Ziņojums - A6-0023/2007Ziņojums
A6-0023/2007

ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi

31.1.2007 - (COM(2005)0579 – C6‑0403/2006 – 2005/0228(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referents: Jörg Leichtfried

Procedūra : 2005/0228(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0023/2007

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar kuru groza 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi

(COM(2005)0579 – C6‑0403/2006– 2005/0228(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0579)[1]

–   ņemot vērā EK Līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0403/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6‑0023/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai pamatsummai jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas 1.a izdevumu kategorijas maksimālajam apjomam un 47. punkta noteikumiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[2],

3.  aicina Komisiju vēlreiz apspriesties ar Parlamentu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai to aizstāt ar citu tekstu;

4.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais tekstsParlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

2. A APSVĒRUMS (jauns)

 

(2a) Komisijai jāizvērtē, kādā mērā pilnvaras, kas saistītas ar atbilstības kopīgiem civilās aviācijas drošības noteikumiem pārraudzību, nākotnē būtu jānodod Aģentūrai.

Pamatojums

Būtu lietderīgi iesaistīt Aģentūru, jo īpaši tajās jomās, kas attiecas gan uz gaisa transporta tehnisko drošību, gan gaisa satiksmes drošību.

Ar šo grozījumu parāda Parlamenta 2006. gada 15. jūnija balsojumu pirmajā lasījumā par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas drošības jomā.

Grozījums Nr. 2

10. A APSVĒRUMS (jauns)

 

(10a) Ar Regulu (EK) Nr. 2111/2005* ieviesa Aģentūras pienākumu izziņot visu informāciju, kas var būt svarīga Kopienas „melnā saraksta" atjaunināšanai. Ja Aģentūra saskaņā ar šīs regulas noteikumiem atsakās piešķirt sertifikāciju aviopārvadātājam, tai jānodod tālāk visa tā informācija, kas ir šā atteikuma pamatā, lai minētā aviopārvadātāja nosaukumu var vajadzības gadījumā ierakstīt Kopienas „melnajā sarakstā".

 

* Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2111/2005 par darbības aizliegumam Kopienā pakļauto gaisa pārvadātāju Kopienas saraksta izveidi un gaisa transporta pasažieru informēšanu par apkalpojošā gaisa pārvadātāja identitāti, un par Direktīvas 2004/36/EK 9. panta atcelšanu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu Kopienas tiesību aktu konsekvenci, ir jābūt saiknei starp aviopārvadātāju sertifikāciju un to aviopārvadātāju darbības aizliegumu, kas ir ierakstīti Kopienas „melnajā sarakstā”.

Grozījums Nr. 3

16. A APSVĒRUMS (jauns)

 

(16a) Aicina dalībvalstis nodrošināt, ka attiecīgo valsts iestāžu budžetu un to uzliktās nodevas un maksas samazina atbilstīgi pienākumu nodošanai Aģentūrai.

Pamatojums

Ietaupījumi, kas dalībvalstīm rodas, nododot pilnvaras Aģentūrai, ir pilnā apjomā jāizmanto patērētāju labā un nevis valsts budžeta stāvokļa uzlabošanai.

Grozījums Nr. 4

1. PANTA 2. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS

3. panta f) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

f) “kvalificēta iestāde” ir akreditēta organizācija, kas var veikt sertifikācijas uzdevumus, kurus kontrolē un par kuriem atbild Aģentūra vai valsts aviācijas iestāde;”

f) “kvalificēta iestāde” ir organizācija, kas var veikt sertifikācijas uzdevumus, kurus kontrolē un par kuriem atbild Aģentūra vai valsts aviācijas iestāde;”

Pamatojums

Uz kvalificētu iestādi jau attiecas Aģentūras vai attiecīgo valsts aviācijas iestāžu pārraudzības joma, tādēļ šādai iestādei nav vajadzīga akreditācija.

Grozījums Nr. 5

1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS

3. panta j) punkta i) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

lidaparāts vai

– kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg vai

- kura maksimālā apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir vairāk nekā 9, vai

- kurš sertificēts ekspluatācijai ar apkalpi vismaz 2 pilotu sastāvā, vai

– kurš aprīkots ar turbo dzinēju(-iem), vai

lidaparāts vai

– kura maksimālā sertificētā pacelšanās masa pārsniedz 5700 kg vai

- kura maksimālā apstiprinātā pasažieru sēdvietu konfigurācija ir vairāk nekā 19, vai

- kurš sertificēts ekspluatācijai ar apkalpi vismaz 2 pilotu sastāvā, vai

 

Pamatojums

Gaisa kuģi, kas jāvada vairāk nekā vienam pilotam, uzskata par sarežģītu. Tāpat 19 pasažieru vietas ir robežskaits, no kura gaisa kuģī ir vajadzīgs stjuarts(-e), un tādēļ šis skaits ir robeža detalizētāku organizatorisko prasību piemērošanai.

Pastāv liels risks, ka, ierobežojot piekļuvi īpašai tehnoloģijai, nākotnē radīsies šķēršļi jaunu, drošāku un videi draudzīgāku tehnoloģiju ieviešanai un tas ierobežos vispārējo aviācijas izaugsmi Eiropā. No ekspluatācijas viedokļa ir daudz vienkāršāk darbināt mazu reaktīvo dzinēju nekā lielu virzuļa tipa turbo dzinēju.

Grozījums Nr. 6

1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS

3. panta k) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

k) „ekspluatācija atpūtas nolūkā” ir ikviena ekspluatācija, kas nav ekspluatācija komerciālā nolūkā un ko veic ar gaisa kuģi, kurš nav ar sarežģītu dzinēju darbināms gaisa kuģis;

k) „viegla lidaparāta ekspluatācija” ir ikviena ekspluatācija, kas nav ekspluatācija komerciālā nolūkā un ko veic ar vieglu gaisa kuģi;

Pamatojums

Ekspluatācija tikai „atpūtas nolūkā” veido nelielu daļu no visām nekomerciālajām vispārējās aviācijas darbībām, ko veic ar viegliem gaisa kuģiem. Terminu „sarežģīts lidaparāts” attiecina uz plašu lidaparātu loku, sākot no atpūtas, personiskas lietošanas vai vieglās aviācijas līdz aviācijai, kurā vajadzīga sarežģīta organizatoriskā struktūra un vadība.

Šā grozījuma apstiprināšana jāinterpretē kā terminu „ekspluatācija atpūtas nolūkā” un „gaisa kuģis, kurš nav ar sarežģītu dzinēju darbināms gaisa kuģis” aizstāšana visā tekstā.

Grozījums Nr. 7

1. PANTA 2. PUNKTA B) APAKŠPUNKTS

3. panta na) apakšpunkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

 

(na)”viegls gaisa kuģis” ir gaisa kuģis,

- kura maksimālā pacelšanās masa nepārsniedz 2000 kg;

- kurā ir ne vairāk kā piecas pasažieru sēdvietas.

Pamatojums

Pašreiz terminu „sarežģīts lidaparāts” attiecina uz plašu lidaparātu loku, sākot no atpūtas, personiskas lietošanas vai vieglās aviācijas līdz aviācijai, kurā vajadzīga sarežģīta organizatoriskā struktūra un vadība. Tā nav pārdomāta pieeja, jo saskaņā ar to var, no vienas puses, piemērot nepietiekami stingrus pasākumus gaisa kuģiem, kam būtu jāpiemēro stingri pasākumi un kam ir licence izklaides pārvadājumiem, un, no otras puses, pārāk sarežģīt darbības, ko veic viena persona.

