ZIŅOJUMS par vietējām pašvaldībām un attīstības sadarbību

1.3.2007 - (2006/2235 (INI))

Attīstības komiteja
Referents: Pierre Schapira

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pašvaldībām un attīstības sadarbību

(2006/2235 (INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā EK Līguma 179.pantu,

–    ņemot vērā 2005. gada 20.decembra Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgo ziņojumu par Eiropas Savienības attīstības politiku – "Eiropas konsenss"[1], kas pielāgošanu un partnerību izvirza par galveno kopējo principu, kurā izteikta apņemšanās atbalstīt decentralizāciju un labu pārvaldību, kas sekmē vietējo iestāžu plašāku līdzdalību,

–    ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Regulu (EK) Nr.......par attīstības sadarbības un ekonomiskās sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi (2004/0220(COD),[2]

–    ņemot vērā 2000. gada 23. jūnijā Kotonū parakstīto Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem no vienas puses un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no °otras puses[3] , kas grozīts ar 2005.gada 25. jūnijā Luksemburgā parakstīto nolīgumu[4] ("Kotonū nolīgums"), īpaši tā 4.,28. pantu, 30. panta 2. punktu, 43. panta 4.punktu un 58. panta 2. punktu,

–    ņemot vērā Eiropas Vietējo un reģionālo varas iestāžu kongresa hartu (CPLRE), ko pieņēma 1994. gada 14. janvāra Eiropas Padomes Ministru komiteja 506. ministru pārstāvju sanāksmes laikā,

–    ņemot vērā Komisijas 2006. gada 25. janvāra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Tematiskā programma „Nevalstisko dalībnieku un vietējo iestāžu attīstība", kurā atkārtoti pausts, ka vietējās pašvaldības ir pilntiesīgas attīstības dalībnieces un iesaka tās iesaistīt (...) attīstības procesā, īpaši izmantojot dialogu un finansiālu atbalstu(COM(2006)0019),

–    ņemot vērā Komisijas 2005. gada 12. oktobra paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – ES Āfrikas stratēģija. Mērķis — Eiropas un Āfrikas pakts Āfrikas attīstības paātrināšanai, ko pieņēma Eiropadome 2005. gada 15.un 16. decembra sanāksmē un kurā Komisija apņemas atbalstīt decentralizāciju un stiprināt vietējo pašpārvalžu kapacitāti, uzsverot Eiropas un Āfrikas pilsētu un ciematu partnerības un dvīnības stratēģiju, lai atbalstītu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanu un sekmētu to īstenošanas priekšnoteikumus (COM(2005)0489),

–    ņemot vērā 2003. gada 20. oktobra Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par pārvaldību un attīstību, kurā laba pārvaldība izvirzīta par vienu no galvenajām Eiropas sadarbības prioritātēm (COM(2003)0615),

–    ņemot vērā Komisijas piezīmi par darba virzieniem (DEV/1424/2000) Attīstības Ģenerāldirektorāta dienestiem un delegācijām ĀKK valstīs, Āzijas un Latīņamerikas valstīs, Vidusjūras reģiona valstīs un Centrālās un Austrumeiropas valstīs, kurā ieteikta decentralizēto dalībnieku dalība jau politiku un programmu izveides sākuma posmā un kurā ieteikts darbības ceļvedis visām delegācijām jaunattīstības valstīs (JAV),

–    ņemot vērā Padomes 1998. gada 17. jūnija Regulu Nr. 1659/98 par decentralizēto sadarbību[5] kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 955.2002[6] un Regulu (EK) Nr. 625/2004[7]

–    ņemot vērā tā saukto decentralizētās sadarbības budžeta pozīciju B76002, kas paredzēta šis pieejas sekmēšanai visās jaunattīstības valstīs,

–    ņemot vērā Reģionu komitejas 2005. gada 16. novembra atzinumu "Decentralizēta sadarbība attīstības politikas reformā" (CdR 224/2005);

–    ņemot vērā ANO 60. Ģenerālās asamblejas valstu un valdību vadītāju 2005. gada 16.novembra nobeiguma deklarāciju par TAM , kurā uzsvērta vietējo iestāžu svarīgā loma TAM īstenošanā,

–    ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra 2004. gada 13. septembra ziņojumu A/59/354 ANO Ģenerālajā asamblejā, kurā atzīta vietējo iestāžu loma un vispasaules vietējo iestāžu tīkla loma, īpaši Savienoto pilsētu un vietējo pašvaldību (CGLU) loma, kas ir ANO galvenie partneri attīstības un humanitārajos jautājumos vietējā līmenī,

–    ņemot vērā ministru un valdību pārstāvju nobeiguma deklarāciju 4. Pasaules ūdens forumā (no 2006. gada 16.līdz 22. martam Mehiko), kurā pausts uzskats, ka efektīva sadarbība ar vietējām iestādēm ir ļoti nozīmīgs faktors, ja mēs vēlamies veikt uzdevumus un sasniegt TAM ūdensapgādes nozarē,

–    ņemot vērā Johanesburgas sanāksmes deklarāciju par ilgtspējīgu attīstību (no 2002. gada 26.augusta līdz 4. septembrim), kurā par galveno izvirzīta vietējo pašvaldību lomas un kapacitātes stiprināšana ilgstspējīgas attīstības nodrošināšanā,

–    ņemot vērā pasaules samita Habitat - II Stambulā (1996. gada jūnijā) nobeiguma deklarāciju, kurā atzīts, ka vietējās pašvaldības ir valstu visciešākie partneri, lai īstenotu ANO rīcības plānu par humānām cilvēkapmetnēm;

–    ņemto vērā deklarāciju, kas pieņemta. 2. Pasaules Zemes samitā Riodežaneiro (no 1992. gada 13. līdz 14. jūnijam), kurā uzsvērta vietējo iestāžu noteicošā loma Agenda-21 īstenošanā,

–    ņemot vērā Savienoto pilsētu un vietējo pašvaldību Vispasaules padomes dibināšanas kongresa deklarāciju (2004. gada maijā Parīzē), kurā trīs tūkstoši mēru un vietējo deputātu, kas pārstāvēja vietējās pašvaldības, apņēmās īstenot TAM vietējā līmenī un darboties vietējās autonomijas un demokrātijas stiprināšanas jomā, kā arī pilsētu sadarbību attīstības jomā,

