IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par ārpuslīguma saistībām piemērojamiem likumiem (“Roma II”)

22.12.2006 - (9751/7/2006 – C6‑0317/2006 – 2003/0168(COD)) - ***II

Juridiskā komiteja
Referente: Diana Wallis

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par ārpuslīguma saistībām piemērojamiem likumiem (“Roma II”)

(9751/7/2006 – C6‑0317/2006 – 2003/0168(COD))

(Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (9751/7/2006 – C6‑0317/2006),

–   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2003)0427)[2],

–   ņemot vērā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2006)0083),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0481/2006),

1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai

Padomes kopējā nostāja	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 7. apsvērums
(7) Regulas materiāltiesiskajai darbības jomai un noteikumiem vajadzētu būt saderīgai ar Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Brisele I) un 1980. gada Romas Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām.	(7) Regulas patstāvīgajai darbības jomai un noteikumiem vajadzētu būt saderīgai ar Padomes Regulu (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (Brisele I) un 1980. gada Romas Konvenciju par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām,  un turpmāko regulu par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumiskām saistībām („Roma I”).
Pamatojums
Pats par sevi saprotams, ka regulai jābūt saderīgai gan ar 1980. gada Romas konvenciju (tā turpina būt spēkā sakarā ar to, ka Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, bet Apvienotā Karaliste pagaidām ir brīvprātīgi izstājusies no Roma I), gan ar jaunajiem noteikumiem, kas pašreiz ir pieņemšanas procesā Šis grozījums atbilst grozījumam, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 2 7.a apsvērums (jauns)
	(7. a) Cenšanās panākt Kopienas tiesību konsekvenci nozīmē, ka šī regula nedrīkst skart noteikumus, kas attiecas uz piemērojamiem tiesību aktiem vai ietekmē šos piemērojamos tiesību aktus, kuri attiecīgi ir ietverti citos sekundārajos tiesību aktos, nevis šajā regulā, piemēram, kolīzijas normas īpašos jautājumos, Kopienas izcelsmes imperatīvās normas, izņēmumu un iekšējā tirgus juridiskos pamatprincipus. Rezultāts, kas jāpanāk ar šo regulu, ir iekšējā tirgus pienācīgas darbības, jo īpaši preču un pakalpojumu brīvas aprites veicināšana.
Pamatojums
Šis pirmajā lasījumā jau pieņemtais grozījums pamatojas uz 19. apsvēruma tekstu Komisijas sākotnējā priekšlikumā un jālasa kopā ar 27. panta grozījumu. Ir būtiski svarīgi, lai šīs regulas noteikumi neierobežotu pareizu iekšējā tirgus darbību.
Grozījums Nr. 3 10.a apsvērums (jauns)
	(10 .a) Kolīzijas normu noteikumi, kas paredzēti šajā regulā, attiecas arī uz saistībām, kas pamatojas uz atbildību neatkarīgi no vainas, un saskaņotie noteikumi par saistības faktoriem arī attiecas uz jautājumu par pārņemtās atbildības apjomu saistībā ar tiesību aizskārumiem.
Pamatojums
Jo īpaši ņemot vērā (bet ne tikai) no ceļu satiksmes negadījumiem izrietošās saistības, kuru pamatā ir stingra transportlīdzekļu īpašnieku atbildība, ir svarīgi izskaidrot, ka kolīzijas normās arī ir iekļauta stingra atbildība. Turklāt ir vērtīgi izskaidrot, ka saskaņotie noteikumi par saistības faktoriem arī attiecas uz jautājumu par pārņemtās atbildības apjomu saistībā ar tiesību aizskārumiem Šis grozījums tika pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 4 12.a apsvērums (jauns)
	(12. a)Tomēr nepieciešamība izvairīties no konkurences izkropļojumiem un prasība par juridisko noteiktību jāierobežo, ņemot vērā vajadzību nodrošināt taisnīgumu konkrētās lietās, un tiesām tātad jābūt lemšanas brīvībai.
