IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par starptautisku dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem

22.12.2006 - (5892/1/2006 – C6‑0311/2006 – 2004/0049(COD)) - ***II

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Dirk Sterckx

Labojumi/Papildinājumi

• ERR01 (PDF - 101 KB)
• ERR01 (DOC - 37 KB)

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par starptautisku dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem

(5892/1/2006 – C6‑0311/2006 – 2004/0049(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (5892/1/2006 – C6‑0311/2006),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2004)0143)[2],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0479/2006),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Padomes kopējā nostāja	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 Virsraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes regula par starptautisku dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem	Eiropas Parlamenta un Padomes regula par dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem
Pamatojums
Eiropas Parlaments ar ievērojamu balsu vairākumu pirmajā lasījumā atbalstīja ziņojuma sagatavotāja priekšlikumu paplašināt regulas darbības jomu attiecībā uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 2 1. apsvērums
(1) Īstenojot kopējo transporta politiku, ir svarīgi nodrošināt to starptautisko dzelzceļa pasažieru tiesības, kas ceļo no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti, un uzlabot kvalitāti un efektivitāti starptautisko dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem starp dalībvalstīm, lai palīdzētu palielināt dzelzceļa pārvadājumu daļu attiecībā pret citiem pārvadājumu veidiem.	(1) Īstenojot kopējo transporta politiku, ir svarīgi nodrošināt dzelzceļa pasažieru tiesības un uzlabot kvalitāti un efektivitāti dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem, lai palīdzētu palielināt dzelzceļa pārvadājumu daļu attiecībā pret citiem pārvadājumu veidiem.
Pamatojums
Skat. iepriekšējo grozījumu.
Grozījums Nr. 3 6. apsvērums
(6) Nostiprinot starptautisko dzelzceļa pasažieru tiesības, būtu jāņem vērā pastāvošā starptautisko tiesību sistēma šajā jomā, kas ir noteikta A papildinājumā - Vienotie noteikumi attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājuma līgumu (CIV) - kurš pievienots 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kur grozījumi izdarīti ar 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (1999. gada protokols).	(6) Nostiprinot dzelzceļa pasažieru tiesības, būtu jāņem vērā pastāvošā starptautisko tiesību sistēma šajā jomā, kas ir noteikta A papildinājumā - Vienotie noteikumi attiecībā uz pasažieru un bagāžas starptautisko dzelzceļa pārvadājuma līgumu (CIV) - kurš pievienots 1980. gada 9. maija Konvencijai par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF), kur grozījumi izdarīti ar 1999. gada 3. jūnija Protokolu par grozījumiem Konvencijā par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (1999. gada protokols).
	Taču būtu vēlams paplašināt darbības jomu un aizsargāt ne tikai starptautiskos dzelzceļa pasažierus, bet arī pasažierus, kas izmanto vienas valsts dzelzceļa pakalpojumus.
Pamatojums
Gadījumos, kad tas ir iespējams, ir jāpiemēro CIV noteikumi. CIV ir labs pamats šai regulai. Taču CIV attiecas tikai uz starptautisko dzelzceļa satiksmi. Ziņojuma sagatavotājs vēlas, lai šīs regulas noteikumi attiektos uz visiem dzelzceļa pasažieriem, kā to pirmajā lasījumā atbalstīja EP.
Grozījums Nr. 4 7. apsvērums
(7) Ja vien iespējams, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāsadarbojas, nodrošinot tranzīta biļetes, lai atvieglinātu starptautisko dzelzceļa pasažieru pāreju no viena operatora pie cita.	(7) Ja vien iespējams, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jāsadarbojas, nodrošinot tranzīta biļetes, lai atvieglinātu pasažieru pāreju no viena operatora pie cita.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 5 8. apsvērums
(8) Informācijas un biļešu nodrošināšana starptautiskajiem dzelzceļa pasažieriem būtu jāatvieglina, datorsistēmas pielāgojot kopējai specifikācijai.	(8) Informācijas un biļešu nodrošināšana dzelzceļa pasažieriem būtu jāatvieglina, datorsistēmas pielāgojot kopējai specifikācijai.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 6 10. apsvērums
(10) Starptautisku dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem būtu jāsniedz vispārējs labums. Tādēļ personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas radušās invaliditātes, vecuma vai kādu citu faktoru dēļ, būtu jānodrošina tādas iespējas ceļošanai pa dzelzceļu, kas ir līdzvērtīgas ar pārējo cilvēku iespējām. Personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības uz brīvu pārvietošanos, izvēles brīvību un nediskrimināciju, kā pārējiem cilvēkiem. Tostarp būtu jāpievērš īpaša uzmanība tādas informācijas sniegšanai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kura attiecas uz dzelzceļa pakalpojumu pieejamību, nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi ritošajam sastāvam un vilcienā pieejamām ērtībām. Lai pasažieriem ar maņu orgānu traucējumiem sniegtu vislabāko iespējamo informāciju par kavēšanos, būtu atbilstīgi jāizmanto vizuālās sistēmas un audiosistēmas. Personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzētu būt iespējai nopirkt biļetes vilcienā bez papildu piemaksām.	(10) Dzelzceļa pasažieru pārvadājumu pakalpojumiem būtu jāsniedz vispārējs labums. Tādēļ personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas radušās invaliditātes, vecuma vai kādu citu faktoru dēļ, būtu jānodrošina tādas iespējas ceļošanai pa dzelzceļu, kas ir līdzvērtīgas ar pārējo cilvēku iespējām. Personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir tādas pašas tiesības uz brīvu pārvietošanos, izvēles brīvību un nediskrimināciju, kā pārējiem cilvēkiem. Tostarp būtu jāpievērš īpaša uzmanība tādas informācijas sniegšanai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kura attiecas uz dzelzceļa pakalpojumu pieejamību, nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi ritošajam sastāvam un vilcienā pieejamām ērtībām. Lai pasažieriem ar maņu orgānu traucējumiem sniegtu vislabāko iespējamo informāciju par kavēšanos, būtu atbilstīgi jāizmanto vizuālās sistēmas un audiosistēmas. Personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzētu būt iespējai nopirkt biļetes vilcienā bez papildu piemaksām.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 7 10.a apsvērums (jauns)
	(10a) Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem ir jāņem vērā invalīdu vai cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības un jārīkojas saskaņā ar tehnisko specifikāciju par savstarpējo izmantojamību saistībā ar personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar Kopienas noteikumiem par publiskajiem iepirkumiem visas stacijas ēkas un ritošais sastāvs būtu pieejams jaunu materiālu iegādes, būvniecības vai lielu atjaunošanas darbu gadījumos, pakāpeniski likvidējot fiziskus un funkcionālus šķēršļus.
Pamatojums
Lai nodrošinātu tāda dzelzceļa tīkla izveidi, kas ir piemērota visiem pasažieriem, svarīgi ir veikt pastāvīgus uzlabojumus attiecībā uz invalīdu vai cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām pieeju. Vienlaikus jāatzīst, ka visus ritošos sastāvus un staciju ēkas nav iespējams piemērot šīm vajadzībām no pirmās dienas.
Ar šo apsvērumu atzīst, ka, iegādājoties jaunu ritošo sastāvu, būvējot jaunas un atjaunojot vai uzlabojot esošās dzelzceļa stacijas, ir jāņem vērā personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības saskaņā ar tehnisko specifikāciju par savstarpējo izmantojamību (turpmāk – SITS) saistībā ar personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. SITS personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir viena no dzelzceļu sistēmas specifikācijām, kas noteikta Eiropas ātrgaitas (96/48/EK) un parasto (2001/16/EK) dzelzceļu sistēmas savstarpējās savietojamības direktīvās.
Grozījums Nr. 8 11. apsvērums
(11) Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vajadzētu būt pienākumam būt apdrošinātiem vai veikt līdzvērtīgus pasākumus, lai nodrošinātu viņu atbildību attiecībā uz starptautiskajiem dzelzceļa pasažieriem, ja notiek nelaimes gadījumi. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu minimālā apdrošināšanas summa nākotnē būtu jāpārskata.	(11) Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem vajadzētu būt pienākumam būt apdrošinātiem vai veikt līdzvērtīgus pasākumus, lai nodrošinātu viņu atbildību attiecībā uz dzelzceļa pasažieriem, ja notiek nelaimes gadījumi. Būtu jānosaka dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu minimālā apdrošināšanas summa.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem. Jau šobrīd vajadzētu rast iespēju noteikt minimālo apdrošināšanas summu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 9 12. apsvērums
(12) Nostiprinātām tiesībām uz kompensāciju un palīdzību, ja noticis starptautiska pakalpojuma kavējums, nokavēta pārsēšanās vai pakalpojums atcelts, būtu jāstimulē starptautiska dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus darbība pasažieru interesēs.	(12) Nostiprinātām tiesībām uz kompensāciju un palīdzību, ja noticis pakalpojuma kavējums, nokavēta pārsēšanās vai pakalpojums atcelts, būtu jāstimulē dzelzceļa pasažieru pārvadājumu tirgus darbība pasažieru interesēs.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 10 15. apsvērums
(15) Starptautisko dzelzceļa pasažieru interesēs ir tas, lai, vienojoties ar valsts iestādēm, tiktu paredzēti atbilstīgi pasākumi, lai gan stacijās, gan vilcienos nodrošinātu viņu personisko drošību.	(15) Dzelzceļa pasažieru interesēs ir tas, lai, vienojoties ar valsts iestādēm, tiktu paredzēti atbilstīgi pasākumi, lai gan stacijās, gan vilcienos nodrošinātu viņu personisko drošību.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 11 16. apsvērums
(16) Starptautiskiem dzelzceļa pasažieriem vajadzētu būt iespējai iesniegt sūdzību jebkuram iesaistītam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai biļešu pārdevējam par tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti ar šo regulu, un viņiem vajadzētu būt tiesībām saņemt atbildi pieņemamā laikposmā.	(16) Dzelzceļa pasažieriem vajadzētu būt iespējai iesniegt sūdzību jebkuram iesaistītam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai biļešu pārdevējam par tiesībām un pienākumiem, kas paredzēti ar šo regulu, un viņiem vajadzētu būt tiesībām saņemt atbildi pieņemamā laikposmā.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 12 17. apsvērums
(17) Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem būtu jānosaka, jāpārvalda un jāpārrauga starptautisko dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes standarti.	svītrots
Pamatojums
Ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka nebūtu īpaši lietderīgi paredzēt, lai dzelzceļa uzņēmumi paši noteiktu kvalitātes standartus, kuri pēc tam jāpiemēro un jāuzrauga. Novērtēt dzelzceļa uzņēmumu kvalitāti un norādīt uz trūkumiem — tas ir trešo pušu (patērētāju organizāciju, plašsaziņas līdzekļu, universitāšu utt.) uzdevums.
Grozījums Nr. 13 21. apsvērums
(21) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus - proti, attīstīt Kopienas dzelzceļu un ieviest pasažieru tiesības starptautiskajā dzelzceļa satiksmē - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka sakarā ar nozīmīgo starptautisko mērogu un vajadzību pēc starptautiskas sadarbības starptautiskos pasažieru braucienos šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.	(21) Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus - proti, attīstīt Kopienas dzelzceļu un ieviest pasažieru tiesības - nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šos mērķus var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem. Arvien biežāk vienas ES valsts pilsoņi ceļo, dzīvo un strādā citā dalībvalstī. Tikai šī iemesla dēļ vien būtu svarīgi, ka visās dalībvalstīs pasažieriem būtu vienādas tiesības, izmantojot gan starptautiskā, gan iekšzemes dzelzceļa pakalpojumus. Tādēļ darbības jomas paplašināšana pilnībā atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.
Grozījums Nr. 14 22. apsvērums
