ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atkritumiem

15.12.2006 - (COM(2005)0667 – C6‑0009/2006 – 2005/0281(COD)) - ***I

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Caroline Jackson

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 109 KB)
• ERR01 (DOC - 39 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atkritumiem

(COM(2005)0667 – C6‑0009/2006 – 2005/0281(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0667)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 175. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija iesniedz priekšlikumu Parlamentam (C6‑0009/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinumu (A6‑0466/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1.a līdz 1.c apsvērums (jauns)
	(1a) Jebkuras atkritumu politikas galvenajam mērķim jābūt atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas negatīvās ietekmes uz cilvēku veselību un vidi samazināšanai līdz minimumam. Ar atkritumiem saistītajiem tiesību aktiem jābūt vērstiem arī uz resursu izmantošanas samazināšanu, un tiem jāveicina atkritumu hierarhijas piemērošana praksē.
	(1b) Padome tās 1997. gada 24. februāra rezolūcijā apstiprināja, ka atkritumu apsaimniekošanas galvenajai prioritātei jābūt atkritumu rašanās novēršanai un ka atkārtota izmantošana un materiālu pārstrāde ir ieteicamāka par atkritumu reģenerāciju enerģijā, jo no ekoloģiskā viedokļa tās ir vislabākās alternatīvas.
	(1c) Sestajā Kopienas vides rīcības programmā šī ievirze tika apstiprināta ar nolūku panākt ievērojamu saražoto atkritumu apjomu vispārēju samazināšanos un noteikt mērķus, kas jāsasniedz pēc tam.
Pamatojums
Atkritumu apsaimniekošanas mērķim jābūt ar atkritumu rašanos un apsaimniekošanu saistītās ietekmes samazināšanai līdz minimumam, tajā pašā laikā veicinot mazāku resursu izmantošanu. Šī iemesla dēļ jāievieš praksē un jāpiemēro tiesību aktos noteikta hierarhija, tādējādi nodrošinot esošo politisko mērķu nepārtrauktu īstenošanu.
Mērķis ir atgādināt par pastāvošajiem atkritumu apsaimniekošanas piecu pakāpju hierarhijas pamatprincipiem, sākot ar novēršanu kā prioritāro uzdevumu, kuram seko labākie videi draudzīgie risinājumi.
EP un Padomes pieņemtais lēmums par Sesto Kopienas vides rīcības programmu tiek pieminēts tāpēc, lai uzsvērtu, cik nozīmīga ir atkritumu apjomu vispārējā samazināšana un mērķu noteikšana.
Grozījums Nr. 2 6.a apsvērums (jauns)
	(6a) Pašreizējās ražošanas un patēriņa sistēmas pārveidošana ir steidzami nepieciešama. Galvenais mērķis ir patēriņu padarīt ilgtspējīgāku un izejvielu ieguves, ražošanas un produktu izstrādes procesus pēc iespējas vairāk pieskaņot dabā pastāvošajiem procesiem un risinājumiem.
Grozījums Nr. 3 6.b apsvērums (jauns)
	(6b) Sabiedrība ir atkarīga galvenokārt no tādiem produktiem, kas izgatavoti no vairākiem atšķirīgiem materiāliem, proti, bioloģiskiem, minerālu un sintētiskiem materiāliem, kurus bieži kombinē kompozītmateriālu iegūšanai. Šie materiāli ir jāizmanto un ar tiem jārīkojas tā, lai pēc to lietderīgas izmantošanas perioda beigām tie nekļūtu par neizmantojamiem atkritumiem.
Grozījums Nr. 4 10.a apsvērums (jauns)
	(10a) Tiesību aktiem par atkritumiem jābūt vērstiem uz dabas resursu izmantošanas samazināšanu un jāsekmē atkritumu hierarhijas piemērošana.
Pamatojums
Atkritumu politikas pamatā vajadzētu būt atkritumu hierarhijai, jo tajā tiek ņemti vērā vides apsvērumi. Tāpēc atkritumu hierarhijas izmantošana sniedz ieguvumus vides jomā, veicina dabas resursu efektīvu izmantošanu un enerģētiskās atkarības samazināšanu, atkritumu rašanās samazināšanu līdz minimumam un atkritumu fizisku pārstrādi.
Grozījums Nr. 5 11. apsvērums
(11) Papildus jāiekļauj atkārtotas izmantošanas definīcija, lai precizētu šīs darbības vietu kopējā atkritumu apstrādē un to atkārtoti izmantotu materiālu vai produktu nozīmi, uz ko attiecas atkritumu definīcijas darbības joma. Atkārtotas izmantošanas definīcija nedrīkst aptvert tādu produktu atkārtotu izmantošanu, kas nemaz nekļūst par atkritumiem, tādēļ tai jāattiecas tikai uz darbībām, kas ļauj atkārtoti izmantot produktus vai sastāvdaļas, kuras kļuvušas par atkritumiem.	(11) Papildus jāiekļauj atkārtotas izmantošanas definīcija, lai precizētu šīs darbības vietu ES atkritumu apsaimniekošanas politikas kontekstā. Šī definīcija jāformulē tā, lai tā aptvertu visas darbības, kuras kā atkārtota izmantošana definētas spēkā esošajos ES tiesību aktos par konkrētu produktu atkritumiem.
Pamatojums
Jaunajām definīcijām Atkritumu pamatdirektīvā jābūt saskaņotām ar jau esošajām definīcijām direktīvās par konkrētu produktu atkritumiem (piemēram „atkārtotas izmantošanas” definīcijām, kas noteiktas Direktīvā 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (3. panta 5. punkts), Direktīvā 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (2. panta 6. punkts) un Direktīvā 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (3. panta d) apakšpunkts).
Grozījums Nr. 6 13. apsvērums
(13) Reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas ir jāgroza, lai nodrošinātu abu jēdzienu skaidru nošķiršanu, balstoties uz to ietekmes uz vidi faktisko atšķirību un, konkrētāk, uz to, vai darbības rezultātā tautsaimniecībā tiek aizstāti dabas resursi. Turklāt papildus jāparedz korektīvs mehānisms, lai precizētu gadījumus, kad šo atšķirību praksē grūti noteikt vai kad darbības kā reģenerācijas darbības klasificēšana neatbilst darbībai vai tās patiesajai ietekmei uz vidi.	(13) Reģenerācijas un apglabāšanas definīcijas ir jāgroza, lai nodrošinātu abu jēdzienu skaidru nošķiršanu, balstoties uz to ietekmes uz vidi un veselību faktisko atšķirību un uz to, vai darbības rezultātā tautsaimniecībā tiek aizstāti dabas resursi, kas ir uzskatāms par vēlamu. Turklāt papildus jāparedz korektīvs mehānisms, lai precizētu, kad darbības kā reģenerācijas darbības klasificēšana neatbilst darbības patiesajai ietekmei uz vidi.
Pamatojums
Ir jāņem vērā arī ietekme uz veselību. Reģenerācijas un apglabāšanas jēdzienu nošķiršanas nolūkos ir vēlama tieši dabas resursu aizstāšana ar atkritumiem, nevis vienkārši jebkāda aizstāšana. Koriģējošs mehānisms ar komitoloģijas palīdzību ir pieņemams tikai krāpnieciskas reģenerācijas apkarošanai, bet ne atšķirību noteikšanai starp reģenerāciju un apglabāšanu.

Grozījums Nr. 7

14.a apsvērums (jauns)

	(14a) Lai precizētu dažus atkritumu definīcijas aspektus, būtu lietderīgi norādīt, kad par blakusproduktu kļūst materiāls vai viela tādā ražošanas vai ieguves procesā, kurā pamatmērķis nav attiecīgā materiāla vai vielas ražošana un kurā glabātājs no tiem neatbrīvojas, bet tos izmanto. Pamatojoties uz līdzšinējo tiesu praksi, Komisijai jāsagatavo skaidrojošas pamatnostādnes. Ja ar to nepietiek, Komisijai vajadzības gadījumā, īpašu uzmanību pievēršot vides un veselības aspektiem un tiesu praksē nostiprinātajiem nosacījumiem, jāierosina likumdošanas priekšlikumi ar skaidriem kritērijiem, kā katrā atsevišķā gadījumā noteikt, vai var uzskatīt, ka šādi materiāli un vielas neietilpst atkritumu definīcijā. Ja ES līmenī nav pieņemti attiecīgi pasākumi vai arī nav piemērojama Eiropas tiesu prakse, attiecīgos materiālus vai vielas arī turpmāk uzskata par atkritumiem.

Grozījums Nr. 8

15. apsvērums

(15) Ir lietderīgi izmaksas sadalīt tā, lai tās atspoguļotu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas faktiskās izmaksas vides jomā.	(15) Ir lietderīgi izmaksas sadalīt tā, lai tās atspoguļotu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas faktiskās izmaksas vides jomā. Šai sakarā ir jāpiemēro princips „maksā piesārņotājs ” un ražotāja atbildības princips. Tieši ražotāju individuālā atbildība ir instruments, ko iespējams izmantot, lai veicinātu atkritumu rašanās novēršanu, atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, nodrošinot, ka ražotāji ņem vērā to produktu ietekmi visa aprites cikla laikā, tostarp arī ietekmi pēc produkta ekspluatācijas mūža beigām, un izstrādā atbilstošus produktu modeļus.

Pamatojums

Atkritumu rašanās novēršanas programmas, kas tika izstrādātas līdz šim, nav devušas gaidītos rezultātus. Princips „maksā piesārņotājs” un ražotāja atbildība tiek īpaši uzsvērti tāpēc, lai vērstu uzmanību uz atkritumu rašanās novēršanas īpašo nozīmi. Pasākumi, kuri izraisa administratīvā sloga un attiecīgi arī izdevumu palielināšanos, nedodot atbilstošus rezultātus no ekoloģijas viedokļa, ir jānoraida.

Sestajā Kopienas vides rīcības programmā (6. VRP) ir izteikts īpašs aicinājums turpmāk veicināt ražotāja atbildību”, un šis princips jau ir iekļauts citos tiesību aktos, kas attiecas uz atkritumiem, jo īpaši, Direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA direktīvā) un Direktīvā par nolietotiem transportlīdzekļiem.

Grozījums Nr. 9 16.a apsvērums (jauns)
	(16a) Rūpējoties par nepieciešamā vides aizsardzības līmeņa uzturēšanu, dalībvalstīm ir jānodrošina atbilstīgas un rentablas apsaimniekošanas iespējas attiecībā uz atkritumiem, kas rodas pārstrādes darbību rezultātā, tādējādi atzīstot pārstrādes iekārtu būtiski svarīgo lomu galīgās apglabāšanas samazināšanā. Šādi atkritumu pārstrādes pārpalikumi ir būtisks šķērslis pārstrādes jaudu turpmākas palielināšanas ceļā, un kompetentajām iestādēm jāveic nepieciešamie pasākumi atbilstoši mērķim izveidot pārstrādājošu sabiedrību.
Pamatojums
Lielāki pārstrādes apjomi nozīmē vairāk pārstrādes pārpalikumu, kuru apsaimniekošana ir attiecīgi jāplāno, pirms mēs kļūstam par „pārstrādājošu sabiedrību”.
Grozījums Nr. 10 18. apsvērums
(18) Lai uzlabotu veidu, kā dalībvalstis uzsāk atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un sekmētu paraugprakses izplatīšanu šajā jomā, ir jāpastiprina noteikumi, kas saistīti ar atkritumu rašanās novēršanu, un jāievieš prasība dalībvalstīm izstrādāt programmas atkritumu rašanās novēršanai, pievēršoties nozīmīgākajai ietekmei uz vidi un ņemot vērā visu aprites ciklu. Šādu mērķu un pasākumu nolūkam jābūt saraut saikni starp ekonomisko izaugsmi un ietekmi uz vidi, kas saistīta ar atkritumu rašanos. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK gan ieinteresētajām personām, gan sabiedrībai kopumā jāsniedz iespēja piedalīties programmu izveidē un jānodrošina pieeja šīm programmām, kad tās izstrādātas.	(18) Lai uzlabotu veidu, kā dalībvalstis uzsāk atkritumu rašanās novēršanas pasākumus un sekmētu paraugprakses izplatīšanu šajā jomā, ir jāapstiprina Kopienas mērķi un pasākumi, kas saistīti ar atkritumu rašanās novēršanu, un jāievieš prasība dalībvalstīm izstrādāt programmas atkritumu rašanās novēršanai, pievēršoties nozīmīgākajai ietekmei uz vidi un ņemot vērā visu aprites ciklu. Šādu mērķu un pasākumu nolūkam jābūt saraut saikni starp ekonomisko izaugsmi un atkritumu apjomu palielināšanos, kā arī tādu ietekmi uz vidi un veselību, kas saistīta ar atkritumu rašanos, panākot atkritumu rašanās, kaitīguma un negatīvās ietekmes vispārīgu samazinājumu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/35/EK vietējām un reģionālajām varas iestādēm, kā arī ieinteresētajām personām un sabiedrībai kopumā jāsniedz iespēja piedalīties programmu izveidē un jānodrošina pieeja šīm programmām, kad tās izstrādātas.
Pamatojums
Atkritumu apjomu pieaugums paliek nemainīgs un palielina atkritumu apsaimniekošanas radīto slogu un izmaksas visās ES dalībvalstis (īpaši jaunajās dalībvalstīs).
Kopienas mēroga atkritumu rašanās novēršanas mērķi ir nepieciešami vairāk kā jebkad, un attiecīgs aicinājums ir izteikts Sestajā Kopienas vides rīcības programmā. Turklāt saiknes saraušana starp ekonomisko izaugsmi un ietekmi uz vidi ir nepietiekama relatīvā izteiksmē, jo tādējādi tiek pieļauta ietekmes uz vidi palielināšanās absolūtā izteiksmē. Pasākumu rezultātā jāpanāk absolūts atkritumu rašanās un saistītās kaitīgās ietekmes samazinājums.
Grozījums Nr. 11 18.a apsvērums (jauns)
	(18a) Bīstamie atkritumi tiek kvalificēti, pamatojoties uz kaitīguma un riska kritērijiem. Tādējādi tie ir jāreglamentē, izmantojot stingrus noteikumus, lai maksimāli novērstu vai samazinātu negatīvo iedarbību neatbilstošas apsaimniekošanas dēļ, kas var ietekmēt vidi, un novērstu cilvēku veselības un drošības apdraudējumu. Kaitīgo īpašību dēļ bīstamajiem atkritumiem ir nepieciešama atbilstoša apsaimniekošana, kas ietver īpašas un piemērotas vākšanas un apstrādes metodes, noteiktus uzraudzības pasākumus un speciālas atkritumu kontroles metodes. Visiem kaitīgo atkritumu apsaimniekotājiem ir jābūt pienācīgi kvalificētiem un apmācītiem.
Pamatojums
Ir jāatceļ pašreizējā Bīstamo atkritumu direktīva, kuru nevajadzētu uzskatīt par iespēju apiet noteikumus, tai esot mazāk prasīgai attiecībā uz kaitīgo atkritumu apsaimniekošanu. Tādēļ ir svarīgi uzsvērt šo jautājumu apsvērumā.
Grozījums Nr. 12 19. apsvērums
(19) Daži noteikumi par darbībām ar atkritumiem, kas paredzēti Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīvā 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem , ir jāgroza, lai svītrotu novecojušu informāciju un uzlabotu teksta skaidrību. Kopienas tiesību aktu vienkāršošanas labad tie jāiekļauj šajā direktīvā. Lai precizētu sajaukšanas aizlieguma darbību un aizsargātu vidi un cilvēku veselību, Direktīvā 91/689/EEK paredzētie atbrīvojumi attiecībā uz sajaukšanas aizliegumu ir piemērojami tikai tādos gadījumos, kad šāda sajaukšana ir vislabākā pieejamā metode atbilstīgi Direktīvai 96/61/EK. Tādēļ ir jāatceļ Direktīva 91/689/EEK.	svītrots
Pamatojums
Grozījums saskaņā ar 22.–24. panta grozījumiem.
Grozījums Nr. 13 20. apsvērums
(20) Tā kā Padomes 1975. gada 16. jūnija Direktīvā 75/439/EEK par atkritumeļļu apglabāšanu reģenerācijai piešķirtā prioritāte vairs nenodrošina ieguvumus vides jomā, minētā direktīva ir jāatceļ. Tomēr tā kā atkritumeļļu dalītai savākšanai vēl aizvien ir būtiska nozīme, šajā direktīvā jāiekļauj pienākums savākt atkritumeļļas, lai tās pareizi apsaimniekotu un novērstu to nepareizas apglabāšanas radīto kaitējumu videi. Tādēļ ir jāatceļ Direktīva 75/439/EEK.	svītrots
Pamatojums
Piedāvātā atkritumeļļu direktīvas atcelšana ir pretrunā ar Komisijas noteikto mērķi ES padarīt par „pārstrādājošu sabiedrību". Atkritumeļļu reģenerēšana labvēlīgi ietekmē vidi, un tādēļ šim jautājumam arī turpmāk ir jābūt prioritāram. Tiesību aktu „vienkāršošana” nedrīkst izraisīt neskaidrības, sajaucot ietvarlikumus ar nozares tiesību aktiem. Dažādi atkritumu veidi tiek regulēti ar īpašu, atsevišķu direktīvu palīdzību, kā tam arī jābūt turpmāk. Tas pats attiecas arī uz atkritumeļļu direktīvu.
Grozījums Nr. 14 1. pants
Šajā direktīvā paredzēti pasākumi, lai mazinātu kopējo ietekmi uz vidi saistībā ar resursu izmantošanu, atkritumu rašanos un apsaimniekošanu.	Šajā direktīvā paredzēti pasākumi, lai samazinātu līdz minimumam kopējo ietekmi uz vidi un veselību, atkritumu rašanos un apsaimniekošanu, palīdzot samazināt izmantoto resursu apjomu.
Tādā pašā nolūkā tajā paredzēts arī noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāveic pasākumi, pirmkārt, lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos un to kaitīgumu, un, otrkārt, lai veiktu atkritumu reģenerāciju, atkritumus atkārtoti izmantojot, pārstrādājot vai veicot citas reģenerācijas darbības.	Šajā pašā nolūkā dalībvalstīm un Kopienai parasti jāveic pasākumi lejupejošā prioritāšu secībā, lai:
	1) novērstu un samazinātu atkritumu rašanos,
	2) atkritumus atkārtoti izmantotu,
	3) atkritumus pārstrādātu,
	4) veiktu citas reģenerācijas darbības,
	5) atkritumus apglabātu drošā un videi nekaitīgā veidā.
	Ja aprites cikla izvērtējums un izmaksu un guvumu analīze skaidri parāda, ka alternatīva apstrādes iespēja dod labākus rezultātus saistībā ar noteiktu atkritumu veidu, dalībvalstis var atkāpties no otrajā daļā noteikto prioritāšu secības. Šos novērtējumus un analīzes dara sabiedrībai zināmus, un tos izskata neatkarīgas zinātniskas iestādes. Tiek organizētas konsultācijas, lai nodrošinātu pilnīgi pārredzamu procesu, iesaistot ieinteresētās puses un sabiedrību. Vajadzības gadījumā Komisija sagatavo pamatnostādnes šādu novērtējumu un analīžu izmantošanai.
Pamatojums
Metodes aprites cikla izvērtēšanai nevar ņemt vērā aspektus, kas nav kvantitatīvi, piemēram, atsevišķas savākšanas metodes izglītības ietekmi vai samazinātas resursu ieguves labvēlīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Tāpēc, izmantojot šādas metodes izslavētās hierarhijas noraidīšanai, attieksmei jābūt piesardzīgai. Atkāpes no hierarhijas ir pieļaujamas tikai atsevišķos gadījumos, ja ir nepārprotami pierādījumi, ka ir iespējams gūt labumu, un, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību, ir svarīgi darīt šos novērtējumus sabiedrībai zināmus un nodot tos neatkarīgas zinātniskas iestādes izskatīšanai, attiecīgi konsultējoties, kā to paredz ierosinātais jaunais Va pielikums.
Grozījums Nr. 15 2. pants
Šī direktīva neattiecas uz gāzveida emisiju atmosfērā.	Šī direktīva neattiecas uz:
	– gāzveida emisiju atmosfērā,
	– nepiesārņotiem izraktiem materiāliem, kurus var izmantot to dabiskajā veidā vai nu tajā pašā, vai citā vietā.
1. Tā neattiecas uz šādām atkritumu kategorijām, ciktāl īpašus šo kategoriju aspektus jau aptver citi Kopienas tiesību akti:	1. Tā neattiecas uz šādām atkritumu kategorijām, ciktāl īpašus šo kategoriju aspektus jau aptver citi Kopienas tiesību akti:
a) radioaktīvie atkritumi;	a) radioaktīvie atkritumi;
b) atkritumi, kas radušies ģeoloģiskās izpētes, derīgo izrakteņu ieguves, apstrādes un glabāšanas, kā arī karjeru izstrādes rezultātā;	b) atkritumi, kas radušies ģeoloģiskās izpētes, derīgo izrakteņu ieguves, apstrādes un glabāšanas, kā arī karjeru izstrādes rezultātā;
c) kūtsmēsli un citas lauksaimniecībā izmantojamas dabīgas, nekaitīgas vielas;	c) kūtsmēsli un citas lauksaimniecībā izmantojamas dabīgas, nekaitīgas vielas;
d) notekūdeņi, izņemot šķidros atkritumus;	d) notekūdeņi, izņemot šķidros atkritumus;
e) sprāgstvielas, kam beidzies derīguma termiņš;	e) sprāgstvielas, kam beidzies derīguma termiņš;
	ea) dzīvnieku līķi vai dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1774/2002, neskarot pašreizējās direktīvas piemērošanu attiecībā uz tādu atkritumu apstrādi, kas satur dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, un dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti, kas nav derīgi lietošanai kā produkti, jo ir kaitīgi veselībai, un tādēļ uzskatāmi par atkritumiem;
f) neizņemta piesārņota augsne.	f) neizņemta piesārņota augsne.
2. Šī direktīva neattiecas uz dzīvnieku līķiem un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem, kas paredzēti izmantošanai saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1774/2002, neierobežojot šīs direktīvas piemērošanu tādu bioloģisko atkritumu apstrādei, kuros ir dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti.
	2.a Lai veicinātu īpašu materiālu pārstrādi, Komisija iesniedz priekšlikumu par to ne vēlāk kā divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
3. Šī direktīva neattiecas uz kūtsmēsliem, salmiem un citām dabīgām, nekaitīgām vielām, kas rodas lauksaimnieciskās ražošanas gaitā un ko izmanto lauksaimniecībā vai enerģijas ražošanā no biomasas, izmantojot procesus vai metodes, kuras nekaitē videi un neapdraud cilvēku veselību.	3. Šī direktīva neattiecas uz kūtsmēsliem, salmiem un citām dabīgām, nekaitīgām vielām, kas rodas lauksaimnieciskās ražošanas gaitā un ko izmanto lauksaimniecībā vai enerģijas ražošanā no biomasas, izmantojot procesus vai metodes, kuras nekaitē videi un neapdraud cilvēku veselību. Šī direktīva attiecas uz notekūdeņu dūņām, ja vien tās netiek izmantotas lauksaimniecībā saskaņā ar Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvu 86/278/EEC par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas1.
4. Šā panta 2. punktā minētie „dzīvnieku līķi” ir miruši dzīvnieki, kas nav nokauti kautuvē, tostarp dzīvnieki, kas nokauti, lai apkarotu epizootisku slimību lauksaimniecības prakses kontekstā.	4. Šā panta 1. punkta ea) apakšpunktā minētie „dzīvnieku līķi” ir miruši dzīvnieki, kas nav nokauti kautuvē, tostarp dzīvnieki, kas nokauti, lai apkarotu epizootisku slimību lauksaimniecības prakses kontekstā.
	1 OV L 181, 4.7.1986., 6. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 807/2003 (OV L 122, 16.5.2003., 36. lpp.).
Pamatojums
Katru gadu būvuzņēmēji ES pārvieto ne mazāk kā 1000 miljonu tonnu izrakto materiālu. Ja kādu materiālu izmanto atkārtoti tajā pašā vietā, valsts pārvalde parasti to neuzskata par atkritumiem, bet tā ir neoficiāla spēkā esošo tiesību aktu interpretācija, un to ne vienmēr atbalsta Tiesa.
Bet, ja šo pašu materiālu gatavojas izmantot tieši tajā pašā nolūkā kādā citā vietā un to pārvieto, tad tas atbilstoši Kopienā noteiktajām definīcijām vienmēr tiek uzskatīts par atkritumiem. Attiecīgajam uzņēmumam tas nozīmē papildu izdevumus un administratīvo slogu, kas savukārt atsaucas uz celtniecības izmaksām.
Tādēļ būtu lietderīgi no šīs direktīvas darbības jomas izslēgt dabiskus materiālus, kas nav piesārņoti un kurus var izmantot to dabiskajā veidā vai nu tajā pašā, vai citā vietā.
No šīs direktīvas darbības jomas vajadzētu izslēgt arī dzīvnieku līķus un dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus. Turklāt tiek paskaidrots, ka uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem jāattiecas regulai par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un ka tiem nevajadzētu būt „paredzētiem lietošanai” saskaņā ar šo regulu.
Dūņu pārstrāde lauksaimnieciskai izmantošanai, veicot atbilstošu apstrādi, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, jo uz to jau attiecas Padomes Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību. Minētā direktīva aptver dūņu apstrādi tādā veidā, lai nepieļautu nekāda veida iespējamo kaitīgo ietekmi uz augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Nevajadzētu pieļaut abu direktīvu pārklāšanos.
Ilgtermiņa mērķis izveidot „pārstrādājošu sabiedrību”, ko piedāvā Komisija Tematiskajā stratēģijā atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei, kopumā tiek atbalstīts. Tomēr ne direktīva, ne Tematiskā stratēģija neietver nekādus konkrētus pasākumus pārstrādes veicināšanai. Tādēļ šajā direktīvā ir nepieciešams precizēt, ka divu gadu laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisija sniegs priekšlikumu, kura mērķis būs veicināt īpašu materiālu pārstrādi, t.i., horizontālu direktīvu attiecība uz pārstrādi vai vairākas direktīvas par īpašiem atkritumu veidiem.
Grozījums Nr. 16 3. panta a) apakšpunkts
a) „atkritumi” ir jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties;	a) „atkritumi” ir jebkura viela vai priekšmets, no kā īpašnieks atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties;
	Visas atkritumu kategorijas ir uzskaitītas Eiropas Atkritumu katalogā (EAK) saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK1.
	1 OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2001/573/EK (OV L 203, 28.7.2001., 18. lpp.).
Pamatojums
Skaidrības dēļ ir pareizi atsaukties uz Eiropas Atkritumu katalogu.
Grozījums Nr. 17 3. panta d) apakšpunkts
d) „apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas;	d) „apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, apstrāde, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas;
Pamatojums
Apstrāde ir daļa no atkritumu apsaimniekošanas procesa, un tā var būt ar atkritumu reģenerāciju un apglabāšanu nesaistīta darbība.
Grozījums Nr. 18 3. panta ea) apakšpunkts (jauns)
	ea) „dalīta savākšana" nozīmē tādu savākšanu, kad dažādu veidu atkritumi tiek nošķirti atkarībā no to materiāla un pārvadāti atsevišķi;
Pamatojums
Dalībvalstīm jānodrošina atkritumu dalītas savākšanas sistēmu ieviešana, lai sadzīves atkritumu savākšana atbilstu attiecīgās pārstrādes nozares kvalitātes standartiem.
Grozījums Nr. 19 3. panta eb) apakšpunkts (jauns)
	eb) „novēršana” ir jebkura darbība atkritumu rašanās vai to kaitīguma samazināšanai, ko veic, pirms produkti vai vielas ir kļuvuši par atkritumiem; novēršana attiecas arī uz kaitīguma samazināšanu, ierobežojot tādu vielu vai materiālu izmantošanu produktos, kuri ir bīstami, kā arī uz jebkuru darbību, ko īsteno, lai novērstu bīstamu vielu veidošanos, pārnešanu vai izplatīšanos atkritumu apsaimniekošanas laikā;
Grozījums Nr. 20 3. panta f) apakšpunkts
f) „atkārtota izmantošana” ir reģenerācijas darbības, kuru iznākumā produkti vai sastāvdaļas, kas kļuvušas par atkritumiem, tiek izmantotas tam pašam mērķim, kam tās sākotnēji paredzētas;	f) „atkārtota izmantošana” ir produktu vai to sastāvdaļu, gan atkritumu, gan pārējo daļu, izmantošana tādam pašam mērķim, kādam tie ir sākotnēji paredzēti, bez iepriekšējas apstrādes, izņemot tīrīšanu vai remontu;
Pamatojums
Komisijas definīcija nav apmierinoša, jo tā attiecas tikai uz to produktu atkārtotu izmantošanu, kuri jau ir kļuvuši par atkritumiem. Tomēr atkārtotu izmantošanu var veikt arī produktiem, kurus no patērētāja nosūta tieši atkārtotajam izmantotājam un kuri tādējādi nekad nav kļuvuši par atkritumiem.
Grozījums Nr. 21 3. panta g) apakšpunkts
g) „pārstrāde” ir atkritumu reģenerācija, iegūstot produktus, materiālus vai vielas izmantošanai sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Jēdziens neietver enerģijas reģenerāciju;	g) „pārstrāde” ir materiālu vai vielu atkārtota apstrāde, iegūstot atkritumus ražošanas procesā tā, ka tie rada vai tiek iekļauti jaunos produktos, materiālos vai vielās izmantošanai sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Jēdziens ietver organisku vielu atkārtotu apstrādi, bet neietver, cita starpā, enerģijas reģenerāciju, pārveidi, lai izmantotu par degvielu, procesus, kuri ietver sadedzi vai izmantošanu par enerģijas, tostarp ķīmiskās enerģijas, avotu vai aizbēršanas darbības;
Grozījums Nr. 22 3. panta ga) apakšpunkts (jauns)
	ga) „reģenerācija” ir galīgā atkritumu apstrādes darbība, kura atbilst šādiem kritērijiem:
	1) tās rezultātā atkritumi aizstāj citus resursus, kurus izmantotu attiecīgās funkcijas īstenošanai;
	2) šādas aizstāšanas rezultātā atkritumi atbilst patiešām lietderīgam mērķim gan attiecīgā rūpnīcā, gan plašāk tautsaimniecībā;
	3) atbilst zināmiem efektivitātes kritērijiem, kuri ir noteikti saskaņā ar 5. panta 2. punktu;
	4) samazina vispārējo nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ar atkritumiem aizstājot citus resursus;
	5) nodrošina, ka piesārņotājus nepārnes uz produktu, un samazina bīstamo vielu veidošanos, pārnešanu vai izplatīšanos apstrādes laikā;
	6) par nozīmīgu prioritāti padara cilvēku veselību un vidi.
Grozījums Nr. 23 3. panta h) apakšpunkts
h) „minerālu atkritumeļļas” ir jebkādas ziežvielas vai rūpnieciskās eļļas, kas vairs nav piemērotas sākotnēji paredzētai izmantošanai, un jo īpaši izlietotas iekšdedzes dzinēju eļļas un pārnesumkārbu eļļas, minerālu ziežeļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskās eļļas;	h) „atkritumeļļas” ir jebkādas minerālas, sintētiskas vai bioloģiskas ziežvielas vai rūpnieciskās eļļas, kas vairs nav piemērotas sākotnēji paredzētai izmantošanai, un jo īpaši izlietotas iekšdedzes dzinēju eļļas un pārnesumkārbu eļļas, ziežeļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskās eļļas;
Pamatojums
Šai definīcijai principā jāaptver visas atkritumeļļas. Labāk ir izmantot plašu definīciju. Ziežeļļas un rūpnieciskās eļļas bieži ražo no sintētiskām izejvielām un atsevišķos gadījumos no izejvielām, kuras ir iegūtas no augu eļļām. Šī definīcija ietver visas ziežeļļas un rūpnieciskās eļļas.
Grozījums Nr. 24 3. panta i) apakšpunkts
i) „apstrāde” ir reģenerācija vai apglabāšana.	i) „apstrāde” ir reģenerācija vai apglabāšana un ietver tādas pagaidu apstrādes darbības kā pārfasēšana, apmaiņa, samaisīšana, sajaukšana vai glabāšana pirms reģenerācijas vai apglabāšanas;
Pamatojums
Ir vajadzīga plašāka un skaidrojošāka definīcija.
Grozījums Nr. 25 3. panta ia) apakšpunkts (jauns)
	ia) „apglabāšana” ir jebkura darbība, kura neatbilst reģenerācijas vai atkārtotas izmantošanas nosacījumiem, kā arī vismaz tās darbības, kuras ir iekļautas I pielikumā. Visās apglabāšanas darbībās par īpašu prioritāti jāpadara cilvēku veselības un vides aizsardzība.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka terminam „apglabāšana” ir svarīga loma šajā direktīvā, to arī ir jādefinē. Ir labāk visas definīcijas iekļaut 3. pantā, nevis tās sadalīt starp 3. un 5. pantu kā Komisijas priekšlikumā. Direktīvā par prioritāriem jāturpina uzskatīt veselības un vides apsvērumus.
Grozījums Nr. 26 3. panta ib) apakšpunkts (jauns)
	ib) „enerģijas reģenerācija” ir viegli uzliesmojošu atkritumu izmantošana par degvielu enerģijas ražošanai tiešas dedzināšanas procesā kopā ar vai bez citiem atkritumiem vai degvielas, bet izmantojot radīto siltumu; atkritumu sadedzināšana, izlietojot vairāk enerģijas nekā iegūstot, netiek uzskatīta par enerģijas reģenerāciju;
Pamatojums
Šīs direktīvas atbilstīgai īstenošanai 3. pantā jāiekļauj precīza „enerģijas reģenerācijas” definīcija. Saskaņā ar ierosināto definīciju reģenerācija ir jebkura darbība, kurā viegli uzliesmojoši atkritumi tiek izmantoti kā degviela enerģijas reģenerācijai. Lai nodalītu reģenerāciju no apglabāšanas, šajā priekšlikumā minēts, ka attiecīgo procesu var uzskatīt par enerģijas reģenerāciju tikai tad, ja procesa efektivitāte parāda, ka no atkritumiem tiek reģenerēta enerģija.
Grozījums Nr. 27 3. panta ic) apakšpunkts (jauns)
	ic) „uzpircējs” ir jebkura persona, kura pilda principāla pienākumus, pērkot un pēc tam pārdodot atkritumus, tostarp uzpircēji, kuriem atkritumi fiziski nepieder;
Pamatojums
25. pantā ir iekļauta norāde uz uzpircējiem. Definīcija ir ņemta no regulas par atkritumu pārvadājumiem.
Grozījums Nr. 28 3. panta id) apakšpunkts (jauns)
	id) „starpnieks” ir jebkura persona, kura citu vārdā organizē atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, tostarp starpnieki, kuriem atkritumi fiziski nepieder;
Pamatojums
25. pantā ir iekļauta norāde uz uzpircējiem. Definīcija ir ņemta no regulas par atkritumu pārvadājumiem.
Grozījums Nr. 29 3. panta ie) apakšpunkts (jauns)
	ie) „aģents” ir jebkura perona, kas pārstāv kādu citu personu, pērkot vai pārdodot atkritumus;
Pamatojums
Šādi tiek saglabāts termins, ar kuru apzīmē personu, kas vienojas citas personas vārda, un tas ne vienmēr nozīmē, ka produkts ir šīs personas īpašums.

