ZIŅOJUMS par tematisko stratēģiju dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai
5.3.2007 - (2006/2210(INI))
Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referente: Kartika Tamara Liotard
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par tematisko stratēģiju dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz tematisko stratēģiju dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai” (COM(2003)0572),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai” (COM(2005)0670),
– ņemot vērā pārskatu par ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju — atjaunotu stratēģiju[1],
– ņemot vērā Bioloģiskās daudzveidības konvenciju,
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvu 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu[2],
– ņemot vērā EK līguma 2. un 6. pantu, saskaņā ar ko vides aizsardzības prasības ir jāietver dažādās Kopienas politikas jomās, lai veicinātu videi nekaitīgu saimnieciskās darbības attīstību,
– ņemot vērā EK līguma 174. pantu,
– ņemot vērā Kopienas Sesto rīcības programmu vides jomā[3],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ceļā uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tematiska stratēģija atkritumu rašanās novēršanai un atkritumu pārstrādei” (COM(2005)0666),
– ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 5. jūlija rezolūciju par ilgtspējīgas attīstības tehnoloģiju veicināšanu — Eiropas Savienības vides tehnoloģiju rīcības plānu[4],
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu (A6-0054/2006),
A. tā kā turpmākajās desmitgadēs straujas demogrāfiskās izmaiņas pasaulē izraisīs arvien pieaugošu ietekmi uz klimatu, dabas resursiem un bioloģisko daudzveidību un tā kā šāda notikumu attīstība ir saistīta arī ar industrializēto un jaunattīstības valstu atšķirībām labklājības ziņā;
B. tā kā iedzīvotāju skaita straujā pieauguma dēļ 2010. gadā pasaulē būs par 400 miljoniem iedzīvotāju vairāk; tā kā pasaulē pastāvīgi palielinās savstarpējā atkarība, tāpēc mēs nevaram turpināt ražot un patērēt pašreizējā veidā, un tā kā pasaulē 15 500 augu un dzīvnieku sugu ir nopietni apdraudētas; tā kā pēdējās desmitgadēs gandrīz visu veidu ekosistēmas un visas sugas jau ir smagi cietušas un tā kā arī saldūdens ir vērtīgs resurss, kas ir apdraudēts; tā kā ūdens krīze pasaulē apdraud cilvēku dzīvības, ilgtspējīgu attīstību un galu galā arī mieru un drošību;
C. tā kā pasaulē rādītājs „ekoloģiskā pēda”[5] pašlaik vidēji ir 2,2 hektāri uz cilvēku, lai gan tam nevajadzētu pārsniegt 1,8 hektārus, lai paliktu Zemes bioloģiskās kapacitātes robežās; tā kā pasaulē cilvēki gadā patērē par 25 % vairāk resursu, nekā Zeme rada, citiem vārdiem, Zemei ir vajadzīgs gads un trīs mēneši, lai atjaunotu to, ko mēs patērējam gada laikā (dati par 2003. gadu no Pasaules Dabas fonda 2006. gada ziņojuma par ekoloģiju);
D. tā kā saskaņā ar ANO 2005. gada Tūkstošgades ekosistēmas novērtējumu kopš 60. gadu sākuma 2/3 no visām ekosistēmām ir novērota samazināšanās un tā kā pieprasījums pēc dabas resursiem šajā periodā ir palielinājies par 70 %;
E. tā kā saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem Eiropas „ekoloģiskā pēda” savas teritorijas bioloģisko kapacitāti pārsniedza 1960. gadā un pašlaik pārsniedz to jau divas reizes; tā kā tas nav savienojams ar objektīvi ilgtspējīgu attīstību;
F. tā kā tas, ka līdz šim nav izdevies dabas kapitālam piešķirt pienācīgu nozīmi, it īpaši attiecībā uz ekosistēmas pakalpojumiem, ir nopietns šķērslis vispārējiem centieniem izveidot dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas sistēmu;
G. tā kā komercdarbības un vides interesēm nav jābūt konfliktā; tomēr tā kā ilgtspējīga ekonomiskā labklājība nākotnē būs iespējama tikai tādā uz tirgu balstītā sistēmā, kurā visas kapitāla formas, ieskaitot dabas kapitālu, ir pilnībā novērtētas un cilvēku veselībai un videi radītā kaitējuma izmaksas ir pilnībā ietvertas produkcijas cenā;
H. tā kā jaunattīstības valstu ekonomiskā izaugsme vēl vairāk palielinās vides noslodzi;
I. tā kā progress zināšanu un tehnoloģiju jomā ir būtisks, lai panāktu līdzsvaru starp ekonomisko izaugsmi, no vienas puses, un sociālo un ekoloģisko ilgtspēju, no otras puses;
J. tā kā saskaņā ar Līguma 6. pantu un Kārdifas procesu vides aizsardzības prasības jāintegrē Kopienas politikas formulējumos un īstenošanā;
K. tā kā trūkst komplementaritātes un koordinācijas starp dažādiem starptautiskiem forumiem, kas atbildīgi par ilgtspējīgu attīstību (Bioloģiskās daudzveidības konvencija, Kioto Protokols, Konvencija cīņai pret pārtuksnešošanos utt.), turklāt trūkst mehānisma šo nolīgumu īstenošanai visā pasaulē;
L. tā kā ES izaugsmes un darbavietu stratēģija[6], ko 2005. gada pavasarī atbalstīja augstākā līmeņa sanāksme, augstu prioritāti piešķir ilgtspējīgākai dabas resursu izmantošanai un aicina ES uzņemties vadošo lomu globālās ekonomikas virzībā uz ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu;
M. ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības pamatprincipus, ko Eiropadome pieņēma 2006. gada 15. un 16. jūnijā un kam jābūt ilgtspējīgas attīstības pamatā, it īpaši tos, kas saistīti ar dzīves kvalitāti un solidaritāti gan starp paaudzēm, gan starp vienaudžiem;
