Ziņojums - A6-0450/2006Ziņojums
A6-0450/2006

ZIŅOJUMS par „Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanu — liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā”

6.12.2006

(2006/2231(INI))
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Frédérique Ries

Procedūra : 2006/2231(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0450/2006

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par „Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanu — liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā”

(2006/2231(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas Zaļo grāmatu „Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana — liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā” (COM(2005)0637),

–   ņemot vērā to, ka 57. Pasaules veselības asambleja 2004. gada maijā pieņēma Pasaules uztura, fiziskās aktivitātes un veselības stratēģiju,

–   ņemot vērā Padomes 2000. gada 14. decembra rezolūciju par veselību un uzturu (2001/C 20 23.01),

–   ņemot vērā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu padomes 2005. gada 3. jūnija secinājumus „Aptaukošanās, uzturs un fiziskā aktivitāte”,

–   ņemot vērā ES sporta ministru 2005. gada 19. un 20. septembra neoficiālo sanāksmi, kurā Apvienotās Karalistes prezidentūra ierosināja izveidot darba grupu par sporta un veselības jautājumiem,

–   ņemot vērā zinātnieku aicinājumu 10. Starptautiskajā kongresā par aptaukošanās problēmu (ICO 2006), kas notika Sidnejā no 2006. gada 3. līdz 8. septembrim,

–   ņemot vērā Somijas prezidentūras laikā notikušās augsta līmeņa konferences ,,Veselība visās politikas jomās” secinājumus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu (A6 – 0450/2006),

A. tā kā tādu cilvēku skaits, kas cieš no aptaukošanās, Eiropas Savienībā pēdējos 30 gados ir būtiski palielinājies; tā kā šīs parādības izplatīšanās ātrums ir tāds pats kā Amerikas Savienotajās Valstīs 1990. gadu sākumā un tā kā pašlaik Eiropā liekais svars vai aptaukošanās ir apmēram 27 % vīriešu un 38 % sieviešu;

B. tā kā arvien pieaugošā aptaukošanās problēma, jo īpaši bērnu vidū, skar ne tikai ES un citas pārtikušas valstis, bet lielos apmēros izplatās vairākās jaunattīstības valstīs;

C. tā kā aptaukošanās ir skārusi arī vairāk nekā 5 miljonus bērnu ES 25 dalībvalstīs, tā kā šis skaits pieaug satraucošā ātrumā — katru gadu reģistrē ap 300 000 jaunu gadījumu;

D. tā kā pētījumi rāda, ka invalīdi ir lielākā mērā pakļauti aptaukošanās riskam, kam par iemeslu ir vairāki faktori, tostarp patofizioloģiskas enerģijas metabolisma mutācijas un ķermeņa uzbūve, muskuļu atrofija un fizisko aktivitāšu trūkums;

E. tā kā ar pārtiku uzņemtās enerģijas daudzums lielā sabiedrības daļā kopš 1950. gadiem ir bijis stabils; tā kā dzīvesveida izmaiņu dēļ tomēr ir samazinājusies gan fiziskā aktivitāte, gan fizisks darbs un tāpēc ir samazinājies nepieciešamās enerģijas daudzums, izjaucot līdzsvaru starp nepieciešamo enerģiju un uzņemto enerģiju;

F. tā kā daudzi projekti un pētījumi ir apstiprinājuši, ka aptaukošanās straujo izplatību nosaka atšķirības, kas saistītas ar sociālekonomisko vidi, un ka aptaukošanās ir biežāk sastopama ģimenēs ar zemu ienākumu un izglītības līmeni;

G. tā kā, izstrādājot ES Rīcības plānu veselīga dzīvesveida veicināšanai, pienācīga uzmanība jāvelta atšķirīgajiem ēšanas ieradumiem un patēriņa tendencēm dalībvalstīs;

H. tā kā PVO 2005. gada pārskatā par veselību Eiropā tiek (analītiski) demonstrēts, ka lielu skaitu nāves un slimību gadījumu izraisa septiņi galvenie riska faktori, no kuriem seši (paaugstināts asinsspiediens, augsts holesterīna līmenis, ķermeņa masas indekss, nepietiekama augļu un dārzeņu lietošana uzturā, fiziskās aktivitātes trūkums un pārmērīga alkohola lietošana) ir saistīti ar uzturu un nepietiekamām fiziskām nodarbībām, un tā kā ir svarīgi vienlīdz pievērsties visiem šiem veselību ietekmējošiem faktoriem, lai novērstu ievērojamu skaitu nāves gadījumu un slimību;

I. tā kā par veselīgu uzturu ir uzskatāms uzturs, kas apvieno noteiktas kvantitatīvas un kvalitatīvas iezīmes, piemēram, enerģētiskā vērtība atbilst individuālajām vajadzībām un vienmēr ir saskaņā ar pareiza uztura principiem;

J. tā kā atbilstoši kompetencei, kas tai ar Līgumiem uzticēta, Eiropas Savienībai ir svarīga loma patērētāju aizsardzības jautājumos, veicinot veselīgu uzturu un augļu un dārzeņu lietošanu uzturā, bet attiecībā uz fiziskās aktivitātes un sporta veicināšanu Kopienas pasākumiem katrā ziņā jāpapildina dalībvalstu, reģionu un pilsētu pasākumi;

K. tā kā slimības, kas saistītas ar liekā svara problēmām, rada noteiktas sociālekonomiskās sekas (tām pašlaik tiek tērēts 4–7 % no dalībvalstu kopējiem izdevumiem par veselību); tā kā aptaukošanās problēmas kopējās izmaksas (ņemot vērā lielāku bezdarba risku, darba izbeigšanu, invaliditāti) nav zinātniski precīzi novērtētas;

L. tā kā vairuma dalībvalstu politikas virzienu mērķis ir risināt ar aptaukošanos saistītās problēmas un uzlabot iedzīvotāju veselību — dažas valdības ir aizliegušas veselībai kaitīgo, bet citas izvēlējušās veselīgu dzīvesveidu stimulējošus pasākumus;

M. tā kā dažās dalībvalstīs ir, piemēram, nolemts ierobežot vai pat aizliegt tirdzniecības automātus skolu telpās, jo to piedāvājums ir nepietiekams, tostarp pārāk maz tiek piedāvāti dzērieni ar zemu cukura daudzumu, augļi, dārzeņi un tā sauktie diētiskie produkti;

