ZIŅOJUMS par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 6/2005 par Eiropas transporta tīklu (TEN–T)

31.1.2007 - (2006/2238(INI))

Budžeta kontroles komiteja
Referente: Margarita Starkevičiūtė

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 6/2005 par Eiropas transporta tīklu (TEN–T)

(2006/2238(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 6/2005 par Eiropas transporta tīklu (TEN–T) līdz ar Komisijas atbildēm[1],

–   ņemot vērā EK līguma 248. panta 4. punkta otro daļu, 276. panta 3. punktu un 280. panta 5. punktu,

–   ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas darba dokumentu par šo jautājumu[2],

–    ņemot vērā tā 2006. gada 26. oktobra rezolūciju par ES 2007. finanšu gada vispārējā budžeta projektu[3],

–    ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu un Transporta un tūrisma komitejas atzinumu (A6-0022/2007),

1.   atzinīgi vērtē ciešo un konstruktīvo Komisijas un Revīzijas palātas sadarbību attiecībā uz Eiropas transporta tīkla programmu (TEN-T);

2.   atzinīgi vērtē Īpašajā ziņojumā iekļautās analīzes precizitāti un skaidrību, jo tajā ietverta lielākā daļa Revīzijas palātas bažu, un pauž atbalstu tās priekšlikumiem;

3.   atzīmē Komisijas veiktos korektīvos pasākumus, tostarp arī spēkā esošo Padomes regulu grozīšanu 2004. gadā, ņemot vērā dažus no Revīzijas palātas agrīnajiem atzinumiem;

4.   norāda, ka jaunajai 2007.–2013. g. finanšu shēmai būs nozīmīga ietekme uz TEN–T, jo finansējuma apjoms, par kuru panākta vienošanās, ir aptuveni 40 % sākotnējā Komisijas priekšlikumā paredzētā apjoma, t.i., Komisijas 2004. gada 14. jūlija priekšlikumā (COM(2004)0475) TEN–T finansējumam tika ieteikta summa EUR 20 350 miljonu apmērā laikposmā 2007.–2013. gadam, turpretī finanšu shēmā tika paredzēti tikai EUR 8 013 miljoni; uzskata, ka tā rezultātā vēl svarīgāk būs atlasīt, noteikt prioritāros projektus un nodrošināt to efektīvu īstenošanu;

5.   pauž nožēlu par TEN-T apropriāciju niecīgo palielinājumu;

6.    pauž bažas par TEN-T prioritāro projektu lēno īstenošanu;

7.   pauž viedokli, ka Komisijai turpmāk jāuzlabo sadarbība ar dalībvalstīm prioritāru projektu atlasē valstu un ES līmenī;

8.   uzskata, ka ir svarīgi stingrāk kontrolēt noteiktajā termiņā neīstenotos projektus, paredzot iespēju, ka daudzgadu mērķprogrammā iekļautos piešķīrumus varētu pārdalīt projektiem, kuru īstenošana progresē ātrāk;

9.   uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt projektu atbilstošu uzraudzību, tostarp Komisijas kontroles klātienē;

10. šajā sakarā atzinīgi vērtē Eiropas koordinatoru pirmos gadskārtējos darbības pārskatus[4] un piekrīt Komisijas atzinumiem, ka, ja neizdosies kopumā pabeigt Eiropas transporta tīklu, tiks mazināta ekonomikas konkurētspēja;

11. aicina dalībvalstis izstrādāt integrētu transporta tīkla politiku, lai nodrošinātu Eiropas transporta tīkla pienācīgu darbību un valstu tīklu efektivitāti, kā arī atbalstīt Eiropas pievienotās vērtības pieeju, nevis cīnīties par „pienācīgas daļas” principu;

12. uzsver, ka Eiropas transporta projektu atlasei jābūt balstītai uz visaptverošiem pētījumiem, ļoti agrīnā posmā novērtējot katra konkrētā projekta nepieciešamību;

13. atzīmē, ka Eiropas koordinatora klātbūtne kopumā ir pozitīvi ietekmējusi koordinācijas starp dalībvalstīm stiprināšanu un ir uzsvērusi nepieciešamību izveidot kopīgas plānošanas un pārvaldības struktūras;

14. tāpēc uzsver, ka 2007.–2013. gada finanšu shēmā pieejamie līdzekļi būtu jāpiešķir, ņemot vērā Eiropas koordinatoru izteiktās piezīmes, analīzi un ieteikumus;

15. lūdz Komisiju precizēt procedūru Eiropas koordinatoru iecelšanai, izstrādājot reglamentējošus noteikumu attiecībā uz to ziņojumu saturu;