(22) Šīs regulas mērķis ir atbalstīt pārrobežu integrāciju apvidos, kur divu vai vairāku kaimiņu dalībvalstu pilsoņi lielā skaitā strādā un dzīvo citā dalībvalstī. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt tiesīgām piešķirt pagaidu atbrīvojumus attiecībā uz atsevišķiem pārrobežu pakalpojumiem. Šie pakalpojumi varētu ietvert transporta pakalpojumus vai nu aglomerācijā, vai reģionā, kas ir divās vai vairāk dalībvalstīs, vai reģionos, kuros nozīmīgu pakalpojuma daļu sniedz ārpus Kopienas, vai gadījumos, kuros maza daļa maršruta šķērso citu dalībvalsti, vai arī gadījumos, kuros maršruts ieved citā dalībvalstī vienīgi tāpēc, lai apstātos galapunktā.	(22) Ar šo regulu ievieš starptautiskā un iekšzemes dzelzceļa transporta pasažieru tiesības. Vairāku šajā regulā iekļauto prasību dēļ dažās dalībvalstīs būs nepieciešams veikt milzīgas izmaiņas. Tādēļ dalībvalstīm, kuras atrodas īpašā situācijā, jābūt iespējai piešķirt pagaidu atbrīvojumus no konkrētiem šajā regulā paredzētajiem pasākumiem saistībā ar braucieniem, ko pilnībā vai daļēji īsteno attiecīgās valsts teritorijā;
	Dažās dalībvalstīs pakalpojumu valsts līgumi paredz kārtību, kādā iestādes saņem atbilstošu kompensācijas maksu kavēšanās gadījumos. Dalībvalstīm, kuru pakalpojumu valsts līgumos ir paredzēta šāda kārtība, ir jābūt iespējai saņemt pagaidu atbrīvojumu no šīs regulas noteikumiem par kompensāciju kavēšanās gadījumā.
Pamatojums
Padome ievērojami ierobežo šīs regulas darbības jomu, turklāt ievieš iespēju pieļaut īslaicīgus atbrīvojumus. Tas viennozīmīgi ir pretrunā ar EP nostāju pirmajā lasījumā.
Ziņojuma sagatavotājs izrāda izpratni par problēmām, ar kādām, iespējams, saskartos dažas (jaunās) dalībvalstis, ja tām nekavējoties nāktos piemērot visas minētās prasības attiecībā uz valsts dzelzceļa satiksmi. Taču ziņojuma sagatavotājs ir iekļāvis parejas perioda regulējumu, kas paredz pielāgošanās iespēju, tajā pašā laikā neietekmējot galīgā mērķa sasniegšanu — vienlīdzīgu tiesību noteikšana visiem dzelzceļa pasažieriem Kopienās. Pakalpojumu valsts līgumiem, kas paredz sodanaudas samaksu attiecīgajām valsts iestādēm kavēšanās gadījumos, pārejas periodā ir jāpaliek spēkā.
Grozījums Nr. 15 23. apsvērums
(23) Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	(23) Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar 1999. gada 28. jūnija Padomes Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Konkrētāk, Komisijai ir jāpiešķir pilnvaras ieviest vispārējas nozīmes pasākumus, kas izstrādāti, lai grozītu šīs regulas mazāk būtiskos elementus vai papildinātu to ar jauniem mazāk būtiskiem elementiem; šie pasākumi jāpieņem saskaņā ar regulatīvo procedūru, kas precīzēta Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā.
Pamatojums
Ir jānodrošina ļoti precīza regulatīvās procedūras piemērošana ar komitejas procedūras palīdzību.
Grozījums Nr. 16 1. panta e) apakšpunkts
e) starptautisko pakalpojumu kvalitātes standartu noteikšanu un pārraudzību, pasažieru personiskās drošības apdraudējumu pārvaldību un sūdzību izskatīšanu; un	e) pasažieru personiskās drošības apdraudējumu pārvaldību un sūdzību izskatīšanu; un
Pamatojums
Ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka nav lietderīgi paredzēt dzelzceļa uzņēmumiem pašiem noteikt kvalitātes standartus, kuri pēc tam jāpiemēro un jāuzrauga. Novērtēt dzelzceļa uzņēmumu kvalitāti un norādīt uz trūkumiem — tas ir trešo pušu (patērētāju organizāciju, plašsaziņas līdzekļu, universitāšu utt.) uzdevums. Turklāt arī šeit jānorāda, ka regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļā pasažieriem.
Grozījums Nr. 17 2. panta 1. punkts
1. Ņemot vērā 2., 3. un 4. punktu, šī regula visā Kopienā attiecas uz starptautiskiem braucieniem, ko veic, izmantojot vietējus un starptautiskus pakalpojumus, kurus sniedz viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas ir licencēti saskaņā ar Padomes Direktīvu 95/18/EK (1995. gada 19. jūnijs) par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu.	1. Regula ir spēkā Kopienās attiecībā uz visiem dzelzceļa braucieniem un pakalpojumiem, kurus sniedz viens vai vairāki dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, kas ir licencēti saskaņā ar Padomes Direktīvu 95/18/EK (1995. gada 19. jūnijs) par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu.
	Saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumiem ir jānodrošina vismaz minimālais regulā paredzētais aizsardzības līmenis.
Pamatojums
Padomes kopējā nostājā paredzētā piemērošanas joma ir ierobežota un sarežģīta. Iespēja piemērot regulu ir atkarīga no tā, kur pasažieris iekāpj vilcienā un kurā vilcienā viņš brauc, kā arī no problēmas, ar kuru viņš saskaras (kavēšanās, ierobežotas pārvietošanās spējas utt.).
Atbilstoši EP nostājai pirmajā lasījumā ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka regulai ir vispārēji jāattiecas uz visiem dzelzceļa braucieniem un pakalpojumiem Kopienās, tostarp attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, lai pasažieriem iekšējā tirgū būtu vienādas tiesības, lai kur arī viņi neatrastos.
Grozījums Nr. 18 2. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Šī regula neattiecas uz tādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un pakalpojumu sniedzējiem, kas nav licencēti saskaņā ar Direktīvu 95/18/EK.
Pamatojums
Regulu nebūtu jāpiemēro tādiem dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vai pakalpojumu sniedzēju braucieniem vai pakalpojumiem, kas nav licencēti saskaņā ar Padomes Direktīvu 95/18/EK, piemēram, braucieniem ar metro, kuru samērā īsais un nedārgais brauciena veids pilsētas pasažieru pārvadāšanas sistēmā ir pilnīgi atšķirīgs no citiem braucieniem ar vilcienu un dzelzceļa pakalpojumiem.
Grozījums Nr. 19 2. panta 2. punkts
2. Šīs regulas IV nodaļa un 25. pants attiecas vienīgi uz starptautiskiem braucieniem, ko veic, izmantojot starptautiskus pakalpojumus.	svītrots
Pamatojums
Regulas IV nodaļa ietver noteikumus saistībā ar kavēšanos, nokavētiem savienojumiem un atceltiem braucieniem. Padome vēlas, lai šie noteikumi attiektos tikai uz starptautiskajiem braucieniem, kas saistīti ar starptautiskajiem satiksmes pakalpojumiem. Ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka ierobežojums tiek piemērots pārāk plaši. Taču būtu nepieciešams ieviest īslaicīgu atbrīvojumu attiecībā uz iekšzemes satiksmes pakalpojumiem. Kompensācijas piešķiršanas kārtība kavēšanās gadījumā varētu radīt problēmas iekšzemes satiksmes pakalpojumiem, īpaši jaunajās dalībvalstīs. Tādēļ ziņojuma sagatavotājs ierosina 2. panta 4. punkta grozījumu.
Grozījums Nr. 20 2. panta 3. punkts
3. Šīs regulas V nodaļa attiecas arī uz vietējiem braucieniem, ko veic, izmantojot starptautiskus pakalpojumus.	svītrots
Pamatojums
Regulas V nodaļa atteicas uz personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Padome šai nodaļai paredz plašāku piemērošanas jomu, taču tas nekādi neatbilst EP pirmajā lasījumā paustajai nostājai, saskaņā ar kuru visiem dzelzceļa pasažieriem ir jānodrošina gandrīz vienādas minimālās tiesības.
Grozījums Nr. 21 2. panta 4. punkts
4. Dalībvalsts pārskatāmi un nediskriminējoši var, ilgākais, uz 5 gadiem piešķirt atjaunināmu pagaidu atbrīvojumu no šīs regulas noteikumu piemērošanas attiecībā uz konkrētiem starptautiskiem pakalpojumiem vai starptautiskiem braucieniem, kuri ir izņēmuma stāvoklī tādēļ, ka:	4. Dalībvalsts pārskatāmi un nediskriminējoši var, ilgākais, uz 10 gadiem piešķirt pagaidu atbrīvojumu no šīs regulas noteikumu piemērošanas, it īpaši no 8. un 9. panta noteikumiem attiecībā uz biļešu pieejamību un informācijas sistēmām un no 14. un 15. panta noteikumiem attiecībā uz zaudējumu atlīdzināšanu un kompensāciju par īpašiem pakalpojumiem vai konkrētām to daļām, izņēmuma apstākļos, kuri kavē šīs regulas tūlītēju vai īslaicīgu īstenošanu tādēļ, ka, veicot nepieciešamās strukturālās izmaiņas attiecībā uz dzelzceļu pakalpojumiem un ritošā sastāva modernizēšanu, ir nepieciešamas lielas investīcijas un nākas saskarties ar praktiska rakstura sarežģījumiem.
a) ar starptautisko pakalpojumu nodrošina pārvadājumus, lai nodrošinātu tādas aglomerācijas vai tāda reģiona vajadzības, kas ir divās vai vairāk dalībvalstīs; vai
b) nozīmīga starptautiskā pakalpojuma daļa, tostarp vismaz viena paredzēta apstāšanās stacijā, notiek ārpus Kopienas; vai
c) starptautisko pakalpojumu sāk un beidz tajā pašā dalībvalstī, un daļa maršruta, kas ir ne vairāk kā 100 km, šķērso vienu citu dalībvalsti, vilcienam apstājoties vai neapstājoties komerciālām vajadzībām; vai
d) starptautisko pakalpojumu sniedz, šķērsojot vienas dalībvalsts robežu, un to beidz stacijā, kas ir vistuvāk robežai.
Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem atbrīvojumiem. Komisija nosaka, vai atbrīvojums ir saskaņā ar šo pantu.
Pamatojums
Regula principā jāpiemēro attiecībā uz visiem dzelzceļa pasažieriem Kopienā. Tomēr, ja šajā regulā paredzēto kompensāciju izmaksas kārtību saistībā ar pakalpojumu kavēšanos un dzelzceļa biļešu iegādes sistēmu nekavējoties ieviestu visos vilcienos, tas varētu radīt lielas problēmas un dažām dalībvalstīm vai reģioniem prasīt neiespējamus ieguldījumus. Tomēr Komisijai būtu jāpārskata situācija.
Grozījums Nr. 22 2. panta 4.a punkts (jauns)
	4.a Dalībvalstis, kurās pakalpojumu valsts līgumos jau pastāv noteikumi par atlīdzību un kompensāciju kavēšanās, nokavētu savienojumu un pakalpojumu atcelšanas gadījumā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem var piešķirt īslaicīgu atbrīvojumu no šīs regulas 14. un 15. panta noteikumiem, ilgākais, uz desmit gadiem, kas attiecas uz sniegto pakalpojumu un konkrētu tā daļu. Šāds atbrīvojums ir pieļaujams attiecībā uz tādām metodēm, kas nodrošina šai regulai līdzvērtīgu aizsardzības līmeni pasažieru tiesībām, un nav piemērojams attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kas noslēgti pēc šīs regulas stāšanās spēkā.
Pamatojums
Regula principā jāpiemēro attiecībā uz visiem dzelzceļa pasažieriem Kopienā. Tomēr dažās dalībvalstīs pastāvošie pakalpojumu valsts līgumi jau paredz līdzvērtīgu kompensāciju sistēmu, kas izstrādāta ņemot vērā daudzpusīgu jaunāko pieredzi. Šādi pasākumi jāturpina, ja tie nodrošina vienlīdzīgu pasažieru aizsardzību, novēršot vajadzību pārskatīt līgumu noteikumus, kas bieži vien ir ilgstošs un sarežģīts kompetento iestāžu un attiecīgo uzņēmumu process. Saprotams, ka šāda veida pasākumus Komisija apsvērs pēc vajadzības.
Grozījums Nr. 23 2. panta 4.b punkts (jauns)
	4.b Dalībvalstis informē Komisiju par šādiem atbrīvojumiem. Komisija nosaka, vai atbrīvojums ir saskaņā ar šo pantu un nav pretrunā ar Eiropas Kopienas interesēm.
Pamatojums
Saskaņā ar līgumu Komisijai ir jānodrošina pareiza noteikumu īstenošana un visaptverošas to ietekmes uz sistēmu novērtēšana.
Grozījums Nr. 24 3. panta 15.a punkts (jauns)
	15.a „Braukšanas biļete uz noteiktu laiku" ir pārvadājuma līgums, kas nosaka tā īpašnieka iespēju ierobežotā laika periodā veikt regulārus braucienus konkrētā maršrutā;
Pamatojums
Skat. Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā. Arī tiem pasažieriem, kam pieder dzelzceļa satiksmes "braukšanas biļete uz noteiktu laiku", ir jābūt tiesībām saņemt atlīdzību atkārtotas kavēšanās gadījumā (skat. 15. panta 1. punkta a) apakšpunktu). Tādēļ ir svarīgi definēt jēdzienu "braukšanas biļete uz noteiktu laiku".
Grozījums Nr. 25 3. panta 17. punkts
17. "persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām" ir jebkura persona, kuras pārvietošanās spējas, izmantojot transportlīdzekļus, ir ierobežotas kādas fiziskas (sensoriskas vai kustību, pastāvīgas vai īslaicīgas) invaliditātes, garīgas invaliditātes vai traucējumu vai jebkādu citu invaliditātes iemeslu vai vecuma dēļ un kuras stāvoklis prasa atbilstīgu uzmanību un visiem pasažieriem pieejamo pakalpojumu pielāgošanu šīs personas vajadzībām;	17. „invalīds” vai „persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” ir jebkura persona, kuras pārvietošanās spējas, izmantojot transportlīdzekļus, ir ierobežotas kādas fiziskas (sensoriskas vai kustību, pastāvīgas vai īslaicīgas) invaliditātes, garīgas invaliditātes vai traucējumu vai jebkādu citu invaliditātes iemeslu vai vecuma dēļ un kuras stāvoklis prasa atbilstīgu uzmanību un visiem pasažieriem pieejamo pakalpojumu pielāgošanu šīs personas vajadzībām;
Pamatojums