Grozījums Nr. 30

3. panta if) apakšpunkts (jauns)

	if) „bioloģiskie atkritumi” ir reģenerācijai paredzēti dzīvnieku vai augu izcelsmes atkritumi, kurus var sadalīt mikroorganismi, augsnē mītoši organismi vai enzīmi; augsnes materiāli, kuru sastāvā nav ievērojams daudzums bioloģisko atkritumu un augu pārpalikumu no lauksaimnieciskas ražošanas saskaņā ar 2. panta 3. punktu, nav bioloģiskie atkritumi;

Grozījums Nr. 31

3. panta ig) apakšpunkts (jauns)

	ig) „labākās pieejamās metodes” ir labākās pieejamās metodes atbilstīgi Direktīvas 96/61/EK 2. panta 11. punktam;

Pamatojums

Lai precizētu Atkritumu pamatdirektīvas definīcijas, reģenerācijas darbību vides standarti (labākās pieejamās metodes, šķirošanas prasības) un iegūto vielu kvalitātes standarti ir jāiekļauj plašākā mērogā.

Grozījums Nr. 32

3. panta ih) apakšpunkts (jauns)

	ih) „labākās pieejamās atkritumu apsaimniekošanas metodes” ir pasākumu un to darbības metožu attīstības visefektīvākais un visprogresīvākais posms, kas norāda uz attiecīgo metožu praktisko atbilstību, lai atkritumu apsaimniekošanas laikā izvairītos no draudiem cilvēku veselībai un kaitējuma videi; Direktīvas 96/61/EK 2. panta 11. punktu un IV pielikumu piemēro atbilstīgi;

Pamatojums

Lai precizētu Atkritumu pamatdirektīvas definīcijas, reģenerācijas darbību vides standarti (labākās pieejamās metodes, šķirošanas prasības) un iegūto vielu kvalitātes standarti ir jāiekļauj plašākā mērogā.

Grozījums Nr. 33 3. panta ii) apakšpunkts (jauns)
	ii) „attīrīšana” ir jebkurš process, kura mērķis ir likvidēt piesārņojumu vielās un materiālos, lai varētu turpināt izmantot sākotnējās vielas vai materiālus;
Pamatojums
Ir saprotams, ka jautājumus par attīrīšanas procesiem nevajadzētu saistīt ar diskusiju par atkritumiem. Žakete ar tauku pleķi netiks klasificēta kā atkritums. Parasti to iztīra, lai turpinātu lietot kā žaketi.
Ķīmiskajā rūpniecībā attīrīšanas procesa mērķis ir likvidēt piesārņojumu vielās, lai tās varētu izmantot kā līdzvērtīgas jaunām vielām.
Ķīmijas nozarē tiek izmantoti daudzi dažādi rafinēšanas/attīrīšanas procesi, piemēram:
· destilācija (piemēram, šķīdinātāju),
· šķidrumu filtrācija,
· katalizatoru/aktivēto ogļu reģenerācija,
· mazgāšanas procesi.
Ja viela tiek apstrādāta tikai mazgāšanas procesā, kā iepriekš minētajos piemēros, un šo vielu izmanto atkārtoti kā jaunu produktu, uz šādu procesu nav jāattiecina tiesību akti un regulas par atkritumiem.
Grozījums Nr. 34 3. panta ij) apakšpunkts (jauns)
	ij) „reģenerācija” ir jebkurš process, kurā pamateļļas var iegūt, attīrot atkritumeļļas, jo īpaši likvidējot sārņus, oksidēšanās produktus un piedevas, kas ir šādu eļļu sastāvā.
Pamatojums
Atkritumeļļu direktīvas atcelšana nozīmē to, ka reģenerācija vairs nav definēta ES tiesību aktos. Ja atkritumu direktīvā tiek saglabāta reģenerācijas pašreizējā prioritārais statuss, ir nepieciešama reģenerācijas definīcija, lai novērstu šī termina atšķirīgu interpretāciju.

Grozījums Nr. 35

3.a pants (jauns)

	3.a pants
	Ražotāja atbildība
	1. Nolūkā paaugstināt ražotāja atbildību dalībvalstis un Kopiena veic pasākumus, lai no ražotājiem vai ievedējiem prasītu atbildību par atkritumiem, kuri ir radušies no attiecīga produkta laišanas tirgū. Cita starpā to var veikt šādi:
	– ieviešot pienākumus ražotājiem/ievedējiem pieņemt attiecīgos atkritumus atpakaļ;
	– ieviešot pienākumu sniegt publiski pieejamu informāciju par to, cik lielā mērā attiecīgais produkts ir pārstrādājams;
	– prasot ražotājiem izmantot tādus materiālus un produktu dizainu, kuri palīdzētu izvairīties no atkritumu rašanās vai to samazinātu, kā arī radītos atkritumus padarītu mazāk kaitīgus;
	– izveidojot iekārtas, lai produktus varētu labot un otrreizēji izmantot;
	– izveidojot iekārtas produktu dalītai savākšanai, pieņemšanai atpakaļ un utilizācijai atbildīgā veidā to dzīves cikla beigās.
	2. Dalībvalstis ziņo Komisijai par 1. punkta īstenošanu. Ņemot vērā dalībvalstu pieredzi, Komisija izvērtē, cik lietderīgi ir ieviest ES līmenī paplašinātas ražotāja atbildības shēmas saistībā ar noteiktām atkritumu plūsmām.