Pamatojums
Jānodrošina neliela normu pielāgojamība, lai ļautu tiesām taisnīgi izspriest konkrētas lietas. Tiesas jau piemēro jautājumu klasificēšanu par „procedūras jautājumiem”, lai ļautu tām rīkoties pēc saviem ieskatiem. Tas ir labāk un vairāk atbilstoši nepieciešamībai nodrošināt juridisko noteiktību, lai atklāti piešķirtu tiesām ierobežotas diskrecionāras pilnvaras. Šā grozījuma pamatā ir grozījums, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 5 19. apsvērums
(19.) Īpašais noteikums 6. pantā nav izņēmums no vispārējā noteikuma 4. panta 1. punktā, bet gan tā precizējums. Negodīgas konkurences gadījumos kolīzijas normai būtu jāļauj aizsargāt konkurentus, patērētājus un plašu sabiedrību, un būtu jānodrošina tirgus ekonomikas pareiza darbība. Saistība ar tās valsts tiesību aktiem, kurā pastāv iespēja ietekmēt konkurences attiecības vai patērētāju kolektīvās intereses, ļauj īstenot šos mērķus.	svītrots
Pamatojums
Pastāv uzskats, ka vispārējie noteikumi var lieliski nodrošināt to lietu izskatīšanu, kas saistītas ar negodīgu konkurenci. Turklāt 20. un 21. apsvērumā Padome izskaidro, ka ar „negodīgu konkurenci un darbībām, kas ierobežo konkurenci” tā saprot valsts un Kopienas konkurences tiesību pārkāpumus, jo īpaši Līguma 81. un 82. panta pārkāpumus. Tomēr savā pārskatītajā priekšlikumā (COM(2006)83, galīgais) Komisijai ir pavisam cita pieeja, paredzot normu attiecībā uz „ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no komercdarbības prakses”. Tā dod priekšroku pret konkurenci vērstu praksi Līguma 81. un 82. panta nozīmē turpināt regulēt vispārējā normā, pamatojoties uz notiekošajām debatēm attiecībā uz zaļo grāmatu par darbībām, ar kurām nodarīts kaitējums, pārkāpjot Eiropas Kopienas konkurences noteikumus, kā rezultātā „Komisija koplēmuma procedūras gaitā varētu vēlēties atbalstīt atšķirīgu risinājumu”. Padomes pieeja kopēja nostājā ietekmētu Komisijas iniciatīvas tiesības un jau iepriekš ietekmēs Parlamenta apspriešanos par jebkuriem turpmākajiem Komisijas likumdošanas priekšlikumiem, jo īpaši saistībā ar konkurences tiesībām. Jāatzīmē, ka atbilstošs grozījums tika pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 6 20. apsvērums
(20.) Ārpuslīgumiskajām saistībām, kas izriet no 6. panta 3. punktā minētajiem konkurences ierobežojumiem, būtu jāietver gan valstu, gan Kopienas konkurences tiesību pārkāpumi. Tiesību aktiem, kas piemērojami šādām ārpuslīgumiskām saistībām, vajadzētu būt tās valsts tiesību aktiem, kuras tirgu attiecīgais ierobežojums ietekmē vai varētu ietekmēt, ar nosacījumu, ka ietekme ir tieša un būtiska. Ja kaitējums ir radies vairāk nekā vienā valstī, jebkuras šādas valsts tiesību aktu piemērošanai vajadzētu attiekties vienīgi uz attiecīgajā valstī radušos kaitējumu.	svītrots
Pamatojums
Skat. pamatojumu 19. apsvēruma grozījumam.
Grozījums Nr. 7 21. apsvērums
(21) Gadījumi, uz kuriem attiecināms 6. panta 3. punkts, ietver aizliegumus nolīgumiem starp uzņēmumiem, uzņēmumu asociāciju lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas kavē, ierobežo vai kropļo konkurenci kādā dalībvalstī vai iekšējā tirgū, kā arī aizliegumus ļaunprātīgi izmantot dominējošu stāvokli dalībvalstī vai iekšējā tirgū.	svītrots
Pamatojums
Skat. pamatojumu 19. apsvēruma grozījumam.
Grozījums Nr. 8 22. apsvērums
