ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

6.3.2007 - (COM(2005)0586 – C6‑0062/2005 – 2005/0236(COD)) - ***I

Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Marta Vincenzi

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par karoga valstij noteikto prasību ievērošanu

(COM(2005)0586 – C6‑0062/2005 – 2005/0236(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2005)0586)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 80. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0062/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6‑0058/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. apsvērums
(1) Kopienas kuģošanas drošība un pilsoņu drošība, un vides aizsardzība jānodrošina nepārtraukti.	(1) Kopienas kuģošanas drošība un pilsoņu drošība, kā arī uzņēmēju, kas sniedz šo pakalpojumu drošība un vides aizsardzība jānodrošina nepārtraukti.
Pamatojums
Ir vietā paskaidrot un paplašināt kuģošanas drošības jēdzienu, kā arī aizsargājamo subjektu loku.
Grozījums Nr. 2 4. apsvērums
(4) Ir jāņem vērā pašreizējo jūrniecības darba tiesību aktu kopuma būtiskā konsolidācija vienotā tiesību aktā, kuru šobrīd veic Starptautiskā darba organizācija (SDO). Šis darbs būs saistīts arī ar pienākumiem, kas jāuzņemas karoga valstij un kuri vēlāk būtu jāietver šajā direktīvā.	(4) Visu Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji Starptautiskajā darba organizācijā (SDO) ir atbalstījuši SDO 2006. gada Konvencijas par jūras darbaspēku pieņemšanu, kurā pašreizējo jūrniecības darba tiesību aktu kopums konsolidēts vienotā tiesību aktā. Minētā Konvencija ir saistīta arī ar pienākumiem, kas jāuzņemas karoga valstij, un pēc tās stāšanās spēkā, tā būtu jāietver šajā direktīvā.
Pamatojums
Tā kā konvencija ir pieņemta, uz to jābūt skaidrākai norādei.
Grozījums Nr. 3 11. apsvērums
(11) SJO konvencijas piešķir karoga valstīm tiesības atbrīvot savus kuģus no SJO konvencijās noteiktajiem pamata noteikumiem karoga valstīm un piemērot līdzvērtīgus noteikumus, un šajās konvencijās būtisks prasību skaits atstāts administrāciju pārziņā. Ja šo iespēju pilnībā atstāj tikai atsevišķu administrāciju pārziņā, rezultātā dažādās dalībvalstīs tiktu sasniegtas dažādas drošības pakāpes un, iespējams, tiktu traucēta karogu savstarpējā konkurence.	(11) SJO konvencijas piešķir karoga valstīm tiesības atbrīvot savus kuģus no SJO konvencijās noteiktajiem pamata noteikumiem karoga valstīm un piemērot līdzvērtīgus noteikumus, un šajās konvencijās būtisks prasību skaits atstāts administrāciju pārziņā. Kaut arī nepieciešama zināma elastība specifisku pasākumu īstenošanā, ja šo iespēju pilnībā atstāj tikai atsevišķu administrāciju pārziņā, rezultātā dažādās dalībvalstīs tiktu sasniegtas dažādas drošības pakāpes un, iespējams, tiktu traucēta karogu savstarpējā konkurence.
Pamatojums
Zināmas administrāciju interpretācijas pilnvaras, kas jau paredzētas SJO noteikumos, ir nepieciešamas, lai to valstu situācijai, kuru flotes atšķiras gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, pielāgotu karoga valsts pienākumu piemērošanu; paredzēto atkāpju no vispārējiem noteikumiem Kopienas interpretācija nav paredzēta sistēmas elastības anulēšanai, bet gan kvalitātes un drošības standartu augsta un vienota līmeņa saglabāšanai.
Grozījums Nr. 4 12. apsvērums
(12) Kopiena ir apņēmusies izveidot harmonizētu interpretāciju tehniskās drošības standartiem attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, kuri noteikti 12. pantā Padomes 1998. gada 17. marta Direktīvai 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem. Ja vajadzīgs, tāda pati pieeja jāievēro attiecībā uz līdzīgiem noteikumiem par citu veidu kuģiem, uz kuriem attiecas SJO konvencijas, neierobežojot SJO noteikumu harmonizētas interpretācijas pieņemšanu.	(12) Kopiena ir apņēmusies izveidot harmonizētu interpretāciju tehniskās drošības standartiem attiecībā uz pasažieru kuģiem, kas veic starptautiskus reisus, kuri noteikti 12. pantā Padomes 1998. gada 17. marta Direktīvai 98/18/EK par pasažieru kuģu drošības noteikumiem un standartiem. Ja vajadzīgs, tāda pati pieeja jāievēro katrā atsevišķā gadījumā, lemjot par piemērotu risinājumu un darbojoties pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma, attiecībā uz līdzīgiem noteikumiem par citu veidu kuģiem, uz kuriem attiecas SJO konvencijas, neierobežojot SJO noteikumu harmonizētas interpretācijas pieņemšanu.
Pamatojums
Zināmas administrāciju interpretācijas pilnvaras, kas jau paredzētas SJO noteikumos, ir nepieciešamas, lai to valstu situācijai, kuru flotes atšķiras gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi, pielāgotu karoga valsts pienākumu piemērošanu. Vispārējos noteikumos paredzēto atkāpju Kopienas interpretācija nav domāta, lai atceltu sistēmas elastību, bet tā notiek katrā gadījumā atsevišķi un ir atkarīga no ieinteresēto pušu (administrācijas un uzņēmēji) pieprasījuma.
Grozījums Nr. 5 28. apsvērums
(28) Komisijai būtu jāveicina Karoga valsts Saprašanās memoranda ieviešana, lai ieviestu karoga valstu sinerģiju.	(28) Komisijai, atbilstīgi nosacījumiem, kas minēti SJO rezolūcijā A.973(24) un A.974(24) būtu jāveicina Karoga valsts Saprašanās memoranda ieviešana, lai ieviestu karoga valstu sinerģiju un būtu pamudinājums reģistrēt kuģus dalībvalstu reģistros. Ja trešās valstis, kuras nodrošina atbilstošu kvalitātes un uzraudzības sistēmu, varētu slēgt nolīgumus ar Eiropas Kopienu, lai liktu lietā Kopienas standartu prestižu un izmantotu atvieglojumus administratīvajā līmenī, tas, laikā, kad valstu reģistri un jūras lietu administrācijas iekļautas globālajā konkurencē, celtu vispārējo atbilstības līmeni SJO konvencijām un izskaustu starptautisko dempingu.
Pamatojums
Kopienas karogu pievilcība, kā arī iespēja trešām valstīm, kuras nodrošina tādu kvalitātes sistēmu, kas atbilst SFO priekšrakstiem, slēgt nolīgumus ar ES, lai izmantotu reģistru komerciālo prestižu un praktiskās priekšrocības kontroles jomā, kopumā vecinās to, ka vairāk tiks ņemti vērā konvenciju instrumenti un kontrolēts starptautiskais dempings (zems līmenis attiecībā uz noteikumiem, kontroli, kā arī zemas izmaksas).
Grozījums Nr. 6 1. panta 1. punkta a) apakšpunkts
a) nodrošināt, ka dalībvalstis pilnīgi un konsekventi izpilda savas karoga valstu saistības saskaņā ar SJO konvencijām;	a) nodrošināt, ka dalībvalstis pilnīgi un konsekventi izpilda savas karoga valstu saistības saskaņā ar SJO konvencijām un atbilstošajiem SDO tiesību aktiem;
Pamatojums
Darba nosacījumus regulējošo starptautisko normu reāla ievērošana ir papildu garantija kuģošanas drošībai, un dažas karoga valstu saistības izriet no SDO konvencijām.