N. tā kā paziņojumā „Par Noturīgas attīstības stratēģijas pārskatīšanu. Rīcības platforma” (COM(2005)0658) Komisija norāda, ka:
- ES un dalībvalstīm jāturpina ieguldīt pētniecības un tehnoloģijas jomā, lai rastu ekonomiski efektīvākos un resursu ziņā izdevīgākos ražošanas un patēriņa veidus,
- ES jākļūst par pasaules līderi ekoloģiski efektīvu un enerģiju taupošu tehnoloģiju jomā, lai mazinātu lielo atkarību no dabas resursiem,
- ES jāsaglabā Zemes spēja uzturēt dzīvību visā tās daudzveidībā, jāņem vērā planētas dabas resursu ierobežotība un augstā līmenī jāaizsargā un jāuzlabo vides kvalitāte,
- līdz 2012. gadam 12 % no dalībvalstu patērētās enerģijas jābūt no atjaunīgajiem avotiem,
- līdz 2010. gadam 21 % no dalībvalstu patērētās elektrības jābūt no atjaunīgajiem avotiem;
O. tā kā 2006. gada jūnijā Eiropadome ES atjaunotajā ilgtspējīgas attīstības stratēģijā cita starpā prasīja veikt šādus papildinājumus:
– ES dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas stratēģiju papildināt ar ES līmenī noteiktiem mērķiem un pasākumiem,
– uzlabot resursu efektivitāti, lai mazinātu neatjaunīgo dabas resursu kopējo patēriņu un ar to saistītā izejvielu patēriņa ietekmi uz vidi, izmantojot atjaunīgos dabas resursus tādā apjomā, kas nepārsniedz to reģenerācijas iespējas;
P. tā kā Sestā rīcības programma vides jomā:
- paredz programmu, kuras mērķi saskan ar Kopienas galvenajām prioritātēm, tostarp saistībā ar klimata pārmaiņām, dabu un bioloģisko daudzveidību, vidi, sabiedrības veselību un dzīves kvalitāti, dabas resursiem un atkritumu apsaimniekošanu,
- prasa veicināt izmaiņas subsīdiju shēmās, kurām ir būtiska negatīva ietekme uz vidi un kuras nav savienojamas ar ilgtspējīgu attīstību,
- nosaka, ka tematiskajās stratēģijās jāiekļauj attiecīgi kvalitatīvi un kvantitatīvi mērķi vides jomā un īstenošanas grafiki;
- un cita starpā skaidri prasa pārskatīt politikas pasākumu efektivitāti un subsīdiju ietekmi saistībā ar dabas resursiem un atkritumiem, kā arī izvirzīt mērķus un uzdevumus attiecībā uz resursu efektivitāti un resursu patēriņa mazināšanu, izjaucot saikni starp ekonomisko izaugsmi un negatīvu ietekmi uz vidi;
Q. tā kā tematiskās stratēģijas pielikumā teikts, ka:
– ja tiks sasniegts ikgadējs resursu produktivitātes uzlabojums par 3 % un vienlaikus arī ekonomiskā izaugsme būs 3 % gadā, resursu patēriņš būs vairāk vai mazāk stabils,
– ja citi apstākļi nemainīsies, ar izejvielu patēriņa stabilizēšanu vien nepietiks, lai mazinātu visas ekonomikas ietekmi uz vidi un sasniegtu minētās saiknes izjaukšanu;
R. tā kā Eiropas Parlaments 2005. gada 16. novembra rezolūcijā par stratēģiju cīņai ar klimata pārmaiņām pasaulē[7] paziņoja, ka attīstītajām valstīm ievērojami jāsamazina emisija — par 30 % līdz 2020. gadam un par 60–80 % līdz 2050. gadam;
S. tā kā lauksaimniecība izmanto 50 % zemes platību, patērē 30 % no kopējā izmantotā ūdens daudzuma un 20 % no kopējā degvielas patēriņa;
T. tā kā transports ir visstraujāk augošā galapatēriņa nozare un uz to attiecas 40 % no kopējā enerģijas patēriņa pasaulē, aptuveni 40–80 % no kopējā gaisa piesārņojuma un 28 % no kopējās CO2 emisijas Eiropā;
U. tā kā dabas sistēmu darbības labāka izpratne pavērs jaunas iespējas ekoloģiski nekaitīgu ražošanas un patēriņa sistēmu izveidei; tā kā jau pašlaik ir vairāk nekā 2000 patentētu tehnoloģiju, kuras atdarina dabu („biomīmikrija”);
V. tā kā viens no ANO 2000. gadā izvirzītajiem Tūkstošgades attīstības mērķiem bija līdz 2015. gadam nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, integrējot ilgtspējīgu attīstību valstu politikās un programmās, apturot dabas resursu mazināšanos un uz pusi samazinot to cilvēku skaitu, kuriem nav pieejams tīrs dzeramais ūdens; tā kā līdz 2020. gadam ievērojami jāuzlabo vismaz 140 miljonu graustu iedzīvotāju dzīves apstākļi;
W. tā kā katru gadu aptuveni 5 līdz 6 miljoni cilvēku — pārsvarā bērni — mirst no ūdens un gaisa piesārņojuma izraisītām slimībām; tā kā gaisa piesārņojums Eiropā izraisa 370 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu;
X. tā kā ilgtspējīga dabas resursu izmantošana ir ilglaicīgas labklājības obligāts nosacījums;
Y. tā kā lielāko daļu vides problēmu izraisa dabas resursu neilgtspējīga izmantošana;
Z. tā ka ir nepieciešams steidzami pārveidot pašreizējo ražošanas un patēriņa sistēmu; tā kā galvenais mērķis ir patēriņu padarīt ilgtspējīgāku un izejvielu ieguves, ražošanas un produktu izstrādes procesus pēc iespējas vairāk pieskaņot dabas procesiem un paraugiem;
AA. tā kā sabiedrība galvenokārt ir atkarīga no produktiem, kurus ražo no dažādu materiālu kopuma, proti, bioloģiskiem, minerālu un sintētiskiem materiāliem, kurus bieži kombinē kompozītmateriālu iegūšanai, un tā kā šie materiāli ir jāizmanto un ar tiem jārīkojas tā, lai pēc to lietderīgas izmantošanas perioda beigām tie nekļūtu par neizmantojamiem atkritumiem;
