Procedūra : 2005/0278(CNS)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0061/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0061/2007

Debates :

PV 28/03/2007 - 16
CRE 28/03/2007 - 16

Balsojumi :

PV 29/03/2007 - 8.8
CRE 29/03/2007 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi
PV 22/05/2007 - 9.6
CRE 22/05/2007 - 9.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0095
P6_TA(2007)0191

ZIŅOJUMS     *
PDF 430kWORD 698k
7.3.2007
PE 380.703v01-00 A6-0061/2007

par priekšlikumu Padomes regulai par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu

(COM(2005)0671 – C6‑0032/2006 – 2005/0278(CNS))

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja

Referente: Marie-Hélène Aubert

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS
 Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Padomes regulai par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu

(COM(2005)0671 – C6‑0032/2006 – 2005/0278(CNS))

(Apspriežu procedūra)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2005)0671)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 37. un 95. pantu, saskaņā ar kuriem Padome ir apspriedusies ar Parlamentu (C6-0032/2006),

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu par ierosināto juridisko pamatu,

–   ņemot vērā Reglamenta 51. un 35. pantu,

–   ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A6‑0061/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;

3.  aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;

4.  prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

5.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

1. atsauce

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. un 95. pantu,

Pamatojums

Līguma 37. pants attiecas tikai uz lauksaimniecību reglamentējošiem tiesību aktiem. Taču šī regula skar arī īpašas bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu pārstrādes un sagatavošanas metodes, ko izmanto sabiedriskās ēdināšanas sektorā, ēdnīcās un restorānos un kas ir saistītas ar iekšējā tirgus aspektiem. Pievienojot arī 95. pantu, kurš attiecas uz noteikumiem par iekšējo tirgu, izdotos nostiprināt Parlamenta pozīciju iespējamās sarunās par īstenošanas noteikumiem, kas tad būtu jāpieņem, izmantojot komitoloģijas procedūru.

Grozījums Nr. 2

1. apsvērums

(1) Bioloģiskā lauksaimniecība ir visaptveroša lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēma, kas ietver labāko vides aizsardzības praksi, augsta līmeņa bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, dabas resursu saglabāšanu, dzīvnieku labturības augstu standartu piemērošanu un ražošanu saskaņā ar noteiktas patērētāju grupas vēlmi lietot produkciju, kas ražota, izmantojot dabiskus produktus un procesus. Bioloģiskās lauksaimniecības metodei tādējādi ir divējāda loma sabiedrībā: no vienas puses tā nodrošina specifisku tirgus daļu, kuras patērētāji pieprasa bioloģiskās lauksaimniecības ražojumus, no otras puses – dod sabiedrisko labumu, veicinot vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kā arī lauku attīstību.

(1) Bioloģiskā lauksaimniecība ir visaptveroša lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēma, kurā uzsvars likts uz visiem ilgtspējīgas ražošanas aspektiem, ar kuru cenšas panākt līdzsvaru un kas ietver labāko vides aizsardzības praksi, augsta līmeņa bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, dabas resursu saglabāšanu un dzīvnieku labturības augstu standartu piemērošanu, un tās mērķis ir dabīgiem līdzekļiem uzlabot augsnes auglību un nodrošināt ražošanu saskaņā ar noteiktas patērētāju grupas vēlmi lietot produkciju, kas ražota, izmantojot dabiskus produktus un procesus. Bioloģiskās lauksaimniecības metodei tādējādi ir vairākas pozitīvas lomas: ne tikai nodrošina specifisku tirgus daļu, kuras patērētāji pieprasa bioloģiskās lauksaimniecības ražojumus, bet, vienlaikus nodrošinot preces ne tikai pārtikas nozarē, arī un vispirmām kārtām veicina vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kā arī lauku sociālo attīstību.

Pamatojums

Bioloģiskās ražošanas galvenajam mērķim ir jābūt ilgtspējīgai ražošanai, papildus ievērojot līdzsvaru starp dažādām paraugpraksēm vides jomā.