Grozījums Nr. 7

1. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) uzlabot drošību un novērst piesārņojumu no starptautiskās tirdzniecības kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu;	b) uzlabot drošību un novērst piesārņojumu no kuģiem, kas kuģo ar dalībvalsts karogu;

Pamatojums

Termina „kuģis” definīcija jau ir sniegta izskatāmās direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 8 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi.a) punkts (jauns)
	vi.a) praktisko normu apkopojums par drošību uz kuģiem, kas uz klāja pārvadā kokmateriālu kravas;
Pamatojums
Praktisku normu apkopojumu par drošību uz kuģiem, kas uz klāja pārvadā kokmateriālu kravas, vajadzētu iekļaut visās ES trešās pasākumu paketes direktīvās un regulās, lai uzlabotu kuģošanas drošību, šādu iemeslu dēļ: a) kokmateriālu kravas uz klāja var sliktos laika apstākļos apgāzties un b) ziemas laikā augstos platuma grādos kokmateriālu kravas uz klāja var apledot.
Grozījums Nr. 9 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta vi.b) punkts (jauns)
	vi.b) praktisko normu apkopojums par drošību uz kuģiem, kas pārvadā neiesaiņotas cietkravas;
Pamatojums
Praktisku normu apkopojumu par drošību uz kuģiem, kas uz klāja pārvadā kokmateriālu kravas, vajadzētu iekļaut visās ES trešās pasākumu paketes direktīvās un regulās, lai uzlabotu kuģošanas drošību, jo cietkravu pārvadātāji ir izrādījušies vieni no visbīstamākajiem kuģiem. Lai nodrošinātu kuģa drošību, ir jāseko tam, lai neiesaiņotas cietkravas tiktu iekrautas drošā un atbilstošā veidā, tostarp attiecībā uz to nostiprināšanu, kā arī jāievēro kuģa kravas telpu iekraušanas secība paralēli balasta izkraušanai, lai kuģi nepakļautu nevajadzīgiem ierobežojumiem.

Grozījums Nr. 10

2. panta 1. punkta f) apakšpunkts

(f) „kvalificēts karoga valsts inspektors” nozīmē valsts sektora darbinieku vai citu personu, kurai kompetenta dalībvalsts iestāde piešķīrusi pienācīgās pilnvaras veikt ar sertifikātiem saistītus apsekojumus un pārbaudes un kura atbilst kvalifikācijas un neatkarības kritērijiem, kas minēti II pielikumā;	(Neattiecas uz tekstu angļu valodā)

Pamatojums

(Neattiecas uz tekstu angļu valodā)

Grozījums Nr. 11 3. panta 4. punkts
4. Attiecībā uz starptautisko kuģošanu, dalībvalstis pilnībā attiecina ar karoga valstīm saistītos noteiktos obligātos noteikumus, kas noteikti SJO konvencijās, saskaņā ar tajās minētajiem nosacījumiem un attiecībā uz tajās minētajiem kuģiem un pienācīgi ņem vērā šīs direktīvas I pielikuma noteikumus.	4. Īpaši attiecībā uz starptautisko kuģošanu, dalībvalstis pilnībā attiecina ar karoga valstīm saistītos noteiktos obligātos noteikumus, kas noteikti SJO konvencijās, saskaņā ar tajās minētajiem nosacījumiem un attiecībā uz tajās minētajiem kuģiem un pienācīgi ņem vērā šīs direktīvas I pielikuma noteikumus.
Pamatojums
Runa ir tikai par punkta loģisko secību attiecībā uz tekstu pirms šī punkta..
Grozījums Nr. 12 3. panta 6. punkts
6. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto kārtību, var pieņemt pasākumus, lai:	6. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto kārtību vai nu pēc Komisijas, vai vienas vai vairāku administrāciju, vai ieinteresēto uzņēmēju pieprasījuma, var pieņemt pasākumus, lai:
a) izstrādātu harmonizētu kārtību, kādā piemēro saskaņā ar SJO konvencijām piemērotus atbrīvojumus un ekvivalentus;	a) izstrādātu harmonizētu kārtību, kādā piemēro saskaņā ar SJO konvencijām piemērotus atbrīvojumus un ekvivalentus;
b) noteiktu harmonizētas to jautājumu interpretācijas, kurus SJO konvencijas atstāj administrāciju ziņā;	b) noteiktu harmonizētas to jautājumu interpretācijas, kurus SJO konvencijas atstāj administrāciju ziņā;
c) piemērotu vienotas konvencijās noteikto noteikumu interpretācijas.	c) saskaņotu konvencijās noteikto noteikumu interpretāciju un piemērošanu.
Grozījums Nr. 13 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts
a) nodrošina SJO konvenciju prasību ievērošanu;	a) nodrošina SJO konvenciju, karoga valsts kodeksa un atbilstošo SDO tiesību aktu prasību ievērošanu;

Grozījums Nr. 14

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) līdzekļi, ar kuriem nodrošināt negadījumu izmeklēšanu, un pienācīgu un laicīgu lietu vešanu kuģiem, kam noteikti trūkumi, un	b) nodrošina pārbaužu veikšanu visiem kuģiem ar attiecīgās dalībvalsts karogu, notiekot negadījumiem, un nodrošina pienācīgu un laicīgu pasākumu veikšanu noteikto trūkumu novēršanai;

Grozījums Nr. 15

4. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) nodrošina norāžu izstrādi, dokumentēšanu un sniegšanu attiecībā uz tām prasībām, kuras ir atrodamas attiecīgajās SJO konvencijās un kuras apmierina administrāciju;	c) nodrošina norāžu izstrādi, dokumentēšanu un sniegšanu attiecībā uz tām prasībām, kuras ir atrodamas attiecīgajās SJO konvencijās un kuras apmierina dalībvalstis kā līgumslēdzējas puses;

Grozījums Nr. 16

4. panta 1. punkta d) apakšpunkts

d) ietver pietiekami daudz kvalificēta personāla, lai īstenotu un izpildītu valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno SJO konvencijas, tai skaitā personālu pārbaužu un apsekojumu veikšanai;	d) ietver pietiekami daudz kvalificēta personāla, lai īstenotu un izpildītu valsts tiesību aktus, ar kuriem īsteno SJO konvencijas, tai skaitā karoga valsts kvalificētus inspektorus izmeklēšanu, auditu, pārbaužu un apsekojumu veikšanai;

Pamatojums

Sk 2. panta 1. punkta f) apakšpunkta grozījumu.