(22) Attiecībā uz kaitējumu videi Līguma 174. pants, kurā ir paredzēts, ka vajadzētu būt augsta līmeņa aizsardzībai, pamatojoties uz piesardzības un preventīvas darbības principu, uz principu, ka kaitējums jālabo, pirmām kārtām novēršot tā cēloni, un uz principu, ka maksā piesārņotājs, pilnībā pamato to, ka izmanto principu, ar kuru lietu izlemj par labu personai, kam nodarīts kaitējums. Tas, kad persona, kas pieprasa kompensāciju, var izvēlēties piemērojamos tiesību aktus, būtu jānosaka saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kuras tiesā ir iesniegta prasība.	svītrots
Pamatojums
Tiek uzskatīts, ka vispārējie noteikumi var lieliski reglamentēt kaitējumu videi. Turklāt nav skaidrs, kas ir domāts ar „kaitējumu videi”, bet šī regulas mērķis ir vienīgi paredzēt, kādus tiesību aktus jāpiemēro, bet nevis jānosaka materiālās tiesības par atbildību vides jomā. Gadījumā, ja tiktu uzskatīts par obligātu, ka ir nepieciešama īpaša norma par „pārkāpumiem attiecībā uz vidi”, būtu jāiekļauj klauzula ar definīciju. Šis grozījums atbilst grozījumam, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 9 25.a apsvērums(jauns)
	(25. a) Attiecībā uz privātās dzīves vai indivīda tiesību pārkāpumiem šī regula nekavē dalībvalstis piemērot to konstitucionālos noteikumus par preses brīvību un vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos. Par valsti, kurā visbūtiskākais kaitējuma elements vai elementi ir vai var rasties, uzskata to valsti, pret kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, vai, ja tas nav nosakāms, valsti, kurā īsteno redakcionālo uzraudzību, un jāpiemēro attiecīgās valsts tiesību akti. Valsti, uz kuru publikācija vai raidījums galvenokārt ir vērsts, nosaka, ņemot vērā publikācijas vai raidījuma valodu, vai arī realizācijas vai auditorijas proporcionālo daļu no kopējā realizācijas apjoma vai auditorijas lieluma attiecīgā valstī, vai arī šo apstākļu kopumu. Līdzīgi apsvērumi jāattiecina uz publikācijām internetā vai citos elektroniskajos sakaru tīklos;
Pamatojums
Tā kā Komisijas grozītajā priekšlikumā un Padomes kopējā nostājā nav mēģināts iekļaut normas par piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz privātās dzīves vai indivīda tiesību pārkāpumiem, referente tomēr uzskata, ka no šā jautājuma nedrīkst izvairīties. Viņa uzskata, ka Parlamenta viedoklis pirmajā lasījumā rada saprātīgu pieeju, kas atbilst spriedumam lietā C–68/93 Fiona Shevill u.c. [1995] ECR I–415. Norma ir formulēta tā, lai attiecinātu to uz situācijām, kurās iespējami pastāv izteikti ciešāka saikne ar valsti, kurā ir publikācijas vai pārraides galvenā vieta. Tas izdevējiem un raidorganizācijām nodrošinās lielāku juridisko noteiktību un rezultātā tiks paredzēta vienkārša un saprotama norma, ko piemēros attiecībā uz visām publikācijām, pat ja tās ir publicētas internetā.
Grozījums Nr. 10 28. apsvērums
(28) Lai respektētu pušu nodomus un veicinātu juridisko noteiktību, būtu jāļauj pusēm izdarīt skaidru izvēli attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām. Jāaizsargā vājākās puses, izvēlei jāpiemēro konkrēti nosacījumi;	(28) Lai respektētu pušu nodomus un veicinātu juridisko noteiktību, būtu jāļauj pusēm izdarīt skaidru izvēli attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām. Jāaizsargā vājākās puses, izvēlei jāpiemēro konkrēti nosacījumi. Turklāt ir nepieciešams respektēt pušu nodomus, ja piemērojamo tiesību izvēli attiecībā uz jautājumu par tiesību aizskārumu pamatoti var izdarīt tiesa.
Pamatojums
Ir svarīgi respektēt pušu autonomiju arī tad, ja tiesību aktu izvēli drīzāk var izsecināt, nekā tā patiešām būtu skaidri izteikta. Šis grozījums atbilst grozījumam, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 11 29.a apsvērums(jauns)
