ZIŅOJUMS attiecībā uz priekšlikumu Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku
21.12.2006 - (COM(2006)0454 – C6‑0303/2006 – 2006/0156(CNS)) - *
Zivsaimniecības komiteja
Referents: Stavros Arnaoutakis
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku
(COM(2006)0454 – C6‑0303/2006 – 2006/0156(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā priekšlikumu Padomes regulai (COM(2006)0454)1,
– ņemot vērā EK līguma 300. panta 2. punkta pirmo daļu,
– ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome apspriedās ar Parlamentu (C6‑0303/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,
– ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu, kā arī Budžeta komitejas atzinumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6‑0477/2006),
1. apstiprina grozīto priekšlikumu Padomes regulai un apstiprina nolīguma noslēgšanu;
2. uzdod tā priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu un Gabonas Republikas valdībām un parlamentiem.
Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 2.a apsvērums (jauns) | |
|
(2a) EK finansiālā kompensācija ir jāizmanto piekrastes iedzīvotāju kopienu attīstībai, kuras ir atkarīgas no zvejniecības, kā arī lai izveidotu nelielus vietējos zivju sasaldēšanas un pārstrādes uzņēmumus; |
Grozījums Nr. 2 3.a pants (jauns) | |
|
3.a pants |
|
Protokola piemērošanas pēdējā gadā un pirms jebkura jauna nolīguma noslēgšanas vai pirms regulai pievienotā nolīguma pagarināšanas Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par nolīguma piemērošanu un nosacījumiem saskaņā ar kuriem to īstenoja. |
Pamatojums | |
Komisijai ir jāinformē Parlaments un Padome par vispārējā novērtējuma ziņojumu, kas attiecas uz attiecīgo nolīgumu. Tikai pēc tam var veikt pasākumus, lai pārrunātu jauna zvejniecības nolīguma noslēgšanu vai pagarinātu pašreizējo nolīgumu. | |
Grozījums Nr. 3 3.b pants (jauns) | |
|
3.b pants |
|
Komisija ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā protokola 7. pantā izklāstītās nozaru daudzgadu programmas īstenošanas rezultātiem. |
Pamatojums | |
Lai novērtētu, vai ES izmaksātā kompensācija ir pareizi iegrāmatota un patiešām veicina ilgtspējīgu zvejas resursu izmantošanu Gabonas Republikā, Komisijai ik gadu jāsagatavo ziņojums Parlamentam. | |
Grozījums Nr. 4 3.c pants (jauns) | |
|
3.c pants |
|
Pamatojoties uz Komisijas iesniegto ziņojumu saskaņā ar 3.a pantu un pēc konsultēšanās ar Eiropas Parlamentu, Padome piešķir, ja nepieciešams, Komisijai pilnvaras sarunām, lai pieņemtu jaunu protokolu. |
Pamatojums | |
Parlaments un Padome varēs izpildīt savas saistības tikai tad, ja būs saņemts novērtējuma ziņojums par zvejniecības nolīguma īstenošanu. | |
Grozījums Nr. 5 3.d pants (jauns) | |
|
3.d pants |
|
Komisija ik gadu novērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, ir izpildījušas prasību sniegt pārskatu. |
Pamatojums | |
Zvejas kuģi, kuri nav izpildījuši pamatprasību sniegt pārskatu par nozveju, nedrīkst saņemt ES finansiālo atbalstu. |
PASKAIDROJUMS
IEVADS
Komisijas priekšlikums daudzgadu partnerības nolīgumam, kas attiecas uz attiecībām zivsaimniecības nozarē ar Gabonas Republiku, ir pamatots uz savstarpējas sadarbības principu, un tā mērķis ir panākt ilgtspējīgu zvejniecību plašākā reģionā. Nolīgums ir partnerības politikas daļa kopējās zivsaimniecības politikas ārējā aspektā, kas attīstīta kā daļa no kopējās zivsaimniecības politikas pārskatīšanas 2002. gadā, un ir izklāstīta Komisijas paziņojumā par visaptverošu stratēģiju zvejniecības partnerības nolīgumiem ar trešām valstīm[1].