Grozījums Nr. 8

1. PANTA 5. PUNKTS

6.a panta 7. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

7. . Izstrādājot 6. punktā noteiktos īstenošanas noteikumus, Komisija īpaši rūpējas par to, lai tie atspoguļotu pilotu apmācības mūsdienīgo aspektu un labāko praksi un lai tie ļautu nekavējoties reaģēt, lai noteiktu avāriju un nopietnu negadījumu cēloņus.

7. Izstrādājot 6. punktā noteiktos īstenošanas noteikumus, Komisija īpaši rūpējas par to, lai tie atspoguļotu pilotu apmācības mūsdienīgo aspektu, labāko praksi un zinātnes un tehnikas attīstību un lai tie ļautu nekavējoties reaģēt attiecībā uz konstatētiem avāriju un nopietnu negadījumu cēloņiem.

Pamatojums

Izstrādājot īstenošanas tiesību aktus pilotu licencēšanas jomā, ir jāņem vērā visi attiecīgie un jaunākie zinātnes un tehnikas dati.

Grozījums Nr. 9

1. PANTA 5. PUNKTS

6.b panta 3. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

3. Ekspluatanti, kas iesaistīti ar sarežģītu dzinēju darbināma gaisa kuģa ekspluatācijā, kura nav ekspluatācija komerciālā nolūkā, deklarē savu spēju un līdzekļus veikt ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus.

3. Ekspluatanti, kas iesaistīti ar sarežģītu dzinēju darbināma gaisa kuģa nekomerciālā ekspluatācijā, iesniedz deklarāciju, ar ko apliecina savu spēju un līdzekļus veikt ar gaisa kuģa ekspluatāciju saistītos pienākumus.

Pamatojums

Šis grozījums ir saskaņā ar jaunā 6.b panta 5. punkta grozījumu, paredzot konkrētāku deklarāciju ar precīzāku saturu. Pārāk neskaidrs formulējums var radīt EADA problēmas.

Grozījums Nr. 10

1. PANTA 5. PUNKTS

6.b panta 4. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

4. Apkalpes locekļi, kas iesaistīta 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētā gaisa kuģa ekspluatēšanā, atbilst IV pielikumā noteiktajām pamatprasībām. Viņiem jābūt atestātam un medicīniskajai apliecībai, kas atbilst veicamajai ekspluatācijai.

4. Apkalpes locekļi, kas iesaistīti 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētā gaisa kuģa ekspluatēšanā, atbilst IV pielikumā noteiktajām pamatprasībām. Tiem, kas ir iesaistīti komercekspluatācijā, jābūt apliecībai, kā sākotnēji minēts OPS 1.1005 d) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1899/2006 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā1 (ES OPS); pēc dalībvalstis ieskatiem tādu apliecību var izsniegt apstiprināti ekspluatanti vai apmācības organizācijas.

___________

1 OV L 377, 27.12.2006., 1. lpp.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir sekmēt drošības praksi iespējami augstākā un vienotā līmenī un nodrošināt apkalpes locekļu brīvu pārvietošanos ES. Minētās prasības attiecas gan uz kompetences līmeni, veicot pienākumus gaisa kuģī (IV pielikuma 7.b daļa), gan medicīnisko piemērotību un ir ne tikai pasažieru, bet arī pašu apkalpes locekļu interesēs. Pētījums par lidojuma laika ierobežojumiem attiecas arī uz apkalpes locekļiem.

Grozījums Nr. 11

1. PANTA 5. PUNKTS

6.b panta 5. punkta d) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

d) nosacījumi un procedūras 3. punktā minēto ekspluatantu uzraudzībai un inspicēšanai;

d) 3. punktā minēto operatoru iesniegto deklarāciju saturs un pārbaudes līdzekļi, kā arī nosacījumi un procedūras deklarācijā norādīto konkrēto darbību uzraudzībai un pārbaudei;

Pamatojums

Šis grozījums attiecas uz precīzākām prasībām, ciktāl tas skar attiecīgā atestāta saturu un tā izsniegšanas veidu (sk. grozījumu attiecībā uz šā 6.b panta 3. punktu).

Grozījums Nr. 12

1. PANTA 5. PUNKTS
6.b panta 5. punkta e) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

e) nosacījumi, saskaņā ar kuriem izsniedz, saglabā, groza, ierobežo, aptur vai anulē 4. punktā minēto apkalpes locekļa atestātu;

e) nosacījumi, saskaņā ar kuriem izsniedz, savstarpēji atzīst, saglabā, groza, ierobežo, aptur vai anulē 4. punktā minēto apkalpes locekļa atestātu;

Pamatojums

Saskaņā ar Direktīvu 2005/36/EK par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu minētais atestāts ir zemākais kvalifikācijas apliecinājuma līmenis. Apkalpes locekļiem ir nozīmīga loma arī drošības nodrošināšanā, un tādēļ viņiem ir jābūt attiecīgai apmācībai un kvalifikācijai; tāpēc piemērotāka ir neatkarīgas iestādes veikta sertifikācija. Tas nodrošinās apkalpes locekļu kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu un līdz ar to sekmēs darba ņēmēju mobilitāti.

Grozījums Nr. 13

1. PANTA 6. PUNKTS
7. panta 1.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

 

1.a Ja dalībvalsts vai Aģentūra saņem informāciju, kas liecina, ka citas dalībvalsts izsniegts sertifikāts neatbilst šīs regulas vai tās īstenošanas noteikumiem un var nopietni apdraudēt drošību, tās nekavējoties paziņo šo informāciju pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

Pamatojums

Saņemot informāciju, kas liek apšaubīt kādas dalībvalsts izsniegtu sertifikātu derīgumu, šī informācija ir iespējami ātrāk jānodod tālāk, lai vajadzības gadījumā var veikt korektīvus pasākumus vai piemērot sankcijas.

Grozījums Nr. 14

1. PANTA 7. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS

8. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002

a) 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Kamēr nav pieņemti 5. panta 5. punktā un 6.a panta 6. punktā minētie īstenošanas noteikumi un neierobežojot šīs regulas 2. panta 3. punktu, sertifikātus, ko nevar izsniegt saskaņā ar šo regulu, var izsniegt, pamatojoties uz piemērojamajiem valsts noteikumiem.”

a) 2. punktu aizstāj ar šādu:

„2. Komisija pēc savas ierosmes vai pēc dalībvalsts vai Aģentūras pieprasījuma var uzsākt 54. panta 4. punktā minēto procedūru, lai lemtu par to, vai sertifikāts, kas izsniegts saskaņā ar šo regulu, pienācīgi atbilst šīs regulas noteikumiem un īstenošanas noteikumiem.

 

Neatbilstības vai nepietiekamas atbilstības gadījumā Komisija prasa, lai sertifikāta izsniedzējs veic tādus atbilstošus korektīvus un aizsardzības pasākumus kā ierobežojumu noteikšana šādam sertifikātam vai tā apturēšana. Turklāt šādam sertifikātam pārstāj piemērot 1. punkta noteikumus no dienas, kad Komisijas lēmumu paziņo dalībvalstīm.

 

2.a Ja Komisijai ir pietiekami pierādījumi, ka 2. punktā minētais sertifikāta izsniedzējs ir veicis atbilstošas korektīvas darbības attiecībā uz neatbilstību vai nepietiekamu atbilstību un ka aizsardzības pasākumi vairs nav vajadzīgi, tā pieņem lēmumu piemērot šim sertifikātam 1. punkta noteikumus. Minētos noteikumus piemēro no dienas, kad šo lēmumu paziņo dalībvalstīm.

 

2.b Līdz šīs regulas 5. panta 4. punktā, 6.a panta 6. punktā un 6.c panta 4. punktā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanai un, neskarot 57. panta 4. punkta noteikumus, sertifikātus, ko nevar izsniegt saskaņā ar šo regulu, drīkst izsniegt, pamatojoties uz piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem.