Grozījums Nr. 17 4. panta 2. punkts
2. Katra alībvalstis nodrošina karoga valsts inspektoru un izmeklētāju apmācību un to darbību uzraudzību.	2. Katra dalībvalsts nodrošina karoga valsts inspektoru apmācību, karoga valsts inspektoru un izmeklētāju uzraudzību, un negadījumu vai trūkumu gadījumā piekrastes valsts inspektoru un izmeklētāju darbību uzraudzību, kā arī to apstiprināto struktūru darbības uzraudzību, kuras pilnvarotas saskaņā ar 7. pantu.
Pamatojums
Šī punkta nozīme jāpadara skaidrāka un tas jāformulē saprotamāk.
Grozījums Nr. 18 4. panta 3. punkts
3. Katra dalībvalstis izstrādā vai uztur projekta pārbaudi un tehniskos lēmumu pieņemšanas spēju atbilstoši savas flotes lielumam un sastāvam.	3. Katra dalībvalsts izstrādā vai uztur kuģu būves un aprīkojuma projektu pārbaudes, atzīšanas un apstiprināšanas spēju, kā arī tehnisko lēmumu pieņemšanas spēju atbilstoši savas flotes lielumam un sastāvam.
Grozījums Nr. 19 5. panta 2. punkts
2. Pirmoreiz reģistrējot kuģi reģistrā, attiecīgā dalībvalstis cenšas nodrošināt, ka attiecīgais kuģis atbilst piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem. Ja vajadzīgs, tās uztur sakarus ar iepriekšējo karoga valsti.	2. Priekšnosacījums kuģa pirmajai reģistrācijai dalībvalsts reģistrā ir tas, ka attiecīgā dalībvalsts pārliecinās, ka attiecīgais kuģis atbilst piemērojamajiem starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī nodrošina, ka to apliecina dokumentāli pierādījumi, kas ir tā rīcībā. Ja vajadzīgs, taču ikreiz, ja kuģis nav jauns, tā uztur sakarus ar iepriekšējo karoga valsti un prasa tai nodot nepieciešamos dokumentus un datus.
Grozījums Nr. 20 5. panta 2.a punkts (jauns)
	2a. Ja viena dalībvalsts iesniedz prasību citai dalībvalstij, iepriekšējā karoga valstij ir pienākums nosūtīt attiecīgos dokumentus un datus, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 789/2004 par kravas un pasažieru kuģu nodošanu Kopienā no viena reģistra citā. OV L 138, 30.4.2004., 19. lpp.

Grozījums Nr. 21

6. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) nodrošina, ka, veicot periodisko pārbaudi, kas minēta b) apakšpunktā, inspektors pārbauda, ka uz kuģa norīkotie jūrnieki ir zina savus īpašos pienākumus un kuģa uzbūvi, iekārtas, aprīkojumu un procedūras;	c) nodrošina, ka, veicot periodisko pārbaudi, kas minēta b) apakšpunktā, inspektors, piemērojot atbilstošās procedūras un vajadzīgos līdzekļus, pārbauda, ka uz kuģa norīkotie jūrnieki ir zina savus īpašos pienākumus un kuģa uzbūvi, iekārtas, aprīkojumu un procedūras;

Pamatojums

Ir vietā precizēt, ka inspektoram, pildot savas funkcijas, ir nepieciešamā elastība metožu un līdzekļu ziņā.

Grozījums Nr. 22

6. panta 1. punkta d) apakšpunkts

d) nodrošināt, ka komandas personālsastāvs kopumā var efektīvi saskaņot savu darbību ārkārtas situācijā, un veicot funkcijas, kas ir būtiskas drošībai vai piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai;	d) nodrošināt, ka komandas personālsastāvam kopumā būtu spēja un vajadzīgie līdzekļi, lai efektīvi saskaņotu savu darbību ārkārtas situācijā, un veicot funkcijas, kas ir būtiskas drošībai vai piesārņojuma novēršanai vai mazināšanai;

