ZIŅOJUMS par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā

6.3.2007 - (2006/2134(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referents: Joel Hasse Ferreira

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā

(2006/2134(INI))

Eiropas Parlaments,

–    ņemot vērā Komisijas paziņojumu par Kopienas Lisabonas programmas īstenošanu „Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā” (COM(2006)0177) un Komisijas dienestu darba dokumentu, kas pievienots minētajam paziņojumam (SEC(2006)0516),

–    ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu, jo īpaši tā 2., 5., 16., 86,136.pantu, 137. panta 1. punkta j) un k) apakšpunktu, 143., 144. un 145. pantu,

–    ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, it īpaši tās 36. pantu,

–    ņemot vērā Eiropas Konstitucionālā līguma projektu, jo īpaši tā II–94. un III–122. pantu,

–    ņemot vērā 2006. gada 15. novembra nostāju attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pakalpojumiem iekšējā tirgū[1],

–    ņemot vērā Briseles 2006. gada 23. un 24. marta Eiropadomes secinājumus,

–    ņemot vērā 2004. gada 14. janvāra rezolūciju par Zaļo grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem[2],

–    ņemot vērā 2006. gada 15. marta rezolūciju par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju[3],

–    ņemot vērā 2006. gada 6. septembra rezolūciju par Eiropas nākotnes sociālo modeli[4],

–    ņemot vērā 2006. gada 27. septembra rezolūciju par Komisijas Balto grāmatu par vispārējas nozīmes pakalpojumiem[5] ,

–    ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–    ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Ekonomikas un monetāro lietu komitejas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Juridiskās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6-0057/2007),

A.  tā kā vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi (VNSP) ir viens no Eiropas sociālā modeļa pamatpīlāriem, tiem ir svarīga nozīme sociālās saskaņas panākšanai un ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai Eiropas Savienībā, kā arī tie ir viens no Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanas instrumentiem;

B.   turklāt, tā kā VNSP mērķis ir īstenot Eiropai kopējās vērtības, tostarp sociālo taisnīgumu, vienlīdzību, solidaritāti, demokrātijas un brīvības attīstību, un tā kā VNSP augstākais mērķis ir pilsoņu pamattiesību un cilvēka cieņas principu ievērošana;

C.  tā kā VNSP nevar uzskatīt par valsts varai uzliktu slogu, jo, gluži pretēji, tie ir pozitīvu ārējo faktoru avots ekonomiskās izaugsmes, labklājības, nodarbinātības un sociālās kohēzijas nodrošināšanai;

D.  tā kā VNSP tiek sniegti mainīgā vidē un, lai ar saglabātu augstu kvalitāti un efektivitāti, tie ir nepārtraukti jāpielāgo šai videi;

E.   tā kā pamata sociālo pakalpojumu pieejamība dažādās dalībvalstīs tiek nodrošināta ļoti atšķirīgā līmenī; tomēr uzskata, ka šie pakalpojumi ir jāsniedz visā ES teritorijā, lai panāktu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

F.   tā kā pastāv konceptuālas neskaidrības attiecībā uz dažiem šīs jomas pamatjēdzieniem, piemēram tādiem, kā „sabiedriskais pakalpojums”, „vispārējas nozīmes pakalpojums”, „pakalpojums ar vispārēju ekonomisku nozīmi” un „vispārējas nozīmes sociāls pakalpojums”, un tā kā šī neskaidrība pastāv arī nesen izstrādātos Kopienas tiesību aktos, līdz ar to pastiprinot šajā jomā valdošo juridisko nenoteiktību;

G.  tā kā normatīvā regulējuma trūkums šajā jomā ir bijis par pamatu plašai interpretācijai tiesu praksē, kas ne vienmēr ir saskanīga; tā kā visās ieinteresētajās jomās nepieciešami skaidri darbības pamatprincipi, kas pēc iespējas novērstu nepieciešamību pēc tiesas interpretācijas, lai varētu panākt maksimālu juridisko noteiktību;

H.  tā kā līdz ar to steidzami ir jāprecizē šie jēdzieni un VNSP darbības tiesiskais regulējums, bet jo īpaši ir jāprecizē „vispārējas nozīmes” princips, kā arī konkurences un publiskā finansējuma noteikumi;

I.    tā kā uz sociālajiem pakalpojumiem nekādā gadījumā nedrīkst attiecināt atlikuma principu, jo tos nevar pielīdzināt komercpakalpojumiem vai pakalpojumiem ar vispārēju ekonomisku nozīmi; tā kā, tieši pretēji, ņemot vērā to, ka tie paredzēti konkrētas sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanai, kā arī ņemot vērā to organizēšanas, finansējuma un mērķa īpatnības, šie pakalpojumi ir jāuzskata par īpašu, atsevišķu pakalpojumu kategoriju ar būtisku sabiedrisku nozīmi;

J.    tā kā VNSP nozare nodrošina darbu arvien lielākam personu skaitam, nodarbinātības pieaugums šeit pārsniedz vidējo pieaugumu citās nozarēs, šajā nozarē ir nodarbināts liels sieviešu skaits un tur pastāv interesanti elastīgas nodarbinātības modeļi, piemēram, nepilna laika darbs, elastīgs darba laiks vai brīvprātīgs darbs, kuri ir jāpopularizē un atbilstīgi jāaizsargā darba likumdošanā; tā kā VNSP nozarē ir konstatēti satraucoši nodarbinātības nedrošības gadījumi, no kuriem ir jāizvairās;

K.  tā kā veselības aprūpes pakalpojumi, uz kuriem minētais Komisijas paziņojums par VNSP nav attiecināts, arī ir VNSP un to īpašības un mērķi ir tādi paši; tomēr atzīst veselības aprūpes pakalpojumu īpatnības saistībā ar to sarežģīto uzbūvi, kā arī finansiālo slodzi, ko tie rada dalībvalstu valsts pārvaldes iestādēm,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu, kura ir saistīta ar Baltās grāmatas par vispārējas nozīmes pakalpojumiem īstenošanu un kuras mērķis ir šiem pakalpojumiem sniegt atsevišķu konceptuālu un tiesisku pamatu; tomēr uzskata, ka Komisijas paziņojumā nav sniegti pietiekami skaidrojumi par VNSP klasifikāciju un definīciju, un vilcinās pieņemt lēmumu par šiem pakalpojumiem piemērojamo tiesisko regulējumu;