 

2.c Līdz šīs regulas 6.b panta 5. punktā minēto īstenošanas noteikumu pieņemšanai un, neskarot 57. panta 4. punkta noteikumus, sertifikātus, ko nevar izsniegt saskaņā ar šo regulu, drīkst izsniegt, pamatojoties uz piemērojamiem attiecīgās valsts tiesību aktiem vai attiecīgā gadījumā atbilstošām Regulas (EEK) Nr. 3922/1991 prasībām.

 

2.d Šā panta noteikumi neierobežo Regulas (EK) Nr. 2111/05 noteikumus un īstenošanas noteikumus.

Grozījums Nr. 15

1. PANTA 9. PUNKTS

9.a pants (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

1. Kvalificētas iestādes, kas veic īpašus sertifikācijas uzdevumus atbilstīgi piemērojamām sertifikācijas procedūrām Aģentūras vai dalībvalstu vārdā, ja dalībvalstis veic sertifikācijas uzdevumus šīs regulas piemērošanas nolūkā, atbilst V pielikumā noteiktajiem kritērijiem un pierāda, ka tām ir nepieciešamā organizatoriskā struktūra un eksperti. Šīs spējas un līdzekļi tiek atzīti, kad Aģentūra piešķir akreditāciju.

 

Paredzot kvalificētai iestādei īpašu sertifikācijas uzdevumu, Aģentūra vai attiecīgā valsts aviācijas iestāde nodrošina, ka šī kvalificētā iestāde atbilst V pielikumā noteiktajiem kritērijiem.

2. Attiecībā uz kvalificētām iestādēm Aģentūra:

a) pati vai ar valsts aviācijas iestāžu starpniecību veic inspekcijas un revīzijas iestādēs, kuras tā akreditē;

b) piešķir un atjauno akreditācijas;

c) groza, ierobežo, aptur vai anulē attiecīgās iestādes akreditāciju, ja nosacījumi, ar kādiem Aģentūra akreditāciju ir piešķīrusi, vairs netiek pildīti vai ja attiecīgā iestāde nepilda regulā vai tās īstenošanas noteikumos paredzētās saistības.

 

Pamatojums

Ja iestāde atbilst V pielikuma noteikumiem, visas vajadzīgās prasības ir izpildītas.

Grozījums Nr. 16

1. PANTA 12. PUNKTS
11.a panta 1.–3. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

1. Ja 11. pantā minēto informāciju brīvprātīgi sniedz privātpersona, pārskatā nav jānorāda šādas informācijas avots.

1. Ja 11. panta 1. punktā minēto informāciju Komisijai vai Aģentūrai brīvprātīgi sniedz privātpersona, šādas informācijas avotu neatklāj. Ja informācija ir sniegta valsts iestādei, šādas informācijas avotu aizsargā saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2. Neierobežojot piemērojamos represīvos likumus, dalībvalsts atturas ierosināt lietu attiecībā uz iepriekš neplānotiem vai nejaušiem likuma pārkāpumiem, kas tām kļūst zināmi tikai tādēļ, ka par tiem tiek ziņots saskaņā ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem.

2. Neierobežojot piemērojamās krimināltiesību normas, dalībvalsts atturas ierosināt lietu attiecībā uz iepriekš neplānotiem vai nejaušiem likuma pārkāpumiem, kas tām kļūst zināmi tikai tādēļ, ka par tiem tiek ziņots saskaņā ar šo regulu vai tās īstenošanas noteikumiem.

Šis noteikums neattiecas uz rupjas nolaidības gadījumiem.

Šis noteikums neattiecas uz rupjas nolaidības gadījumiem.

3. Saskaņā ar savu valstu likumdošanas aktos noteikto procedūru un praksi dalībvalstis nodrošina, lai tie darbinieki, kuri sniedz informāciju, tādējādi piemērojot šo regulu un tās īstenošanas noteikumus, netiktu pakļauti nekādiem ierobežojumiem no to darba devēju puses, izņemot rupjas nolaidības gadījumos.

3. Neskarot attiecīgās krimināltiesību normas, dalībvalstis saskaņā ar to tiesību aktos noteikto procedūru un praksi nodrošina, lai tie darbinieki, kuri sniedz informāciju, tādējādi piemērojot šo regulu un tās īstenošanas noteikumus, netiktu pakļauti nekādiem ierobežojumiem no to darba devēju puses. Šis noteikums neattiecas uz rupjas nolaidības gadījumiem.

Grozījums Nr. 17

1. PANTA 17.A PUNKTS (jauns)

16.a pants (jauns) (Regula (EEK) Nr. 1592/2002

 

17a) Iekļauj šādu 16.a pantu:

 

„16.a pants

 

Soda nauda

 

1. Pieņemot 13. panta c) punktā minētos lēmumus, Aģentūra var:

 

a) personām un uzņēmumiem, kam tā izsniegusi sertifikātu, uzlikt soda naudu, ja ir tīši vai netīši pārkāpti šīs regulas noteikumi vai īstenošanas noteikumi;

 

b) personām vai uzņēmumiem, kam tā izsniegusi sertifikātu, uzlikt periodiskus soda naudas maksājumus, ko aprēķina no lēmumā noteiktās dienas, lai piespiestu šīs personas vai uzņēmumus nodrošināt atbilstību šīs regulas noteikumiem vai īstenošanas noteikumiem.

 

2. Soda naudas un periodiski soda naudas maksājumi, kas minēti 1. punktā, ir preventīvi un samērīgi gan attiecībā uz konkrētā pārkāpuma smagumu, gan attiecīgā sertifikāta turētāja finansiālām iespējām, jo īpaši ņemot vērā apmēru, kādā tikusi apdraudēta drošība.

 

3. Lēmumiem, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, nav krimināltiesību rakstura.

 

4. Aģentūras iekasēto soda naudu summu atvelk no 48. panta 1. punkta a)apakšpunktā minētās Kopienas iemaksas summas.

 

Komisija saskaņā ar 54. panta 3. punktā noteikto procedūru pieņem noteikumus šā panta īstenošanai, jo īpaši precizējot:

 

a) tos īstenošanas noteikumus, kuru pārkāpuma gadījumā uzliek soda naudu un piemēro periodiskus soda naudas maksājumus;

 

b) maksimālo pieļaujamo soda naudu un periodisko soda naudas maksājumu summu;

 

c) soda naudu un periodisko soda naudas maksājumu piemērošanas nosacījumus, tostarp kritērijus soda naudas apmēra noteikšanai.

 

6. Paredzot kritērijus soda naudu apmēra noteikšanai, Komisija ņem vērā to personu un uzņēmumu ieņēmumus, kuriem sodus piemēro."

Pamatojums

EADA jābūt iespējai uzlikt soda naudu, ja uzņēmums, organizācija vai persona neatbilst attiecīgajām prasībām.

Grozījums Nr. 18

1. PANTA 18.A PUNKTS (jauns)
20. panta 1.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

 

18a) Šādu 1.a punktu iekļauj 20. pantā:

 

„1.a Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 12. panta 2. punkta e) apakšpunktu un 82. panta 3. punkta e) apakšpunktu nepiemēro agrāk kā 36 mēnešus pēc pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku darbā pieņemšanas dienas.”