–   ņemot vērā Eiropas vietējo pašvaldību un reģionu Insbrukas 2006. gada 12. maija biroja nobeiguma deklarāciju un sadaļu "No vietējā uz globālo", kurā uzsvērta Eiropas un vietējo iestāžu loma pasaulē,

–   ņemot vērā Reglamenta 45.  pantu,

–   ņemot vērā Attīstības komitejas ziņojumu (A6‑0039/2007),

Vietējo iestāžu pieredze un to pievienotā vērtība attīstības sadarbībā

A.  tā kā TAM īstenošana ir viena no ES prioritātēm un ka vietējo pašvaldību svarīgo lomu šo mērķu sasniegšanā ir atzinusi ANO, konkrēti ANO ģenerālsekretārs, kas 2005. gadā Tūkstošgades samita laikā paziņoja: "Kā gan mēs varam cerēt sasniegt TAM, neattīstot izglītību, cīņu pret badu, veselību, piekļuvi ūdenim, sanitāros apstākļus un dzimumu vienlīdzību? Pilsētām un vietējām varas iestādēm ir ļoti būtiska loma visās šajās jomās. [...]Mūsu mērķi ir pasaules līmeņa mērķi, taču tos visefektīvāk var sasniegt tieši vietējā līmenī."

B.   tā kā pašlaik būtu vajadzīgi 110 gadi, lai sasniegtu TAM, kas noteikti 2015.  gadam un ka vietējo iestāžu pieredze daudzās attīstības jomās, piemēram, ūdens pārvaldībā, AIDS apkarošanā, dzimumu politikā, atkritumu pārvaldībā, sociālajā kohēzijā, vietējās tautsaimniecības attīstībā, ES jāatzīst par nepieciešamu ieguldījumu TAM mērķu sasniegšanā;

C. tā kā katram bērnam ir tiesības pēc piedzimšanas tikt iereģistrētam civilstāvokļa aktos, tā kā vietējām pašvaldībām ir īpaša loma šajā jautājumā, tā kā šī prakse ir tieši saistītā ar atbilstošajām cilvēktiesību normām, kas aizsargā bērnus no to darba izmantošanas;

D. tā kā laba pārvaldība ir vēl viens ES prioritārs mērķis; tā kā vietējā demokrātija un decentralizācija, atbilstīgi iepriekšminētajam Eiropas Konsensam par attīstību, ir pašā demokrātiskās pārvaldības centrā;

E.  tā kā pēc 20 gadiem 60 % no visiem pasaules iedzīvotājiem dzīvos pilsētās un ka tāpēc tām ir ļoti svarīga loma visnabadzīgāko iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanā;

F.   tā kā vietējās pašvaldības visā pasaulē gūst pieredzi, izmantojot:

- pašvaldību projektus, ko finansē vai sekmē Eiropas Savienības vietējās pašvaldības, sadarbojoties ar dienvidu pašvaldībām jau vairāk nekā trīsdesmit gadus,

- pašvaldību projektus ko finansē ES saistībā ar programmām URB-AL (Latīņamerika), Āzija URBS un mazākā mērā MEDA (Vidusjūras dienvidi) ACCESS (Centrālā un Austrumeiropa), TACIS (Austrumeiropa un Vidusāzija) un CARDS (Balkāni) un daudzgadu mikroprojektu programmas (PPMR) ĀKK valstīs;

- valstu vai reģionālās sadarbības programmas decentralizācijas vai vietējās attīstības atbalstam, kurās ar ES un citu finansējuma piešķīrēju atbalstu (ANO, divpusējas aģentūras, Pasaules bankas vai reģionālās attīstības banku utt.) darbojas vietējās pašvaldības vai to asociācijas;

G.  tā kā vietējām iestādēm ir nepieciešamā politiskā leģitimitāte, prasmes un vietējo jautājumu vadības pieredze, kā arī iespēja ap sevi mobilizēt citus vietējos dalībniekus;

H.  tā kā, neskatoties uz vietējo iestāžu dalības nozīmi pārskatītajā Kotonū nolīgumā, kā arī Eiropas Konsensā par attīstību atzītajā sadarbības procesā, nav vēl izveidots neviens pastāvīgs mehānisms, lai nodrošinātu šo dalībnieku līdzdalību dialogā ar Eiropas Komisiju un jaunattīstības valstīm; tā kā tomēr šāds mehānisms ir attiecībā uz nevalstiskiem dalībniekiem;

Eiropā

I.    tā kā vietējās pašvaldības jau sen kompetenti un aktīvi darbojas attīstības sadarbībā, tās ir eksperti visos pilsētu attīstības aspektos un lauku attīstības jomā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus, tās turpina paplašināt darbību, kas kļūst aizvien dažādāka, tādējādi veidojot solidaritātes tīklu visos piecos kontinentos; tā kā šo darbību pašlaik ļoti bieži atbalsta un finansē dažādas valstis;

J.    tā kā Eiropas vietējo iestāžu valsts un reģionālajām asociācijām ir aizvien lielāka loma, informācijas, kapacitāšu palielināšanas un dialoga ziņā, kā arī tās spēj kļūt par priviliģētiem ES un citu attīstības partneru starpniekiem, lai nodrošinātu vietējo iestāžu, kuras tās pārstāv, dialogu ar Eiropas Komisiju;

K.  tā kā Eiropas vietējām pašpārvaldēm un to asociācijām ir noteicoša loma sabiedriskās domas informēšanā, mobilizēšanā un izpratnes veidošanā ES tieši iesaistot pilsoņus; tā kā tas veicina solidaritātes un atbalsta vērtību pielāgošanu attīstībai, kā to parāda "Pilsētu Tūkstošgades kampaņa, ko 2005. gadā ar ANO atbalstu uzsāka Savienoto pilsētu un vietējo pašvaldību vispasaules padome; tā kā šajā sakarā Savienoto pilsētu un vietējo pašvaldību vispasaules padomes (CGLU) Eiropas nodaļa, Eiropas Vietējo pašvaldību un reģionu padome kopš 2006. gada aprīļa iesaista Eiropas pilsētas TAM sekmēšanā un īstenošanā;