2.   atkārtoti apliecina atbalstu moderniem un kvalitatīviem VNSP, kas pamatoti uz tādām vērtībām, kā vienlīdzība, solidaritāte, tiesiskums un cilvēka cieņas ievērošana, un kas balstīti uz tādiem principiem kā pieejamība, universāls pakalpojums, efektivitāte, ekonomiska resursu pārvalde, nepārtrauktība, pietuvinātība lietotājam un pārredzamība, kuri veicina Līguma 2. un 3. pantā definēto Kopienas uzdevumu īstenošanu;

3.   ir pārliecināts, ka VNSP ir līdzeklis Lisabonas stratēģijas sociālās dimensijas stiprināšanai, sociālās programmas mērķu sasniegšanai un to problēmu risināšanai, ko izraisa, globalizācija, rūpniecības pārmaiņas, tehnoloģiju progress, demogrāfiskās pārmaiņas, migrācija vai sociālo un darba modeļu izmaiņas, tādējādi veicinot sociālas Eiropas veidošanos;

4.   atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir atzinusi VNSP definēšanai izmantojamo galveno pazīmju īpašo raksturu, kas padara VSNP atšķirīgus no citiem pakalpojumu veidiem; tomēr uzskata, ka organizācijas kritēriji, kuri saskaņā ar minēto paziņojumu raksturo VNSP, var tikt pieņemti tikai pagaidām un indiktīvos nolūkos, gaidot skaidrākus secinājumus, kuri radīsies konsultāciju procesa rezultātā, ko Komisija ir apņēmusies uzsākt ar dalībvalstīm un VNSP sniedzējiem un izmantotājiem;

5.   uzskata par nepareizu pieņemt tādu pieeju VNSP, kas ar konkurenci, valsts un tirgus atbalstu saistītos noteikumus kļūdaini pretstata sabiedriskā pakalpojuma, vispārējās nozīmes un sociālās kohēzijas konceptiem; uzskata, ka tieši pretēji – ir jāmeklē saskaņa starp tiem, veicinot pozitīvu sinerģiju starp ekonomiskajiem un sociālajiem aspektiem; tomēr apliecina, ka VNSP gadījumā konkurences, valsts atbalsta un iekšējā tirgus noteikumiem jāsaskan ar sabiedrisko pakalpojumu prasībām, un nevis otrādi;

6.   atzīst, ka attiecībā uz VNSP savstarpēji konkurē divi faktori, starp kuriem ir jānovērš pretrunas – pirmkārt, subsidiaritātes princips, kurš apstiprina dalībvalstu iestāžu brīvību noteikt, organizēt un finansēt VNSP pēc savām vēlmēm, kā arī proporcionalitātes princips, un otrkārt, līdzatbildība, kas atbilstīgi Līgumam ir piešķirta Kopienai, īpaši saskaņā ar tā 16. pantu, kā arī Eiropā pastāvošās un atbalstītās pamatvērtības un principi, kas visiem ir jāievēro, nodrošinot to, ka VNSP noteikumos tiek ievērotas cilvēktiesības un cilvēka cieņa;

7.   tomēr uzskata, ka, ņemot vērā VNSP īpatnības, kuras ir saistītas ar šo pakalpojumu būtību un to saņēmēju stāvokli, tiem piešķirto vispārējās nozīmes sūtību, kā arī tirgus nepilnības dažu sociālo pakalpojumu sniegšanā, ka nesaskaņu gadījumā priekšroku vajadzētu dot vispārējas nozīmes aizsardzībai, kas ir VNSP raksturīgākā un būtiskākā īpašība;

8.   šajā sakarā ar bažām atzīmē nesen notikušos mēģinājumus VNSP piemērot pakalpojumu un pakalpojumu ar vispārēju ekonomisku nozīmi noteikumus un principus, neņemot vērā tos elementus un principus, kas šķir VNSP no pārējiem pakalpojumiem;

9.   atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu turpināt detalizētāku apspriešanās procesu, lai precizētu attiecīgu Kopienas noteikumu piemērošanu, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus; turklāt uzskata, ka ierosināto paplašinātas apspriešanās procesu jāpabeidz līdz 2007. gada vidum, un aicina Komisiju sagatavot lēmumu par to, kā nodrošināt šā procesa uzraudzību un noteikt vislabāko īstenojamo pieeju, tostarp izvērtējot, vai šai nozarei veltīts likumdošanas priekšlikums ir nepieciešams un tiesiski pamatots;

10. aicina Komisiju un dalībvalstis aizsargāt un popularizēt tādu nodarbinātības kārtību, kas plaši sastopama VNSP nozarē, tostarp sieviešu nodarbināšanu, elastīgu darba laika organizāciju, nepilna laika darbu, brīvprātīgo iesaistīšanu, bet izvairīties no krāpšanas un nodarbinātības nedrošuma un novērst darba apstākļu pasliktināšanos šajā jomā nodarbinātajiem vai nekvalificēta vai mazkvalificēta darbaspēka izmantošanu; prasa arī, lai Komisija vienmēr konsultāciju procesā un savā ziņojumā iekļauj jautājumus, kas saistīti ar integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai;

11. aicina Komisiju, dalībvalstis un VNSP sniedzējus, ņemot vērā stresu, darba laika veidu (darbs maiņās un naktīs), darba bīstamību vai smagumu, kas raksturīgs dažām sociālo dienestu veiktajām darbībām, izstrādāt profesionālās sagatavošanas pasākumus, kas ļautu darbiniekiem piemēroties šādiem apstākļiem un tos pārvarēt, lai nodrošinātu augstāku pakalpojumu kvalitāti un uzlabotu darba un dzīves apstākļus šajā jomā nodarbinātajiem; uzskata arī, ka, ņemot vērā VNSP piemērojamo prasību izmaiņas, iestādēm jānodrošina augsts sociālo darbinieku profesionālās sagatavotības līmenis;

12. pauž atzinību par Komisijas lēmumu uzklausīt visus VNSP definēšanā un organizēšanā ieinteresētos dalībniekus; uzskata, ka šāds dialogs nodrošinās lielāku pārredzamību un augstāku šo pakalpojumu kvalitāti, kā arī palīdzēs stiprināt šo pakalpojumu pamatprincipus un vērtības;

13. aicina, lai Komisija un dalībvalstis ņem vērā VNSP organizācijas un pārvaldes kārtības, kā arī resursu un šo pakalpojumu finansēšanas metožu daudzveidību; aicina arī veidot partnerattiecības starp valsts un privāto sektoru šādu pakalpojumu sniegšanai, ar mērķi nodrošināt vispārējas nozīmes principa ievērošanu un iedarbīgu, augstas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu;