N. sākuma posmā ar interesi izvērtējot, no vienas puses, Eiropas bezalkoholisko dzērienu ražotāju neseno brīvprātīgo apņemšanos ierobežot komerciālo piedāvājumu bērniem, kas ir jaunāki par 12 gadiem, vienlaikus veicinot dzērienu dažādību skolās, un, no otras puses, divu ātrās ēdināšanas nozares ,,gigantu” apņemšanos uz hamburgeru un čipsu iepakojumiem sniegt norādes par produktu uzturvērtību;

O. atzinīgi vērtējot daudzu Eiropas mazumtirgotāju iniciatīvas, kuru mērķis ir veselīga uztura veicināšana, tostarp veselīgu produktu piedāvāšana, vieglāk saprotamu produktu uzturvērtības marķējumu ieviešana, kā arī sadarbība ar valdībām, skolām un NVO, lai vairotu izpratni par veselīga uztura un regulāras fiziskās aktivitātes labvēlīgo ietekmi,

P. tā kā minētā Zaļā grāmata ir daļa no vispārējas ES iniciatīvas, kuras mērķis ir vērsties pret veselībai bīstamākajiem faktoriem, tostarp pret sliktiem ieradumiem un fiziskās aktivitātes trūkumu, kas, tāpat kā smēķēšana un alkohola pārmērīga lietošana, palielina valstu veselības sistēmu slodzi un ir pamatcēlonis sirds un asinsvadu slimībām kuras ir galvenais nāves cēlonis vīriešiem un sievietēm Eiropas Savienībā, noteiktiem vēža veidiem, elpošanas ceļu slimībām, osteoporozei un 2. tipa diabētam;

Q. tā kā Komisija 2006. gada 11. septembrī iepazīstināja ar rezultātiem, kas gūti sabiedriskās apspriešanas gaitā saistībā ar Zaļo grāmatu un kas mudina it īpaši uz rīcību Eiropas Savienības līmenī, aptverot dažādas Kopienas politikas un īpašu uzmanību veltot bērniem un jauniešiem;

R. tā kā Kopienai saistībā ar kopīgām politikām vai papildus darbībām, ko veic 25 dalībvalstis, aktīvi jāinformē patērētāji par aptaukošanās problēmu, jāizmanto kopējā lauksaimniecības politika, lai palielinātu augļu un dārzeņu patēriņu uzturā, jāfinansē pētījumi, izglītības un sporta projekti un jāpieņem jauni vai pārskatīti tiesību akti ar reālu ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju uztura veselīgumu,

Aptaukošanās problēma — vai tā ir politiska prioritāte?

1.   atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos veicināt veselīgu uzturu (kvantitatīvos un kvalitatīvos rādītājos) un fiziskās aktivitātes, kā arī cīņu pret aptaukošanos un nozīmīgākajām ar nepareizu uzturu saistītajām slimībām; aicina iepriekšminēto turpmāk uzskatīt par politisku prioritāti Eiropas Savienībā un dalībvalstīs;

2.  atzīst, ka aptaukošanās ir saistīta ar daudziem faktoriem un ka tai vajadzīga holistiska pieeja, iesaistot visdažādākās politikas jomas;

3.   pauž lielu nožēlu, ka, neraugoties uz daudzu dalībvalstu rīcību, aptaukošanās skar arvien lielāku iedzīvotāju daļu un ka, šādai tendencei turpinoties, ietekme uz iedzīvotāju veselību kļūs neaprēķināma, lai gan to varētu novērst ar atbilstošiem pasākumiem;

4.   iesaka visām dalībvalstīm aptaukošanos oficiāli atzīt par hronisku slimību, lai nepieļautu aptaukojušos personu jebkāda veida stigmatizāciju un diskrimināciju, un nodrošināt šiem cilvēkiem piekļuvi atbilstošai ārstniecībai valsts veselības aprūpes sistēmā;

5.   atzinīgi vērtē PVO Eiropas ministru konferencē (Stambula, 2006. gada 15.–17. novembris) pieņemto Aptaukošanās apkarošanas hartu, uzsver mērķtiecīgas rīcības sistēmas izstrādi, lai šo epidēmiju kontrolētu, un aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt iesaistīšanās un prioritāšu noteikšanas laika grafiku;

6.  pilnībā atbalsta 2005. gada martā izstrādāto Eiropas Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības rīcības platformu („Platforma”) un atzinīgi vērtē Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta (DG SANCO) izvēlēto metodi — pastāvīgu dialogu ar dažādu rūpniecības nozaru pārstāvjiem, valstu iestādēm un NVO;

7.   atzinīgi vērtē Platformā iesaistīto pušu jau piedāvātās brīvprātīgās saistības; uzsver vajadzību nodrošināt, ka šādas saistības tiek efektīvi pārraudzītas, un aicina Komisiju izstrādāt skaidrus novērtēšanas kritērijus; atzīmē, ka uzticams novērtējums ir būtisks, lai nodrošinātu progresa adekvātu vērtējumu un ļautu ES vajadzības gadījumā turpmāk apsvērt rīcību vai tiesību aktu priekšlikumus; aicina Komisiju ik gadu ziņot Eiropas Parlamentam par Platformas panākumiem;

8.  prasa Komisijai veikt attiecīgās politikas priekšlikumu ietekmes novērtējumu, lai noteiktu to ietekmi uz sabiedrības veselību, aptaukošanos un ar uzturu saistītiem mērķiem; iesaka šādu veselīguma vai aptaukošanās kontroli veikt jo īpaši attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku, pētniecības programmām, enerģētiku, reklāmu un pārtikas politiku;

9.  atzīmē, ka patlaban, kamēr Platformā piedalās ļoti dažādas ieinteresētās puses, tās saistībā ar aptaukošanās problēmu galvenokārt pievēršas enerģijas patēriņa aspektam; tādējādi aicina ar enerģijas patēriņa aspektu saistītās ieinteresētās puses, piemēram, datorspēļu ražotājus, sporta asociācijas un apraides organizācijas, vairāk piedalīties diskusijās un apsvērt iespēju uzņemties līdzīgas saistības;

10. uzskata, ka dažādās Eiropas pārtikas rūpniecības nozarēs pastāvošā tendence mainīt komerciālo piedāvājumu bērniem un ieviest bērnu pārtikas produktu un dzērienu uzturvērtības marķējumus ir solis pareizajā virzienā;

11. mudina dalībvalstis atklāt ekonomiski izdevīgu veidu, kā nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju sadarbību ar rūpniecības pārstāvjiem, lai uzlabotu pacientu izpratni un kontroli pār uzturu un mazinātu ar aptaukošanās problēmu saistīto ekonomisko slogu; uzskata, ka īpaša uzmanība jāpievērš projektiem, kas orientēti uz sociāli un ekonomiski mazāk nodrošināto kopienu iedzīvotāju vajadzībām;