Politika, kas paredz pilnīgāku partnerības mehānismu, ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargātas gan ES tālbraucēju kuģu flotes intereses, gan tiek pastiprināti nosacījumi, lai panāktu ilgtspējīgu zvejniecību attiecīgo partnervalstu teritoriālajos ūdeņos. Eiropas Parlaments to apstiprināja savā 2003. gada oktobra[2] rezolūcijā, pēc tam Padome – savos 2004. gada jūnija secinājumos.
Tādēļ jaunā nolīguma darbības joma ir plašāka nekā iepriekšējā divpusējā nolīguma ierobežotā komerciālā joma, lai piekļūtu Gabonas Republikas teritoriālajiem ūdeņiem un, kā Komisija paziņoja, tiks uzsākts jauns posms ES un Gabonas sadarbībā.
NOLĪGUMA NOVĒRTĒJUMS
Referents atzinīgi novērtē Komisijas lēmumu, kas pamatots ar jaunākajiem zinātniskajiem datiem par zivju resursu stāvokli reģionā, lai samazinātu zvejas iespējas, kas paredzētas nolīgumā. Turklāt jāuzsver zvejas kuģu satelītnovērošanas ieviešanas nozīme nolīgumā, jo īpaši attiecībā uz nelegālas, nedeklarētas un nekontrolētas (NNN) zvejas apkarošanu.
Tomēr, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamentam netika dota iespēja sekot līdzi ne nolīguma noslēgšanas sagatavošanas posmam, ne sarunu procesam, ir jāpievērš uzmanība virknei trūkumu un neskaidrību protokolā, kas neatbilst ES zivsaimniecības politikai.
Attiecībā uz protokolu, ar kuru nosaka nolīgumā paredzētās zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu:
Konkrēti 3. panta „Atbildīgas zvejas sadarbība – zinātniska sanāksme” 4. punkts attiecas tikai uz vispārējiem principiem, kuru mērķis ir zivju resursu ilgtspējīga pārvaldība, un sekām, kuras iespējams izrietētu no Kopienas kuģu darbības. Tomēr nav norāžu par zvejas vietas dabisko vidi, ūdeņu kvalitāti, iespējamo piesārņojumu no reģionā esošiem naftas produktiem, ekosistēmas traucējumiem citu faktoru dēļ un visu šo apstākļu sekām uz nozveju.
· Attiecībā uz 7. pantu “Atbildīgas zvejas veicināšana Gabonas ūdeņos” un jo īpaši 2. punktu, kas ir pamatots uz nolīguma 9. pantu, trīs mēnešus pēc tam, kad protokols būs stājies spēkā, tiks izstrādāta daudzgadu nozares programma ar trim galvenajiem mērķiem:
1. Pamatnostādnes viena gada un daudzgadu programmu veidošanai;
2. Mērķu sasniegšana, veicinot ilgtspējīgu zvejniecību;
3. Novērtējuma kritēriji.
Kaut arī vispārējā pamatsistēma un galvenās vadlīnijas ir pamatotas, šajā pašā pantā ir jāizvirza jautājums attiecībā uz to, kādēļ nav paredzēta šīs informācijas paziņošana kompetentajām iestādēm dalībvalstīs un Eiropas Parlamentam, lai informāciju izvērtētu tie, kurus aicina apstiprināt nolīgumu.
· Attiecībā uz šī nolīguma uzraudzību un novērtējumu, finanšu pārskatā ir atsauce uz daudziem riskiem, kas iespējami, piemērojot minēto nolīgumu, tai skaitā iespēju, ka:
- zivsaimniecības nozares politikas finansēšanai un kompensācijām kuģu īpašniekiem paredzētie līdzekļi var netikt izmantoti plānotajiem mērķiem (krāpšana);
- ārvalstu flotes neievēro prasību par licencēm un uzraudzības prasības.