	(29.a) Ir lietderīgi precizēt, ka, nosakot kaitējuma apmēru lietās par kaitējuma nodarīšanu veselībai, piekritīgajai tiesai jāpiemēro restitutio in integrum princips, ņemot vērā cietušās personas faktiskos apstākļus valstī, kur ir tās pastāvīgā dzīvesvieta. Jo īpaši tiek ņemtas vērā faktiskās izmaksas papildu ārstēšanas kursam un medicīniskai novērošanai.
Pamatojums
Ņemot vērā, ka Padome ir noraidījusi Parlamenta pirmā lasījuma grozījumus, ar kuriem mēģināja atsaukties uz cietušās personās pastāvīgās dzīvesvietas tiesību aktiem, kurus piemēro, aprēķinot prasības apmēru ceļu satiksmes negadījumu lietās, referente ir sagatavojusi projektus diviem jauniem grozījumiem (vienu preambulai, bet otru īstenošanas noteikumiem), ar kuru starpniecību mēģina panākt to pašu rezultātu, izmantojot citus līdzekļus. Ņemot vērā kritiku, kas ir izteikta par sākotnējiem ierobežojumiem attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem, referente normas ir formulējusi plašāk, lai vispār iekļautu kaitējuma nodarīšanu veselībai.
Lietās par kaitējuma nodarīšanu veselībai ir būtiski svarīgi ņemt vērā cietušās personas faktiskos apstākļus valstī, kur ir tās pastāvīgā dzīves vieta — faktiskās kopšanas un ārstēšanas izmaksas, papildu ārstēšanas izmaksas un tamlīdzīgi. Šī norma atvieglos personu brīvu pārvietošanos iekšējā tirgū, jo atspoguļo izpratni par pilsoņu bažām. Tiks arī novērsti negodīgi šķēršļi attiecībā uz sociālā nodrošinājuma un sociālās palīdzības sistēmām valstī, kur ceļu satiksmes negadījumā cietušai personai ir pastāvīga dzīvesvieta.
Šis grozījums ir izstrādāts, lai veicinātu vienošanās panākšanu ar Padomi.
Grozījums Nr. 12 29.b apsvērums (jauns)
	Ikviens prāvnieks, kas iesniedzis prasību vai pretprasību valsts tiesā vai tribunālā, uz kuru attiecas šīs regulas darbības joma, paziņo tiesai vai tribunālam un visām pārējām procesā iesaistītajām pusēm, iesniedzot prasības pieteikumu vai citu ekvivalentu dokumentu, kas rada juridiskas sekas, to tiesību aktu vai aktus, par kuru vai kuriem prāvnieks uzskata, ka tie jāpiemēro attiecībā uz visu prasību vai kādām tās daļām.
Pamatojums
Šis vienkāršais nosacījums, kuru ieviesa ar grozījumu pirmajam lasījumam, nodrošinās, ka jautājumu par piemērojamām tiesībām attiecīgi ir izskatījušas abas lietā iesaistītās puses un tiesa, kas palīdzēs nodrošināt juridisko noteiktību.
Grozījums Nr. 13 30.a apsvērums (jauns)
	(30.a) Tāpat kā Romas konvencijā spēkā ir „iura novit curia” princips. Tiesām pašām jānoskaidro, kuras ārvalsts tiesības ir piemērojamas. Noskaidrojot to, kuras ārvalsts tiesības ir piemērojamas, puses var palīdzēt tiesai, bet tiesai jādod iespēja aicināt puses līdzdarboties.
Grozījums Nr. 14 31. apsvērums
(31) Būtu jāizvairās no situācijas, kad noteikumi par tiesību aktu izvēli ir izkliedētas vairākos instrumentos un kad pastāv atšķirības starp šīm normām. Ar šo regulu tomēr nav liegta iespēja saistībā ar konkrētiem jautājumiem Kopienas tiesību aktos iekļaut noteikumus par tiesību aktu izvēli attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām.	(31) Būtu jāizvairās no situācijas, kad noteikumi par tiesību aktu izvēli ir izkliedētas vairākos instrumentos un kad pastāv atšķirības starp šīm normām. Ar šo regulu tomēr nav liegta iespēja saistībā ar konkrētiem jautājumiem Kopienas tiesību aktos iekļaut noteikumus par tiesību aktu izvēli attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām.
Šai regulai nevajadzētu skart citu instrumentu piemērošanu, kuros paredzēti noteikumi, kas izveidoti, lai palīdzētu pareizai iekšējā tirgus darbībai tiktāl, ciktāl tos nevar piemērot saistībā ar tiesību aktiem, kas norādīti šajā regulā.
Pamatojums
Skat. jauno 7.a apsvērumu un 27. panta grozījumu.
