maksājumu nomaksāšanu, kuri varētu būt radušies sakarā ar precēm.
Pamatojums
Šajā tekstā ir pārņemti fiskālie noteikumi no Direktīvas 77/388/EEK grozījumiem par PVN un no Direktīvas 92/12/EEK par akcīzes nodokļiem, taču šie reglamentējoši noteikumi nav iestrādāti tiesību aktos, kas attiecas uz muitu. Tomēr starptautisko līgumsaistību dēļ ir jāsaglabā vispārēja formulējuma princips.
Grozījums Nr. 43 157. panta 2. punkta b) apakšpunkts
b) PVN un akcīzes nodokli, kā noteikts saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par PVN un akcīzes nodokli;	b) citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;
Pamatojums
Šajā tekstā ir pārņemti fiskālie noteikumi no Direktīvas 77/388/EEK grozījumiem par PVN un no Direktīvas 92/12/EEK par akcīzes nodokļiem, taču šie reglamentējoši noteikumi nav iestrādāti tiesību aktos, kas attiecas uz muitu. Tomēr starptautisko līgumsaistību dēļ ir jāsaglabā vispārēja formulējuma princips.
Grozījums Nr. 44 158. panta 2. punkts
2. Ar izņēmumu no 1. punkta gadījumos, kad atļauja attiecas uz publisko noliktavu, tajā var noteikt, ka 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie pienākumi attiecas vienīgi uz procedūras izmantotāju. Šādā gadījumā muitas dienesti var pieprasīt procedūras izmantotājam dot galvojumu, kas nodrošina jebkura sakarā ar precēm radušās muitas parāda vai cita maksājumu nomaksāšanu, tajā skaitā spēkā esošā PVN un akcīzes nodokļa nomaksu garantiju.	2. Ar izņēmumu no 1. punkta gadījumos, kad atļauja attiecas uz publisko noliktavu, tajā var noteikt, ka 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie pienākumi attiecas vienīgi uz procedūras izmantotāju. Šādā gadījumā muitas dienesti var pieprasīt procedūras izmantotājam dot galvojumu, kas nodrošina jebkura muitas parāda vai citu saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem iespējamu maksājumu nomaksāšanu.
Pamatojums
Šajā tekstā ir pārņemti fiskālie noteikumi no Direktīvas 77/388/EEK grozījumiem par PVN un no Direktīvas 92/12/EEK par akcīzes nodokļiem, taču šie reglamentējoši noteikumi nav iestrādāti tiesību aktos, kas attiecas uz muitu. Tomēr starptautisko līgumsaistību dēļ ir jāsaglabā vispārēja formulējuma princips.
Grozījums Nr. 45 160. panta 3. punkts
3. Muitas dienesti var pieprasīt preču valdītājam nodrošinājumu, lai garantētu jebkura iespējama muitas parāda vai citu nodevu nomaksu, jo īpaši spēkā esošo PVN un akcīzes nodokļu nomaksu.	3. Muitas dienesti var pieprasīt preču valdītājam galvojumu, lai garantētu jebkura iespējama muitas parāda vai citu saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem iespējamu maksājumu nomaksu.
Pamatojums
Šajā tekstā ir pārņemti fiskālie noteikumi no Direktīvas 77/388/EEK grozījumiem par PVN un no Direktīvas 92/12/EEK par akcīzes nodokļiem, taču šie reglamentējoši noteikumi nav iestrādāti tiesību aktos, kas attiecas uz muitu. Tomēr starptautisko līgumsaistību dēļ ir jāsaglabā vispārēja formulējuma princips.
Grozījums Nr. 46 172. panta 1. punkta 2. daļa
Ja precēm pilnībā nepiemēro ievedmuitas nodokli, saskaņā ar spēkā esošiem PVN noteikumiem, tās atbrīvo arī no PVN piemērošanas preču ievešanai.	Ja precēm pilnībā nepiemēro ievedmuitas nodokli, tās saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem atbrīvo arī no citiem ievedmaksājumiem.
Pamatojums
Šajā tekstā ir pārņemti fiskālie noteikumi no Direktīvas 77/388/EEK grozījumiem par PVN un no Direktīvas 92/12/EEK par akcīzes nodokļiem, taču šie reglamentējoši noteikumi nav iestrādāti tiesību aktos, kas attiecas uz muitu. Tomēr starptautisko līgumsaistību dēļ ir jāsaglabā vispārēja formulējuma princips.
Grozījums Nr. 47 178. panta 1. punkta b) apakšpunkts
b) PVN uz importu un akcīzes nodokli, kā noteikts spēkā esošajos noteikumos par PVN un akcīzes piemērošanu;	b) citus ievedmaksājumus saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem;
Pamatojums
Šajā tekstā ir pārņemti fiskālie noteikumi no Direktīvas 77/388/EEK grozījumiem par PVN un no Direktīvas 92/12/EEK par akcīzes nodokļiem, taču šie reglamentējoši noteikumi nav iestrādāti tiesību aktos, kas attiecas uz muitu. Tomēr starptautisko līgumsaistību dēļ ir jāsaglabā vispārēja formulējuma princips.
Grozījums Nr. 48 187. panta 2. punkta 2. daļa
Ja nepieciešams, muitas dienesti var noteikt maršrutu, pa kuru precēm jāatstāj Kopienas muitas teritorija.	Ja nepieciešams, muitas dienesti var noteikt maršrutu, pa kuru precēm jāatstāj Kopienas muitas teritorija, un to, cik ilgā laikā tās jāizved no minētās teritorijas.
Pamatojums
Šis punkts dod iespēju muitas dienestiem noteikt ne tikai maršrutu, pa kuru preces jāizved no Kopienas muitas teritorijas, bet arī to, cik ilgā laikā tās ir jāizved no minētās teritorijas. Šāds noteikums novērstu preču ilgtermiņa glabāšanu uz robežas gadījumos, kad jau ir nokārtotas to izvešanas formalitātes.
Grozījums Nr. 49 190. panta 1. punkts
1. Ja ārpuskopienas preces iecerēts izvest no Kopienas muitas teritorijas un nav nepieciešama atpakaļ ievešanas paziņojums, saskaņā ar 185. pantu iesniedzama izejas kopsavilkuma deklarācija.	1. Ja Kopienas vai ārpuskopienas preces iecerēts izvest no Kopienas muitas teritorijas un nav nepieciešama muitas deklarācija vai atpakaļ ievešanas paziņojums, tad saskaņā ar 185. pantu kompetentā muitas iestādē iesniedzama izvešanas kopsavilkuma deklarācija.
