ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes lēmumam par Daudzpusējā nolīguma noslēgšanu starp Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Eiropas Kopienu, Islandes Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Norvēģijas Karalisti, Serbiju un Melnkalni, Rumāniju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā par Eiropas Kopējās gaisa telpas (ECAA) izveidi

7.3.2007 - (COM(2006)0113 – C6‑0218/2006 – 2006/0036(CNS)) - *

Transporta un tūrisma komiteja
Referente: Eva Lichtenberger

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes lēmumam par Daudzpusējā nolīguma noslēgšanu starp Albānijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Eiropas Kopienu, Islandes Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Norvēģijas Karalisti, Serbiju un Melnkalni, Rumāniju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā par Eiropas Kopējās gaisa telpas (ECAA) izveidi

(COM(2006)0113 – C6‑0218/2006 – 2006/0036(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā priekšlikumu Padomes lēmumam (COM(2006)0113)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 80. panta 2. punktu apvienojumā ar 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu, kā arī 300. panta 4. punktu,

–   ņemot vērā EK līguma 300. panta 3. punkta pirmo daļu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0218/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu un 83. panta 7. punktu,

–   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ziņojumu (A6‑0060/2007),

1.  apstiprina nolīguma noslēgšanu;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu un Albānijas Republikas, Bosnijas un Hercegovinas, Bulgārijas Republikas, Horvātijas Republikas, Islandes Republikas, Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Norvēģijas Karalistes, Serbijas un Melnkalnes, Rumānijas valdībām un parlamentiem, kā arī ANO Pagaidu pārvaldei Kosovā.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Ievads

Ierosinātā Padomes lēmuma priekšmets ir Daudzpusēja nolīguma noslēgšana par Eiropas Kopējās gaisa telpas (ECAA) izveidi. ECAA iekļaus visas Eiropas Kopienas dalībvalstis, Islandi un Norvēģiju kā Eiropas ekonomiskās zonas locekles, kā arī Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Bulgāriju, Horvātiju, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku (BDMR), Rumāniju, Serbiju un Melnkalni un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā (UNMIK).

Būtībā nolīgums nodrošina Eiropas Kopienas aviācijas „acquis” jeb tiesību kopuma progresīvu paplašināšanu, iekļaujot partnervalstis. Tā pamatā ir priekšnoteikums, ka starptautiskajai civilajai aviācijai ir integrēts raksturs. Šī iemesla dēļ nolīguma piemērošanas joma ir visaptveroša, un tā mērķis ir izveidot ECAA, kuras pamatā ir nediskriminācija nacionālās piederības dēļ, brīvība veikt uzņēmējdarbību, kopīgi noteikumi saistībā ar aviācijas drošumu, drošību, gaisa satiksmes pārvaldību, konkurenci, sociālo saskaņošanu, kā arī vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Tas arī attiecas uz nolīguma ieviešanu ar Apvienotās komitejas un Eiropas Kopienu Tiesas palīdzību, strīdu izšķiršanu, tā noteikumu un pārejas noteikumu interpretāciju.

Nolīgums Parlamentā tiek izskatīts apspriežu procedūra ietvaros saskaņā ar EK līguma 80. panta 2. punktu un 300. panta 2. un 4. punktu.

Nolīgums ir asimetrisks tādā nozīmē, ka katram partnerim ir atšķirīgs sākumpunkts attiecībā uz tiesību aktiem, kurus šai nolīgumā piedāvā pieņemt un transponēt. Protams, ES dalībvalstīs „acquis” jau darbojas. Tas pats attiecas uz Islandi un Norvēģiju kā Eiropas ekonomiskās zonas partneriem. Kandidātvalstu Bulgārijas un Rumānijas pozīcija ir atšķirīga, jo tās, kļūstot par pilntiesīgām dalībvalstīm, piemēros regulu un direktīvu kopumu. Tomēr „asociētajām pusēm” — Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, BDMR, Serbijai un Melnkalnei, kā arī UNMIK — jārisina būtiski uzdevumi, kas saistīti ar Eiropas Kopējās gaisa telpas izveidi. Turklāt partnervalstīs ievērojami atšķiras aviācijas nozares vispārējā attīstība.

Daudzpusējā nolīguma saturs

Pirmā daļa veltīta ECAA vispārējai darbībai, otrajā daļā (pielikumā) uzskaitīti EK tiesību akti, kas piemērojami līgumslēdzējām pusēm, un trešo daļu veido protokoli ar katru no asociētajām pusēm, kas nosaka atbilstīgos pārejas noteikumus.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību nolīgumā attiecas uz uzņēmumiem un atsevišķām personām. 11. pants par aviācijas drošumu garantē atbilstību starptautiskiem drošības standartiem. Aviācijas drošumam jābūt balstītam uz kopējiem pamatstandartiem, kas noteikti ES tiesību aktos. Gaisa satiksmes pārvaldības pamatā būs vienotās Eiropas gaisa telpas, tostarp SESAR sistēmas darbības, paplašināšana. Konkurences jomā tiks pakāpeniski noregulēti valsts monopoli, lai likvidētu diskrimināciju preču piegādes un tirdzniecības jomā. Valsts atbalsta tiesību aktus pakāpeniski saskaņos ar Kopienas „acquis”. Nolīgumi, kas kropļo vai ierobežo konkurenci, dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vai valsts palīdzība, kas kropļo konkurenci, ir pretrunā ar šo nolīgumu. Asociētajām pusēm ir jāizveido neatkarīgas valsts iestādes, kurām piešķirtas pilnvaras, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību nolīgumu noteikumiem šajās jomās. Ja saskaņā ar nolīguma noteikumiem ir atļauts valsts atbalsts, tam ir jābūt pārredzamam. Asociētajām pusēm ir jāsagatavo valsts atbalsta shēmu visaptverošs saraksts.