14. uzskata, ka dažādās dalībvalstu atbildīgās iestādes ir tiesīgas pieņemt lēmumu, vai VNSP jāsniedz savstarpējām apvienībām, citām sociālās organizācijas formām vai arī privātuzņēmumiem, ja vien tas, ka pakalpojumu sniedz privātais sektors nav pretrunā ar vispārējas nozīmes principu, taču uzskata, ka valsts iestādēm jebkurā laikā jāspēj pārbaudīt to, vai pakalpojumu sniedzēji ievēro VNSP principus un vērtības, kā arī to, vai pakalpojumu sniegšana notiek saskaņā ar valsts iestāžu iepriekš noteiktām prasībām;

15. atzinīgi vērtē to, ka uzņēmumi, lai īstenotu sociālās saistības, sniedz atbalstu VNSP, kā arī ir iesaistījušies to finansēšanā un sniegšanā, un aicina Komisiju un dalībvalstis tamlīdzīgu pieeju izstrādāšanā vairāk iesaistīt sociālos partnerus, ņemot vērā katras dalībvalsts tradīcijas;

16. atzīmē, ka dažās dalībvalstīs, decentralizējot VNSP sniegšanu un to uzticot reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, šai darbībai netika piešķirti pietiekami budžeta līdzekļi, lai varētu nodrošināt šo pakalpojumu sniegšanas visaugstāko kvantitatīvo un kvalitatīvo līmeni; šā iemesla dēļ aicina dalībvalstis nodrošināt to, lai, nododot atbildību par VNSP sniegšanu reģionālajām un vietējām pārvaldes iestādēm, tiktu piešķirti atbilstīgi budžeta līdzekļi;

17. iesaka izveidot forumu, kuru vadītu Eiropas Parlaments un kurā pulcētos Eiropas sociālās organizācijas un Komisijas un Padomes pārstāvjus, lai vadītu šā procesa īstenošanu;

18. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.

• [1]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0490.
• [2]  OV C 92 E, 16.4.2004., 294. lpp.
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0089.
• [4]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0340.
• [5]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0380.

PASKAIDROJUMS

1.   Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi ir Eiropas sociālā modeļa svarīga sastāvdaļa. Kaut gan ir nepieciešams attīstīt iekšējo tirgu un stiprināt ārējo konkurētspēju, lai visā Eiropas Savienības teritorijā nodrošinātu ekonomisko izaugsmi, tikpat svarīgi ir arī visā Eiropas Savienībā nodrošināt sociālo pakalpojumu labu darbību. Tādējādi Eiropas Savienībā tiks nodrošināta sociālā kohēzija, un tiks praktiski īstenota Lisabonas stratēģijas sociālā sadaļa.

2.   Šodien Eiropā demogrāfiskā situācija ir pilnībā izmainījusies. Šīs izmaiņas ir izraisījis vidējā dzīves ilguma pieaugums visā Eiropas Savienības teritorijā un dzimstības samazināšanās lielākajā daļā dalībvalstu. Viss šis process ietekmē politiku tādās jomās kā drošība un sociālā aizsardzība, paaudžu solidaritāte, ģimene, darba laika elastība un sieviešu līdzdalība darba tirgū.

3.   Daudzas Eiropas Savienības iedzīvotājas un iedzīvotāji ļoti asi izjūt Eiropas veidošanas procesa sociālo aspektu. To ir skaidri pierādījuši referendumi, ko vairākās dalībvalstīs rīkoja par Eiropas Konstitucionālo līgumu. Bieži tiek uzsvērts kontrasts starp pakalpojumu direktīvas sākotnējo tekstu, kas radīja daudz kritikas dažādās jomās un nozarēs, jo īpaši Rietumeiropā, un acīmredzami vai reāli mazāko uzmanību, ko Eiropas Savienība piešķir sociālajiem aspektiem. Arī šajā politiskajā kontekstā process, kura mērķis ir precizēt vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu (VNSP) īpašo nozīmi un VNSP kopumā, var būt ne vien ļoti lietderīgs, bet var arī palīdzēt izvērtēt Eiropas veidošanas procesa tālāko attīstību visā Eiropas Savienībā.

4.   Paziņojums, ko Vladimír Špidla Eiropas Komisijas vārdā sniedza par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā, rada iespēju noskaidrot VNSP lomu visā Eiropā gan attiecībā uz sociālajiem aspektiem, gan tiesiskās noteiktības jomā. Tas arī rada iespēju veikt plašākas debates, kurām jāsniedzas tālāk par šī Parlamenta ziņojuma izstrādi un apspriešanu un balsošanu par to. Šajās plašākajās debatēs ir jāiesaista sociālās organizācijas, kas veic darbību Eiropas līmenī, reģionālās un vietējās iestādes, Eiropas Parlaments, Eiropas Komisija un Eiropadome.

5.   Viens no aspektiem, kas būtu jāanalizē, attiecas uz tāda juridiska instrumenta iespējamo izveidi, kurš sociālo pakalpojumu jomā, ieskaitot arī veselības aprūpi, attiecīgajām sociālajām organizācijām nodrošinās procedūru politisko skaidrību un tiesisko noteiktību. Turklāt tam būs jānosaka galvenie principi attiecībā uz rīcību, kas šajās jomās jāīsteno attiecīgajām varas iestādēm, neatkarīgi no tā, vai tās ir vietējās, reģionālās vai valsts iestādes un vai runa ir par federālām valstīm vai autonomām kopienām.

6.   Ir pilnīgi skaidrs, ka tad, kad vietējās vai reģionālās iestādes uzņemas dažādas VNSP atbalsta un finansēšanas funkcijas, ir nepieciešams, lai līdzekļi, ko attiecīgajā valstī piešķir, būtu pietiekami un lai vietējās un reģionālās iestādes tādējādi varētu gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi pildīt savu sociālo funkciju, jo īpaši attiecībā uz atbalstu VNSP. Turklāt ir arī katrā ziņā nepieciešams pastāvīgi nodrošināt valsts iestāžu un sociālo organizāciju finanšu attiecību pilnīgu pārredzamību.

7.   VNSP organizācijas un pārvaldības modeļi dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Šī dažādība ir jāievēro un visos gadījumos ir jāpārbauda sniegto pakalpojumu kvalitāte un piešķirto publisko resursu, ja tādi bijuši, pareiza izmantošana neatkarīgi no tā, vai tie ir valsts resursi vai Kopienas izcelsmes resursi.