Grozījums Nr. 36 4. pants
Saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izveido atkritumu sarakstu.	Šo direktīvu papildina ar atkritumu sarakstu, ko izveido ar Komisijas Lēmumu 2000/532/EK1 un kas ir tieši piemērojams visās dalībvalstīs. Komisija šo sarastu var grozīt saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru.
Sarakstā iekļauj atkritumus, kas jāuzskata par bīstamiem atbilstīgi 12. līdz 15. pantam, ņemot vērā atkritumu izcelsmi un sastāvu, un vajadzības gadījumā koncentrācijas robežvērtības.	Sarakstu datu vākšanas nolūkā papildina un groza Komisija, un tajā iekļauj arī atkritumus, kas jāuzskata par bīstamiem atbilstīgi 12. līdz 15. pantam, ņemot vērā atkritumu izcelsmi un sastāvu, un vajadzības gadījumā koncentrācijas robežvērtības.
	Komisija nodrošina, ka šis saraksts ir pietiekami viegli saprotams mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tas ir viegli pieejams.
	________ 1 OV L 226, 6.9.2000., 3. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2001/573/EK (OV L 203, 28.7.2001., 18. lpp.).
Pamatojums
Šis grozījums ir ierosināts lielākas skaidrības labad. Praksē tas ir garš saraksts, kas sastāv no ļoti tehniskiem vai ļoti neskaidriem aprakstiem, tāpēc maziem un vidējiem uzņēmumiem to ir grūti izmantot. Tādēļ tas ir jāpadara lietotājam saprotamāks.
Eiropas Atkritumu katalogs dalībvalstīs tiek nepilnīgi un neatbilstīgi pārņemts. Lai to pārņemtu atbilstīgi visā Eiropas Kopienā, tas jāiekļauj šajā direktīvā un jānosaka kā obligāts.
Grozījums Nr. 37 4.a pants (jauns)
	4.a pants
	Atkritumu rašanās novēršana
	Dalībvalstis saskaņā ar 1. pantu veic visus vajadzīgos pasākumus, lai līdzsvarotu kopējo atkritumu rašanos līdz 2010. gadam, salīdzinot ar kopējo atkritumu rašanos 2008. gadā.
	Līdzsvarošana nozīmē nepieļaut atkritumu rašanās pieaugumu attiecībā pret līdzsvarošanas posma sākumu.
	Pēc apspriešanās ar visām ieinteresētajām pusēm Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus pasākumiem, kuri paredzēti dalībvalstu atkritumu novēršanas darbību atbalstam, iekļaujot:
	a) līdz 2008. gadam tāda rādītāju saraksta izveidi, kas palīdzēs dalībvalstīm uzraudzīt un izvērtēt atkritumu novēršanas programmas un pasākumus, kā arī ziņot par tiem;
	b) līdz 2010. gadam produktu ekoloģiskās koncepcijas politikas izstrādi gan attiecībā uz atkritumu radīšanu, gan bīstamo vielu klātbūtni atkritumos nolūkā sekmēt tehnoloģijas, kuru mērķis ir ilglietojami, otrreiz izmantojami un pārstrādājami produkti;
	c) līdz 2010. gadam atkritumu apjoma samazināšanas turpmāko kvalitatīvo un kvantitatīvo mērķu noteikšanu 2020. gadam, balstoties uz labāko pieejamo praksi;
	d) līdz 2010. gadam rīcības plāna izstrādi turpmākiem atbalsta pasākumiem Eiropas līmenī, jo īpaši cenšoties mainīt pašreizējos patēriņa paradumus.
Grozījums Nr. 38 5. pants
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar visiem atkritumiem tiek veiktas tādas darbības, kuru rezultātā tie kalpo derīgam mērķim, ražotnē vai plašākā tautsaimniecības sektorā aizstājot citus resursus, kas tiktu izmantoti šādam mērķim, vai tiktu sagatavoti šādai izmantošanai, še turpmāk — „reģenerācijas darbības”.	1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 1. panta noteikumiem, lai nodrošinātu, ka gadījumos, kad tas praktiski ir iespējams, ar visiem atkritumiem tiek veiktas reģenerācijas darbības. Tajās ietilpst vismaz II pielikumā minētās darbības, ja tās atbilst 3. pantā iekļautajai reģenerācijas definīcijai.
	Lai novērstu šaubas, šīs darbības iekļauj II pielikumā arī tad, ja saražo materiālu, ar kuru vēlāk veic apglabāšanas darbības, ja šo darbību sākotnējais mērķis ir II pielikumā iekļautā reģenerācijas darbība.
	Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, II pielikumā izklāstīto darbību sarakstu var papildināt ar citām reģenerācijas darbībām.
2. Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt īstenošanas pasākumus, lai noteiktu efektivitātes kritērijus, uz kuriem pamatojoties, II pielikumā minētās darbības var uzskatīt par tādām, kam bijis lietderīgs rezultāts, kā minēts 1. punktā.	2. Komisija saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru līdz ...* ierosina likumdošanas priekšlikumu nolūkā pieņemt īstenošanas pasākumus, lai noteiktu vides un efektivitātes kritērijus, uz kuriem pamatojoties, II pielikumā minētās gala darbības var uzskatīt par tādām, kā rezultātā ir veikta reģenerācijas darbība.
	2.a Pirms grozīt II pielikumu un pieņemt īstenošanas pasākumus atbilstīgi 2. punktam Komisija apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgajām rūpniecības, vides, darbinieku un patērētāju asociācijām.
	2.b Dalībvalstis īsteno pasākumus, lai veicinātu produktu atkārtotu izmantošanu, jo īpaši veidojot un atbalstot oficiāli reģistrētus atkārtotas izmantošanas un remonta tīklus un pēc vajadzības ieviešot atbilstīgus procesus un produktu standartus.
	Dalībvalstis var īstenot citus pasākumus, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu, piemēram, ekonomiskus instrumentus, pasūtījuma kritērijus, kvantitatīvus mērķus vai aizliegumus laist tirgū atsevišķus produktus.
	* Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Pirms tiek definētas darbības, kas uzskatāmas par reģenerācijas darbībām, ir jāapspriežas ar ieinteresētajām pusēm.
Ir vajadzīgi skaidri pasākumi, lai veicinātu atkārtotu izmantošanu.
Komisijai šajā jomā vajadzētu ieņemt aktīvu pozīciju, lai attiecīgo sarakstu varētu pielāgot tehnoloģiju attīstībai.
Grozījums Nr. 39 6. pants
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja reģenerācija atbilstīgi 5. panta 1. punktam nav iespējama, ar visiem atkritumiem veic apglabāšanas darbības.	1. Neierobežojot 1. panta otro punktu dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atkritumu rašanās novēršana, atkārtota izmantošana, pārstrāde vai cita veida reģenerācija netiek veikta, ar visiem atkritumiem veic drošas apglabāšanas darbības, kas atbilst 7. pantā noteiktajiem mērķiem.
Tām jāaizliedz atkritumu izmešana, izgāšana un nekontrolēta apglabāšana.	Tām jāaizliedz atkritumu izmešana, izgāšana un nekontrolēta apglabāšana.
2. Dalībvalstis par apglabāšanas darbībām uzskata vismaz I pielikumā minētās darbības, pat ja darbības sekundārais iznākums ir vielu vai enerģijas reģenerācija.	2. Apglabāšanas darbībās ietilpst I pielikumā minētās darbības.
	Dalībvalstis par apglabāšanas darbībām uzskata sadedzināšanas darbības, kuru laikā atkritumi galvenokārt netiek izmantoti kā degviela vai citā veidā, lai ražotu enerģiju.
	Dalībvalstis var piemērot un atsaukties uz tuvuma un pastāvības principiem attiecībā uz jebkuriem atkritumiem, kas paredzēti apglabāšanai vai sadedzināšanai, vai līdzsadedzināšanai.
	Apglabāšanas darbības, kas klasificētas kā D11 (sadedzināšana jūrā) un D7 (izgāšana jūrā/okeānā, ieskaitot novietošanu uz gultnes), ir aizliegtas.
3. Ja darbības rezultāti liecina, ka 1. panta nolūkā darbībai ir ļoti zems potenciāls, Komisija, neraugoties uz to, ka notiek resursu aizstāšana, saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt īstenošanas pasākumus, pievienojot šo konkrēto darbību I pielikumā iekļautajam sarakstam.	3. Ja darbības rezultāti liecina, ka, neraugoties uz to, ka notiek resursu aizstāšana, 1. panta nolūkā aizstāšana ir ļoti ierobežota, Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru var iesniegt likumdošanas priekšlikumu, pievienojot šo konkrēto darbību I pielikumā iekļautajam sarakstam.
	Pirms grozīt II pielikumu Komisija apspriežas ar dalībvalstīm un attiecīgajām rūpniecības, vides, darbinieku un patērētāju asociācijām.
Pamatojums
Grozījumā tiek precīzāk noteikti apglabāšanas noteikumi un skaidrāk izklāstītas dalībvalstu saistības. Šo atkritumu veidu visbiežāk var nelikumīgi izgāzt vai izvest.
Šī panta 2. punktā svītrotais formulējums ir lieks un neskaidrs. Visā priekšlikumā ir paredzēts nošķirt R1 un D10 darbības, ņemot vērā efektivitātes slieksni, nevis nosakot darbības primāro vai sekundāro mērķi. Atkritumu poligons, kurā enerģiju reģenerē no atkritumu radītā metāna, ir un paliek apglabāšanas vieta, neatkarīgi no tā, vai tekstā ir iekļauti šādi vārdi: „tas neietilpst reģenerācijas definīcijā”.
Šī panta 3. punkta grozījums ir sagatavots, lai sniegtu lielāku skaidrību un samazinātu komitoloģijas procedūras darbības jomu.
Tuvuma un pastāvības principi jāpiemēro jebkura veida sadedzināšanai, līdzsadedzināšanai un apglabāšanai.
Ir skaidri jānosaka, ka sadedzināšana jūrā (D11) un atkritumu izgāšana jūrās/okeānos, ieskaitot novietošanu uz gultnes, ir aizliegta.
Pirms tiek definētas darbības, kas uzskatāmas par apglabāšanas darbībām, ir jāapspriežas ar ieinteresētajām pusēm.
Grozījums Nr. 40 7. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu veic šādi:	Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumu apsaimniekošanu no savākšanas līdz reģenerācijai vai apglabāšanai veic ar tādu procesu un metožu palīdzības, kuras garantē augsta līmeņa drošību:
a) neapdraudot cilvēku veselību;	a) cilvēku veselībai;
b) neizmantojot metodes vai darbības, kas varētu kaitēt videi;	b) videi;
c) neapdraudot ūdeni, gaisu, augsni, kā arī augus un dzīvniekus;	c) ūdenim, gaisam, augsnei, kā arī augiem,
d) neradot neērtības trokšņa vai smakas dēļ;	un nerada neērtības trokšņa vai smakas dēļ vai arī nelabvēlīgu ietekmi uz lauku vidi un īpašas nozīmes teritorijām.
e) neradot nelabvēlīgu ietekmi uz lauku vidi un īpašas nozīmes teritorijām.
Pamatojums
Precīzi runājot, „neapdraudot" nozīmē veikt atkritumu apsaimniekošanu bez jebkāda riska, taču tas nav iespējams. Līdzšinējā Kopienas tiesu praksē ir šāds gadījums: lietā Komisija/Īrija (2005) Tiesa nolēma, ka saskaņā ar spēkā esošās direktīvas 4. pantu „Komisijai un dalībvalstīm piesārņojuma vai kaitīgu vielu avots ir jānovērš, jāsamazina un iespēju robežās jālikvidē jau sākumā, pieņemot tādus pasākumus, ar kuriem var novērst atklātos riskus”. Šis ir daudz precīzāks formulējums, nekā šajā priekšlikumā iekļautais Komisijas teksts.

Grozījums Nr. 41

7. panta 1.a punkts (jauns)

	Jebkuru atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas prasību pamatā, ko noteikušas dalībvalstis vispārēji saistošu normu veidā, ir labākās pieejamās atkritumu apsaimniekošanas metodes.
	Ja tas ir vajadzīgs cilvēku veselības un vides aizsardzībai, Komisija iesniedz atsevišķu direktīvu priekšlikumus, ar kuriem attiecībā uz atkritumiem vai reģenerācijas darbībām, kam ir īpaša ekoloģiska vai ekonomiska nozīme kvantitatīvā izteiksmē, tiek noteiktas prasības attiecībā uz reģenerāciju, vielām vai priekšmetiem, kuri rodas reģenerācijas darbību rezultātā, un uz šo vielu un priekšmetu tālāku izmantošanu. Šo prasību pamatā ir labākās pieejamās atkritumu apsaimniekošanas metodes. Šajās direktīvās arī var detalizēti noteikt, kad reģenerēti atkritumi zaudē atkritumu statusu.

Pamatojums

Reģenerācijas darbību vides standarti (labākās pieejamās metodes, šķirošanas prasības) un iegūto vielu kvalitātes standarti ir jāieļauj plašākā mērogā.