Grozījums Nr. 15 1. panta 2. punkta g) apakšpunkts
(g) ārpuslīgumiskām saistībām, kas izriet no privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem, tostarp no goda aizskaršanas un neslavas celšanas.	svītrots
Pamatojums
Skat. pamatojumu grozījumam, ar ko ievieš 25.a apsvērumu .
Grozījums Nr. 16 1. panta 3. punkts
3. Neskarot 21. un 22. pantu, šo regulu nepiemēro pierādījumiem un procesuāliem jautājumiem.	3. Neskarot 15.a, 21. un 22. pantu, šo regulu nepiemēro pierādījumiem un procesuāliem jautājumiem.
Pamatojums
Šis grozījums jāaplūko saistībā ar grozījumiem, ar kuriem ievieš 15.a un 30.a apsvērumu.
Grozījums Nr. 17 6. pants
6. pants	svītrots
Negodīga konkurence un darbības, kas ierobežo brīvu konkurenci
1. Tiesību akti, ko piemēro negodīgas konkurences darbību radītām ārpuslīgumiskām saistībām, ir tās valsts tiesību akti, kurā ir ietekmētas vai varētu tikt ietekmētas konkurences attiecības vai patērētāju kolektīvās intereses.
2. Ja negodīgas konkurences darbības ietekmē vienīgi konkrēta konkurenta intereses, piemēro 4. pantu.
3. Tiesību akti, ko piemēro konkurences ierobežošanas radītām ārpuslīgumiskām saistībām, ir tās valsts tiesību akti, kuras tirgu ierobežojums ietekmē vai varētu ietekmēt.
4. No tiesību aktiem, kas piemērojami saskaņā ar šo pantu, nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, kā noteikts 14. pantā.
Pamatojums
Skat. pamatojumu 19. apsvēruma grozījumam.
Grozījums Nr. 18 7. pants
7. pants	svītrots
Kaitējums videi
Tiesību akti, kas piemērojami ārpuslīgumiskām saistībām, kuras izriet no kaitējuma videi vai no kaitējuma, kas personām vai mantai nodarīts šāda kaitējuma rezultātā, ir tiesību akti, ko nosaka saskaņā ar 4. panta 1. punktu, ja vien persona, kas prasa kompensāciju par kaitējumu, neizvēlas prasījumu balstīt uz tās valsts tiesību aktiem, kurā ir iestājies notikums, kas radījis kaitējumu.
Pamatojums
Skat. pamatojumu 22. apsvēruma grozījumam.
Grozījums Nr. 19 7.a pants (jauns)
	7.a pants
	Privātās dzīves un indivīda tiesību pārkāpums
	1. Attiecībā uz tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskai saistībai, kura izriet no privātās dzīves vai indivīda tiesību pārkāpuma, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā ir vai varētu rasties visbūtiskākais zaudējuma vai kaitējuma elements.
	Ja tiesību pārkāpumu ir izraisījusi publikācija, teksts vai raidījums, par valsti, kurā visbūtiskākais kaitējuma elements vai elementi ir radušies vai var rasties, uzskata to valsti, pret kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, vai, ja tas nav nosakāms, valsti, kurā īsteno redakcionālo uzraudzību, un jāpiemēro attiecīgās valsts tiesību akti. Valsti, pret kuru publikācija vai raidījums ir galvenokārt vērsts, nosaka, ņemot vērā publikācijas vai raidījuma valodu vai realizācijas vai auditorijas lielumu šajā valstī, vai arī šo apstākļu kopumu.
	Šo noteikumu piemēro pēc analoģijas attiecībā uz publikācijām internetā un citos elektroniskajos sakaru tīklos.
	2. Tiesību akti, kas piemērojami attiecībā uz tiesībām sniegt atspēkojumu vai līdzvērtīgiem pasākumiem un citiem aizsargpasākumiem vai aizliegumiem pret izdevēju vai raidorganizāciju saistībā ar publikācijas vai raidījuma saturu, ir tās valsts tiesību akti, kurā ir raidorganizācijas juridiskā adrese vai izdevēja pastāvīgā dzīvesvieta.
	3. Šā panta 2. punktu piemēro arī privātās dzīves neaizskaramības vai indivīda tiesību pārkāpumiem, kas radušies personas datu apstrādes rezultātā.
Pamatojums
Skat. pamatojumu 25.a apsvēruma grozījumam.
Turklāt 2. punkta pamatā, kurš ir saistīts ar prasībām atturēties no kādu darbību veikšanas, ir Komisijas sākotnējais priekšlikums, bet ierosinātais teksts ir reālāk īstenojams, ja par šādu aizsargpasākumu jāizlemj ātri un ja tam ir pagaidu raksturs.