16. pauž viedokli, ka pašreizējā finanšu vidē priekšroka jādod to prioritāro projektu pārrobežu sadaļām, kuriem ir augsta Kopienas pievienotā vērtība vai kuros ir galvenās „vājās vietas”, lai dotu būtisku ieguldījumu savienota un savstarpēji izmantojama Eiropas transporta tīkla pabeigšanai; šajā sakarā atzinīgi vērtē sadarbības nolīgumu ar Eiropas Investīciju banku (EIB);

17. aicina Komisiju turpināt centienus, lai izstrādātu skaidru tiesisko pamatu un procedūras, garantētu stingru uzraudzību un pamatīgu projektu un programmu novērtēšanu un izveidotu visaptverošu skaidru kritēriju sistēmu, kas ļautu pārskatāmi noteikt prioritāros projektus;

18. uzsver, ka ir nepieciešams precizēt terminu „pētījumi” un „darbi” definīcijas, saskaņojot struktūru darbu aprakstam, kā arī standartizējot tehniskos un finanšu pārskatus;

19.  uzskata, ka, atlasot un novērtējot projektus, ir būtiski svarīgi izmantot ārējo ekspertu un EIB pieredzi, kā arī sekmēt pieredzes un informācijas apmaiņu ar Reģionālās politikas ĢD;

20. mudina Komisiju izveidot skaidri un pārredzami atdalītas iestāžu atbildības jomas, kā arī pasākumu koordinācijas sistēmu starp Reģionālās politikas ĢD un Enerģētikas un transporta ĢD, lai novērstu vienu un to pašu projektu finansējuma dublēšanos; uzskata, ka labas prakses paraugs ir skaidras vienošanās sasniegšana starp dalībvalstīm un Komisiju attiecībā uz finansējuma no dažādiem ES avotiem atdalīšanu;

21. atbalsta to, ka projektu pārvaldībai ir vajadzīga vienota struktūrvienība, kas koncentrējas uz galveno darbību, procesa gaitā centralizēti sniedz informāciju, veicina labāku Komisijas uzraudzību un sekmē iesaistīto dalībvalstu koordināciju saistībā ar dažādiem tiesiskiem, administratīviem un tehniskiem jautājumiem; uzskata, ka vienota struktūrvienība, kas ir atbildīga par projektu pārvaldību, varētu mazināt finansējuma dublēšanās risku;

22.  atzīmē, ka paiet pārmērīgi ilgs laiks, kamēr Komisijas maksājumi sasniedz gala saņēmēju; tāpēc prasa ātri un efektīvi veikt maksājumus; šajā sakarā iesaka, ka labāks risinājums būtu tiešo maksājumu plūsma no Komisijas saņēmējam;

23. uzskata, ka TEN-T projektu, īpaši pārrobežu projektu, koordinēšana ir būtiska, un cer, ka TEN-T izpildaģentūras izveide, par ko Komisija ir paziņojusi, var sniegt ieguldījumu TEN-T projektu īstenošanā;

24. norāda, ka Padomes 2002. gada 19. decembra Regulas (EK) Nr. 58/2003, ar ko nosaka statūtus izpildaģentūrām, kurām uztic konkrētus Kopienas programmu pārvaldības uzdevumus[5], 3. panta 1. punktā prasīta iepriekšēja izmaksu un ieguvumu analīze, ņemot vērā vairākus faktorus, pirms Komisija var nolemt dibināt izpildaģentūru; pauž nožēlu, ka Komisija pašā sākumā nav iesniegusi Eiropas Revīzijas palātā izpildaģentūras izveides izmaksu un ieguvumu apmierinošu analīzi; līdz ar Eiropas Revīzijas palātu joprojām nav pārliecināts par tās izmaksu un ieguvumu novērtējuma saistībā ar Kopienas finansiālā atbalsta ārēja pārvaldījuma izveidi TEN-T projektiem pārstrādātās versijas kvalitāti; aicina, lai turpmāk Komisija cenšas saņemt pozitīvu vērtējumu no Eiropas Revīzijas palātas par izmaksu un ieguvumu analīzi, pirms tā iesniedz priekšlikumu budžeta iestādēm par izpildaģentūras izveidi;

25. pauž nožēlu, ka Enerģētikas un transporta ĢD amatu sarakstā nav pienācīgi atspoguļots tas, ka 54 % no tā budžeta attiecas uz TEN–T, bet tikai 5 % no personāla strādā šajā jomā;

26. uzsver lomu, kāda projekta īstenošanā ir modernās uzraudzības sistēmām (GPS) un labākās pieredzes apmaiņai saistībā ar uzraudzības sistēmām;