Grozījums Nr. 23 6. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno piemērotu kontroles un uzraudzības programmu, lai savlaicīgi reaģētu uz trūkumiem un iespējamiem piesārņojuma gadījumiem, par kuriem ziņo ostas vai piekrastes valstis.	2. Dalībvalstis, kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/59/EK, ar ko izveido Kopienas kuģu satiksmes uzraudzības un informācijas sistēmu1 izstrādā un īsteno piemērotu kontroles un uzraudzības programmu kuģiem, kas kuģo ar to karogu, lai spētu, izmantojot arī Kopienas SafeSeaNet datu apmaiņas sistēmu, savlaicīgi un pienācīgā veidā atbildēt uz ostas vai piekrastes valstu iesniegtajiem informācijas pieprasījumiem negadījumu vai trūkumu gadījumā. 1 OV L 208, 5.8.20021., 10. lpp.
Pamatojums
Ir jānodrošina dalībvalstu spēja rīkoties un noteikt pienākumus informācijas apmaiņas jomā, lai novērstu negadījumus un trūkumus un lai tos risinātu; tekstā ir atsauce un tas paplašina jau spēkā esošus noteikumus.
Grozījums Nr. 24 7. panta 1. punkta 1. apakšpunkts
1. Neskarot [Direktīvu ../../EK (par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā)], dalībvalstis, kuras savu kuģu sertifikāciju uztic atzītām organizācijām, veido un uztur savas flotes lielumam un sastāvam atbilstošu spēju pastāvīgi uzraudzīt apsekojuma un sertifikācijas procesu, ko veic atzītās organizācijas, kas rīkojas dalībvalstu vārdā.	1. Neskarot [Direktīvu ../../EK (par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu pārbaudes un apsekojumus, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā)], dalībvalstis, kuras savu kuģu sertifikāciju uztic atzītām organizācijām, veido un uztur savas flotes lielumam un sastāvam atbilstošu spēju pastāvīgi uzraudzīt un kontrolēt apsekojuma un sertifikācijas procesu, ko veic atzītās organizācijas, kas rīkojas dalībvalstu vārdā.
Pamatojums
Runa ir par to uzdevumu precizēšanu, ko valstu administrācijas var deleģēt atzītām organizācijām, un dalībvalstu atbildību, lai nodrošinātu labu tām noteikto funkciju izpildi.
Grozījums Nr. 25 7. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis, uz kurām attiecas 1. punkts, nodrošina, ka visiem kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, ar intervālu, kas nepārsniedz 12 mēnešus, veic papildu apsekojumus, lai nodrošinātu, ka tie atbilst SJO Konvencijām un valstu prasībām.	2. Dalībvalstis, uz kurām attiecas 1. punkts, paredz iespēju veikt papildu apsekojumus kuģiem, kas kuģo ar tās karogu, lai nodrošinātu, ka tie atbilst SJO Konvencijām un valstu prasībām.
Pamatojums
Dalībvalstu tiesības/pienākumi attiecībā uz atbildīgo administrāciju kontroli un to struktūru kontroli, kurām uzdots veikt konkrētos uzdevumus, lai gan tie ir vajadzīgi direktīvas piemērošanai un tos jau paredz SJO kodekss, nevar vienmēr izpausties kā katra kuģa pārbaude; lai praksē izvairītos no pārbaužu skaita palielināšanās un saskaņā ar principu par prezumpciju, ka dalībvalstis ievēro savus pienākumus (uzticība,pietiek, ja veic iespējamas pārbaudes saskaņā ar konkrētajām procedūrām un ar līdzekļiem, ko paredz 6. punkts (komitoloģija).
Grozījums Nr. 26 7. panta 3. punkts
3. Papildu apsekojums, kas minēts 2. punktā, nevajag kuģiem, kuri:	3. Papildu apsekojums, kas minēts 2. punktā, ik pēc 12 mēnešiem ir obligāts kuģiem, kuri:
a) ir dalībvalsts reģistrā vismaz divus gadus,	a) ir dalībvalsts reģistrā mazāk nekā divus gadus, un
b) ir apsekoti vismaz reizi iepriekšējos 12 mēnešos, saskaņā ar Direktīvu 95/21/EK vai [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu …/…/EK par ostas valsts kontroli]; un	b) kuri, ievērojot Direktīvu 95/21/EK vai [Direktīvu …/…/EK (par ostas valsts kontroli)], pēdējos 12 mēnešos nav aizturēti;
c) kuri, ievērojot Direktīvu 95/21/EK vai [Direktīvu …/…/EK (par ostas valsts kontroli)], pēdējos 12 mēnešos nav aizturēti;
Pamatojums
Šajā priekšlikumā lielāka atbildība gulstas uz dalībvalstu pleciem attiecībā uz kuģu pārbaudēm un apsekotājiem. Nav jānosaka turpmāki pienākumi, izņemot pareizu esošo noteikumu precīza ievērošana, kā arī valstu administrāciju paviršības novēršana; papildu pārbaudes ir vajadzīgas tikai tad, ja ir reāls pārkāpumu un/vai negadījumu risks. Aizturēšana (iepriekšējais c)apakšpunkts) vienmēr paredz pārbaudi (iepriekšējais b) apakšpunkts). Prasības jaunajos a) un b) apakšpunktos ir kumulatīvas nevis alternatīvas.
Grozījums Nr. 27 7. panta 4. punkts
4. Kad ir stājušies spēkā saskaņā ar [Direktīvas …/…/EK par ostas valsts kontroli] 5. panta 2. punktu pieņemtie sīki izstrādātie pārbaudes noteikumi, 2. punktā minētie papildu apsekojumi nav jāveic kuģiem, kam, saskaņā ar šo direktīvu pēdējā pārbaudē ir noteikts mazs riska profils.	4. Kad ir stājušies spēkā saskaņā ar [Direktīvas …/…/EK par ostas valsts kontroli] 5. panta 2. punktu pieņemtie sīki izstrādātie pārbaudes noteikumi, 2. un 3 punktā minētie papildu apsekojumi nav vajadzīgi kuģiem, kam saskaņā ar šo direktīvu pēdējā pārbaudē ir noteikts mazs riska profils.
Pamatojums
Pielāgojums izmaiņām, kas veiktas nosacījumiem attiecībā uz 7. panta 2. un 3. punktā minētajiem papildu apsekojumiem. Šī trešā pasākumu sērija ir redzama kopumā - kontroļu skaita palielināšana no lejas uz augšu (karoga valstis), lai samazinātu kontroles no augšas uz leju (ostas valsts), lai uzlabotu drošību un palielinātu apjomradītus ietaupījumus.
Grozījums Nr. 28 7. panta 6. punkts
6. Papildu pārbaužu kārtību un to pamatnostādnes, un obligātos kritērijus inspektoriem, kuri veic papildu pārbaudes, nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto kārtību.	6. Pamatnostādnes attiecībā uz pārbaudēm un kontroles sistēmas, ko piemēro papildu pārbaudēm, kā arī obligātos kritērijus inspektoriem, kuri veic papildu pārbaudes, nosaka saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto kārtību.
Pamatojums
Pielāgojums izmaiņām, kas veiktas nosacījumiem attiecībā uz 7. panta 2. un 3. punktā minētajiem papildu apsekojumiem. 18. pantā minētajai komitejai būtu tikai jānorāda pamatnostādnes attiecībā uz dalībvalstu veiktajiem papildu apsekojumiem, jo 2. panta 4. punkts jau paredz tikai vienu pienākumu attiecībā uz kontroles pasākumu rezultātu (atbilstība konvenciju noteikumiem un valstu prasībām).
Grozījums Nr. 29 8. panta 4. punkts
4. Dalībvalstis nodrošina dokumentētas sistēmas, kādā personāls iegūst kvalifikāciju, īstenošanu un pastāvīgu personāla zināšanu uzlabošanu atbilstoši uzdevumiem, ko tiem atļauts pildīt.	4. Dalībvalstis nodrošina, izmantojot piemērotas metodes un nepieciešamos līdzekļus, dokumentētās sistēmas ieviešanu attiecībā uz personāla prasmju nepārtrauktu uzlabošanu, kas minēta 1. un 3. punktā, kā arī nepārtrauktu viņu zināšanu uzlabošanu, lai veiktu noteiktos uzdevumus vai tos, ko viņiem atļauts pildīt.
Grozījums Nr. 30 8. panta 5. punkts
5. Karoga valsts izdod identifikācijas dokumentu visiem inspektoriem, kas tās vārdā pilda uzdevumus uz kuģiem.	5. Karoga valsts izdod inspektoriem, kas tās vārdā pilda uzdevumus uz kuģu klāja vai to kravas telpās, kā arī attiecīgā gadījumā 3. punktā minētajam personālam identifikācijas dokumentus, kas apstiprina viņu pilnvaras.

Grozījums Nr. 31

8. panta 5.a punkts (jauns)

	5a. II pielikums var tikt grozīts atbilstīgi 18. panta 2. punktā noteiktajai procedūrai, lai uzlabotu pamatnostādnes, ņemot vērā gūto pieredzi esošo noteikumu īstenošanā.

Pamatojums

Ir vietā inspektoru apmācībai un kvalifikācijai paredzēt pārskata un uzlabošanas mehānismus.