8.   Jebkurā gadījumā šis Komisijas paziņojums ir vērsts uz to, lai VNSP piešķirtu precīzu juridisko statusu. Tajā ierosinātā paplašinātā procesa izmantošana varēs veicināt to, lai savstarpējām un pārējām organizācijām, kas veic praktisku darbību sociālajā jomā, noteiktu to juridisko statusu un lai to precizētu visā Eiropas Savienības telpā, un tas ir nepieciešams, pamatots un lietderīgs solis.

9.   VNSP atbilst visiem kritērijiem, lai pastiprinātu Lisabonas stratēģijas sociālā aspekta konkrētu īstenošanu. Tas attiecas uz jaunu darba vietu skaitu, ko tie var radīt, un uz sociālo kohēziju, ko tie palīdz nodrošināt. Bet vēl svarīgāka ir sociālā loma, ko tie dažādā veidā pilda Eiropas Savienībā.

10. Jāatzīst, ka aktīva sociālā politika nav šķirama no ekonomikas politikas. Ekonomikas politika, kas veicina attīstību un darba vietu izveidi, var sniegt izšķirošu ieguldījumu aktīvākas sociālās politikas izstrādē un konkrētā īstenošanā. Tādējādi var apvienot ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju.

11. Visā Eiropas Savienības telpā ir skaidri jāatzīst to personu darbs, kas brīvprātīgi sadarbojas ar organizācijām, kuras praktiski nodrošina VNSP. Šajā sakarā ir jāattīsta profesionālās apmācības pasākumi, kas varētu paaugstināt VNSP algoto un brīvprātīgo darbinieku sniegto sociālo pakalpojumu kvalifikāciju.

12. Ir jāapsver vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu loma visā Eiropas Savienībā, nodrošinot vispārējas nozīmes pakalpojuma, VNSP un vispārējas nozīmes tautsaimnieciska pakalpojuma jēdziena vispārēju skaidrojumu, lai visiem sociālās jomas dalībniekiem nodrošinātu tiesisko noteiktību un lai precizētu izmantojamās procedūras.

13. VNSP organizācijas modeļu un pārvaldības sistēmu dažādība būs jāievēro visā Eiropas Savienības teritorijā. Jebkurā gadījumā šo pakalpojumu procedūrām un finansēšanas noteikumiem ir jāatbilst kopējiem pārredzamības un sabiedriskas kontroles principiem, lai paveiktie uzdevumi atbilstu sabiedriskas nozīmes sociālajiem uzdevumiem, kuri VNSP jāveic visā Eiropā. Tāpēc ir arī jānodrošina ne vien vispārējas nozīmes principa ievērošana, bet arī šo pakalpojumu efektivitāte un kvalitāte, ņemot vērā valsts iestāžu noteiktos uzdevumus.

14.  Uzņēmumi, kas apzinās savus sociālos pienākumus, būs ļoti ieinteresēti sniegt savu ieguldījumu VNSP finansēšanā un atbalstā un pat varēs veicināt to izveidi vai to nostiprināšanu, ja tas ir pamatoti.

15. Jebkurā gadījumā, attiecībā uz VNSP ir jānodrošina arī pilnīga pārredzamība par to, kā piešķir vai izsola apakšuzņēmēju līgumus par preču vai pakalpojumu sniegšanu sociālajām organizācijām.

16. Šajā kontekstā ir jāprecizē ne vien vispārējas nozīmes princips, bet arī normas par konkurenci un valsts atbalstu. Šajā sakarā, protams, ir jāņem vērā subsidiaritātes princips, kas valsts iestādēm nodrošina tiesības noteikt, organizēt un finansēt VNSP, un jāievēro proporcionalitātes princips saskaņā ar Eiropas pamatvērtībām.

17. Šī paskaidrojuma un sniegtā ziņojuma mērķis ir veicināt Eiropas veidošanas sociālās sadaļas nostiprināšanu, nodrošinot tiesisko noteiktību sociālajiem dalībniekiem un valsts iestādēm, nodrošinot finansiālo pārredzamību un saderību ar normām, ko piemēro iekšējā tirgū, un uzlabojot sniegto pakalpojumu kvalitāti, saskaņā ar subsidiaritātes principu un ņemot vērā nepieciešamību Lisabonas stratēģiju konkrēti īstenot arī sociālajā jomā.

Ekonomikas un monetārā komitejas ATZINUMS (20.12.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā
(2006/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja: Bernhard Rapkay

IEROSINĀJUMI

Ekonomikas un monetārā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A. tā kā vispārējas nozīmes pakalpojumi (VNP) ir ne tikai nozīmīga sociālas un ekonomiskas kohēzijas sastāvdaļa, bet arī ievērojami sekmē Eiropas ekonomikas konkurētspēju;

B.  tā kā Eiropas Kopienu Tiesas prakse patlaban ir apjomīga, pastāvīgi attīstās un attiecas uz daudziem VNP aspektiem, tostarp valsts atbalstu, vienlīdzīgu attieksmi un/vai konkurenci ierobežojošām darbībām; tā kā daudzās Eiropas Kopienu Tiesā celtās prasības attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumu savienojamību ar iekšējā tirgus noteikumiem aktualizē nepieciešamību pēc juridiska skaidrojuma šajā jomā, kā to apstiprina Komisijas paziņojums; tā kā valsts iestādes un uzņēmēji vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomā ir liecinieki pastāvīgai Eiropas Kopienu Tiesas prakses attīstībai, jo īpaši attiecībā uz tādu mainīgu lielumu kā „saimnieciskās darbības” jēdziens, un tā kā joprojām pastāv zināma neskaidrība, lai gan ar tiesu praksi un Kopienas tiesību aktiem šajā jomā ir mēģināts ieviest skaidrību un mazināt nenoteiktību;

C. tā kā, ņemot vērā EK līguma 5. panta 2. punktā noteikto subsidiaritātes principu, dalībvalstu un to reģionālo un/vai vietējo pārvaldības iestāžu uzdevums ir definēt savus VNP un lemt par to, kuri pakalpojumu veidi tajos ir jāietver un kāda ir šo pakalpojumu organizēšanas, finansēšanas, sniegšanas, novērtēšanas un uzraudzības kārtība, un tas viss ir pienācīgi jāņem vērā, gatavojot turpmākus likumdošanas priekšlikumus;