27. šajā sakarā atzīmē, ka 2007. gadā paredzēts izveidot izpildaģentūru, kurā saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju uz laiku tiks norīkoti astoņi ierēdņi no Komisijas, kā arī 32 pagaidu darbinieki (aģentūrā) un 48 līgumdarbinieki; atzīmē arī, ka izmaksas šīs aģentūras izveidei lēš EUR 78,6 miljonu apmērā;

28. uzsver, ka TEN-T (līdz)finansēšana jāīsteno pārskatāmi un tādēļ ir jāgarantē, ka Eiropas Parlaments un pilsoņi regulāri saņem informāciju;

29. aicina Eiropas Revīzijas palātu atbilstīgā laikposmā līdz 2009. gadam pārbaudīt izpildaģentūru darbības efektivitāti un par to iesniegt ziņojumu Budžeta kontroles komitejai;

30. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Revīzijas palātai.

• [1]  OV C 94, 21.4.2006., 1. lpp.
• [2]  PE 374326v02-00
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0451.
• [4]  http://ec.europa.eu/ten/transport/coordinators/index_en.htm
• [5]  OV L 11, 30.4.2004., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

1. Eiropas Transporta tīkls (TEN-T) 2000.–2006. gadam

Kopiena veic ieguldījumu Eiropas tīklu izveidē transporta jomā (TEN-T), lai sekmētu valsts tīklu kohēziju, savstarpēju savietošanu un savietojamību, kā arī piekļuvi šādiem tīkliem visā Eiropas Savienībā. Lai to sasniegtu, Kopiena finansē infrastruktūras projektus un pētījumus par autoceļiem, dzelzceļu, iekšzemes ūdens ceļiem, lidostām, ostām, satelītu navigācijas un satiksmes vadības sistēmām.

TEN-T paredzēto budžeta izdevumu apjoms ir pieaudzis no EUR 182 miljoniem 1993. gadā līdz EUR 661 miljona 2005. gadā. Budžets 2000.–2006. gada periodam, ko piešķīris Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts (DG TREN), ir EUR 4 425 miljoni (no kopējā budžeta EUR 4 875 miljonu apmērā).

Kopienas finansiālo atbalstu var sniegt vienā vai vairākos no šādiem pieciem veidiem: pētījumu līdzfinansējums, tiešas dotācijas ieguldījumiem vai darbiem, procentu subsīdijas aizdevumiem, ko izsniegusi Eiropas Investīciju banka (EIB) vai citas finanšu iestādes, iemaksas par garantijām saistībā ar aizdevumiem, ko izsniedzis Eiropas Investīciju fonds (EIF) vai citas finanšu iestādes, dalība riska kapitālā ieguldījumu fondos vai līdzīgās finanšu sabiedrībās.

2. Revīzijas joma, mērķi un pieeja

Veicot revīziju, Palāta novērtēja, kādā mērā Komisijas pārvaldības sistēma, tostarp tiesiskā regulējuma struktūra un īstenošana, administratīvās procedūras un iekšējās kontroles sistēma, veicināja ekonomisku, efektīvu un rezultatīvu TEN‑T īstenošanu.

Revīzijas īpašie mērķi bija pārliecināties, kādā mērā:

e) Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršana, atbalsta veidi un piemērojamie noteikumi Kopienas finansiālajai dalībai ļauj efektīvi īstenot TEN-T;

f) Komisijas finansēšanas lēmums un administratīvās procedūras, kā arī to īstenošana bija pietiekama, lai veiktu caurskatāmu projektu vērtēšanu, atlasi un uzraudzību, neradot neefektivitāti;

g) organizatoriskā struktūra un personāla resursi sekmē TEN-T darbību efektīvu pārvaldību;

h) Komisijas mehānismi bija piemēroti tādu transporta infrastruktūras projektu koordinēšanai, ko finansē Kopiena, lai konstatētu gadījumus, kad finansējums pārklājas vai dublējas.

Palāta arī pārbaudīja, vai un kādā apmērā Komisija ir veikusi korektīvus pasākumus saistībā ar iepriekšējiem apsvērumiem par TEN-T.

Kopumā tika atlasītas 72 TEN-T darbības atbilstības pārbaudes veikšanai saistībā ar iekšējās kontroles mehānismiem, ko īsteno Komisija. Lai būtu iespējams izdarīt plašus secinājumus, atlasītais darbību paraugs aptvēra visus transporta veidus ES-15 dalībvalstīs un veido izdevumus vairāk nekā EUR 577 miljonu apmērā. No šīm 72 darbībām pārbaudi uz vietas

veica 35 darbībām.