Grozījums Nr. 42 7.a pants (jauns)
	7.a pants Atkritumu atšķaidīšana Ir aizliegts jaukt atkritumus ar vienu vai vairākiem citiem materiāliem, lai pazeminātu vienas vai vairāku sastāvdaļu, kas ir šo atkritumu sastāvā, koncentrāciju, lai:
	- izmantotu apglabāšanas metodi attiecībā uz atšķaidītiem atkritumiem, ko nav atļauts darīt ar neatšķaidītiem atkritumiem;
	- reģenerētu atšķaidītus atkritumus gadījumā, kad neatšķaidītus atkritumus ir jāapglabā;
	- atkārtoti izmantotu atšķaidītus atkritumus vai pārveidotu tos otrreizējā produktā, ja neatšķaidīti atkritumi nav piemēroti šādam mērķim.
Pamatojums
Gan Poligonu direktīva, gan Atkritumu pārvadājumu regula aizliedz „atkritumu atšķaidīšanu”. Jaunā Atkritumu pārvadājumu regula ir ideāla shēma, lai sniegtu tik ļoti nepieciešamo skaidrību un izvairītos no pārpratumiem.
Grozījums Nr. 43 8. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka ikviens atkritumu īpašnieks pats veic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, vai uztic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu uzņēmumam, kas veic atkritumu apstrādi, vai arī privātam vai valsts atkritumu savācējam.	Saskaņā ar principu „maksā piesārņotājs” dalībvalstis nodrošina, ka ikviens atkritumu īpašnieks pats veic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, vai uztic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu uzņēmumam, kas veic atkritumu apstrādi, vai arī privātam vai valsts atkritumu savācējam.
Pamatojums
Koncepcija „maksā piesārņotājs” ir jāiekļauj šajā tekstā, jo tai ir noteicošā loma atkritumu apsaimniekošanā.
Grozījums Nr. 44 9. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka ar atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu saistītās izmaksas attiecīgā gadījumā tiek sadalītas starp pašreizējo īpašnieku, iepriekšējiem īpašniekiem un radītāju.	Saskaņā ar principu „maksā piesārņotājs ” atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir jāsedz: - savākto vai savācēja vai uzņēmuma apsaimniekoto atkritumu īpašniekam un/vai - iepriekšējiem īpašniekiem, un/vai - tā produkta ražotājam, no kura radušies atkritumi.
Pamatojums
Pašreizējā direktīva ir skaidrāka attiecībā uz izmaksām, un šī grozījuma pamatā ir tās 15. pants. Tā mērķis ir:
- no jauna ieviest principu „maksā piesārņotājs”;
- nodrošināt, lai dalībvalstis nevis sadala „izmaksas”, bet tās „sedz”;
- nodrošināt, lai izmaksas sedz atkritumu radītājs un lai atbildība par tām sniegtos līdz produkta ražotājam, nevis attiektos tikai uz atkritumu radītāju;
- nodrošināt, lai izmaksas sedz ne vien reģenerāciju un apglabāšanu, bet arī atkritumu apsaimniekošanas kopējās izmaksas (piemēram, savākšanas izmaksas).
Grozījums Nr. 45 11. pants
1. Lai noteiktu, vai ir lietderīgi pieņemt, ka konkrēti atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem, tie ir atkārtoti izmantoti, pārstrādāti vai reģenerēti, un pārklasificēt šādus atkritumus par otrreizēji izmantojamiem produktiem, materiāliem vai vielām, Komisija izvērtē, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:	1. Dalībvalstis var prasīt Komisijai noteikt, vai izņēmuma gadījumā attiecīgie atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem, pamatojoties uz to, ka:
	a) tie saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem ir atkārtoti izmantoti, pārstrādāti vai reģenerēti, un tādējādi tie ir jāklasificē par otrreizēji izmantojamiem produktiem, materiāliem vai vielām;
a) pārklasificēšana neizraisīs vispārēju negatīvu ietekmi uz vidi;	a) šāda pārklasificēšana neizraisīs vispārēju nelabvēlīgu ietekmi uz vidi vai veselību;
b) pastāv šādu otrreizēji izmantojamu produktu, materiālu vai vielu tirgus.	b) pastāv vai varētu pastāvēt šādu otrreizēji izmantojamu produktu, materiālu vai vielu tirgus.
2. Pamatojoties uz izvērtējumu atbilstīgi 1. punktam, Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz konkrēto atkritumu produktu, materiālu vai vielu kategoriju, norādot vides un kvalitātes kritērijus, kas jāizpilda, lai atkritumus varētu uzskatīt par otrreizēji izmantojamiem produktiem, materiāliem vai vielām.	2. Līdz ...* Komisija vajadzības gadījumā, pamatojoties uz izvērtējumu atbilstīgi 1. punktam, izvirza likumdošanas priekšlikumu, norādot vides un kvalitātes kritērijus, kas jāizpilda, lai atkritumu īpašus produktus, materiālus vai vielu kategorijas varētu uzskatīt par otrreizēji izmantojamiem produktiem, materiāliem vai vielām.
3. Saskaņā ar 2. punktu noteiktie kritēriji ir tādi, kas nodrošina, ka iegūtais otrreizēji izmantojamais produkts, materiāls vai viela atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai to laistu tirgū.	3. Saskaņā ar 2. punktu noteiktie kritēriji ir tādi, kas nodrošina, ka iegūtais otrreizēji izmantojamais produkts, materiāls vai viela atbilst vajadzīgajiem nosacījumiem, lai to laistu tirgū.
Nosakot kritērijus, ņem vērā visus apdraudējumus, ko rada otrreizēji izmantojama materiāla vai vielas videi kaitīga izmantošana vai pārvadāšana, un tos nosaka tādā līmenī, kas nodrošina augstā līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzību.	Nosakot kritērijus, ņem vērā visus apdraudējumus, ko rada otrreizēji izmantojama materiāla vai vielas videi kaitīga izmantošana vai pārvadāšana, un tos nosaka tādā līmenī, kas nodrošina augstā līmeņa cilvēka veselības un vides aizsardzību.
	3.a Līdz ...** Komisija vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus ar mērķi noteikt, vai turpmāk minētās atkritumu plūsmas ietilpst šā panta noteikumos, un tādā gadījumā paredzēt, kādi nosacījumi tiem jāpiemēro:
	– komposts;
	– granulāti;
	– papīrs;
	– stikls;
	– metāls;
	– nolietotas riepas;
	– lietots apģērbs.
	* Divus gadus pēc šās direktīvas stāšanās spēkā. ** Piecus gadus pēc šās direktīvas stāšanās spēkā.
Grozījums Nr. 46 12. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Bīstamos atkritumu nevar pārklasificēt par nebīstamiem atkritumiem, atšķaidot vai sajaucot atkritumus ar mērķi piesārņotājvielu sākotnējo koncentrāciju samazināt līdz līmenim, kas ir zemāks par bīstamo atkritumu definēšanai noteikto robežvērtību.
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir padarīt bīstamo atkritumu apstrādi drošāku.
Grozījums Nr. 47 12. panta 2. punkts
Bīstamos sadzīves atkritumus neuzskata par bīstamiem atkritumiem, līdz kamēr tos savāc uzņēmums, kas veic atkritumu apstrādi, vai privāts vai valsts atkritumu savācējs.	2. Bīstamos sadzīves atkritumus neuzskata par bīstamiem atkritumiem, līdz kamēr tos savāc uzņēmums, kas veic atsevišķi savāktu bīstamo atkritumu apstrādi, vai privāts vai valsts bīstamo atkritumu savācējs.
Pamatojums
Ar 12. pantu prasības, ko piemēro bīstamajiem atkritumiem, nepiemēro attiecībā uz bīstamiem mājsaimniecības atkritumiem, līdz tos savāc apstrādei. Tas varētu uzlikt automātisku pienākumu jebkuru savākšanas procesu veikt saskaņā ar prasībām, kas noteiktas bīstamo atkritumu savākšanai, jo vienmēr pastāv iespēja, ka neliela bīstamo atkritumu daļa var iekļūt sadzīves atkritumu plūsmā vai atsevišķi savāktajā izlietotā iepakojuma vākumā. 12. pantā ir jāprecizē, ka mājsaimniecības atkritumus uzskata par bīstamiem no brīža, kad tie apstrādei tiek atsevišķi savākti kā bīstamie atkritumi.
Grozījums Nr. 48 13. panta 1. punkts
Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru izveido bīstamo atkritumu sarakstu, še turpmāk — „saraksts”.	Šo direktīvu papildina ar atkritumu sarakstu, ko izveidoja ar Lēmumu 2000/532/EK. Komisija šo sarakstu var grozīt saskaņā ar 36. panta 2. punktā noteikto procedūru.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir saskaņot tekstu ar 4. grozījumu.
Grozījums Nr. 49 13. panta 2. punkts
Sarakstā ņem vērā atkritumu izcelsmi un sastāvu, un, vajadzības gadījumā, koncentrācijas robežvērtības.	Sarakstā ņem vērā atkritumu sastāvu, un, vajadzības gadījumā, koncentrācijas robežvērtības un atkritumu izcelsmi.
Pamatojums
Izcelsme nav noteicošais faktors, lai atkritumus atzītu par bīstamiem. Noteicošais faktors ir vienīgi atkritumu sastāvs. Ir iespējams, ka dažkārt pastāv izcelsmes un sastāva savstarpēja saistība, taču kopumā izcelsme nav noteicošais faktors, lai atkritumus atzītu par bīstamiem.
Grozījums Nr. 50 14. panta 1. punkts
1. Dalībvalsts var uzskatīt atkritumus par bīstamiem arī tad, ja tie nav iekļauti 4. pantā minētajā atkritumu sarakstā, še turpmāk – „saraksts”, taču tiem piemīt viena vai vairākas no III pielikumā minētajām īpašībām. Dalībvalsts par visiem šādiem gadījumiem informē Komisiju 34. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju.	1. Ja dalībvalsts uzskata atkritumus par bīstamiem arī tad, ja tie nav iekļauti 4. pantā minētajā atkritumu sarakstā (še turpmāk — „saraksts”) un tiem piemīt viena vai vairākas no III pielikumā minētajām īpašībām, dalībvalsts par visiem šādiem gadījumiem nekavējoties informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju
Pamatojums
Saskaņā ar ES politiku par ķimikāliju un bīstamo produktu pārvaldības saskaņošanu lēmums par to, vai atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem vai nē, jāpaziņo Komisijai pirms dalībvalsts veic īpašus pasākumus.
Grozījums Nr. 51 15. pants
1. Ja dalībvalstij ir pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētiem atkritumiem, kuri iekļauti bīstamo atkritumu sarakstā, nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām īpašībām, tā šos atkritumus var uzskatīt par nebīstamiem atkritumiem. Dalībvalsts par visiem šādiem gadījumiem informē Komisiju 34. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā un sniedz Komisijai visus vajadzīgos pierādījumus.	1. Ja dalībvalstij ir pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētiem atkritumiem, kuri iekļauti bīstamo atkritumu sarakstā, nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām īpašībām, tā par visiem šādiem gadījumiem nekavējoties informē Komisiju un sniedz Komisijai visus vajadzīgos pierādījumus.
2. Komisija, ņemot vērā saņemtos paziņojumus, saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru pārskata sarakstu, lai lemtu par tā pielāgošanu.	2. Komisija, ņemot vērā saņemtos paziņojumus, saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru pārskata sarakstu, lai lemtu par tā pielāgošanu.
	2.a Dalībvalsts atkritumus var uzskatīt par nebīstamiem pēc tam, kad ir pieņemtas izmaiņas sarakstā.
Pamatojums
Komisijas priekšlikumā izklāstītie noteikumi ir nepieņemami un var izraisīt šīs direktīvas atšķirīgu piemērošanu, jo ar tiem dalībvalstis sarakstā minētos atkritumus var uzskatīt par nebīstamiem pirms paziņošanas Komisijai, un, kas ir ne mazāk svarīgi, pirms Komisijas apstiprinājuma saņemšanas.
Grozījums Nr. 52 15.a pants (jauns)
	15.a pants
	Bīstamo atkritumu izsekojamība un kontrole
	Saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem par bīstamajiem atkritumiem dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka bīstamo atkritumu savākšanu, ražošanu un pārvadāšanu, kā arī uzglabāšanu un apstrādi veic tādos apstākļos, kuri nodrošina vides un cilvēka veselības optimālu aizsardzību, kā arī uzņēmēju, ražošanas vietu un indivīdu drošību, tostarp vismaz veicot pasākumus, lai panāktu visu veidu bīstamo atkritumu izsekojamību un kontroli, sākot no ražošanas līdz pat gala izlietojumam, kā arī pienācīgu riska novērtējumu šo atkritumu apsaimniekošanas gaitā.
Grozījums Nr. 53 16. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, sajaucot bīstamos atkritumus ar citiem bīstamiem atkritumiem, kam piemīt atšķirīgas īpašības, vai ar citiem atkritumiem, vielām vai materiāliem, tiek izpildīti šādi nosacījumi: a) sajaukšanu veic uzņēmums, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 19. pantu; b) ir izpildīti 7. pantā paredzētie nosacījumi; c) atkritumu apsaimniekošanas ietekme uz vidi nepasliktinās; d) šāda darbība atbilst vislabākajām pieejamām metodēm.	1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai uzņēmumiem, kuri saistīti ar bīstamiem atkritumiem, prasītu nesajaukt dažādu kategoriju bīstamos atkritumus, kā arī nesajaukt bīstamos atkritumus ar nebīstamajiem atkritumiem.
Pamatojums
Bīstamie atkritumi vienmēr jātur atsevišķi no nebīstamiem atkritumiem.
Grozījums Nr. 54 16. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Dalībvalstis veicina bīstamo sastāvdaļu atdalīšanu no visām atkritumu plūsmām, pirms tās nonāk reģenerācijas ķēdē.
Grozījums Nr. 55 16. panta 2. punkts
2. Saskaņā ar tehniskā un ekonomiskā pamatojuma kritērijiem, kas jānosaka dalībvalstīm, ja bīstamie atkritumi ir sajaukti ar citiem bīstamiem atkritumiem, kam piemīt atšķirīgas īpašības, vai ar citiem atkritumiem, vielām vai materiāliem tādā veidā, kas ir pretrunā ar 1. punktu, vajadzības gadījumā jāveic to atdalīšana, lai izpildītu 7. pantā noteikto.	svītrots
Grozījums Nr. 56 18. pants
Neskarot 16. un 17. pantā paredzētos pienākumus saistībā ar rīkošanos ar bīstamajiem atkritumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minerālu atkritumeļļas savāc un apstrādā saskaņā ar 7. pantu.	Neskarot 16. un 17. pantā paredzētos pienākumus saistībā ar bīstamo atkritumu apsaimniekošanu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minerālu atkritumeļļas savāc atsevišķi no citiem atkritumiem, ja tas ir tehniski iespējams, un tad apstrādā atbilstīgi 1. panta otrajā daļā minētajai atkritumu hierarhijai, pamatojoties uz 7. panta noteikumiem; cik iespējams jāievēro Direktīvā 75/439/EEK reģenerācijai piešķirtā prioritāte.
Grozījums Nr. 57 19. pants
1. Dalībvalstis pieprasa, lai ikviens uzņēmums, kas nodomājis veikt apglabāšanu vai reģenerāciju, saņem atļauju no valsts kompetentās iestādes.	1. Dalībvalstis pieprasa, lai ikviens uzņēmums, kas nodomājis veikt apglabāšanu vai reģenerāciju vai nodomājis to veikt trešās personas vārdā, saņem atļauju no valsts kompetentās iestādes, garantējot 7. pantā minēto nosacījumu izpildi.
Šādā atļaujā norāda: a) to atkritumu veidus un daudzumus, ko var apstrādāt;	Šādā atļaujā norāda: a) to atkritumu veidus un daudzumus, ko var apstrādāt;
b) attiecībā uz katru darbību, kam izsniegta atļauja, tehniskās prasības, kuras attiecas uz attiecīgo darbības vietu; c) vajadzīgos drošības pasākumus;	b) attiecībā uz katru darbību, kam izsniegta atļauja, tehniskās prasības, kuras attiecas uz attiecīgo darbības vietu un atkritumu apstrādes iekārtām; c) vajadzīgos drošības pasākumus;
d) metodi, kas izmantojama katram darbības veidam.	d) metodi, kas izmantojama katram darbības veidam;
	da) ienākošo/ izejošo masu plūsmas uzskaiti.
Atļaujās var būt norādīti papildu nosacījumi un pienākumi.	Atļaujās var būt norādīti papildu nosacījumi un pienākumi, piemēram, prasības attiecībā uz apstrādes kvalitāti.
2. Atļaujas var piešķirt uz norādītu laikposmu, un tās var būt atjaunojamas.	2. Atļaujas var piešķirt uz norādītu laikposmu, un tās var būt atjaunojamas.
3. Ja valsts kompetentā iestāde uzskata, ka paredzētā apstrādes metode ir nepieņemama no vides aizsardzības viedokļa, tā atsakās izdot atļauju.	3. Ja valsts kompetentā iestāde uzskata, ka paredzētā apstrādes metode ir nepieņemama no vides aizsardzības un sabiedrības veselības viedokļa, tā atsakās izdot atļauju.
4. Attiecībā uz jebkuru atļauju, kas attiecas uz enerģijas reģenerāciju, jāparedz nosacījums, ka enerģijas reģenerācijai jābūt ar ļoti augstu energoefektivitāti.	4. Attiecībā uz jebkuru atļauju, kas attiecas uz atkritumu kā enerģijas avota izmantošanu, jāparedz nosacījums, ka enerģijas reģenerācijai jābūt ar ļoti augstu energoefektivitāti.
	Īpašu sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas ar augsta līmeņa energoefektivitāti nozīmē apvienotu siltuma un elektroenerģijas reģenerāciju un izmantošanu.
	Sadedzināšanas un līdzsadedzināšanas iekārtām energoefektivitāte ir lielāka vai vienāda ar: – 0,40 iekārtām, kas darbojas un kurām atļauja saskaņā ar atbilstīgiem Kopienas tiesību aktiem izdota pirms 2009. gada 1. janvāra, – 0,50 iekārtām, kurām atļauja izdota pēc 2008. gada 31. decembra un pirms 2013. gada 1. janvāra, - 0,60 iekārtām, kurām atļauja izdota pēc 2012. gada 31. decembra.
	Energoefektivitāte = (Ep –( Ef + Ei)) / (0,97 x (Ew + Ef)), Ep ir gadā saražotais siltumenerģijas vai elektroenerģijas daudzums. To aprēķina, elektroenerģijas daudzumu reizinot ar 2,6 un komerciāliem mērķiem saražotās siltumenerģijas daudzumu reizinot ar 1,1 (GJ/gadā). Ef ir ikgadējais enerģijas daudzums, ko sistēma saņem no degvielas, kuru izmanto enerģijas ražošanai (GJ/gadā). Ew ir enerģijas daudzums, ko satur apstrādāti atkritumi un ko aprēķina, izmantojot atkritumu zemāko neto siltumspēju (GJ/gadā). Ei ir importētais enerģijas daudzums gadā, izņemot Ew un Ef (GJ/gadā). 0,97 ir enerģijas zudumu rādītājs smago pelnu un radiācijas dēļ.
Pamatojums
Ja atkāpes no noteikuma par atļaujām var pieļaut vienīgi saskaņā ar 7. panta noteikumiem, ir dabiski, ka pašām atļaujām arī jābūt saskaņā ar 7. pantu.
Jāizvairās no jēdziena „enerģijas reģenerācija” lietošanas, jo tas varētu nozīmēt, ka augsta energoefektivitāte ir piemērojama vienīgi R 1 iekārtām. Taču uz augstu energoefektivitāti varētu pretendēt arī D 10 sadedzināšanas iekārtas.
Ienākošo/ izejošo masu plūsmas uzskaite ir jāievieš, lai nodrošinātu pārredzamību un varētu salīdzināt dažādu procesu efektivitāti, un lai noteiktu krāpnieciskas reģenerācijas (ļoti zemas efektivitātes) darbības.
Direktīvā par atkritumu sadedzināšanu prasīts, lai visas sadedzināšanas iekārtas reģenerētu enerģiju „cik vien iespējams lietderīgi”. Atkritumu sadedzināšanas IPPC vislabāko pieejamo metožu atsauces dokumenti (BREF) nosaka, ka saistībā ar sadzīves atkritumu sadedzināšanu tas nozīmē enerģijas reģenerēšanu, ražojot gan siltumu, gan elektrību. Enerģijas reģenerēšanas efektivitāte ir definēta līdzīgi, kā Komisija ierosinājusi II pielikumā, taču nosakot ilgāku īstenošanas laiku.
Grozījums Nr.58 19.a pants (jauns)
	19.a pants
	Prasības atļaujas saņemšanai
	Atbilstīgi Direktīvai 96/61/EK par visām bīstamo atkritumu apstrādes iekārtām ir jāsaņem atļauja.
	Neskarot Direktīvu 96/61/EK, pieteikumā atļaujas saņemšanai no kompetentajām iestādēm iekļauj to plānoto pasākumu aprakstu, kuri ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka attiecīgā iekārta ir izstrādāta, aprīkota un darbosies saskaņā ar apstrādājamo atkritumu kategorijām un apdraudējumu, kas ar tiem saistīts.
	Kompetento iestāžu piešķirtajā atļaujā norāda:
	– apstrādājamo bīstamo atkritumu daudzumus un kategorijas;
	– atkritumu apstrādes tehnisko raksturojumu, nodrošinot optimālu vides aizsardzību un augstu drošības līmeni.
	Ja nebīstamo atkritumu apstrādes iekārtu uzņēmums plāno mainīt darbību, apstrādājot arī bīstamos atkritumus, to uzskata par būtisku pārmaiņu Direktīvas 96/61/EK 2. panta 10. punkta b) apakšpunkta nozīmē un piemēro minētās direktīvas 12. panta 2. punktu.
Grozījums Nr. 59 20. pants
Šīs direktīvas 19. panta 1. punktu nepiemēro tajā gadījumā, ja uzņēmums jau saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK.	Šīs direktīvas 19. panta 1. punktu nepiemēro tajā gadījumā, ja uzņēmums jau saņēmis atļauju saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK ar noteikumu, ka atļaujā iekļauti visi 19. panta 1. punktā uzskaitītie elementi.
Pamatojums
Saskaņā ar 19. pantu IPPC atļaujas var apstiprināt vienīgi īpašo atļauju vietā, ja ir iekļauti visi 19. pantā minētie elementi, lai izvairītos no nepilnībām.
Grozījums Nr. 60 21. pants
Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt obligātos standarts atļaujām, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka atkritumus apstrādā videi draudzīgā veidā.	Komisija vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus atsevišķām direktīvām, kuras nosaka obligātos standartus atļaujām, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka atkritumus apstrādā saskaņā ar 7. pantā izklāstītajiem mērķiem.
	Pamatojoties uz valsts vajadzību novērtējumu un proporcionalitātes principu, kā arī ievērojot Līgumus, dalībvalstis var atļaujām noteikt augstākus standartus.
Pamatojums
Šis ir vēl viens piemērs, kad ar šo direktīvu jautājumus, attiecībā uz kuriem Komisijai jāiesniedz priekšlikums Parlamentam un Padomei, izskata komitoloģijas procedūrā. Šī ir pamatdirektīva. Ja tā ir jāpapildina ar īpašiem noteikumiem, lai iekļautu atsevišķas darbības, tad tas jādara ar atsevišķu direktīvu palīdzību. Atkritumu tematiskā stratēģija ierosina obligātos standartus piemērot atsevišķām reģenerācijas darbībām. Tādējādi šis ir tieši tas gadījums, kad pamatirektīva jāpapildina ar atsevišķu direktīvu, kā to pašlaik nosaka līdzšinējās Direktīvas 75/442/EK 2. panta 2. punkts.
Grozījums Nr. 61 21.a pants (jauns)
	21.a pants Papildu pasākumi
	Līdz... * Komisija sagatavo ziņojumu ar mērķi apsvērt pasākumus, kuri var dot ieguldījumu 1. pantā izklāstītā mērķa efektīvākai īstenošanai. Ziņojumu kopā ar attiecīgiem priekšlikumiem nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei sešu mēnešu laikā pēc tā pabeigšanas.
	Ziņojumā jo īpaši apsver:
	a) vai grozīt II pielikumu, lai:
	i) neiekļautu gadījumus, kad sarakstā uzskaitītās darbības nerada pietiekami lielu atkritumu apjomu, lai tas būtu lietderīgs un atbilstu 1. pantā izklāstītajam mērķim,
	ii) paredzētu gadījumus, kad jānosaka izmantoto atkritumu daudzums pretstatā reģenerācijas procesā patērēto atkritumu apjomam, lai nodrošinātu 1. pantā izklāstītā mērķa sasniegšanu,
	iii) noteiktu atšķirīgu energoefektivitātes līmeni vai līmeņus R 1 reģenerācijas darbībai,
	iv) visas norādes pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai;
	b) vai grozīt I pielikumu, lai:
	i) iekļautu visas darbības, kuras nav ietvertas II pielikumā,
	ii) visas norādes pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai; kā arī
	c) vai īpašu obligāto standartu noteikšana atsevišķām apglabāšanas vai reģenerācijas darbībām palīdzēs sasniegt 7. pantā izklāstītos mērķus.
	Prasība sagatavot šo ziņojumu netraucēs Komisiju vienlaicīgi izvirzīt priekšlikumus.
	___________ * Divus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Priekšlikums ietver vairākas norādes uz komitoloģijas procedūru, tādējādi vairākās nozīmīgās jomās grozījumus izdara bez pienācīgas pārskatīšanas. Ar šo grozījumu stāvokli labo, prasot Komisijai ziņot par vairākām nozīmīgām jomām, lai Komisija pēc tam varētu Parlamentam un Padomei iesniegt jaunus priekšlikumus apspriešanai. Komisijai jau ir jābūt padomā īpašiem priekšlikumiem jomās, kurās tā ir ierosinājusi komitoloģijas procedūras, un tāpēc tai ir jābūt gatavai ātri izvirzīt šos priekšlikumus. Tādējādi gan nedrīkst kavēt izmaiņas starplaikā, jo grozījums skaidri norāda, ka Komisija starplaikā var izvirzīt savus priekšlikumus.
Grozījums Nr. 62 25. panta 1. punkta otrā daļa
Šiem uzņēmumiem jāievēro konkrēti obligātie standarti.	Šiem uzņēmumiem jāievēro konkrētas reģistrācijas prasības.
Pamatojums
Nosakot obligātos standartus, katra dalībvalsts varēs brīvi noteikt papildu prasības. Saskaņotības labad tas nav vēlams. Nosakot reģistrācijas prasības, visās dalībvalstīs vienādas kvalitātes prasības tiks piemērotas 1. punktā minētajiem uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 63 25. panta 2. punkta 1.a daļa (jauna)
	Kad vien iespējams, birokrātijas samazināšanas nolūkā kompetento iestāžu uzskaites datus izmantos, lai iegūtu ar šo reģistrācijas procesu saistīto informāciju.
Pamatojums
Vienkāršām atbrīvojuma darbībām nepieciešamā reģistrācija pēc iespējas jāvienkāršo, lai samazinātu birokrātiskos/administratīvos slogu gan kompetentām iestādēm, gan uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 64 25. panta 3. punkts
3. Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem 1. punkta otrajā daļā minētos obligātos standartus.	3. Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto procedūru un pēc konsultācijām ar rūpniecības nozares pārstāvjiem pieņem 1. punkta otrajā daļā minētās reģistrācijas prasības.
Pamatojums
Grozījuma mērķis ir pielāgot tekstu jaunā „komitoloģijas” lēmuma noteikumiem un jo īpaši parastajā procedūrā aizstāt regulatīvo komiteju ar regulatīvo komiteju, kas veic izpēti, jo attiecīgie pasākumi ir vispārīgi pasākumi, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus tiesību aktu projektu elementus.
Šobrīd pastāv lielas atšķirības, kā dalībvalstis reģistrē 25. panta 1. punktā minētos uzņēmumus. Šīs atšķirības bieži vien tiek uzskatītas par šķērsli darbībai vairākās dalībvalstīs. Vēlamo saskaņotību nodrošinās skaidra, vienota reģistrācijas sistēma, kas izveidota, apspriežoties ar rūpniecības nozares pārstāvjiem un galvenokārt panākot dažādu reģistru savstarpēju atzīšanu.
Grozījums Nr. 65 25. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis nodrošina, lai atkritumu savākšanas un pārvadāšanas sistēma to teritorijā nodrošina, ka savāktie un pārvadātie atkritumi tiek nogādāti uz atbilstīgām apstrādes iekārtām, ievērojot 7. pantā minētos pienākumus.	4. Dalībvalstis nodrošina, ka sistēma atkritumu savākšanai, pārvadāšanai to teritorijā un atkritumu starptautisko pārvadājumu sistēma garantē, ka savāktie un pārvadātie atkritumi tiek nogādāti uz atbilstīgām apstrādes iekārtām, ievērojot 7. pantā minētos pienākumus.
	Uz visiem atkritumu pārvadājumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/20061 noteikumi.
	1 OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.
Pamatojums
Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tiek izpildīti 7. pantā minētie pienākumi ne tikai savācot un transportējot atkritumus to teritorijā, bet arī piekrītot vai izsniedzot atļaujas atkritumu starptautiskai pārvadāšanai.
Skaidrības labad ir lietderīgi atsaukties uz tiesību aktiem par atkritumu pārvadājumiem.
Grozījums Nr. 66 26. panta 3. punkts
3. Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj vismaz šādu informāciju:	3. Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj visu informāciju, kāda ir nepieciešama 2. punktā noteikto saistību izpildei, kā arī tam, lai kompetentās iestādes, organizācijas un uzņēmumi rīkotos tā, lai plānu īstenotu. Komisija vajadzības gadījumā sagatavo pamatnostādnes atkritumu apsaimniekošanas plānošanai.
	Atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj vismaz šādu informāciju:
a) radīto atkritumu veids, daudzumus un izcelsme, kā arī to atkritumu veids, daudzumus un izcelsme, ko ieved, lai apstrādātu valsts teritorijā;	a) radīto atkritumu veids, daudzums un izcelsme, kā arī to apstrādājamo atkritumu veids, daudzums un izcelsme, kuri nav radušies valsts teritorijā;
b) vispārīgas tehniskās prasības, tostarp savākšanas shēmas un apstrādes metodes;	b) savākšanas shēmas un apstrādes metodes;
c) jebkāda īpaša kārtība attiecībā uz atkritumu plūsmām, kas rada īpašas politiskas, tehniskas vai atkritumu apsaimniekošanas problēmas;	c) jebkāda īpaša kārtība attiecībā uz atkritumu plūsmām, tostarp tām plūsmām, uz kurām attiecas īpaši Kopienas tiesību akti;
d) esošo apglabāšanas un lielāko reģenerācijas iekārtu, kā arī vēsturiski piesārņotu atkritumu apglabāšanas vietu apzināšana un novērtēšana, kā arī pasākumi to sanācijai;	d) esošo apglabāšanas un lielāko reģenerācijas iekārtu, kā arī vēsturiski piesārņotu atkritumu apglabāšanas vietu apzināšana un novērtēšana, kā arī pasākumi to sanācijai;
e) pietiekama informācija vietas identifikācijas kritēriju veidā, lai kompetentās iestādes varētu lemt par atļauju piešķiršanu turpmākām apglabāšanas iekārtām vai nozīmīgām reģenerācijas iekārtām;	e) pietiekama informācija vietas identifikācijas kritēriju veidā, lai kompetentās iestādes dalībvalstīs varētu lemt par atļauju piešķiršanu turpmākām apglabāšanas iekārtām vai nozīmīgām reģenerācijas iekārtām;
f) fiziskās vai juridiskās personas, kas ir pilnvarotas apsaimniekot atkritumus;