Šā gada jūlijā pieņemtajā regulā par invalīdu un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, ceļojot ar gaisa transportu (Regula (EK) Nr. 1107/2006), un šajā regulā tiek izmantota atšķirīga jēdziena „persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām” definīcija. Eiropas Parlamentam un Padomei izskatot šo priekšlikumu pirmajā lasījumā, jūlijā pieņemtās regulas vēl nebija. Padomes definīcijas pamatā ir Regulā (EK) Nr. 261/2004 (noteikumi par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos) izmantotā definīcija. Tādēļ otrajā lasījumā būtu loģiski abus tekstus saskaņot, jo tie abi ir vērsti uz vienu mērķi.
Grozījums Nr. 26 4. pants
Ievērojot šīs nodaļas noteikumus, pārvadājuma līguma noslēgšanu un izpildi, informācijas sniegšanu un biļešu izplatīšanu reglamentē I pielikuma II un III sadaļa.	Ievērojot šīs nodaļas noteikumus, līguma par personu un viņu bagāžas, bērnu ratiņu, ratiņkrēslu, divriteņu un sporta inventāra pārvadāšanu noslēgšanu un izpildi, informācijas sniegšanu un biļešu izplatīšanu reglamentē I pielikuma II un III sadaļa.
Grozījums Nr. 27 6. pants
Pienākums sniegt informāciju par starptautisku pakalpojumu pārtraukšanu	Pienākums sniegt informāciju par dzelzceļa pakalpojumu pārtraukšanu
Lēmumus pārtraukt starptautiskus pakalpojumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ar attiecīgiem līdzekļiem publisko pirms to īstenošanas.	Lēmumus pārtraukt pakalpojumus dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi ar attiecīgiem līdzekļiem publisko pirms to īstenošanas.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 28 7. panta 1. punkts
1. Neskarot 9. pantu, dzelzceļa pakalpojumu uzņēmumi un biļešu pārdevēji, kas piedāvā pārvadājuma līgumus viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vārdā, pēc pieprasījuma sniedz pasažierim vismaz II pielikuma I daļā izklāstīto informāciju par starptautiskiem braucieniem, par kuriem attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums piedāvā pārvadājuma līgumu. Biļešu pārdevēji, kas piedāvā pārvadājuma līgumus savā vārdā, un ceļojumu rīkotāji šo informāciju sniedz, ja tā ir pieejama.	1. Neskarot 9. pantu, dzelzceļa pakalpojumu uzņēmumi un biļešu pārdevēji, kas piedāvā pārvadājuma līgumus viena vai vairāku dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vārdā, pēc pieprasījuma sniedz pasažierim vismaz II pielikuma I daļā izklāstīto informāciju par braucieniem, par kuriem attiecīgais dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums piedāvā pārvadājuma līgumu. Biļešu pārdevēji, kas piedāvā pārvadājuma līgumus savā vārdā, un ceļojumu rīkotāji šo informāciju sniedz, ja tā ir pieejama.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 29 7. panta 2. punkts
2. Starptautiskā brauciena laikā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sniedz pasažierim vismaz II pielikuma II daļā izklāstīto informāciju.	2. Brauciena laikā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi sniedz pasažierim vismaz II pielikuma II daļā izklāstīto informāciju.
Pamatojums
Šai regulai jāattiecas uz visiem dzelzceļa pasažieriem.
Grozījums Nr. 30 7. panta 3. punkts
3. Šā panta 1. un 2. punktā paredzēto informāciju sniedz visatbilstīgākajā formātā.	3. Šā panta 1. un 2. punktā paredzēto informāciju, tostarp par pakalpojumu elektroniskās pārdošanas sistēmām, sniedz pieejamā un saprotamā formātā. Īpaši jāņem vērā cilvēku ar dzirdes un/vai redzes traucējumiem vajadzības.
Grozījums Nr. 31 8. pants
Biļešu, tranzīta biļešu un rezervāciju pieejamība	Biļešu, tranzīta biļešu un rezervāciju pieejamība
1. Dzelzceļa pakalpojumu uzņēmumi un biļešu pārdevēji piedāvā biļetes, tranzīta biļetes un rezervācijas, ja tās ir pieejamas.	1. Dzelzceļa pakalpojumu uzņēmumi un biļešu pārdevēji piedāvā biļetes, tranzīta biļetes un rezervācijas, ja tās ir pieejamas.
Neskarot 2. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izplata biļetes pasažieriem, izmantojot vismaz vienu no šādiem pārdošanas punktiem:	1.a Neskarot 2. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi izplata biļetes pasažieriem, izmantojot vismaz vienu no šādiem pārdošanas punktiem:
a) biļešu kases vai automātus;	a) biļešu kases vai automātus;
b) telefonu/internetu vai jebkuras citas plaši pieejamas informācijas tehnoloģijas;	b) telefonu/internetu vai jebkuras citas plaši pieejamas informācijas tehnoloģijas;
c) vilcienos.	c) vilcienos.
	1.b Neskarot 2. un 2.a punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu izplata biļetes, izmantojot vismaz vienu no šādiem pārdošanas punktiem:
	a) biļešu kases vai automātus;
	c) vilcienos.
2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi piedāvā iespēju iegādāties attiecīgā pakalpojuma biļetes vilcienā, ja vien šāda iespēja nav ierobežota vai liegta drošības, krāpšanas apkarošanas, obligātas dzelzceļa rezervācijas vai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ.	2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi piedāvā iespēju iegādāties attiecīgā pakalpojuma biļetes vilcienā, ja vien šāda iespēja nav ierobežota vai liegta drošības, krāpšanas apkarošanas, obligātas dzelzceļa rezervācijas vai pamatotu komerciālu iemeslu dēļ.
	2.a Ja iekāpšanas stacijā nav ne biļešu kases, ne automāta, pasažieri stacijā jāinformē par:
	– iespēju iegādāties biļeti pa telefonu, internetā vai vilcienā, kā arī veicamo procedūru;
	– nākamo staciju vai citu vietu, kur atrodamas biļešu kases un/vai automāti.
Pamatojums
Padome paredz pārdošanas sistēmu tikai starptautiskiem braucieniem. Ziņojuma sagatavotājs paplašina šīs regulas darbības jomu attiecībā uz visiem dzelzceļa satiksmes pasažieriem un visiem dzelzceļa braucieniem. Tādēļ Padomes priekšlikums ir attiecīgi jāpielāgo. Piemēram, biļetes, kas tiek pārdotas saskaņā ar pakalpojumu valsts līgumu, nedrīkst būt pieejamas tikai internetā.
Grozījums Nr. 32 11. panta 2. punkts
2. Komisija līdz …* iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par minimālā apdrošinājuma apjoma noteikšanu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno attiecīgus priekšlikumus vai ieteikumus šajā sakarā.	2. Minimālais apdrošinājuma apjoms dzelzceļa uzņēmumiem ir EUR XXX.
___________________________ * Viens gads pēc šīs regulas pieņemšanas.
Pamatojums
Vajadzētu rast iespēju jau šobrīd noteikt minimālo apdrošināšanas apjomu dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.
Grozījums Nr. 33 11.a pants (jauns)
	11.a pants
	Zaudējumu atlīdzināšana pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā
	1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma finansiālā atbildība par zaudējumu atlīdzināšanu pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā nav ierobežota.
	2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nevar izslēgt no savas atbildības vai ierobežot savu atbildību par zaudējumiem pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā, kas nepārsniedz EUR 120 000 par pasažieri. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nav atbildīgs par zaudējumiem, kas pārsniedz šo summu, ja tas var pierādīt, ka tas nav rīkojies nolaidīgi vai nav citādā veidā vainīgs.
Pamatojums
Attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma atbildību pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā, Padome atsaucas uz CIV. Taču iepriekš minētie aspekti CIV nav atrunāti. Ziņojuma sagatavotājs ir pārliecināts, ka šiem nosacījumiem noteikti jābūt iekļautiem šajā regulā.
Ziņojuma sagatavotāja piedāvātā summa aptuveni atbilst gaisa satiksmē piemērotajai summai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 889/2002 (2002. gada 13. maijs), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 2027/97 par gaisa pārvadātāju atbildību nelaimes gadījumos(OV 30.5.2002., lpp.2)).
Grozījums Nr. 34 12. panta 1. punkts
1. Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums nekavējoties, katrā ziņā – ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc tam, kad ir noteikta tāda fiziskā persona, kura ir tiesīga saņemt kompensāciju, proporcionāli ciestajiem zaudējumiem izmaksā avansus, kas ir vajadzīgi, lai segtu tūlītējas ekonomiska rakstura vajadzības.	1. Pasažiera nāves vai miesas bojājumu gadījumā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, kā tas noteikts I pielikuma 56. panta 1. punktā, nekavējoties, katrā ziņā – ne vēlāk kā piecpadsmit dienas pēc tam, kad ir noteikta tāda fiziskā persona, kura ir tiesīga saņemt kompensāciju, proporcionāli ciestajiem zaudējumiem izmaksā avansus, kas ir vajadzīgi, lai segtu tūlītējas ekonomiska rakstura vajadzības.
Pamatojums
Prasība izmaksāt avansu attiecināma tikai uz atbildīgo dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu nevis pārvadātājiem. Ierosinātais grozījums sniedz vēlamo juridisko noteiktību, skaidri atsaucoties uz COTIV-CIV 56. panta 1. punktu.
Grozījums Nr. 35 13. pants
Ievērojot šīs nodaļas noteikumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību attiecībā uz pakalpojumu kavējumiem, nokavētiem savienojumiem un pakalpojumu atcelšanu reglamentē I pielikuma IV sadaļas II nodaļa.	Ievērojot šīs nodaļas noteikumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu atbildību attiecībā uz pakalpojumu kavējumiem, nokavētu pārsēšanos un pakalpojumu atcelšanu reglamentē I pielikuma IV sadaļas II nodaļa. I pielikuma 32. panta 2. punkts arī attiecas uz šīs regulas 14. un 15. pantu.
Pamatojums
Grozījums skaidri nosaka, ka noteikumi attiecībā uz regulas I pielikumā noteikto atbildību attiecas arī uz biļetes izmaksas un kompensācijas atlīdzināšanu.
Grozījums Nr. 36 15. panta 1. punkta 1. daļas ievaddaļa
1. Nezaudējot tiesības uz pārvadāšanu, pasažieris var pieprasīt kompensāciju no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma par kavēšanos, ja viņš saskaras ar pakalpojuma kavējumu, par kura biļeti nav atlīdzināti zaudējumi saskaņā ar 14. pantu. Minimālās kompensācijas par kavēšanos ir šādas:	1. Nezaudējot tiesības uz pārvadāšanu, pasažieris var pieprasīt kompensāciju no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma par kavēšanos, ja viņš saskaras ar tādu pakalpojuma kavējumu, kas noticis starp biļetē norādīto izbraukšanas un galamērķa vietu, par kura biļeti nav atlīdzināti zaudējumi saskaņā ar 14. pantu. Minimālās kompensācijas par kavēšanos ir šādas:
Pamatojums
Uz biļetes ir nepieciešams norādīt izbraukšanas un galamērķa staciju, lai novērstu “nekonkrēta pakalpojuma” biļešu nepareizu izmantošanu. Biļetes, kurās nav norādīta izbraukšanas un ierašanās vieta, piemēram, vienas dienas, nedēļas vai reģionālās biļetes ir derīgas noteiktam laika posmam, nevis konkrētam dzelzceļa pakalpojumam. Pasažieri šādas biļetes var lietot jebkuram pārvadājuma pakalpojumam uz jebkuru vietu to derīguma termiņā un teritorijā. Tādējādi, pieprasot kompensāciju par kavējumiem, pasažieri var ļaunprātīgi izmantot šāda veida biļeti, vēlāk pieprasot kompensāciju par kavēta pakalpojuma izmantošanu, ko viņi faktiski neizmantoja.
Grozījums Nr. 37 15. panta 1. punkta 1.a daļa (jauna)
	Dzelzceļa braukšanas biļešu uz noteiktu laiku īpašnieki, kuri ir pieredzējuši vairākkārtīgu kavēšanos vai pakalpojumu atcelšanu savas biļetes derīguma termiņa periodā, drīkst pieprasīt kompensāciju. Kompensāciju var piešķirt, ļaujot iegādāties jaunu sezonas biļeti par zemāku cenu vai pagarinot jau iegādātās biļetes uz noteiktu laiku derīguma termiņu.
	Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, cieši sadarbojoties ar lietotāju pārstāvjiem vai iestādēm, kas saistītas ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, jau iepriekš nosaka attiecīgā pakalpojuma precizitātes un uzticamības kritērijus, kurus izmanto, lai piemērotu šā punkta prasības.
	Tās nosaka arī ieviešanas pasākumus, it īpaši, lai pierādītu, ka dzelzceļa braukšanas kartes īpašnieks faktiski ir izmantojis kavētus pakalpojumus.
Pamatojums
Būtu vēlams papildus kompensācijas noteikumiem vienreizējas kavēšanās gadījumā šādus noteikumus ieviestu arī attiecībā uz pasažieriem, kuriem ir braukšanas biļete uz noteiktu laiku un kuriem ir nodarīts kaitējums vairākkārtējas kavēšanās gadījumā. Šīs regulas pienākums nav precīzi paredzēt šādus noteikumus, jo tas ir dalībvalstu uzdevums.
Grozījums Nr. 38 15. panta 1. punkta 2.a daļa (jauna)
	Kompensāciju par kavējumu vienmēr aprēķina proporcionāli cenai, kuru pasažieris faktiski samaksājis par nokavētu pakalpojumu. Ja ir noslēgts pārvadājuma līgums, piemēram, braukšanas biļete, kas tās īpašniekam dod tiesības noteiktā laika periodā regulāri ceļot noteiktos maršrutos, kompensāciju aprēķina proporcionāli cenai par vienu braucienu.
Pamatojums
Ir skaidri jānosaka, ka kompensācija par kavējumu ir proporcionāla faktiski samaksātajai cenai. Pasažieri, kuri ceļo pa zemāku cenu, nevar cerēt uz kompensāciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz parasto cenu.