3. Eiropas Revīzijas Palātas (ERP) atzinumi

3.1. Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršana

· TENT-T prioritāro projektu lēna izpilde. Līdz šim ir pabeigti tikai trīs no 14 prioritārajiem projektiem, kurus pieņēma no 1994. līdz 1996. gadam, taču sagaidāms, ka papildu pieci prioritārie projekti tiks pabeigti noteiktajā termiņā līdz 2010. gadam; kavējumi jo īpaši pastāv TEN-T projektu pārrobežu sadaļās, jo šīm sadaļām piešķir mazāku prioritāti valsts līmenī, kā arī attiecīgajām dalībvalstīm to saskaņošana prasa lielākas pūles; kavējumi galvenokārt radušies nepietiekama finansējuma dēļ Eiropas un dalībvalstu līmenī, kā arī tādēļ, ka pastāv koordinācijas trūkums starp dažādiem ES, valsts un reģionālo publisko līdzekļu avotiem;

· Budžeta piešķīrums ir nepietiekami koncentrēts uz pārrobežu sadaļām. Izrādās, ka budžeta piešķiršana ir galvenokārt orientēta uz ,,pienācīgas daļas” ES naudas līdzekļu novirzīšanu dalībvalstīm un tādējādi tai pietrūkst prioritāras pieejas; turklāt no 118 provizoriskās daudzgadu programmas (MIP) infrastruktūras projektu sadaļām tikai deviņas sadaļas aptvēra vairāk nekā vienu dalībvalsti; ERP izteica pretenzijas par to, ka Komisija nebija piešķīrusi pietiekamu finansējuma prioritāti pārrobežu projektiem, turpretim, Komisija iebilda, ka projekti bija ierosināti un saskaņoti dalībvalstu vidū; Komisija arī norādīja uz nepietiekamiem finanšu līdzekļiem Eiropas Savienības un dalībvalstu līmenī;

3.2. Tiesiskais regulējums un administratīvās procedūras

· Tikai 2002. gadā Komisija sāka ziņot līdzekļu saņēmējiem par TEN-T finansiālā atbalsta apjomu, termiņiem, veidu un finanšu nosacījumiem, tomēr tas nenotika sistemātiski, tā rezultātā ziņošana nebija standartizēta un novērtēšana bija apgrūtināta;

· Sakarā ar to, ka trūka standartizētu ziņojumu par parauga projektiem, kā arī saņēmēju tehnisko un finanšu ziņojumu, projektu novērtēšana bija apgrūtināta;

· Lai novērstu kļūdu risku, ir skaidri jādefinē jēdzieni ,,pētījumi” un ,,darbi”;

· Ikgadējā iesniegumu pieņemšanas, novērtēšanas un atlases procedūra TEN-T finansiālā atbalsta piešķiršanai provizoriskajām daudzgadu programmām, reģionālām vai daudzvalstu programmām (MIP) bija sarežģīta; MIP jomā prioritāte aizkavēja līdzekļu piešķiršanu nozarēm ārpus MIP; veidlapas, kuras izmantoja līdz 2004.gadam, neuzlika par pienākumu pieteikumu iesniedzējiem sniegt visu informāciju, kas norādīta TEN finanšu regulā;

· Kopumā Palāta konstatēja nepilnības novērtēšanas un uzraudzības procesā; tā rezultātā nauda, iespējams, ir piešķirta bez pienācīgas juridiski noteikto kritēriju izvērtēšanas;

· Palāta ieteica arī novērtēšanas procesā vairāk piesaistīt ārējos ekspertus;

3.3 Organizatoriskā struktūra un darbinieku sadalījums

· 2004. gadā TEN-T budžetu veidoja 54 % (EUR 672 miljoni no EUR 1 243 miljoniem) no budžeta, ko pārvaldīja Enerģētikas un transporta ģenerāldirektorāts (DG TREN); tomēr TEN-T darbības pārvaldīja tika 5 % (55 no 1009 darbiniekiem uz pilnu slodzi) no DG TREN personāla; 2004. gadā projektu vadītāji pārvaldīja vidēji 26 darbības;

· Lielai daļai štata darbinieku trūkst atbilstošas profesionālās pieredzes;

3.4. ES transporta infrastruktūras finansējuma koordinēšana

· Juridiskie noteikumi, kas reglamentē finansējumu no dažādiem ES finansējuma avotiem, iepriekš bija nepilnīgi;

· Projektu pieteikumos un vērtēšanā izmantotā terminoloģija bija neskaidra un pretrunīga;

· DG TREN vērtēšanas nolūkā nepietiekami izmantoja citu Komisijas dienestu vai Eiropas Investīciju bankas ekspertīzi.