Saskaņā ar 196.  panta 2. punktā noteikto kārtību Komisija pieņem pasākumus, kas nosaka datu kopumu un formātu izejas kopsavilkuma deklarācijai, kurā ietverti dati, kas nepieciešami riska analīzei un pienācīgai muitas kontroles veikšanai, pirmkārt drošībai, nepieciešamības gadījumā izmantojot starptautiskos standartus un tirdzniecības praksi.
Pamatojums
Nav vajadzīgs izmantot komitoloģiju, jo ir jau noteikts, ka dati jāsniedz ievedmuitas kopsavilkuma deklarācijā. Attiecībā uz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju jāizmanto savstarpīguma princips.
Grozījums Nr. 50 190. panta 2. punkta 2. daļa
Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var pieņemt izejas kopsavilkuma deklarāciju papīra formātā, pieņemot, ka tā ietver to pašu riska vadības līmeni, kāds piemērots izejas kopsavilkuma deklarācijā, kas sagatavota elektroniski, un ka tiek izpildītas šādu datu apmaiņas ar citām muitas iestādēm prasības.	2.a Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var pieņemt izvešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra formātā, pieņemot, ka tā ietver to pašu riska vadības līmeni, kāds piemērots izvešanas kopsavilkuma deklarācijā, kas sagatavota elektroniski, un ka tiek izpildītas prasības par šādu datu apmaiņu ar citām muitas iestādēm.
	Muitas dienesti var atļaut izvešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniegt paziņojumu, gūstot iespēju piekļūt kopsavilkuma deklarācijas datiem komersanta datorsistēmā.
Pamatojums
Teksta numerācijas pielāgojums.
Grozījums Nr. 51 190. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Ja izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz cita persona, kas nav tāda transportlīdzekļa izmantotājs, ar kuru preces izved no Kopienas muitas teritorijas, šim transportlīdzekļa izmantotājam 186. punkta c) apakšpunktā noteiktajos termiņos kompetentā muitas iestādē ir jāiesniedz izvešanas paziņojums kravas manifesta veidā, kravas pavadzīme vai kravas saraksts, kurā ir visu to transportēto preču identifikācijai nepieciešamie dati, uz kurām attiecas izvešanas kopsavilkuma deklarācija.
	Šā panta 2. punkta noteikumus mutatis mutandis piemēro šā panta pirmajai daļai.
	Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:
	a) kādiem datiem jābūt izvešanas paziņojumā;
	b) nosacījumus, saskaņā ar kuriem izvešanas paziņojumu var nepieprasīt vai pieņemt;
	c) izņēmuma noteikumus attiecībā uz šā punkta pirmajā daļā minēto termiņu un tā grozīšanu;
	d) kompetentas muitas iestādi, kurā jāiesniedz vai kuras rīcībā jānodod izvešanas paziņojums.
	Pieņemot šos pasākumus, jāņem vērā:
	a) īpaši apstākļi;
	b) šo pasākumu piemērošana noteiktiem preču plūsmu veidiem, transporta veidiem vai komersantu klasifikācijai;
	c) starptautiskie nolīgumi, kuros paredzēti īpaši drošības pasākumi.
Pamatojums
Tie ir tie paši noteikumi, kas attiecas uz ievedmuitas kopsavilkuma deklarāciju.
Grozījums Nr. 52 193. pants
193. pants Atbrīvojums no izvedmuitas nodokļiem īpašu apstākļu dēļ Komisijai saskaņā ar 196. panta 2. punktā noteikto kārtību jānosaka gadījumi, kuros īpašu apstākļu dēļ iespējams atbrīvot no izvedmuitas nodokļa. Pieņemot šādus nosacījumus, jāņem vērā starptautiskie nolīgumi, apskatāmās personas statuss un preču veids.	svītrots
Pamatojums
Šis svītrojums ir veikts, lai saglabātu Regulu (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.
Grozījums Nr. 53 194. panta a) apakšpunkts
a) dalībvalstu muitas sistēmu savstarpējās savietojamības noteikumus un standartus, lai uzlabotu sadarbību elektronisko datu apmaiņā starp muitas dienestiem un muitas dienestiem un uzņēmējiem;	a) dalībvalstu muitas sistēmu savstarpējās savietojamības noteikumus un standartus, lai uzlabotu sadarbību elektronisko datu apmaiņā starp muitas dienestiem, starp muitas dienestiem un citām kompetentajām iestādēm, kā arī muitas dienestiem un uzņēmējiem;
Pamatojums
Šā panta a) apakšpunktā ir jāiekļauj elektronisko datu apmaiņa starp muitas dienestiem un citām kompetentām iestādēm, jo tas ir svarīgi vienotas saskarnes ieviešanā.
Grozījums Nr. 54 195. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Šādas paskaidrojošas piezīmes un pamatnostādnes par šīs regulas īstenošanas noteikumiem iekļauj kā pielikumus.
Pamatojums
Šīs regulas 195. pants ir juridiskais pamats, lai Komisija varētu pieņemt paskaidrojošas piezīmes un pamatnostādnes. Konsultatīvajai procedūrai, kas paredzēta paskaidrojošu piezīmju un pamatnostādņu pieņemšanai, ir jānodrošina pilnīga un saskaņota īstenošana dalībvalstīs.
Grozījums Nr. 55 196. panta 2.a punkts (jauns)
	Ja ir norāde uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantu, 1.–4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. panta noteikumus.
Grozījums Nr. 56 198. panta 1. daļa
Ar šo tiek atceltas Regula (EEK) Nr. 918/83, (EEK) Nr. 3925/91, (EEK) Nr. 2913/92, (EK) Nr. 82/2001 un (EK) Nr. 1207/2001.	Ar šo tiek atceltas Regula (EEK) Nr. 3925/91, Regula (EEK) Nr. 2913/92, Regula (EK) Nr. 82/2001 un Regula (EK) Nr. 1207/2001.
Pamatojums
Šis svītrojums ir veikts, lai saglabātu Regulu (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