3. punkts ir paredzēts, lai nodrošinātu konstatēto trūkstošo regulējumu sākotnējā regulas priekšlikumā.
Grozījums atbilst grozījumam, kas ir pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 20 8. panta 3. punkts
3. No tiesību aktiem, kas piemērojami saskaņā ar šo pantu, nevar atkāpties, savstarpēji vienojoties, kā noteikts 14. pantā.	3. No tiesību aktiem, kas piemērojami saskaņā ar šo pantu, var atkāpties, savstarpēji vienojoties, kā noteikts 14. pantā vienīgi tad, ja puses individuāli vienojušās katrā atsevišķā gadījumā.
	Vienošanos vienmēr uzskata par individuālu atsevišķā gadījumā, ja tās projekts nav sagatavots jau iepriekš, un puses šā iemesla dēļ varējušas ietekmēt nosacījuma saturu.
Grozījums Nr. 21 15.a pants (jauns)
	15.a pants
	Ārvalstu tiesību akta satura noskaidrošana
	Piekritīgā tiesa pēc savas iniciatīvas noskaidro ārvalstu tiesību akta saturu. Lai to veiktu, tiesa attiecīgos apstākļos var aicināt puses sniegt atbalstu.
Pamatojums
Ir spēkā „iura novit curia” princips. Tiesai pēc savas iniciatīvas jānoskaidro ārvalsts tiesību akti. Noskaidrojot ārvalsts tiesību aktus, puses var sniegt atbalstu tiesai, un tiesa attiecīgos gadījumos var aicināt sniegt palīdzību.
Grozījums Nr. 22 21.a pants (jauns)
	21.a pants
	Kaitējums
	Nosakot kaitējuma apmēru gadījumos, kad personas guvušas miesas bojājumus, piekritīgajai tiesai piemēro restitutio in integrum principu, ņemot vērā cietušās personas faktiskos apstākļus valstī, kur ir tās pastāvīgā dzīvesvieta.
Pamatojums
Skat. pamatojumu grozījumam, ar ko ievieš 29.a apsvērumu .
Grozījums Nr. 23 26. pants
Jebkuras valsts tiesību aktu piemērošanu, kas noteikta ar šo regulu, var atteikt vienīgi tad, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās valsts sabiedrisko kārtību ("ordre public").	1. Jebkuras valsts tiesību aktu piemērošanu, kas noteikta ar šo regulu, var atteikt vienīgi tad, ja šāda piemērošana ir acīmredzami nesaderīga ar tiesas atrašanās valsts sabiedrisko kārtību ("ordre public").
	1.a Turklāt šajā regulā paredzēto tiesību aktu kāda noteikuma piemērošana, kā rezultātā tiek piespriesti maksājumi, kuru mērķis nav atlīdzināt zaudējumus, bet pamācīt vai sodīt, var uzskatīt par tādu, kas ir pretrunā ar tiesas atrašanās valsts sabiedrisko kārtību („ordre public”).
Pamatojums
Tiklīdz tiks izskatīts no jauna izstrādātais otrais punkts, kaitējumu atlīdzība, kuras mērķis ir pamācīt vai sodīt, var pamudināt izvēlēties izdevīgāko tiesas atrašanās valsti, un tādēļ pārskatīšanas klauzulā ir iekļautas Komisijas saistības šajā kontekstā pārbaudīt kaitējuma jautājumu kopumā, kad tā pārskatīs šīs regulas īstenošanu.
Šis grozījums tika pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 24 27. pants
Šī regula neskar tādu Kopienu tiesību aktu piemērošanu, kuros saistībā ar konkrētiem jautājumiem ir paredzēti noteikumi par tiesību aktu izvēli attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām	Šī regula neskar tādu Eiropas Kopienu iestāžu tiesību aktu piemērošanu vai pieņemšanu, kuri:
	a) attiecībā uz īpašiem jautājumiem reglamentē kolīzijas normas saistībā ar ārpuslīgumiskām saistībām; vai
	b) paredz normas, ko piemēro neatkarīgi no valsts tiesību aktiem, kuri saskaņā ar šo regulu reglamentē attiecīgo ārpuslīgumisko saistību; vai
	c) kavē tiesas atrašanās vietas valsts tiesību aktu vai šajā regulā noteikto tiesību aktu normas vai normu piemērošanu; vai
	d) nosaka normas, kas izstrādātas, lai atbalstītu iekšējā tirgus pienācīgu darbību, ciktāl tās nevar piemērot saistībā ar tiesību aktiem, kurus nosaka starptautisko privāttiesību noteikumi.