AB. tā kā saskaņā ar Johannesburgas Īstenošanas plānu (2002)[8] vēlākais līdz 2015. gadam jāatjauno bojātās jūras ekosistēmas, izmantojot labāku pārvaldību un novēršot atjaunīgo dabas resursu, tādu kā zivju krājumi, bioloģiskā daudzveidība, ūdens, gaiss, augsne un atmosfēra, pārmērīgu izmantošanu;
AC. tā kā mūsu industriālā sistēma ar tirdzniecības palīdzību izmanto attālas ekosistēmas un bieži neņem vērā to degradāciju; tā kā tādēļ dabas resursu stratēģijas pamatā jābūt „ekoloģiskās pēdas” metodikas izmantošanai un galvenajam mērķim jābūt samazināt ES „ekoloģisko pēdu” pasaulē, kā arī uzņemties vadošo lomu un iedrošināt trešās valstis rīkoties līdzīgi;
AD. tā kā saskaņā ar 2002. gadā Johannesburgā ANO augstākā līmeņa sanāksmē par ilgtspējīgu attīstību pieņemto lēmumu vēlākais līdz 2010. gadam ir jāaptur bioloģiskās daudzveidības samazināšanās;
AE. tā kā resursu izmantošanas efektivitātē starp dalībvalstīm ir ievērojamas atšķirības; tā kā šo atšķirību novēršana vien nozīmētu, ka uzlabotā efektivitāte samazinātu dabas resursu patēriņu un līdz ar to mazinātu ietekmi uz vidi un uzlabotu dalībvalstu konkurētspēju;
AF. tā kā ekonomiski attīstītas un uz pakalpojumiem orientētas dalībvalstis lielu daļu no enerģiju un dabas resursus patērējošām darbībām ir pārcēlušas uz mazāk attīstītām valstīm gan ES, gan ārpus ES; tā kā Komisijai jāņem vērā, ka dažādas dalībvalstis izmanto atšķirīgus dabas resursu apjomus, lai sasniegtu vienādu ekonomiskās izaugsmes līmeni;
AG. tā kā Johannesburgas īstenošanas plāns (2002) aicināja arī izjaukt saikni starp ekonomisko izaugsmi un vides degradāciju, uzlabojot resursu izmantošanas un ražošanas procesu efektivitāti un ilgtspējību un mazinot resursu degradāciju, piesārņojumu un atkritumu daudzumu;
AH. tā kā Eiropas Savienības vides tehnoloģiju rīcības plāns:
- atzīmē, ka resursu un materiālu efektīva izmantošana mazina rūpniecības un mājsaimniecību izmaksas, līdz ar to atbrīvojot līdzekļus un padarot ES ekonomiku mazāk atkarīgu no trūcīgajiem resursiem un ļoti nestabilajiem tirgiem,
- atzīmē, ka trūcīgie resursi bieži vien izraisa reģionālus konfliktus jaunattīstības valstīs,
- pievērš uzmanību vajadzībai veicināt tehnoloģijas, kuras palīdz novērst dabas katastrofas un darbības, kas iznīcina dabas resursus vai nodara tiem kaitējumu;
AI. tā kā politiku var īstenot tikai tad, ja arī sabiedrība un patērētāji tiek iedrošināti mainīt patēriņa modeļus, ņemot vērā vides un veselības prasības,
1. nelabprāt pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu un pauž nožēlu, ka trūkst skaidra redzējuma par to, kā sasniegt vispārējo mērķi; uzskata, ka šis paziņojums jāvērtē kā pirmais solis procesā, kas ar laiku novedīs pie dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas visaptverošas stratēģijas;
2. uzskata, ka Komisijas rīcības platforma ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pētījumam ir pārāk piesardzīga un apjomā ierobežota un ka pašreizējā formā tā nespēs pārliecināt sabiedrību un politisko lēmumu pieņēmējus censties sasniegt būtiskos mērķus, kurus tā izvirza;
3. aicina Komisiju izvirzīt mērķus un uzdevumus politiskā un nozaru līmenī attiecībā uz resursu efektivitāti un paātrināt darbu pie attiecīgiem instrumentiem, kas nodrošinātu progresu;
4. ar nožēlu atzīmē, ka tematiskajai stratēģijai nav izdevies sasniegt Eiropas Kopienas Sestās rīcības programmas vides jomā izvirzītos mērķus; uzskata, ka Sestās rīcības programmas vides jomā mērķi attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu netiks sasniegti, ja netiks uzlabota tematiskajā stratēģijā minēto saskaņoto darbību efektivitāte; uzskata, ka tas it īpaši attiecas uz mērķi nodrošināt, ka dabas resursu izmantošana un ietekme uz tiem nepārsniedz vides atjaunošanās spēju;
5. aicina Eiropas Savienību pastiprināt centienus un pieņemt lēmumus, lai kļūtu par pasaulē visefektīvāko ekonomiku attiecībā uz resursu un enerģijas izmantošanu; uzsver, ka šādu mērķu sasniegšana nodrošinātu lielāku neatkarību un drošību saistībā ar resursu un enerģijas piegādēm un izjauktu saikni starp ekonomisko izaugsmi un dabas resursu izmantošanu;
6. uzsver, ka piesārņojums, arvien lielāka dabas resursu un izejvielu nepietiekamība un arvien lielākas grūtības tiem piekļūt apdraud bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un izraisīs cenu pieaugumu tādā mērogā, kas var vairāk vai mazāk pilnībā destabilizēt Eiropas Savienības un trešo valstu ekonomiskās un sociālās sistēmas, un izraisīs konfliktu riska palielināšanos; mudina Komisiju un Eiropas Savienību rast situācijai atbilstošu atbildi;
7. uzskata, ka pat tad, ja atsevišķās jomās ir nepieciešami specifiskāki dati, to nevajadzētu izmantot par atrunu, lai atliktu pasākumus, kuri jāveic dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai; turklāt atzīmē, ka pašlaik pieejamās zināšanas ir pietiekamas, lai jau tagad veiktu praktiskus pasākumus dabas resursu ilgtspējīgas patērēšanas uzlabošanai;
8. uzsver dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas būtiskos mērķus, tostarp augsta līmeņa aizsardzības nodrošināšanu videi un sabiedrības veselībai, dabas resursu pieejamību nākamajām paaudzēm, ieguldījumu mūsu ekonomiskās un sociālās sistēmas stabilitātē un labklājībā un resursu izmantošanas ierobežošanu, lai mazinātu un stabilizētu ietekmi uz vidi;