1992. gadā pieņemtais Muitas kodekss[1] sniedz kopīgu juridisko pamatu Muitas savienības noteikumu kopīgai piemērošanai. Tas konsolidē vienā tekstā visus kopīgos muitas tiesību aktus. Starptautiskās tirdzniecības vidē notikušo radikālo pārmaiņu dēļ (informācijas tehnoloģiju pieaugoša izmantošana un elektronisko datu apmaiņa) un arī tāpēc, ka tas vairs neatbilst muitai uzticētajiem uzdevumiem, ir pienācis laiks to modernizēt.

Regulas priekšlikums, ko Eiropas Komisija iesniedza 2005. gada 30. novembrī[2], jāizskata šādā kontekstā, kā arī Lisabonas stratēģijas kontekstā. Tas ir pilnībā normatīvs teksts, kurš pilnīgi pārveido pašreizējo kodeksu un kura mērķis ir muitas tiesību aktus un procedūras vienkāršot gan komersantiem, gan muitas administrācijai, lai samazinātu muitošanas izmaksas un lai risinātu komerciālās problēmas (tādās jomās kā drošība un drošums, cīņa pret viltotām precēm, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, veselības un vides aizsardzība u. c.).

Jaunais Kopienas Muitas kodekss ne vien vienkāršo noteiktas procedūras, bet arī pilnībā pārveido muitas tiesības dažos jautājumos, un tāpēc šis priekšlikums nav šķirams no priekšlikuma par elektronisko muitu – “e-muitu”. Laba šīs sistēmas darbība ļaus piemērot jaunās procedūras, ko paredz modernizētais Muitas kodekss.

Modernizētā Muitas kodeksa 200 pantos iekļautie jauninājumi izraisa gan profesionāļu, gan dalībvalstu valdību spēcīgu reakciju.