Pamatojums
Regula nedrīkst būt pretrunā ar tiesību aktiem, kas reglamentē iekšējo tirgu, un tai jāveicina nevis jātraucē pareiza iekšējā tirgus darbība. Īpaši tika apskatīta regulas saikne ar direktīvu par televīziju bez robežām, direktīvu par e–komerciju un pakalpojumu direktīvu.
Šis grozījums tika pieņemts pirmajā lasījumā.
Grozījums Nr. 25 28. pants
Attiecības ar spēkā esošām starptautiskām konvencijā	svītrots
1. Šī regula neskar to starptautisko konvenciju piemērošanu, kuru puses dalībvalstis ir šīs regulas pieņemšanas laikā un kurās saistībā ar īpašiem jautājumiem ir noteiktas kolīzijas normas attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām.
2. Tomēr dalībvalstu attiecībās šai regulai ir prioritāte salīdzinājumā ar tikai divu vai vairāku dalībvalstu noslēgtām konvencijām, ciktāl tās skar jautājumus, kas reglamentēti ar šo regulu.
Grozījums Nr. 26 30. pants
Ne vēlāk kā ... [3]* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas piemērošanu. gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs regulas pielāgošanu. Ziņojumā jo īpaši aplūko ārpuslīgumiskās saistības, kas izriet no ceļu satiksmes negadījumiem un no privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem, tostarp no goda aizskaršanas un neslavas celšanas.	1. Ne vēlāk kā ...* , Komisijai jāiesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas ekonomiskajai un sociālajai komitejai ziņojums par šīs regulas piemērošanu. Ja nepieciešams, jāiesniedz turpmāki priekšlikumi tās adaptēšanai.
	Gatavojot šo ziņojumu, Komisijai jāpievērš īpaša uzmanība veidam, kādā citu valstu tiesības tiek aplūkotas dažādās jurisdikcijās, un kā tiek aplūkots zaudējumu atlīdzināšanas jautājums konkrētās jurisdikcijās, tostarp papildatlīdzība par zaudējumiem kā brīdinājums vai zaudējumu atlīdzināšana kā soda iespēja.
	Turklāt ziņojumā iekļauj analītisku pētījumu par apjomu, kādā dalībvalstu tiesas piemēro praksē citu valstu tiesības; tai skaitā ieteikumus, kas attiecas uz kopējas pieejas vēlamību citu valstu tiesību piemērošanā.
	Ne vēlāk kā ... Komisija pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par situāciju attiecībā uz privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem, ņemot vērā uzskatu brīvību un preses brīvību. Ziņojumā iekļauj vispusīgu pētījumu par parādības mērogu, problēmām un izvērstu ietekmes izvērtējumu. Vajadzības gadījumā ziņojumā tiek ierosināti šīs regulas grozījumi un īpašu tiesību aktu pieņemšana.
	1.a Ne vēlāk kā ... Komisija pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām pusēm, tostarp Hāgas Starptautisko privāttiesību konferenci, iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par situāciju attiecībā uz piemērojamiem tiesību aktiem saistībā ar ceļu satiksmes negadījumiem. Ziņojumam pievieno vispusīgu pētījumu par parādības mērogu, problēmām un izvērstu ietekmes izvērtējumu. Vajadzības gadījumā ziņojumā tiek ierosināti šīs regulas grozījumi un īpašu tiesību aktu pieņemšana.
Pamatojums
Abu referentu vēlme ir ieviest daudzpusīgāku pārskatīšanas klauzulu. Klauzulai jābūt tādai, lai varētu panākt vienošanos ar Padomi. Tā kā pēc tam, kad Komisija atsaukusi savu priekšlikumu, un neskatoties uz intensīvām diskusijām, nav iespējams risinājums Padomē attiecībā uz privātās dzīves un personas tiesību aizskārumu jomu, šim jautājumam nevajadzētu būt par šķērsli regulas pieņemšanai kopumā. Taču likumdevēju interese attiecībā uz šo jomu nedrīkst atslābt. Visbeidzot nav nepieciešams atsevišķi uzskaitīt tās profesionālas apvienības ka sarunu partnerus konsultācijām.