9. uzskata, ka Komisijai Parlamenta un Eiropas sabiedrības viedoklis un vides jautājumi jāuztver nopietni, un aicina Komisiju noteikt saistošus mērķus un grafikus saistībā ar dabas resursiem šādā veidā:
(a) visām ražošanas ķēdēm izstrādāt un īstenot labāko praksi,
(b) sasniegt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvantitatīvu samazināšanu vismaz par 30 % līdz 2020. gadam un par 80 % līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;
10. mudina Komisiju noteikt labākās prakses galvenajām produktu grupām, sākot no desmit svarīgākajām (pēc Komisijas izvēles), attiecībā uz kurām tas jāizdara trijos gados; tematiskajā stratēģijā ierosinātajam Dabas resursu datu centram jābūt atbildīgam par labāko prakšu noteikšanu;
11. mudina Komisiju iesniegt priekšlikumus par Kopienas politiku, lai:
● veicinātu ieinteresēto pušu sadarbību un sekmētu uzņēmumos dzīves cikla novērtējumu (LCA) un/vai citu metožu izmantošanu un sniegtu informāciju pēc pieprasījuma,
● izvirzītu CO2 mērķus attiecībā uz valstīm un nozarēm;
12. uzskata, ka stratēģijā jābūt vadlīnijām, kas paskaidrotu atsevišķās nozarēs nepieciešamos pasākumus un politikās ierosinātās izmaiņas, lai panāktu ilgtspējīgu vai efektīvāku resursu izmantojumu;
13. uzskata, ka, atliekot praktiskus pasākumus, ES zaudēs konkurētspēju jauno ekoloģiski efektīvo tehnoloģiju jauninājumu un tirdzniecības jomā;
14. uzskata, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas vadība novatorisku risinājumu meklējumos un resursu efektīvākas izmantošanas veicināšanā un ka tai jācenšas kļūt par pasaules līderi ekoloģiski efektīvu tehnoloģiju jomā; atzīmē, ka ilgtspējīgu produktu tirgum būs jāpalielinās, lai apmierinātu strauji augošās vidusšķiras arvien lielāko pieprasījumu pēc patēriņa precēm un pakalpojumiem, kuri atbilst reģionālajai un globālajai ekoloģiskajai kapacitātei;
15. atzinīgi vērtē Komisijas atziņu, ka dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas politika līdz šim ir izrādījusies neapmierinoša;
16. atzīstot, ka darbs virzienā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu ir ilgtermiņa process, tomēr uzskata, ka Komisijas paziņojumā norādītais 25 gadu termiņš ir pārāk ilgs;
17. atzinīgi vērtē, ka Komisija visā paziņojumā ir pievērsusies dzīves cikla pieejai, un mudina Komisiju šo pieeju turpināt ar konkrētiem politikas pasākumiem;
18. uzsver, ka pētniecības un attīstības centieni jāvelta tam, lai uzlabotu mūsu izpratni par dabas sistēmu darbību un varētu ražošanas un patēriņa sistēmas strukturēt saskaņā ar bioloģiskiem principiem, tādējādi uzlabojot resursu ražību un mazinot piesārņojumu;
19. uzskata par lietderīgu Eiropas Datu centra izveidi līdz 2008. gadam, ja tā uzdevums būs periodiski novērtēt un optimizēt zināmos rādītājus un papildus noskaidrot, kādi citi rādītāji vēl ir vajadzīgi, lai palīdzētu sasniegt neatliekamo mērķi līdz minimumam samazināt dabas resursu izmantošanas ietekmi uz vidi un veselību;
20. nepiekrīt Komisijai, ka pašlaik nav zināmi rādītāji, kas ļautu iekļaut stratēģijā specifiskus, skaidrus un laika grafikam piesaistītus mērķus; atzīmē, ka daži no pašlaik zināmajiem rādītājiem ir iekšzemes kopprodukts (IKP), tiešā materiālu ieejošā plūsma (DMI) un iekšzemes materiālu patēriņš (DMC); tikpat pieejami un detalizēti kā iepriekšminētie rādītāji varētu būt arī citi rādītāji, kas saistīti ar dažādiem dzīves kvalitātes aspektiem, piemēram, sabiedrības veselības apstākļiem, sociālo integrāciju, sociālo informētību par lēmumu pieņemšanas procesiem un ietekmi uz vidi; uzdevums būtu uzlabot dzīves kvalitāti, cenšoties sasniegt mazāk materiālus mērķus, izmantojot informācijas un komunikāciju tehnoloģijas un kopumā mazāk patērējošas tehnoloģijas, un tādējādi mazināt dabas resursu noslogotību;
21. ierosina Komisijai trijos gados veikt novērtējumu attiecībā uz iespējām un instrumentiem, kas varētu izbeigt saikni starp dabas resursu izmantošanu un ekonomisko izaugsmi; pārskatītajā stratēģijā jāiekļauj instrumenti šīs saiknes izbeigšanai; šī pieeja jāīsteno arī pašreizējo politiku pārskatīšanā;
22. uzsver vajadzību izstrādāt rādītāju, kas papildinātu IKP un atspoguļotu izaugsmes kvalitatīvos aspektus, un šajā procesā īpaši attīstīt metodes dabas kapitāla vērtības atspoguļošanai;
23. uzskata, ka gadījumā, ja dabas resursu izmantošanas samazināšana tiek veikta kopā ar pāreju uz kādu alternatīvu, vispirms jāveic pētījums par attiecīgās alternatīvas ietekmi uz vidi;
24. aicina ES nodrošināt, lai visi Kopienas instrumenti un tiesību akti kopumā veicinātu dabas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību gan ES, gan ārpus tās; Eiropas Savienībai jāmudina citas valstis izveidot resursu stratēģijas, un tas jāatspoguļo ES finansējumā un atbalsta politikā;
25. uzskata par svarīgu ierobežot ne tikai dabas resursu patēriņu Kopienā (patēriņu ES), bet arī resursu importu no trešām valstīm; uzskata par nepieņemamu, ka Kopienas resursu izmantošanas samazināšanu varētu kompensēt ar resursu importu no ārvalstīm;