12. sagaida, ka tuvākajā nākotnē Komisija Baltajā grāmatā ieteiks praktiskus pasākumus, lai, vēlākais, no 2015. gada sāktu samazināt to cilvēku skaitu, kuri cieš no liekā svara un aptaukošanās;

Patērētāju informēšana no bērnības

13. uzskata, ka aptaukošanās novēršanas un kontroles politikai jāaptver viss cilvēka dzīves ilgums — no embrionālā perioda līdz vecumam; turklāt uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta bērnībai — dzīves posmam, kurā izveidojas daudzi ēšanas ieradumi;

14. mudina dalībvalstis atzīt, ka izglītošanai par uzturu un veselību jau no agras bērnības ir izšķirīga nozīme cīņā pret lieko svaru un aptaukošanos;

15. uzskata, ka veselības speciālistiem ir nozīmīga loma sabiedrības informēšanā par pareizi sabalansēta uztura un regulāru fizisko aktivitāšu labvēlīgo ietekmi uz veselību un riska noteikšanā, jo īpaši cilvēkiem, kuriem ir pārmērīgs abdominālo tauku slānis un tādējādi pastāv lielāks risks saslimt ar 2. tipa diabētu, sirds un asinsvadu slimībām un citām slimībām;

16. norāda, ka skolā bērni pavada visilgāko laiku un ka tāpēc skolas videi un it īpaši skolas ēdnīcām jāveido ēšanas ieradumi un jārosina uz regulārām fiziskām aktivitātēm un veselīgu dzīvesveidu, it īpaši, lai kompensētu laiku, kas arvien mazāk tiek atvēlēts fiziskai audzināšanai skolā; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt mehānismus, kā skolās izplatīt labāko praksi saistībā ar visefektīvākajām idejām par bērnu izglītošanu veselīga uztura jautājumos un ēdiena nodrošināšanu saskaņā ar visaugstākajiem uzturvērtības standartiem;

17. aicina dalībvalstis nodrošināt pietiekamu finansējumu skolu ēdnīcām, lai tās varētu piedāvāt svaigi gatavotus ēdienus, vēlams, no bioloģiskās lauksaimniecības vai vietējiem produktiem, un veicināt veselīga uztura ieradumus jau no agras bērnības;

18. uzskata, ka dalībvalstis jāmudina nodrošināt bērniem pietiekamas iespējas, lai tie skolā varētu nodarboties ar sportu un fiziskajām aktivitātēm; mudina dalībvalstis un to pašvaldības skolu izvietojuma plānošanas laikā apsvērt veselīga un aktīva dzīvesveida veicināšanas iespējas, lai skolas atrastos tuvāk attiecīgajai vietējai kopienai, tādējādi dodot bērniem iespēju doties uz skolu kājām vai ar velosipēdu, nevis braukt ar automašīnu vai autobusu;

19. aicina ES bezalkoholisko dzērienu ražotājus nekavējoties īstenot saistības, ko tie uzņēmās 2005. gada 20. decembrī savā prakses kodeksā, jo īpaši saistības attiecībā uz komerciālās darbības ierobežošanu sākumskolās;

20. uzskata, ka tirdzniecības automātu uzstādīšanai atļautās vietās vidējās izglītības iestādēs jāatbilst veselīga uztura noteikumiem;

21. nosoda biežās un intensīvās televīzijas reklāmas kampaņas, kurās reklamē īpaši bērniem paredzētus pārtikas produktus, un uzsver, ka šāda komerciāla prakse neveicina veselīgus ēšanas ieradumus un tāpēc ir jāuzrauga ES līmenī, pārskatot Direktīvu par televīziju bez robežām; aicina ieviest ES mēroga kontroles, lai ierobežotu bērniem paredzētu pārtikas produktu ar augstu tauku, cukura un sāls saturu reklāmu televīzijā laikā, kad daudzi no viņiem skatās televīziju; turklāt uzsver, ka pastāv vērā ņemami pierādījumi, ka TV reklāma ietekmē 2 līdz 11 gadus vecu bērnu pārtikas īstermiņa patēriņa ieradumus, tajā pašā laikā uzskata, ka par to individuāli ir atbildīgi vecāki, jo viņi pieņem galīgo lēmumu par pirkumu; tomēr atzīmē pētījumu rezultātus, ka lielākā daļa vecāku sagaida skaidrus ierobežojumus attiecībā uz neveselīgas pārtikas produktu reklāmu bērniem;

22. aicina Komisiju Platformā izveidot brīvprātīgas vai pašregulējošas saistības, lai pārtrauktu reklamēt bērniem pārtikas produktus ar augstu tauku, cukura un sāls saturu, bet mudina Komisiju iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, ja pašregulācija nesekmēs pārmaiņas;

23. norāda, ka, apsverot šādas iespējas, nevajadzētu aizmirst par tādiem jauniem reklāmas veidiem bērniem kā mobilā tālruņa teksta ziņojumi, spēles tiešsaistē, kā arī sporta laukumu izveides sponsorēšana;

24. uzskata, ka nākotnē starp Komisiju un Eiropas plašsaziņas līdzekļiem jānoslēdz „džentlmeņu vienošanās” par to, ka uz bērniem paredzētiem ražojumiem dažādos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, televīzijā, kino, internetā un video spēlēs jābūt informācijai par veselību un aktīvo atpūtu, kas informētu Eiropas jauniešus par to, cik svarīgi ir nodarboties ar sportu un lietot uzturā augļus un dārzeņus, lai saglabātu labu veselību;

25. atzīst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes lomu ar uzturu saistītu padomu un rekomendāciju sniegšanā;

26. uzskata, ka plašsaziņas līdzekļi (TV, radio, internets) vairāk nekā jebkad ir svarīgs pedagoģisks līdzeklis, ar ko mācīt par veselīgu uzturu un kam jāsniedz patērētājiem praktiski padomi, lai viņi varētu atrast līdzsvaru starp ikdienā uzņemto kaloriju daudzumu un enerģijas patēriņu, un beigu beigās sniegt izvēles brīvību;

27. uzskata, ka drīz spēkā esošā regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm radīs spēcīgu ietekmi un beidzot nodrošinās patērētājiem godīgu, uzticamu un saskanīgu informāciju par pārtikas produktu uzturvērtības īpašībām, jo īpaši tiem produktiem, kuros ir liels cukura, sāls un noteiktu tauku daudzums; atzīmē, ka šādas regulas piemērošana jāīsteno ar tādu pieeju, kas joprojām veicinātu un dotu iespēju ēdienu un dzērienu ražotājiem attīstīt un uzlabot savus produktus; tādējādi uzskata, ka saistībā ar šo regulu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei īpaša prioritāte jāpiešķir uzturvielu profilu izstrādei, ņemot vērā pašus jaunākos pieejamos datus, un tas jāveic ciešā sadarbībā ar patērētāju NVO un pārtikas rūpniecības pārstāvjiem, tostarp mazumtirgotājiem;