D. tā kā ar 2. pantu Direktīvā par pakalpojumiem iekšējā tirgū no Direktīvas darbības jomas nepārprotami ir svītroti daži sociālie pakalpojumi, ko sniedz valsts, pakalpojumu sniedzēji valsts uzdevumā vai valsts atzītas bezpeļņas organizācijas un kas saistīti ar sociālo dzīvokļu nodrošināšanu, bērnu aprūpi un ģimeņu, kā arī to personu atbalstīšanu, kurām ilgstoši vai uz laiku nepieciešama palīdzība,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu padziļināti turpināt apspriešanās procesu, lai precizētu attiecīgu Kopienas noteikumu piemērošanu, kuri reglamentē sociālos pakalpojumus; turklāt uzskata, ka ierosināto paplašinātas apspriešanās procesu jāpabeidz līdz 2007. gada vidum, un aicina Komisiju sagatavot lēmumu par to, kā nodrošināt šā procesa uzraudzību un noteikt vislabāko īstenojamo pieeju, tai skaitā izvērtējot, vai priekšlikums nozares direktīvai ir nepieciešams un tiesiski pamatots;

2.  uzsver, ka VNP ir jābūt augstas kvalitātes, pieejamiem un visaptverošiem, tie jāsniedz par optimālu cenu, tos piedāvājot, ir jāņem vērā sociālais līdzsvars, un šie pakalpojumi jāsniedz, pamatojoties uz garantētu piegādes nodrošinājumu; turklāt uzsver, ka lielāko daļu vispārējas nozīmes pakalpojumu var sniegt taisnīgas konkurences apstākļos saskaņā ar principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret privātiem un valsts uzņēmumiem;

3.  atgādina, ka šajā jomā spēkā esošos noteikumus nosaka saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas praksi un Komisijas sniegto konkrētu gadījumu interpretāciju un ka tāpēc nav sasniegta nedz vajadzīgā juridiskā noteiktība, nedz atbilstoša pārredzamība;

4.  uzsver, ka gadījumos, kad EK tirgus noteikumi nepārprotami kavē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, priekšroka dodama mērķtiecīgiem pasākumiem un konkrētai nozarei piemērojamiem noteikumiem un ka jebkura ar politikas īstenošanu saistīta priekšlikuma pamatā ir jābūt Eiropas Savienībā sniegto sabiedrisko pakalpojumu izsmeļošam un pastāvīgam novērtējumam, identificējot problēmu jomas;

5.  tāpēc aicina Komisiju nodrošināt lielāku juridisko noteiktību vispārējas nozīmes sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, kā arī vajadzības gadījumā izstrādāt priekšlikumu Padomes un Parlamenta nozares direktīvai jomās, kur šāda direktīva ir nepieciešama; turklāt aicina Komisiju visus priekšlikumus šajā sakarā izskatīt un iesniegt kopā, lai izvairītos no problēmām, kas saistītas ar darbības jomu norobežošanu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā
Procedūras numurs	2006/2134(INI)
Par jautājumu atbildīgā komiteja	EMPL
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 15.5.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Bernhard Rapkay 15.5.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	6.11.2006		22.11.2006
Pieņemšanas datums	20.12.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	33 2 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Elisa Ferreira, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Sophia in 't Veld, Wolf Klinz, Andrea Losco, Astrid Lulling, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Olle Schmidt, Margarita Starkevičiūtė, Sahra Wagenknecht
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Katerina Batzeli, Valdis Dombrovskis, Harald Ettl, Syed Kamall, Werner Langen, Klaus-Heiner Lehne, Alain Lipietz, Jules Maaten, Vladimír Maňka, Thomas Mann, Corien Wortmann-Kool
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Reinhard Rack
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ATZINUMS (22.11.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā
(2006/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja: Roberto Musacchio

IEROSINĀJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojuma par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem mērķi veicināt sociālo pakalpojumu modernizāciju Kopienā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes, drošu un efektīvu pakalpojumu sniegšanu, ievērojot patērētāju un lietotāju tiesības, ar cieņu izturoties pret pacientu un ievērojot pārrobežu pakalpojumu sniegšanas brīvību; uzskata, ka ir vēlams nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību vispārējas nozīmes pakalpojumu jomā, īpaši attiecībā uz sociālajiem, veselības un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem, ja nepieciešams, ierosinot īpašu sektorālu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu;

2.   uzsver, ka Eiropas Savienības ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas nodrošināšanai ļoti būtiski ir vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi, ja tie atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kuras nosaka katras dalībvalsts atbildīgie dienesti saskaņā ar subsidiaritātes principu; uzsver pārredzamības nozīmi šo mērķu definējumā, īpaši ņemot vērā to, ka šos pakalpojums arvien biežāk sniedz kāda trešā puse, pamatojoties uz valsts un privātā sektora partnerību un ārpakalpojumiem, un tādējādi uz tiem attiecas Kopienas tiesību akti;

3.   uzskata, ka vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu sniegšanas brīvība un attiecīgo pakalpojumu sniedzēju brīvība veikt uzņēmējdarbību ir jāciena un ir jāveicina vienlīdzīgas un vispārējas pieejamības mērķu īstenošana un jārada godīgi šo pakalpojumu sniegšanas apstākļi saskaņā ar dalībvalstu noteiktajām vispārējām prasībām;

4.   norāda, ka vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi, tā kā tie ir vieni no ikdienā nepieciešamajiem pakalpojumiem, garantē Eiropas Savienības pilsoņiem iespēju izmantot viņu pamattiesības; tādēļ tie ir jāuzskata par īpašu jomu, kas galvenokārt ir pakļauta solidaritātes, sociālās iekļaušanas, efektivitātes un finansiālas ilgtspējības principiem; šajā saistībā atzīst privātā sektora lomu;

5.  uzsver, ka vērtējot šāda veida pakalpojumu piedāvājumu īpašības, valsts varas pārstāvjiem ir jāuzskata par primāru kritēriju tas, cik veiksmīgi tiek nodrošināta sociālā kohēzija un kā uzlabojas sociālā iekļautība, ja pakalpojumu izmantotāji bieži tiek tieši iesaistīti to sniegšanā ar bezpeļņas organizāciju starpniecību;

6.   uzsver šajā kontekstā, ka, uzņemoties saistības par ikdienas dzīves riskiem, piemēram, par tādiem, kas saistīti ar veselību, nelaimes gadījumiem darbā u.c., īpaša uzmanība ir jāpievērš atkarīgām personām, neskatoties uz to, vai viņu atkarība ir saistīta ar invaliditāti vai vecumu;

7.  uzsver, ka Eiropas līmeņa pārvaldei ir jāveicina, lai, sniedzot šos pakalpojumus, dalībvalstis ņem vērā šādus principus:

•     vienlīdzīga un vispārēja pieejamība,

•     pilnīgs teritoriāls segums, ģeogrāfiska un sociāla pieejamība drošiem augstas kvalitātes pakalpojumiem par pieejamām cenām un vienoti kvalitātes standarti,

•     sociāli pieņemamas atlaides personām ar invaliditāti, maznodrošinātām personām, kā arī sociālās atstumtības apkarošanai paredzēti mehānismi,

•     pasākumi, lai novērstu reģionālo nevienlīdzību, nodrošinātu juridisko noteiktību, pārredzamību un atbilstību pakalpojumu sniegšanas pamatnosacījumiem;

8.  ir pārliecināts, ka, balstoties uz šiem principiem, atbildīgie dienesti varēs veidot atļauju sistēmu attiecībā uz piekļuvi sociālo pakalpojumu organizācijai, vienlaikus ievērojot nediskriminācijas principu;

9.  aicina tāpēc visas iesaistītās puses arī turpmāk savstarpēji konsultēties un sadarboties, lai, ievērojot principus un pamatvērtības, kas virza vispārējas nozīmes sociālos pakalpojumus, radītu to darbībai un mērķu īstenošanai nepieciešamo pamatu.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā
Procedūras Nr.	(2006/2134(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 15.6.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Roberto Musacchio 14.6.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	3.10.2006
Pieņemšanas datums	21.11.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	44 1 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Irena Belohorská, Johannes Blokland, Frieda Brepoels, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Alessandro Foglietta, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Jens Holm, Mary Honeyball, Caroline Jackson, Aldis Kušķis, Peter Liese, Jules Maaten, Roberto Musacchio, Péter Olajos, Adriana Poli Bortone, Vittorio Prodi, Frédérique Ries, Dagmar Roth-Behrendt, Guido Sacconi, Kathy Sinnott, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Anders Wijkman
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Bairbre de Brún, Christofer Fjellner, Milan Gaľa, Vasco Graça Moura, Erna Hennicot-Schoepges, Ria Oomen-Ruijten, Pál Schmitt, Renate Sommer, Bart Staes, Andres Tarand
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ATZINUMS (27.11.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem Eiropas Savienībā
(2006/2134 (INI))

Atzinumu sagatavoja: Luisa Fernanda Rudi Ubeda

IEROSINĀJUMI

Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā uz vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem neattiecas kādi Līgumos īpaši paredzēti noteikumi, lai gan šie pakalpojumi ir viena no vissvarīgākajām vispārējas nozīmes pakalpojumu jomām;

B.   tā kā vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi palīdz īstenot Kopienas EK Līguma 2. un 3. pantā noteiktos uzdevumus, tostarp nodrošināt augstu nodarbinātības un sociālās aizsardzības līmeni, celt dzīves kvalitāti, sasniegt augstu veselības aizsardzības pakāpi, nodrošināt vīriešu un sieviešu vienlīdzību, kā arī stiprināt ekonomisko un sociālo kohēziju;

C.  tā kā šajā gadījumā pilnā mērā ir piemērojams subsidiaritātes princips un tas dalībvalstīm ļauj noteikt savus attiecīgos sociālos pakalpojumus, to uzdevumus, organizēšanu un finansēšanas veidu, tostarp arī vispārēju pieeju šiem būtiskajiem un nozīmīgajiem pakalpojumiem;

D.  tā kā pēc tam, kad Eiropas Parlaments otrajā lasījumā pieņēma grozīto direktīvu par pakalpojumiem iekšējā tirgū, vispārējas nozīmes nesaimnieciski pakalpojumi, kā tos definējušas dalībvalstis, kā arī sociālie pakalpojumi, piemēram, sociālie mājokļi, bērnu aprūpe un atbalsts ģimenēm, tika izslēgti no direktīvas darbības jomas;

E.   tā kā sociālajiem pakalpojumiem, ņemot vērā to raksturīgās īpašības, ir tieša ietekme uz iekšējo pakalpojumu tirgu, un tieša, bet citāda veida ietekme arī uz sabiedrību, — gan vīriešiem, gan sievietēm — atkarībā arī no tā, kādām sociālajām grupām viņi pieder; tā kā pārmaiņas sabiedrībā, tostarp demogrāfiskās pārmaiņas, nozīmē to, ka vairāk ir jāstrādā valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka lielākā aprūpes daļa nepaliek ģimeņu, tādējādi —sieviešu, ziņā;

F.   tā kā pakalpojumu iekšējais tirgus un konkurences noteikumi var atstāt ietekmi uz to, kā tiek sniegti vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi, kuriem ir būtiska nozīme solidaritātes un sociālās struktūras aizsardzības nodrošināšanā Eiropas Savienībā,

1.   atzinīgi vērtē Komisijas publicēto paziņojumu „Kopienas Lisabonas programmas īstenošana: vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā” (COM(2006)0177), ko pieteica jau Baltajā grāmatā par vispārējas nozīmes pakalpojumiem (COM(2004)0374) un ko veicināja sociālo pakalpojumu izslēgšana no grozītā priekšlikuma direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū darbības jomas atbilstīgi kurai Padomes kopējā nostāja tika pieņemta Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā; atzinīgi vērtē Komisijas centienus apspriesties ar dalībvalstīm un ar visām iesaistītajām nozarēm un līdzsvarot šo pakalpojumu raksturīgās īpašības, kas dažkārt rada grūtības formulēt tos vispārējos terminos, un publisko pasūtījumu piešķiršanā ievērot pārskatāmības, brīvas konkurences un nediskriminācijas principus, kā arī ievērot ES noteikumus un Kopienu tiesības; attiecībā uz publiskiem pasūtījumiem un koncesijām;

2.   atbalsta Komisijas lēmumu atzīt to, ka sociāliem pakalpojumiem ir raksturīga vispārēja interese; uzsver, ka šiem būtiskajiem un svarīgajiem pakalpojumiem, kurus tieši sniedz vietējās vai reģionālās grupas vai arī kuru sniegšana uzticēta īpašiem pārstāvjiem, ir īpaša nozīme sociālās aizsardzības un solidaritātes nodrošināšanā; uzskata, ka dažādajām valsts iestādēm jāgarantē šo pakalpojumu sniegšana, ņemot vērā tām sociālajā sfērā uzticētos mērķus;

3.   uzskata, ka pienācīgi jānodrošina, ka vispārējas nozīmes pakalpojumi pilda tiem uzticēto lomu, kā noteikts EK Līguma 16. pantā un 86. panta 2. punktā;