L.   tā kā vietējie attīstības veicināšanas plāni un programmas, kas izstrādāti aizvien lielākā skaitā vietējo iestāžu un reģionu, neaprobežojas tikai ar konkrētām darbībām, bet nosaka arī integrētu apmācības un informācijas programmu vietējiem iedzīvotājiem;

M.  tā kā vietējās pašvaldības ir galvenie attīstības dalībnieki, kuri dinamizē un saskaņo vietējā līmeņa tautsaimniecības un sociālo dalībnieku lomu;

N.  tā kā pilsētu sadraudzības saites starp ES pilsētām un dienvidu pilsētām, kas pašlaik nesaņem finansiālu ES atbalstu, lai gan aizvien vairāk Eiropas pilsētu izrāda iniciatīvu sadarbībai ar partneriem dienvidu valstīs;

O. tā kā imigrantiem Eiropā attīstības sadarbībā ir svarīga loma, ņemot vērā pievienoto vērtību, kas saistīta ar viņu iespējām, kompetenci, ar viņu saitēm ar izcelsmes valstīm; tā kā šajā kontekstā decentralizēta sadarbība ir svarīga un piemērota darbības nozare imigrācijas starptautiskās solidaritātes organizācijām, gan attiecībā uz pasākumiem, kas ieviesti viņu izcelsmes valstī, gan izglītības attīstībai un izpratnes veicināšanas projektiem uzņēmējvalstīs;

Jaunattīstības valstīs

P.   tā kā decentralizētā sadarbība, kā tā definēta ES Lomē IV nolīgumā, atspoguļo gribu lēmumus attiecībā uz atbalstu jaunattīstības valstīm vairs nepieņemt tikai trešo valstu valsts līmenī, bet politikas izvēlē, kā arī atbalsta īstenošanā iesaistīt vietējās pašvaldības, lai šo atbalstu padarītu efektīvāku un dzīvotspējīgāku; tā kā uzdevums ir stabili pārveidot Eiropas sadarbības noteikumus, par pamatu ņemot iedzīvotāju gaidas, lai projekti labāk atbilstu reālām vajadzībām;

Q.  tā kā līdzdalība un attīstības politikas pielāgošana, kas ir ES galvenie principi, īstenojama, iesaistot vietējās pašvaldības, jo to sadalījums pa visu teritoriju ļauj nodrošināt politiku, kas vistuvāk iedzīvotājiem un ziņot par iedzīvotāju vajadzībām ikdienā, īpaši visnomaļākajos reģionos;

R.   tā kā visās jaunattīstības valstīs vietējām pašvaldībām ir pieredze darbā noteiktā teritorijā visai atšķirīgās jomās – attīrīšanā, izglītībā, veselības aprūpē, mājokļu nodrošināšanā, sieviešu izvirzīšanā vietējās lēmumu pieņemšanas instancēs, informācijas sistēmās par narkotikām, tūrisma vadībā, pilsētbūvniecības vēsturiskā mantojuma saglabāšanā, vietējo veselības aprūpes pakalpojumu attīstībā, ūdens pārvaldībā, sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā;

S.   tā kā decentralizācija un lielākajā daļā pasaules reģionu notiekošās valsts reformas sniedz iespēju vietējām iestādēm sevi apliecināt kā reizē atšķirīgai un reprezentatīvai pārvaldības jomai ar jaunu atbildību ļoti dažādās politiskās darbības jomās, kas ir ļoti svarīgas nabadzības apkarošanā un TAM mērķu sasniegšanā, piemēram, pirmā medicīniskā palīdzība, ūdensapgāde, attīrīšana, piekļuve izglītībai, vides aizsardzība, vietējās tautsaimniecības attīstība, HIV/AIDS novēršana, dzimumu līdztiesība;

T.   tā kā vietējo iestāžu iesaistīšana var veicināt vietējās demokrātijas un atbalsta pārvaldības demokrātijas stiprināšanu vietējā līmenī, ņemot vērā to nozīmi, kāda šajā jomā ir vietējo iestāžu nacionālajām asociācijām dienvidu valstīs;

U.  tā kā tur, kur vietējās pašvaldības ir likumīgi ievēlētas, to stratēģiskā vieta starp valsts valdību un pilsonisko sabiedrību ir ideāls starpposms, lai sekmētu dažādu attīstības partneru saskaņotu rīcību, kas ir nepieciešama efektīvam un saskaņotam atbalstam;

V.  tā kā īpašā vietējās varas iestādes, ņemot vērā to, ka tās ir tuvāk iedzīvotājiem nekā centralizētā valsts vara vai starptautiski finanšu līdzekļu piešķīrēji, sniedz lielāku pievienoto vērtību, labāk var saskatīt valstu un starptautisko attīstības stratēģiju ietekmi vietējā līmenī, kas tām ļauj nodrošināt to teritoriju, ko tās pārvalda, vajadzībām labāk piemērotu atbalstu;

W. tā kā ar piemērotiem līdzekļiem vietējās varas iestādes varētu būt stabils pamats, kas ļautu atbilstīgi Eiropas partnerības prasībām izpausties, organizēties un veidoties jauniem dalībniekiem;

X.  tā kā to specifisko zināšanu dēļ par teritoriju, ko tās pārvalda, vietējās varas iestādes ir būtiska nabadzības un nevienlīdzības apkarošanas svira;

Y.  tā kā, piemēram, Latīņamerikas reģionā, kur urbanizācijas straujā attīstība izvirza pilsētu politiku attīstības jomā izvirza priekšplānā un padara pilsētas un metropoles par priviliģētiem valdību sarunu partneriem attiecībā uz galveno sociālo problēmu risināšanu (migrācija, jaunatne, nabadzība, nodarbinātība);

Z.   tā kā ir nepieciešams veicināt arī vietējo varas iestāžu un nevalstisko dalībnieku dialogu, lai izstrādātu un īstenotu EK finansiālo līdzdalību vietējā attīstībā;