28. atzīmē sabiedrības un zinātnieku pieaugošās bažas par mākslīgo hidroģenēto tauku ietekmi uz cilvēka veselību un norāda uz atsevišķu valstu (Kanāda, Dānija) un reģionu (Ņujorka) iestāžu centieniem izslēgt hidroģenētos taukus no cilvēku uztura, aicina ES rīkoties, lai samazinātu hidroģenēto tauku uzņemšanu uzturā;

29. uzskata, ka svarīgi nekavējoties pārskatīt Padomes 1990. gada 24. septembra Direktīvu 90/496/EK par pārtikas produktu marķējumu[1], lai vismaz iekļautu prasību norādīt uzturvielu sastāvu un daudzumu, kā arī tauku veidu, ievērojot izvirzītos mērķus, tostarp Eiropas tiesiskā regulējuma vienkāršošanas un saskaņošanas mērķi, un ņemot vērā rūpniecības pārstāvju un patērētāju apvienību ieteikumus;

30. pauž lielu interesi par pārtikas norāžu sistēmām, ko ieviesuši dažu dalībvalstu pārtikas uzņēmumi, mazumtirgotāji vai valsts iestādes, lai vienkāršotu uzturvērtības norādes; atzīst šādu norāžu sistēmu vērtību, kā arī veselīgas izvēles logo, ja tie patīk patērētājiem un ir viegli izmantojami; atgādina, ka pētījumi apstiprina to, ka šādas sistēmas, kas ar interpretējošu elementu norāda uzturvielu līmeni, patērētājiem izvēloties veselīgāku pārtiku ir vislabākās; aicina Komisiju, izmantojot šo pieredzi un pētījumus, izstrādāt un ieviest ES iepakojuma marķēšanas sistēmu un norāda, ka patērētāju nepārtrauktas informēšanas nolūkos šajā jomā jāievieš noteikts saskaņošanas līmenis un ka šādai informācijai jābūt zinātniski pamatotai;

31. atzīmē, ka labākais līdzeklis ir patērētāju izglītošana, kas nav aizstājama ar vienkāršotām sistēmām, kuras var pat novirzīt no mērķa;

Uztura un fiziskās aktivitātes iekļaušana citās Kopienas politikās

32. uzskata, ka produktu piedāvājuma nomaiņa ir iedarbīgs līdzeklis, lai samazinātu tauku, cukura un sāls patēriņu uzturā, un atzinīgi vērtē dažu ražotāju un mazumtirgotāju paveikto šajā virzienā; atzīmē, ka patlaban tikai 5 % no visām Platformas brīvprātīgajām saistībām attiecas uz produktu attīstības jomu; aicina Komisiju, dalībvalstis, ražotājus, mazumtirgotājus un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus vairāk censties samazināt tauku, cukura un sāls daudzumu pārtikas produktos; aicina ražotājus nomainīt produktu piedāvājumu, lai ne tikai ieviestu jaunus, dažkārt dārgāku zīmolu produktus, bet arī izvirzītu par prioritāti tauku, cukura un sāls daudzuma samazināšanu esošo produktu sastāvā;

33. uzsver, ka ir būtiski dot iespēju cilvēkiem izdarīt uz zināšanām pamatotu izvēli, kādu ēdienu lietot uzturā un cik bieži nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm;

34. uzskata, ka veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanai jākļūst par politisku prioritāti ne tikai Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorātā, bet arī Komisijas ģenerāldirektorātos, kas atbildīgi par lauksaimniecības, transporta, nodarbinātības, pētniecības, izglītības un sporta jomu un kas īsteno Kopienas politikas vai programmas ar ietekmi uz uztura veselīgumu; lūdz Komisiju veikt attiecīgo politiku priekšlikumu ietekmes novērtējumu saistībā ar ietekmi uz sabiedrības veselību un ar uzturu saistītiem mērķiem, jo īpaši attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku;

35. atzinīgi vērtē pašreizējās Kopienas rīcības programmas sabiedrības veselības jomā (2003–2008) finansiālo atbalstu daudziem projektiem par aptaukošanās problēmu, uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt pieeju ilgtermiņa finansējumam un ka nākamajā programmā (2007–2013) jāuzsver bērnu, jauniešu un invalīdu veselīga dzīvesveida veicināšana;

36. uzsver, ka informēšanas kampaņas nav labākie līdzekļi, ar kuru palīdzību piekļūt nelabvēlīgos apstākļos nokļuvušām sociālekonomiskām grupām; uzskata, ka darbības jābalsta uz vietējās kopienas vajadzībām, jāveido tieši kontakti, kā arī cieša sadarbība starp vietējām skolām, bērnudārziem, visiem ģimenes ārstiem, bērnu ārstiem un vietējiem veselības aprūpes dienestiem; norāda, ka ir svarīgi veikt šādu darbību novērtējumu, lai saprastu, vai ar tām ir panākts vēlamais rezultāts;

37. aicina izmantot struktūrfondus, lai sociālekonomiski nelabvēlīgākajos apgabalos veiktu ieguldījumus infrastruktūrā, kas atvieglo fiziskās aktivitātes un drošu pārvietošanos, piemēram, izveidojot velosipēdu celiņus, un veicina aktivitātes ārpus telpām drošā vidē; vienlaikus mudina dalībvalstis ieguldīt šādu mērķu īstenošanā;

38. aicina Komisiju (sadarbībā ar dalībvalstu vai reģionu kompetentajām ministrijām) ieguldīt izmēģinājuma izglītības iestāžu programmās, kas veicina sportu skolā;

39. mudina Komisiju novērtēt, cik lielā mērā nepareizs uzturs un kustību trūkums ir problēma vecāku cilvēku vidū, un apsvērt turpmākos pasākumus, kas jāveic šo svarīgo, bet dažkārt šajā ziņā novārtā atstāto vietējās kopienas iedzīvotāju grupu atbalstam;

40. aicina dalībvalstis un darba devējus atbalstīt darbinieku piedalīšanos fiziskās nodarbībās, un it īpaši šajā ziņā atbalstīt sievietes, kas dara monotonus darbus, kuri var novest pie hroniskām slimībām;