Grozījums Nr. 32 9. pants
Neierobežojot Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksu, ko pieņēmusi SJO ar Rezolūciju A.849(20), kas pievienots SJO Asamblejas Rezolūcijai A.884(21) tā atjauninātajā redakcijā, noteikto atbildību, dalībvalstis, notiekot jebkādam negadījumam uz jūras vai piesārņojumam, kurā iesaistīts kuģis, kurš kuģo ar tās karogu, veic tā izmeklēšanu. Šādas negadījumu izmeklēšanas veic piemēroti kvalificēti izmeklētāji, kas ir kompetenti ar negadījumu saistītajās lietās. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina kvalificētus izmeklētājus neatkarībā no negadījuma vai incidenta atrašanās vietas.	Dalībvalstis, notiekot jebkādam negadījumam uz jūras vai piesārņojumam, kurā iesaistīts kuģis, kurš kuģo ar tās karogu, veic tā izmeklēšanu, ņemot vērā atbildību un pienākumus, kas noteikti Jūras negadījumu un incidentu izmeklēšanas kodeksā, ko pieņēmusi SJO ar Rezolūciju A.849(20), kas pievienots SJO Asamblejas Rezolūcijai A.884(21) tā atjauninātajā redakcijā. Šādas negadījumu izmeklēšanas veic piemēroti kvalificēti izmeklētāji, kas ir kompetenti ar negadījumu saistītajās lietās, ko šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina neatkarīgi no negadījuma vai incidenta atrašanās vietas.
Pamatojums
Precizējums attiecībā uz formu un saturu, lai norādītu uz dalībvalstu pienākumiem.
Grozījums Nr. 33 11. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis izstrādā vai uztur savu kuģu flotes datubāzi ar katra kuģa tehnisko raksturojumu un 2. punktā minēto informāciju, vai nodrošina tiešu pieeju datubāzei, kas sniedz līdzīgu informāciju. Dalībvalstis piešķir Komisijai tiesības iegūt datus no to datubāzēm, kā arī tiesības apmainīties ar datiem.	1. Dalībvalstis izstrādā vai uztur savu kuģu flotes datubāzi ar katra kuģa tehnisko raksturojumu un 2. punktā minēto informāciju, vai nodrošina tiešu pieeju datubāzei, kas sniedz līdzīgu informāciju. Dalībvalstis piešķir Komisijai tiesības vai nu piekļūt to datubāzēm par attiecīgās valsts kuģiem, vai atkarībā no gadījuma nodrošināt tām pieeju, kā arī iespēju iegūt datus un ar tiem apmainīties.
Grozījums Nr. 34 11. panta 2. punkta a) un b) apakšpunkti
2. Datubāzē iekļauj šādu informāciju:	2. Katras dalībvalsts datubāzē iekļauj šādu informāciju:
	a) individualizētus datus par katru reģistrēto kuģi;
a) ziņas par kuģi (Nosaukums, SJO numurs u. c.);	i) ziņas par kuģi (Nosaukums, SJO numurs u. c.); datumu, kurā tas reģistrēts, un attiecīgā gadījumā datumu, kurā tas svītrots no reģistra;
b) apsekojumu datumus, tostarp papildu apsekojumu datumus, ja tādi ir, un auditu datumus;	ii) to atzīto organizāciju identifikāciju, kuras ir iesaistītas kuģa sertificēšanā un klasificēšanā;
c) to atzīto organizāciju identifikāciju, kuras ir iesaistītas kuģa sertificēšanā un klasificēšanā;	iii) apsekojumu datumus un rezultātus (trūkumi: jā vai nē; apraksts un novēršana: jā vai notiek; kuģis aizturēts: jā vai nē un ilgums), tostarp papildu apsekojumu datumus, ja tādi ir, un to rezultātus, un auditu datumus, ko veikusi vai nu tieši karoga valsts, vai apstiprinātas struktūras, kam ir attiecīgas pilnvaras;
d) iestādes, kas veikusi kuģa apsekošanu īstenojot ostas valsts kontroles noteikumus, identifikāciju un apsekošanas datumu;	iv) iestādes, kas veikusi kuģa apsekošanu īstenojot ostas valsts kontroles noteikumus, identifikāciju un apsekošanas datumu;
e) ostas valsts kontroles apsekojumu rezultāti (atklāti trūkumi: jā vai nē, kuģis aizturēts: jā vai nē);	v) ostas valsts kontroles apsekojumu rezultāti (atklāti trūkumi: jā vai nē, apraksts un novēršana: novērsti vai nē kuģis aizturēts: jā vai nē un ilgums);
f) informācija par negadījumiem;	vi) informācija par negadījumiem;
g) informācija par pārkāpumiem attiecībā uz MARPOL un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;	vii) informācija par pārkāpumiem attiecībā uz SJO konvenciju, jo īpaši attiecībā uz MARPOL, un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/35/EK par kuģu radīto piesārņojumu un par sankciju ieviešanu par pārkāpumiem;
	b) vispārējos datus par visiem kuģiem, kas tajā reģistrēti,
h) to kuģu identifikācija, kas svītroti no reģistra iepriekšējos 12 mēnešos.	i) to kuģu saraksts un identifikācija, kas svītroti no reģistra iepriekšējos 12 mēnešos, ievērojot, ka visus datus, kas datu bāzē savākti minēto kuģu reģistrācijas laikā, saglabā 12 mēnešus;
	ii) visu veidu ikgadējo pārbaužu skaits, iedalot tās pēc veikšanas kārtības, kuras veikusi dalībvalsts vai kas veiktas tās vārdā.

Grozījums Nr. 35

11. panta 2. punkta c) apakšpunkts

c) to atzīto organizāciju identifikāciju, kuras ir iesaistītas kuģa sertificēšanā un klasificēšanā;	c) to atzīto organizāciju identifikāciju, kuras ir iesaistītas kuģa sertificēšanā un klasificēšanā, pēc karoga valsts norādījumiem;

Pamatojums

Precizējums, lai papildinātu un izskaidrotu noteikuma jēgu.