4.   norāda, ka ES pieņemtajai nostājai attiecībā uz noteikumiem, ko tā piemēro vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem, jāsaskan ar nostāju, ko tā pieņems attiecībā uz sarunām PTO, it īpaši saistībā ar Vispārējā vienošanā par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) ietverto sociālo un veselības pakalpojumu jomu;

5.   atzīmē, ka pašlaik dalībvalstīs pastāv dažādi sociālo pakalpojumu plānošanas, sniegšanas un finansēšanas modeļi, jo, lai gan valsts iestādes ir atbildīgas par sociālo pakalpojumu sniegšanu pilsoņiem, tās ne vienmēr ir šo pakalpojumu tiešās sniedzējas;

6.   uzskata, ka, saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstīm katrā atsevišķā gadījumā, atbilstīgi savām paražām un tradīcijām, ir tiesības formulēt sociālo pakalpojumu raksturīgās īpašības un uzdevumus, un tas ir Eiropas sociālā modeļa pamatprincips; tomēr uzskata, ka bez jau tradicionālajiem vispārīguma, pārredzamības un pieejamības kritērijiem ir jābūt noformulētai arī sociālo pakalpojumu struktūrai un to organizēšanas veidam;

7.   uzskata, ka dalībvalstu tiesības noteikt savus sociālos pakalpojumus jāsaskaņo ar nepieciešamo juridisko noteiktību, kas visā ES teritorijā spēj aizsargāt gan valsts iestādes, kuras ir sociālo pakalpojumu nodrošinātājas, gan sociālo pakalpojumu sniedzējus un lietotājus, gan sabiedrību kopumā;

8.   uzskata, ka dažu šādu pakalpojumu sniedzēju bezpeļņas statuss jāuzskata par saderīgu ar Līgumos paredzēto brīvību veikt uzņēmējdarbību; tāpat uzskata, ka, ņemot vērā šādu pakalpojumu savdabību, par saderīgu ir jāuzskata arī jebkurš kompensācijas maksājums, ko par sociālā pakalpojuma sniegšanu atbildīgās valsts iestādes veic to patiesajiem sniedzējiem; atzīst, ka, tā kā kompensēšanas princips ir īstenots, šāda kompensācija nav jāuzskata par valsts atbalstu;

9.   uzskata, ka šo pakalpojumu paplašināšana, kura izskaidrojama ar pieaugošajām vajadzībām, un jaunu pakalpojumu izveidošana varētu radīt jaunas darba vietas, kas ievērojami sekmētu Lisabonas stratēģijas mērķu īstenošanu, it īpaši attiecībā uz darba ņēmējām, jo, no vienas puses, sociālo pakalpojumu sniegšanā lielākoties ir nodarbinātas sievietes un, no otras puses, to attīstīšana jo īpaši sievietēm ļauj saglabāt nodarbinātību un palikt darba tirgū;

10. atzīmē, ka dažu dalībvalstu agrākā pieredze liecina, ka atvērtība konkurencei ar atbilstīgiem aizsardzības pasākumiem sociālo pakalpojumu nozarēm veicina ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu, kā arī sniegto pakalpojumu kvalitātes paaugstināšanu;

11. atzinīgi vērtē iespēju, ka Komisija varētu uzņemties iniciatīvas ar mērķi precizēt Kopienas noteikumus, kas attiecas uz šiem pakalpojumiem, un formulēt atbildību sadali starp ES un dalībvalstīm gadījumā, ja rodas šķēršļi un grūtības saistībā ar pakalpojumu brīvu sniegšanu iekšējā tirgū.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā
Procedūras Nr.	2006/2134(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	IMCO 15.6.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē	0.0.0000
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Luisa Fernanda Rudi Ubeda 4.9.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	10.10.2006		21.11.2006	22.11.2006
Pieņemšanas datums	23.11.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	32 0 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Charlotte Cederschiöld, Mia De Vits, Janelly Fourtou, Małgorzata Handzlik, Malcolm Harbour, Christopher Heaton-Harris, Anna Hedh, Edit Herczog, Anneli Jäätteenmäki, Pierre Jonckheer, Alexander Lambsdorff, Kurt Lechner, Arlene McCarthy, Manuel Medina Ortega, Zita Pleštinská, Guido Podestà, Luisa Fernanda Rudi Ubeda, Heide Rühle, Leopold Józef Rutowicz, Christel Schaldemose, Andreas Schwab, Eva-Britt Svensson, József Szájer, Marianne Thyssen, Jacques Toubon, Bernadette Vergnaud
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean-Claude Fruteau, Benoît Hamon, Konstantinos Hatzidakis, Othmar Karas, Maria Matsouka, Joseph Muscat, Olle Schmidt, Anja Weisgerber
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Marie-Line Reynaud
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Juridiskās komitejas ATZINUMS (21.11.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem Eiropas Savienībā
(2006/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja: Gabriele Stauner

IEROSINĀJUMI

Juridiskā komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   pauž ievērojamas šaubas par to, ka ES līmeņa regulējums vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomā varētu radīt faktisku uzlabošanos pilsoņiem un paaugstināt pakalpojumu efektivitāti;

2.   tādēļ aicina Komisiju, ņemot vērā paziņojumā minētā pētījuma rezultātus, paust detalizētu un ar skaitļiem pamatotu viedokli jautājumā par konkrēto nepieciešamību pēc ES līmeņa regulējuma, kā arī par šāda regulējuma jēgu un mērķi;

3.   aicina Komisiju darīt zināmu iespējamo tiesisko pamatojumu, uz kura tiks balstīts tās izraudzītais tiesiskais regulējums; jau tagad norāda, ka EK līguma 16. pantā nav ietverts šāds tiesiskais pamatojums;

4.   uzsver nepieciešamību Komisijas iecerētajā regulējumā vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomā ievērot un piemērot EK līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu;

5.   īpaši uzsver, ka, ņemot vērā atbildības un subsidiaritātes principu, dalībvalstīm ir jānosaka tikai vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu definīcija;

6.   uzsver, ka dalībvalstu un pašvaldību vienīgās pilnvaras un atbildība ir gādāt par vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu organizēšanu, finansēšanu un izveidi;