41. atzīst darba devēju lomu veselīga dzīvesveida veicināšanā darbinieku vidū; norāda, ka darbaspēka veselība un līdz ar to darba produktivitāte jāiekļauj uzņēmumu sociālās atbildības stratēģijā; norāda uz nesen izveidoto Eiropas Apvienību par uzņēmumu sociālo atbildību, lai veicinātu labas prakses apmaiņu šajā jomā;

42. atzinīgi vērtē 10. Starptautiskajā kongresā par aptaukošanās problēmu zinātnieku aprindu izvirzīto aicinājumu pastiprināt pētījumus, lai labāk izprastu to ģenētisko faktoru un dzīvesveida mijiedarbību, kas ierosina šo slimību;

43. šajā sakarā atzinīgi vērtē to, ka Kopiena finansē deviņus projektus, kas iekļauti Sestās pamatprogrammas pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem tematiskajā prioritātē „Pārtikas kvalitāte un nekaitīgums” un kas paredz jaunus paņēmienus cīņai pret aptaukošanos, piemēram, galveno uzmanību veltot konkrētai vecuma grupai vai pētot ģenētisko un uzvedības faktoru un sāta sajūtas mijiedarbību;

44. aicina saistībā ar Septīto pētniecības un attīstības pamatprogrammu cīņu pret aptaukošanos turpināt ne tikai, lai gūtu labumu no pētnieku starptautiskās sadarbības pārtikas, lauksaimniecības un biotehnoloģiju jomā, bet lai to varētu arī uzskatīt par vairākām disciplīnām kopēju pētījumu priekšmetu;

45. uzsver, ka liela nozīme ir salīdzināmiem rādītājiem par veselības stāvokli, tostarp datiem par uzturu, fizisko aktivitāti un aptaukošanos, jo īpaši pa vecuma grupām un sociālekonomiskajiem slāņiem;

46. pauž nopietnas bažas par to, ka Eiropā samazinās augļu un dārzeņu lietošana uzturā, kas šo produktu cenas dēļ un tādēļ, ka ir pārāk maz informācijas par to patieso uzturvērtību, galvenokārt skar Eiropas mājsaimniecības ar maziem ienākumiem;

47. aicina Komisiju ierosināt tādu politiku un likumdošanas sistēmu, kas nodrošina piekļuvi labākajiem uzturvielu un citu vēlamu uztura elementu avotiem, kā arī dod Eiropas patērētājiem izvēles iespējas attiecībā uz to, kā sasniegt un saglabāt optimālo uztura uzņemšanas režīmu, kas vislabāk atbilst viņu dzīvesveidam un veselības stāvoklim;

48. pauž bažas par ziņojumiem, ka Eiropā audzēto augļu un dārzeņu uzturvērtība pēdējās desmitgadēs ir pasliktinājusies, un aicina Komisiju un Padomi 2008. gada kopējās lauksaimniecības politikas pārskatā pārtikas uzturvērtību uzskatīt par nozīmīgu kritēriju, lai lauku attīstības politikās veicinātu kvalitatīvas pārtikas ražošanu un veselīgu uzturu;

49. aicina uz lielāku saskaņu starp kopējo lauksaimniecības politiku un Eiropas Savienības veselības politikām un prasa Komisijai noteikti nodrošināt, lai Eiropas subsīdijas, ko saņem dažas rūpniecības nozares, nekādā gadījumā neizmantotu tādu reklāmas kampaņu finansēšanai, kuras cenšas radīt labvēlīgu iespaidu par produktiem ar ļoti lielu kaloriju daudzumu;

50. aicina Komisiju nodrošināt, ka atsevišķām rūpniecības nozarēm piešķirtās Kopienas subsīdijas neizmanto, lai finansētu reklāmas kampaņas produktiem ar lielu kaloriju daudzumu;

51. uzskata, ka ir nepieciešama augļu un dārzeņu tirgu kopējās sistēmas reforma, starp kuras galvenajiem mērķiem būtu palielināt šāda veida pārtikas produktu ar augstu uzturvērtību lietošanu uzturā; turklāt ir stingri pārliecināts, ka jādod priekšroka stimulējošai politikai (cenu samazināšana, nodokļu samazināšana, citi subsīdiju veidi), nevis sistēmai, kuras pamatā būtu lielāku nodokļu uzlikšana produktiem ar lielu kaloriju daudzumu („tauku nodoklis”) un kura galu galā negatīvi ietekmētu tieši Eiropas vismazāk pārtikušās mājsaimniecības;

52. aicina Pasaules Veselības organizāciju izklāstīt Eiropas Parlamentam savu pašreizējo viedokli par aptaukošanos;

53. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentiem un PVO.

  • [1]  OV L 276, 6.10.1990., 40. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Direktīvu 2003/120/EK (OV L 333, 20.12.2003., 51. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Pareizi ēšanas ieradumi ir kā krājgrāmatiņa — ilgu laiku jāveic ieguldījumi, pirms tā nes peļņu.

Kvebekas Lavalas Universitātes Uztura un funkcionālās pārtikas institūta profesore Simone Lemiux, 2005. gads.

Aptaukošanās un liekā svara epidēmija, kas skar Eiropas iedzīvotājus, mūs rosina celt trauksmi. Var minēt ļoti daiļrunīgus skaitļus, kas ņemti no ļoti noderīgā patstāvīgā atzinuma, ko 2005. gadā sagatavoja Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, kuru pašu iedvesmoja Pasaules Veselības organizācijas un starptautiskās darba grupas aptaukošanās problēmas jautājumos sniegtie ziņojumi:

–         25 valstu Eiropas Savienībā 14 miljoniem bērnu ir liekais svars, tostarp 3 miljoniem — aptaukošanās,

–         daudzās ES valstīs liekais svars ir vairāk nekā pusei pieaugušo iedzīvotāju; savukārt aptuveni 20–30 % ir konstatēta aptaukošanās,

–         to Eiropas bērnu skaits, kuriem ir liekais svars un aptaukošanās, katru gadu palielinās par vairāk nekā 400 000, skarot gandrīz 1 no 4 bērniem 25 valstu Eiropas Savienībā,

–         aptuveni 10–20 % bērnu Ziemeļeiropā ir liekā svara problēma, savukārt Eiropas dienvidos, Īrijā un Apvienotajā Karalistē tā ir aptuveni 20–35 % bērnu.

Tāpēc aptaukošanās ir realitāte, kas mums uz ielas vai kinoteātra rindā liek konstatēt arvien lielāku to personu skaitu, kam acīmredzami ir liekais svars. Šī realitāte ir vēl kliedzošāka tāpēc, ka tā skar arvien vairāk Eiropas bērnu un pusaudžu.