AA tā kā jaunattīstības valstu vietējo iestāžu līdzdalībai nepieciešams attīstības sadarbības stratēģijas piemērošanas process, kuram tostarp jāstiprina vietējo varas iestāžu piekļuve informācijai, kā arī to organizatoriskie līdzekļi un reprezentācijas mehānismi, spēja piedalīties dialogā, un izteikt priekšlikumus par sadarbības politiku, dalību valsts, reģionālajās un starptautiskajās institūcijās, kurās noris dialogs un apspriešana;

AB tā kā Savienoto pilsētu un vietējo pašvaldību vispasaules padomei ir nozīme jaunattīstības valstu vietējo pašvaldību vajadzību strukturēšanā un izklāstā;

AC. tā kā neskatoties uz pieredzi attīstības jomā, vietējo iestāžu loma attīstības procesā līdz šim nav pietiekami novērtēta un izmantota,

Līdzekļu nodošana vietējo iestāžu rīcībā to misijas īstenošanā Tūkstošgades attīstības mērķu jomā

1.  atgādina, ka Komisija sen ir apņēmusies piešķirt vietējām pašvaldībām īstena partnera lomu attīstības sadarbībā, tās jaunākās saistības ir: attiecībā uz ĀKK reģiona valstīm – Kotonū nolīgums; attiecībā uz visām jaunattīstības valstīm – morālais atbalsts, ko sniedz 2005. gada Eiropas Konsenss par attīstību;

2.   atzīst, ka vietējo pašvaldību iesaistīšana attīstības politikā ir nepieciešama, lai sasniegtu TAM un nodrošinātu labu pārvaldību; uzskata, ka attīstības politikas pielāgošana ir nozīmīgs solis attīstības sadarbības lielākas demokrātijas un pārredzamības virzienā un ļauj to balstīt uz izmantotāju patiesajām vajadzībām efektīvāku un dzīvotspējīgāku projektu un programmu izveidē;

3.   uzsver ziemeļu – dienvidu un dienvidu- dienvidu vietējo iestāžu un tās pārstāvošo asociāciju partnerības nozīmi, lai veicinātu labas pārvaldības stiprināšanu un TAM īstenošanu;

4.  prasa Komisijai atbalstīt un stiprināt tiešo sadarbību, ko īsteno Eiropas Savienības vietējās pašvaldības ar saviem starptautiskajiem parteriem; īpaši prasa nodrošināt   programmu, piemēram, URB-AL, Asia URBS un citu solidaritātes tīklu nepārtrauktību, tostarp finansiālo, kuru darbība izbeidzas vēlākais 2007. gadā un ir saistības attiecībā uz iedzīvotājiem;

5.  uzsver, ka īpašuma, dalības un labas pārvaldības principi paredz tādu pieeju, kurā iesaistīti daudzi dalībnieki vai dažādi attīstības partneri, neatkarīgi no tā vai runa ir par trešām valstīm, vietējām pašvaldībām vai nevalstiskiem dalībniekiem, kuri darbojas viens otru papildinot un saskaņoti;

6.  uzsver, ka vietējām pašvaldībām ap sevi jāmobilizē pārējie vietējie dalībnieki (universitātes, sociālie darbinieki, attīstības NVO, uzņēmumi utt.) un jāveicina līdzdalība sabiedrības dzīvē;

7.  aicina vietējās pašvaldības sadarboties ar starptautiskām organizācijām rūpniecības un lauksaimniecības pārraudzībā, lai novērstu bērnu darba izmantošanu un sadarbotos atbilstošu izglītības struktūru izveidē un uzturēšanā, kurās strādā atbilstoši apmācīts izglītojošais personāls, kā arī, lai nodrošinātu bezmaksas transportu un ēdināšanu, lai visi bērni varētu apmeklēt skolu;

8.  tomēr uzskata, ka ir ļoti svarīgi atšķirt vietējo iestāžu specifiku attiecībā uz nevalstiskiem dalībniekiem – kompetences jomu, leģitimitāti un demokrātisko kontroli, pieredzi vietējo jautājumu pārvaldībā, dalību valsts politikas īstenošanā;

9.  pauž gandarījumu par to, ka vietējās pašvaldības ir politiski atzītas un tām piešķirti īpaši līdzekļi, izmantojot iepriekšminēto attīstības sadarbības instrumentu (ASI): a) vietējās pašvaldības no paša sākuma iesaistītas jaunattīstības valstu sadarbības stratēģijas noteikšanā, ģeogrāfisku un tematisku programmu izveidē, to ieviešanā un novērtēšanā; b) līdz 15% no tematiskās programmas "Nevalstiskie dalībnieki unvietējās pašvaldības" var tikt piešķirti tieši vietējām pašvaldībām; c) Eiropas Savienības vietējās pašvaldības tiks iesaistītas strukturētā politiskā dialogā ar Eiropas Savienības iestādēm un citiem attīstības dalībniekiem ziemeļos;

10.  aicina Komisiju savos jaunajos attīstības sadarbības finanšu instrumentos un nākamajos tiesību aktos atsaukties uz vietējo iestāžu to pārstāvju asociāciju kā politisko partneru lomu un nodrošināt tām dalību visos sadarbības posmos, kā arī tiešu piekļuvi Eiropas Savienības finansējumam;

11. aicina Komisiju valstu stratēģijas dokumentos precizēt procedūras un mehānismus, lai ciešāk iesaistītu vietējās pašvaldības un organizācijas, kas pārstāv šīs pašvaldības, kā arī pilsoniskās sabiedrības partnerus visos sadarbības posmos (dialogos, stratēģisko dokumentu izveidē, plānošanā, īstenošanā, pārskatīšanā, novērtēšanā) un informēt EK delegācijas, lai nodrošinātu to īstenošanu;

12. aicina Komisiju un Padomi atzīt dienvidu vietējo iestāžu asociācijas par efektīviem vietējo pašvaldību un dalībvalstu valdību no vienas puses un ES no otras puses saskares punktiem saistībā ar attīstības politikas izveidi un īstenošanu;