Grozījums Nr. 36 11. panta 3.a punkts (jauns)
	3.a Visus šī panta 2. punktā minētos datus nekavējoties nosūta jaunajai karoga valstij, ja kuģi svītro no reģistra un to pārceļ uz citu reģistru.
Grozījums Nr. 37 13. panta 5. punkts
5. Vajadzības gadījumā Kopiena izstrādā savus ieteikumus pasākumiem un priekšlikumus, kā uzlabot 2. punktā minētās SJO audita sistēmas iedarbīgumu.	5. Ja vajadzīgs, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā ieteikumus un izsaka priekšlikumus, lai uzlabotu SJO audita sistēmas procedūru un rezultātus, gadījumā, kas minēts 2. pantā.
Pamatojums
Ir lietderīgi par pamatu ņemt principu, ka SJO audita sistēma jau ir efektīva, taču vēl nav saskaņota ar ES procedūrām, kādēļ zūd nosacījums, kas ļauj atsaukties uz Rezolūciju A.974, kas minēta šī paša panta 2. punktā.
Grozījums Nr. 38 15. pants
Komisija pirms [2007.] gada beigām nodod Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai ir iespējams sastādīt Saprašanās memorandu par karoga valsts saistībām attiecībā uz kontroli ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgus noteikumus tām karoga valstīm, kuras ir apņēmušās obligāti īstenot starptautisko SJO instrumentu īstenošanas Kodeksu, kuru ar 2005. gada 1. decembra Asamblejas Rezolūciju A.973(24) pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), un kuras piekrīt, ka tām veic auditu saskaņā ar SJO Asamblejas 2005. gada 1. decembrī pieņemtās Rezolūcijas A.974(24) noteikumiem.	Komisija pirms [2007.] gada beigām nodod Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai ir iespējams izstrādāt Saprašanās memorandu starp Kopienu, dalībvalstīm un trešām valstīm par karoga valsts saistībām attiecībā uz kontroli ar mērķi nodrošināt līdzvērtīgus noteikumus tām karoga valstīm, kuras ir apņēmušās obligāti īstenot starptautisko SJO instrumentu īstenošanas Kodeksu, kuru ar 2005. gada 1. decembra Asamblejas Rezolūciju A.973(24) pieņēmusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija (SJO), un kuras piekrīt, ka tām veic auditu saskaņā ar SJO Asamblejas 2005. gada 1. decembrī pieņemtās Rezolūcijas A.974(24) noteikumiem.
Grozījums Nr. 39 16. panta virsraksts
Informācijas sniegšana un ziņošana	Informācijas nosūtīšana un paziņojumi
Pamatojums
Precizējums, lai papildinātu un izskaidrotu noteikuma jēgu.
Grozījums Nr. 40 16. panta 1. punkts
1. Visas dalībvalstis dara zināmu SJO to informāciju, kuru prasa SJO konvenciju noteikumi.	1. Visas dalībvalstis dara zināmu SJO un Komisijai to informāciju, kuru prasa SJO konvenciju noteikumi.
Grozījums Nr. 41 16. panta 3. punkts
3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto kārtību var izveidot harmonizētu veidlapas paraugu 2. punktā minētajiem ziņošanas pienākumiem.	3. Saskaņā ar 18. panta 2. punktā minēto kārtību var izveidot harmonizētu veidlapas paraugu 2. punktā minētajiem informēšanas pienākumiem.
Pamatojums
Šajā priekšlikumā direktīvai jau paredzēts administrācijas uzdevumu pieaugums, īpaši attiecībā uz darbības kontroli un pasākumu novērtēšanu. Šajā posmā nav lietderīgi vēl vairāk palielināt dalībvalstu atbildību, riskējot izraisīt veltīgas nesaskaņas. Informācijas nodošana jāsaprot kā mazāk sarežģīts veids, lai nodrošinātu atbilstību, nekā ziņojumu iesniegšana, kas jau iesākumā paredzēta grozītajā 2. punktā.
Grozījums Nr. 42 16. panta 4. punkts
4. Komisija pēc ziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm sagatavo konsolidētu ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Šo ziņojumu adresē Eiropas Parlamentam un Padomei.	4. Komisija pēc paziņojumu saņemšanas no dalībvalstīm sagatavo konsolidētu ziņojumu par šīs direktīvas īstenošanu. Šo ziņojumu adresē Eiropas Parlamentam un Padomei.
Pamatojums
Šajā priekšlikumā direktīvai jau paredzēts administrācijas uzdevumu pieaugums, īpaši attiecībā uz darbības kontroli un pasākumu novērtēšanu. Šajā posmā nav lietderīgi vēl vairāk palielināt dalībvalstu atbildību, riskējot izraisīt veltīgas nesaskaņas. Informācijas nodošana jāsaprot kā mazāk sarežģīts veids, lai nodrošinātu atbilstību, nekā ziņojumu iesniegšana, kas jau iesākumā paredzēta grozītajā 2. punktā.
Grozījums Nr. 43 II pielikuma 3. punkta 2. apakšpunkts
(2) nokārtojušam kompetentas iestādes atzītu eksāmenu kuģubūvē, inženiermehānikā vai ar jūrniecību saistītā inženierzinātņu nozarē, un vismaz piecu gadu pieredzei šajā jomā, vai	(2) nokārtojušam kompetentas iestādes atzītu eksāmenu kuģubūvē, inženiermehānikā vai ar jūrniecību saistītā inženierzinātņu nozarē, un vismaz trīs gadu pieredzei šajā jomā; vai arī viena gada pieredze, ko papildina divu gadu darbs kādas dalībvalsts kompetentajā iestādē, veicot karoga valsts inspektora stažiera pienākumus.
Grozījums Nr. 44 II pielikuma 4. punkts
4. Inspektoriem, kuru kvalifikācija atbilst 3. panta 1. punktam, jābūt vismaz piecus gadus dienējušam uz jūras attiecīgi kā klāja virsniekam vai mašīntelpas mehāniķim.	svītrots
Grozījums Nr. 45 II pielikuma 8. punkts
8. Inspektoriem nedrīkst būt komerciālas intereses par kuģi, kuram jāveic apsekošana, un tie nedrīkst strādāt tajās nevalstiskajās organizācijās, vai uzņemties darbu to nevalstisko organizāciju vārdā, kuras veic obligāto kuģu apsekošanu vai apsekošanu klasifikācijas nolūkā, vai izsniedz sertifikātus kuģiem.	8. Inspektoriem nedrīkst būt nekāda veida komerciālas, personiskas vai ar ģimeni saistītas intereses par kuģi, kuram jāveic apsekošana, tā personālu, konsignatāru, sabiedrību, kuģu īpašnieku vai fraktētāju, un tie nedrīkst strādāt nevienā nevalstiskā organizācijā vai uzņemties darbu tādas nevalstiskās organizācijas vārdā, kura veic obligāto kuģu apsekošanu vai apsekošanu klasifikācijas nolūkā, vai izsniedz sertifikātus kuģiem.
Grozījums Nr. 46 II pielikuma 9. punkts
9. Inspektorus, kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tomēr pieņem kā atbilstošus, ja tie šīs direktīvas pieņemšanas dienā ir strādājuši kompetentās iestādēs, kas veic obligātos apsekojumus vai ostas valsts kontroles pārbaudes.	9. Inspektorus, kas neatbilst iepriekš minētajiem kritērijiem, tomēr pieņem kā atbilstošus, ja tie šīs direktīvas pieņemšanas dienā ir strādājuši kompetentās iestādēs, kas veic obligātos apsekojumus vai ostas valsts kontroles pārbaudes, kā arī, ja šī valsts pievienojas Parīzes Saprašanās memorandam par ostas valsts kontroli.
Pamatojums
Lai nodrošinātu inspektoriem piemērojamo prasību augstu un vienādu līmeni, ir lietderīgi atsaukties uz Parīzes Saprašanās memorandu.
Grozījums Nr. 47 III. pielikuma 1. punkta 1. apakšpunkts
1. Ja dalībvalsts (turpmāk saukta par karoga valsti) kompetentu iestādi informē, ka kuģi, kas kuģo ar šīs valsts karogu, ir aizturējusi ostas valsts, tad karoga valsts pārrauga piemērotos korektīvos pasākumus, lai attiecīgais kuģis nekavējoties atbilstu piemērojamām starptautiskajām konvencijām. Tie ir šādi pasākumi.	1. Ja dalībvalsts (turpmāk saukta par karoga valsti) kompetentu iestādi informē, ka kuģi, kas kuģo ar šīs valsts karogu, ir aizturējusi cita ostas valsts, tad karoga valsts pārrauga piemērotos korektīvos pasākumus, lai attiecīgais kuģis nekavējoties atbilstu piemērojamām starptautiskajām konvencijām. Par piemērotiem tiek uzskatīti turpmāk minētie pasākumi; šis saraksts netraucē tādu pasākumu pieņemšanu, kuriem ir līdzvērtīgs rezultāts vai kuri ir papildinoši, ja tie atbilst šīs direktīvas mērķim un noteikumiem.
Pamatojums
Precizējums, lai papildinātu un izskaidrotu noteikuma jēgu.
Grozījums Nr. 48 III pielikuma 2. punkta 3. apakšpunkts
3. Nopietnāku trūkumu, jo īpaši strukturālu un citu trūkumu gadījumā, uz kuriem attiecas atzītas organizācijas (AO) karoga valsts vārdā izsniegti sertifikāti, karoga valsts pieprasa vienam no tās inspektoriem veikt pārbaudi vai nozīmē AO inspektoru, lai tas veic pārbaudi karoga valsts vārdā. Sākotnēji šīs pārbaudes pamatā veic tās jomās, kurās ostas valsts ir reģistrējusi trūkumus. Ja karoga valsts vai AO inspektors atzīst par nepieciešamu, šo apsekošanu var izvērst par pilnu atkārtotu apsekošanu tām jomām, uz kurām attiecas attiecīgie obligātie sertifikāti.	3. Nopietnāku trūkumu, jo īpaši strukturālu un citu trūkumu gadījumā, uz kuriem attiecas atzītas organizācijas (AO) vai pašas karoga valsts izsniegti sertifikāti, karoga valsts pieprasa vienam no tās inspektoriem veikt īpašu papildu pārbaudi vai nozīmē AO inspektoru, lai tas veic pārbaudi karoga valsts vārdā. Sākotnēji šīs pārbaudes pamatā veic tās jomās, kurās ostas valsts ir reģistrējusi trūkumus. Ja karoga valsts vai AO inspektors atzīst par nepieciešamu, šo apsekošanu var izvērst par pilnu atkārtotu apsekošanu tām jomām, uz kurām attiecas attiecīgie obligātie sertifikāti.
Grozījums Nr. 49 III. pielikuma 3. punkta 5. apakšpunkts
5. Karoga valsts visos gadījumos apsver, kādas tiesiskas darbības, ieskaitot naudas sodus, ir piemērotas pret uzņēmumu. Ja kuģis pastāvīgi neievēro piemērojamos noteikumus un starptautiskās konvencijas, karoga valstij jāapsver, kādas sankcijas vēl ir vajadzīgas, tostarp kuģa dzēšana no tās reģistra.	5. Karoga valsts visos gadījumos apsver, kādas tiesiskas darbības var veikt pret uzņēmumu, ieskaitot naudas sodus, kuriem jābūt pietiekami bargiem, lai atturētu no Kopienas un starptautiski noteikumu pārkāpšanas. Ja kuģis pastāvīgi neievēro piemērojamos Kopienas noteikumus un starptautiskās konvencijas, karoga valstij jāapsver, kādas sankcijas vēl ir vajadzīgas, tostarp kuģa dzēšanu no tās reģistra.
Pamatojums
Precizē tekstu, lai to padarīt skaidrāku un papildinātu tā jēgu.
Grozījums Nr. 50 III. pielikuma 3. punkta 6. apakšpunkts
6. Kad ir veikti visi korektīvie pasākumi, lai kuģis atbilstu piemērojamiem noteikumiem un starptautiskajām konvencijām, karoga valstij jānosūta SJO ziņojums saskaņā ar SOLAS 1974. gada konvencijas, ar tajā izdarītajiem grozījumiem, I nodaļas 19.(d) noteikumu, un SJO Rezolūcijas A.787(19), ar tajā izdarītajiem grozījumiem, 5.2. punktu.	6. Kad ir veikti visi korektīvie pasākumi, lai kuģis atbilstu piemērojamiem Kopienas noteikumiem un visām starptautiskajām konvencijām, karoga valstij jānosūta SJO un Eiropas Komisijai ziņojums, kas sastādīts saskaņā ar SOLAS 1974. gada Konvenciju, ar tajā izdarītajiem grozījumiem, I nodaļas 19.(d) noteikumu, un SJO Rezolūcijas A.787(19), ar tajā izdarītajiem grozījumiem, 5.2. punktu, ņemot vērā SJO, kā arī iekļaujot papildu informāciju par Kopienas atbilstīgajiem noteikumiem, ņemot vērā Komisiju.
Grozījums Nr. 51 III pielikuma 4. punkta 2. apakšpunkts
2. Tā iekļauj arī, bet neaprobežojas ar priekšmetiem, kas attiecas uz pastiprinātu pārbaudi un kas precizēti [Padomes Direktīvas 95/21/EK V pielikuma C daļā vai Direktīvas …/…/EK (par ostas valsts kontroli) VIII pielikuma C daļā]. Karoga valsts inspektoriem, ja to atzīst par vajadzīgu, nav jāatturas iekļaut apsekošanā, tādu iekārtu funkcionālus testus, kā glābšanas laivas un to palaišanas iekārtas, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, lūku vāki, galvenās elektroapgādes un nosēdtilpņu sistēmas.	2. Tā iekļauj arī, bet neaprobežojas ar priekšmetiem, kas attiecas uz pastiprinātu pārbaudi un kas precizēti [Padomes Direktīvas 95/21/EK V pielikuma C daļā vai Direktīvas …/…/EK (par ostas valsts kontroli) VIII pielikuma C daļā]. Karoga valsts inspektoriem, ja to atzīst par vajadzīgu, nav jāatturas iekļaut apsekošanā, tādu iekārtu funkcionālus testus, kā glābšanas laivas un to palaišanas iekārtas, galvenie mehānismi un palīgmehānismi, lūku vāki, galvenās elektroapgādes un nosēdtilpņu sistēmas.