Protams, vienmēr būs arī tādi, kas iebildīs pret to, kas, viņuprāt, ir tikai mānija, kura saistīta ar jauniem estētikas standartiem, bet nevis patiesa XXI gadsimta „civilizācijas slimība”. Realitāte ir tāda, ka gan aptaukošanās (nejaukt ar lieko svaru vai dažiem liekiem kilogramiem), gan anoreksija (arī nejaukt ar slaidumu) ir nopietnas fiziskās veselības problēmas.

Aptaukošanās nav tikai nianse, bet tā pieaug visā sabiedrībā un palielina risku mirstībai no patoloģijām, kas ar to saistītas, piemēram, 2. tipa diabēts, paaugstināts asinsspiediens un sirds slimības.

Tāpēc ir atzinīgi jāvērtē debates, ko Komisija uzsākusi, 2005. gada decembrī sagatavojot Zaļo grāmatu, lai mēs domātu par to, kādi līdzekļi ir vislabākie cīņai pret aptaukošanos, veicinot veselīgu uzturu un regulāru nodarbošanos ar fiziskām aktivitātēm.

Šī iniciatīva seko pēc 2005. gadā izveidotās Eiropas Uztura, fiziskās aktivitātes un veselības rīcības platformas, kur Veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ģenerāldirektorāta paspārnē regulāri tiekas rūpniecības nozaru pārstāvji, valstu iestādes un NVO.

Referente atzinīgi vērtē arī šo atklāto un novatorisko saskaņošanas metodi un cer, ka nākotnē tā ļaus noteikt virzienus kopējai rīcībai, kas jāveic Eiropas Savienības līmenī.

Attiecībā uz sadaļu „fiziskā aktivitāte”, kas ir vienādojuma viena puse un tātad risinājums (slavenās 30 minūtes ikdienas fizisko aktivitāšu, ko iesaka daudzi praktizējoši ārsti), referente vēlas precizēt: izglītība un sports ir vispirmām kārtām valstu un reģionu kompetencē.

Protams, sporta izglītojošo vērtību atzina 2000. gada decembra Eiropadomes sanāksmē Nicā, protams, ka 2004. gads bija audzināšanai ar sportu veltīts Eiropas Gads, bet tik un tā Eiropas Savienības rīcības iespējas ir samērā ierobežotas.

Nevar noliegt, ka pastāv dažas iespējas, kas būtu jāapsver: pasākumi informēšanai par fizisko aktivitāti, izmantojot dažādus plašsaziņas līdzekļus, tematiskās partnerības ar 25 izglītības ministrijām un Eiropas fiziskās audzināšanas skolotāju apvienību (EUPEA) un jo īpaši sporta sadaļas ņemšana vērā reģionālajā politikā.

Ir arī jāuzsver varas iestāžu vēlā reakcija uz šo mūsdienu slimību. Jāprecizē, ka pretēji dažiem vispārpieņemtiem uzskatiem aptaukošanās skar ne tikai industrializētās valstis, bet arī citu valstu iedzīvotājus, piemēram, Āzijā, Okeānijā, kur rekordaugsts aptaukošanās līmenis ir Melanēzijas un Mikronēzijas iedzīvotājiem, vai arī Vidusjūras baseina valstīs.

Eiropas Komisija savu pirmo profilaktisko projektu cīņai pret aptaukošanos finansēja 1998. gadā partnerībā ar Krētas Universitāti. No dalībvalstīm pirmā bija Francija, kas 2000. gadā sāka īstenot pirmo valsts uztura un veselības plānu. Turklāt tas bija arī gads, kurā Padome pieņēma pirmo rezolūciju par veselības un uztura tēmu.

Kopš tā laika lielākā daļa dalībvalstu ir veikušas pasākumus ar mērķi kopš agras bērnības veicināt veselīgu uzturu un regulāras fiziskas aktivitātes.

Attiecībā uz pārtikas sadaļu tās ir izmantojušas vai nu normatīvo ceļu, vai rīcības plāna ceļu, vai abus divus. Tās ir arī izstrādājušas dažādus līdzekļus un piedāvā veselu arsenālu no rosinošiem, ierobežojošiem vai pat aizliedzošiem pasākumiem.

Šie pasākumi, ko veic valstu līmenī, skar tādas atšķirīgas jomas kā:

–         dažu pārtikas produktu uzturvērtības norādes („food signposting” sistēmas, kas ieviestas Apvienotajā Karalistē, Somijā un Zviedrijā),

–         dzērienu un pārtikas produktu tirdzniecības automātu atrašanās vai atrašanās aizliegums noteiktās izglītības iestādes (Francija, Apvienotā Karaliste),

–         tieša reklāma bērniem, kas jaunāki par 12 gadiem (ierobežota 25 valstu Eiropas Savienībā, bet aizliegta tikai Zviedrijā),

–         pārtikas produkti un piedevas, kas ir ēdienu sastāvā skolu ēdnīcās (Latvijas valdības lēmums, kas stājās spēkā 2006. gada 1. novembrī, liegt bērniem tādu pārtikas produktu un dzērienu patēriņu, kuru sastāvā ir mākslīgas piedevas, krāsvielas vai kofeīns),

–         produkti, kuru ražošanā izmantoti hidrogenēti augu tauki vai margarīns un kuru sastāvā ir liela trans-taukskābju koncentrācija (Dānija 2003. gadā pieņēma likumu, kas samazina trans-taukskābju patēriņu).

Referente ar nodomu izvēlējās iespēju minēt piemērus dalībvalstu veiktajiem pasākumiem, no kuriem daudzi ir tādi, kuru pamatā ir princips „profilakse-aizliegums”. Šī ar nodomu izdarītā izvēle referentei uzreiz ļauj uzsvērt likumdevēju pašreizējo tendenci aktīvi rīkoties aptaukošanās apkarošanas jomā, pieņemot pasākumus, kas vai nu aizliedz noteiktas pārtikas sastāvdaļas, vai brīdina patērētājus par produktiem ar sevišķi lielu kaloriju daudzumu.

Referente arī uzskata, ka ir par agru sniegt provizorisku vai galīgu vērtējumu par šīm dažādajām valstu politikām, no kurām lielākā daļa ir tādas, kas tikai nesen uzsāktas.

Tas ir arī pirmais iemesls, kas referenti attur ierosināt iepriekšminētos 5 pasākumu veidus šādā veidā izvērst visas Eiropas Savienības līmenī. Otrs iemesls ir tas, ka viņa dod priekšroku atklātiem un pozitīviem priekšlikumiem, nevis aizliegumiem. Aizliegumi nesniedz vērā ņemamus rezultātus attiecībā uz bērniem, jo viņiem ir liela tieksme darīt tieši to, kas ir aizliegts.

