ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 attiecībā uz driftertīkliem

26.1.2007 - (COM(2006)0511 – C6‑0327/2006 – 2006/0169(CNS)) - *

Zivsaimniecības komiteja
Referente: Rosa Miguélez Ramos

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 attiecībā uz driftertīkliem

(COM(2006)0511 – C6‑0327/2006 – 2006/0169(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0511)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 37. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0327/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Zivsaimniecības komitejas ziņojumu (A6‑0014/2007),

1.  apstiprina Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

3.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

• [1]  Vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī.

PASKAIDROJUMS

KOMISIJAS PRIEKŠLIKUMS

Attiecībā uz driftertīklu definīciju nav spēkā esošu noteikumu, bet driftertīklu lietojuma ierobežojumi noteikti šādās regulās:

-  Padomes Regulā (EK) Nr. 894/97, ar kuru paredz dažus tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes 1998. gada 8. jūnija Regulu (EK) Nr. 1239/98;

-  Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regulā (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz nejaušu vaļveidīgo nozveju zivsaimniecībās un izdara grozījumus Regulā (EK) Nr. 88/98;

-  Padomes 2005. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir ieviest vienotu driftertīklu definīciju minētajās trīs regulās, lai sekmētu driftertīklu lietojuma ierobežojumu kontroli un izpildi, kas jāīsteno saskaņā ar šīm trīs regulām.

„Driftertīklus” ir ierosināts definēt šādi: ikviens žaunu tīkls, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā tur peldošas ierīces, kas brīvi dreifē straumē atsevišķi vai kopā ar kuģi, kuram tās piestiprinātas. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu un/vai ierobežo tā dreifēšanu.

ĪSS VĒSTURISKS KOPSAVILKUMS

Bažas par žaunu driftertīklu izmantošanu un par tās sekām starptautiskā mērogā pastiprinājās 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā, jo īpaši šo zvejas rīku nekontrolētās izplatīšanās un to izmantošanas pieauguma dēļ, selektivitātes trūkuma dēļ, to ietekmes uz jūras vidi dēļ, kā arī tādēļ, ka, tos izmantojot, tiek noķerti arī jūras zīdītāji un jūras putni.

1989. gada 11. jūlijā Taravā (Kiribati) Klusā okeāna dienviddaļas forumā pieņēma Taravas deklarāciju, kurā puses vēršas pret šo tīklu izmantošanu. 1989. gada 24. novembrī Klusā okeāna dienviddaļas valstis un teritorijas Velingtonā pieņēma Konvenciju par driftertīklu izmantošanas aizliegumu zvejā Klusā okeāna dienviddaļā. Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada 22. decembra rezolūcijā Nr. 44/225, 1990. gada 21. decembra rezolūcijā Nr. 45/197 un 1991. gada 20. decembra rezolūcijā Nr. 46/215 arī ir pausti iebildumi pret šāda veida tīklu izmantošanu. Pēdējā no minētajām rezolūcijām tika pat ierosināts ieviest šādu tīklu izmantošanas vispārēju moratoriju, sākot ar 1992. gada 31. decembri — datumu, kurā būtu bijis jānodrošina, ka tiek apturēta tāljūras liela mēroga zveja ar žaunu driftertīkliem. Starptautiskā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisija (ICCAT) 1990. gada novembrī pieņēma rezolūciju ar mērķi nepieļaut zvejas ar žaunu driftertīkliem izplatību Atlantijas okeānā un Vidusjūrā.

Kopienas līmenī 1992. gada janvāra Regula (EEK) Nr. 345/92 (ar ko vienpadsmito reizi grozīja Regulu (EEK) Nr. 3094/86 par dažiem tehniskiem saglabāšanas pasākumiem) ieviesa pagaidu izņēmumu, kas bija spēkā līdz 1993. gada 31. decembrim, lai ierobežotam skaitam kuģu (proti, tiem, kas šāda veida tīklus garspuru tunzivju zvejai Ziemeļatlantijā bija izmantojuši vismaz divus gadus pirms minētās regulas stāšanās spēkā) ļautu izmantot tīklus, kas varēja sasniegt 5 km garumu un kas bija paredzēti šīs sugas zvejai (pārējai Kopienas flotei maksimālais atļautais garums bija 2,5 km).

1994. gada aprīlī Komisija iesniedza priekšlikumu Padomes regulai, ar ko sešpadsmito reizi groza Regulu (EEK) Nr. 3094/86 (COM(1994)0131). Tika ierosināts no 1997. gada 31. decembra aizliegt visus žaunu driftertīklus neatkarīgi no to garuma. Tomēr dalībvalstis nebija gatavas pieņemt šādu priekšlikumu. Visbeidzot, 1998. gada jūnijā Padome pieņēma Regulu Nr. 1239/98. Grozot Regulu Nr. 894/97, tā no 2002. gada 1. janvāra aizliedza driftertīklus izmantot VIII pielikumā minēto sugu zvejai visos ūdeņos, uz ko attiecas dalībvalstu suverenitāte vai jurisdikcija, izņemot Baltijas jūru, Beltus un Zunda šaurumu. Ārpus šiem ūdeņiem šie ierobežojumi attiecas uz visiem Kopienas zvejas kuģiem.