Šie jautājumi protokolā nav risināti, izņemot neskaidru atsauci uz faktu, ka ir jāpilnveido zvejas uzraudzības pasākumi, jāatbalsta satelītnovērošana, jāfinansē pasākumi vietējo zvejnieku atbalstam u.c.
Turklāt ir acīmredzami, ka šis vispārējais dokuments nesniedz atbildi uz vairākiem jautājumiem:
1. Vai kompetentās jūras pārvaldes iestādes var veikt uzraudzību? Vai tām ir attiecīgie un vajadzīgie līdzekļi un infrastruktūra (t.i., ātrlaivas, helikopteri u.c.), personāls, izglītība un gatavība?
2. Ir zināms, ka Gabonas tiesību aktu elastības dēļ, ārzemju, nevis Kopienas kuģi, no kuriem daudziem ir “izdevīguma karogs”, zvejo tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā. Kādus konkrētus pasākumus Komisija gatavojas pieņemt, lai risinātu šo situāciju, kad Eiropas zvejniekiem jākonkurē ar pirātiem un noziedzniekiem?
3. Vai satelītnovērošana var sniegt tiešus rezultātus, kas nenoklīstu birokrātijas labirintos?
4. Kādus valsts un reģionālos kritērijus un prioritātes piemēros, lai nodrošinātu atbalsta finansējuma sadali vietējiem zvejniekiem?
· Kaut arī šajā protokolā ir paredzēta iespēja garneļu grunts zvejai, tā nekad netika izmantota, lai gan Gabonas valdība piešķīra atsevišķas licences Eiropas kuģiem tādām pašām zvejas iespējām. Jaunais nolīgums atceļ šo iespēju, kaut arī vienlaikus paredz noteikumu par ekskluzīvām tiesībām (1., 3. pants), neļaujot kuģiem, kuri peld ar Kopienas karogu, zvejot Gabonas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, neievērojot nolīguma noteikumus. Vai tādējādi jāsecina, ka kuģi ar atsevišķu licenci, kuri zvejo garneles, būs spiesti pārtraukt savu darbību, sākot ar jaunā nolīguma spēkā stāšanās dienu?
· Noteikums par ekskluzīvām tiesībām nav iekļautas šī nolīguma 3. pantā, kas atsaucas uz pamatprincipiem, uz kuriem ir pamatots nolīgums – atsauce ir tikai protokola 1. pantā. Tādēļ šī noteikuma nozīme kļūst sekundāra, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka protokola noteikumus var pārskatīt, taču nolīguma noteikumi paliek nemainīgi visu laiku. Turklāt nav noteiktas nekādas konkrētas sankcijas gadījumā, ja paralēli ir arī atsevišķas licences, lai gan tās saskaņā ar protokolu ir aizliegtas.
SECINĀJUMS
Neraugoties uz iepriekš uzdotajiem jautājumiem, jaunais nolīgums salīdzinājumā ar veco sniedz nozīmīgus uzlabojumus vairākos būtiskos aspektos, un tādēļ tas ir jāapstiprina.
Tomēr jūsu referents vēlas uzsvērt, ka Komisija būtu ieguvusi daudz vairāk, ja Parlaments būtu pilnībā iesaistīts sākotnējā nolīguma sagatavošanas posmā un sarunu procesa gaitā. Vismaz savlaicīgi bija jāinformē EP par nolīguma parafēšanu. Pagāja gandrīz 1 gads kopš dienas, kad abas puses parafēja nolīgumu par Eiropas Parlamentam nosūtāmo tekstu.
· Šāda situācija nav pieļaujama un jācer, ka jaunajā iestāžu vienošanā attiecībā uz trešo valstu zvejniecības nolīgumiem novērsīs minēto gadījumu atkārtošanos un nodrošinās uzlabotas sadarbības attiecības nākotnē.
- [1] COM(2002)0637, C5-0070/2003.
- [2] .