Mūsu uzdevums ir paust savu viedokli tieši par šiem sarežģītajiem jautājumiem, mēģinot rast vienprātību, kurā būtu ņemtas vērā visu pušu intereses, vienlaikus nezaudējot galveno mērķi – padarīt muitas tiesisko regulējumu vienkāršāku un labāk strukturētu, lai nodrošinātu Kopienas muitas lielāku konkurētspēju un drošu starptautiskās tirdzniecības plūsmu.

Viedokļu atšķirības galvenokārt skar tādus jēdzienus kā muitas pārstāvība, atzīta komersanta statuss, centralizēta muitošana un komitoloģijas procedūras sistemātiska izmantošana.

1) Atzīts komersants

Šo noteikumu ieviesa ar Regulu Nr. 648/2005, ko dēvē par „drošības grozījumu”[3]. Ar minēto regulu izveidoja elektronisku sistēmu preču deklarēšanai pirms to izvešanas un ievešanas, kā arī riska analīzes profilu Kopienas teritorijas drošībai. To pieņēma saskaņā ar Amerikas Savienoto Valstu lūgumiem starptautiskajai sabiedrībai pēc 2001. gada 11. septembra terora aktiem, un tā ir Eiropas Kopienas konkrēta atbilde papildus Pasaules Muitas organizācijas ieviestajam normatīvajam regulējumam. Šo īpašo noteikumu ieviesa, lai komersantiem piešķirtu vairāk atvieglojumu, kompensējot jaunos apgrūtinājumus, kas saistīti ar drošības aspekta ievērošanu.

Par Regulu Nr. 648/2005 patlaban notiek diskusijas, lai izstrādātu tās īstenošanas noteikumus (kuriem jāstājas spēkā 2006. gada vasarā), un tas traucē debatēm, jo ieinteresētās aprindas neatšķir jauno priekšlikumu no diskusijas par minētajiem īstenošanas noteikumiem. Turklāt pašlaik neviens nezina reālās priekšrocības, ko šāds statuss varētu sniegt.

Un tā minētās regulas 5.a pantā ir paredzēti divi atzītā komersanta statusi, kurus turklāt var apvienot.

Tāpēc referente, lai nodrošinātu skaidrību, ar saviem grozījumiem vēlas panākt, lai abi šie statusi būtu skaidri minēti pašā jaunā Muitas kodeksa tekstā.

Tā kā komersanti nezina šī statusa reālās priekšrocības, Eiropas Komisijas priekšlikumā bija paredzētas dažas atšķirības vispārēja galvojuma sniegšanai (67. pants). Tomēr, tā kā šo atļauju varēja saņemt visi komersanti, referente deva priekšroku pašreizējā noteikuma saglabāšanai.

2) Pārstāvis attiecībām ar muitas dienestiem - 11. pants

Pašreizējā Kopienas Muitas kodeksa versijā 5. pants dalībvalstīm paredz iespēju vienu no diviem pārstāvības veidiem (tieša vai netieša) piešķirt tikai to teritorijā reģistrētām personām. Šī profesija pastāv lielākajā daļā dalībvalstu, izņemot Vāciju un Apvienoto Karalisti.

Modernizētajā Muitas kodeksā šāda iespēja ir svītrota.

Referente piekrīt Eiropas Komisijai, kura apgalvo, ka tas neatbilst elektroniskai videi un vienotā tirgus principiem, kas nosaka, ka visu dalībvalstu pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējai veikt savu darbību visā Kopienā.

Tāpēc šīs muitas pārstāvības tiesības ir jāpadara pieejamas, un 4. pantā ir iekļauta definīcija „Pārstāvis attiecībām ar muitas dienestiem”.

Tomēr daudzās valstīs muitas aģentus izmanto tradicionāli, un tas ir ļoti izdevīgi maziem uzņēmumiem. Referente tāpēc uzskata, ka muitas pārstāvis ir jāakreditē un ka šajā sakarā muitas pārstāvim ir jāpierāda labs finansiālais stāvoklis, profesionālais godīgums un sava kompetence.

Muitas pārstāvim būs arī tiesības iegūt atzīta komersanta statusu.

3) Centralizēta muitošana

Šajā priekšlikumā ir ieviesti daži jauni jēdzieni, kuru iespējamās priekšrocības pagaidām ir grūti novērtēt. Piemēram, tiek minēta centralizēta muitošana (27. apsvērums) ar vienotu nodokļu deklarāciju un pilna apjoma apkalpošanu (7. apsvērums). Centralizētā muitošana nozīmē, ka vieta, kurā iesniedz muitas deklarāciju, varēs nebūt vieta, kurā fiziski atrodas attiecīgās preces. Tas ir iespējams tāpēc, ka komersantu rīcībā būs vienota nodokļu deklarācija (komersantiem nodrošināta iespēja tikai vienreiz sniegt deklarāciju muitai un pārējām valsts iestādēm – veterinārām, fitosanitārām u. c. –, to telpās izmantojot jebkurā laikā pieejamus elektroniskos līdzekļus) un minētās iestādes preces kontrolēs vienlaikus un tajā pašā vietā. Tā ir pilna apjoma apkalpošana.