Pamatojums

Aģentūras darbinieku darbā pieņemšanas pieredze kopš 2002. gada rāda, ka ievērojams īpatsvars (aptuveni 10 %) augstas kvalifikācijas un steidzami vajadzīgu darbinieku nav pieņemti darbā tikai to valodas prasību dēļ, kas ir izvirzītas Eiropas Kopienu personālam, jo, lai gan daudziem kandidātiem bija labas Aģentūras darba valodas (angļu) zināšanas, viņiem nebija pietiekamu citas Kopienas oficiālās valodas zināšanu. Tas būtiski kavē Aģentūras uzdevumu veikšanu. Tādēļ ir vajadzīgs atbilstošs pārejas periods, kurā attiecīgais personāls var uzsākt darbu Aģentūrā un apgūt vajadzīgās valodu zināšanas līdz brīdim, kad stājas spēkā prasības par valodu prasmi.

Grozījums Nr. 19

1. PANTA 19. PUNKTA A) APAKŠPUNKTA I) DAĻA
24. panta 2. punkta b) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

b) pieņem vispārējo gada pārskatu par Aģentūras darbībām un vēlākais līdz 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm; darbojoties Aģentūras vārdā, valde katru gadu nosūta budžeta iestādei jebkādu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru iznākumu;

b) pieņem vispārējo gada pārskatu par Aģentūras darbībām un vēlākais līdz 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm; darbojoties Aģentūras vārdā, valde katru gadu nosūta budžeta iestādei jebkādu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru iznākumu, jo īpaši informāciju par sekām, ko rada izmaiņas Aģentūrai uzticētajos uzdevumos;

Pamatojums

Sekas, ko rada izmaiņas Aģentūras uzdevumos, ļoti bieži skar nepieciešamo līdzekļu apjomu. Lai budžeta lēmējiestāde varētu izvērtēt, vai papildu līdzekļu pieprasījums ir pamatots, tai ir jāsaņem skaidra informācija par jebkurām izmaiņām attiecībā uz Aģentūras pilnvarām.

Grozījums Nr. 20

1. PANTA 20. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS

25. panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

1. Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis. Tādēļ Padome ieceļ pa pārstāvim no katras dalībvalsts un tā vietnieku, kas darbosies pārstāvja vietā pārstāvja prombūtnes laikā. Komisija arī ieceļ savu pārstāvi un tā vietnieku. Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo pilnvaru termiņu var atjaunot vienu reizi.

1. Valdē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un viens Komisijas pārstāvis, ko izvēlas, ņemot vērā šo personu atzīto pieredzi civilās aviācijas jomā un vadības spējas. Tādēļ Padome, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu, ieceļ pa pārstāvim no katras dalībvalsts un tā vietnieku, kas darbosies pārstāvja vietā pārstāvja prombūtnes laikā un kas nebūs iesaistīts šīs regulas īstenošanā un tās īstenošanas noteikumu izpildē. Komisija arī ieceļ savu pārstāvi un tā vietnieku. . Valdes locekļu pilnvaru termiņš ir pieci gadi. Šo pilnvaru termiņu var atjaunot.

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir garantēt līdzsvarotāku minēto trīs institūciju pārstāvību valdē, kā arī atrisināt iespējamo problēmu saistībā ar valstu un EADA līmeņa funkciju nesavietojamību.

Parlamentam ir jāparedz loma, kas izsaka tā nozīmību, vienlaikus nepadarot procedūru sarežģītāku.

Grozījums Nr. 21

1. PANTA 22. PUNKTS
28. panta 2. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

2. Katram Padomes ieceltam loceklim ir viena balss. Komisijas pārstāvja balsu skaits ir vienāds ar Padomes iecelto locekļu kopējo balsu skaitu. Ne ieinteresēto personu pārstāvji, ne Aģentūras izpilddirektors nepiedalās balsošanā. Ja nav ieradies kāds valdes loceklis, viņa vietā tiesības balsot ir šī locekļa vietniekam.

2. Katram saskaņā ar 25. panta 1. punktu ieceltam loceklim ir viena balss. Komisijas pārstāvja balsu skaits ir vienāds ar 25 % Padomes iecelto locekļu kopējā balsu skaita. Ne ieinteresēto personu pārstāvji, ne Aģentūras izpilddirektors nepiedalās balsošanā. Ja nav ieradies kāds valdes loceklis, viņa vietā tiesības balsot ir šī locekļa vietniekam.

Grozījums Nr. 22

1. PANTA 23. PUNKTS
28.a pants, 28.b pants un 28.c pants (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

23) Pēc 28. panta iekļauj šādu 28.a līdz 28.c pantu:

“28.a pants

Izpildpadomes pilnvaras

1. Aģentūrai ir izpildpadome.

2. Neierobežojot valdes pilnvaras un izpilddirektora funkcijas un pilnvaras, izpildpadomes pienākums ir:

a) noteikt savu procedūru noteikumus;

b) pieņemt stratēģiskas pamatnostādnes par 12. pantā minētajiem Aģentūras uzdevumiem, tās organizāciju un funkcijām;

c) sagatavot un uzraudzīt valdes lēmumu īstenošanu;

d) uzraudzīt valdes pieņemtā budžeta īstenošanu.

28.b pants

Izpildpadomes sastāvs

1. Izpildpadomes sastāvā ir:

a) trīs locekļi, kurus ieceļ valde no savu locekļu vidus, kurus iecēlusi Padome;

b) trīs locekļi, kurus iecēlusi Komisija;

c) divi novērotāji, kurus iecēluši valdē esošie ieinteresēto personu pārstāvji no sava vidus.

2. Izpildpadomes locekļu un novērotāju pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas to attiecīgā pārstāvība valdē. Saskaņā ar šo noteikumu izpildpadomes locekļu un novērotāju pilnvaru termiņš ir trīsdesmit mēneši un to var atjaunot vienu reizi.

3. Izpildpadome ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus. Priekšsēdētāja vietnieks ex-officio aizstāj priekšsēdētāju, kad priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka pilnvaru termiņš beidzas, kad beidzas viņu attiecīgā pārstāvība izpildpadomē.

28.c pants

Izpildpadomes sanāksmes

1. Izpildpadomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

2. Izpildpadomes sanāksmes notiek pēc priekšsēdētāja uzaicinājuma vai vismaz triju tās locekļu pieprasījuma.

3. Izpildpadome uz savām sanāksmēm novērotāja statusā var uzaicināt jebkuru personu, kuras viedoklis varētu to interesēt.

4. Saskaņā ar reglamenta noteikumiem izpildpadomes locekļiem var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

5. Izpildpadomes sanāksmju nodrošinājumu un sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.

6.        Izpildpadome pieņem lēmumus ar balsu vairākumu.

7. Katram izpildpadomes loceklim ir viena balss. Ieinteresēto personu pārstāvji, kas minēti 28.b panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī novērotāji, konsultanti un eksperti, kas minēti šī panta 3. un 4. punktā, nepiedalās balsošanā.

8. Procedūras noteikumi nosaka detalizētāku balsošanas kārtību, īpaši nosacījumus locekļiem, lai darbotos citas personas vārdā, un kvoruma prasības, ja nepieciešams.”

svītrots

Pamatojums

Ja mērķis ir uzlabot procedūras, tad valde nav vajadzīga, jo tā nekādi nepapildina pašreizējo sistēmu.

Grozījums Nr. 23

1. PANTA 30. PUNKTS
46.a panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

Darba programma gadam atbilst šajā regulā definētajiem Aģentūras mērķiem, mandātam un uzdevumiem.

Darba programma gadam atbilst šajā regulā definētajiem Aģentūras mērķiem, mandātam un uzdevumiem. Minētajā programmā ir skaidri jānorāda, kuras Aģentūras pilnvaras un uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Pamatojums

Sekas, ko rada izmaiņas Aģentūras uzdevumos, ļoti bieži skar nepieciešamo līdzekļu apjomu. Lai budžeta lēmējiestāde varētu izvērtēt, vai papildu līdzekļu pieprasījums ir pamatots, tai ir jāsaņem skaidra informācija par jebkurām izmaiņām attiecībā uz Aģentūras pilnvarām.