26. uzsver vajadzību risināt pašreizējā ekonomikas modeļa acīmredzamās problēmas attiecībā uz vērtības piešķiršanu ekosistēmas pakalpojumiem un sagatavot politikas sistēmu, kas piešķirtu prioritāti resursu efektivitātei un ražošanas sistēmas arvien vairāk strukturētu saskaņā ar bioloģiskiem principiem;
27. uzskata, ka līdz 2030. gadam primāro neatjaunīgo resursu izmantošana Eiropas Savienībā jāsamazina četrkārtīgi vai dabas resursu izmantošana līdz 2030. gadam jāsamazina uz pusi, vienlaikus palielinot labklājību visā pasaulē; atzīmē, ka var izmantot šādus rādītājus: kopējās materiālu vajadzības (TMR), tiešā materiālu ieejošā plūsma (DMI) un tiešais materiālu patēriņš (DMC); atzīmē, ka šie rādītāji atspoguļo attiecīgajā ekonomikā izmantoto resursu daudzumu un ka, dalot IKP ar šiem rādītājiem, ir iespējams mērīt dabas resursu izmantošanas efektivitāti;
28. piekrīt, ka pašlaik ir tikai daži plaši pieņemti kopējās ietekmes rādītāji — tā sauktie ekoloģiskās efektivitātes rādītāji, ar kuriem mērīt progresu resursu izmantošanas ietekmes uz vidi mazināšanā; uzskata, ka tie līdz galam jāprecizē pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2008. gadam; norāda, ka šajā ziņā aktīvi jāatbalsta “saistībā ar vidi novērtētā materiālu patēriņa” (EMC) tālāka attīstīšana;
29. uzskata, ka tirgus instrumentus un subsīdijas, jo sevišķi fiskālos instrumentus var izmantot videi kaitīgas resursu izmantošanas mazināšanai, it īpaši izmantojot subsīdiju pārdali un pakāpeniski, tomēr ātri samazinot jebkuras subsīdijas neilgtspējīgām darbībām un atbalstot ekoloģisko nodokļu ieviešanu; resursu izmantošanu atbalstošo nevēlamo subsīdiju atcelšana jāiekļauj Komisijas gatavotajā ceļa kartē, kas paredzēta ilgtspējīgas attīstības stratēģijā;
30. uzskata, ka subsīdiju pārdale, piemēram, palielinot subsīdijas maza mēroga hidroelektrostacijām, kā arī vēja un saules enerģijai, veicinātu jaunu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabotu Eiropas konkurētspēju pasaulē, kā arī mazinātu atkarību no fosilā kurināmā, kas tiek importēts no citām pasaules daļām;
31. atzīmē, ka ekonomiskās izaugsmes nošķiršana no resursu izmantošanas efektivitātes uzlabošanas jau pašlaik ir izvirzīta par politisku mērķi deviņās dalībvalstīs (tostarp Vācijā un Somijā) un Japānā; uzskata, ka ar relatīvo nošķiršanu nepietiek, ņemot vērā, ka dabas resursu absolūtais patēriņš joprojām ir pārāk augsts; tādēļ uzsver, ka dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas politiskajai programmai jākoncentrējas uz to, lai nošķirtu ekonomisko izaugsmi no dabas resursu izmantošanas, kas izraisīs gan resursu izmantošanas, gan izmantoto resursu ietekmes uz vidi samazināšanos absolūtos skaitļos;
32. uzsver, ka ES jānosaka skaidri mērķi resursu izmantošanas samazināšanai absolūtos skaitļos, ņemot vērā Komisijas resursu stratēģijas paziņojuma pielikumā sniegtajā analīzē norādīto, ka mums jāpārsniedz 3 % ikgadējā resursu efektivitātes uzlabošana un ka resursu izmantošanas samazināšanai uz pusi laikā no 2005. līdz 2030. gadam katru gadu vajadzīga gandrīz 6 % resursu efektivitātes uzlabošana;
33. uzskata, ka resursu kopējā izmantojuma negatīvā ietekme Eiropas Savienībā katrā resursu kategorijā ir jāsamazina uz pusi, piemēram, izmantojot sektorālo pieeju būvniecībā, transportā un citās nozarēs, lai mazinātu šo resursu izmantošanas ietekmi un atkarību no tiem;
34. uzskata, ka stratēģijas mērķim jābūt efektīvāk izmantot dabas resursus, uzlabot to pārvaldību un atkritumu apsaimniekošanu, izmantot ilgtspējīgākas ražošanas metodes un patēriņa modeļus un nodrošināt, lai dabas resursu izmantošana nepārsniegtu potenciālo slodzi, ko vide spēj izturēt;
35. ierosina noteikt mērķus resursu izmantošanas samazinājumam pārtikas, mājokļu un transporta jomās, jo saskaņā ar neseniem pētījumiem šīm jomām ir visnegatīvākā ietekme;
36. tādēļ aicina Komisiju veikt šādus trīs galvenos pasākumus:
1) noteikt un attīstīt speciālas politikas un pasākumus 20 svarīgākajiem resursiem (materiāliem), kuru ietekme ir vislielākā; tie ir jānosaka vēlākais līdz 2008. gadam;
2) sagatavot ieinteresēto pušu dialogus par visintensīvākajām resursu ieguves un ražošanas nozarēm, lai noteiktu nozaru mērķus un piemērotus pasākumus resursu efektivitātes uzlabošanai;
3) izstrādāt salīdzināšanas kritērijus ilgtspējīgai pārvaldībai un bioloģisko resursu (piemēram, kokmateriālu, zivju, lauksaimniecības produktu) izmantošanai;
37. aicina Komisiju aktīvi veicināt jaunu risinājumu izstrādi produktu piedāvāšanai, piemēram, ar produktu pakalpojumu sistēmu starpniecību, paredzot iespēju patērētājiem vairāk izmantot pakalpojumus, nevis produktus, tādējādi optimizējot gan enerģijas, gan materiālu izmantojumu;
38. uzsver, ka dabas resursu efektīvākas izmantošanas centieni jāīsteno, pilnībā pievēršot uzmanību tirdzniecības ietekmei, un to mērķim jābūt pakāpeniski samazināt Eiropas Savienības „ekoloģisko pēdu” pasaulē;
39. uzskata, ka šī stratēģija jāintegrē dažādos politikas līmeņos un visās attiecīgajās politikas jomās; šajā jautājumā būtiska loma jāpiešķir ES atkritumu veidošanās novēršanas un pārstrādes mērķiem;