13. izsaka nožēlu, ka līdz šim jaunattīstības valstīs vietējās pašvaldības iesaistītas tikai projektu īstenošanā, nevis politikas attīstības politikas izveidē, tostarp arī ĀKK valstīs, kaut arī Kotonū nolīgums, kurā politiskais dialogs ar vietējām iestādēm izvirzīts partnerības centrā, ir pārskatīts; tāpēc apņemas kopā ar deputātu apvienībām veikt precīzu politisku attīstības sadarbības instrumenta uzraudzību gan ES, gan jaunattīstības valstīs, īpaši izskatot katras valsts stratēģiskos dokumentus un informēt vietējās pašvaldības par to jaunajām iespējām un vietējo iestāžu atklāto grūtību gadījumā informāciju nodot Komisijai;

14. uzsver šajā sakarā, ka iepriekš minētajā Komisijas 1999. gada 23. decembra Piezīmē par darbības virzieniem, tika ieteiktas vadlīnijas delegācijām visās jaunattīstības valstīs, tajā bija paskaidrots, kā vietējās pašvaldības un nevalstiskos dalībniekus iesaistīt katrā sadarbības procesa posmā, kurā uzsvērta decentralizēto dalībnieku dalība politikas definēšanā un plānošanā jau sākumā tas ir noderīgs ceļvedis jaunu attīstības instrumentu ieviešanai;

15.  pauž gandarījumu, ka iepriekšminētajā 2006. gada 25. janvāra paziņojumā Komisija no jauna apliecina, ka vietējās pašvaldības ir pilntiesīgas attīstības dalībnieces un plāno iesaistīt nevalstiskos dalībniekus un vietējās pašpārvaldes attīstības procesā, izmantojot dialogu un finansiālu atbalstu; uzsver, ka atbilstīgi sadarbības attīstībai instrumenta jaunajiem noteikumiem, ir paredzēta to līdzdalība valstu stratēģiju un ģeogrāfisko programmu izveidē, jo šajā līmenī tiek definētas Eiropas sadarbības politiskās pamatnostādnes; tāpēc izsaka nožēlu, ka šajā pašā Paziņojumā Eiropas Komisija ierobežo vietējo pašvaldību līdzdalības iespēju un uzskata to par sekundāru, atbilstīgi subsidiaritātes principam attiecībā uz ģeogrāfiskajām programmām; uzskata tāpēc, ka vietējo pašvaldību un valstu valdības sadarbība padarīs palīdzību attīstībai efektīvāku; kas ļaus efektīvāk izmantot piešķirto finansējumu, kā arī atbalstam nonākt pie tiem, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs;

16. uzsver nepieciešamību veidot pastāvīgu ES dalībvalstu, vietējo iestāžu, kā arī to pārstāvošo asociāciju dialogu un konsultācijas visus līmeņos – valstu, reģionālajā, pasaules – īpaši tās kā novērotājus iesaistot ES un partnervalstu dialoga struktūrās, piemēram, Apvienotajā parlamentārajā asamblejā un ĀKK - ES Ministru padomē tāpat, kā nevalstisko dalībnieku pārstāvjus;

17. prasa, laivietējās pašvaldības un tās pārstāvošās asociācijas varētu izmantot tiešu piemērotu finansējumu; a) no vienas puses atbilstīgi attīstības sadarbībai instrumenta ģeogrāfiskajām programmām, ņemot vērā to lomu vietējā pārvaldībā un to līdzdalības nozīmi TAM īstenošanā; b) tematiskajā programmā " Nevalstiskie dalībnieki un vietējās pašvaldības" to dialoga kapacitātes un līdzdalības sadarbības procesā stiprināšanai (organizēšana un pārstāvēšana, konsultāciju, dialoga un lobēšanas mehānisma izveide) Eiropā, kā arī jaunattīstības valstīs nepieciešams to jaunajai kompetencei piemērotāks finansiālais atbalsts;

18.    Tāpēc aicina Komisiju pārskatīt 2008./2009. gadam paredzētos attīstības instrumentus:

-  nodrošināt, lai decentralizācija un vietējo iestāžu darbība kļūst par Eiropas atbalsta koncentrēšanas jomu jaunattīstības valstīs;

-  lai nozīmīga ES finanšu atbalsta daļa jaunattīstības valstīm paredzētajās ģeogrāfiskajās programmās tiktu piešķirta tieši vietējām pašvaldībām, apspriežoties ar centrālajām valsts iestādēm, lai labāk pārvaldītu atbalstu jaunattīstības valstīs, lai stiprinātu demokrātiju vietējā līmenī un uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi Eiropas Savienības fondiem atbilstīgi Eiropas Konsensā par attīstību noteiktajiem principiem;

-  palielināt tematiskajai programmai "Nevalstiskie dalībnieki un vietējās pašvaldības" paredzēto budžeta pozīciju, ņemot vērā to nozīmi Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, īpaši vietējo pašvaldību lomu vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā,

-  paātrināt atbalstu vietējo pašvaldību kapacitātes stiprināšanai ĀKK valstīs un informācijas apmaiņu par Kotonū nolīgumu, īpaši izmantojot ĀKK valstu vietējo pašvaldību platformu un tās dalībniekus, tostarp ātru finansējuma pieprasījuma īstenošanu, ko apstiprinājusi ĀKK valstu vēstnieku komiteja 2003. gada oktobrī;

-  atbalstīt vietējo iestāžu darbību tur, kur decentralizācija nav mezgla punkts, izmantojot atbalstu valsts decentralizācijas politikai gan kapacitāšu, gan fondu pieejamības, gan finansiālā atbalsta, gan tiesiskā atbalsta veidā, kā arī citos atbalsta veidos;

-  izveidot mehānismus, lai sektoriālo atbalstu sadalītu noteiktām teritorijām, kur vietējās pašvaldības varētu īstenot to lomu, ko tām piešķir decentralizācijas likumi, jo vietējām pašvaldībām ir pievienotā vērtība saistībā ar sektoriālu programmu īstenošanu, īpaši veselības aprūpes, izglītības un galveno sabiedrisko pakalpojumu jomā, taču pašlaik tās no šīs īstenošanas bieži tiek izslēgtas;