Grozījums Nr. 24

1. PANTA 30. PUNKTS
46.b panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

Vispārējais gada pārskats raksturo veidu, kādā Aģentūra īstenojusi savu darba programmu gadam.

Vispārējais gada pārskats raksturo veidu, kādā Aģentūra īstenojusi savu darba programmu gadam. Tajā ir skaidri jāapraksta visas sekas, ko rada izmaiņas Aģentūrai uzticētajos uzdevumos.

Pamatojums

Sekas, ko rada izmaiņas Aģentūras uzdevumos, ļoti bieži skar nepieciešamo līdzekļu apjomu. Lai budžeta lēmējiestāde varētu izvērtēt, vai papildu līdzekļu pieprasījums ir pamatots, tai ir jāsaņem skaidra informācija par jebkurām izmaiņām attiecībā uz Aģentūras pilnvarām.

Grozījums Nr. 25

1. PANTA 32. PUNKTA A) APAKŠPUNKTS

48. panta 1. punkta otrā daļa (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

Aģentūra var arī saņemt finanšu iemaksas no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām iestādēm.

Aģentūra nedrīkst saņemt nekādas finanšu iemaksas no dalībvalstīm, trešām valstīm vai citām iestādēm.

Pamatojums

Ir svarīgi saglabāt Aģentūras materiālo, organizatorisko un politisko neatkarību arī ilgtermiņā.

Grozījums Nr. 26

1. PANTA 32. PUNKTA AA) APAKŠPUNKTS (jauns)
48. panta 5.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

 

aa) iekļauj šādu 5.a punktu:

„5.a Par regulatīvo funkciju budžetu un maksām, ko nosaka un iekasē par sertifikācijas darbībām, jālemj atsevišķi, un tās Aģentūras budžetā jāparedz atsevišķi.”

Pamatojums

Pārredzamībai jābūt galvenajam principam.

Grozījums Nr. 27

1. PANTA 33. PUNKTS

53. pants (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

33) 53. panta 4. punkta otro daļu svītro.

 

33) Regulas 53. panta 2.–4. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

 

„2. Noteikumos par nodevām un maksām precīzi nosaka jomas, attiecībā uz kurām saskaņā ar 48. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktu ir maksājamas nodevas un maksas, šo nodevu un maksu apmēru un maksāšanas veidu.

 

3. Nodevas un maksas iekasē par:

a) sertifikātu izsniegšanu un atjaunošanu, kā arī ar to saistītajām pastāvīgajām uzraudzības funkcijām, izņemot attiecībā uz ražojumu lidojumderīgumu;

b) pakalpojumu sniegšanu; tās atbilst katra atsevišķā pakalpojuma faktiskajām izmaksām;

c) apelāciju izskatīšanu.

 

Visas nodevas un maksas izsaka un maksā EUR valūtā.

 

4. Šo nodevu un maksu apmēru nosaka tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka no tām gūtie ieņēmumi principā ir pietiekami sniegto pakalpojumu pilnu izmaksu segšanai.”

Pamatojums

Ar šo grozījumu skaidrāk un precīzāk nodala dažādas ieņēmumu kategorijas un nosaka maksimālo pieļaujamo no nodevām gūstamo ieņēmumu apmēru.

Grozījums Nr. 28

1. PANTA 34.A PUNKTS (jauns)
56. panta 3.a punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

 

34a) Šādu 3.a punktu iekļauj 56. pantā:

 

„3.a Maksa par tipa sertifikāciju un citas maksas nedrīkst būt neproporcionāli augstākas nekā maksas pirms Aģentūras izveides.”

Pamatojums

Konkurences apsvērumu dēļ nav pieļaujams, ka Aģentūras centralizētas maksu noteikšanas rezultātā noteiktās maksas rada diskrimināciju dalībvalstu atšķirīgās pirktspējas dēļ vai ka to dēļ dažās dalībvalstīs nav iespējams veikt aviācijas un ar to saistītas darbības.

Grozījums Nr. 29

PIELIKUMA 2. PUNKTS
IV pielikuma 8.ga punkts (jauns) (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

 

8.ga Īstenošanas noteikumu pamatā attiecībā uz 8.a līdz 8.f punktā noteiktajām prasībām ir jābūt riska novērtējumam, un tiem jābūt proporcionāliem veicamās gaisa kuģa darbības mērogam un jomai.

Pamatojums

Regula attiecas uz ļoti plašu darbību loku un plašu gaisa kuģu loku (kas pārvadā no vienas līdz vairākiem simtiem personu). Šajā jaunajā punktā nosaka, ka īstenošanas noteikumiem ir jābūt proporcionāliem, un to pamatā jābūt ar attiecīgo veicamo darbību saistītā riska novērtējumam.

  • [1]  OV vēl nav publicēts.
  • [2]  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

I. Ievads

Ar Regulu Nr. 1592/2002, kas stājās spēkā 2002. gada septembrī, Kopienai paredzēja ekskluzīvu kompetenci to noteikumu paredzēšanā, kas attiecas uz aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču atbilstības lidojumderīguma un vides aizsardzības prasībām, kā arī to organizāciju un personāla atbilstību minētajām prasībām, kas ir iesaistīts attiecīgo ražojumu izstrādē, ražošanā un uzturēšanā.

Ar minēto regulu izveidoja Eiropas Aviācijas drošības aģentūru (EADA), lai palīdzētu Komisijai izstrādāt saskaņotu standartu kopumu regulas īstenošanai. Tā kā šādu standartu centralizēta īstenošana ir efektīvāka, EADA ir atbildīga arī par aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču (t.i., gaisa kuģu, dzinēju un propelleru) tipa sertifikāciju un ārpus ES esošo organizāciju uzraudzību, tai pat laikā valstu aviācijas iestādes ir atbildīgas par minēto ražojumu atsevišķu sertifikāciju un to organizāciju un personu uzraudzību, uz kurām attiecas šo iestāžu kompetence. Turklāt EADA arī uzrauga dalībvalstis, lai nodrošinātu Kopienas standartu vienādu piemērošanu.

II. Komisijas priekšlikums

Saskaņā ar Līguma 80. panta 2. punktu un jo īpaši Regulas Nr. 1592/2002 7. pantu Komisija patlaban ierosina paplašināt Kopienas kompetences jomu, lai tajā iekļautu vairākas jomas, ko līdz šim koordinēja Apvienotās aviācijas institūcijas (JAA), taču tas nebija obligāts pienākums un bieži netika vienādi īstenots. Minētās iekļaujamās jomas ir norādītas še turpmāk.

1. Pilotu licencēšana. Jaunajā 6.a pantā ir paredzēts, ka pilotiem, lidojumu apmācības ierīcēm, organizācijām un personām, kas ir iesaistītas pilotu apmācībā, pārbaudē un medicīniskajā pārbaudē, ir jāatbilst svarīgākajām drošības prasībām, kuras norādītas ierosinātās grozītās regulas III pielikumā. Par visu licencēšanu, personāla un organizāciju apstiprināšanu to teritorijā atbild dalībvalstis, kas darbojas EADA uzraudzībā. EADA ir tieši atbildīga par trešām valstīm (15. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) ievilkums).

Šajā sakarā var izteikt dažus komentārus.

Šā panta īstenošanai izmantojamie standarti ir jāpieņem saskaņā ar „komitoloģijas lēmuma” (1999/468/EK) regulatīvo procedūru (5. pants).