g) ar atkritumu apsaimniekošanu saistītie finanšu un organizatoriskie aspekti;	g) vispārēja atkritumu apsaimniekošanas politika, tostarp plānotās atkritumu apsaimniekošanas tehnoloģijas un metodes.
h) konkrētu ekonomisku instrumentu lietderības un piemērotības izvērtējums dažādu atkritumu problēmu risināšanai, ņemot vērā vajadzību saglabāt iekšējā tirgus netraucētu darbību.
Grozījums Nr. 67 26. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Dalībvalstis var veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tādu atkritumu pārvietošanu, kas neatbilst to atkritumu apsaimniekošanas plāniem. Tās informē Komisiju un dalībvalstis par visiem šādiem pasākumiem.
Pamatojums
Svarīgi ir, lai dalībvalstis savos atkritumu apsaimniekošanas plānos iekļauj informāciju par to, kādēļ noteikti pārrobežu atkritumu pārvadājumi neatbilst noteiktajām prasībām.
Grozījums Nr. 68 28. pants
28. pants Īstenošanas pasākumi Komisija saskaņā 36. panta 2. punktā minēto procedūru nosaka formātu, kādā jāsniedz paziņojumi saskaņā ar 26. panta 5. punktu.	svītrots
Pamatojums
Atkritumu plānošanu jāveic pašvaldībām, izvēloties efektīvus atkritumu apsaimniekošanas veidus. Pašvaldībām jāspēj izlemt, kādi būs to apsaimniekošanas plāni un kāda forma būs tām vispiemērotākā.
Grozījums Nr. 69 29. pants
Dalībvalstis saskaņā ar 1. pantu ne vēlāk kā [trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido programmas atkritumu rašanās novēršanai.	1. Dalībvalstis saskaņā ar 1. un 4. a pantu ne vēlāk kā [18 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido programmas atkritumu rašanās novēršanai.
	Šo programmu un tajās iekļauto pasākumu mērķim vajadzētu būt atkritumu rašanās stabilizācijai līdz 2012. gadam un turpmākai ievērojamai atkritumu rašanās samazināšanai līdz 2020. gadam kā obligātai prasībai.
Šādas programmas vai nu iekļauj esošajos atkritumu apsaimniekošanas plānos, kas paredzēti 26. pantā, vai arī tās darbojas kā atsevišķas programmas. Tās izstrādā tādā ģeogrāfiskā mērogā, kas ir vispiemērotākais to efektīvai piemērošanai.	Šādas programmas vai nu iekļauj esošajos atkritumu apsaimniekošanas plānos, kas paredzēti 26. pantā, vai arī tās darbojas kā atsevišķas programmas. Tās izstrādā tādā ģeogrāfiskā mērogā, kas ir vispiemērotākais to efektīvai piemērošanai.
2. Dalībvalstis nodrošina, ka ieinteresētajām personām un visai sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK ir iespēja piedalīties programmu izstrādē un piekļūt programmām, kad tās izstrādātas.	2. Dalībvalstis nodrošina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir iesaistītas šo programmu sagatavošanā un ka ieinteresētajām personām un visai sabiedrībai saskaņā ar Direktīvu 2003/35/EK ir iespēja piedalīties programmu izstrādē un piekļūt programmām, kad tās izstrādātas.
	2.a Komisija izveido sistēmu informācijas apmaiņai par atkritumu rašanās novēršanas paraugpraksi.
Pamatojums
Ar 18 mēnešiem būtu jāpietiek, lai pieņemtu pirmās programmas atkritumu rašanās novēršanai. Pieņemot, ka tās stāsies spēkā 2007. gada decembrī, tas atbilst aptuveni 2009. gada jūnijam (pietiekams laiks, lai ņemtu vērā ES līmenī izstrādātos kopējos rādītājus un pasākumus, lai sasniegtu starpposma mērķus 2012. gadam).
Kaut arī programmas ir iekļautas atkritumu apsaimniekošanas plānos, tām jābūt skaidri atšķiramām, lai nodrošinātu to neatkarīgu izvērtēšanu un lai garantētu, ka līdztekus vispārējai atkritumu apsaimniekošanas plānošanai īpaša uzmanība tiek pievērsta novēršanas politikai.
Vietējās un reģionālās pašvaldības ir galvenie dalībnieki atkritumu rašanās novēršanas pasākumu īstenošanā, un tās ir jāiesaista programmu atkritumu rašanās novēršanai izstrādāšanā.
Šī sistēma dotu iespēju iestādēm izmantot pieredzi, kas iegūta citās dalībvalstīs veiktos efektīvos pasākumos.
Grozījums Nr. 70 30. pants
30. pants	svītrots
Saturs
1. Savās programmās dalībvalstis paredz atkritumu rašanās novēršanas mērķus un novērtē iespējas veikt pasākumus, kas izklāstīti IV pielikumā.
Šādus mērķus un pasākumus paredz, lai sarautu saikni starp ekonomisko izaugsmi un ietekmi uz vidi, kas saistīta ar atkritumu rašanos.
2. Dalībvalstis nosaka konkrētus kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķus un rādītājus attiecībā uz ikvienu pieņemto pasākumu vai pasākumu kopumu, lai uzraudzītu un izvērtētu atsevišķu pasākumu sekmes.
Grozījums Nr. 71 31. pants
Dalībvalstis regulāri izvērtē programmas atkritumu rašanās novēršanai un dara to vismaz pirms ziņojumu nosūtīšanas saskaņā ar 34. panta 1. punktu.	Dalībvalstis regulāri izvērtē programmas atkritumu rašanās novēršanai un tās pārskata vismaz reizi piecos gados. Eiropas Vides aģentūra gada ziņojumā iekļauj pārskatu par attīstību šādu programmu pabeigšanā un īstenošanā.
Pamatojums
Jāiesaista arī EVA, lai palīdzētu Komisijai un Parlamentam noskaidrot, kā attīstās situācija. Dalībvalstis var viegli izvairīties no uzraudzības, vienkārši novilcinot ziņojumu iesniegšanu Komisijai. Saskaņā ar Direktīvu 91/692/EEK dalībvalstīm regulāri ziņojumi par līdzšinējo atkritumu pamatdirektīvu bija jāiesniedz līdz 2004. gada 30. septembrim. Līdz 2004. gada 31. decembrim to bija izdarījušas tikai deviņas valstis: Vācija, Dānija, Somija, Portugāle, Zviedrija, Čehija, Slovēnija un Slovākija.
Grozījums Nr. 72 31. panta 1.a un 1.b daļa (jauna)
	Komisija pēc apspriešanās ar Apspriežu forumu, ko izveido saskaņā ar 36. a pantu, izstrādā pamatnostādnes atkritumu rašanās novēršanas programmu novērtēšanai, tostarp 4.a pantā paredzētos rādītājus.
	Programmu novērtēšanu veic Komisija, pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm un sadarbojoties ar atbilstīgajām iestādēm. 18 mēnešu laikā pēc 5 gadu perioda beigām tā iesniedz novērtējuma ziņojumu par programmu doto ieguldījumu šajā direktīvā noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšanā.
Pamatojums
Iegūtās informācijas novērtēšana un standartizēšana ir vajadzīga, lai novērtētu vispārējo progresu un arī to, vai ar novēršanas programmās ierosinātajiem pasākumiem tiek realizēti noteiktie mērķi un uzdevumi.
Lai izvairītos no papildu prasībām par oficiālu ziņojumu sniegšanu, uzdevums regulāri apkopot datus var tikt uzdots Eiropas Vides aģentūrai vai citai struktūrai, piemēram, Kopīgajam pētniecības centram, lai sadarbībā ar kompetentām valsts iestādēm un ieinteresētajām pusēm nodrošinātu atbilstošu novērtējumu, izmantojot rādītājus, kurus nosaka līdz 2008. gadam. Pamatojoties uz šo novērtējumu, atbildīgajai aģentūrai jāiesniedz Komisijai novērtējuma ziņojums.
Grozījums Nr. 73 31.a pants (jauns)
	31.a pants
	Ziņojumi par plāniem un programmām
	Ņemot vērā veiktos novērtējumus, Komisija ne vēlāk par 2 gadiem pēc katra 5 gadu perioda iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 31. un 26. pantā paredzēto plānu un programmu pārskatīšanu un par veikto pasākumu efektivitāti. Ņemot vērā šo ziņojumu, Komisija vajadzības gadījumā nosaka papildu pasākumus, kas nav minēti 4. a pantā.
Pamatojums
Ņemot vērā veiktos novērtējumus, Komisijai savlaicīgi jāiesniedz arī ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei un vajadzības gadījumā jāierosina papildu pasākumi 4. a pantā un ES rīcības plānā minētajiem pasākumiem. Tas nodrošinās Parlamenta regulāru iesaistīšanos šajā direktīvā noteikto pasākumu progresa un pietiekamības novērtējumā.
Grozījums Nr. 74 33. pants
1. Šīs direktīvas 19. panta 1. punktā minētie uzņēmumi, bīstamo atkritumu radītāji un uzņēmumi, kas savāc un transportē bīstamos atkritumus, reģistrē atkritumu daudzumu, veidu, izcelsmi un, vajadzības gadījumā, galamērķi, savākšanas biežumu, transporta veidu un paredzamo apstrādes metodi, un pēc pieprasījuma dara to pieejamu kompetentajām iestādēm.	1. Šīs direktīvas V nodaļas 1. iedaļā minētie uzņēmumi, atkritumu radītāji un mazumtirgotāji, kā arī uzņēmumi, kas savāc un transportē atkritumus, hronoloģiski reģistrē ienākošo un izejošo atkritumu daudzumu, to veidu, kā arī atkritumu radītāja nozari un atkritumu ģeogrāfisko izcelsmi un, vajadzības gadījumā, galamērķi, savākšanas biežumu, transporta veidu un paredzamo apstrādes metodi, un pēc pieprasījuma dara to pieejamu kompetentajām iestādēm.
2. Uzskaites datus par bīstamajiem atkritumiem uzglabā vismaz trīs gadus, izņemot uzņēmumus, kas pārvadā bīstamos atkritumus un kam minētie dati jāglabā vismaz 12 mēnešus.	2. Uzskaites datus par bīstamajiem atkritumiem uzglabā vismaz piecus gadus.
Dokumentāri pierādījumi tam, ka ir veiktas apsaimniekošanas darbības, ir jāiesniedz pēc kompetento iestāžu vai atkritumu iepriekšējā īpašnieka pieprasījuma.	Dokumentāri pierādījumi tam, ka ir veiktas apsaimniekošanas darbības, ir jāiesniedz pēc kompetento iestāžu vai atkritumu iepriekšējā īpašnieka pieprasījuma.
	Dalībvalstis nodrošina, ka valsts kompetentās iestādes reģistrē visus V nodaļas 1. iedaļā minētos uzņēmumus, un var pieprasīt šiem uzņēmumiem iesniegt ziņojumus.
	Dalībvalstis var prasīt arī nebīstamo atkritumu radītājiem ievērot šajā pantā noteiktās prasības.
Pamatojums
Lai kontroli varētu veikt daudz efektīvāk, ir jāreģistrē gan ienākošo, gan izejošo atkritumu plūsmas. 12 mēneši ir pārbaudei pārāk īss laika posms.
Ir jāreģistrē ne tikai bīstamie, bet arī nebīstamie atkritumi, pretējā gadījumā mēs nevaram izpildīt pienākumu sniegt ziņojumus par radīto atkritumu daudzumu.
Attiecībā uz atkritumu apstrādes darbību datu reģistrēšanu, šajā pantā noteiktās prasības ir jāpaplašina, ietverot arī mazumtirgotājus un nosakot datu saglabāšanas periodus.
Lai uzraudzītu atkritumu rašanās samazināšanas nolūkā veiktos pasākumus, ir svarīgi, lai statistikas datos par atkritumiem ir iekļauta informācija par atkritumu izcelsmi, proti, gan par atkritumu radītāja nozari, gan arī par ģeogrāfisko izcelsmes vietu.
Lai nodrošinātu atkritumu plūsmu izsekojamību un kontroli, kā arī atbilstību prasībām par ziņojumu iesniegšanu, ir jānosaka prasība valsts iestādēm iekļaut reģistrā datus par visiem dalībniekiem, kā arī jāparedz iespēja prasīt tiem iesniegt ziņojumus un kopsavilkumus (ienākošo/ izejošo plūsmu pārskatus).
Prasības veikt uzskaiti nebīstamo atkritumu radītājiem ir noteiktas jau esošajos tiesību aktos (sk. pamatdirektīvas 14. pantu), un šādas prasības ir noteikušas dalībvalstis. Piemēram, vecas elektropreces, kas visbiežāk nesatur bīstamus atkritumus, ir jāapstrādā atbilstoši noteikumiem. Uzskaite ir svarīgs priekšnoteikums, lai pārbaudītu, ka ziņojumi tiek iesniegti un apstrāde tiek veikta atbilstoši noteikumiem.
Grozījums Nr. 75 34. pants
1. Dalībvalstis reizi trijos gados nosūta Komisijai nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu.	1. Dalībvalstis reizi četros gados nosūta Komisijai nozares ziņojumu ar informāciju par šīs direktīvas īstenošanu.
Ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai priekšlikumu, ko Komisija izstrādā saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 6. pantā paredzēto procedūru. Ziņojumu Komisijai iesniedz deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms.	Ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz anketu vai priekšlikumu, ko Komisija izstrādā saskaņā ar Direktīvas 91/692/EEK 6. pantā paredzēto procedūru. Ziņojumu Komisijai iesniedz deviņu mēnešu laikā pēc tam, kad beidzies ziņojumā aptvertais trīs gadu laikposms.
Dalībvalstis šajos ziņojumos iekļauj informāciju par saviem panākumiem, īstenojot programmas atkritumu rašanās novēršanai.	Dalībvalstis šajos ziņojumos cita starpā iekļauj īpašu informāciju par paplašinātām atkritumu ražotāju atbildības shēmām un saviem panākumiem, īstenojot programmas atkritumu rašanās novēršanai, un sasniegumiem 4.a pantā noteikto atkritumu rašanās novēršanas mērķu īstenošanā.
Ziņošanas pienākuma ietvaros vāc datus par ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, tādējādi paverot iespēju izstrādāt noteikumus to drošai izmantošanai, reģenerēšanai, pārstrādei un apglabāšanai.	Ziņošanas pienākuma ietvaros vāc datus par ēdināšanas uzņēmumu pārtikas atkritumiem, tādējādi paverot iespēju izstrādāt noteikumus to drošai izmantošanai, reģenerēšanai, pārstrādei un apglabāšanai.
2. Minēto anketu vai priekšlikumu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma.	2. Minēto anketu vai priekšlikumu dalībvalstīm nosūta sešus mēnešus pirms ziņojumā aptvertā laikposma sākuma.
3. Kopienas ziņojumu par direktīvas īstenošanu Komisija publicē deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas saskaņā ar 1. punktu.	3. Kopienas ziņojumu par direktīvas īstenošanu Komisija publicē deviņu mēnešu laikā pēc dalībvalstu ziņojumu saņemšanas saskaņā ar 1. punktu. Komisija publicē arī novērtēšanas ziņojumu par paplašināto atkritumu ražotāju atbildības shēmu ieviešanas atbilstību īpašām atkritumu plūsmām ES līmenī.
4. Pirmajā ziņojumā, kas aptver piecu gadu laikposmu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, Komisija izvērtēs direktīvas īstenošanu un attiecīgā gadījumā iesniegs priekšlikumu tās pārskatīšanai.	4. Pirmajā ziņojumā, kas aptver piecu gadu laikposmu pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, Komisija izvērtēs direktīvas īstenošanu un attiecīgā gadījumā iesniegs priekšlikumu tās pārskatīšanai.
Pamatojums
Nozares ziņojumu iesniegšanas intervāls ir jāsaskaņo ar programmas atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu apsaimniekošanas plānu pārskatīšanas intervālu.
8. pantā ir atsauce uz paplašinātajām atkritumu ražotāju atbildības shēmām, un ir jānodrošina, ka Komisija saņem visu informāciju, lai novērtētu iespējas ieviest paplašinātu atbildību par atkritumu ražošanu saistībā ar jaunajām atkritumu plūsmām, pamatojoties uz dalībvalstu pieredzi.
Ņemot vērā nozīmīgos atkritumu rašanās novēršanas mērķus, svarīgi ir izskaidrot, ka dalībvalstīm ir jāiesniedz ziņojumi it sevišķi par sasniegumiem atkritumu rašanās novēršanas mērķu īstenošanā.
Grozījums Nr. 76 35. pants
Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem grozījumus, kas vajadzīgi, lai pielikumus pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.	Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru pieņem grozījumus, kas vajadzīgi, lai III un IV pielikumu pielāgotu zinātnes un tehnikas attīstībai.
Pamatojums
Grozījums ir nepieciešams, ja Parlamentam jāierobežo komitoloģijas procedūras izmantošana.
Grozījums Nr. 77 35.a pants (jauns)
	35.a pants
	Sankcijas par noteikumu neievērošanu Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par šīs direktīvas, jo īpaši 16. panta, neievērošanu, un veic visu nepieciešamo, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētajiem sodiem jābūt efektīviem, samērīgiem un atrunātiem. Dalībvalstis dara minētos noteikumus zināmus Komisijai ne vēlāk kā līdz … * un bez kavēšanās informē par jebkādiem vēlākiem grozījumiem, kas tos ietekmē.
	* 24 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Saskaņā ar citiem pamata tiesību aktiem (piem., ūdens pamatdirektīvu) vai citiem tiesību aktiem par atkritumiem (piem., direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem) pamatdirektīvā par atkritumiem arī ir jāparedz sankcijas par noteikumu neievērošanu. Šis formulējums ir burtiski ņemts no kopējās nostājas par REACH, to papildinot ar īpašu atsauci uz 16. pantu, par kura pārkāpšanu sankcijas ir īpaši būtiskas.
Grozījums Nr. 78 36. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu.
Pamatojums
Grozījums ir vajadzīgs, lai pielāgotu tekstu jaunā „Komitoloģijas” lēmuma noteikumiem un, jo īpaši, lai iekļautu „rūpīgas pārbaudes regulatīvo komitoloģijas” procedūru, jo daži no attiecīgajiem pasākumiem ir vispārēji pasākumi, kas paredzēti, lai grozītu tiesību aktu projektu nebūtiskus elementus.
Grozījums Nr. 79 36. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Pieņemot pasākumus saskaņā ar šo pantu, Komisija:
	a) veic atbilstīgas apspriedes ar ieinteresētajām pusēm;
	b) nosaka skaidru grafiku;
	c) nodrošina visu šajā direktīvā paredzēto komitoloģijas procesu noteikumu saskaņošanu;
	d) nodrošina procedūras piemērojamību;
	e) nodrošina procedūras dokumentu publiskumu;
	f) vajadzības gadījumā veic plānoto pasākumu ietekmes uz vidi un tirgu izpēti.
Pamatojums
Atjauno referenta iesniegto 35. grozījumu, papildinot to ar prasību nepieciešamības gadījumā veikt ietekmes izpēti.
Grozījums Nr. 80 36.a pants (jauns)
	36.a pants
	Atkritumu apsaimniekošanas apspriežu forums
	1. Komisija izveido atkritumu apsaimniekošanas apspriežu forumu.
	2. Apspriežu foruma uzdevums ir vai nu pēc Komisijas pieprasījuma, vai pēc savas iniciatīvas sniegt Komisijai atzinumus par:
	a) atkritumu apsaimniekošanas politikas izstrādi, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt resursu vislietderīgāko izmantošanu, atkritumu rašanās novēršanu un atkritumu apsaimniekošanu videi drošā veidā;
	b) dažādiem tehniskiem, ekonomiskiem, administratīviem un juridiskiem aspektiem, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu;
	c) EK tiesību aktu īstenošanu atkritumu apsaimniekošanas jomā, tostarp par plāniem, programmām un ziņojumiem par paveikto, un jauniem likumdošanas priekšlikumiem šajā jomā.
	3. Apspriežu forums proporcionāli sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem un visām apsaimniekošanas jautājumos ieinteresētajām grupām, piemēram, rūpniecības, tostarp MVU un amatniecības, arodbiedrību, tirgotāju, mazumtirgotāju, vides aizsardzības grupu un patērētāju organizāciju pārstāvjiem.
	4. Apspriežu forums sanāk vismaz trīs reizes gadā. To sasauc Komisija. Sanāksmes vada Komisija. Vajadzības gadījumā var sasaukt ad hoc darba grupas, kuras tiekas biežāk.
	5. Komisija pieņem apspriežu foruma iekšējos noteikumus.
Pamatojums
Lai īstenotu direktīvu, svarīgi ir izveidot atbilstošu forumu, kā tas tika paveikts citās vides politikas jomās, piemēram, gaisa un ūdens aizsardzības jomā. ES līmeņa forumā, kas būtībā ir Atkritumu apsaimniekošanas un īstenošanas saskaņošanas komiteja, ir jāiekļauj gan dalībvalstu kompetentās struktūras, gan ieinteresētās puses, un tam ir jāveic arī īpaši uzraudzības pienākumi un, cik vien iespējams, jāpiedalās īstenošanas pasākumu pilnveidošanā.
Grozījums Nr. 81 I pielikuma D 7 punkts
D 7 Izgāšana jūrā/okeānā, ieskaitot novietošanu uz gultnes	svītrots
Pamatojums
Atkritumu izgāšana jūrā ir jāaizliedz, jo tas nav droši ilgtermiņā.
Grozījums Nr. 82 I pielikuma D 11 punkts
D 11 Sadedzināšana jūrā	svītrots
Pamatojums
OSPAR Konvencija aizliedz sadedzināšanu jūrā no dienas, kad Eiropas Kopiena to parakstīja — 1997. gada 7. oktobra.
Grozījums Nr. 83 II pielikuma R 1 punkts
R 1 Izmantošana kā degvielu vai citu līdzekli enerģijas ražošanai	R 1 Izmantošana par degvielu vai citu līdzekli enerģijas ražošanai
Sadedzināšanas iekārtas, kas paredzētas cieto sadzīves atkritumu pārstrādei, tā ietver tikai tādā gadījumā, ja to energoefektivitāte ir lielāka vai vienāda ar:
- 0,60 iekārtām, kas darbojas un kurām atļauja saskaņā ar atbilstīgiem Kopienas tiesību aktiem izdota pirms 2009. gada 1. janvāra,
- 0,65 iekārtām, kurām atļauja izdota pēc 2008. gada 31. decembra,
aprēķiniem izmantojot šādu formulu: Energoefektivitāte = (Ep –( Ef + Ei)) / (0,97 x (Ew + Ef)), kur:
Ep ir gadā saražotais siltumenerģijas vai elektroenerģijas daudzums. To aprēķina, elektroenerģijas daudzumu reizinot ar 2,6 un komerciāliem mērķiem saražotās siltumenerģijas daudzumu reizinot ar 1,1 (GJ/gadā);
Ef ir gadā pievadītais enerģijas daudzums degvielas sistēmās, ko izmanto tvaika ražošanai (GJ/gadā);
Ew ir enerģijas daudzums, ko satur apstrādāti atkritumi un ko aprēķina, izmantojot atkritumu zemāko neto siltumietilpību (GJ/gadā);
Ei ir importētais enerģijas daudzums gadā, izņemot Ew un Ef (GJ/gadā);
0,97 ir enerģijas zudumu koeficients smago pelnu un radiācijas dēļ.
Pamatojums
Komisijas ierosinājumā pārklasificēt sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas, pamatojoties uz to energoefektivitāti, nav norādīts, ka iekārtām, kas paredzētas jauktu atkritumu ar dažādu un neparedzamu saturu apstrādei, ir jāveic videi draudzīga atkritumu apstrāde (mineralizācija) un emisiju kontrole. Enerģijas (un siltuma) rekuperācijai ir jābūt sekundāram apsvērumam. Energoefektivitātes formula kā vienīgais kritērijs, lai cieto sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtas klasificētu kā reģenerējošas, neatbilst reģenerācijas definīcijas daudzkritēriju pieejai un emisiju kontroles galvenajam uzdevumam aizsargāt vidi.
Grozījums Nr. 84 II pielikuma R 9.a punkts (jauns)
	R 9.a Citas reģenerācijas darbības otrreizēji izmantojamo produktu, materiālu un vielu ražošanai
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir izskaidrot to, ka reģenerācijas process sastāv no vairākām secīgām pakāpēm. Šāda reģenerācijas ķēde vairākās nozarēs Eiropā ir ierasta.
Grozījums Nr. 85 II pielikuma R 11 punkts (jauns)
R 11 To atkritumu izmantošana, kas radušies R1 līdz R10 darbību rezultātā	R 11 Enerģijas reģenerācija no atkritumu poligonos iegūtajām gāzēm
Pamatojums
Mūsdienīgi projektēti atkritumu poligoni var būt efektīvs bioloģiskais ģenerators, pārveidojot poligonos iegūto gāzi enerģijā. Šī enerģijas reģenerācijas veida optimizēšana ir jāveicina ar tā atzīšanu šajā direktīvā. Tā kā ar moderno un progresīvo tehnoloģiju palīdzību ir iespējams sasniegt lielāko daļu mērķu gāzes apsaimniekošanas jomā, piemēram, smakas kontroli, toksisko sastāvdaļu iznīcināšanu un zemas piesārņojošo vielu emisijas, atkritumu poligonos radītās gāzes pārveidošana enerģijā nodrošina papildu ieguldījumu neatjaunojamo fosilo kurināmo, ko izmantotu tāda paša apjoma enerģijas ģenerēšanai, pārvietošanā citviet.
Grozījums Nr. 86 II pielikuma R 11.a punkts (jauns)
	R 11.a Atkritumu izmantošana būvniecības, tehniskiem, drošības vai ekoloģiskiem mērķiem, kuru vietā citādi izmantotu citus materiālus
Pamatojums
Lai veicinātu ilgtspējīgu resursu izmantošanu, IIB pielikumā iekļautais reģenerācijas darbību saraksts ir jāatjaunina, ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas tiesu praksi un tehnisko attīstību.
Grozījums Nr. 87 II pielikuma R 13.a punkts (jauns)
	R 13.a To materiālu izmantošana, kas radušies R 1–R 10 darbību rezultātā.
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir precizēt situāciju, kad reģenerācija sastāv no vairākām secīgām darbībām un, piemēram, pārstrāde tiek pabeigta pēc (tūlītējas) reģenerācijas darbībām, kad atkritumu juridiskais statuss jau ir izmainīts. Šāda reģenerācijas ķēde vairākās nozarēs Eiropā ir ierasta.
Grozījums Nr. 88 II pielikuma R 13.b punkts (jauns)
	R 13.b Produktu un sastāvdaļu, kuras kļuvušas par atkritumiem, otrreizēja izmantošana
Pamatojums
Saistīts ar šo pašu autoru 11. apsvēruma grozījuma daļu.
Produktu un sastāvdaļu otrreizēja izmantošana atšķiras no noteiktu materiālu reģenerācijas, un tādēļ tā skaidri jāiekļauj pielikumā par reģenerācijas darbībām. Tāpēc II pielikumā ir nepieciešams iekļaut papildu ierakstu.
Grozījums Nr. 89 IIa pielikums (jauns)
	IIa PIELIKUMS
	Atkritumu kā otrreizēji izmantojamu produktu, materiālu vai vielu pielietojuma veidi:   - kā mēslojums vai tā sastāvdaļa, vai kā augsni uzlabojoša viela, - kā būvmateriāls vai tā sastāvdaļa, - kā augsne.
Pamatojums
Grozījums ir saistīts ar 11. panta grozījumu „otrreizēji izmantojami produkti, materiāli un vielas ir jāizmanto IIa pielikumā noteiktajos pielietojuma veidos”.
Grozījums Nr. 90 III pielikuma H13 un H14 punkts
H13 Vielas un preparāti, kas pēc to apglabāšanas ir spējīgi jebkādā veidā izdalīt kādu citu vielu, piemēram, infiltrātu, kam piemīt kāda no iepriekš uzskaitītajām īpašībām.	H14 Vielas un preparāti, kas pēc to apglabāšanas ir spējīgi jebkādā veidā izdalīt kādu citu vielu, piemēram, infiltrātu, kam piemīt kāda no citām iepriekš uzskaitītajām īpašībām.
H14 „Ekotoksisks”: vielas un preparāti, kas pakļauj vai var pakļaut tūlītējam vai kavētam riskam vienu vai vairākus vides elementus.	H13 „Ekotoksisks”: vielas un preparāti, kas pakļauj vai var pakļaut tūlītējam vai kavētam riskam vienu vai vairākus vides elementus.
Pamatojums
Šis grozījums ir vajadzīgs, lai saskaņotu atkritumu īpašību, kas padara tos par bīstamiem atkritumiem, sarakstu ar starptautiskajiem tiesību aktiem, it īpaši Bāzeles Konvenciju. H13 kritērijs ir ļoti svarīgs, jo tajā ir ietvertas bīstamās īpašības, kas rodas pēc apglabāšanas. Tā kā esošajā uzskaitījumā H13 kritērijs ietver jebkuru „iepriekš” minēto īpašību, īpašība „ekotoksisks” tiek izslēgta no aplūkojamo īpašību saraksta. Saskaņā ar Bāzeles Konvenciju uzskaitījuma sakārtojums ir jāmaina tā, lai īpašība „ekotoksisks” tiktu ņemta vērā arī pēc apglabāšanas, piemēram, infiltrātos.
Grozījums Nr. 91 IV pielikuma 3.a punkts (jauns)
	3.a Dalībvalstis informē Komisiju par produktiem, kas atbilst ES produktu salīdzinājumiem, atkritumu rašanās novēršanu padarot par prioritāti.
Pamatojums
Ja ražotāji/ ievedēji pārdotu materiālus, kas nodara videi vismazāko kaitējumu, tas būtu svarīgs ieguldījums šīs direktīvas mērķu sasniegšanā. Ražotāju/ievedēju izvēli ir jāietekmē rādītājiem, kuri parāda, kādu kaitējumu videi nodara dažādi materiāli.
Grozījums Nr. 92 IV pielikuma 3.b punkts (jauns)
	3.b Kritēriju apraksti gan ES, gan ārpuskopienas valstu atbilstībai struktūrfondu un reģionālo fondu finansētajiem projektiem, lai par prioritāti padarītu atkritumu rašanās novēršanu — it īpaši labāko pieejamo metožu un tīrākas ražošanas kritēriju izmantošanu.
Grozījums Nr. 93 IV pielikuma 3.c punkts (jauns)
	3.c Dalībvalstu atbalsts dalītās savākšanas sistēmām, lai nodrošinātu, ka sadzīves atkritumi tiek savākti atbilstoši kvalitātes standartiem attiecīgajās nozarēs.
Grozījums Nr. 94 IV pielikuma otrais apakšvirsraksts
Pasākumi, kas var ietekmēt projektēšanas un ražošanas stadiju	Pasākumi, kas var ietekmēt projektēšanas, ražošanas un izplatīšanas stadiju
Pamatojums
Nevajadzētu aizmirst izplatītājus, jo tie ir svarīgi dalībnieki. Patērētāju uzvedība ir būtisks jautājums, kas jāizskata novēršanas programmās.
Grozījums Nr. 95 IV pielikuma 7. punkts
7. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu ieviešana iekārtās, uz ko neattiecas Direktīva 96/61/EK. Ja vajadzīgs, šādiem pasākumiem jāietver atkritumu rašanās novēršanas izvērtējumi vai plāni.	7. Atkritumu rašanās novēršanas pasākumu ieviešana iekārtās, uz ko neattiecas Direktīva 96/61/EK. Šādiem pasākumiem jāietver atkritumu rašanās novēršanas izvērtējumi vai plāni.
Pamatojums
Skatīt pamatojumu IV pielikuma 2. apakšvirsraksta grozījumam.
Grozījums Nr. 96 IV pielikuma 9. punkts
9. Brīvprātīgu vienošanos, patērētāju/ražotāju diskusiju vai nozares apspriežu izmantošana, lai attiecīgie uzņēmumi vai rūpniecības nozares izstrādātu savus atkritumu rašanās novēršanas plānus vai mērķus, vai uzlabotu produktus vai iepakojumu, kas rada lielu daudzumu atkritumu.	9. Tiesību aktu, brīvprātīgu vienošanos, patērētāju/ražotāju diskusiju vai nozares apspriežu izmantošana, lai attiecīgie uzņēmumi vai rūpniecības nozares izstrādātu savus atkritumu rašanās novēršanas plānus vai mērķus, vai uzlabotu produktus vai iepakojumu, kas rada lielu daudzumu atkritumu.
Pamatojums
Skatīt pamatojumu IV pielikuma 2. apakšvirsraksta grozījumam.
Grozījums Nr. 97 IV pielikuma 11. punkts
11. Ekonomiskie instrumenti, piemēram, veicinot „videi draudzīgu iepirkšanos” vai ieviešot obligātu maksājumu, kas pircējiem jāmaksā par noteiktu preci vai iepakojuma elementu, kas citādi tiktu nodrošināts bez maksas.	11. Ekonomiskie instrumenti, piemēram, veicinot „videi draudzīgu iepirkšanos” vai ieviešot obligātu maksājumu, kas pircējiem jāmaksā par noteiktu preci vai iepakojuma elementu, kas citādi tiktu nodrošināts bez maksas vai par zemāku cenu.
Pamatojums
Skatīt pamatojumu IV pielikuma 2. apakšvirsraksta grozījumam.