Budžeta komitejaS ATZINUMS (12.12.2006)
Zivsaimniecības komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku
(COM(2006)0454 – C6‑0303/2006 – 2006/0156(CNS))
Atzinumu sagatavoja: Helga Trüpel
ĪSS PAMATOJUMS
Komisijas priekšlikums ir jaunākais no tās ilgstošajiem centieniem pārveidot pašreizējos zvejniecības nolīgumus par zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem, jo beidzas iepriekšējo nolīgumu protokolu termiņš.
Sākot no 2005. gada 3. decembra, ar jauno protokolu uz sešiem gadiem piešķirs atļauju ES tunzivju zvejas kuģiem piekļūt Gabonas teritoriālajiem ūdeņiem tabulā norādītajā skaitā.
|
2006.–2011. g. |
2001.–2005. g. |
|
Seineri |
24 (Spānija un Francija) |
38 (Spānija un Francija) |
|
Āķu zvejas kuģi pelaģiskai zvejai |
16 (Spānija un Portugāle) |
26 (Spānija un Portugāle) |
|
Traleri (garneļu un galvkāju zvejai) |
-- |
1 200 BRT (Spānija un Grieķija) |
|
Tunzivju zvejas kuģu skaits ir samazināts apmēram par 40%. Tomēr zvejas kuģiem atļautais tunzivju nozvejas daudzums ir nedaudz palielināts no 10 500 tonnām līdz 11 000 tonnām gadā.
Lai saņemtu tiesības zvejot, ES maksās Gabonas valdībai EUR 860 000 gadā, ietverot EUR 715 000 kā kompensāciju par tunzivju references tonnāžu 11 000 tonnu gadā un īpaši paredzēto summu EUR 145 000 gadā par to iniciatīvu atbalstīšanu un īstenošanu, kas pieņemtas saistībā ar Gabonas zivsaimniecības nozares politiku. Summa ir samazināta, ja salīdzina ar iepriekšējā protokolā paredzēto summu EUR 1 262 500 gadā.
Papildus ES finansiālajam ieguldījumam arī kuģa īpašniekiem ir jāmaksā licenču maksa un saskaņā ar Komisijas aprēķiniem papildu summa, ko saņemtu Gabona, varētu būt EUR 142 000. Lai ievērotu apņemšanos palielināt nozares ieguldījumu nolīgumu izmaksu segšanā, ir paaugstināta maksa, kas kuģu īpašniekiem ir jāmaksā par vienu tonnu deklarēto tunzivju, un jaunajā protokolā tā ir paredzēta EUR 35, salīdzinot ar iepriekšējā protokolā paredzēto maksu EUR 25 apmērā.
Jaunajos partnerattiecību nolīgumos Apvienotā komiteja ir nolēmusi ieviest daudzgadu zvejniecības nozares programmu, kurā būs noteikts, kā izlietot 60% no kopējās ikgadējās finansiālās kompensācijas, kas Gabonai ir piešķirta, lai panāktu zvejas resursu atbildīgu izmantošanu. Lai katru gadu novērtētu sasniegtos rezultātus, ir jānosaka mērķi un jāizstrādā procedūras. Jaunā pieeja dod iespēju uzlabot nolīgumu pārvaldīšanu un, ja informācija būs publiski pieejama, arī nolīgumu pārredzamību. Budžeta Komitejai ir jāpieprasa, lai to informētu par sasniegto rezultātu novērtēšanu. Tā kā šis ir jauna veida protokols, ir pāragri spriest, vai tas būs lietderīgs, lai panāktu zvejas resursu atbildīgu un ilgtspējīgu izmantošanu Gabonā, un līdz ar to mums ir rūpīgi jāuzrauga turpmākā attīstība.
Novērtējot vairākus zvejniecības nolīgumus (piem., nolīgumus ar Kaboverdi, Kotdivuāru, Santomi un Prinsipi), visbiežāk konstatēja nepietiekamu ziņošanu par nozveju. Ja kuģi neievēro šo zvejniecības pamatpienākumu, tiem nav pamatojuma turpmāk saņemt ievērojamas ES subsīdijas, kas tiek piešķirtas kā atbalsts zvejniecībai trešā valstī. Tāpēc ir iesniegts grozījuma priekšlikums, lai tiem kuģiem, kuri neziņo par nozvejas apjomiem, neizsniegtu šajos nolīgumos paredzētās licences.
GROZĪJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Komisijas ierosinātais teksts[1] | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 3. a pants (jauns) | |
|
3.a pants |
|
Komisija ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šā protokola 7. pantā izklāstītās nozaru daudzgadu programmas īstenošanas rezultātiem. |
Pamatojums | |
Lai novērtētu, vai ES izmaksātā kompensācija ir pareizi iegrāmatota un patiešām veicina ilgtspējīgu zvejas resursu izmantošanu Gabonas Republikā, Komisijai ik gadu jāsagatavo ziņojums Parlamentam. | |
Grozījums Nr. 2 3. b pants (jauns) | |
|
3.b pants |
|
Komisija ik gadu novērtē, vai dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar šo protokolu, ir izpildījušas prasību sniegt pārskatu. |
Pamatojums | |
Zvejas kuģi, kuri nav izpildījuši pamatprasību sniegt pārskatu par nozveju, nedrīkst saņemt ES finansiālo atbalstu. | |
Grozījums Nr. 3 3. c pants (jauns) | |
|
3.c pants |
|
Līdz šā protokola termiņa beigām un pirms jaunu sarunu uzsākšanas par tā iespējamu atjaunošanu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šā protokola izpildes novērtējumu, tostarp izmaksu un ieguvumu analīzi. |
Pamatojums | |
Pirms jaunu sarunu uzsākšanas ir nepieciešams pašreizējā protokola izpildes novērtējums, lai zinātu, kādas izmaiņas jāiekļauj iespējamā atjaunotajā protokolā, ja tādas ir vajadzīgas. |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Priekšlikums Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku |
||||||
Atsauces |
COM(2006)0454 – C6‑0303/2006 – 2006/0156(CNS) |
||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
PECH |
||||||
Atzinumu sniedza |
BUDG |
||||||
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
Atzinumu sagatavoja |
Helga Trüpel 4.9.2006 |
||||||
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
Izskatīšana komitejā |
11.12.2006 |
|
|
|
|
||
Pieņemšanas datums |
11.12.2006 |
||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
19 |
|||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Reimer Böge, Herbert Bösch, Simon Busuttil, Gérard Deprez, Valdis Dombrovskis, Brigitte Douay, Szabolcs Fazakas, Salvador Garriga Polledo, Nathalie Griesbeck, Catherine Guy-Quint, Anne E. Jensen, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Jan Mulder, Esko Seppänen, László Surján, Kyösti Virrankoski |
||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Peter Šťastný |
||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
- [1] OV vēl nav publicēts.
Attīstības komitejaS ATZINUMS (5.10.2006)
Zivsaimniecības komitejai
par priekšlikumu Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku
(COM(2006)0454 – C6‑0303/2006 – 2006/0156(CNS))
Atzinumu sagatavoja: Luisa Morgantini
ĪSS PAMATOJUMS
Eiropas Savienības sadarbības politikai attīstības jomā un kopējai zivsaimniecības politikai jābūt konsekventām, vienai otru papildinošām un saskaņotām, veicinot attiecīgo valstu nabadzības līmeņa samazināšanos un ilgstpējīgu attīstību.
ES ir uzņēmusies saistības nodrošināt zivsaimniecības ilgtspējību visā pasaulē, kā to formulēja Apvienoto Nāciju 2002. gada Johannesburgas augstākā līmeņa sanāksmē, ar mērķi panākt maksimāli ilgtspējīgus zivju resursus, saglabājot vai atjaunojot to krājumus.
ES ir pieņēmusi ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas Atbildīgas zvejas rīcības kodeksu.
ES klātbūtne tāljūru zvejas vietās ir likumīgs mērķis, tomēr mēs vēlētos atgādināt, ka Eiropas Savienības intereses zivsaimniecības nozarē ir jāaizsargā, ņemot vērā arī ieinteresētību to valstu attīstībā, ar kurām tiek parakstīti zvejniecības nolīgumi.
Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Apvienotās parlamentārās asamblejas 2006. gada 22. jūnija rezolūciju par „zivsaimniecību un tās sociālajiem un vides aspektiem jaunattīstības valstīs”, jo īpaši tajā pausto nostāju par to, ka ĀKK un ES intereses zivsaimniecības nozarē ir jāsaskaņo ar zvejas resursu ilgtspējīgas pārvaldes uzdevuma ekonomiskajiem, sociālajiem un vides aizsardzības aspektiem, no vienas puses, un nepieciešamību nodrošināt piekrastes rajonos dzīvojošo kopienu iztikas līdzekļus, no otras puses.
Turklāt mēs uzsveram ĀKK un ES Zvejniecības partnerattiecību nolīgumā iekļauto norādi par Kotonū nolīguma ievērošanu. Mēs vēršam uzmanību uz nepieciešamību pienācīgi ņemt vērā Kotonū nolīguma 9. pantu par cilvēktiesībām, demokrātiskiem principiem, labu pārvaldi un tiesiskumu, un mēs atzinīgi vērtējam to, ka Komisijas dienesti deva Attīstības komitejai garantijas ievērot 9. panta saturu sarunu procesā ar jaunattīstības valstīm, tostarp arī ar tām, kas neietilpst ĀKK valstu grupā.
Ieteiktais nolīgums aizstās Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku, kas stājās spēkā 2001. gada 3. decembrī.
Ieteiktā nolīguma protokolu noslēdza uz sešiem gadiem, sākot no datuma, kad tiks pabeigta nepieciešamā pieņemšanas procedūra. Tā darbības laiku var pagarināt uz turpmākajiem sešiem gadiem.
Ierosinātā nolīguma protokols paredz zvejas iespējas 24 tunzivju saldētājseineriem un 16 āķu zvejas kuģiem pelaģiskai zvejai no Spānijas, Portugāles un Francijas, kopumā izsniedzot 40 licences.
Ikgadējā finansiālā kompensācija ir noteikta EUR 860 000 apmērā. No šīs summas EUR 715 000 kompensē ikgadējo nozveju 11 000 tonnu apmērā. Papildu ikgadējās summas EUR 145 000 apmērā mērķis ir atbalstīt un īstenot iniciatīvas, kas saistītas ar Gabonas politiku zivsaimniecības nozarē.
Ja nozvejas apjoms pārsniedz 11 000 tonnas gadā, finansiālais ieguldījums tiek paaugstināts par EUR 65 par katru papildus nozvejoto tonnu.
Kuģu īpašnieku nodevas varētu radīt Gabonai papildu ikgadējos ienākumus EUR 142 000 apmērā.
Mēs atzinīgi vērtējam norādīto saistību ar nacionālajām ierosmēm un ceram, ka tas ietver arī zivju pārstrādes un tirdzniecības vietējās infrastruktūras projektu finansēšanu, tādējādi ļaujot vietējiem iedzīvotājiem nozvejot vairāk, nekā tas nepieciešams tikai iztikai.
Mēs atzinīgi vērtējam arī to, ka nolīgums ir daļēji balstīts uz vietējo zivsaimniecību ex-post un ex-ante novērtējumiem un ka tas veicina zinātnisko un tehnisko sadarbību ar vietējām iestādēm. Iepriekš minētājā rezolūcijā, kas noslēgta starp ĀKK un ES, ir noteikts, ka zinātnisko resursu novērtējumam jābūt priekšnoteikumam, lai piekļūtu zvejai, un ka resursu ikgadējam novērtējumam jābūt nosacījumam, lai arī turpmāk saņemtu zvejas atļaujas. Mēs atbalstām šādu nostādni un lūdzam abas puses ņemt to vērā.
Mēs neatbalstām procedūru, kas pieņemta saistībā ar šo nolīgumu, jo Parlamentam vajadzēja būt pilnvarotam piedalīties sarunās un informētam par sarunu attīstību, taču Padome šīs pilnvaras piešķīra Komisijai.