Tāpēc ideja, kas bija šī ziņojuma sagatavošanas pamatā, ir par stimulu radīšanu, nevis par noteiktu pārtikas produktu aizliegšanu.

Referente arī atzīst, ka ir jāizbeidz politkorektums, kas izraisa bezdarbību: kurš gan šodien tiešām ticētu, ka uzturvērtības ziņā nav labu un sliktu pārtikas produktu!

Viņa šeit vēlas skaidri pateikt, ka pēc viņas domām un bez jebkādām šaubām pastāv veselīgi pārtikas produkti ar ļoti augstu uzturvērtību un „draņķīgi” pārtikas produkti ar lielu kaloriju daudzumu. Tieši pirmajiem, jo īpaši augļiem un dārzeņiem, kuru patēriņš jau vairāk nekā desmit gadu strauji krītas un kuru nozīme veselībai ir labi zināma, ir jābūt Eiropas Savienības veicināšanas politiku mērķim.

Attiecībā uz kopējo lauksaimniecības politiku referente pievienojas kritikai, kas bieži tiek pausta par to, ka tā nav efektīva. Ir pagājis KLP laiks tās pašreizējā veidā un ir jāveic radikāla reforma un jāsniedz atbildes dažādo nozaru ražotājiem, kā arī tādas patērētājiem veselīgas un dažādotas pārtikas meklējumi, kura atbilstu noteiktiem ar uzturu saistītiem mērķiem.

Runājot par Augļu un dārzeņu tirgu kopējo organizāciju, referente iesaka pieņemt jauna veida Eiropas politiku, starp kuras galvenajiem mērķiem būtu palielināt šāda veida pārtikas produktu ar lielu diētisko vērtību lietošanu uzturā. Viņa ir arī pārliecināta, ka rosinošai politikai (cenu samazināšana, nodokļu samazināšana, citi subsīdiju veidi) jādod priekšroka pār tādu sistēmu, kuras pamatā būtu lielāku nodokļu uzlikšana produktiem ar lielu kaloriju daudzumu („fat tax”) un kura galu galā negatīvi ietekmētu tieši Eiropas vismazāk pārtikušās mājsaimniecības.

Tāpēc, pēc referentes domām, rīkoties vairākās Kopienas politikas jomās, radot starp tām sinerģiju, ir vistiešākais un, iespējams, arī visgrūtākais līdzeklis, ņemot vērā daudzās iesaistītās personas, ar kuru palīdzību Eiropa varētu sniegt pievienoto vērtību cīņā par ēšanas ieradumu maiņu un dzīvesveida maiņu kopumā.

Šāda daudznozaru pieeja pilnībā atbilst vēstījumam, ko Padome sniedza 2000. gada 14. decembra rezolūcijā, 12. punktā uzsverot, ka „daudzām Kopienas politikas jomām, un jo īpaši politikai tādās jomās kā sabiedrības veselība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, pētniecība, transports, patērētāju aizsardzība un iekšējais tirgus, ir tāda ietekme, ka valstu uztura politikas var pilnībā īstenot tikai tad, ja, izstrādājot un īstenojot attiecīgās Kopienas politikas, ņem vērā aspektus, kas attiecas uz uztura veselīgumu”.

Tāpēc ir formulēti daudzi konkrēti priekšlikumi, kas skar dažādas politikas, kurās Eiropas Savienība var rīkoties. Piemēram:

–         saistībā ar 7. pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem ir svarīgi paredzēt finansējumu tradicionālajā pārtikas, lauksaimniecības un biotehnoloģijas sadaļā, kā arī jāsekmē pētījumi par citiem faktoriem un tāpēc jāfinansē kopēji projekti vairākās disciplīnās (sociālekonomiskā attīstība, veselība),

–         audiovizuālās un patērētāju aizsardzības politikas jomā: referente ierosina starp Komisiju un Eiropas informācijas nesēju nozaru pārstāvjiem noslēgt „džentlmeņu vienošanos”, kas paredzētu, ka uz bērniem paredzētiem ražojumiem dažādos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, televīzijā, kino, internetā un video spēlēs, jābūt izklaidējošai informācijai par veselīgumu, kas vairotu Eiropas jauniešu izpratni par to, ka ir svarīgi nodarboties ar sportu un lietot uzturā augļus un dārzeņus, lai saglabātu labu veselību,

–         izglītības un sporta jomā: Komisijai ir līdzekļi partnerībā ar dalībvalstu vai reģionu kompetentajām ministrijām „izmēģinājuma” izglītības iestādēs sākt īstenot programmas „Sports skolā” un gada sākumā katras izvēlētās skolas audzēkņiem uzdāvināt sporta somas ar ES logotipu un galvenajiem piederumiem (apavi, īsās bikses un krekls),

–         saistībā ar struktūrfondiem: Eiropas Savienības ekonomiskā un sociālā kohēzija ir viens no galvenajiem Eiropas veidošanas mērķiem. Ņemot vērā to, ka aptaukošanās problēma ir raksturīgāka tiem sabiedrības slāņiem, kas atrodas visnelabvēlīgākajos apstākļos, veselīga dzīvesveida veicināšanu gan pilsētu, gan lauku apgabalos ir svarīgi iekļaut Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbībā, kas noteikta jaunajam laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam.

Jāsecina, ka cīņa pret aptaukošanos vēl tikai sākas, tai jākļūst par politisku prioritāti visās dalībvalstīs, kā arī jo sevišķi Eiropā kopumā. Eiropas Savienībai jāpanāk, lai Kopienas politikas nonāktu iedzīvotāju ikdienas rūpju redzeslokā un veselības un dzīves kvalitātes jomā vispār.

Ir jāatzīst, ka veselības uzlabošanai pareizs uzturs ir tikpat svarīgs dzīves ieradums kā fiziskā aktivitāte un nesmēķēšana.