• [1]  OV C ... / OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Šī direktīva turpina debates, kuras tika aizsāktas pirmajās ES direktīvās par atkritumu apsaimniekošanu septiņdesmitajos gados un kurām vairāk tika pievērsta uzmanība 1999. gada Direktīvā par atkritumu izgāztuvēm. Mūsdienu aktuālākie jautājumi ir, kā samazināt atkritumu daudzumu, kuru mēs radām mūsu pieaugošās labklājības rezultātā, un kā mums ir jāizmaina sava politika, lai mēs rīkotos ar atkritumiem galvenokārt kā ar resursu, no kura var iegūt labumu, nevis kā ar pārpalikumiem, kurus var tikai glabāt atkritumu izgāztuvē.

Ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas lietu skaitu, kas radušās ES Atkritumu apsaimniekošanas likuma interpretācijas rezultātā, pirmkārt, mums jāmēģina nodrošināt, lai jebkurš likums, kuru mēs beidzot pieņemam, ieviestu noteiktību definīciju un politikas nolūku jomā. Tāpēc komiteja ir ieteikusi vairākus pielikumus 3. pantam un to definīciju konsolidāciju, kuras parādās vēl kaut kur citur direktīvā.

Referente ir uzklausījusi daudz viedokļu par vajadzību direktīvā iekļaut atsauci uz atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju tās visplašākajā formā — 5 pakāpēs. Ir svarīgi atcerēties, ka hierarhijai nav juridiska spēka. Tomēr tās noteikšana liek izvērtēt prioritātes un šīs direktīvas gadījumā noskaidro diezgan nesaprotami izstrādāto pantu (1. pantu). Tomēr uzreiz ir skaidrs, ka jāpieļauj novirzes no hierarhijas, kad to prasa apstākļi. Jautājums ir: kādi apstākļi? Komitejas ierosinājumi ir iekļauti 1. panta grozījuma pēdējā daļā. Šķiet, ka pastāv vienprātība jautājumā par to, ka novirzēm jāpamatojas uz apsvērumiem/analīzi/novērtējumu saistībā ar aprites ciklu un kaut kur jāiekļauj izmaksu–ieguvumu analīze. Jautājums ir, cik stingrai, pamatojoties uz to, jābūt pilnvarošanai/apstiprināšanai: vai dalībvalstij jāveic apstiprināšanas darbības katrā atsevišķā gadījumā? Vai katru reizi jābūt atsaucei uz Komisiju? Varbūt labākais virziens — vai vismaz viens ieteikums — ir komitejas ideja par to, ka Komisija varētu noteikt pamatnostādnes, kā aprites cikla analīzei ir jādarbojas.

Ir arī jautājums par to, kas notiks tālāk. Mums ir vajadzīga turpmāka darbība, lai noteiktu, kuras atkritumu plūsmas tiks iekļautas 11. panta noteikumos un izņemtas no atkritumu kategorijas, lai tās klasificētu kā produktus. Komisijas 11. panta grozījumā, jaunajā 3.a punktā, izklāstīta darba kārtība Komisijas turpmākai darbībai.

Jautājumā par procedūru referente secina, ka direktīva pārāk lielā mērā paļaujas uz komitoloģijas procesa izmantošanu, kā izklāstīts Padomes Lēmumā 1999/468/EK. Direktīvā iekļautas 11 atsauces dažādos pantos uz lēmumiem, kuri jāattiecina uz komitoloģijas procesu. Bet ir jānošķir komitoloģijas izmantošana tehniskiem pielāgojumiem un tās nepiemērota izmantošana vispārīgāku, augstākā mērā politisku lēmumu pieņemšanai, kurus vislabāk pieņem koplēmuma procesā. Šī iemesla dēļ tiek ieteikts pāriet pie koplēmuma procedūras 5. pantā (efektivitātes kritēriju ieviešana), 11. pantā (tādu kritēriju ieviešana, kas nosaka, kad atkritumi kļūst par produktu) un 21. pantā (obligātie standarti atļaujām).

Noteikti tiek apspriesta izmaiņu ieviešana komitoloģijas procesā, bet referente nedomā, ka tās piešķirs lielākas pilnvaras Eiropas Parlamenta deputātiem uzlikt veto lēmumam vai novērst ārējo interešu iesaistīšanos. Dalībvalstis un Komisija ir ieinteresētas saglabāt procesu cik vien iespējams slēgtu. Tāpēc mums viennozīmīgi jāpretojas tā nelabvēlīgai ietekmei uz lēmumu pieņemšanas demokrātisku procesu.

Direktīvā ietvertas pašreizējās direktīvas par bīstamu atkritumu apsaimniekošanu un atkritumeļļām. Referente uzskata, ka tas ir izdarīts atbilstoši un droši: šī direktīva nepieļaus atgriešanos pie vienkāršošanas procesa, lai pilnībā pārveidotu šīs direktīvas. Tomēr tajā ir iekļauts viens 18. panta grozījums ar mērķi veicināt atkritumeļļu reģenerāciju.

Aktuāls ir jautājums, kurš process saskaņā ar direktīvu tiks noteikts kā reģenerācijas process un kurš tiks noteikts kā atkritumu iznīcināšanas process. Direktīvā ir ieviests raksturojums, kas pamatojas uz 5. pantā minētajiem efektivitātes kritērijiem. Šie kritēriji ir izklāstīti II pielikuma R 1 iedaļā. Ne direktīvā, ne arī tematiskajā stratēģijā un ietekmes novērtējumā, kuri tai pievienoti, nav sniegta nekāda informācija par šo kritēriju piemērošanas iespējamo ekonomisko un sociālo ietekmi. Tomēr tā ir aktuāla: atkritumu dedzināšanā, kas raksturota kā reģenerācijas process, var iekļaut importētos atkritumus, un tā var būt daļa no reģenerācijas mērķu sasniegšanas stratēģijas ES likumdošanā, piemēram, Direktīvā par iepakojumu. Attiecībā uz atkritumu dedzināšanu, kas raksturota kā iznīcināšanas process, šādas izvēles iespējas nepastāv. Ņemot vērā īso laikposmu, līdz stāsies spēkā jaunie standarti, maz ticams, ka pašreizējie dalībnieki varētu laicīgi piemērot savus procesus. Ļoti iespējams, ka jaunie kritēriji būs pretrunā ar pašreizējajiem līgumiem, un tie var kaitēt darbavietām, kā arī vietējo pašvaldību plāniem attiecībā uz atkritumiem.

Francijas pieredze rāda, ka no pašreizējām 85 rūpnīcām tikai 14 atbilda izvēlētajiem reģenerācijas kritērijiem. Nav pareizi, ka laikā, kad izteikti daudzi priekšlikumi par to, kā panākt ietekmes novērtēšanu efektīvāku, mēs vispār neparedzam novērtējumu saistībā ar šo direktīvas būtisko aspektu.

Visbeidzot, direktīvā iekļauti divi priekšlikumu kopumi atkritumu apsaimniekošanas plāniem un programmām. Komitejas izdarītajos grozījumos saglabāts vispārējais mērķis veicināt atkritumu apsaimniekošanas plānu un programmu atkritumu rašanās novēršanai plānošanu. Tomēr ierosinātās izmaiņas padara detalizētās prasības mazāk birokrātiskas un saskaņotākas, atbilstīgākas subsidiaritātes principam, ņemot vērā atšķirīgos vietējos apstākļus. Mums ir arī jāuzdod jautājums, ko tieši Komisija darīs ar plānu un programmu pārpilnību, kuri tai būs tagad jāpārrauga. Šādu nepārtrauktu pārraudzību ir labāk atstāt Eiropas Vides aģentūras kompetencē. Aģentūra nav minēta direktīvā, bet tai noteikti ir jābūt galvenajai lomai, nodrošinot, ka dalībvalstu rīcība cīņā pret atkritumiem un par resursu labāku izmantošanu ir saskaņota.

(COD)

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejaS ATZINUMS (15.9.2006)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atkritumiem
(KOM(2005)0667 – C6‑0009/2006 – 2005/0281(COD))

Atzinumu sagatavoja: Cristina Gutiérrez-Cortines

ĪSS PAMATOJUMS

Direktīvas 75/442/EEK pārskatīšanā, kas iesniegta Parlamentam, neapšaubāmi ir vērojami centieni padarīt dažus aspektus atbilstīgākus esošajai situācijai, kā, piemēram, vides mērķu ieviešana, dažādu ar definīcijām un jēdzieniem saistītu nepilnību novēršana, kas pēc daudzu nozaru un ekspertu uzskatiem bija iepriekšējās direktīvas vājie punkti.

Papildus šiem skaidri formulētajiem mērķiem ir arī citi priekšlikumi: (1) vienkāršot pašreizējo tiesisko regulējumu; (2) ierosināt Direktīvas 75/439/EK par atkritumeļļu noglabāšanu un Padomes Pamatdirektīvas 91/689/EEK par bīstamajiem atkritumiem atcelšanu. Viscaur tekstā vērojams arī skaidrs nodoms nepieturēties pie atkritumu saimniecības jomā pieņemtās hierarhija un prioritāšu sistēma, kas pēdējās desmitgadēs ir bijusi ES atkritumu politikas būtiska iezīme.

Šī virzība uz vienkāršošanu ir īpaši satraucoša attiecībā uz bīstamo atkritumu direktīvu, kuru sabiedrība ir pieņēmusi un piemērojusi salīdzinoši veiksmīgi. Tās atcelšana radīs vienā no riskam vispakļautākajiem sektoriem „vakuumu” bez aizsardzības pasākumiem. Ja ir priekšlikums par prioritātēm, mēs uzskatām, ka tam jābūt pašam pirmajam un visskaidrākajam. Attiecībā uz atkritumu eļļu mūsu priekšlikums ņem vērā tās lietderību un to, ka nevajadzētu traucēt pastāvošo rūpniecību un tirgu.

Viens no galvenajiem tiesību akta pārskatīšanas iemesliem ir lielais skaits Kopienu Tiesas spriedumu pret dažādām valstīm par to, ka tās nav piemērojušas Eiropas tiesību aktus, vai arī dara to lēni, vai arī par to, ko varētu saukt par nepietiekamu pamatjēdzienu definēšanu iepriekšējās direktīvās. Attiecīgi viens no priekšlikuma jauninājumiem ir tas, ka izstrādātas jaunas definīcijas, kas saskan ar labāko praksi. Dažas dalībvalstis un iesaistītās nozares par to ir nobažījušās, jo tām ir ļauna priekšnojauta, ka 3. un 5. panta definīciju dēļ, direktīva atkal varētu izraisīt juridisku nenoteiktību. Šis priekšlikums, cenšoties mazināt vienus trūkumus, ir radījis citus. Visām definīcijām atsauces materiāls ir Kopienu tiesas izstrādātās definīcijas spriedumu paskaidrojumos.

Vēl viens šīs direktīvas ieviestais jauninājums ir atkritumu ietekme uz vidi, tostarp divi tās novērtējumi: atkritumu izraisītie riski videi un veselībai, kā arī enerģijas izmaksas otrreizējai pārstrādei un reģenerācijai. Tāpēc ieviests jauns jēdziens „aprites cikls”, kas jāņem vērā pieņemot lēmumus par atkritumu apsaimniekošanas alternatīvām. Īpašai aprites cikla pieejas daļai jābūt enerģijas izmaksu novērtējumam. Lai gan uz papīra aprites cikla novērtējums „izskatās” ļoti labi, un šķiet loģiski, ka lēmumu pieņemšanas procesā jāņem vērā izmaksas par enerģiju, realitāte ir daudz sarežģītāka un tas var kļūt par ļoti bīstamu kritēriju. Tāpēc vienā apsvērumā un pantā mēs aicinām veikt aprites cikla definīcijas zinātnisku izpēti, kā arī iesniegt atšķirīgus un elastīgus priekšlikumus, kas būtu piemēroti dažādiem atkritumu veidiem, teritorijām, transportam, siltumspējai, ekonomiskiem pasākumiem utt., un, lai par to būtu atbildīgas dalībvalstis, jo katrā šajā jomā tām netrūkst precīzu zināšanu par esošajiem atkritumiem, izmaksām un tehniskajām iespējām.

Šīs direktīvas pamatjautājums ir — vai prioritātei vairāk jābūt atkritumu reģenerācijai un otrreizējai pārstrādei nekā apglabāšanai. Pēdējos 30 gados Eiropā ir izveidojusies nozīmīga reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes nozare, kā arī tirgus, un šķiet loģiski, ka jaunajai direktīvai nevajadzētu iejaukties šajā procesā, piešķirot prioritāti apglabāšanai. Tomēr pastāv cits viedoklis, kas uzskata, ka jāsamazina izdevumi par enerģiju, un enerģijas ražošanas iespēja no atkritumiem liek mums apsvērt apglabāšanas alternatīvu, kas nākotnē varētu aizstāt dažas otrreizējās pārstrādes darbības. Mēs noteikti nevaram aizmirst, ka šīs direktīvas galvenais mērķis ir, cik vien iespējams, samazināt ar atkritumiem saistītos riskus, kavēt atkritumu rašanos un, cik vien iespējams, maksimāli izmantot resursus un produktus, kas nozīmētu, agrāko vai pašreizējo izgāztuvju izzušana, kā arī to reģenerācija un aizvākšana ir prioritāte. Sekojoši jāņem vērā skaitļi par enerģijas atgūšanu, kuriem jābūt pamatotiem ar zinātniskiem pētījumiem, kuros būtu analizēta katra produktu kategorija.