• [1]  OV C 70, 22.3.2006., 6. lpp.

PASKAIDROJUMS

1. Ievads

Lai uzlabotu drošību (drošību un drošumu) Eiropas Savienība kuģniecības nozarē jau pieņēmusi noteikumus, kurus dēvē par "Erika I" un "Erika II" – kuģu pārbaude ostās ir pastiprināta, naftas produktu pārvadāšanai aizliegts izmantot vienkorpusa kuģus, ir nodibināta Eiropas Jūras drošības aģentūra. Eiropas Parlaments piedalījās debatēs saistībā ar pagaidu komitejas kuģošanas drošības uzlabošanai izveidi (komiteja MARE), kas laikposmā no 2003. gada novembra līdz 2004. gada aprīlim organizēja vairākas tikšanās un uzklausīšanas, piedaloties atbildīgiem politiķiem un ekspertiem (skat. ziņojumu A5-0257/2004).

Eiropas Parlamenta iniciatīva bija pamats rezolūcijai par kuģošanas drošības stiprināšanu, kas pieņemta 2004. gada augustā, kurā iekļauti komitejas MARE darba secinājumi un kurā paredzēti priekšlikumi, kas iekļauti pasākumu paketē "Erika-III" un kura izsakās par labu kompetencei Eiropas Savienības līmenī, starptautiskai jūras lietu un drošības politikai, starptautiskā audita sistēmas stiprināšanai (vēlams obligāta), jūras lietu administrāciju pakalpojumu uzlabošanai, kuģi reģistrācijas ar Kopienas karogu veicināšanai (skat. rezolūciju P5_TA(2004)0350).

2. Priekšlikuma kopsavilkums

2.1. Projekts Direktīvai par karoga valsti

2005. gada novembrī Komisija pieņēma vairākus jaunus likumdošanas pasākumus (Ērika III paketi), starp kuriem ir projekts direktīvai par karoga valsts atbildību, lai dalībvalstīm būtu pienākums nodrošināt, ka kuģi, kas reģistrēti valsts reģistrā, ievēro starptautiskos noteikumus. Komisija paredz: a) Kopienas tiesībās iekļaut Karoga valsts kodeksa 1. un 2. daļu vai pasākumus, kas nepieciešami Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (OMI) obligāto instrumentu ieviešanai; b) noteikt obligātās prasības inspektoru kvalifikācijai (kopā ar apmācības noteikumiem un kvalifikācijas uzlabošanas pasākumiem), kā arī pamatnostādnes attiecībā uz pārbaudēm (gadījumiem, kad valsts kuģi aizturēti ārvalstu ostā); c) nodrošināt, ka dalībvalstu jūras lietu administrācija ievēro ISO 9001/2000 standarta kvalitātes noteikumus.

2.2. Juridiskais konteksts

Pienākums ievērot starptautisko konvenciju noteikumus kuģošanas drošības jomā jau norādīts Direktīvas 94/57/EK 3. pantā (konsolidētais teksts), kas dalībvalstīm nosaka pienākumu īstenot SJO rezolūciju A847(20) saistībā ar pamatnostādnēm attiecībā uz karoga valsts pienākumiem. Šī rezolūcija tika atcelta un to aizstāja ar Rezolūciju A973(24), kas nosaka obligāto instrumentu piemērošanas kodeksu; Komisija paredz pārņemt SJO kodeksa noteikumus, kādi minēti I pielikuma tekstā un ir spēkā priekšlikuma iesniegšanas brīdī (Kopienas tiesību akti nevar grozīt Konvencijas noteikto regulējumu).