Šis centralizētās muitošanas jēdziens rada vairākus jautājumus:

- centralizētā muitošana ietekmēs summas, ko katra dalībvalsts iekasē, un tādējādi arī to muitas nodokļu daļu (25 %), kas tām pienākas kā iekasēšanas izdevumi; tas turklāt ir saistīts ar jautājumu par to, ka elektroniskās muitošanas operācijas veic bez atlīdzības (32. pants), jo, lai kompensētu komersantu ieguldījumus, tas, ka muitošanas operācijas notiek bez atlīdzības būs vispārējs noteikums un maksu varēs ņemt tikai par dažiem ļoti īpašiem pakalpojumiem;

- centralizētā muitošana ļauj, no vienas puses, radīt konkurenci starp dalībvalstu iestādēm un, no otras puses, atņem tām iespēju iekasēt maksu, kas nav pretrunā iekšējā tirgus noteikumiem. Turklāt šī maksa ļauj finansēt iestāžu informācijas tehnoloģiju attīstīšanu, un šo resursu zaudēšana var aizkavēt attiecīgās sistēmas ieviešanu;

- centralizētā muitošana rada risku, ka tikmēr, kamēr kontroles darbības nav saskaņotas, tiks veicināta komercdarbības koncentrēšanās valstīs, kurām ir liela jauda un kuras ir ļoti pievilcīgas, un tirdzniecības plūsmas tiks būtiski novirzītas .

Apzinoties finansiālos zaudējumus, ko var radīt tas, ka muitošana būtu pilnīgi bez atlīdzības, referente pašlaik iesaka noteikt, ka muitas kontroles veic bez atlīdzības, bet saglabāt iespēju ņemt maksu par citām darbībām.

Tomēr Komisijai ir jānodrošina kontroles darbību saskaņošana, lai netiktu veicināta komercdarbības koncentrēšanās valstīs ar lielu jaudu un lai tādējādi nenovirzītos tirdzniecības plūsmas.

4) Ar komitoloģiju saistīto noteikumu apjoms

Visā tekstā pantos ļoti bieži ir atsauces uz 196. panta 2. punktu. Šis noteikums attiecas uz īstenošanas noteikumu izstrādes komitejas izmantošanu. Pašlaik kodeksa īstenošanas noteikumus pieņem tikai pēc tam, kad Komisijas priekšlikumus izskata komiteja, kas strādā saskaņā ar tā saucamo regulatīvo procedūru. Modernizētā kodeksa priekšlikuma 196. pantā ir paredzēts nākotnē izmantot elastīgāku procedūru, kas, pēc Komisijas domām, Muitas kodeksa komitejas dažādo nodaļu darbu padarīs efektīvāku un ātrāku. Tāpēc ir ierosināts Muitas kodeksa īstenošanas noteikumus pieņemt saskaņā ar vadības procedūru un, ja ir lietderīgi izstrādāt paskaidrojumus vai pamatnostādnes, tos pieņemt saskaņā ar konsultācijas procedūru (7. pants).

Referente uzskata, ka šo deleģējumu apjoms un tas, ka tiem nav konkrēta regulējuma, mazina Kopienas likumdevēja iespējas.

Šis ir ļoti tehnisks jautājums, un referente saprot šādas procedūras lietderību. Tomēr ir acīmredzami, ka Eiropas Parlamentam trūkst pārredzamības.

Tomēr nesenās diskusijas par komitoloģiju (Corbett ziņojums, ko Eiropas Parlaments pieņēma 2006. gada jūnijā, un lēmums grozīt Padomes 1999. gada 28. janvāra Lēmumu 1999/468/EK) ļaus pie šī jautājuma vēl atgriezties.

5) Citi jautājumi

Pārējie referentes iesniegtie grozījumi attiecas uz nodokļu jautājumiem un jautājumu, kas nebija atrisināts, pieņemot Regulu Nr. 648/2005, proti, par to, kam ir pienākums sniegt ievedmuitas kopsavilkuma deklarāciju.

Secinājums

Par dažiem jautājumiem ir ļoti grūti formulēt viedokli, jo dažus noteikumus piemēros tikai nākotnē saistībā ar elektronisko muitu. Kopumā referente savā ziņojumā cenšas saskaņot dažādo iesaistīto dalībnieku intereses.