GROZĪJUMI

Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2. apsvērums
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumā Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu[2], izteikts aicinājums pilnveidot vai pārskatīt tiesību aktus par atkritumiem, tostarp precizēt atšķirību starp atkritumiem un neatkritumiem un izveidot atbilstīgus kritērijus Direktīvas 75/442/EEK IIA un IIB pielikuma turpmākai izstrādei.	(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 22. jūlija Lēmumā Nr. 1600/2002/EK, ar ko nosaka Sesto Kopienas vides rīcības programmu, izteikts aicinājums izstrādāt un ieviest pasākumus atkritumu samazināšanai un apsaimniekošanai, cita starpā izstrādājot kvantitatīvus un kvalitatīvus mērķus visu attiecīgo veidu atkritumu samazināšanai, kas jāīsteno līdz 2010. gadam; atbalstīt ekoloģiski nekaitīgu un ilgtspējības principiem atbilstošu produktu izstrādi; formulēt rīcības pasākumus, kas palīdzētu samazināt atkritumu daudzumu, piemēram, atbalstīt atkritumu otrreizēju izmantošanu un reģenerāciju, pakāpeniski nomainīt konkrētas vielas un materiālus, izmantojot ar produktiem saistītus pasākumus; pilnveidot vai pārskatīt tiesību aktus par atkritumiem, tostarp celtniecības atkritumiem, būvgružiem un bioloģiski noārdāmiem atkritumiem, precizēt atšķirību starp atkritumiem un neatkritumiem un izveidot atbilstīgus kritērijus Direktīvas 75/442/EEK IIA un IIB pielikuma turpmākai izstrādei.
Pamatojums
Komisija ir atlasījusi tikai dažas no prioritārajām darbībām, kas jāveic to mērķu īstenošanai, kuri izklāstīti 6. Vides rīcības programmas 8. pantā attiecībā uz dabas resursu un atkritumu ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu. Ir svarīgi norādīt visas 6. VRP prioritārās darbības, kas attiecas uz šo direktīvu.
Grozījums Nr. 2 6.a apsvērums (jauns)
	(6.a) Jāanalizē produktu un materiālu kategoriju aprites cikls, ņemot vērā to, ka šī koncepcija ir jauna un sarežģīta. Kritērijiem jābūt gan ekonomiskiem, gan vides kritērijiem, tostarp arī tādiem faktoriem kā transports, izdevumi enerģijai, iespējamās tehnoloģijas un to izmaksas, raugoties uz šīm lietām tīri zinātniski. Visiem šajā procesā iesaistītajiem — rūpniecībai, valsts pārvaldei, patērētājiem jāpiedalās kritēriju izstrādāšanā. Visiem šajā procesā iesaistītajiem — rūpniecībai, valsts pārvaldei, patērētājiem jāpiedalās kritēriju izstrādāšanā.
Grozījums Nr. 3 10.a apsvērums (jauns)
	(10.a) Tiesību aktiem par atkritumiem jābūt vērstiem uz dabas resursu izmantošanas samazināšanu un jāsekmē atkritumu hierarhijas piemērošana.
Pamatojums
Atkritumu politikas pamatā vajadzētu būt atkritumu hierarhijai, jo tā ir pamatota uz vides apsvērumiem. Tāpēc atkritumu hierarhijas izmantošana sniedz ieguvumus vides jomā, veicina dabas resursu efektīvu izmantošanu un enerģētiskās atkarības samazināšanu, atkritumu rašanās maksimālu samazināšanu un atkritumu materiālu pārstrādi.
Grozījums Nr. 4 17.a apsvērums (jauns)
	(17.a) Dalībvalstis drīkst atsaukties uz tuvuma principu un saimnieciskās patstāvības principu un piemērot tos atkritumiem, kas paredzēti sadedzināšanai ar enerģijas atguvi, lai varētu adekvāti plānot apstrādes jaudu un lai nodrošinātu, ka degošos atkritumus, kas rodas to teritorijā, var nogādāt valsts sadedzināšanas iekārtās.
Grozījums Nr. 5 18.a apsvērums (jauns)
	(18.a) Bīstamos atkritumus kvalificē pēc bīstamības un riska kritērijiem, tāpēc tie ir jāregulē ar stingrām specifikācijām, lai nepieļautu, vai pēc iespējas ierobežotu, negatīvas sekas neatbilstošas apsaimniekošanas dēļ, kuras var ietekmēt vidi un radīt apdraudējumu cilvēku veselībai un drošībai. To bīstamo īpašību dēļ bīstamajiem atkritumiem ir vajadzīga atbilstoša apsaimniekošana, kas ir saistīta ar īpašiem un pielāgotiem savākšanas un apstrādes paņēmieniem, sevišķiem kontroles pasākumiem un īpašu izsekojamības kārtību. Visiem bīstamo atkritumu apsaimniekotājiem jābūt atbilstošai kvalifikācijai, apmācībai un atļaujām.
Pamatojums
Grozījums Nr. 6 20. apsvērums
(20) Tā kā Padomes 1975. gada 16. jūnija Direktīvā 75/439/EEK par atkritumeļļu apglabāšanu reģenerācijai piešķirtā prioritāte vairs nenodrošina ieguvumus vides jomā, minētā direktīva ir jāatceļ. Tomēr tā kā atkritumeļļu dalītai savākšanai vēl aizvien ir būtiska nozīme, šajā direktīvā jāiekļauj pienākums savākt atkritumeļļas, lai tās pareizi apsaimniekotu un novērstu to nepareizas apglabāšanas radīto kaitējumu videi. Tādēļ ir jāatceļ Direktīva 75/439/EEK.	(20) Padomes 1975. gada 16. jūnija Direktīvā 75/439/EEK reģenerācijai piešķirtā prioritāte ir jāsaglabā arī pēc tās atcelšanas. Tomēr tā kā atkritumeļļu dalītai savākšanai vēl aizvien ir būtiska nozīme, šajā direktīvā jāiekļauj pienākums savākt atkritumeļļas, lai tās pareizi apsaimniekotu un novērstu to nepareizas apglabāšanas radīto kaitējumu videi. Tādēļ Direktīva 75/439/EK ir atceļama.
Pamatojums
Ja direktīvu atceļ vadoties pēc „tiesību aktu labākas izstrādes politikas", tas nenozīmē, ka direktīvas noteiktie mērķi vairs nebūtu spēkā.
Grozījums Nr. 7 1. pants
Šajā direktīvā paredzēti pasākumi, lai mazinātu kopējo ietekmi uz vidi saistībā ar resursu izmantošanu, atkritumu rašanos un apsaimniekošanu.	1. Šajā direktīvā paredzēti pasākumi, lai uzlabotu resursu ilgtspējīgu izmantošanu un mazinātu atkritumu rašanās un apsaimniekošanas ietekmi uz vidi.
Tādā pašā nolūkā tajā paredzēts arī noteikums, saskaņā ar kuru dalībvalstīm jāveic pasākumi, pirmkārt, lai novērstu vai samazinātu atkritumu rašanos un to kaitīgumu, un, otrkārt, lai veiktu atkritumu reģenerāciju, atkritumus atkārtoti izmantojot, pārstrādājot vai veicot citas reģenerācijas darbības.	2. Tā uzdod dalībvalstīm veikt pasākumus lejupejošā prioritārā secībā, lai: (a) samazinātu un novērstu atkritumu rašanos (b) atkritumus atkārtoti izmantotu; (c) atkritumus pārstrādātu; (d) veiktu citas reģenerācijas darbības; (e) atkritumus apglabātu.
	3. Pamatojoties uz Kopienas līmenī pieņemtiem vides kritērijiem, pēc aprites cikla analizēšanas un ekonomiskās ietekmes izpētes attiecīgajai atkritumu kategorijai, dalībvalstis var veikt pasākumus, kas atkāptos no 2. pantā noteiktajām prioritātēm.
	4. Līdz šādus kritērijus pieņem un gadījumos, kad ietekmes novērtējums skaidri parāda, ka viens no 2. punktā minētajiem atkritumu apsaimniekošanas veidiem ir piemērotāks, dalībvalstis līdzīgā veidā var atkāpties no 2. punktā noteiktajām prioritātēm.
	5. Atbildība par 4. punktā minēto novērtējumu rezultātu apstiprināšanu gulstas uz kompetentajām valstu iestādēm. Apstiprinātos rezultātus paziņo Komisijai, un tos pārbauda saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru.
Or. en
Grozījums Nr. 8 1. panta 2.a punkts (jauns)
	Turklāt tā paredz, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu, ka bīstamo atkritumu rašanās, savākšana un/vai pārvadāšana, to glabāšana un apstrāde drīkst notikt tikai tādos apstākļos, kas nodrošina optimālo vides aizsardzību un drošību apsaimniekotājiem, rūpnieciskajai ražotnei un plašai sabiedrībai.
Pamatojums
Tā kā bīstamajiem atkritumiem ir jāvelta īpaša uzmanība, tie būtu jāizceļ atsevišķā mērķī, ar ko jāpapildina 1. pants. Ierosinātais mērķis skar ne tikai vides aizsardzību, bet arī veselību un drošību.
Grozījums Nr. 9 2. panta ievadfrāze
Šī direktīva neattiecas uz gāzveida emisiju atmosfērā.	Šī direktīva neattiecas uz:
	a) gāzveida izmešiem atmosfērā,
	b) augsni,
	c) blakusproduktiem 3. panta nozīmē,
	d) otrreizējām izejvielām ( produktiem, materiāliem, vielām) un
	e) ar procesu saistītu ražošanas atlikumu izmantošanu ražotnē.
Pamatojums
Rūpnieciski blakusprodukti nav atkritumi, un tāpēc tie būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Ir vajadzīga pārstrukturēšana, lai pieņemtu sistemātisku pieeju. Sarežģītos ražošanas procesos arī resursu taupīšanas ziņā – gan saimniecisko, gan vides apsvērumu dēļ – ir izdevīgi, ja ražošanas atlikumi, kas rodas pašā ražošanas objektā, tiek vēlreiz izmantoti atbilstošos ražošanas procesos. Šādas vielas vai materiāli, ko ražotnē izmanto slēgtā materiālu ciklā, nekad nekļūst par atkritumiem.
Grozījums Nr. 10 2. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Ar atsevišķām direktīvām var noteikt īpašus noteikumus, kas attiecas uz konkrētiem gadījumiem vai papildina šo direktīvu attiecībā uz īpašu atkritumu kategoriju apsaimniekošanu.
Grozījums Nr. 11 2. panta 4.b punkts (jauns)
	4.b Tā neattiecas uz dūņu izmantošanu saskaņā ar Padomes 1986. gada 12. jūnija Direktīvu 86/278/EEC par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas1.   __________ 1 OV L 181, 4.7.1986, 6. lpp.
Pamatojums
Dūņu pārstrāde lauksaimnieciskai izmantošanai, veicot atbilstošu apstrādi, būtu jāizņem no šīs direktīvas darbības jomas, jo uz to jau attiecas Padomes Direktīva 86/278/EEK par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību. Minētā direktīva aptver dūņu apstrādi tādā veidā, lai nepieļautu nekādas kaitīgas sekas attiecībā uz augsni, augiem, dzīvniekiem un cilvēkiem. Nevajadzētu pieļaut abu direktīvu pārklāšanos.
Grozījums Nr. 12 3. panta c) apakšpunkts
c) „īpašnieks” ir atkritumu ražotājs vai fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā atrodas atkritumi;	c) „īpašnieks” ir fiziska vai juridiska persona, kuras īpašumā atrodas atkritumi;
Pamatojums
„Īpašniekam” jābūt personai, kuras īpašumā atrodas atkritumi konkrētajā laikā, nevis ražotājam.
Grozījums Nr. 13 3. panta ca) apakšpunkts (jauns)
	ca) „uzpircējs” ir jebkura persona, kas rīkojas savā vārdā, lai pirktu un pēc tam pārdotu atkritumus, tostarp tādi uzpircēji, kas nesaņem atkritumus fiziskajā valdījumā;
Grozījums Nr. 14 3. panta cb) apakšpunkts (jauns)
	cb) „starpnieks” ir jebkura persona, kas organizē atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu citu personu vārdā, tostarp starpnieki, kas nesaņem atkritumus fiziskajā valdījumā;
Grozījums Nr. 15 3. panta d) apakšpunkts
d) „apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas;	d) „apsaimniekošana” ir atkritumu savākšana, pārvadāšana, apstrāde, reģenerācija un apglabāšana, tostarp šādu darbību pārraudzība un apglabāšanas vietu aprūpe pēc to slēgšanas;
Pamatojums
Apstrāde ir daļa no atkritumu apsaimniekošanas procesa, un tā var nesakrist ar atkritumu reģenerācijas un apglabāšanas darbībām.
Grozījums Nr. 16 3. panta ea) apakšpunkts (jauns)
	ea) „atkritumu rašanās novēršana” ir jebkura darbība, kuru veic pirms produkti vai vielas ir kļuvuši par atkritumiem un kuras mērķis ir samazināt atkritumu rašanos vai to kaitīgumu, vai resursu izmantošanas ietekmi uz vidi kopumā;
Grozījums Nr. 17 3. panta g) apakšpunkts
g) „pārstrāde” ir atkritumu reģenerācija, iegūstot produktus, materiālus vai vielas izmantošanai sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Jēdziens neietver enerģijas reģenerāciju;	g) „pārstrāde” ir process, kas notiek pēc ražošanas procesa un daļa no tā ir atkritumu reģenerācija, tos izjaucot, sadalot, vai kā savādāk pārstrādājot, un tādējādi iegūstot produktus, materiālus vai vielas, kas kalpo kā otrreizējās izejvielas, sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Jēdziens neietver enerģijas reģenerāciju;
Grozījums Nr. 18 3. panta ga) apakšpunkts (jauns)
	ga) „reģenerācija” ir jebkura apstrādes darbība, kas:
	- nodrošina, ka atkritumi kalpo lietderīgam mērķim, ražotnē vai plašākā tautsaimniecības sektorā aizstājot citus resursus, kurus izmantotu attiecīgā uzdevuma veikšanai vai sagatavotu šādai izmantošanai;
	- atbilst efektivitātes kritērijiem, uz kuriem pamatojoties var uzskatīt, ka tai ir bijis lietderīgs rezultāts;
	- nodrošina, ka, atkritumus izmantojot kā citu resursu aizstājēju, nepasliktinās kopējā ietekme uz vidi;
	- nodrošina, ka attiecīgajā procesā piesārņotāji nenonāk gala produktā;
Grozījums Nr. 19 3. panta h) apakšpunkts
h) „minerālu atkritumeļļas” ir jebkādas ziežvielas vai rūpnieciskās eļļas, kas vairs nav piemērotas sākotnēji paredzētai izmantošanai, un jo īpaši izlietotas iekšdedzes dzinēju eļļas un pārnesumkārbu eļļas, minerālu ziežeļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskās eļļas;	h) „atkritumeļļas” ir jebkādas ziežvielas vai rūpnieciskās eļļas, kas vairs nav piemērotas sākotnēji paredzētai izmantošanai, un jo īpaši izlietotas iekšdedzes dzinēju eļļas un pārnesumkārbu eļļas, ziežeļļas, turbīnu eļļas un hidrauliskās eļļas;
Pamatojums
Mūsdienās atkritumeļļas ir minerāleļļu un sintētisko eļļu maisījums, un tāpēc ir attiecīgi jāmaina definīcija.
Grozījums Nr. 20 3. panta hb) apakšpunkts (jauns)
	hb) „otrreizējās izejvielas” ir produkti, materiāli un vielas, ko reģenerē no atkritumiem un kam ir tirgus vērtība;
Grozījums Nr. 21 3. panta i) apakšpunkts
i) „apstrāde” ir reģenerācija vai apglabāšana.	i) „apstrāde” ir reģenerācija vai apglabāšana un sagatavošana reģenerācijai vai apglabāšanai, kuras rezultātā mainās atkritumu īpašības vai sastāvs.
Pamatojums
Atkritumu sagatavošana, kuras rezultātā mainās atkritumu īpašības vai sastāvs, ir apstrāde, un tāpēc tā ir daļa no atkritumu apsaimniekošanas un ir jāiekļauj apstrādes definīcijā. Formulējums atbilst atkritumu radītāja definīcijai 3. panta b) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 22 3. panta ia) apakšpunkts (jauns)
	ia) „aģents” ir ikviens, kas pārstāv kādu citu, pērkot vai pārdodot atkritumus.
Pamatojums
Šādi tiek saglabāts termins, ar kuru apzīmē personu, kas vienojas pārstāvot kādu citu, un tas vienmēr nenozīmē, ka produkts ir šīs personas īpašums.
Grozījums Nr. 23 4. panta 1. punkts
Saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izveido atkritumu sarakstu. .	Saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija, ja vajadzīgs, pārskata pašreizējo atkritumu sarakstu Komisijas 2001. gada 3. maija Lēmumā 2000/532/EK1).
	------------------------------------------------ 1 OV L 226, 6.9.2000., Lēmumā pēdējie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2001/573/EK (OV L 203, 28.7.2001., 18. lpp.).
Pamatojums
Saraksts, kas saskaņā ar šo direktīvu ir kļuvis nepieciešams, jau pastāv. Tas ir bijis efektīvs, un var būt nepieciešams to atjaunināt, bet nav vajadzības to pilnībā aizstāt.
Grozījums Nr. 24 5. panta virsraksts
Reģenerācija	Reģenerācija un atkritumu atlikumu maksimāla samazināšana
Pamatojums
Lai rīkotos saskaņā ar noteikto hierarhiju, ir svarīgi iekļaut to atkritumu atlikumu maksimālu samazināšanu, kurus hierarhijā nevar izmantot atkārtoti vai pārstrādāt.
Grozījums Nr. 25 5. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar visiem atkritumiem tiek veiktas tādas darbības, kuru rezultātā tie kalpo derīgam mērķim, ražotnē vai plašākā tautsaimniecības sektorā aizstājot citus resursus, kas tiktu izmantoti šādam mērķim, vai tiktu sagatavoti šādai izmantošanai, še turpmāk — „reģenerācijas darbības”. Par reģenerācijas darbībām dalībvalstis uzskata vismaz II pielikumā minētās darbības.	1. Neskarot 1. panta 2. punktu un 6. panta 1. punktu, dalībvalstīm jāveic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ar visiem atkritumiem tiek veiktas tādas darbības, kuru rezultātā tie kalpo derīgam mērķim, ražotnē vai plašākā tautsaimniecības sektorā aizstājot citus resursus, kas tiktu izmantoti šādam mērķim, vai tiktu sagatavoti šādai izmantošanai, še turpmāk — „reģenerācijas darbības”. Par reģenerācijas darbībām dalībvalstis uzskata vismaz II pielikumā minētās darbības.
Pamatojums
Reģenerācija jāveic saskaņā ar atkritumu hierarhiju. Ir vairākas atkritumu plūsmas, kuras, dažādu iemeslu dēļ, nav iespējams reģenerēt. Bez atsauces uz 6. panta 1. punktu dalībvalstīm būtu pienākums reģenerēt visus atkritumus.
Grozījums Nr. 26 5. panta 1. punkta 1.a apakšpunkts (jauns)
	Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu Padomei un Eiropas Parlamentam, II pielikumā izklāstīto darbību sarakstu var papildināt ar citām reģenerācijas darbībām.
Pamatojums
Komisijai šajā jomā vajadzētu vairāk piemēroties situācijai, lai attiecīgo sarakstu varētu pieņemt atbilstoši tehnoloģiju progresam.
Grozījums Nr. 27 6. panta 1. punkta 1. daļa
1. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja reģenerācija atbilstīgi 5. panta 1. punktam nav iespējama, ar visiem atkritumiem veic apglabāšanas darbības.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumiem, ko nav bijis iespējams reģenerēt atbilstīgi 5. panta 1. punktam, veic apglabāšanas darbības.
Pamatojums
Nav procedūras, kas varētu pierādīt, ka reģenerācija nav iespējama. Ja neņem vērā saimnieciskās un vides izmaksas un ja ignorē reģenerētā materiāla tirgus perspektīvas, vienmēr ir iespējama tālāka reģenerācija. Tāpēc attiecībā uz visiem atkritumiem, ko nav bijis iespējams reģenerēt, ir jānosaka apglabāšanas prasība.
Grozījums Nr. 28 6. panta 3. punkts
3. Ja darbības rezultāti liecina, ka 1. panta nolūkā darbībai ir ļoti zems potenciāls, Komisija, neraugoties uz to, ka notiek resursu aizstāšana, saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt īstenošanas pasākumus, pievienojot šo konkrēto darbību I pielikumā iekļautajam sarakstam.	3. Ja darbības rezultāti liecina, ka 1. panta nolūkā darbībai ir ļoti zems potenciāls, neraugoties uz to, ka notiek resursu aizstāšana, šo konkrēto darbību pēc priekšlikuma, ko Komisija Padomei un Eiropas Parlamentam iesniedz saskaņā ar 21. pantā noteikto kārtību, pievieno I pielikumā iekļautajam sarakstam.
Pamatojums
Šī grozījuma mērķis ir politiskam jautājumam piemērot koplēmuma procedūru un tādējādi tekstā atjaunot konsekvenci, jo īpaši ar referenta ierosināto 5. panta grozījumu. Koplēmuma procedūras piemērošana 5. pantam un komitoloģijas 6. pantam varētu radīt pretrunīgus lēmumus: konkrētai darbībai saskaņā ar koplēmuma procedūru tiktu paredzēta reģenerācija, bet saskaņā ar komitoloģiju – apglabāšana.
Grozījums Nr. 29 7. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu veic šādi:	Dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka atkritumu reģenerācijas process vai apglabāšana notiek, veltot vislielāko iespējamo uzmanību:
a) neapdraudot cilvēku veselību;	a) sabiedrības veselības aizsardzībai,
b) neizmantojot metodes vai darbības, kas varētu kaitēt videi;	b) vides aizsardzībai (tostarp ūdens, gaisa, augsnes, augu, lauku vides un īpašas nozīmes teritoriju aizsardzībai);
c) neapdraudot ūdeni, gaisu, augsni, kā arī augus un dzīvniekus;	c) tam, lai neradītu neērtības trokšņa vai smakas dēļ;
d) neradot neērtības trokšņa vai smakas dēļ;
e) neradot nelabvēlīgu ietekmi uz lauku vidi un īpašas nozīmes teritorijām.
Pamatojums
Atkritumu jomas tiesību aktos paredzētajiem mērķiem attiecībā uz pieejamajiem pasākumiem jābūt reāliem. Šīs darbības nevēlamo ietekmi nevar pilnīgi novērst.
Grozījums Nr. 30 8. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka ikviens atkritumu īpašnieks pats veic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, vai uztic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu uzņēmumam, kas veic atkritumu apstrādi, vai arī privātam vai valsts atkritumu savācējam.	Īstenojot principu „piesārņotājs maksā”, dalībvalstis nodrošina, ka ikviens atkritumu īpašnieks pats veic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, vai uztic atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu uzņēmumam, kas veic atkritumu apstrādi, vai arī privātam vai valsts atkritumu savācējam.
Pamatojums
Ir jāpiemin princips „piesārņotājs maksā”, kam atkritumu apsaimniekošanā vienmēr bijusi svarīga nozīme. Tas ir daļa no Direktīvas 75/442/EK, kā arī no šīs direktīvas grozītās versijas, un tas šajā posmā ir jāpiemin.
Grozījums Nr. 31 9. pants
Dalībvalstis nodrošina, ka ar atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu saistītās izmaksas attiecīgā gadījumā tiek sadalītas starp pašreizējo īpašnieku, iepriekšējiem īpašniekiem un radītāju.	Saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā” atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir jāsedz: - savākto vai savācēja vai uzņēmuma apsaimniekoto atkritumu īpašniekam un/vai - iepriekšējiem īpašniekiem, un/vai - tā produkta ražotājam, no kura radušies atkritumi.
Pamatojums
Pašreizējā direktīva ir skaidrāka attiecībā uz izmaksām, un šī grozījuma pamatā ir tās 15. pants. Tā mērķis ir:
- no jauna ieviest principu „piesārņotājs maksā”;
- nodrošināt, lai dalībvalstis nevis sadala „izmaksas”, bet tās „sedz”;
- nodrošināt, lai izmaksas sedz atkritumu radītājs un lai atbildība par tām sniegtos līdz produkta ražotājam, nevis attiektos tikai uz atkritumu radītāju;
- nodrošināt, lai izmaksas sedz ne vien reģenerāciju un apglabāšanu, bet arī atkritumu apsaimniekošanas kopējās izmaksas (piemēram, savākšanas izmaksas).
Grozījums Nr. 32 10. panta 1. daļa
Ja tas ir vajadzīgs vai ieteicams, dalībvalstis, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu integrētu un atbilstošu atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu, ņemot vērā labākās pieejamās metodes Direktīvas 96/61/EK 2. panta 11. punkta nozīmē, še turpmāk „labākās pieejamās metodes”.	Ja tas ir vajadzīgs vai ieteicams, dalībvalstis, sadarbojoties ar citām dalībvalstīm, veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu integrētu un atbilstošu atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu, ņemot vērā visefektīvākās un dzīvotspējīgākās metodes.
Pamatojums
Tam, ko ar atkritumiem dara, arī to apglabāšanai, jāatbilst vietas īpatnībām un attiecīgās darbības jāizvēlas pamatojoties uz ekonomikas, vides un sabiedrības veselības kritērijiem.
Grozījums Nr. 33 11. panta 1. punkts
1. Lai noteiktu, vai ir lietderīgi pieņemt, ka konkrēti atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem, tie ir atkārtoti izmantoti, pārstrādāti vai reģenerēti, un pārklasificēt šādus atkritumus par otrreizēji izmantojamiem produktiem, materiāliem vai vielām, Komisija izvērtē, vai ir izpildīti šādi nosacījumi:	1. Komisija nosaka vai pieprasa dalībvalstīm noteikt, vai konkrēti atkritumi vairs nav uzskatāmi par atkritumiem, pamatojoties uz to, ka:
	-a) tiem ir pabeigtas atkārtotas izmantošanas, reģenerācijas vai pielāgošanas darbības un tie tāpēc jāpārklasificē par otrreizēji izmantojamiem produktiem, materiāliem vai vielām; un
a) pārklasificēšana neizraisīs vispārēju negatīvu ietekmi uz vidi;	a) šāda pārklasificēšana neizraisīs vispārēju negatīvu ietekmi uz vidi, un
b) pastāv šādu otrreizēji izmantojamu produktu, materiālu vai vielu tirgus.	b) pastāv vai varētu pastāvēt šādu otrreizēji izmantojamu produktu, materiālu vai vielu tirgus.
Pamatojums
Jauns precīzāks formulējums. Daži atkritumu materiāli (piem., kokmateriālu atkritumi) ir videi nekaitīgas enerģijas ražošanas avots. Darbību uzskaitījumā ir jāiekļauj šādu materiālu pielāgošana. Īpaša uzmanība jāvelta šādu atkritumu materiālu ātrai pārklasificēšanai. Komisijai jāsaka pēdējais vārds, nosakot atkritumu klasifikāciju.
Grozījums Nr. 34 11. panta 1. punkta ba) apakšpunkts (jauns)