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (15.11.2006)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšanu — liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā
(2006/2231(INI))

Atzinumu sagatavoja: Anna Hedh

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.     tā kā meitenēm ir izteiktāka tendence nekā zēniem būt neapmierinātām ar savu ķermeni un tas var novest pie gremošanas traucējumiem, piemēram, anoreksijas un bulīmijas;

B.     tā kā daudzi faktori, piemēram, profesionālās prasības un pienākumu sadale mājsaimniecībā arvien lielākā mērā kavē sievietēm ikdienā pievērsties fiziskām aktivitātēm;

C.     tā kā sports ir dabīgā socializācijas procesa svarīga sastāvdaļa un tā kā, ņemot vērā tā audzinošo lomu, tas veicina pozitīvas vērtības un personas attīstību;

D.     tā kā grūtniecība un menopauze ir divi kritiski posmi, kad sievietes var iegūt lieko svaru, un tā kā valsts veselības dienesti pietiekami nepievērš uzmanību šiem svarīgajiem pagrieziena punktiem sievietes dzīvē, īpaši izglītošanai uztura jomā;

E.     tā kā ar aptaukošanos saistītā mirstība sievietēm ir zemāka, tā kā saslimstība un ar veselību saistītās dzīves kvalitātes problēmas sievietēm ir vairākas reizes augstākas un tā kā tāpēc sievietes vairāk cieš no aptaukošanās izraisītajām sekām un gan fiziski, gan emocionāli viņu tolerance pret aptaukošanās izraisītajiem fiziskajiem trūkumiem ir zemāka nekā vīriešiem;

F.     tā kā daudzām sieviešu grupām, īpaši tām, kas ir nabadzīgas, veselīgāka dzīvesveida īstenošana ir sarežģīts jautājums,

1.      mudina Komisiju turpināt darbu un atbilstoši dzimumiem izvērtēt aptaukošanās problēmu, ar svaru saistītās veselības problēmas, uzturu un fiziskās aktivitātes, īpaši attiecībā uz datu vākšanu, paraugprakses izplatīšanu un Kopienas mēroga komunikācijas stratēģijas izstrādāšanu;

2.      norāda, ka skolas ir tā vide, ko var izmantot bērnu un jauniešu uzvedības uzlabošanai; uzsver, ka ir jāveicina, lai skolu ēdnīcās tiktu piedāvāts no svaigiem produktiem gatavots ēdiens, vēlams no bioloģiskām vai vietējām lauku saimniecībām;

3.      aicina dalībvalstis izglītības pamatprogrammās kā obligātu ikdienas priekšmetu iekļaut uztura mācību un fiziskās nodarbības, bet vidējās izglītības programmās — mājturību; aicina Komisiju Eiropas izglītības programmās sekmēt pieredzes apmaiņu šajā jomā;

4.      uzsver faktu, ka skolām ir svarīga loma bērnu un jauniešu dzīvesveida izvēlē; iesaka skolu mācību programmās iekļaut patērētāju izglītošanu, uztura mācību un fiziskās nodarbības, kā arī nodrošināt visu skolēnu līdzdalību šajās nodarbībās;

5.      aicina dalībvalstis rīkot izpratnes veidošanas akcijas, lai mudinātu un motivētu privātpersonas samazināt svaru, kā arī veicinātu panākt svara samazinājumu, lietojot labāku uzturu un pievēršoties fiziskām nodarbībām;

6.      iesaka dalībvalstīm, izstrādājot valsts veselības stratēģiju, ņemt vērā, ka cīņā ar veselības problēmām, kas ir saistītas ar aptaukošanos, pastāv iespēja, ka profilakses pasākumu veids varētu būt ārstu dotie norādījumi par pacientam nepieciešamajām fiziskajām nodarbībām svara uzturēšanai vai tā samazināšanai; aicina Komisiju Eiropas izglītības programmās sekmēt paraugprakses apmaiņu šajā jomā;

7.      aicina dalībvalstis, reģionālās un vietējās varas iestādes, kā arī sporta asociācijas veicināt, atbalstīt un nodrošināt visiem pieejamus fiziskos vingrojumus un sporta nodarbības un nodrošināt, lai meitenēm un sievietēm būtu tāds pats nodrošinājums ar sporta infrastruktūru un sporta nodarbības viņām būtu tikpat pieejamas kā vīriešiem, ņemot vērā, ka sieviešu un vīriešu gaumes atšķiras;

8.      aicina dalībvalstis un uzņēmējus atbalstīt darbinieku, īpaši sieviešu, kas dara monotonus darbus, kuri var novest pie hroniskām slimībām, piedalīšanos vingruma nodarbībās un citās fiziskās aktivitātēs;

9.      aicina dalībvalstis turpināt vairot izpratni veselības aprūpes speciālistu vidū par slimībām un problēmām, kas ir saistītas ar svaru, kā arī par to psiholoģiskajiem un/vai fizioloģiskajiem iemesliem, lai uzlabotu pacientu ārstēšanas kvalitāti;

10.    mudina dalībvalstis un Komisiju veidot sabiedrības izpratni par veselīgas diētas un regulāru fizisku nodarbību nozīmi un par sēdoša dzīvesveida iespējamo apdraudējumu veselībai;

11.    uzsver plašsaziņas līdzekļu lomu ēšanas ieradumu veidošanā; mudina dalībvalstis sadarboties ar tiem veselīgāka uztura sekmēšanā;

12.    mudina sociālos partnerus un darba devējus radīt tādu darba vidi, kurā būtu iespējams nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, tādējādi palielinot ražīgumu;

13.    aicina visas pārtikas un uztura rūpniecības nozares, sākot „no zemnieka saimniecības līdz dakšiņai”, piedalīties pašreizējās debatēs un uzņemties pienākumus pieņemto lēmumu īstenošanā, īpaši sakarā ar veselības pētniecību un uzlabošanu, kā arī informāciju par uzturu sadalījumā pa dzimumiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana — liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā

Procedūras Nr.

2006/2231(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

ENVI

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM
28.9.2007

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Anna Hedh
12.9.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

19.10.2006

13.11.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

13.11.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

23

-

-

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Maria Carlshamre, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lívia Járóka, Piia-Noora Kauppi, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Marie-Line Reynaud, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Amalia Sartori, Eva-Britt Svensson, Anne Van Lancker, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Anna Hedh, Zita Pleštinská.

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Albert Deß, Viktória Mohácsi

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

PROCEDŪRA ()

Virsraksts

„Veselīga uztura un fiziskās aktivitātes veicināšana — liekā svara, aptaukošanās un hronisko slimību profilakse Eiropas mērogā”

Procedūras numurs

2006/2231(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

ENVI
28.9.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL
28.9.2006

IMCO
28.9.2006

FEMM

12.10.2006

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

EMPL
18.1.2006

IMCO

4.10.2006

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Frédérique Ries

29.11.2005

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

3.10.2006

27.11.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.11.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

42

5

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Martin Callanan, Dorette Corbey, Chris Davies, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Marie-Noëlle Lienemann, Jules Maaten, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Guido Sacconi, Karin Scheele, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, Antonios Trakatellis, Marcello Vernola, Anja Weisgerber

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Margrete Auken, Pilar Ayuso, Philip Bushill-Matthews, Christofer Fjellner, Kartika Tamara Liotard, Miroslav Mikolášik, Ria Oomen-Ruijten, Alojz Peterle

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums

6.12.2006

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)