Šis nosacījums attiecas arī uz braukšanas biļetēm, kas to īpašniekiem dod tiesības vairākas reizes ceļot noteiktā maršrutā, piemēram, zemāka cenu tarifa biļetēm īpašām pasažieru kategorijām (jauniešiem, pensionāriem u. c.).
Grozījums Nr. 39 15. panta 1. punkta pēdējā daļa
Aprēķinot kavējuma ilgumu, neņem vērā nekādus kavējumu, attiecībā uz kuriem dzelzceļa pārvadājuma uzņēmums var pierādīt, ka tie notikuši ārpus dalībvalsts teritorijas.	Aprēķinot kavējuma ilgumu, neņem vērā nekādus kavējumu, attiecībā uz kuriem dzelzceļa pārvadājuma uzņēmums var pierādīt, ka tie notikuši ārpus Eiropas Savienības teritorijas.
Pamatojums
Skaidrojums.
Grozījums Nr. 40 15. panta 2. punkts
2. Kompensāciju par biļeti izmaksā 14 dienās pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas. Kompensāciju drīkst izmaksāt ar kuponiem un/vai citiem pakalpojumiem, ja nosacījumi ir elastīgi (jo īpaši attiecībā uz derīguma termiņu un ceļojuma galamērķi). Pēc pasažiera pieprasījuma kompensāciju izmaksā naudā, ja pasažieris kuponus vai citus pakalpojumus nevarētu izmantot.	2. Kompensāciju par biļeti izmaksā viena mēneša laikā pēc kompensācijas pieprasījuma iesniegšanas. Kompensāciju drīkst izmaksāt ar kuponiem un/vai citiem pakalpojumiem, ja nosacījumi ir elastīgi (jo īpaši attiecībā uz derīguma termiņu un ceļojuma galamērķi). Pēc pasažiera pieprasījuma kompensāciju izmaksā naudā.
Pamatojums
Eiropas Parlaments atbalstīja šo priekšlikumu pirmajā lasījumā, lai noteiktu reālāku kompensācijas maksājumu termiņu.
Šķiet lietderīgi nodrošināt lietotājam izvēles iespēju: saņemt atlīdzību naudā vai ar kuponiem un/vai pakalpojumu veidā, šādi izvairoties piemērot „probatio diabolica” saistībā ar nosacījumu „ja pasažieris kuponus vai citus pakalpojumus nevarētu izmantot”.
Pasažierim jābūt tiesīgam izvēlēties kompensācijas veidu, un to nedrīkst pakļaut, piemēram, nosacījumam, ka pasažierim uzskatāmi jāpierāda, kādu iemeslu dēļ viņš nevarētu izmantot kuponu un tāpēc vēlas saņemt kompensāciju naudā.
Grozījums Nr. 41 16. panta 2. punkta a) apakšpunkts
a) maltītes un atspirdzinājumus apjomā, kas pamatoti atbilst gaidīšanas laikam, ja tos iespējams nodrošināt vilcienā vai stacijā;	a) maltītes un atspirdzinājumus apjomā, kas pamatoti atbilst gaidīšanas laikam, ja tos iespējams nodrošināt vai piegādāt vilcienā vai stacijā;
Pamatojums
Maltītes ne vienmēr var nodrošināt katrā stacijā vai katrā vilcienā, tāpēc atsevišķos gadījumos vajadzētu nodrošināt iespēju tās piegādāt.
Grozījums Nr. 42 17. pants
Informācija personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām	Tiesības uz pārvadājumu
1. Pēc pieprasījuma dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojuma rīkotājs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniedz informāciju par dzelzceļa pakalpojumu pieejamību un par ritošā sastāva piekļuves nosacījumiem, kā arī par vilcienā pieejamām ērtībām.	1. Neskarot 2. un 2.a punkta piekļuves noteikumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojuma rīkotājs nevar atteikties apstiprināt rezervāciju vai izsniegt biļeti personas ierobežotu pārvietošanās spēju dēļ. Personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju un biļetes piedāvā bez papildu maksas.
2. Lai ievērotu normatīvajos aktos paredzētus drošības apsvērumus, dzelzceļa pakalpojumu uzņēmums ievieš nediskriminētas piekļuves noteikumus, ko piemēro attiecībā uz tādu personu pārvadāšanu, kam ir ierobežotas pārvietošanās spējas. Pēc pieprasījuma dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, biļešu pārdevēji un/vai ceļojumu rīkotāji tūlīt dara šos noteikumus pieejamus.	2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji, aktīvi iesaistot organizācijas, kuras pārstāv personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām un jo īpaši invalīdu intereses, ievieš nediskriminētas piekļuves noteikumus, ko piemēro attiecībā uz tādu personu pārvadāšanu, kam ir ierobežotas pārvietošanās spējas.
	2.a Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojuma rīkotājs var atteikties pieņemt personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju vai pārdot tai biļeti, vai arī pieprasīt, lai personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām pavada cita persona, ja tas ir obligāti nepieciešams saskaņā ar 2. punktā paredzētajiem piekļuves noteikumiem.
Pamatojums
Ziņojuma sagatavotājs ir samainījis vietām 17. un 18. pantu, uzsverot tiesības uz pārvadājumu. Taču ir jāņem vērā tiesiski noteikti drošības apsvērumi attiecībā uz piekļuvi. Tikai šādos gadījumos varētu ierobežot personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības uz pārvadājumu.
Izstrādājot piekļuves noteikumus, vēlams iesaistīt organizācijas, kuras pārstāv personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, jo attiecīgie noteikumi galvenokārt skars tieši šīs personas.
Grozījums Nr. 43 18. pants
Tiesības uz pārvadājumu	Informācija personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojuma rīkotājs nevar atteikties apstiprināt rezervāciju vai izsniegt biļeti personas ierobežotu pārvietošanās spēju dēļ. Personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām rezervāciju un biļetes piedāvā bez papildu maksas.	1. Pēc pieprasījuma dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs vai ceļojuma rīkotājs personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām sniedz informāciju par dzelzceļa pakalpojumu pieejamību un par piekļuves iespējām ritošajam sastāvam saskaņā ar 17. panta 2. punktu, kā arī par vilcienā pieejamām ērtībām.
2. Neskarot šā panta 1. punktu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs un/vai ceļojuma rīkotājs saskaņā ar 17. panta 2. punktā minētajiem piekļuves noteikumiem var atteikties apstiprināt rezervāciju vai izsniegt biļeti personai ar ierobežotām paŗvietošanās spējām vai prasīt, lai šādu personu pavada cita persona.
3. Izmantojot 2. punktā paredzēto atkāpi, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs un/vai ceļojuma rīkotājs pēc pieprasījuma piecās darbadienās pēc atteikuma apstiprināt rezervāciju vai izsniegt biļeti vai pēc pavadīšanas nosacījuma piemērošanas rakstiski informē attiecīgo personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem.	2. Izmantojot 17. panta 2.a punktā paredzēto atkāpi, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums, biļešu pārdevējs un/vai ceļojuma rīkotājs pēc pieprasījuma piecās darbadienās pēc atteikuma apstiprināt rezervāciju vai izsniegt biļeti vai pēc pavadīšanas nosacījuma piemērošanas rakstiski informē attiecīgo personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām par šādas rīcības iemesliem.
Pamatojums
Skat. iepriekšējā grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 44 18.a pants (jauns)
	18.a pants
	Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un stacijas apsaimniekotājs nodrošina, lai stacija, platformas, ritošais sastāvs un citi objekti ir pieejami personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
	Vietās, kur personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām šādas piekļuves iespējas vēl nav, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un/vai stacijas apsaimniekotājs nodrošina: a) lai stacijas, platformas un citi objekti ir pieejami personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām apjomīgu atjaunošanas darbu laikā; b) lai viss iepirktais jaunais ritošais sastāvs ir pieejams personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
Pamatojums
Ar šo grozījumu tiek atjaunota Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā (grozījumi Nr. 88 un 89). Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem ir jānodrošina, lai personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir pieejams ritošais sastāvs, stacijas, platformas un citi objekti. Lai arī nav iespējams vienā paņēmienā veikt visa ritošā sastāva un visu staciju pielāgošanu, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un staciju apsaimniekotājiem, veicot atjaunošanas darbus vai iegādājoties jaunu ritošo sastāvu, ir jānodrošina piekļuves iespējas personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
Grozījums Nr. 45 19. panta 1. punkts
1. Ja persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām atstāj dzelzceļa staciju, kurā ir personāls, šķērso to tranzītā vai ierodas tajā, stacijas apsaimniekotājs bez maksas sniedz palīdzību tā, lai attiecīgā persona varētu iekāpt reisā, kas izbrauc no stacijas, pārsēsties nākamajā reisā vai izkāpt no reisa, kas ierodas stacijā un kam viņš nopircis biļeti, neskarot piekļuves noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Šā panta nolūkā staciju neuzskata par tādu, kurā ir personāls, ja drošuma, drošības, biļešu pārdošanas vai ieņēmumu aizsardzības pienākumi, kas jāveic dienesta personālam, liedz tam sniegt šādu palīdzību.	1. Ja persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām atstāj dzelzceļa staciju, kurā ir personāls, šķērso to tranzītā vai ierodas tajā, stacijas apsaimniekotājs bez maksas sniedz palīdzību tā, lai attiecīgā persona varētu iekāpt reisā, kas izbrauc no stacijas, pārsēsties nākamajā reisā vai izkāpt no reisa, kas ierodas stacijā un uz kuru viņš nopircis biļeti, neskarot piekļuves noteikumus, kas paredzēti saskaņā ar 17. panta 2. punktu. Ja persona ar ierobežotām pārvietošanās spējām atstāj dzelzceļa staciju, kurā ir nepietiekams personāla skaits, izmanto šādu staciju tranzītam vai ierodas tajā, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un stacijas apsaimniekotājs dara visu iespējamo, lai sniegtu palīdzību vai piedāvātu alternatīvus līdzekļus vai pakalpojumus, kuri garantē līdzvērtīgu vai augstāku piekļuves līmeni, nodrošinot ceļošanas iespēju personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
Pamatojums
Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem, dažkārt sadarbībā ar vietējo vai reģiona pašvaldību vai valsts valdību, ir jāspēj piedāvāt alternatīvus risinājumus, kas nodrošina ceļošanas iespējas cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Bieži vien efektīvs risinājums ir, piemēram, pakalpojumi pēc pieprasījuma vai apmaksāti taksometra pakalpojumi, kas nodrošina cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām iespēju nokļūt savā dzīvesvietā no stacijām, kurās ir pietiekams personāls.
Grozījums Nr. 46 19. panta 2.a punkts (jauns)
	Stacijās, kurās ir nepietiekams personāls, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji nodrošina, lai invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām gan stacijas telpās, gan ārpus tām ir viegli pieejama tieši viņiem paredzēta informācija par tuvākajām stacijām, kurās ir personāls, un vispieejamākajiem palīdzības veidiem.
Pamatojums
„Stacijās, kurās ir nepietiekams personāls” dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi un staciju apsaimniekotāji, ņemot vērā cilvēkresursu ierobežoto skaitu, nevar garantēt nevainojamu risinājumu. Taču ir svarīgi, lai invalīdi vai personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir informēti par alternatīviem pārvadājumu veidiem un ceļošanas nosacījumiem.
Grozījums Nr. 47 20. pants
Neskarot 17. panta 2. punktā minētos piekļuves noteikumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums par brīvu sniedz palīdzību personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tai atrodoties vilcienā un iekāpjot un izkāpjot no vilciena. Šā panta nolūkā palīdzība vilcienā ir palīdzība, ko sniedz personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai šī persona vilcienā varētu piekļūt tiem pašiem pakalpojumiem, kam var piekļūt citi pasažieri, ja personas pārvietošanās spēju ierobežojumi neļauj tai bez citu palīdzības un droši piekļūt minētajiem pakalpojumiem.	Neskarot 17. panta 2. punktā minētos piekļuves noteikumus, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām par brīvu sniedz palīdzību vilcienā, kā arī šādai personai iekāpjot un izkāpjot no tā. Šā panta nolūkā palīdzība vilcienā ir jebkāda veida pienācīgi centieni palīdzēt personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, lai šī persona vilcienā varētu piekļūt tiem pašiem pakalpojumiem, kuriem var piekļūt citi pasažieri, ja personas pārvietošanās spēju ierobežojumi neļauj tai bez citu palīdzības un droši piekļūt minētajiem pakalpojumiem. Ja vilcienā nav pavadošo darbinieku, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var nodrošināt alternatīvus līdzekļus vai pasākumus šī paša mērķa sasniegšanai.