19. uzsver Eiropas vietējo iestāžu un Kopienas iestāžu strukturēta dialoga nozīmi, kā noteikts attīstības sadarbības instrumentā, lai Eiropas vietējās iestādēm būtu satvars, kurā tās varētu efektīvi sadarboties un veidot dialogu ar iestādēm un citiem attīstības dalībniekiem;

20. Aicina Komisiju nodibināt partnerību ar to vietējo pašvaldību pārstāvju platformu, kas aktīvi piedalās sadarbībā pēc Concord parauga (Eiropas NVO konfederācija palīdzībai un attīstībai) attiecībā uz NVO, lai veicinātu dialogu un sadarbību ar Eiropas Savienības iestādēm, saskaņotu vietējo pašvaldību sadarbību un sniegtu tām atbalstu attīstības politikas ieviešanā, īpaši stiprināt tās biedru kapacitāti;

21. prasa Komisijai kopā ar vietējo iestāžu organizācijām izveidot Pasaules vietējās demokrātijas un decentralizācijas uzraudzības biroju, lai:

- nodrošinātu vietējo iestāžu uzraudzību saistībā ar to līdzdalību sadarbībā ar ES (politiskais dialogs, attīstības stratēģiju noteikšana, plānošana, īstenošana) un brīdinātu iestādes par problēmām to teritorijās;

- izveidotu pasaules vietējās pārvaldības kartes, kurās apkopota informācija par projektiem, dalībniekiem, vietējās iestādēs iesaistītajiem finanšu līdzekļiem visā pasaulē, lai atvieglotu saskaņošanu, koherenci, un veicinātu sinerģiju starp dažādajiem vietējās pārvaldības partneriem;

- izveidot informācijas atbalsta instrumentus vietējo iestāžu līdzdalībai Eiropas sadarbības procesā, piemēram, atjauninātu informāciju par vietējo iestāžu jaunajām iespējām kopš atbalsta reformas, tehnisku palīdzību, lai piedalītos jaunos konkursos un aicinājumos izteikt priekšlikumus utt.;

- pārraudzīt un analizēt demokrātijas un cilvēktiesību standartus, īpaši tos, kas attiecas uz vietējām pašvaldībām un labu pārvaldību, kādi noteikti atbilstošos Eiropas Savienības tekstos un citos starptautiski atzītos standartos, piemēram, ANO, Āfrikas savienības vai Commonwealth utt. standartos;

22. prasa Komisijai veicināt strukturālas darbības, lai dotu impulsu un atbalstītu decentralizāciju un vietējo kapacitāšu stiprināšanu partnervalstīs, vienlaicīgi ar lielāku demokratizāciju un pilsoņu līdzdalību;

23.  iesaka izmantot sadarbības stratēģiju pārskatīšanas mehānismus, tostarp Kotonū nolīguma pārskatīšanas mehānismus, lai pārbaudītu vietējo iestāžu līdzdalības attīstību sadarbības procesā, kā arī raudzīties, lai tiktu likvidēti juridiskie, politiskie un organizatoriskie ierobežojumi, kas traucē vietējām iestādēm līdzdarboties sadarbības procesā,

0

0 0

24. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

• [1]  OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
• [2]  OV
• [3]  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.
• [4]  OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.
• [5]  OV L 213, 30.7.1998., 6. lpp.
• [6]  OV L 148, 6.6.2002., 1. lpp.
• [7]  OV L 99, 3.4.2004., 1. lpp.

PASKAIDROJUMS

Jau vairāk nekā trīsdesmit gadu vietējās pašvaldības ir visu pilsētattīstības sektoru eksperti. Sadarbībai, ko tās īsteno visā pasaulē, ir bijuši ļoti labi rezultāti, to rīcībā ir arvien lielāki budžeta līdzekļi, tās dažādo un nepārtraukti paplašina savu darbību. Tās tādējādi veido vienreizēju solidaritātes tīklu, kas aptver piecus kontinentus. Tomēr pašvaldību galvenais uzdevums ir sniegt atbalstu, kas labāk atbilst attiecīgo iedzīvotāju vajadzībām, jo pašvaldības konkrētajai videi ir tuvāk nekā valsts vai starptautisko līdzekļu devēji, un tās tāpēc var redzēt valsts un starptautiskās attīstības stratēģijas vietējo ietekmi. Ja neņem vērā atbalsta saņēmējus un to vajadzības, atbalsts nevar būt ne efektīvs, ne perspektīvs.

I- Vietējās pašvaldības — attīstības „nabaga radinieks”

Neraugoties uz iepriekš minēto, pašvaldībām jāsaskaras ar šādu paradoksu: to pieredze attīstības jomā tiek izmantota ļoti reti un to pat nepazīst, un to loma – starp valsti un pilsonisko sabiedrību – netiek saprasta. Eiropas Komisijai attiecībā pret vietējām pašvaldībām tās attīstības politikā vienmēr ir bijusi ļoti neviennozīmīga attieksme: no vienas puses, tā vēlas saglabāt labas diplomātiskās attiecības ar trešām valstīm, bet, no otras puses, tā vēlas paātrināt savu līdzekļu izmaksu, jo konsultācijām ir vajadzīgs laiks.

Tomēr pilsētas pēc vairākiem gadiem ir spējušas sevi pieteikt kā neaizstājamu attīstības partneri:

1945. gads: Francijas pilsētas sāk sadarboties ar Vācijas pilsētām;

1960. gadi: Rietumeiropas pilsētas pastiprina sadarbību ar Austrumeiropas pilsētām;

1970. gads: pilsētas iesaistās solidaritātes pasākumos ar Āfrikas apdzīvotajām vietām;

1975. gads: Eiropas Komisija finansē „mikroprojektus”, kuru pamatā ir ĀKK valstu vietējo pašvaldību iniciatīva;

1989: IV Lomes konvencija ar ĀKK valstīm ievieš novatorisku pieeju: decentralizētu sadarbību. Tas nozīmē, ka sadarbība jāveido citādi: valstij paliek galvenā loma, bet politisko lēmumu pieņemšanā un atbalsta īstenošanā ir jāiesaista vietējās pašvaldības un pilsoniskā sabiedrība, kam var būt gan tikai atbalsta saņēmēju statuss, gan pilntiesīgu politisko partneru statuss. Tomēr tas tā ir tikai uz papīra, jo realitātē tām drīz vien tiek uzspiesta to tradicionālā atbalsta saņēmēju un projektu vadītāju loma;