2.3. Komisijas nodomi

Komisijas mērķis īstermiņā ir novērst trūkumus SJO regulējumā vai mainīt SJO pasākumu neobligāto raksturu, ciktāl šo pasākumu neievērošana neizraisa sankcijas starptautiskajā līmenī, kā arī novērst atkāpju no SJO noteikumiem neierobežoto interpretāciju. Šos trūkumus varētu novērst pielietojot komitoloģijas mehānismu. Vidējā termiņā un ilgtermiņā Komisijas mērķis ir pārveidot dalībvalstu floti par augstas kvalitātes floti un palielināt karogu pievilcību; iespēja tām trešām valstīm, kas nodrošina salīdzināmu kvalitātes sistēmu parakstīt nolīgumus ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, varētu veicināt vispārējas konvenciju ievērošanas pastiprināšanu.

2.4. Dalībvalstu nostāja

Principā dažās dalībvalstis uzskata, ka Eiropas Kopiena nav kompetenta iejaukties šajā jomā; vairākas dalībvalstis uzskata, ka runa ir par subsidiaritātes principa (valstu sistēmu efektivitāte) un proporcionalitātes principa pārkāpšanu (paredzēto instrumentu nesamērība). Konkrēti vairākas dalībvalstis uzskata, ka noteikumu ievērošana kuģa karoga jomā radīs papildu tiešās (kvalificēti kontrolieri, administratīvo sistēmu iejaukšanās, kas pievienojas kvalificētam auditam) un netiešās izmaksas (kontroles un sertificēšanas deleģēšana), kas var izraisīt Kopienas prakses un starptautisko saistību dubultu pielietošanu.

3. Referenta atzinums

3.1. Diskutētie jautājumi

Tas, ka dažas valstis neņem vērā starptautiskos instrumentus, rada šādas problēmas: a) ar tautsaimniecību saistītas problēmas, jo atšķirība paaugstinātā karoga kuģu uzraudzībā un nenopietna reģistrācija reģistros ietekmē kuģu un administratīvās izmaksas b) sociālas problēmas, jo starptautisko saistību neievērošana izraisa to, ka tiek nodarbinātas mazāk kvalificētas un lētākas komandas, kas rada sociālo dempingu, kas kvalificētam personālam atņem darba vietas; c) ar vidi saistītas problēmas, jo tādu kuģu izmantošana, kas neatbilst starptautiskajām konvencijām, uz kuriem strādā nepietiekami kvalificētas komandas, palielina jūras negadījumu risku, cilvēku dzīvību zaudēšanu un vides postījumus.

3.2. Kompetences problēmas

Šķietamā Eiropas Savienības likumdošanas kompetences robeža nav juridiski pamatota un nav vietā no politiskā viedokļa. No vienas puses, EK līgums jūras transporta jomā paredz ne vien abstraktu, bet arī ekskluzīvu kompetenci, tiklīdz tiek īstenota likumdošanas vara (EK līguma 80. panta 2. punkts). No otras puses, transporta jomas globalizācijas laikmetā, nav vietā saglabāt jūras transporta nacionālo raksturu, kavējot Eiropas likumdevēju saskaņot kuģošanas drošības attīstību un stiprināšanu. Turklāt, kā norādīts iepriekš, Eiropas Savienība jau ir izdevusi likumus šajā jomā, skaidri atsaucoties uz starptautiskajiem noteikumiem.

Attiecībā uz subsidiaritātes principu un proporcionalitātes kritēriju (EK līguma 5. panta 2. un 3. daļa), šķiet acīm redzami, ka a) ņemot vērā daudzos negadījumus Kopienas ūdeņos (Ērika, Prestige, Andinet, Estonia, Brear, Herald, Torrey Canyon),kuģošanas drošību valstu līmenī nevar uzskatīt par atbilstošu un efektīvu; b) ņemot vērā to, ka SJO konvencijas neparedz nekādas sankcijas, patiesa piemērošanas uzlabošana var tikt panākta, "kopieniskojot" starptautiskos noteikumus. Lai rastu līdzsvarotu veidu, kā bez lieka birokrātiskā sloga vadīt pārēju no konvenciju dimensijas uz Kopienas dimensiju, tā vietā, lai debatētu par "kāpēc?", būtu labāk uzdot jautājumu "kā?".

3.3. Administratīvais slogs

Jāprecizē, ka a) dalībvalstīm nav jāpierāda noteikumu piemērošana, bet gan Komisijai jāpierāda noteikumu pārkāpumi (uzticēšanās); ka starptautisko noteikumu piemērošanai (audits) dalībvalstis spēj pildīt Kopienas saistības, pielietojot jau esošos konvenciju instrumentus. Direktīvas priekšlikumā paredzēts SJO un EK kontroles procedūru līdzsvars, kas vienkāršo konvenciju "kopieniskošanu", kā arī informācijas ziņošanu un darbības novērtēšanu, kas palielina valstu jūras lietu administrāciju birokrātisko slogu; cik vien iespējams jāiekļauj un jāvienkāršo procedūras un uzraudzības dokumenti;

3.4. Elastīguma nepieciešamība

attiecībā uz saskaņošanas un komitoloģijas rezultātiem, jāuzsver, ka administrāciju pilnvaras novērtēt , ko jau paredz SJO noteikumi, ir nepieciešamas, lai pielāgotu karoga valsts pienākumus valstu situācijai, kuru flotes atšķiras gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi;. Kopienas interpretāciju pielietos pamatoti, ja tā notiek pēc ieinteresēto pušu pieprasījuma (administrācija un/vai uzņēmēji) un katrā gadījumā atsevišķi (nevispārinot). Tomēr jāatgādina, ka atbildīgā komiteja (COSS) pilnībā sastāv no dalībvalstu pārstāvjiem, Komisija nodrošina tikai prezidentūru.

3.5. Izmaksu novērtējums

Atbilstīgi Komisijas veiktajam ietekmes pētījumam, karoga valsts kontroles darbību pastiprināšana veicinās atbilstošu ekonomiju attiecībā uz ostas valsts procedūrām; par labu kuģiem, kas reģistrēti Kopienas reģistrā, kuru pārbaudes palielināsies sākumā (reģistrācijas posmā), bet inspekcijas samazināsies vēlāk (ostas posmā). Pēc analoģijas administrācijas uzlabošana, lai atbilstu ISO prasībā, kas jau paredzēta starptautiskajās konvencijās par cilvēka dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) un par piesārņojuma novēršanu uz kuģiem (MARPOL), izraisīs īslaicīgu izdevumu pieaugumu, taču nākotnē tā izpaudīsies lielākā efektivitātē.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Karoga valstij noteikto prasību ievērošana
Atsauces	COM(2005)0586 - C6-0062/2006 - 2005/0236(COD)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 14.3.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ENVI 14.3.2006
Atzinumu nav sniegusi        Lēmuma datums	ENVI 21.3.2006
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Marta Vincenzi 6.4.2006
Izskatīšana komitejā	19.4.2006		13.9.2006		23.1.2007		27.2.2007
Pieņemšanas datums	27.2.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	46 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Jean-Louis Bourlanges, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Seán Ó Neachtain, Willi Piecyk, Luís Queiró, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Marta Vincenzi, Lars Wohlin, Corien Wortmann-Kool, Roberts Zīle
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Zsolt László Becsey, Johannes Blokland, Philip Bradbourn, Roland Gewalt, Jeanine Hennis-Plasschaert, Anne E. Jensen, Rosa Miguélez Ramos