Grozījums Nr. 3

2. apsvērums

(2) Lielākajā daļā dalībvalstu bioloģiskās lauksaimniecības nozares īpatsvars palielinās. Īpaši ievērojams ir augošais patērētāju pieprasījums pēdējo gadu laikā. Kopējās lauksaimniecības politikas pašreizējā reforma, kurā uzsvērta orientācija uz tirgus pieprasījumu un kvalitatīvas produkcijas nodrošināšanu, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu, iespējams arī turpmāk stimulēs bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgu. Pamatojoties uz to, tiesību aktiem par bioloģisko lauksaimniecību ir arvien lielāka nozīme lauksaimniecības politikas sistēmā, un tie ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produkcijas tirgus attīstību.

 

Bioloģiskā lauksaimniecība pilnība atbilst Eiropas Savienības izvirzītajiem ilgstpējīgas attīstības mērķiem, kas iekļauti Gēteborgas darba kārtībā, jo tā palīdz sasniegt ilgtspējīgu attīstību un nodrošina veselīgus un kvalitatīvus produktus, izmantojot videi draudzīgas ražošanas metodes. Lielākajā daļā dalībvalstu bioloģiskās lauksaimniecības nozares īpatsvars palielinās. Īpaši ievērojams ir augošais patērētāju pieprasījums pēdējo gadu laikā. Kopējās lauksaimniecības politikas pašreizējā reforma, kurā uzsvērta orientācija uz tirgus pieprasījumu un kvalitatīvas produkcijas nodrošināšanu, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu, iespējams arī turpmāk stimulēs bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgu. Pamatojoties uz to, bioloģiskajai lauksaimniecībai ir jābūt arvien lielākai nozīmei lauksaimniecības politikas sistēmā, tai ir jābūt cieši saistītai ar lauksaimniecības produkcijas tirgus attīstību un ar lauksaimniecībai paredzētās augsnes aizsardzību un drošību.

Pamatojums

Mēs uzskatām, ka ir svarīgi pieminēt ES Gēteborgas stratēģiju un tās galvenos principus lauksaimniecības jomā (sk. prezidentūras secinājumus, Gēteborga, 2001. gada 16. un 16. jūnijs), jo tajā ir īpaši izcelta bioloģiskā lauksaimniecība kā Kopienas Lauksaimniecības politikas aspekts, kurš pilnībā atbilst Gēteborgas mērķiem.

Grozījums Nr. 4

2.a apsvērums (jauns)

 

(2.a) Katram tiesību aktam un politikai, ko Kopiena pieņem šajā jomā, jādod ieguldījums bioloģiskās lauksaimniecības un bioloģiskās ražošanas attīstībā, kā noteikts šajā regulā. Bioloģiskajai lauksaimniecībai ir nozīmīga loma Kopienas ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanā.

Pamatojums

Bioloģiskā lauksaimniecība ir cieši saistīta ar ilgtspējīgas attīstības politiku; citiem politikas virzieniem un tiesību aktiem jāseko šīs politikas piemēram, ņemot vērā šāda veida ražošanu un palīdzot sasniegt noteiktos mērķus.

Grozījums Nr. 5

3. apsvērums

(3) Kopienas normatīvo aktu sistēmai, ar ko pārvalda bioloģiskās lauksaimniecības nozari, ir jāseko mērķim nodrošināt godīgu konkurenci un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu iekšējā tirgus atbilstīgu darbību, kā arī uzturēt un pamatot patērētāju uzticēšanos produkcijai, kas marķēta kā bioloģiskās lauksaimniecības ražojums. Tai joprojām jātiecas nodrošināt apstākļus, lai šī nozare varētu attīstīties saskaņā ar ražošanas un tirgus attīstību.

(3) Kopienas normatīvo aktu sistēmai, ar ko pārvalda bioloģiskās lauksaimniecības nozari, ir jāseko mērķim nodrošināt godīgu konkurenci un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu iekšējā tirgus atbilstīgu darbību, kā arī uzturēt un pamatot patērētāju uzticēšanos produkcijai, kas marķēta kā bioloģiskās lauksaimniecības ražojums. Tai joprojām jātiecas nodrošināt apstākļus, lai šī nozare varētu attīstīties saskaņā ar ražošanas un tirgus attīstību, kā arī ilgtspējīgu vides attīstību.