40. atbalsta stratēģijas pieeju analizēt pašreizējās politikas, lai paaugstinātu stratēģijas efektivitāti, tomēr ierosina jau šajā posmā izvēlēties visatbilstošākās no pašreizējām politikām un tām, kas tiek gatavotas (piemēram, atkritumu veidošanās novēršanas un pārstrādes tematiskā stratēģija, integrētā produktu politika); stratēģijai jābūt saskaņotai arī ar Lisabonas mērķiem;
41. ierosina atrast trūkumus Eiropas pašreizējās politikās, kas apgrūtina dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
42. atzīmē, ka Komisija paredz tematisko stratēģiju regulāri pārskatīt, sākot no 2010. gada un turpmāk ik pēc pieciem gadiem; uzskata to par pareizu, tomēr uzsver vajadzību šajā pārskatīšanā iekļaut pienācīgu to pasākumi analīzi, kuri veikti, lai panāktu dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ņemtu vērā pastāvīgo vajadzību šīs jomas politikai attīstīties saistībā ar zinātniskiem pētījumiem; pārskatīšanā jāpēta arī ES līmenī veikto pasākumu ietekme uz trešām valstīm;
43. uzskata, ka it īpaši lauksaimniecības politikā ir jāsamazina ietekme uz vidi, ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus, tostarp zemi, ūdeni un degvielu, kā arī citus resursus;
44. uzsver globālās dimensijas nozīmi Eiropas dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas politikā un vajadzību nodrošināt, lai pasākumi virzienā uz resursu ilgtspējīgu izmantošanu Eiropā nepalielinātu ietekmi uz vidi trešās valstīs;
45. uzskata, ka lauksaimniecībā ievērojams progress jāpanāk pētījumos par ekoloģiskām ražošanas metodēm, cita starpā par mēslojuma, pesticīdu un ūdens izmantošanas regulējumu un monitoringu, īsu ražošanas ķēžu veicināšanu, ārējo izmaksu pārveidošanu par iekšējām un vides apstākļu saistīšanu ar ekonomisko atbalstu;
46. uzskata, ka bioloģiskas un ilgtspējīgas lauksaimniecības novatoriskā loma un dabas resursu atbildīgā izmantošana ir jāatzīst un jāatbalsta;
47. uzskata, ka ilgtspējīga lauksaimniecība ir jāaizsargā un ka ar starptautiskajiem tirdzniecības nolīgumiem it īpaši nabadzīgākajām valstīm jādod iespēja aizsargāt savus tirgus pret lētu importu; atzīmē, ka tiešs atbalsts lauksaimniecības produktu eksportam ārkārtīgi negatīvi ietekmē šādu nabadzīgu valstu ekonomiku un līdz ar to attur no dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas;
48. uzskata, ka lauksaimnieku organizācijām un citām organizācijām, kuras veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību un pārtikas ražošanu, jādod iespēja uzņemties aktīvu lomu lauksaimniecības politikas formulēšanā;
49. uzskata, ka it īpaši transportēšana lielos attālumos, piemēram, lauksaimniecības produktu, mazumtirdzniecības preču un ķimikāliju gadījumā, ir nevēlama, jo saistīta ar lielu CO2 emisiju apjomu;
50. uzskata, ka, tā kā dažādas zivju sugas pašlaik ir viens no visapdraudētākajiem ilgtermiņa resursiem un tā kā sugu izzušanas rezultātā var notikt tālākas ekoloģiskas izmaiņas, ir nepieciešama atbildīga un stingra zivsaimniecības politika;
51. uzskata, ka dalībvalstīm jāīsteno ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija gan zivsaimniecībā, gan citās jomās un sadarbībā ar Komisiju jāveic pasākumi, lai sasniegtu mērķi līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos;
52. atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot starptautisku darba grupu, kurā būtu dalībnieki no jaunattīstības valstīm un kura cita starpā izstrādātu ilgtspējības salīdzināmos kritērijus attiecībā uz materiālu un produktu ieguvi, ražas novākšanu un transportēšanu uz ES no citām valstīm, tostarp ne tikai materiālu kvalitātes standartus, bet arī ražošanas kvalitātes standartus, ņemot vērā sociālos un vides aspektus;
53. uzsver vajadzību palīdzēt jaunattīstības valstīm, Austrumeiropas valstīm, kuras nav ES dalībvalstis, un Rietumbalkānu valstīm gan ar tehnoloģijām un zināšanām, gan citiem līdzekļiem; piebilst, ka nevar būt apmierinoša situācija, kurā Eiropa importējot izmanto citu valstu bioloģisko kapacitāti, bet ilgtspējīga resursu izmantošana vienlaikus nekļūst par mērķi šīm valstīm, un kurā netiek nodrošināts, ka tā neimportē pārmērīgi ekspluatētus vai apdraudētus resursus;
54. uzskata, ka jāpalīdz jaunattīstības valstīm ievērot ES standartus un marķējuma prasības,
55. uzsver, ka šai stratēģijai ļoti nozīmīga ir citās politiskajās stratēģijās jau iekļautā prasība līdz 2010. gadam vidēji 12 % no ES patērētās enerģijas un 21 % no ES elektrības patēriņa nodrošināt ar ilgtspējīgiem dabas resursiem, un ka mazākais no šiem skaitļiem līdz 2015. gadam jāpalielina līdz 15 %;
56. izvirza mērķi ES normu par zaļo publisko iepirkumu saskaņot ar standartu, kas ieviests šajā jomā sekmīgākajā dalībvalstī;
57. saskaņā ar atjaunīgās enerģijas patēriņa politiku uzskata, ka līdz 2010. gadam vidēji vismaz 12 % no ES patērētajiem atjaunīgajiem izejmateriāliem jāsaņem no acīmredzami ilgtspējīgi izmantotiem avotiem un šis skaitlis līdz 2015. gadam jāpalielina vismaz līdz 15 %; vienlaikus uzsver, cik svarīgs ir ES mērķis līdz 2020. gadam par 20 % samazināt enerģijas patēriņu;