1992. gads: Komisija izveido decentralizētas sadarbības budžeta posteni, lai decentralizētas sadarbības pieeju īstenotu visās jaunattīstības valstīs;

1994. gads: Ministru padome pieņem Eiropas vietējo un reģionālo varas iestāžu kongresa Hartu;

1995. gads: sāk īstenot programmu URBAL projektu finansēšanai starp Eiropas pilsētām un Latīņamerikas pilsētām (54 miljoni eiro laikposmam no 1995. līdz 2004. gadam), Asia URBS (43 miljoni eiro laikposmam no 1995. līdz 2004. gadam) un MED-URBS;

1998. gads: Parlaments ar decentralizētās sadarbības regulu piešķir decentralizētajai sadarbībai juridisko pamatu;

2000. gads: sāk īstenot programmas ACCESS un CARDS konfliktos sabojātās infrastruktūras atjaunošanai Centrāleiropā un Austrumeiropā;

2000. gada jūnijs: Kotonū Nolīgums politisko dialogu ar atbalsta saņēmēju valstu nevalstiskajiem dalībniekiem iekļauj partnerības centrā, un tos iesaistīs katrā sadarbības posmā;

2005. gads: Pārskatītais Kotonū Nolīgums vietējās pašvaldības skaidri atzīst par pilntiesīgiem partneriem (nevis tikai par saņēmējiem);

2005. gada novembris: Eiropas Konsenss šādu pieeju apstiprināja, iesaistīšanos un līdzdalību padarot par ES svarīgiem principiem un atbalstot vietējo pašvaldību aktīvu līdzdalību;

2007. gads: ar jauno attīstības instrumentu panākts ievērojams progress attiecībā uz vietējām pašvaldībām — tās tiek atzītas par dienvidu valstu politisko partneri, un tām ir sava tematiskā programma.

II- Attīstības atbalsta reformas uzdevumi

2007. gads: ar jauno attīstības instrumentu panākts ievērojams progress attiecībā uz vietējām pašvaldībām —

1. tās tiek atzītas par politisko partneri: dienvidu valstīs tās tiek jau no politiskā dialoga stadijas iesaistītas valstu stratēģisko dokumentu (VSD) un tematisko programmu izstrādē, kā arī to īstenošanā un novērtēšanā;

2. tām ir sava tematiskā programma ar mērķi palielināt to efektivitāti dienvidu valstīs, veidot savas organizācijas un sadarboties ar pārējiem attīstības dalībniekiem un Eiropā izveidot strukturētu dialogu ar Eiropas iestādēm;

3. līdz 15 % no šīs tematiskās programmas līdzekļiem piešķirs tieši Latīņamerikas valstīm, ja tās to pieprasīs, jeb 35 miljonus eiro gadā laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam.

ES, tāpat kā ANO no 2005. gada, tādējādi turpmāk vietējās pašvaldības atzīst par vienu no attīstības sadarbības galvenajiem dalībniekiem — vismaz teorētiski. Šī ziņojuma mērķis ir analizēt šīs jaunās partnerattiecības un pārliecināties, ka šo progresu īsteno arī praktiski.

III- Kāpēc pašvaldības ir neaizstājams partneris atbilstošam, efektīvam un perspektīvam atbalstam?

· Vieta dialogam starp valsti un vietējiem iedzīvotājiem: vietējo pašvaldību dalībnieki, ko visbiežāk ievēl visas attiecīgās teritorijas iedzīvotāji, spēj vislabāk nodrošināt pilsoniskās sabiedrības pārstāvību. Tā kā tās ir vistuvāk iedzīvotājiem, tās spēj nodot tālāk to prasības. Ar atbilstošiem līdzekļiem vietējās pašvaldības var nodrošināt politiku pilsoņu tiešā tuvumā, informēt par iedzīvotāju ikdienas vajadzībām un likvidēt plaisu, kas šos iedzīvotājus šķir no valsts, jo īpaši tos iedzīvotājus, kuri dzīvo visattālākajos reģionos.

· Neaizstājama pieredze pilsētvides sektorā: valstij ir nacionāla mēroga un tādējādi globāla pieeja risināmajiem jautājumiem, bet pašvaldības var likt lietā savas zināšanas par konkrētajām pilsētvides problēmām teritorijās, ko tās pārvalda. Jau tagad pašvaldības ir svarīgs līdzeklis cīņā pret nabadzību un nevienlīdzību; Tad, kad tās ir varējušas iesaistītas, tās ir apliecinājušas savu neaizstājamo nozīmi vietējās attīstības jautājumos.

· Pretspēks:vietējās pašvaldības liek pārskatīt labās faktiskās attiecības, kas pastāv starp Komisijas delegāciju un attiecīgo valdību, kura nepiekrīt, ka tai atņem prerogatīvas un tās nodod ievēlētām personām, kas dažreiz ir ārpus tās politiskās ietekmes tīkla Eiropā mēs esam pārliecināti, ka demokrātijas garants ir politiskās partijas, bet trešās valstīs Eiropas Savienība veic sarunas tikai ar centrālo valdību. Pašvaldību iesaistīšana var sekmēt attīstības atbalsta pārvaldības demokratizāciju vietējā līmenī.

IV- Pasākumi, kas jāveic Komisijai

2006. gada 3. oktobra uzklausīšanā par vietējo pašvaldību lomu attīstības jomā izskanēja daudzi politiskie priekšlikumi — tālāk ir sniegts pārskats par 5 partnerības galvenajiem virzieniem, par ko runāja dalībnieki un EP deputāti.

1. virziens        Kādā veidā vietējās pašvaldības iesaistīt politiskajā dialogā par Eiropas atbalsta piešķiršanu dienvidu valstīm?