Pamatojums
Vilcienā sniegt palīdzību praktiski nav iespējams. Pakalpojumi, ko nodrošina vilcienā, ietver, piemēram, ēdināšanas pakalpojumus (bāri) vai iespējas izmantot tualeti. Kvalificētu darbinieku trūkums un „fiziska” neiespējamība pārvietoties ratiņkrēslā dažos vilcienos neļauj sniegt palīdzību, kas nodrošina piekļuvi visiem pakalpojumiem. Šāda pienākuma izpildei būtu vajadzīga īpaša kvalifikācija un pienākumi, kuru nav vilciena apkalpojošajam personālam. Tomēr šādu palīdzību vilcienā varētu nodrošināt persona, kas pavada invalīdu.
Saskaņā ar pagājušā gada jūnijā Komisijas un dalībvalstu pieņemtajām savstarpējas izmantojamības tehniskajām specifikācijām (SITS) attiecībā uz pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir jānosaka atšķirība starp pieejamību, kura jānodrošina ikvienai personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un palīdzību, kas nav obligāti jāsniedz bez maksas, izņemot palīdzību cilvēkiem, kuri ir invalīdi no dzimšanas vai kļuvuši par invalīdiem pēc nelaimes gadījuma.
Vilcieniem, kuros nav pavadošā personāla, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var nodrošināt alternatīvus risinājumus, kas palīdzētu sasniegt tādu pašu mērķi. Piemēram, piedāvāt iespēju personai ar ierobežotām pārvietošanās spējām ceļot vilcienā kopā ar pavadošo personu, kurai tiek nodrošināts bezmaksas brauciens.
Grozījums Nr. 48 21. panta d) apakšpunkts
d) neskarot citu struktūru pilnvaras attiecībā uz teritorijām ārpus dzelzceļa stacijas telpām, stacijas apsaimniekotājs dzelzceļa stacijā un ārpus tās norāda vietas, kurās personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var paziņot par ierašanos dzelzceļa stacijā un, ja vajadzīgs, lūgt palīdzību;	d) neskarot citu struktūru pilnvaras attiecībā uz teritorijām ārpus dzelzceļa stacijas telpām, stacijas īpašnieks vai tā pilnvarots pārstāvis dzelzceļa stacijā un ārpus tās norāda vietas, kurās personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām var paziņot par ierašanos dzelzceļa stacijā un, ja vajadzīgs, lūgt palīdzību;
Pamatojums
Šā grozījuma mērķis ir precīzi nošķirt infrastruktūras pārvaldītāja un „stacijas apsaimniekotāja” pienākumus. Salīdzinot ar personu, kas atbildīga par infrastruktūru pārvaldību, dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi var efektīvāk veikt noteiktas darbības, tai skaitā, piemēram, sniegt palīdzību pasažieriem. Ja „stacijas apsaimniekotājs” darbojas neatkarīgi no infrastruktūras pārvaldītāja, par stacijas telpās un ārpus tām norādīto attiecīgo vietu pārvaldību atbildība jāuzņemas tīkla īpašniekam.
Grozījums Nr. 49 21. panta 2. punkta e) apakšpunkts
e) palīdzību sniedz ar nosacījumu, ka persona ierodas noteiktajā vietā:	e) palīdzību sniedz ar nosacījumu, ka persona ierodas noteiktajā vietā ne vēlāk kā 30 minūtes pirms:
– dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma iepriekš noteiktā laikā, kas nav ilgāks par 90 minūtēm pirms publicētā atiešanas laika, vai	– pirms publicētā atiešanas laika, vai
– ja laiks nav noteikts, vēlākais, 30 minūtes pirms publicētā atiešanas laika.	– laikā, kurā pasažieri tiek aicināti ierasties.
Pamatojums
Tas ir Padomes ieteikums. Principā ir loģiski, ka personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurām nepieciešama palīdzība, laicīgi piesakās stacijā. Taču Padomes piedāvātās 90 minūtes šķiet pārspīlēti daudz, jo personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām jau iepriekš ir informējušas par nepieciešamību pēc palīdzības. Tādēļ ziņojuma sagatavotājs piedāvā, ka attiecīgajai personai jāierodas vai nu 30 minūtes pirms vilciena atiešanas vai pirms laika, kurā jāierodas citiem pasažieriem.
Grozījums Nr. 50 22. pants
Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir atbildīgs par pārvietošanās palīglīdzekļu vai citu īpašu ierīču, ko lieto personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pilnīgu vai daļēju zudumu vai bojājumiem, nepiemēro nekādu finansiālu ierobežojumu.	Ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir atbildīgs par pārvietošanās palīglīdzekļu vai citu īpašu ierīču, ko lieto personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām, pilnīgu vai daļēju zudumu vai bojājumiem, uzņēmumam ir pienākums izmaksāt pasažierim nodarītajam zaudējumam proporcionālu kompensāciju.
Pamatojums
Kompensācijas apjomam jāatbilst nodarītā zaudējuma apjomam, un ar kompensācijas palīdzību ir jāsedz aprīkojuma remontam vai jauna aprīkojuma iegādei nepieciešamie izdevumi.
Grozījums Nr. 51 24. panta 2. punkts
2. Pasažieri var iesniegt sūdzību jebkuram iesaistītam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai biļešu pārdevējam. Sūdzības adresāts 20 dienās vai nu sniedz pamatotu atbildi vai, attiecīgi pamatotos gadījumos, informē pasažieri par to, līdz kurai dienai, ilgākais, trīs mēnešu laikposmā atbilde var būt gaidāma.	2. Pasažieri var iesniegt sūdzību jebkuram iesaistītam dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam vai biļešu pārdevējam. Sūdzības adresāts viena mēneša laikā vai nu sniedz pamatotu atbildi vai, attiecīgi pamatotos gadījumos, informē pasažieri par to, līdz kurai dienai, ilgākais, trīs mēnešu laikposmā atbilde var būt gaidāma.
Pamatojums
Viens mēnesis ir reālāks termiņš, lai sniegtu pasažierim pamatotu atbildi.
Sūdzību gadījumā viens mēnesis ir reālāks termiņš, lai sniegtu pasažierim pamatotu atbildi. Faktiski dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vispārējā prakse liecina, ka tie jau izmanto šādu laikposmu (jāpiezīmē, ka gaisa satiksmes regulējuma jomā nav noteikumu, kas reglamentē rīcību sūdzību gadījumā).
Viens mēnesis ir reālāks termiņš, lai sniegtu pasažierim pamatotu atbildi, un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu vispārējā prakse liecina, ka tie jau pamatojas uz šādu laikposmu (jāpiezīmē, ka gaisa satiksmes regulējuma jomā nav noteikumu, kas reglamentē rīcību sūdzību gadījumā).
Tomēr iespējams, ka Padomes nostājas pamatā bija 20 darba dienas (t. i., 4 nedēļas), un ierosinātais „viens mēnesis” nodrošina konsekvenci ar darbības standartiem, ko referents ierosinājis attiecībā uz kompensāciju izmaksāšanu (referenta iesniegtais grozījums Nr. 31).
Grozījums Nr. 52 24. panta 4. punkts (jauns)
	4. Ja saistībā ar sūdzībām ir radušies strīdi vai domstarpības starp dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem un pasažieriem, pasažieri var vērsties pie īpaši izveidotas, neatkarīgas samierināšanas struktūrvienības, lai izšķirtu strīdu.
Pamatojums
Ja saistībā ar sūdzību ir radies strīds vai domstarpības, pasažierim jābūt tiesībām to risināt ar īpaši ieceltas, neatkarīgas samierināšanas struktūrvienības palīdzību.
Grozījums Nr. 53 25. pants
Pakalpojumu kvalitātes standarti	svītrots
1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi nosaka starptautisko pārvadājumu pakalpojumu kvalitātes standartus un īsteno kvalitātes pārvaldības sistēmu, lai uzturētu pakalpojumu kvalitāti. Pakalpojumu kvalitātes standarti attiecas vismaz uz III pielikumā uzskaitītajiem elementiem.
2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi pārrauga savu darbību, kā paredzēts pakalpojumu kvalitātes standartos. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi katru gadu kopā ar gada pārskatu publicē arī ziņojumu par sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šos rezultātus publicē arī dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu Interneta vietnē.
Pamatojums
Skat. Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 54 25.a pants (jauns)
	25.a pants   Kompensācija   Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tiesības piedzīt no infrastruktūras pārvaldītāja kompensāciju par summu, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums ir izmaksājis pasažieriem. Šis infrastruktūras pārvaldītāja pienākums neskar darbības, ko veic, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas Nr. 2001/14/EK 11. pantā noteiktās izpildes kārības piemērošanu. Šīs regulas IV nodaļā minētā kompensācija ir proporcionāla cenai par braucienu vilciena maršrutā, ja kompensācijas kārtība nav paredzēta saskaņā ar darbības uzlabošanas shēmu.
Pamatojums
Šajā regulā noteiktā kompensācija kavēšanās gadījumos ir noteikto procentos no braukšanas biļetes cenas. Taču braukšanas biļetes cena ne vienmēr ir proporcionāla maksai, ko saņem infrastruktūras apsaimniekotājs par sliežu posma izmantošanu. Piemērojot regresa tiesības attiecībā uz infrastruktūras apsaimniekotāju, būtu vēlams ņemt vērā maksu, ko viņš saņēmis par sliežu posma izmantošanu.
Grozījums Nr. 55 VII nodaļa virsraksts
IZPILDE	INFORMĀCIJA UN IZPILDE
Grozījums Nr. 56 25.b pants (jauns)
	25.b pants
	Pasažieru informēšana par viņu tiesībām
	1. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam, stacijas apsaimniekotājam un ceļojumu rīkotājam ir jāinformē pasažieri par šajā regulā noteiktajām tiesībām un pienākumiem. Tādēļ komisija nodrošina dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, stacijas apsaimniekotāju un ceļojumu rīkotāju ar šīs regulas kopsavilkumu pasažieriem saprotamā valodā.
	2. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums un stacijas apsaimniekotājs rūpējas par to, lai stacijā un vilcienā pasažieriem atbilstošā veidā būtu pieejama tās iestādes kontaktinformācija, kuru dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar 26. pantu.
Pamatojums
Skat. Eiropas Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā. Komisija ir sagatavojusi plakātus par gaisa satiksmes pasažieru tiesībām. Tie ir izvietoti lidostās. Ziņojuma sagatavotājs uzskata, ka līdzīgu informāciju vajadzētu izvietot arī stacijās un uz peroniem.
Pasažieriem jāzina, kur iespējams iesniegt sūdzības. Tādēļ ir svarīgi, lai būtu pieejama informācija par kompetento iestādi un tās kontaktadrese būtu viegli pieejama.
Grozījums Nr. 57 31. panta 2. punkta 1. daļa
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.	2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.
Pamatojums
Ir jānodrošina regulatīva kontroles procedūra saskaņā ar komitoloģiju.
Grozījums Nr. 58 I pielikuma III sadaļas virsraksts
ROKAS BAGĀŽAS, DZĪVNIEKU, REĢISTRĒTĀS BAGĀŽAS UN TRANSPORTLĪDZEKĻU PĀRVADĀŠANA	ROKAS BAGĀŽAS, DZĪVNIEKU, REĢISTRĒTĀS BAGĀŽAS UN TRANSPORTLĪDZEKĻU, PIEMĒRAM, BĒRNU RATIŅU, RATIŅKRĒSLU, DIVRITEŅU UN SPORTA INVENTĀRA, PĀRVADĀŠANA
Grozījums Nr. 59 I pielikuma III sadaļas I nodaļas 12. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Visos vilcienos, tai skaitā tālsatiksmes vilcienos un ātrvilcienos, ir jāierāda īpaša vieta, kur pasažieri var vilcienā novietot bērnu ratiņus, ratiņkrēslus, divriteņus un sporta inventāru.
Grozījums Nr. 60 I pielikuma IV sadaļas I nodaļas 26. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Pat tad, ja dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums apstrīd savu atbildību par miesas bojājumiem, kas nodarīti pasažierim, kuru tas pārvadā, uzņēmums ir vienīgais pasažiera sarunu partneris un vienīgais, no kā pasažieris var pieprasīt kompensāciju, neskarot kompensāciju, kuru dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums varētu pieprasīt par nelaimes gadījumu atbildīgajai trešai personai.
Pamatojums
Ar šo grozījumu atjauno Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā. Ņemot vērā dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu sadrumstalotību, kas radusies Eiropas direktīvu rezultātā, un dzelzceļa pārvadājumu nozares pārstāvju pieaugoši skaitu (dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji, ārējie apkopes pakalpojumu sniedzēji utt.), patērētāju interešu aizsardzības nolūkā šķiet vēlami un piemēroti ar likumu noteikt patērētājam tikai vienu sarunu partneri, proti, to dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu, kurš pasažieri pārvadā. Dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumam ir tiesības pieprasīt kompensāciju no trešās personas, kas atbildīga par nelaimes gadījumu.
Grozījums Nr. 61 III pielikuma
PAKALPOJUMA KVALITĀTES STANDARTU MINIMUMS	svītrots
Informācija un biļetes
Starptautisko pakalpojumu precizitāte un vispārējie principi pakalpojumu traucējumu gadījumā
Starptautisko pakalpojumu atcelšana
Ritošā sastāva un staciju tīrība (gaisa kvalitāte vagonos, sanitāro telpu higiēna utt.)
Klientu apmierinātības izpēte
Sūdzību izskatīšana, atmaksājumi un kompensācijas par kvalitātes neatbilstību
Palīdzība personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.
Pamatojums
Skat. pirmo lasījumu.