58. uzskata, ka ES jādara viss iespējamais, lai patērētājus un ražotājus pienācīgi informētu par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, ka vides izglītība, it īpaši attiecībā uz ilgtspējīgu patēriņu, ir jāiekļauj pamatizglītībā un ka patērētāji un ražotāji jāpiesaista idejām par izmaiņām, kuras var nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;
59. uzskata, ka ražotājiem jāinformē sabiedrība par savu produktu un pakalpojumu izcelsmi un ražošanas metodēm un iesaistītajām ražošanas ķēdēm, tostarp sniedzot informāciju par ietekmi uz vidi visā ciklā, kuram iziet produkts un ražošanas procesā izmantotie resursi;
60. uzskata, ka ES politika jāveido tā, lai stimulētu dalībvalstis izmantot ambiciozāku pieeju dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas uzlabošanā un katrā ziņā lai netraucētu tām šādi rīkoties;
61. uzskata, ka Komisijai līdz 2008. gadam jāsagatavo ceļa karte pa nozarēm par to subsīdiju shēmu reformu, kurām ir būtiski negatīva ietekme uz vidi un kuras ir grūti saskaņot ar ilgtspējīgu attīstību, ar mērķi tās pakāpeniski izbeigt;
62. atzinīgi vērtē katru Komisijas iniciatīvu, kuras rezultātā varētu panākt dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un mazināt dabas resursu izmantošanas negatīvo ietekmi uz vidi;
63. pievērš uzmanību vajadzībai uzlabot saziņu starp mazumtirgotājiem un patērētājiem; šajā sakarā aicina Komisiju līdz 2010. gadam pašreizējo enerģijas marķējumu (ledusskapjiem, automobiļiem, ēkām) attiecināt uz visām preču grupām;
64. ierosina Komisijai triju gadu laikā izstrādāt metodes visu ražošanas ķēžu ietekmes uz vidi mērīšanai;
65. ierosina Komisijai novērot panākumus resursu efektivitātes uzlabošanā, pamatojoties uz triju gadu ciklu;
66. iesaka tematiskajā stratēģijā ierosināto starptautisko darba grupu izmantot, lai labākās prakses un CO2 emisijas mērķus izplatītu globālā līmenī.
67. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] Padomes dokuments 10117/06, 9.6.2006.
- [2] OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.
- [3] OV L 242, 10.9.2002., 1. lpp.
- [4] OV C 157 E, 6.7.2006., 77. lpp.
- [5] “Ekoloģiskā pēda” ir rādītājs, kas cilvēku patērētos Zemes resursus izsaka produktīvās zemes hektāros.
- [6] COM(2005)0024.
- [7] OV C 280 E, 18.11.2006., 120. lpp.
- [8] ANO augstākā līmeņa sanāksme par ilgtspējīgu attīstību, Johannesburga, 2002.
PASKAIDROJUMS
Dabas resursus nopietni un arvien lielākā mērā apdraud degradācija, izsīkums un piesārņojums. Pasaules ekonomikas izaugsmi pavada gan atjaunīgo, gan neatjaunīgo dabas resursu patēriņa pieaugums. Jau šobrīd tiek ievērojami pārsniegta dabas resursu ekoloģiskā kapacitāte. Pat Komisija ir gatava apstiprināt šo nostāju. Tomēr vēriena ziņā mans viedoklis par to, kā iespējams mazināt šos draudus, ievērojami atšķiras no Komisijas paziņojumā paustā viedokļa.
Ārkārtīgi vajadzīga labi strukturēta stratēģija, kas atbilst vismaz Kopienas Sestās rīcības programmas vides jomā prasībām. Attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu mēs saskaramies ar klimata pārmaiņām līdzīgu problēmu. Mēs varam uzlabot situāciju, taču, ja mēs to darām, mums tas jādara ātri. Šeit nav vietas politiskam atslābumam. Mums jāpieņem vērienīgas ierosmes un jābūt gataviem noteikt, ka pasākumi ir obligāti. Pa pusei īstenoti pasākumi problēmu neatrisinās. Īsāk sakot, planētas liktenis ir mūsu rokās.
Mums jābūt gataviem demonstrēt politisko gribu un jābūt drosmei veikt pasākumus šādās jomās: mūsu patēriņa un ražošanas modeļi; alternatīvu meklējumi; atšķirīga dzīvesveida pieņemšana; atbalsts jaunattīstības valstīm; visu politikas jomu, tostarp lauksaimniecības un zivsaimniecības, iesaistīšana; izvairīšanās no politiskām nesaskaņām starp dažādām Eiropas Savienības daļām un izvairīšanās no politiskām nesaskaņām starp dalībvalstīm.
Varētu iesaistīt virkni risinājumu: labu, visiem pieejamu datubāzi, kurā iekļauti iepriekš noteikti dati un sīki izstrādāti norādījumi; skaidrus mērķus un saistošus grafikus, lai mazinātu ietekmi uz vidi; pasākumus un vadlīnijas pārejai uz alternatīvām; resursu ražīguma paaugstināšanu (tas nozīmē iegūt vairāk no mazāka daudzuma, piemēram, ar otrreizējas izmantošanas un uzlabotas tehnoloģijas palīdzību); noteiktu resursu kategoriju izmantošanas samazināšanu, piemēram, ar prioritāšu uzskaitījuma palīdzību, paziņojot par stratēģiju, ko piemēro visās politikas jomās, kas skar dabas resursu izmantošanu, paplašinot mūsu stratēģiju un iekļaujot tajā lauksaimniecību un zivsaimniecību; koncentrēšanos uz dabas resursu pilnu aprites ciklu (no to izcelsmes līdz atkritumu iznīcināšanai); līdzekļu izmantošanu rosināšanai un atturēšanai; palīdzību jaunattīstības valstīm, piemēram, ar tehnoloģijām un praktiskām zināšanām; lielākas uzmanības pievēršanu saules, vēja un ūdens enerģijai kā dabas resursiem; patērētāju un ražotāju apgādi ar labu informāciju, piešķirot viņiem aktīvu lomu šīs stratēģijas noteikšanā; sekošanu ES politikai, kas mudina dalībvalstis sniegt vērienīgākus priekšlikumus par dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un nekādā gadījumā neattur tās no šādas rīcības.