Ierosina atvieglot pieeju vieglajai aviācijai, pielāgojot standartus, atbilstīgi kuriem minētajām darbībām izsniedz privāto pilotu licences, un ļaujot nevalstiskām novērtēšanas iestādēm, piemēram, pilotu federācijām, izsniegt šādas „privātā izklaides lidojuma pilota licences”. Vajadzīgās šo novērtēšanas iestāžu pārbaudes un revīzijas var veikt EADA pati vai valsts aviācijas iestādes.

Saskaņā ar šo priekšlikumu sertifikātus personāla apmācības organizācijām, aviācijas medicīnas centriem un lidojumu apmācības ierīcēm, ko uzrauga dalībvalsts, var izsniegt EADA pēc attiecīgās dalībvalsts pieprasījuma. Tā varētu būt iespēja kādai dalībvalstij, kam trūkst pārbaudei vai sertifikācijai vajadzīgo resursu, deleģēt dažus no šiem uzdevumiem tieši EADA.

2. Gaisa pārvadājumi. Saskaņā ar priekšlikumu EADA kompetencē ir arī gaisa pārvadājumu regulējums (6.b pants), un gaisa kuģu ekspluatācijai būs jāatbilst svarīgākajām drošības prasībām, kas norādītas IV pielikumā. Komerciālajiem pārvadātājiem jābūt sertifikātam, kas apliecina, ka tie spēj uzņemties tiem uzticēto atbildību. Nekomerciālie pārvadātāji, kas ekspluatē ar sarežģītu dzinēju darbināmus gaisa kuģus (sk. definīciju 3. panta j) apakšpunktā), paši deklarē savu spēju nodrošināt atbilstību attiecīgo gaisa kuģu kategorijas ekspluatācijas noteikumiem. Regulas 6.b panta 4. punktā ierosina, ka apkalpes locekļiem jābūt pienācīgam atestātam un medicīniskajai apliecībai. Arī šajā gadījuma standarti šā panta īstenošanai jāpieņem atbilstīgi tai pašai komitoloģijas procedūrai, ko izmanto attiecībā uz pilotu licencēšanu, un šajos standartos jāietver nozares sasniegumi un labākā prakse.

3. Trešo valstu gaisa kuģi. Trešo valstu gaisa kuģi, kas veic pārvadājumus ES teritorijā, ir joma, kas nesen iekļauta ES tiesību aktos, un to ierosina iekļaut EADA kompetencē. Mērķis ir līdzīgi kā dažās citās valstīs, piemēram, ASV, paredzēt iepriekšēju pārbaudi, kurā pārbauda, vai attiecīgais ārvalstu pārvadātājs atbilst drošības standartiem, pirms tas drīkst veikt pārvadājumus uz ES, no tās un Kopienas iekšienē. Ir acīmredzami, ka šādiem standartiem ir jāatbilst dalībvalstu saistībām, ko paredz Čikāgas Konvencija (5. panta 1. punkts, 4. punkta j) apakšpunkts un 5. punkta d) apakšpunkts, 6.a panta 1. punkts un 6.b panta 1.punkts).

4. Kolektīva uzraudzība (7. pants). Vēl viens priekšlikuma aspekts, ko var uzskatīt par vienas lielas ES aviācijas telpas izveides loģiskām sekām, ir paredzēt kopēju pienākumu EADA un dalībvalstīm nodrošināt šīs regulas un ar to saistīto standartu efektīvu īstenošanu.

5. Kvalificētajām iestādēm (9.a pants), kas atbild par sertifikāciju EADA vai valstu aviācijas iestāžu vārdā, ir jāatbilst svarīgākajām prasībām, kas minētas priekšlikuma V pielikumā. Atbilstību apliecina EADA izsniegta akreditācija.

6. Drošības kultūra, kuras pamatā nav represīvas metodes (11.a pants). Ierosina informācijas avotiem, tostarp ziņotājiem, piemērot pienācīgu aizsardzību, lai veicinātu tās informācijas sniegšanu, kuras analīze var uzlabot drošību, novēršot negadījumus.

7. Starptautiskā sadarbība (18. pants). Ir skaidrs, ka attiecībā uz starptautiskajām attiecībām Komisijai un EADA būs svarīga loma, lai gan jāatzīmē, ka ES pārstāvības trūkums Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā nav uzskatāms par normālu; ES kā tāda nav šīs organizācijas dalībniece, tomēr saskaņā ar ES tiesību aktiem tai ir līdzvērtīga vai pat ekskluzīva kompetence lielākajā daļā jomu, ko reglamentē Čikāgas Konvencija.

8. EADA struktūra un darba metodes.

Komisija ierosina, ka dalībvalstu pārstāvi valdē jāieceļ Padomei. Komisija arī ierosina, ka tās pārstāvim ir jāparedz tāds pats balsu skaits kā visu dalībvalstu pārstāvjiem kopā (28. pants). Tā ir būtiska izmaiņa salīdzinājumā ar sākotnējo tekstu, kurā Komisijas pārstāvim bija paredzēta tikai viena balss. Visbiedzot, tā ierosina izveidot izpildu struktūrvienību, kas sagatavo valdes darbu un lēmumus.

9. EADA finansējums. Komisija 48. pantā ierosina iespējamus papildu budžeta resursus, t.i., dalībvalstu, trešo valstu un citu iestāžu ieguldījumus. Šo ideju būtu lietderīgi precizēt, lai novērstu situāciju, ka institūcijas, kam ir tiešas komerciālas intereses aviācijas jomā, sniegtu ieguldījumu EADA budžetā un, to darot, apdraudētu Aģentūras neatkarību.

III. Piezīmes

· Referents vēlas atzīmēt, ka atbalsta šo priekšlikumu, kas ir loģisks solis pēc Regulas Nr. 1592/2002 pieņemšanas un stāšanās spēkā. Komisija ierosina paplašināt EADA kompetences jomu un pēc dažu gadu darbības cenšas labot un pielāgot dažas vadības, budžeta un citas procedūras. Visus jautājumus, uz ko pašeriz attiecas EADA kompetence vai ko ierosina tajā iekļaut, iepriekš risināja Apvienotās aviācijas iestādes, kas bija koordinējoša iestāde bez likumdevēja pilnvarām. Tās lēmumi nebija saistoši un dažkārt drošības prasības varēja pārāk plaši interpretēt un īstenot neprecīzi.

· EADA ir izveidota, lai īstenotu atšķirīgus un sarežģītus uzdevumus, kas aprakstīti šā paskaidrojuma pirmajā un otrajā daļā, un referents iesaka piešķirt Aģentūrai ne tikai teorētiskas, bet arī faktiskas pilnvaras tai uzticēto pienākumu veikšanai. Aviācija kļūst par aizvien sarežģītāku nozari, un tai attiecībā uz ierobežoto ģeogrāfisko telpu, kāda ir ES un Eiropa, bieži ir vajadzīga vienota atbilde, ja mūsu mērķis ir visaugstākā iespējamā līmeņa drošības standarti. Tagad EADA būs paredzēta tāda organizatoriskā uzbūve, personāls un budžets, kas to sagatavo nākotnes uzdevumu veikšanai. Pēc referenta ieskatiem, drošības jautājums ir vissvarīgākais un, gaisa satiksmes apjomam ilgtermiņā pieaugot, ir svarīgi, lai darbotos viena spēcīga iestāde, kas spēj risināt visus vajadzīgos jautājumus. Drošība ir vissvarīgākais mērķis un to nedrīkst apdraudēt konflikti ar valstu aviācijas iestādēm par kompetences jautājumiem. Šīs iestādes zināmā mērā zaudē dažas kompetences jomas, bet, no otras puses, iegūst jaunas pilnvaras saskaņā ar ierosināto jauno 7. pantu par sertifikātu kolektīvo uzraudzību un savstarpējo atzīšanu.