Pamatojums

Bioloģisko lauksaimniecību var veicināt ar inovatīviem likumdošanas pasākumiem, kas ir saskaņā ne tikai ar tirgus attīstību, bet arī ar ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr. 6

7. apsvērums

(7) Ir jāizveido vispārēja Kopienas normatīvo aktu sistēma bioloģiskās lauksaimniecības jomā attiecībā uz augkopību un lopkopību, tai skaitā noteikumi par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību, kā arī par pārstrādātas pārtikas vai lopbarības ražošanu. Pilnvaras sīkāk izstrādāt šos vispārējos noteikumus un pieņemt Kopienas ražošanas noteikumus attiecībā uz akvakultūru ir jānodod Komisijai.

(7) Ir jāizveido vispārēja Kopienas normatīvo aktu sistēma bioloģiskās lauksaimniecības jomā attiecībā uz augkopību un lopkopību, tai skaitā noteikumi par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību, kā arī par pārstrādātas pārtikas vai lopbarības ražošanu. Pilnvaras sīkāk izstrādāt šos vispārējos noteikumus un to pielikumus un pēc apspriešanās ar Parlamentu un Padomi pieņemt Kopienas ražošanas noteikumus attiecībā uz akvakultūru ir jānodod Komisijai.

Pamatojums

Komisija vēl nav apspriedusies ar Parlamentu un Padomi par regulas noteikumiem un pielikumiem. Ja tas nav izdarīts pirms regulas pieņemšanas, Komisijai jāapspriežas ar Parlamentu par pielikumu saturu, tiklīdz tā ir apstiprinājusi to projektus.

Grozījums Nr. 7

8. apsvērums

(8) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība ir jāveicina arī turpmāk, jo īpaši sekmējot jaunu tehnoloģiju un vielu izmantošanu, kas labāk piemērotas bioloģiskai lauksaimniecībai.

(8) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība ir jāveicina arī turpmāk, izmantojot labākās iedibinātās prakses, jo īpaši sekmējot augsnes auglīgumu, augu seku, vietējo sēklu saglabāšanu, lauksaimniecības metodes, ar kurām iespējams taupīt ūdeni un enerģiju, kā arī jaunu tehnoloģiju un vielu izmantošanu, kas ir piemērotākas bioloģiskai lauksaimniecībai.

Pamatojums

Bioloģiskās lauksaimniecības gadījumā drīzāk ir nepieciešamas atbalsts labām lauksaimniecības un pārstrādes metodēm, nevis jaunām tehnoloģijām un vielām.

Grozījums Nr. 8

9. apsvērums

(9) Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) un to ražojumu izmantošana, kas atvasināti no ĢMO vai ražoti ar ĢMO, nav savienojama ar bioloģiskās lauksaimniecības koncepciju un patērētāju uzskatiem par bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem. Tāpēc tie nav ar nolūku izmantojami bioloģiskajā lauksaimniecībā vai bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu apstrādē.

(9) Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) un to ražojumu izmantošana, kas atvasināti no ĢMO vai ražoti ar ĢMO, nav savienojama ar bioloģiskās lauksaimniecības koncepciju un patērētāju uzskatiem par bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem. Tāpēc tie nav izmantojami bioloģiskajā lauksaimniecībā vai bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu apstrādē. Bioloģisko sēklu, izejmateriālu, dzīvnieku barības un pārtikas piesārņošanu nedrīkst pieļaut, izmantojot atbilstošus valstu un Kopienas tiesību aktus, kas balstīti uz piesardzības principu.

Pamatojums

ĢMO izmantošana un klātbūtne bioloģiskās lauksaimniecības metodēs un produkcijā ir pretrunā bioloģiskās lauksamniecības principiem, mērķiem un noteikumiem. Līdz ar to ir svarīgi pieņemt dalībvalstu un ES tiesību aktus, ar kuriem nodrošina, ka nenotiek piesārņošana ar ĢMO.