7.  tādēļ jau šobrīd noraida Komisijas iecerēto (jaukto) finansējuma formu, jo tā ir iejaukšanās dalībvalstu sākotnēji noteiktajā atbildībā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā
Procedūras Nr.	2006/2134(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 15.6.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Gabriele Stauner 11.9.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	3.10.2006
Pieņemšanas datums	21.11.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	13 8 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Maria Berger, Carlo Casini, Rosa Díez González, Giuseppe Gargani, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio López-Istúriz White, Achille Occhetto, Aloyzas Sakalas, Gabriele Stauner, Andrzej Jan Szejna, Diana Wallis, Jaroslav Zvěřina
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Nicole Fontaine, Jean-Paul Gauzès, Othmar Karas, Eva Lichtenberger, Arlene McCarthy, Manuel Medina Ortega
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Sharon Bowles, Albert Deß, Ewa Klamt
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ATZINUMS (24.11.2006)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā
(2006/2134(INI))

Atzinumu sagatavoja: Edit Bauer

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

A.  tā kā Kopienai un dalībvalstīm ir kopēja atbildība par vispārējas ekonomiskās nozīmes pakalpojumiem;

B.   tā kā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu subsidiaritātes princips ir jārespektē un jāpiemēro saistībā ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem;

C.  tā kā vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu paplašināšanās ir dzinējspēks sieviešu lielākai iesaistīšanai darbaspēka tirgū;

D.  tā kā vispārējas intereses sociālie pakalpojumi dod nozīmīgu ieguldījumu Kopienas vērtībās, piemēram, vīriešu un sieviešu vienlīdzības nodrošināšanā un ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzijā un tā kā tie ir cieši saistīti ar sociālām pamattiesībām;

E.   tā kā vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi nav aizsargāti pret Kopienas iekšējā tirgus un konkurences noteikumu piemērošanu, kad tos sniedz tirgus apstākļos, un tā kā tos pamatīgi ietekmē izmaiņas veidā, kā tos sniedz, finansē un regulē,

1.   norāda, ka sociālie pakalpojumi, līdzīgi kā visi vispārējas nozīmes pakalpojumi, ir Eiropas sociālā modeļa centrālais pīlārs, kas dod būtisku ieguldījumu sociālā kohēzijā, sociālā integrācijā un pamattiesību piemērošanā;

2.   uzsver faktu, ka 2006. gada februārī Parlaments balsoja par sociālo pakalpojumu izslēgšanu no Pakalpojumu direktīvas;

3.   atbalsta īpaša juridiskā instrumenta izstrādi vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem Eiropas līmenī; aicina Komisiju iesniegt juridisku instrumentu par vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem, lai precizētu veidu, kā sociālie pakalpojumi attiecas uz ES juridisko normu pamatiem, piemēram, konkurences un iekšējā tirgus nosacījumiem;

4.   aicina Komisiju nodrošināt lielāku noteiktību vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomā un ierosināt izstrādāt juridisko pamatu, kas precizētu reglamentējošos noteikumus, kuros tie darbojas un var tikt modernizēti, un ievērotu dalībvalstu brīvu izvēli noteikt to, ko tās uzskata par vispārējas nozīmes sociāliem pakalpojumiem un kā tos organizēt;

5.   vēlreiz atgādina, cik nozīmīga ir dalībvalstu tirgus regulēšana vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu jomā un dalībvalstu brīva izvēle paturēt spēkā vai izveidot atļauju saņemšanas shēmas, lai nodrošinātu piekļuvi visiem, vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu nepārtrauktību un labu kvalitāti;

6.   iesaka dalībvalstīm, kad tās formulē vispārējas nozīmes pakalpojumus, ņemt vērā dzimumiem raksturīgos pakalpojumus, piemēram, konsultācijas un sociālos pakalpojumus, kas jo īpaši ir paredzēti sievietēm, un pakalpojumus, kas dod ieguldījumu sieviešu dzīves kvalitātes uzlabošanā vai vienlīdzības nodrošināšanā, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumus un izglītību;

7.   aicina dalībvalstis nodrošināt, lai vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi bez izņēmuma būtu pieejami visiem pilsoņiem, īpaši nelabvēlīgām grupām, tai skaitā vientuļām mātēm un vecākām sievietēm;

8.   aicina dalībvalstis vispārējas intereses sociālo pakalpojumu politikā straujāk virzīties uz priekšu, lai sasniegtu Lisabonas un Barselonas mērķus, nodrošinot labāku ģimenes dzīves saskaņošanu ar darbu;

9.   aicina Komisiju iekļaut savos pārraudzības ziņojumos sociālās integrācijas un dzimumu vienlīdzības jautājumus un integrēt atsevišķās politiskās nostādnēs bērnu tiesības;

10. aicina dalībvalstis novērtēt, kā dažādos vispārējas nozīmes pakalpojumos tiek ievērota dzimumu līdztiesība, un nodrošināt, lai vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu sniegšanā tiktu ievēroti antidiskriminācijas tiesību akti;

11. iesaka Komisijai un dalībvalstīm konsultēties ar visām attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, tai skaitā ar sieviešu organizāciju pārstāvēm un organizācijām, kas pārstāv bērnu un invalīdu tiesības.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā
Procedūras Nr.	(2006/2134(INI))
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 15.6.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Edit Bauer 22.6.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	5.10.2006		23.11.2006
Pieņemšanas datums	23.11.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	13 3 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Hiltrud Breyer, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Zita Gurmai, Esther Herranz García, Lívia Járóka, Pia Elda Locatelli, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Christa Prets, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Anna Hedh, Sophia in 't Veld, Heide Rühle, Bernadette Vergnaud
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

PROCEDŪRA

Virsraksts

Vispārējas nozīmes sociālie pakalpojumi Eiropas Savienībā

Procedūras numurs

2006/2134(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

EMPL 15.6.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON 15.6.2006

ENVI 15.6.2006

IMCO 15.6.2006

JURI 15.6.2006

FEMM 15.6.2006

ITRE 15.6.2006

Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums

ITRE 20.6.2006

Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums

Joel Hasse Ferreira 3.5.2006

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Izskatīšana komitejā

23.11.2006

18.12.2006

28.2.2007

Pieņemšanas datums

1.3.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+ - 0

34 1 5

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Alexandru Athanasiu, Roselyne Bachelot-Narquin, Emine Bozkurt, Philip Bushill-Matthews, Alejandro Cercas, Christina Christova, Derek Roland Clark, Proinsias De Rossa, Harlem Désir, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Karin Jöns, Jan Jerzy Kułakowski, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Jacek Protasiewicz, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Anne Van Lancker

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Françoise Castex, Donata Gottardi, Sepp Kusstatscher, Roberto Musacchio

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

André Brie, Jaromír Kohlíček, Anja Weisgerber

Iesniegšanas datums

6.3.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)