· Referentam ir darīts zināms, ka EADA ir radušās problēmas saistībā ar vēlamā pieredzējušā personāla piesaistīšanu dažādu iemeslu dēļ, piemēram, valodas prasmes (tā kā EADA personālam ir ES ierēdņu statuss, darbiniekiem ir jāprot vismaz divas svešvalodas, taču starptautiskajā aviācijā lietotā pamatvaloda ir angļu valoda, tādēļ vairāki potenciāli vecākie darbinieki neatbilst šim kritērijam) un atalgojums (ES algas ne vienmēr ir pietiekami konkurētspējīgas, lai pārliecinātu potenciālus vecākos darbiniekus pārcelties uz citu dzīves vietu vai mainīt pašreizējo darbu). Referents pieprasa EADA un Komisijai atrisināt šo jautājumu, izmantojot ES ierēdņu Civildienesta noteikumu iespējas. Vēl cits faktors, kas rada bažas, ir tas, ka nākotnē būs aizvien grūtāk un grūtāk piesaistīt pieredzējušus darbiniekus no ārpuses, jo vajadzīgais kompetentais personāls valstu iestādēs daļēji samazināsies. Tas notiks tādēļ, ka attiecīgās kompetences jomas ir nodotas EADA. Referents vēlas uzsvērt, cik svarīgi ir EADA iekšienē radīt iespējas darbiniekiem savstarpēji nodot prasmes un organizēt jaunāko paaudžu darbinieku vajadzīgo apmācību.

· Referents pilnībā atbalsta mērķi paplašināt Regulas (EK) Nr. 1592/2002 darbības jomu, tajā iekļaujot arī apkalpes locekļu licencēšanu, jo tā arī ir svarīga visu to drošības noteikumu izstrādes daļa, ko tagad ierosina uzticēt vienai iestādei. Tas racionalizēs minētās darbības, turklāt arī ar budžetu saistītās problēmas netraucēs EADA darbību un iniciatīvas šajā jomā. Licence būs apkalpes locekļu kompetences drošības jomā apliecinājums, nodrošinās to motivāciju un cieņu pret to profesionālajām prasmēm.

· Tomēr saistībā ar to, ka Aģentūrai būs svarīgāka loma starptautiskajās attiecībās, rodas juridiska rakstura problēma. Patlaban ne EADA, ne Eiropas Komisija nav Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ANO iestāde, kas nodarbojas ar aviācijas jautājumiem visā pasaulē) locekle. Tikai ES dalībvalstis ir šīs organizācijas locekles, tādēļ šeit ir pretruna attiecībā uz to, ka ar Komisijas starpniecību EADA iegūst vairāk pienākumu jautājumos, kurus starptautiskos forumos tās var apspriest vienīgi ar ES dalībvalstu starpniecību.

· Visbeidzot, referents vēlas atzīmēt, ka nākotnē varētu vēl vairāk paplašināt EADA kompetences jomu, iekļaujot tajā lidostu drošību, lidojumu drošību un gaisa satiksmes vadību, ko pašreiz veic Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (EUROCONTROL).

Budžeta komitejas SniegTAIS ATZINUMS (27.9.2006)

Transporta un tūrisma komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi
(KOM(2005)0579 – C6‑0403/2005 – 2005/0228(COD))

Atzinumu sagatavoja: Jutta D. Haug

ĪSS PAMATOJUMS

Vispārēja pamatinformācija

Pašreizējā Komisijas priekšlikuma mērķis ir paplašināt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras darbības jomu attiecībā uz aviopārvadājumiem, pilotu licencēšanu un trešu valstu lidaparātiem, kā arī attiecīgi grozīt Regulu 1592/2002.

Ar šo priekšlikumu mēģina risināt šādu problēmu: lai gan attiecībā uz lidaparātiem pašlaik valda pilnīga brīvība vienotā tirgū, drošības standarti dalībvalstīs joprojām atšķiras. Šobrīd par gaisa satiksmes standartu regulēšanu Eiropā atbild vairākas iestādes, tostarp Eiropas Civilās aviācijas konference (ECAC), Apvienotā aviācijas institūcija, Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (SCAO) un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eurocontrol). Šīs organizācijas pamatā ir starpvalstu, un pieņemtos noteikumus piemēro tikai tad, ja attiecīgās valstis to vēlas. Šīm organizācijām nav saistošas reglamentējošas pilnvaras, un standartu atšķirības var būt ievērojamas.

Regulā 1592/02 ir izklāstīts standartu jautājums, piešķirot ES ekskluzīvu atbildību par aeronavigācijas izstrādājumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un vides aizsardzības prasībām. Ar minēto regulu izveidoja Eiropas Aviācijas drošības aģentūru, lai tā palīdzētu Komisijai šajā uzdevumā. Regulas darbības joma ir ļoti īpaša, jo tā attiecas tikai uz aeronavigācijas izstrādājumiem.

Kad regulu 2002. gadā pieņēma pirmoreiz, tomēr tika atzīts, ka tās darbības joma nākotnē varētu būt jāpaplašina. Ņemot vērā to, ka regulas galvenais mērķis ir nodrošināt augstu un vienotu drošības līmeni, ka arī līdzvērtīgus konkurences apstākļus Kopienas aviopārvadātājiem, vienmēr ir bijusi nepieciešamība paplašināt regulas darbības jomu. Gan likumdevējs, gan Padome patiešām deva Komisijai precīzu uzdevumu šajā sakarā iesniegt priekšlikumu, kā arī no jauna apskatīt trešu valstu lidaparātu jautājumu. Pašreizējais priekšlikums atbilst šim uzdevumam ar mērķi paplašināt regulas darbības jomu. Ja to pieņems, EASA varēs sagatavot standartus, kurus vienādi piemēros visā ES.

Finansiālā ietekme

Līdzšinējais Komisijas priekšlikums attiecas uz budžeta pozīcijām 06 02 01 01 un 06 02 02 02: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, subsīdijas 1., 2. un 3. sadaļā. Komisijas norādītā kopējā pamatsumma ir EUR 17 972 miljoni saistībās un maksājumos.

 

Izdevumu veids

 

gads

n

 

n +1

 

n + 2

 

n +3

 

n +4

n+5 un vēlāk

 

Kopā

Darbības izdevumi

 

Saistību apropriācijas (SA)

2,365

2,412

2,461

2,510

2,560

2,611

14,919

Maksājumu apropriācijas (MA)

2,365

2,412

2,461

2,510

2,560

2,611

14,919

Izdevumu veids

gads

n

n +1

n + 2

n +3

n +4

n+5 un vēlāk

Kopā

Administratīvie izdevumi no pamatsummas[1]

 

 

 

 

 

 

 

 

Tehniskā un administratīvā palīdzība (NDA)

0,484

 

0,494

0,504

0,514

0,524

0,534

3,053

Kopējā pamatsumma

 

Saistību apropriācijas

2,849

2,906

2,964

3,023

3,084

3,146

17,972

Maksājumu apropriācijas

2,849

2,906

2,964

3,023

3,084

3,146

17,972

Ja ir iekļauti administratīvie izdevumi, kuri nav bāzes finansējuma daļa, intervences kopējās provizoriskās finansiālās izmaksas ir šādas:

 

Izdevumu veids

 

Gads

 

n +1

 

n + 2

 

n +3

 

n +4

n+5 un vēlāk

 

Kopā

KOPĒJĀS SA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas

3,009

3,069

3,130

3,192

3,256

3,322

18,978

KOPĒJĀS MA, ieskaitot cilvēkresursu izmaksas

3,009

3,069

3,130

3,192

3,256

3,322

18,978

Kopējais plānoto cilvēkresursu skaits ir 20 EASA pagaidu darbinieki.