Komisija ir apstiprinājusi, ka Latīņamerikas valstis ir jāiesaista jau no politiskā dialoga stadijas, kā arī Eiropas atbalsta īstenošanā un novērtēšanā. Tā kā Parlamenta uzdevums turpmāk ir pārraudzīt valstu stratēģiskos dokumentus (VSD), kas nosaka Komisijas attīstības politiku katrā dienvidu valstī, Attīstības komiteja ir apņēmusies informēt Savienoto pilsētu un pašvaldību padomes (UCLG) pasaules asociācijas un Eiropas Pilsētu un reģionu padomi (EPRP) par Eiropas politikas darba kārtību. Savukārt UCLG apņemas veikt praktisko pārraudzību, lai pārliecinātos, ka konsultācijas ir iesaistītas Latīņamerikas valstis, kā ierosināja Komisija. Ja tā nav, tā var par to informēt Attīstības komiteju, kas vērsīsies Eiropas Komisijā.

2. virziens        Decentralizāciju padarīt par Eiropas atbalsta finansiālās koncentrācijas sektoru jaunattīstības valstīs

Šis ierosinājums ir galvenais politiskais jautājums, kas tika izvirzīts minētajā uzklausīšanā. Visi dalībnieki to apstiprināja: pati Eiropas Komisija, Latīņamerikas valstu pārstāvji un klātesošie EP deputāti. Tāpēc lūgumā tiek prasīts:

1) decentralizāciju un vietējo iestāžu rīcību padarīt par Eiropas atbalsta koncentrācijas sektoru jaunattīstības valstīs;

2) ievērojamu daļu no ES budžeta atbalsta jaunattīstības valstīm tiešā veidā piešķirt vietējām iestādēm, lai nepieļautu, ka centrālās valdības pārvalda visus Eiropas līdzekļus. Tas ļaus panākt labāku atbalsta pārvaldību jaunattīstības valstīs, lielāku demokrātiju vietējā līmenī un Eiropas līdzekļu lielāku pieejamību iedzīvotājiem saskaņā ar principiem, kas iekļauti Eiropas Vienprātībā par attīstību. Patiesi, 15 % no tematiskās programmas līdzekļiem jaunattīstības valstu vietējām iestādēm nevar būt pietiekami, lai vietējā līmenī iedzīvotājiem nodrošinātu sabiedriskos pakalpojumus.

3) gadījumos, kad decentralizācija nav koncentrācijas sektors, vietējo iestāžu rīcību atbalstīt ar atbalstu valsts decentralizācijas politikai, kas var izpausties kompetences, līdzekļu pieejamības, budžeta atbalsta, normatīvā atbalsta un citā ziņā.

4) ieviest mehānismus nozaru atbalsta teritoriālajai sadalei, laivietējās pašvaldības varētu īstenot lomu, ko tām uztic decentralizācijas likumi:vietējās pašvaldības var labāk īstenot nozaru programmas, jo īpaši veselības aizsardzības, izglītības un svarīgāko sabiedrisko pakalpojumu jomās, tomēr pašlaik tās šajās programmās bieži vien nav iekļautas.

3. virziens        Eiropā — strukturēts dialogs ar Eiropas iestādēm

Eiropas vietējām iestādēm ir vajadzīgs labāks dialogs ar Eiropas iestādēm. Ir skaidri jānosaka, ar ko Eiropas iestādēm var būt dialogs: EPRP — Eiropas institucionālam dialogam, UCLG — lai informētu Parlamentu par to, kas reāli notiek, un lai informētu Dienvidlatīņamerikas valstis.

4. virziens        Atbalsts Latīņamerikas valstīm piešķirto 15 % izmaksai

Šis ir stratēģisks jautājums, jo šie 15 % ir Latīņamerikas valstīm piešķirtā maksimālā summa, ja tās to spēj iztērēt. UCLG var Latīņamerikas valstīm sniegt tehnisku atbalstu, lai atbildētu uz aicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

5. virziens        Eiropai jāatzīst Latīņamerikas valstu loma Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) īstenošanā

Lai panāktu mērķus, kas noteikti 2015. gadam, ar pašreizējo TAM īstenošanas gaitu būs vajadzīgi 110 gadi ... Tāpēc jānodrošina lobēšana, lai ES atzītu vietējo iestāžu neaizstājamo lomu TAM īstenošanā.

Lai šos mērķus sasniegtu, ziņojumā ir prasīts, lai Komisija izveido vietējās pārvaldības pasaules uzraudzības centru, lai:

a) nodrošinātu pārraudzību par vietējo iestāžu līdzdalību sadarbības procesā ar ES (politiskais dialogs, attīstības stratēģijas izstrāde, programmu sagatavošana, īstenošana, novērtēšana) un brīdinātu iestādes par faktiskajām grūtībām, kas rodas;

b) izveidotu pasaules kartogrāfiju attiecībā uz vietējo pārvaldību, kurā apkopotu projektus, dalībniekus, iestāžu mobilizēto budžetu visā pasaulē, lai atvieglotu koordināciju, konsekvenci un sinerģiju starp vietējās pārvaldības dažādajiem partneriem;

c) izveidotu informācijas līdzekļus un atbalsta līdzekļus vietējo iestāžu līdzdalībai Eiropas sadarbībā, piemēram, atjauninot informāciju par jaunām iespējām, kovietējās pašvaldības var izmantot pēc atbalsta reformas, tehniska palīdzība, lai atbildētu uz aicinājumiem piedalīties konkursos un aicinājumiem iesniegt priekšlikumus, u. c.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vietējās pašvaldības un sadarbība attīstībai
Procedūras numurs	2006/2235(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu	DEVE 28.9.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Pierre Schapira 30.5.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	19.12.2006
Pieņemšanas datums	28.2.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+ - 0	30 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrietus van den Berg, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Marie-Arlette Carlotti, Corina Creţu, Nirj Deva, Koenraad Dillen, Hélène Goudin, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, Luisa Morgantini, José Javier Pomés Ruiz, Miguel Portas, Horst Posdorf, Toomas Savi, Pierre Schapira, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca, Luis Yañez-Barnuevo García, Anna Záborská
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Fiona Hall, Alain Hutchinson, Jan Jerzy Kułakowski, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Atanas Paparizov, Elena Valenciano Martínez-Orozco, Anne Van Lancker, Ralf Walter
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Iesniegšanas datums	1.3.2007
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)