• [1]  OV C 157, 6.7.2006., 370.
• [2]  OV vēl nav publicēts.
• [3] ^*              Četri gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

PASKAIDROJUMS

Referente ļoti rūpīgi ir izskatījusi Padomes kopējo nostāju. Viņa augstu novērtē to uzmanību, ko Padome — un arī Komisija — ir pievērsusi Parlamenta atzinumam pirmajam lasījumam un to, ka Parlamenta grozījumi tādā vai citādā veidā ir atspoguļoti kopējā nostājā.

Tomēr, gatavojot ieteikuma projektu otrajam lasījumam, referente skaidri apzinājās to, ar kādu nospiedošu balsu vairākumu, balsojot Parlamentā, tika pieņemts pirmais lasījums. Viņa jo īpaši vēlētos pievērst uzmanību tam, cik lielu nozīmi deputāti piešķīra normām attiecībā uz ceļu satiksmes negadījumiem un privātās dzīves un personas tiesību aizskārumiem. Tādēļ viņa ir nolēmusi turpināt uzstāt, lai attiecīgas normas par šiem jautājumiem iekļautu galīgajā rezolūcijā.

Kas attiecas uz privāto dzīvi un personas tiesībām, referente ir vīlusies par to, ka Komisija izlēma svītrot attiecīgās normas tās grozītajā priekšlikumā. Apzinoties Padomes piedzīvotos politiskos sarežģījumus un jūtot līdzi tiem, viņa uzskata, ka ir tikai pareizi, ka viņai jāsaglabā Parlamenta pirmajā lasījumā izdarītie grozījumi, lai ļautu Parlamentam turpmāk padomāt par šo svarīgo jautājumu un varbūt apsvērt vēl citas iespējas.

Attiecībā uz jautājumu par ceļu satiksmes negadījumiem referente augstu vērtē Padomes vēlmi ļaut Komisijai uzsākt šī jautājuma risināšanu, tomēr uzskata, ka ir nepieciešama koncentrētāka pieeja attiecībā uz pārskatīšanas klauzulu. Turklāt viņa uzskata, ka ir nepieciešams vairāk un labāk apspriesties ar ieinteresētajām pusēm, un pašreiz, kad Komisija ir uzsākusi procesu, lai iesaistītos Hāgas konferencē, ir pienācis laiks, kad Kopienai tās darbības starptautisko privāttiesību jomā ciešāk jākoordinē ar šo iestādi. Viņa arī uzskata, ka lietās par kaitējuma nodarīšanu veselībai attiecīgi var regulēt tiesību aktā Rome II un ir ierosinājusi jaunu risinājumu, kas atbilst Parlamenta paustajiem nodomiem pirmajā lasījumā, kura mērķis bija padarīt iespējamu vienošanos, kas jāpanāk ar Padomi.

Turklāt referente turpina uzskatīt, ka būtu jāsvītro īpašie noteikumi attiecībā uz negodīgu konkurenci un kaitējumu videi, atsaucoties uz apsvērumiem, kas ir norādīti attiecīgo grozījumu pamatojumā.

Attiecībā uz saikni starp regulu Rome II un citiem Kopienas instrumentiem, viņa var citēt to, kas ir izklāstīts paskaidrojumā pirmajam lasījumam, proti, „referente pūlējusies nodrošināt to, lai regula nebūtu pretrunā ar tiesību aktiem, kas reglamentē iekšējo tirgu, nevis traucētu pareizu iekšēja tirgus darbību. Īpaši tika apskatīta regulas saikne ar direktīvu par televīziju bez robežām un direktīvu par e–komerciju. Referente ļoti centās ierosināt principiāli vienveidīgu pieeju, kas ļautu izvairīties no nepieciešamības pašreiz vai turpmāk noteikt atkāpes vai īpašus režīmus, jo tie padara mūsu tiesību aktus vienīgi grūtāk saprotamus un mazāk pārredzamus.”

Starp citu, ar ziņojuma projektu iesniegtie grozījumi kopā ar to pamatojumiem paši par sevi pietiekami apstiprina to nepieciešamību.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Padomes kopējā nostāja, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par ārpuslīguma saistībām piemērojamiem likumiem (“Roma II”)
Atsauces	9751/7/2006 – C6-0317/2006 – 2003/0168(COD)
1. lasījuma datums EP – P numurs	6.7.2005	P6_TA(2005)0284
Komisijas priekšlikums	COM(2003)0427 – C5-0338/2003
Komisijas grozītais priekšlikums
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu	28.9.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 28.9.2006
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Diana Wallis 14.9.2004
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	2.10.2006		20.11.2006		20.12.2006
Pieņemšanas datums	20.12.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	13 2 6
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Maria Berger, Rosa Díez González, Bert Doorn, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Hans-Peter Mayer, Achille Occhetto, Aloyzas Sakalas, Diana Wallis, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Nicole Fontaine, Jean-Paul Gauzès, Malcolm Harbour, Wolf Klinz, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Toine Manders, Manuel Medina Ortega, Alexander Radwan
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Sharon Bowles
Iesniegšanas datums	22.12.2006
Virsraksts	...