Eiropas Parlaments savu nostāju par žaunu driftertīklu jautājumu pauda savā 1991. gada 11. oktobra rezolūcijā[1] par Komisijas priekšlikumu, kas paredzēja vienpadsmito reizi grozīt Regulu (EEK) Nr. 3094/86, kā arī savā 1993. gada 17. decembra rezolūcijā[2], kurā tas paziņoja, ka ir pret šādu zvejas rīku izmantošanu, un prasīja, lai tos pilnībā aizliedz, vienlaikus atzīstot, ka Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma var atļaut tos izmantot 12 jūdžu zonas iekšienē. Šī nostāja tika atkārtoti apstiprināta 1994. gada 28. septembra normatīvajā rezolūcijā[3] par priekšlikumu regulai, ar ko sešpadsmito reizi groza Regulu (EEK) Nr. 3094/86. Minētajā rezolūcijā EP pieprasīja no 1994. gada 31. decembra (1997. gada vietā) aizliegt šādus zvejas rīkus turēt uz kuģa un tos izmantot, lai zvejotu noteiktas migrējošas zivju sugas, kā arī pieprasīja paredzēt kompensācijas un pārorientācijas atbalstu attiecīgajiem zvejniekiem.

Padomes 2004. gada 26. aprīļa Regula (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zivsaimniecībās un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98, aizliegumu turēt uz kuģa klāja vai izmantot driftertīklus neatkarīgi no to garuma un zvejojamām sugām no 2008. gada attiecina uz Baltijas jūru, Beltiem un Zunda šaurumu. Turklāt Padomes Regulā (EK) Nr. 812/2004 noteikti pasākumi, kuru mērķis ir ierobežot vaļveidīgo gadījuma rakstura nozveju, aizliedzot kuģiem, kuru kopējais garums ir 12 metri vai vairāk, noteiktos apgabalos un laika posmos izmantot atsevišķus zvejas rīku veidus, tostarp driftertīklus, ja vienlaikus netiek izmantotas aktīvas akustiskās atbaidīšanas ierīces. Dalībvalstis tiek aicinātas īstenot vaļveidīgo gadījuma rakstura nozvejas pārraudzības shēmas.

Eiropas Parlaments savā 2004. gada 10. februāra rezolūcijā[4] pauda atbalstu šim regulas priekšlikumam (COM(2003)451, 2003. gada 24. jūlijs), vienlaikus ierosinot dažus grozījumus, kas attiecās tieši uz nepieciešamību izstrādāt ilgtspējīgu stratēģiju vaļveidīgo nejaušas nozvejas apkarošanai, nepieciešamību pētīt un ieviest alternatīvus zvejas rīkus un metodes, kas ļautu novērst attiecīgo sugu nejaušu bojāeju, un uz aizliegto driftertīklu iznīcināšanu, lai nepieļautu, ka tos varētu eksportēt uz trešām valstīm.

Aizliegums, kas jāpiemēro no 2008. gada un ko ieviesa ar Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2004, kā arī pagaidu nosacījumi attiecībā uz šā aizlieguma piemērošanu tika ietverti Padomes 2005. gada 21. decembra Regulā (EK) Nr. 2187/2005, ar ko nosaka tehniskus pasākumus zvejas resursu saglabāšanai Baltijas jūrā, Beltos un Zunda šaurumā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1434/98, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 88/98.

2005. gada 13. oktobra rezolūcijā[5] EP pauda atbalstu Komisijas priekšlikumam (COM (2005)0086, 2005. gada 14. marts), vienlaikus ierosinot vairākus grozījumus ar mērķi precizēt un papildināt dažus noteikumus, kas attiecas uz zvejas rīkiem. Piemēram, tika ierosināts ieviest „pagarinājuma” definīciju, definēt un atļaut izmantot T90 tipa āmjus, kā arī līdz 2008. gada 1. janvārim novērtēt driftertīklu un citu iepinējtīklu lietošanas ietekmi uz jūras zīdītāju populāciju.

REFERENTES KOMENTĀRI UN SECINĀJUMI

Referente norāda, ka definīcija, kas ir līdzīga šajā ziņojuma projektā norādītajai definīcijai, jau bija iekļauta iepriekšējā punktā minētajā sākotnējā Komisijas priekšlikumā (2. panta m) apakšpunktā), bet tomēr tika svītrota no Padomes pieņemtā galīgā teksta. Regulai Nr. 2187/2005 ir pievienota Padomes un Komisijas kopīga deklarācija, kurā Padome aicina Komisiju 2006. gadā iesniegt priekšlikumu par vienotu „driftertīklu” definīciju, ko piemērotu visiem Kopienas ūdeņiem.