• [1]  OV C 227 E, 21.9.2006., 490. lpp.
• [2]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Komisijas priekšlikums

2004. gada 3. martā Komisija apstiprināja priekšlikumu par starptautisko dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem. Komisijas priekšlikumā noteikta informācijas sniegšanas kārtība pasažieriem brauciena laikā un pēc tā, biļešu pārdošana starptautiskiem braucieniem, atbildība pasažieru nāves vai miesas bojājumu gadījumā par bagāžas nozaudēšanu vai bojājumiem, kompensācijas izmaksa vilcienu kavēšanās gadījumā un palīdzība personām ar kustību traucējumiem, kā arī sūdzību izskatīšana, kvalitātes prasības.

Šis priekšlikums bija viena no četrām daļām tā sauktajā trešajā dzelzceļa pasākumu paketē, kurai mūs jātuvina vienotam Eiropas dzelzceļa tirgum.

Šis priekšlikums nav pirmā iniciatīva, kas sākta, lai aizsargātu starptautiskos dzelzceļa pasažierus. Jau kopš 1980. gada pastāv detalizēti Eiropas mēroga nolīgumi par dzelzceļa pasažieru pārvadāšanu. Tie noteikti Konvencijas par starptautiskajiem dzelzceļa pārvadājumiem (COTIF) pielikumā. Konvencijai ir pievienojušās 42 valstis, to vidū visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Igauniju. COTIF Konvencijas pielikums (vai tā sauktais CIV papildinājums) detalizēti reglamentē konkrētas pasažieru tiesības un pienākumus[1]. Turklāt Eiropas dzelzceļa uzņēmumi paši 2002. gadā parakstīja hartu ar kvalitātes standartiem dzelzceļa pasažieru pakalpojumiem. Šī ir brīvprātīga vienošanās un neuzliek pienākumus, kas jāizpilda.