Pieņēmums vai prognoze, ka darbs pie ilgtspējīgas dabas resursu izmantošanas un alternatīvu meklēšana ar mērķi atjaunot vidi kaitēs ekonomikas izaugsmei, ir viens no tiem, kurus es neatbalstu. Gluži pretēji, jauninājumi jaunu ekosistēmu un vides tehnoloģiju jomā veido iespējas starptautiskajā tirgū un var radīt darbavietas. Es uzskatu, ka dabas resursu ilgtspējīga izmantošana sekmēs mūsu ekonomiskās un sociālās sistēmas stabilitāti un uzplaukumu, un, galu galā, palīdzēs mazināt nabadzību, jo īpaši ilgākā laikposmā.
Man gribētos uzsvērt, ka nabadzīgie iedzīvotāji cieš vissmagāk, pazeminoties dabas resursu kvalitātei un kvantitātei. Nabadzīgo ļaužu dzīve lauku apgabalos ir ļoti atkarīga no dabas resursiem — ūdens un izmantojamās zemes, dabas resursu daudzveidības, iespējas apmierināt vajadzības ar medniecības vai zvejniecības palīdzību, mežsaimniecības produktiem un biomasu. Daudziem gan lauku apgabalos, gan pilsētās dzīvojošiem nabadzīgiem ļaudīm izmisīgi trūkst piekļuves tīram ūdenim, gaisam, ūdens attīrīšanas iekārtām, kā arī drošas piekļuves enerģijai. Vairumā valstu iznīkst meži, kas ir vairāk nekā 90 % lauku apgabalu bioloģiskās daudzveidības avots un palīdz uzturēt pie dzīvības daudzus galējā nabadzībā dzīvojošus cilvēkus. Katru gadu aptuveni 5 līdz 6 miljoni cilvēku, pārsvarā bērni, mirst no slimībām, kas izplatās ar ūdeni, vai ko izraisa gaisa un ūdens piesārņojums.
Nodokļu reforma būtu labs politikas īstenošanas veids vismaz tad, ja tā mainītu nodokļus no labklājībai kaitējošiem (darba, kapitāla un patēriņa nodokļi) uz nodokļiem, kas veicina labklājību. Turklāt jānožēlo, ka līdz šim visu fiskālo reformu programmas bijušas saistītas ar darba izmaksu samazināšanu. Taču vajadzētu paturēt prātā, ka pēdējo 40 gadu laikā darba ražīgums ir palielinājies par 270 %, kamēr šajā pašā laikposmā enerģijas ražīgums pieaudzis tikai par 20 % un izejvielu ražīgums par 100 %. Mūsdienu fiskālo reformu programmu smaguma centrs ir jāpārskata. Nodokļus un subsīdijas var izmantot tehnoloģiju jauninājumu veicināšanai.
Ko Komisija dara paziņojumā? Tā neizvirza nekādus mērķus, nekādus uzdevumus, tā pat neapraksta kursu, kas būtu jāietur; citiem vārdiem sakot, Komisijas paziņojums neatbilst Kopienas Sestajai rīcības programmai vides jomā. Taču to vajadzētu uzskatīt par labas politikas minimālo pamatu. Man bija zināmas šaubas par to, vai nevajadzētu sagatavot īsu ziņojumu, aicinot Komisiju atsaukt paziņojumu un sagatavot jaunu dokumentu. Ņemot vērā to, kāda izcelsme ir šobrīd mūsu priekšā esošajam paziņojumam — rezultātam, kas sagādājis vislielāko vilšanos pēc pieciem darba gadiem, es nedomāju, ka vide vai ekonomika kaut ko iegūs, ja es tā rīkotos. Ceru, ka manā ziņojumā pieņemtās nostājas spēkos ir likt procesam virzīties pareizā virzienā, iekļaujot ES un atsevišķu dalībvalstu politikā praktiskus pasākumus, mērķus un grafikus, kas vajadzīgi tuvākajos gados, nevis ar 20 gadu nokavēšanos.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Tematiskā stratēģija dabas resursu ilgtspējīgai izmantošanai |
|||||||||||
|
Procedūras numurs |
||||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ENVI |
|||||||||||
|
Komiteja, kurai lūdza sniegt atzinumu |
ITRE |
|
|
|
|
|||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
ITRE |
|
|
|
|
|||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Referente |
Kartika Tamara Liotard |
|
||||||||||
|
Aizstātie referenti |
|
|
||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
13.9.2006 |
20.11.2006 |
|
|
|
|||||||
|
Pieņemšanas datums |
28.2.2007 |
|||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
58 0 1 |
||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Liam Aylward, Irena Belohorská, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Hiltrud Breyer, Martin Callanan, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Marie Anne Isler Béguin, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Christa Klaß, Urszula Krupa, Marie-Noëlle Lienemann, Jules Maaten, Linda McAvan, Marios Matsakis, Alexandru-Ioan Morţun, Roberto Musacchio, Miroslav Ouzký, Dimitrios Papadimoulis, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Karin Scheele, Carl Schlyter, Horst Schnellhardt, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman, Glenis Willmott |
|||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Giovanni Berlinguer, Antonio De Blasio, Milan Gaľa, Jutta Haug, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Anne Laperrouze, Kartika Tamara Liotard, Andres Tarand |
|||||||||||
|
Aizstājēji (183. panta 3. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Emine Bozkurt |
|||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
5.3.2007 |
|||||||||||
|
Piezīmes |
|
|||||||||||