Vērtējums

Ņemot vērā visu Eiropas pilsoņu intereses, jūsu referents pilnīgi atbalsta pieprasīto papildu līdzekļu piešķiršanu Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai, lai tā varētu nodrošināt augstus, vienotus un juridiski saistošus aviācijas drošības standartus aviopārvadājumiem, pilotu licencēšanu un trešu valstu lidaparātiem.

Jūsu referents uzskata, ka Komisijas priekšlikumā iekļautās summas, kuras veido papildus apmēram EUR 3 miljonus gadā aģentūrai, ir pietiekami pamatotas. Administratīvo izdevumu daļa no kopējām izmaksām ir proporcionāla.

Pamatsumma būs atbilstīga jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS)1.a pozīcijas maksimālajam apjomam (grozījums Nr. 1).

Ņemot vērā sekas, ko izmaiņas uzdevumu sarakstā varētu atstāt uz aģentūrai nepieciešamajiem līdzekļiem, jūsu referents domā, ka ir ārkārtīgi vēlams iegūt skaidru pārskatu par to, kuri aģentūras uzdevumi un pilnvaras ir mainījušies, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem. Tāpēc izmaiņas uzdevumu sarakstā ir skaidri jānorāda darba programmā un aģentūras gada pārskata ziņojumā (grozījumi Nr. 2 un 3).

GROZĪJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Transporta un tūrisma komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus.

Normatīvās rezolūcijas projekts

Grozījums Nr. 1

1.a punkts (jauns)

1a. uzskata, ka likumdošanas priekšlikumā norādītajai pamatsummai jāatbilst jaunās daudzgadu finanšu shēmas (DFS)1.a pozīcijas maksimālajam apjomam un 47. punkta noteikumiem Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[2],

Priekšlikums regulai

Komisijas ierosinātais teksts[3]

 

Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 2

1. PANTA 19. PUNKTA a) APAKŠPUNKTA i) DAĻA
24. panta 2. punkta b) apakšpunkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

b) pieņem vispārējo gada pārskatu par Aģentūras darbībām un vēlākais līdz 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm; darbojoties Aģentūras vārdā, valde katru gadu nosūta budžeta iestādei jebkādu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru iznākumu;

b) pieņem vispārējo gada pārskatu par aģentūras darbībām un vēlākais līdz 15. jūnijam to nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai, Revīzijas palātai un dalībvalstīm; darbojoties aģentūras vārdā, valde katru gadu nosūta budžeta iestādei jebkādu informāciju, kas attiecas uz novērtēšanas procedūru iznākumu, īpaši informāciju par sekām, ko rada izmaiņas aģentūrai uzticētajos uzdevumos;

Pamatojums

Sekas, ko rada izmaiņas aģentūras uzdevumu sarakstā, ļoti bieži skar nepieciešamo līdzekļu apjomu. Lai budžeta lēmējiestāde varētu izvērtēt, vai papildu līdzekļu pieprasījums ir pamatots, tai ir jāsaņem skaidrs pārskats par jebkurām izmaiņām attiecībā uz aģentūras pilnvarām.

Grozījums Nr. 3

1. PANTA 30. PUNKTS
46.a panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

Darba programma gadam atbilst šajā regulā definētajiem Aģentūras mērķiem, mandātam un uzdevumiem.

Darba programma gadam atbilst šajā regulā definētajiem aģentūras mērķiem, mandātam un uzdevumiem. Minētajā programmā ir skaidri jānorāda, kuras aģentūras pilnvaras un uzdevumi ir pievienoti, mainīti vai svītroti, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Pamatojums

Sekas, ko rada izmaiņas aģentūras uzdevumu sarakstā, ļoti bieži skar nepieciešamo līdzekļu apjomu. Lai budžeta lēmējiestāde varētu izvērtēt, vai papildu līdzekļu pieprasījums ir pamatots, tai ir jāsaņem skaidrs pārskats par jebkurām izmaiņām attiecībā uz aģentūras pilnvarām.

Grozījums Nr. 4

1. PANTA 30. PUNKTS
46.b panta 1. punkts (Regula (EK) Nr. 1592/2002)

Vispārējais gada pārskats raksturo veidu, kādā Aģentūra īstenojusi savu darba programmu gadam.

Vispārējais gada pārskats raksturo veidu, kādā aģentūra īstenojusi savu darba programmu gadam. Tajā ir skaidri jāapraksta visas sekas, ko rada izmaiņas aģentūrai uzticētajos uzdevumos.

Pamatojums

Sekas, ko rada izmaiņas aģentūras uzdevumu sarakstā, ļoti bieži skar nepieciešamo līdzekļu apjomu. Lai budžeta lēmējiestāde varētu izvērtēt, vai papildu līdzekļu pieprasījums ir pamatots, tai ir jāsaņem skaidrs pārskats par jebkurām izmaiņām attiecībā uz aģentūras pilnvarām.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi

Atsauces

KOM(2005)0579 – C6-0403/2005 – 2005/0228(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

TRAN

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

BUDG
13.12.2005

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Jutta Haug
20.9.2004

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

26.9.2006

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

26.9.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

18

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Reimer Böge, Herbert Bösch, Vito Bonsignore, Brigitte Douay, Salvador Garriga Polledo, Dariusz Maciej Grabowski, Ingeborg Gräßle, Nathalie Griesbeck, Catherine Guy-Quint, Jutta D. Haug, Anne E. Jensen, Janusz Lewandowski, Jan Mulder, Giovanni Pittella, Kyösti Virrankoski, Ralf Walter

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Albert Jan Maat, Mairead McGuinness

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

  • [1]  Izdevumi xx sadaļas xx 01 04. pantā.
  • [2]  OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
  • [3]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopīgi noteikumi civilās aviācijas jomā un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveide

Atsauces

COM(2005)0579 – C6-0403/2006 – 2005/0228(COD)

Datums, kad to iesniedza EP

15.11.2005

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

TRAN
13.12.2005

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE
13.12.2005

ITRE

13.12.2005

ENVI
13.12.2005

BUDG
13.12.2005

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

LIBE
23.1.20060

ITRE
31.1.2006

ENVI
29.11.2005

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Jörg Leichtfried
7.2.2006

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Vienkāršota procedūra – lēmuma datums

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana
  Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu

 

 

 

Finansējuma grozījumi
  Datums, kad BUDG komiteja sniedza atzinumu

BUDG
27.9.2006

 

 

EP apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu

 

EP apspriešanās ar Reģionu komiteju – datums, kad plenārsēdē pieņēma lēmumu

 

Izskatīšana komitejā

11.7.2006

9.10.2006

23.11.2006

 

 

Pieņemšanas datums

23.1.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+

0

37

3

2

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Inés Ayala Sender, Philip Bradbourn, Paolo Costa, Michael Cramer, Christine De Veyrac, Arūnas Degutis, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Roland Gewalt, Luis de Grandes Pascual, Mathieu Grosch, Ewa Hedkvist Petersen, Stanisław Jałowiecki, Georg Jarzembowski, Dieter-Lebrecht Koch, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Robert Navarro, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Reinhard Rack, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Armando Veneto, Marta Vincenzi, Corien Wortmann-Kool

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Zsolt László Becsey, Jean Louis Cottigny, Den Dover, Anne E. Jensen, Vladimír Remek, Hannu Takkula, Dominique Vlasto,

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Brian Simpson,

Iesniegšanas datums

31.1.2007

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...