	ba) otrreizēji izmantojamais produkts, materiāls vai viela ir apstrādāts un nonāks jaunā ciklā kā otrreizēja izejviela ar īpašībām, kas ir līdzīgas pirmproduktiem, primāriem materiāliem vai vielām.
Grozījums Nr. 35 11. panta 2. punkts
2. Pamatojoties uz izvērtējumu atbilstīgi 1. punktam, Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt īstenošanas pasākumus attiecībā uz konkrēto atkritumu produktu, materiālu vai vielu kategoriju, norādot vides un kvalitātes kritērijus, kas jāizpilda, lai atkritumus varētu uzskatīt par otrreizēji izmantojamiem produktiem, materiāliem vai vielām.	2. Līdz ...*, pamatojoties uz izvērtējumu atbilstīgi 1. punktam, Komisija iesniedz, ja nepieciešams, normatīvu priekšlikumu, kas nosaka vides kritērijus, kas jāizpilda, lai atkritumu produktus, materiālus vai vielas varētu uzskatīt par otrreizēji izmantojamiem produktiem, materiāliem vai vielām.
	Minētos kritērijus nosaka, apspriežoties ar attiecīgajām rūpniecības nozarēm. Procedūrai ir jānodrošina demokrātisks lēmumu pieņemšanas process un apelācijas iespēja. Izvērtējumā jāņem vērā visi svarīgie aspekti, tostarp visa piegādes ķēde no vielas, produkta vai materiāla izcelsmes līdz gala lietojumam, reģenerācijai vai apglabāšanai.
	_____________________ * Divus gadus pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas.
Pamatojums
Jautājums par to, kādām „māsas direktīvām” jāizriet no šīs direktīvas, un jautājums par to, kādām šīm direktīvām vajadzētu būt, ir politiski jautājumi, tāpēc uz tiem būtu jāattiecas koplēmuma procedūrai. Prasībām, ko piemēro otrreizēji izmantojamiem produktiem, nevajadzētu būt stingrākām par tām, ko piemēro līdzīgiem pirmproduktiem, ko tie aizstāj.
Grozījums Nr. 36 11. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Līdz... ** Komisija vajadzības gadījumā sagatavo priekšlikumus ar mērķi noteikt, vai uz turpmāk minētajiem atkritumiem attiecas šā panta noteikumi, un tādā gadījumā paredzēt, kādi nosacījumi tiem jāpiemēro:
	- komposts,
	- būvdarbos un ēku nojaukšanā radušies atkritumi,
	- pārstrādāts papīrs,
	- pārstrādāts stikls.
	- reģenerēts cietais kurināmais (RCK).
	_____________________ ** Piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Par šiem atkritumiem ārkārtīgi steidzami jāizstrādā jauni priekšlikumi. Tas jo īpaši attiecas uz RCK, kura iekļaušana vissteidzamākajos „kandidātos” nepieciešama tāpēc, ka dažas dalībvalstis jau ir izstrādājušas un attīstījušas kvalitatīva RCK videi ilgtspējīgu rūpniecisku izmantošanu ogļu spēkstacijās un cementa krāsnīs. Kvalitatīvs RCK daļēji aizstāj šādās ražotnēs izmantotos fosilo kurināmo (ogles).
Grozījums Nr. 37 11.a pants (jauns)
	11.a pants
	Bīstamo atkritumu pazīšana un izsekojamība
	1. Pirms pieņemšanas atkritumu apstrādes ražotnē katram bīstamo atkritumu sūtījumam piemēro īpašu procedūru, kas paredzēta, lai noteiktu apdraudējumu un izmantojamo apstrādes veidu.
	2. Katra bīstamo atkritumu saņemšana ražotnē jāveic saskaņā ar īpašu procedūru, lai nodrošinātu, ka attiecīgajiem atkritumiem tiešām ir tās pašas īpašības kā atkritumiem, kas apstiprināti pieņemšanas procedūrā.
	3. Ikviens bīstamo atkritumu radītājs, savācējs vai īpašnieks, kas šādus atkritumus nodod apstrādes ražotnei, pagādā īpašu brīdinājuma un pārvadāšanas dokumentu, kam jābūt kopā ar atkritumiem no to rašanās vietas līdz galamērķim.
	4. Uz visiem bīstamo atkritumu radītājiem un visiem to ražotņu, kurās apstrādā šādus atkritumus, operatoriem attiecas pienākums sniegt ziņojums, ko nosaka 5. pants Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. janvāra Regulā (EK) Nr. 166/2006 par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu1.
	1 OV L 33, 4.2.2006, 1. lpp.
Pamatojums
Lai bīstamos atkritumus apstrādātu vislabākajā veidā un bez apdraudējuma drošībai un videi, būtiski nepieciešama ir šādu atkritumu pazīšana un izsekojamība.
1) Pirms šādu atkritumu pieņemšanas ir jāzina to veids, un katrs sūtījums ir jāpārbauda, lai pārliecinātos, ka attiecīgie atkritumi atbilst tiem, kas ir pieņemti.
2.a) Brīdinājuma un pārvadāšanas dokuments ir svarīgs izsekojamības instruments.
2.b) Prasība sniegt ziņojumus ir paredzēta E-PRTR regulas noteikumos, bet tās pielikums neaptver visus bīstamo atkritumu radītājus un visas apstrādes ražotnes.
Grozījums Nr. 38 14. panta 1. punkts
1. Dalībvalsts var uzskatīt atkritumus par bīstamiem arī tad, ja tie nav iekļauti 4. pantā minētajā atkritumu sarakstā, še turpmāk – „saraksts”, taču tiem piemīt viena vai vairākas no III pielikumā minētajām īpašībām. Dalībvalsts par visiem šādiem gadījumiem informē Komisiju 34. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju.	1. Ja dalībvalsts uzskata atkritumus par bīstamiem arī tad, ja tie nav iekļauti 4. pantā minētajā atkritumu sarakstā, (še turpmāk – „saraksts”), un tiem piemīt viena vai vairākas no III pielikumā minētajām īpašībām dalībvalsts par visiem šādiem gadījumiem nekavējoties informē Komisiju un sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju
Pamatojums
Lēmums par to vai atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem vai nē jāpaziņo Komisijai pirms dalībvalsts veic īpašus pasākumus, saskaņā ar ES politikas virzieniem par ķimikāliju un bīstamo produktu pārvaldības saskaņošanu.
Grozījums Nr. 39 15. panta 1. punkts
1. Ja dalībvalstij ir pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētiem atkritumiem, kuri iekļauti bīstamo atkritumu sarakstā, nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām īpašībām, tā šos atkritumus var uzskatīt par nebīstamiem atkritumiem. Dalībvalsts par visiem šādiem gadījumiem informē Komisiju 34. panta 1. punktā paredzētajā ziņojumā un sniedz Komisijai visus vajadzīgos pierādījumus.	1. Ja dalībvalstij ir pierādījumi, kas apliecina, ka konkrētiem atkritumiem, kuri iekļauti bīstamo atkritumu sarakstā, nepiemīt neviena no III pielikumā minētajām īpašībām, tā par šādiem gadījumiem nekavējoties informē Komisiju un sniedz visus vajadzīgos pierādījumus.
Pamatojums
Lēmums par to vai atkritumi ir uzskatāmi par bīstamiem vai nē jāpaziņo Komisijai pirms dalībvalsts veic īpašus pasākumus, saskaņā ar ES politikas virzieniem par ķimikāliju un bīstamo produktu pārvaldības saskaņošanu.
Grozījums Nr. 40 16. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, sajaucot bīstamos atkritumus ar citiem bīstamiem atkritumiem, kam piemīt atšķirīgas īpašības, vai ar citiem atkritumiem, vielām vai materiāliem, tiek izpildīti šādi nosacījumi: a) sajaukšanu veic uzņēmums, kas saņēmis atļauju saskaņā ar 19. pantu; b) ir izpildīti 7. pantā paredzētie nosacījumi; c) atkritumu apsaimniekošanas ietekme uz vidi nepasliktinās; d) šāda darbība atbilst vislabākajām pieejamām metodēm.	1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai organizācijām un uzņēmumiem, kuri apsaimnieko bīstamos atkritumus, prasītu nejaukt dažādu kategoriju bīstamos atkritumus vai arī nejaukt bīstamos atkritumus ar nebīstamiem atkritumiem.
Pamatojums
Bīstamie atkritumi vienmēr jātur atsevišķi no nebīstamiem atkritumiem.
Grozījums Nr. 41 16. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Tādas sajaukšanas darbības rezultātā, kurā neizmanto ķīmisku reakciju, nekādā gadījumā nedrīkst notikt bīstamo atkritumu pārklasificēšana par nebīstamiem atkritumiem un/vai noturīgus organiskos piesārņotājus (NOP) saturošu atkritumu pārklasificēšana par atkritumiem, kas nesatur NOP.
Pamatojums
16. panta priekšlikumi, kas saistīti ar noteikumiem par „sajaukšanu”, ir jāpadara stingrāki, lai šīm darbībām piemērotu IPPC atļauju un drošības noteikumus bīstamo atkritumu pārklasificēšanas nepieļaušanai.
Grozījums Nr. 42 16. panta 2. punkts
2. Saskaņā ar tehniskā un ekonomiskā pamatojuma kritērijiem, kas jānosaka dalībvalstīm, ja bīstamie atkritumi ir sajaukti ar citiem bīstamiem atkritumiem, kam piemīt atšķirīgas īpašības, vai ar citiem atkritumiem, vielām vai materiāliem tādā veidā, kas ir pretrunā ar 1. punktu, vajadzības gadījumā jāveic to atdalīšana, lai izpildītu 7. pantā noteikto.	2. Ja bīstamie atkritumi ir sajaukti ar citiem bīstamiem atkritumiem, kam piemīt atšķirīgas īpašības, vai ar citiem atkritumiem, vielām vai materiāliem tādā veidā, kas ir pretrunā ar 1. punktu, vajadzības gadījumā jāveic to atdalīšana, lai izpildītu 7. pantā noteikto, ņemot vērā, ka dažādām vielām un materiāliem jābūt izsekojamiem.
Pamatojums
Ja bīstamie atkritumi tiek sajaukti, tiem jābūt izsekojamiem, lai tos varētu uzraudzīt.
Grozījums Nr. 43 18. pants
Minerālu atkritumeļļas	Atkritumeļļu specifikācijas
Neskarot 16. un 17. pantā paredzētos pienākumus saistībā ar rīkošanos ar bīstamajiem atkritumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka minerālu atkritumeļļas savāc un apstrādā saskaņā ar 7. pantu.	Neskarot 16. un 17. pantā paredzētos pienākumus saistībā ar rīkošanos ar bīstamajiem atkritumiem, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka atkritumeļļas savāc atsevišķi un pārvadā un apstrādā saskaņā ar šīs direktīvas 7., 19. un 20. pantu un saskaņā ar noteikumiem, ko paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 4. decembra Direktīva 2000/76/EK par atkritumu dedzināšanu1. Atkritumeļļu savācēji iesniedz pieteikumu īpašas atļaujas saņemšanai, un šo pieteikumu izskata piemērotā procedūrā.
	1 OV L 332, 28.12.2000, 91. lpp.
Pamatojums
Atkritumeļļas joprojām ir liels piesārņojuma avots.
Ārkārtīgā tirgus sadrumstalotība padara pārbaužu procesu ļoti sarežģītu. Atceļot direktīvu par atkritumeļļām, nedrīkst apdraudēt pastāvīgo progresu, kas panākts, pateicoties 1975. gada direktīvai. Tāpēc jaunajā pamatdirektīvā ir par šo jautājumu jāiekļauj konkrēti noteikumi: savākšanai jāturpinās un apstrādes ražotnēm jāveic darbība saskaņā ar IPPC direktīvu vai citām īpašām atļaujām, un ražotnēm, kurās atkritumeļļas sadedzina, jānodrošina atbilstība direktīvai par atkritumu dedzināšanu.
Grozījums Nr. 44 18. panta 2. punkts (jauns)
	Ja vien nav tehniska, finansiāla vai organizatoriska veida šķēršļu, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai prioritāti piešķirtu minerālu atkritumeļļu apstrādei, tās reģenerējot.
Pamatojums
Direktīvas 75/439/ΕEK atcelšanai, lai vienkāršotu tiesību aktus, nevajadzētu automātiski nozīmēt, ka reģenerācijai tiek atņemta tai piešķirtā prioritāte. Šis grozījums no jauna ievieš Direktīvas 75/439/ΕEK attiecīgos noteikumus. Atkritumu pārstrāde ir Eiropas Savienības vides politikas galvenais princips, un tāpēc tam būtu jāattiecas uz minerāleļļām (labiem, kvalitatīviem produktiem, kas mums palīdz risināt enerģijas problēmu), reģenerāciju saglabājot kā prioritāti. Ja vien reģenerāciju skaidri nenoteiks par prioritāti, tiks izmantota sadedzināšana, jo tā ir vienkāršāks risinājums.
Grozījums Nr. 45 19. panta 1. punkta pēdējais teikums
Atļaujās var būt norādīti papildu nosacījumi un pienākumi.	Atļaujās var būt norādīti papildu nosacījumi un pienākumi, piemēram, prasības attiecībā uz apstrādes kvalitāti.
Grozījums Nr. 46 21. pants
Komisija saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru var pieņemt obligātos standartus atļaujām, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka atkritumus apstrādā videi draudzīgā veidā.	Komisija saskaņā ar procedūru, kurā ir iesaistīti attiecīgie dalībnieki, un pēc ietekmes novērtējuma izdarīšanas par ierosinātajiem pasākumiem var pieņemt obligātos standarts atļaujām, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka atkritumus apstrādā videi draudzīgā veidā.
	Pamatojoties uz valsts vajadzību novērtējumu, un ievērojot proporcionalitātes principu, kā arī saskaņā ar Līgumiem, dalībvalstis var atļaujām noteikt augstākus standartus.
Grozījums Nr. 47 24. pants
Bīstamie atkritumi	Noteikumi un nosacījumi atļaujas saņemšanai bīstamo atkritumu apstrādes ražotnēm
Kas attiecas uz bīstamiem atkritumiem, dalībvalstis var piešķirt atbrīvojumu saskaņā ar 22. pantu tikai tādiem uzņēmumiem, kas veic reģenerācijas darbības.	Visām bīstamo atkritumu apstrādes ražotnēm ir jābūt atļaujai, kas izsniegta saskaņā ar Direktīvu 96/61/EK.
Papildus 23. panta 1. punktā paredzētajiem vispārīgajiem noteikumiem dalībvalstis paredz īpašus nosacījumus atbrīvojumiem, kas saistīti ar bīstamiem atkritumiem, tostarp atkritumos esošo bīstamo vielu satura robežvērtības, emisijas robežvērtības, darbības veidus, kā arī visas citas prasības, kas vajadzīgas, lai veiktu dažādu veidu reģenerāciju.	Neskarot Direktīvu 96/61/EK, pieteikumā atļaujas saņemšanai no kompetentajām iestādēm iekļauj to pasākumu aprakstu, kuri ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ražotne ir izstrādāta, aprīkota un darbosies saskaņā ar apstrādājamo atkritumu kategorijām un apdraudējumu, kas ar tiem saistīts.
	Kompetento iestāžu piešķirtajā atļaujā norāda:
	- apstrādājamo bīstamo atkritumu daudzumus un kategorijas,
	- tehniskās specifikācijas, kurām jānodrošina vislabākā atkritumu apstrāde, nekaitējot videi un vienlaikus nodrošinot augstu drošības līmeni.
	Ja nebīstamu atkritumu apstrādes ražotnes operators vēlas mainīt darbības veidu un strādāt ar bīstamiem atkritumiem, tās jāuzskata par būtiskām izmaiņām Direktīvas 96/61/EK 2. punkta 10.b apakšpunkta nozīmē un ir jāpiemēro minētās direktīvas 12. panta 2. punkts.
Pamatojums
Saskaņā ar IPPC direktīvu jebkurai bīstamo atkritumu apstrādei ir vajadzīga atļauja. Šis noteikums būtu stingri jāpiemēro ikvienai personai, kas veic darbības, kuras ir saistītas ar bīstamiem atkritumiem.
Šī grozījuma pirmā daļa attiecas uz IPPC atļaujas saņemšanu. Otrā daļa apraksta informācijas daļu, kas būtu jāiekļauj atļaujā. Pēdējā daļa ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka operatoriem, kas parasti apstrādā nebīstamus atkritumus, ir jāprasa jauna atļauja, ja tie vēlas pieņemt bīstamos atkritumus.
Grozījums Nr. 48 26. panta 1. punkta 1. daļa
Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes saskaņā ar 1. pantu izstrādā vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas plānus, ko pārskata vismaz reizi piecos gados.	Dalībvalstis nodrošina, lai to kompetentās iestādes saskaņā ar 1. pantu izstrādā vienu vai vairākus atkritumu apsaimniekošanas plānus, ko pārskata vismaz reizi četros gados.
Grozījums Nr. 49 26. panta 4. punkts
4. Atkritumu apsaimniekošanas plāni atbilst atkritumu apsaimniekošanas plānošanas prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 94/62/EK 14. pantā, un stratēģijai poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanai, kas minēta Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā, ietverot nozīmīgas informētības veicināšanas kampaņas un ekonomisko instrumentu izmantošanu.	4. Atkritumu apsaimniekošanas plāni atbilst atkritumu apsaimniekošanas plānošanas prasībām, kas izklāstītas Direktīvas 94/62/EK 14. pantā, un stratēģijai poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu apjoma samazināšanai, kas minēta Direktīvas 1999/31/EK 5. pantā, ietverot nozīmīgas informētības veicināšanas kampaņas.
Pamatojums
„Ekonomisko instrumentu” izmantošana līdz šim nav ne definēta, ne rūpīgi izskatīta. Šādiem instrumentiem var būt nevēlamas sekas vai tie var novest pie tā, ka paaugstinās „zaļo” alternatīvu cenas, kas neatspoguļo vides nekaitīguma faktorus.
Grozījums Nr. 50 29. panta 1. punkta 1. daļa
Dalībvalstis saskaņā ar 1. pantu ne vēlāk kā [trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido programmas atkritumu rašanās novēršanai.	Dalībvalstis saskaņā ar 1. pantu ne vēlāk kā [trīs gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] izveido atkritumu rašanās novēršanas tehnisko un organizatorisko pasākumu programmas. Šīs programmas pārskata ne retāk kā reizi četros gados.
	Šo programmu un tajās iekļauto pasākumu mērķim vajadzētu būt atkritumu rašanās stabilizācijai līdz 2010. gadam un turpmākai ievērojamai atkritumu rašanās samazināšanai līdz 2020. gadam kā obligātai prasībai.
Grozījums Nr. 51 30. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis nosaka konkrētus kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķus un rādītājus attiecībā uz ikvienu pieņemto pasākumu vai pasākumu kopumu, lai uzraudzītu un izvērtētu atsevišķu pasākumu sekmes.	2. Dalībvalstis nosaka konkrētus kvalitatīvus un kvantitatīvus mērķus. Komisija var saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto procedūru noteikt indikatīvus kvalitatīvos un kvantitatīvos radītājus un vispārējos radītājus, ko dalībvalstis izmantos, lai uzraudzītu un izvērtētu sekmes, kas panāktas atsevišķos pasākumos.
Grozījums Nr. 52 30. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Dalībvalstīm ir jāveic vismaz šādi pasākumi:
	a) atkārtoti lietojama iepakojuma izmantošanas veicināšana, izveidojot atbilstošas izplatīšanas un savākšanas sistēmas, tostarp, ja vajadzīgs, izmantojot nodokļus vai depozītus;
	b) produktu remonta veicināšanu kā alternatīvu izmešanai, izveidojot remonta materiāli tehnisko bāzi.
	c) informācijas nodrošināšana par atkritumu rašanās novēršanas metodēm, izveidojot valsts centrus informācijas identifikācijai un izplatīšanai par to, kā panākt ekoloģiski tīrākus un mazāk piesārņojošus produktus, tehnoloģijas un izplatīšanas sistēmas, lai atvieglotu tādu nozaru paraugprakses kritēriju ieviešanu (līdzīgi ANO Vides programmas Tīrākas ražošanas centriem), kas īpaši piemēroti MVU;
	d) Nozares prasību izmantošana, lai attiecīgie uzņēmumi vai rūpniecības nozares izveidotu savus atkritumu rašanās novēršanas plānus vai mērķus vai novērstu piesārņojošus produktus vai iepakojumu.
Pamatojums
Nepietiek ar to, ka dalībvalstīm būtu tikai jāizvērtē atkritumu rašanās novēršanas iespējas. Vairākiem pasākumiem jākļūst par pienākumiem visām dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 53 33. panta 2. punkta 1. daļa
2. Uzskaites datus par bīstamajiem atkritumiem uzglabā vismaz trīs gadus, izņemot uzņēmumus, kas pārvadā bīstamos atkritumus un kam minētie dati jāglabā vismaz 12 mēnešus.	2. Uzskaites datus par bīstamajiem atkritumiem uzglabā vismaz piecus gadus, izņemot uzņēmumus, kas pārvadā bīstamos atkritumus un kam minētie dati jāglabā vismaz divus gadus.
Pamatojums
Bīstamo atkritumu raksturīgo īpašību dēļ, dati jāsaglabā ilgāk nekā jebkuram citam produktam.
Grozījums Nr. 54 I pielikuma D7 punkts
D7 Izgāšana jūrā/okeānā, ieskaitot novietošanu uz gultnes	svītrots
Grozījums Nr. 55 I pielikuma D11 punkts
D11 Sadedzināšana jūrā	svītrots
Grozījums Nr. 56 II pielikuma R1 punkta 2. apakšpunkta 1. un 2. ievilkums
-0,60 iekārtām, kas darbojas un kurām atļauja saskaņā ar atbilstīgiem Kopienas tiesību aktiem izdota pirms 2009. gada 1. janvāra, -0,65 iekārtām, kurām atļauja izdota pēc 2008. gada 31. decembra,	- 0,45 iekārtām, kas darbojas un kurām atļauja saskaņā ar atbilstīgiem Kopienas tiesību aktiem izdota pirms 2009. gada 1. janvāra, - 0,50 iekārtām, kurām atļauja izdota pēc 2008. gada 31. decembra,
Pamatojums
Sadedzināšanas iekārtu klasificēšana efektīvās un neefektīvās vadoties pēc enerģētikas kritērijiem nozīmīgi ietekmēs šo nozari un to regulējošos tiesību aktus, līdzīgi kā citi tiesību akti, piemēram, poligonu direktīva. Tāpēc Komisijai jāveic pētījums par atkritumiem kā enerģijas avotu un robežvērtību noteikšanu.
Grozījums Nr. 57 IV pielikuma 1. punkts
1. Plānošanas pasākumu vai citu ekonomisku instrumentu izmantošana, kas ietekmē primāro resursu pieejamību un cenu.	svītrots
Pamatojums
Ekonomiskie instrumenti neveicinās tērauda ražošanu no metāllūžņiem dzelzs rūdas vietā, bet tiem drīzāk būs tikai negatīva ietekme uz labi darbojošos tirgu un jau pastāvošu reģenerācijas ķēdi. Skat. arī 26. panta 4. punkta grozījuma priekšlikumu.
Grozījums Nr. 58 IV pielikuma 11. punkts
11. Ekonomiskie instrumenti, piemēram, veicinot „videi draudzīgu iepirkšanos” vai ieviešot obligātu maksājumu, kas pircējiem jāmaksā par noteiktu preci vai iepakojuma elementu, kas citādi tiktu nodrošināts bez maksas.	svītrots
Pamatojums
Sk. grozījumu 26. panta 4. punktam.
PROCEDŪRA
Virsraksts Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atkritumiem Atsauces COM(2005)0667 – C6-0009/2006 – 2005/0281(COD) Komiteja, kas atbildīga par jautājumu ENVI Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē ITRE 19.1.2006 Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē   Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums Cristina Gutiérrez-Cortines 26.1.2006 Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)   Izskatīšana komitejā 19.4.2006 3.5.2006 13.7.2006 12.9.2006   Pieņemšanas datums 12.9.2006 Galīgā balsojuma rezultāti +: –: 0: 37 6 0 Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā John Attard-Montalto, Šarūnas Birutis, Jan Březina, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Pilar del Castillo Vera, Jorgo Chatzimarkakis, Giles Chichester, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, Umberto Guidoni, András Gyürk, Fiona Hall, David Hammerstein Mintz, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Romana Jordan Cizelj, Anne Laperrouze, Eugenijus Maldeikis, Eluned Morgan, Reino Paasilinna, Aldo Patriciello, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Dominique Vlasto Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā María del Pilar Ayuso González, Daniel Caspary, Neena Gill, Cristina Gutiérrez-Cortines, Edit Herczog, Lambert van Nistelrooij Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā   Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

• [1]  OV vēl nav publicēts.
• [2] OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts		Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atkritumiem
Atsauces		COM(2005)0667 – C6-0009/2006 – 2005/0281(COD))
Datums, kad to iesniedza EP		21.12.2005
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē		ENVI 19.1.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē		ITRE 19.1.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums		Caroline F. Jackson 21.2.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu
Finansējuma grozījumi   Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu
Izskatīšana komitejā		10.10.2006
Pieņemšanas datums		28.11.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+ – 0	48 6 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā		Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Christa Klaß, Eija-Riitta Korhola, Holger Krahmer, Marie-Noëlle Lienemann, Linda McAvan, Roberto Musacchio, Riitta Myller, Péter Olajos, Miroslav Ouzký, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Anja Weisgerber, Åsa Westlund
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā		Pilar Ayuso, Giovanni Berlinguer, Niels Busk, Bairbre de Brún, Hélène Goudin, Ambroise Guellec, Jutta Haug, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Miroslav Mikolášik, Ria Oomen-Ruijten
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums		15.12.2006
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)		...