Konsultācijas ar Parlamentu saistībā ar ierosināto nolīgumu notika 2006. gada augustā — desmit mēnešus pēc tam, kad tika ierosināts šis nolīgums, kam bija jāstājas spēkā 2005. gada 3. decembrī. Parlamentam vajadzētu iebilst pret to un paziņot, ka tas ir nepieņemami.
Komisijai un Padomei ir jāpanāk vienošanās par noteikumu, kas sniegtu Parlamentam reālu iespēju tikt uzklausītam. Ja tāda vienošanās netiks panākta, Zivsaimniecības komitejai vajadzētu nodrošināt, ka Parlamenta ietekme saglabā pašreizējo status quo, ieskaitot iespēju balsot pret zvejniecības nolīgumiem, kas tiek iesniegti izskatīšanai saskaņā ar pašreizējo procedūru.
Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam Attīstības komitejas pieņemto lēmumu 2007. gadā organizēt uzklausīšanu par zvejniecības partnerattiecību nolīgumiem, kā arī Parlamenta lomu procedūrās, kas ir pirmais solis šajā virzienā.
GROZĪJUMI
Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Zivsaimniecības komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:
Komisijas ierosinātais teksts[1] | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 2.a apsvērums (jauns) | |
|
(2a) EK finansiālā kompensācija ir jāizmanto piekrastes iedzīvotāju kopienu attīstībai, kuras ir atkarīgas no zvejniecības, kā arī lai izveidotu nelielus vietējos zivju sasaldēšanas un pārstrādes uzņēmumus; |
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Priekšlikums Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku |
||||||
Atsauces |
COM(2006)0454 – C6‑0303/2006 – 2006/0156(CNS) |
||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
PECH |
||||||
Atzinumu sniedza |
DEVE |
||||||
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
Atzinumu sagatavoja |
Luisa Morgantini |
||||||
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
Izskatīšana komitejā |
3.10.2006 |
|
|
|
|
||
Pieņemšanas datums |
3.10.2006 |
||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
26 0 0 |
|||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Margrete Auken, Alessandro Battilocchio, Margrietus van den Berg, Danutė Budreikaitė, Marie-Arlette Carlotti, Thierry Cornillet, Nirj Deva, Alexandra Dobolyi, Michael Gahler, Filip Andrzej Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Miguel Angel Martínez Martínez, Gay Mitchell, Luisa Morgantini, José Javier Pomés Ruiz, Horst Posdorf, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Anna Záborská, Mauro Zani |
||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Milan Gaľa, Manolis Mavrommatis, Anne Van Lancker, Anders Wijkman, Gabriele Zimmer |
||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
||||||
PROCEDŪRA
·
Virsraksts |
Priekšlikums Padomes regulai par zvejniecības partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Gabonas Republiku |
||||||
Atsauces |
COM(2006)0454 – C6-0303/2006 – 2006/0156(CNS) |
||||||
Datums, kad notika apspriešanās ar EP |
20.9.2006 |
||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
PECH |
||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
BUDG |
DEVE |
|
|
|
||
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
|
||
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
||
Referents(-e/-i/-es) |
Stavros Arnaoutakis |
|
|||||
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
|||||
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums |
|
||||||
Juridiskā pamata apstrīdēšana |
|
|
|
||||
Finansējuma grozījumi |
|
|
|
||||
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums |
|
||||||
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums |
|
||||||
Izskatīšana komitejā |
13.9.2006 |
3.10.2006 |
20.11.2006 |
21.12.2006 |
|
||
Pieņemšanas datums |
21.12.2006 |
||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
16 2 0 |
|||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
James Hugh Allister, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Iles Braghetto, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Paulo Casaca, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Ioannis Gklavakis, Alfred Gomolka, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Dirk Sterckx, Struan Stevenson, Daniel Varela Suanzes-Carpegna |
||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
James Nicholson, Carl Schlyter |
||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
Iesniegšanas datums |
21.12.2006 |
|
|||||
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
- [1] OV vēl nav publicēts.