(COD)

• [1]  Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi un Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus minētajai Padomes regulai.
• [2]  KOM(2005) 608 galīgā redakcija.
• [3]  Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 648/2005, OV L117, 2005. gada 4. maijs, 13. lpp.

Starptautiskās tirdzniecības komitejas ATZINUMS (17.10.2006)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)
(KOM(2005)0608 – C6‑0419/2006 – 2005/0246(COD))

Par atzinumu atbildīgais referents (*): Jean-Pierre Audy

(*)       Komiteju ciešāka sadarbība - Reglamenta 47. pants

ĪSS PAMATOJUMS

Muitas noteikumiem ir svarīga loma kopējās tirdzniecības politikas īstenošanā.

Noteikumi, kas saistīti ar faktoriem, pamatojoties uz kuriem piemēro ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus, kā arī citus pasākumus attiecībā uz preču tirdzniecību (tarifu klasifikācija, preferenciālā izcelsme un nepreferenciālā izcelsme, muitas vērtība), kuri iztirzāti priekšlikuma II sadaļā, pēc sava rakstura jūtami ietekmē piemērošanas jomu, tātad saistībā ar tirdzniecības politiku pieņemto pasākumu nozīmi. Šo noteikumu nepareiza definīcija vai piemērošana var izraisīt pasākumu apiešanu vai (kad runa ir par preferenciāliem pasākumiem) to nepiemērošanu vai nepietiekamu piemērošanu. Šīs tēmas ir Starptautiskās tirdzniecības komitejas interešu lokā.

Vairākus gadus viens no galvenajiem kopējās tirdzniecības politikas mērķiem cita starpā ir rīkoties tā, lai nepieciešamās formalitātes un pārbaude noteikumu ievērošanas nodrošināšanai būtu atbilstīgas tirdzniecības atvieglojumu prasībai. Šis jautājums, uz ko Eiropas Savienība cenšas vērst uzmanību daudzpusējā līmenī sarunās ar Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO) galvenajās līnijās ir labi atspoguļots priekšlikumā ietvertajos jauninājumos, tie izraisīja dažus par jautājumu atbildīgās Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referenta ieteiktos grozījumus.

Tomēr atzinuma sagatavotājs izsaka priekšlikumu ar piemērotiem grozījumiem labot pārmērīgo komitoloģijas procedūras pielietošanu, gadījumos, kur šāda procedūra neattaisnojas un atņem Parlamentam tā likumdevēja lomu koplēmuma procedūrā.

Tā notiek divos gadījumos:

- tad, kad šī procedūra ļauj grozīt dažus Muitas kodeksa noteikumus (35. un 194. pants);

- tad, kad jautājums kopumā, šinī konkrētajā gadījumā preferenciālās izcelsmes noteikumi, tiek izskatīts atbilstīgi šādai procedūrai (42. pants).

Pēc būtības atzinuma sagatavotājs uzskata, ka Eiropas Parlamentam jāpiedalās koplēmuma procedūrā attiecībā uz jebkuru Muitas kodeksa piemērošanu, kas nepieciešama Kopienas starptautiskajos nolīgumos pieņemto saistību un pienākumu dēļ (īpaši PTO), kā arī nosakot preferenciālās izcelsmes noteikumu galvenos principus (īpaši to, kuri piemērojami saistībā ar vispārējās preferenču sistēmas (VPS) režīmu).

Šajā atzinuma projektā ieteiktie grozījumi attiecas uz tiem noteikumiem, kuri nav iekļauti tajā projektā, ko iesniedza par jautājumu atbildīgās Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas referents un to lietderīgi papildina.

GROZĪJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 16. apsvērums
(16) Attiecībā uz noteikumiem par preferenciālu izcelsmi nolūkā paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu Kopienā ir lietderīgi Komisijai piešķirt šo noteikumu pieņemšanas pilnvaras, ja ar precēm gūst labumu no tādiem tarifa preferenču pasākumiem, kas ir piemērojami tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu.	Svītrots
Pamatojums
Skat. 6. un 7. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 2 37. apsvērums
(37) Ir lietderīgi paredzēt iespējas īstenošanas noteikumu pieņemšanai, jo īpaši, ja Kopiena atzīst saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuri prasa Kodeksa noteikumu pieņemšanu.	Ir lietderīgi paredzēt iespējas īstenošanas noteikumu pieņemšanai, ja šādi noteikumi neprasa Muitas kodeksa noteikumu piemērošanu, vai sava rakstura un svarīguma dēļ neprasa regulas pieņemšanu atbilstīgi koplēmuma procedūrai.
Pamatojums
Skat. 9. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 3 2. panta ievaddaļa
Muitas dienesti ir atbildīgi par starptautiskās tirdzniecības pārvaldību pie Kopienas ārējām robežām, tādējādi sekmējot brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu un kopējās Kopienas politikas, kam ir ietekme uz tirdzniecību, īstenošanu, kā arī vispārējas piegādes ķēdes drošību. Šie uzdevumi ir šādi:	Muitas dienesti ir atbildīgi par starptautiskās tirdzniecības pārvaldību pie Kopienas ārējām robežām, tādējādi sekmējot brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu, kopējo tirdzniecības politiku un citas kopējās Kopienas politikas, kam ir ietekme uz tirdzniecību, īstenošanu, kā arī vispārējas piegādes ķēdes drošību. Šie uzdevumi ir šādi:
Pamatojums
Muitas dienestiem ir ļoti svarīga loma tirdzniecības politikas īstenošanā (vismaz saistībā ar precēm). Mēs vēlamies, lai šis fakts tiktu labāk izcelts, izvairoties no tā, ka tirdzniecības politika tiktu nostādīta vienā līmenī ar citām Kopienas kopējām politikām, kurām ir nozīme saistībā ar tirdzniecību.
Grozījums Nr. 4 38. panta ievaddaļa
Ar 39., 40. un 41. pantu nosaka preferenciālas preču izcelsmes noteikumus, lai piemērotu:	Ar 39., 40. un 41. pantu nosaka nepreferenciālas preču izcelsmes noteikumus, lai piemērotu:
Pamatojums
Runa, domājams, ir par netīšu kļūdu. 2. nodaļas 1. iedaļa īpaši attiecas uz nepreferenciālas izcelsmes noteikumiem.
Grozījums Nr. 5 42. panta 3. punkts
3. Ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus Kopiena ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām, kas nav minētas 5. punktā, Komisija saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka preferenciālas izcelsmes noteikumus.	3. Ja preces saņem priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus Kopiena ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu grupām vai teritorijām, kas nav minētas 5. punktā, preferenciālās izcelsmes noteikumus nosaka ar regulu, kas pieņemta atbilstīgi koplēmuma procedūrai.
Pamatojums
Pati preferenciālās izcelsmes noteikumu definīcija ir būtisks tirdzniecības preferenču piemērošanas lauka elements un turpmāk tam jāattiecas uz pamatregulējumu nevis uz komitoloģijas procedūru, kā rezultātā Parlamentam tiek atņemta tā likumdevēja loma koplēmuma procedūrā.
Mēs priekšlikumā atklājām līdzsvara trūkumu starp preferenciālo izcelsmi, no vienas puses, un nepreferenciālo izcelsmi un muitas vērtību, no otras, kuru galvenie principi ir noteikti Muitas kodeksā (kaut arī vienkāršotā veidā attiecībā uz pašreizējo kodeksu saistībā ar nepreferenciālo izcelsmi).
Turklāt regula, kurā noteikti VPS izcelsmes noteikumi, kuri minēti 3. punktā, parasti ir pamats sarunām par līgumos iekļautajiem preferenciālajiem noteikumiem, kas minēti 2. punktā. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, lai Parlaments būtu iesaistīts tajos lēmumos, kuri ietekmē mūsu preferenču režīmus kopumā.
Grozījums Nr. 6 42. panta 4. punkts
4. Ja preces atbilst tarifa atvieglojumu saņemšanai, kas ir piemērojami tirdzniecībai Kopienas muitas teritorijā un Seūtā, un Meliļā un kas ir ietverti Spānijas un Portugāles iestāšanās akta 2. protokolā, Komisija pieņem pasākumus, kas nosaka noteikumus par preferenciālu izcelsmi saskaņā ar 196. panta 2. punktā minēto procedūru.	4. Ja preces atbilst tarifa atvieglojumu saņemšanai, kas ir piemērojami tirdzniecībai Kopienas muitas teritorijā un Seūtā, un Meliļā un kas ir ietverti Spānijas un Portugāles iestāšanās akta 2. protokolā, preferenciālās izcelsmes noteikumus nosaka regulā, kas pieņemta atbilstīgi koplēmuma procedūrai.
Pamatojums
Skat. pamatojumu 6. grozījumam, Šie apsvērumi attiecināmi arī uz Seūtā un Meliļā piemērojamajiem preferenciālās izcelsmes noteikumiem.
Grozījums Nr. 7 42. panta 5.a punkts (jauns)
	5.a Kad Komisija Kopienas vārdā slēdz nolīgumus, kas minēti šī panta 2. punktā vai iesniedz priekšlikumu ar mērķi regulā, kas pieņemta atbilstīgi koplēmuma procedūrai izstrādāt noteikumus, kas minēti šī panta 3.,4. un 5. punktā, Komisija īpaši ņem vērā:
	a)saistības un pienākumus, kas pieņemti starptautiskos nolīgumos,
	b) nepieciešamību noteikt tādus kritērijus attiecībā uz precēm, kas atbilst katras preces īpašībām, nodrošinot, ka labums tautsaimniecībai no preferenciālajiem pasākumiem ir paredzēts valstīm, teritorijām, valstu vai teritoriju grupām, attiecībā uz kurām šie pasākumi ir pieņemti vai noteikti,
	c) valstu, teritoriju vai valstu un teritoriju grupu attīstības un industrializācijas līmeni, attiecībā uz kurām preferenciālie pasākumi ir pieņemti vai noteikti,
	d) reģionālās integrācijas mērķus, kas ir dažu apspriežamo preferenciālo režīmu pamatā, nosakot atbilstošus kopīgus noteikumus,
	e) nepieciešamību noteikt saprotamus un vienkārši piemērojamus noteikumus, lai to valstu, teritoriju vai valstu un teritoriju grupu uzņēmēji, attiecībā uz kuriem šie noteikumi tika pieņemti vai noteikti, varētu izmantot šo preferenciālos pasākumus, kuriem jāatbilst tirdzniecības atvieglošanas mērķim.
	Komisija paredz piemērotas kontroles metodes, kas ļautu novērst preferenciālo pasākumu apiešanu vai ļaunprātīgu to izmantošanu, vai arī sodīt par to.
Pamatojums
Lai nodrošinātu preferenciālās izcelsmes noteikumu atbilstību tirdzniecības politikai, ir ļoti svarīgi, lai preferenciālās izcelsmes noteikumi būtu noteikti saskaņā a dažiem galvenajiem principiem. Šī noteikuma mērķis ir kontrolēt šo jomu.
Grozījums Nr. 8 194. panta c) apakšpunkts
c) ja nepieciešams, jebkurus citus ieviešanas pasākumus, tostarp, ja Kopiena uzņemas saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kuriem ir nepieciešama Kodeksa noteikumu pieņemšana.	c) ja nepieciešams, jebkurus citus ieviešanas pasākumus, ja šādi noteikumi neprasa Kodeksa noteikumu pieņemšanu vai sava rakstura un nozīmes dēļ neprasa atbilstīgi koplēmuma procedūrai pieņemt regulu.
Pamatojums
Komitoloģijas izmantošana atbilstīgi pastāvīgai tiesu praksei, attiecas tikai uz pamatregulējuma īstenošanai nepieciešamajiem piemērošanas pasākumiem. Nav pieņemami šo izmantošanu paredzēt šajā gadījumā Kodeksa noteikumu piemērošanai, kas attiecas uz koplēmuma procedūru, kaut vai tās mērķis būtu vienkāršošana.
Ja Kopiena pieņem saistības un pienākumus atbilstīgi starptautiskiem nolīgumiem, kuri prasa Kodeksa noteikumu pieņemšanu (īpaši saistībā ar PTO), Parlaments šādu saistību un pienākumu īstenošanā domā pildīt savu likumdevēja lomu, izmantojot koplēmuma procedūru.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)
Atsauces	COM(2005)0608) – C6‑0419/2006 – 2005/0246(COD
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	IMCO
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 17.1.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē	28.9.2006
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jean-Pierre Audy 25.1.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	3.10.2006	17.10.2006
Pieņemšanas datums	17.10.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+:19 –:0 0:0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Pierre Audy, Enrique Barón Crespo, Jean-Louis Bourlanges, Daniel Caspary, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Syed Kamall, Sajjad Karim, Erika Mann, Javier Moreno Sánchez, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Bastiaan Belder, Harlem Désir, Jörg Leichtfried, Antolín Sánchez Presedo
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