Referenta un Eiropas Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā

Referents pirmajā lasījumā atbalstīja Komisijas priekšlikumu, kas nosaka dzelzceļa pasažieru tiesības un pienākumus. Tomēr Komisijas priekšlikumu attiecībā uz darbības jomu (starptautiskā dzelzceļa pasažieri) viņš uzskata par pārāk ierobežojošu un attiecībā uz saturu par pārāk detalizētu un tālejošu.

Tāpēc referents pirmajā lasījumā ieteica veikt virkni grozījumu, lai paplašinātu regulas darbības jomu, vienkāršotu daudzu noteikumu saturu, izveidotu saprotamāku struktūru un īstenojamu saturu.

Eiropas Parlaments 2005. gada 28. maijā pirmajā lasījumā ar balsu vairākumu apstiprināja referenta ieteikumus.

Parlaments nolēma:

-    paplašināt regulas darbības jomu, attiecinot to uz visiem dzelzceļa pasažieriem (iekšzemes un starptautiskajos pārvadājumos);

-    ņemt vērā esošos starptautiskos līgumus; vienīgi gadījumos, kad nepietiek ar CIV, vajadzīgi papildus noteikumi;

-    turpmāk ietvertajai darbības jomai pieskaņot biļešu pārdošanas un pieejamības noteikumus, ar kuriem saskaņā uz sabiedrisko pakalpojumu līgumiem attiecas īpašas saistības;

-    padarīt labāk īstenojamus noteikumus par kompensāciju kavēšanās gadījumā (kompensācija par kavēšanos, kas pārsniedz vienu stundu, nevis 30 minūtes; izmaksa mēneša laikā divu nedēļu vietā, utt.);

-    paredzēt noteikumu par kompensāciju pasažieriem, kuriem ir braukšanas biļete uz noteiktu laiku un kuriem atkārtoti jāsaskaras ar kavēšanos;

-    paaugstināt kompensācijas izmaksas par pārvietošanās ierīču nozaudēšanu, proti, sabojāšanu personām ar kustību traucējumiem līdz to sākotnējai vērtībai;

-    saskaņot dzelzceļa uzņēmumu atbildības sistēmu (saistībā ar pasažieru nāvi vai miesas bojājumiem) ar aviācijā spēkā esošajiem noteikumiem; Komisijas priekšlikumā attiecībā uz dzelzceļa pārvadājumiem bija paredzētas lielākas summas nekā tās, kuras patlaban ir spēkā aviācijā;

-    svītrot noteikumus, kas saistīti ar izrietošiem zaudējumiem;

-    svītrot noteikumus, kas saistīti ar pakalpojumu kvalitātes minimālajām normām.