Nolīgums arī regulē tā ieviešanu un interpretāciju. Ja nolīguma noteikumi ir identiski EK līgumam vai aktiem, kas ir pieņemti saskaņā ar EK līgumu, to galīgais interpretētājs būs Eiropas Kopienu Tiesa. Apvienotā komiteja, ko veido līgumslēdzēju pušu pārstāvji, būs atbildīga par nolīguma pārvaldību, strīdu izšķiršanu un nolīguma 1. pielikuma pārskatīšanu, kurā uzskaitīti īstenojamie Kopienas akti.

Protokoli

Nolīgumam ir pievienots protokola projekts starp līgumslēdzējām pusēm (Eiropas Savienība, ES dalībvalstis, Norvēģija un Islande) un katru asociēto pusi (Albānija, Bosnija un Hercegovina, Horvātija, BDMR, Serbija un Melnkalne, kā arī UNMIK). Parakstot protokolu, katra asociētā puse apņemas ieviest nolīguma prasības pa periodiem, un katrā protokolā ir aprakstīts, kādi nolīguma elementi ir jāievieš katrā periodā.

Ir jāatzīmē, ka katrā protokolā periodi šo elementu ieviešanai atšķiras, tāpēc virzība uz Eiropas Kopējo gaisa telpu nebūs vienveidīga. Piemēram, līdz pirmā pārejas perioda beigām Albānija būs nošķīrusi tās gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēju no valsts regulējošās iestādes un piemērojusi gaisa telpas elastīgu izmantošanu. Bosnijai un Hercegovinai tas nebūs jāizdara līdz otrā pārejas perioda beigām. Šīs pārejas periodos iekļauto elementu atšķirības atspoguļo attīstības stāvokli dažādās asociēto pušu darbības jomās. Ir arī jāatzīmē, ka protokoli ir beztermiņa tādā ziņā, ka nav doti termiņu datumi. Otrais pārejas periods sākas tad, kad ir izpildīti pirmā pārejas perioda nosacījumi.

Pagaidu piemērošana un galīgā īstenošana

Padome ir nolēmusi, ka nolīgums ir jāpiemēro uz laiku, līdz to ir ratificējušas visas iesaistītās puses. Lai pagaidu piemērošana stātos spēkā, tai jāinformē visas pārējās nolīguma puses par šo nolūku. Patlaban Padome to vēl nav izdarījusi. Galīgā nolīguma piemērošana ir atkarīga no visu trīsdesmit septiņu iesaistīto valstu ratifikācijas, kas var aizņemt kādu laiku. Dažās valstīs, piemēram, Horvātijā, nolīguma pagaidu piemērošana nav konstitucionāli iespējama. Šajā gadījumā, kā arī attiecībā uz Serbiju Komisijai ir neoficiāla vienošanās, ka, kamēr ratifikācija nav notikusi, iestādes administratīvi atvieglos ES aviokompāniju lūgumu par piekļuvi izpildi. Nolīguma 28. panta 2. punktā minēts, ka gadījumos, kad spēkā esošie divpusējie nolīgumi ir elastīgāki par pagaidu nolīgumiem attiecībā uz īpašumtiesībām, satiksmes tiesībām un reisu biežumu, ir jāpiemēro divpusējie nolīgumi. Tomēr ir skaidrs, ka nolīguma pilnīga īstenošana prasīs laiku.

Ņemot vērā, ka nav noteikti nekādi īstenošanas termiņi, lai nodrošinātu progresu, Komisijai būs jāpaļaujas uz „burkāna un pātagas” pieeju. Būtībā tas ietvers tehnisku, juridisku un organizatorisku padomu sniegšanu „acquis” īstenošanai, lai atļautu abpusēju piekļuvi tirgum. Dažos gadījumos perspektīva kļūt par kandidātvalsti un ar to saistītās sarunas var dot papildu impulsu pilnīgai īstenošanai.

Secinājums

Referente atbalsta Eiropas Kopējās gaisa telpas principu, kā arī nolīgumu un protokolus, kas nepieciešami, lai īstenotu šo principu. Viņa atzīst, ka „mērīšana pēc vienas mērauklas” ir nepiemērota attiecībā uz asociētajām valstīm, ņemot vērā tehniskās un citas atšķirības to aviācijas nozarēs un grūtības, ko ietver ES „acquis” īstenošana. Tomēr viņa uzstāj, ka Komisijai jābūt modrai un enerģiskai, sekmējot progresu visos pārejas periodos līdz pilnīgai un galīgai īstenošanai. Šajā saistībā referente pauž nožēlu, ka Padome uzstājusi uz Padomes un dalībvalstu ieteikto struktūru, kas paredz daudz lielāku Apvienoto komiteju, nekā pretējā gadījumā būtu nepieciešams, ar visām attiecīgajām izmaksām un birokrātiju.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Daudzpusēja vienošanās par vienoto Eiropas gaisa telpu
Atsauces	COM(2006)0113 - C6-0218/2006 - 2006/0036(CNS)
Datums, kad notika apspriešanās ar EP	30.6.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	TRAN 6.7.2006
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Eva Lichtenberger 17.5.2006
Izskatīšana komitejā	24.1.2007		27.2.2007
Pieņemšanas datums	27.2.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	38 1 2
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Gabriele Albertini, Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Erik Meijer, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Luca Romagnoli, Gilles Savary, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Silvia-Adriana Ţicău, Georgios Toussas, Yannick Vaugrenard, Marta Vincenzi, Lars Wohlin, Corien Wortmann-Kool, Roberts Zīle
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Johannes Blokland, Zita Gurmai, Jeanine Hennis-Plasschaert, Anne E. Jensen, Aldo Patriciello
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Thijs Berman