• [1]  OV C xx, ...., xx. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais Muitas kodekss)
Atsauces	COM(2005)0608 – C6-0419/2005 – 2005/0246(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	30.11.2005
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 17.1.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 17.1.2006	CONT 17.1.2006			INTA 17.1.2006			ITRE 17.1.20065		LIBE 17.1.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	BUDG 23.3.2006					CONT ITRE LIBE 25.1.2006 26.1.2006 23.1.2006
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 28.9.2006
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Janelly Fourtou 12.12.2005
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	20.2.2006			19.4.2006		30.5.2006	13.9.2006		21.11.2006
Pieņemšanas datums	22.11.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:		34 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Charlotte Cederschiöld, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Christopher Heaton-Harris, Anna Hedh, Edit Herczog, Anneli Jäätteenmäki, Pierre Jonckheer, Alexander Lambsdorff, Kurt Lechner, Arlene McCarthy, Manuel Medina Ortega, Zita Pleštinská, Guido Podestà, Giovanni Rivera, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, József Szájer, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā	André Brie, Jean-Claude Fruteau, Benoît Hamon, Konstantinos Hatzidakis, Maria Matsouka, Olle Schmidt, Anja Weisgerber
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Marie-Line Reynaud
Iesniegšanas datums	29.11.2006
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...