Turklāt līdzīga definīcija ir iekļauta arī priekšlikumā Padomes Regulai par apsaimniekošanas pasākumiem Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgai izmantošanai (COM(2003)589, 2003. gada 9. oktobris), proti, tās 2. panta 10. punktā. Pašreizējā sasaukuma laikā Eiropas Parlaments savu nostāju par visu šo priekšlikumu pēc garām debatēm pauda 2005. gada 9. jūnija deklarācijā[6]. Referente būtu vēlējusies, lai, 2006. gada 20. un 21. novembrī noslēdzot politisku vienošanos Lauksaimniecības un Zivsaimniecības padomē, šāda definīciju būtu saglabāta šīs jaunās regulas tekstā. Tomēr viņa atzīmē Padomes un Komisijas 2006. gada 23. novembra kopīgo deklarāciju, kurā Padome apņemas 2007. gada laikā izskatīt šo regulas priekšlikumu un pieņemt par šo jautājumu lēmumu. Referente cer, ka definīciju, kas ir iekļauta priekšlikumā, par kuru ir šis ziņojums, drīz pievienos 11. pantam Regulā (EK) Nr. 894/97, kas grozīta ar Padomes 1998. gada 8. jūnija Regulu (EK) Nr. 1239/98, un ka tā attieksies arī uz Vidusjūru.

Driftertīklu definīcija, kas iekļauta šajā Komisijas priekšlikumā, atbilst definīcijai, ko izmanto arī ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO)[7], un nepaplašina minēto tīklu izmantošanas ierobežojumu un nosacījumu darbības jomu Kopienas tiesību aktos.

Referente uzskata, ka minētajās trīs regulās ir katrā ziņā jāievieš vienota driftertīklu definīcija, jo tas atvieglos Kopienas tiesību aktu piemērošanu un īstenošanu šajā jomā un nepieļaus, ka valstu līmenī minētos tiesību aktus varētu apiet, izmantojot atšķirīgas interpretācijas.

Referente var tikai atzinīgi vērtēt šādu iniciatīvu, kuras mērķis ir panākt lielāku kontroles pasākumu vienveidību starp dalībvalstīm, vienlaikus veicinot to, ka visas iesaistītās puses šo terminu saprot vienādi. Turklāt šis priekšlikums iekļaujas arī kopējās zivsaimniecības politikas vienkāršošanas un uzlabošanas procesā, jo īpaši attiecībā uz to tiesību aktu precizēšanu un reformu, kas jau pastāv tehnisko pasākumu jomā.

Iepriekš minēto iemeslu dēļ referente iesaka apstiprināt šo Komisijas priekšlikumu.

• [1]  OV C 280, 28.10.1991., 181.–182. lpp.; A3-0244/91, referents M. Garcia.
• [2]  B3-1791/93 un B3-1793/93, OV C 20, 24.1.1994., 543. lpp.
• [3]  OV C 305, 31.10.1994., 83. lpp.; A4-0009/94, referente Carmen Fraga Estevez.
• [4]  OV C 972, 22.4.2004., 30.–74. lpp.; A5-0020/2004, referents Heinz Kindermann.
• [5]  OV C 233, 28.09.2006., 17.–92. lpp., E; A2-0265/2005, referents Z. K. Chmielewski.
• [6]  OV C124, 25.05.2006., 421–527 lpp., A6-0112/2005, referente Carmen Fraga Estevez. Sk. arī (attiecībā uz iepriekšējo sasaukumu) 2004. gada 1. aprīļa sēdes protokola 4.21. punktu, kā arī ziņojumu A5-0159/2004, referents Giorgio Lisi.
• [7]  ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) „Fisheries Technical Paper”, 222 (1. red.), 1990.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 attiecībā uz driftertīkliem
Atsauces	COM(2006)0511 – C6‑0327/2006 – 2006/0169(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	4.10.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 12.10.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 12.10.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	ENVI 30.10.2006
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Rosa Miguélez Ramos 24.10.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Vienkāršota procedūra – lēmuma datums
Juridiskā pamata apstrīdēšana   Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu
Finansējuma grozījumi   Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu
EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums
EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – plenārsēdes lēmuma datums
Izskatīšana komitejā	21.12.2006
Pieņemšanas datums	25.1.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	24 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	James Hugh Allister, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Iles Braghetto, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Pedro Guerreiro, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Albert Jan Maat, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Willi Piecyk, Dirk Sterckx, Catherine Stihler, Daniel Varela Suanzes-Carpegna
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Duarte Freitas, James Nicholson
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Thomas Wise
Iesniegšanas datums	26.1.2007
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...