Padomes 2006. gada 3. jūlijā paustā kopējā nostāja

Padome atsevišķos svarīgos punktos pieņem Parlamenta pausto nostāju pirmajā lasījumā:

-    CIV papildinājums pievienots kopējai nostājai kā pielikums. Regulā norādīts uz šīs starptautiskās vienošanās konkrētajiem pantiem.

-    Padome rūpējas par to, lai priekšlikums ir reāli un konkrēti īstenojams, piem., kompensāciju kavēšanās gadījumā.

-    Atlīdzībai par pārvietošanās ierīču (ratiņkrēslu utt.) nozaudēšanu vai sabojāšanu personām ar kustību traucējumiem vairs nav noteikta augšējā finanšu robeža.

Vienā punktā Padomes nostāja tomēr būtiski atšķiras no Eiropas Parlamenta nostājas, proti, punktā par darbības jomu.

Padome darbības jomai paredz vienu detalizētu pantu (2. pants), ar ko ir noteikta ļoti ierobežota, kompleksa darbības joma. Šo regulu piemēro, proti, nepiemēro atkarībā no problēmas, kas pasažierim radusies, vai atkarībā no situācijas, kādā viņš atrodas.

Padome principiāli nosaka, ka šai regulai jāattiecas uz „starptautiskajiem braucieniem”, izmantojot iekšzemes un starptautisko pārvadātāju pakalpojumus. Tas konkrēti nozīmē to, ka šī regula aizsargā pasažieri, kas no Tūras brauc uz Briseli, ne tikai ātrvilciena Thalys līnijā Parīze–Brisele, bet arī brauciena laikā no Tūras uz Parīzi.

Noteikumi par aizkavēšanos, nokavētiem savienojumiem un vilcienu atcelšanu attiecas tikai uz starptautiskajiem vilcieniem. Tāpēc iepriekš minētajā piemērā šie noteikumi neattiecas uz posmu Tūra–Parīze.

Turpretī noteikumi par personām ar ierobežotu pārvietošanās spēju attiecas arī uz „iekšzemes braucieniem”, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus. Tas nozīmē, ka persona ar kustību traucējumiem var atsaukties uz šo regulu, ne tikai ceļojot no Tūras uz Briseli, bet arī, ja persona, piemēram, iekāpj Thalys līnijas Parīze–Amsterdama ātrvilcienā un izkāpj Antverpenē.

Lai visu vēl nedaudz sarežģītu, Padome turklāt paredz virkni gadījumu, kad dalībvalstis, pamatojoties uz izveidojušos izņēmuma situāciju, var pieprasīt pagaidu atbrīvojumu un ierobežot šo darbības jomu.

Referenta nostāja un priekšlikumi otrajā lasījumā

1. Darbības joma: šai regulai jāattiecas (principiāli) uz visiem vilcienu pasažieriem

Nav jēgas izstrādāt regulu, kas attiecas tikai uz 5 % vilcienu pasažieru, īpaši uz starptautisko vilcienu pasažieriem, atstājot ārpus darbības jomas parasto vilcienu pasažierus.

Šai regulai Eiropas iedzīvotājā jāvieš skaidrība par to, ka viņš vai viņa var atsaukties uz konkrētiem mehānismiem un minimālajām tiesībām. Šī regula patiesībā skar patērētāju tiesības. Eiropas iedzīvotāji dodas ne tikai „starptautiskos ceļojumos” jeb „pāri robežām”. Pateicoties iekšējam tirgum, Eiropas iedzīvotāji var brīvi pārvietoties un dzīvot vai studēt kādā citā dalībvalstī. Līdz ar to nav jēgas subsidiaritātes principu minēt kā ieganstu darbības jomas ierobežošanai.

Tāpat Eiropas tiesību akti par aviāciju nenošķir iekšzemes lidojumus no starptautiskajiem lidojumiem saistībā ar lidmašīnu pasažieru tiesību aizsardzību un atbildību nelaimes gadījumos. Nav iemesla dzelzceļa pārvadājumiem izmantot citu pieeju.

Turklāt šī regula patiesībā nav vajadzīga, ja mēs aprobežojamies ar starptautiskā dzelzceļa pasažieru tiesībām. Tādā gadījumā mēs tikpat labi varam izmantot esošos starptautiskos COTIF noteikumus.

Padomes ieteiktā darbības joma beigās ir tik kompleksa, ka tā nav realizējama un aplaimos tikai advokātus.

Referents iesaka darbības jomu paplašināt attiecībā uz visiem dzelzceļa pārvadājumiem. Tomēr viņš apzinās, ka dažām dalībvalstīm dzelzceļa uzņēmumu, staciju un sabiedrisko pakalpojumu saskaņošana ar visiem šīs regulas noteikumiem prasīs lielus pūliņus. Tāpēc dalībvalstīm, kuras ir īpašā situācijā, ir iespēja savā iekšzemes dzelzceļa satiksmē pagaidām neizmantot virkni šīs regulas noteikumu. Galvenokārt tas attiecas uz noteikumiem par kompensāciju kavēšanās gadījumos.

Turklāt atsevišķās dalībvalstīs ar attiecīgajiem dzelzceļa uzņēmumiem ir noslēgti līgumi par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, ar kuriem aizkavēšanās gadījumā ir paredzēti naudas sodi, kas dzelzceļa uzņēmumiem jāiemaksā attiecīgajai valsts iestādei (nevis pasažierim). Ir grūti šo sistēmu ātri mainīt. Tāpēc referents šajā jomā iesaka pieņemt pagaidu atbrīvojumus. Turpretī jauniem līgumiem jau no paša sākuma jāatbilst šīs regulas noteikumiem.

2. Dzelzceļa uzņēmumu atbildība par pasažieriem un bagāžu

Padomes sagatavotais teksts šajā sakarā galvenokārt norāda uz CIV. Tā daļa, kurā ir runa par bagāžu, šajā starptautiskajā līgumā ir labi reglamentēta. Tomēr to nevar teikt par to daļu, kas attiecas uz dzelzceļa uzņēmumu atbildību pasažiera nāves vai miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā. Padome aprobežojas ar paskaidrojumu, ka dzelzceļa uzņēmumiem vajadzētu būt attiecīgi apdrošinātiem. Komisija iesniegs ziņojumu, kurā jānosaka apdrošināšanas minimālā summa. Referents jau tagad gribētu iesniegt priekšlikumu un tāpat atkārtoti iesniedz grozījumus no pirmā lasījuma par atbildību nāves vai miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā. Dzelzceļa uzņēmumu atbildība nāves vai miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā ir būtiska regulas sastāvdaļa. Šeit nedrīkst būt nekādu izņēmumu.

3. Personas ar ierobežotām pārvietošanās spējām

Referents maina 17. un 18. panta struktūru: vispirms jānoskaidro tiesības uz pārvadāšanu un tad – pienākums sniegt informāciju. Padomes sagatavotais teksts bija diezgan sarežģīts. Ir skaidri jānosaka, ka personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām var piemērot tikai nediskriminējošus pakalpojumu noteikumus, kuri dzelzceļa uzņēmumiem un dzelzceļa staciju ekspluatētājiem ir jānosaka iepriekš.

Padome sašaurina dzelzceļa staciju apsaimniekotāja pienākumus dzelzceļu stacijās, kurās nav personāla. Turklāt Padome sniedza ļoti plašu definīciju dzelzceļu stacijām, kurās nav personāla. Referents svītro šo definīciju un noskaidro, kādi ir dzelzceļa staciju apsaimniekotāju un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu pienākumi dzelzceļu stacijās, kurās nav personāla.

4. Informācija par regulu

Regulas pieņemšana ir vien lieta. Tomēr ir daudz svarīgāk, ka pasažieris skaidri zina savas tiesības. Tāpēc referents atkārtoti lūdz atbalstīt grozījumus no pirmā lasījuma, ar kuriem saskaņā dzelzceļa staciju apsaimniekotājiem un dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem ir pienākums informēt pasažierus par viņu tiesībām.

• [1]  „Vienoti noteikumi Līgumam par starptautiskajiem dzelzceļa pasažieru un bagāžas pārvadājumiem”. Šis CIV papildinājums kā I pielikums tagad pievienots Padomes kopējam viedoklim.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes kopējo nostāja, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par par starptautisku dzelzceļa pasažieru tiesībām un pienākumiem
Atsauces	5892/1/2006 - C6-0311/2006 - 2004/0049(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	28.9.2005	P6_TA(2005)0356
Komisijas priekšlikums	COM(2004)0143 - C6-0003/2004
Komisijas grozītais priekšlikums
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	28.9.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 28.9.2006
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Dirk Sterckx 26.9.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	10.10.2006		22.11.2006		18.12.2006
Pieņemšanas datums	19.12.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	44 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Arūnas Degutis, Luis de Grandes Pascual, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Emanuel Jardim Fernandes, Roland Gewalt, Mathieu Grosch, Ewa Hedkvist Petersen, Jeanine Hennis-Plasschaert, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Robert Navarro, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Reinhard Rack, Gilles Savary, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Gary Titley, Georgios Toussas, Armando Veneto, Marta Vincenzi, Corien Wortmann-Kool, Roberts Zīle
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Zita Gurmai, Anne E. Jensen, Sepp Kusstatscher, Zita Pleštinská, Vladimír Remek
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums	22.12.2006
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...