Transporta un tūrisma komitejaS ATZINUMS (20.12.2006)

Budžeta kontroles komitejai

par Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu Nr. 6/2005 par Eiropas transporta tīklu (TEN–T)
(2006/2238(INI))

Atzinumu sagatavoja: Jaromír Kohlíček

IEROSINĀJUMI

Transporta un tūrisma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Budžeta kontroles komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  pauž nožēlu par TEN-T appropriāciju niecīgo palielinājumu;

2.  atzinīgi vērtē ziņojumā iekļautās analīzes precizitāti un skaidrību, jo tajā ietverta lielākā daļa Revīzijas palātas bažu, un pauž atbalstu tās priekšlikumiem;

3.  pauž bažas par lēno TEN-T prioritāro projektu īstenošanu;

4.  uzskata, ka piešķīrumus TEN-T vajadzētu koncentrēt uz projektiem ar augstāku vidējo finansējuma apjomu, lai paaugstinātu Kopienas finansējuma sviras efektu, turklāt augstāku prioritāti vajadzētu piešķirt pārrobežu posmiem;

5.  uzskata, ka, sadalot TEN-T piešķīrumus, vērā būtu jāņem tikai TEN finanšu regulā un TEN-T politikas vadlīnijās minētie kritēriji nevis taisnīga sadalījuma princips starp dalībvalstīm;

6.  uzskata, ka dalībvalstīm jāpiešķir prioritāti īpaši svarīgo projektu īstenošanai un jāizmanto visi nepieciešamie finanšu un tehniskie pasākumi šo izvēlēto projektu īstenošanai;

7.  uzskata, ka ir svarīgi stingrāk kontrolēt noteiktajā termiņā neīstenotos projektus, paredzot iespēju, ka daudzgadu mērķprogrammās iekļautos piešķīrumus varētu pārdalīt projektiem, kuru īstenošana progresē ātrāk;

8.  uzskata, ka ir būtiski, ka, izvēloties projektus un tos izvērtējot, tiktu ņemta vērā ārējo ekspertu un EIB pieredze, turklāt vajadzētu veicināt arī pieredzes un informācijas apmaiņu ar Reģionālās politikas ģenerāldirektorātu;

9.  uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt atbilstošu projektu vadību un Komisijas veiktas kontroles klātienē;

10. uzskata TEN-T pasākumu koordinēšanu par būtiski svarīgu, īpaši pārrobežu projektu gadījumā un pauž cerību, ka TEN-T izpildaģentūras izveide, par ko nesen paziņoja Komisija, varētu dot vērā ņemamu ieguldījumu TEN-T projektu īstenošanā;

11. uzsver, ka TEN-T (līdz)finansēšana jāīsteno pārskatāmi un tādēļ ir jāgarantē regulāras informācijas sniegšana Eiropas Parlamentam un pilsoņiem.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 6/2005 par Eiropas transporta tīklu (TEN–T)
Procedūras Nr.	2006/2238(INI)]
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	CONT
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 28.9.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Jaromír Kohlíček 9.10.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	23.11.2006		18.12.2006
Pieņemšanas datums	19.12.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	44 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Robert Atkins, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Christine De Veyrac, Saïd El Khadraoui, Emanuel Jardim Fernandes, Roland Gewalt, Luis de Grandes Pascual, Mathieu Grosch, Ewa Hedkvist Petersen, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Robert Navarro, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Reinhard Rack, Gilles Savary, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Gary Titley, Georgios Toussas, Armando Veneto, Marta Vincenzi, Corien Wortmann-Kool, Roberts Zīle
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Nathalie Griesbeck, Zita Gurmai, Anne E. Jensen, Sepp Kusstatscher, Zita Pleštinská, Vladimír Remek
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 · 

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 6/2005 par Eiropas transporta tīklu (TEN–T)

Procedūras Nr.

2006/2238(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

CONT 28.9.2006

Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN 28.9.2006

Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums

Margarita Starkevičiūtė 25.1.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Izskatīšana komitejā

27.11.2006

20.12.2006

Pieņemšanas datums

29.1.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+ - 0

17 0 0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Inés Ayala Sender, Paul van Buitenen, Mogens N.J. Camre, Paulo Casaca, James Elles, Christofer Fjellner, Ingeborg Gräßle, Dan Jørgensen, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Nils Lundgren, Hans-Peter Martin, Jan Mulder, Margarita Starkevičiūtė, Alexander Stubb

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jens-Peter Bonde, Daniel Caspary, Joel Hasse Ferreira

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Iesniegšanas datums

29.1.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)