Grozījums Nr. 9

9.a apsvērums (jauns)

 

(9a) Sintētisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana nav savienojama ar bioloģisko lauksaimniecību.

Pamatojums

Pašizskaidrojošs grozījums, kas pilnībā atbilst 10. un 13. apsvērumam par vienīgi atjaunīgo resursu izmantošanu, kultūraugu daudzgadu rotāciju un papildu mēslojuma savietojamību ar bioloģisko lauksaimniecību.

Grozījums Nr. 10

14. apsvērums

(14) Lai izvairītos no vides piesārņošanas, īpaši tādu dabas resursu kā augsne un ūdens piesārņošanas, lopkopībai bioloģiskajā lauksaimniecībā noteikti ir jānodrošina cieša sasaiste starp šādu lopkopību un zemi, piemērota daudzgadu augu sekas sistēma un dzīvnieku barošana ar bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtu barību, ko ražo tajā pašā saimniecībā vai blakusesošajās bioloģiskajās saimniecībās.

(14) Lai izvairītos no vides piesārņošanas un neatgriezeniska kaitējuma tādu dabas resursu kā augsne un ūdens kvalitātei un pieejamībai, lopkopībai bioloģiskajā lauksaimniecībā noteikti ir jānodrošina cieša sasaiste starp šādu lopkopību un zemi, piemērota daudzgadu augu sekas sistēma un dzīvnieku barošana ar bioloģiskajā lauksaimniecībā iegūtu barību, ko ražo tajā pašā saimniecībā vai blakusesošajās bioloģiskajās saimniecībās.

Pamatojums

Jāizvairās no neatgriezeniska kaitējuma dabas resursu kvalitātei un pieejamībai.

Grozījums Nr. 11

15. apsvērums

(15) Tā kā lopkopība bioloģiskajā lauksaimniecībā ir darbība, kas saistīta ar zemi, jātiecas nodrošināt iespēja dzīvniekiem atrasties brīvā dabā vai ganībās.

(15) Tā kā lopkopība bioloģiskajā lauksaimniecībā ir darbība, kas saistīta ar zemi, ja vien klimatiskie apstākļi un augsnes stāvoklis to atļauj, dzīvniekiem jābūt iespējai atrasties brīvā dabā vai ganībās.

Pamatojums

Atkarībā no sugas iespēja atrasties brīvā dabā un/vai ganībās ir viens no bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipiem. Šai iespējai nevajadzētu būt fakultatīvai, taču tā ir atkarīga no grozījumā minētajiem apstākļiem.

Grozījums Nr. 12

16. apsvērums

(16) Bioloģiskajā lopkopībā ir jāievēro augsti dzīvnieku labturības standarti, jānodrošina dzīvnieku sugai raksturīgo uzvedības vajadzību apmierināšana, un dzīvnieku veselības nodrošināšana jāpamato uz slimību profilaksi. Šajā ziņā īpaša uzmanība jāpievērš dzīvnieku izmitināšanas apstākļiem, lopkopības praksei un dzīvnieku blīvumam noteiktā platībā. Turklāt jāizvēlas tādas dzīvnieku šķirnes, kas aug lēni un kas spēj pielāgoties vietējiem apstākļiem. Ar īstenošanas noteikumiem lopkopības un akvakultūras jomā ir jānodrošina atbilstība vismaz Eiropas konvencijas par dzīvnieku aizsardzību dzīvnieku audzētavās (T-AP) nosacījumiem un tās turpmākajiem ieteikumiem.

(16) Bioloģiskajā lopkopībā ir jāievēro augsti dzīvnieku labturības standarti, jānodrošina dzīvnieku sugai raksturīgo uzvedības vajadzību apmierināšana, un dzīvnieku veselības nodrošināšana jāpamato uz slimību profilaksi. Šajā ziņā īpaša uzmanība jāpievērš dzīvnieku izmitināšanas apstākļiem, lopkopības praksei un dzīvnieku blīvumam noteiktā platībā. Turklāt jāizvēlas tādas dzīvnieku šķirnes, kas ir ilgdzīvojošas, izturīgas pret slimībām, aug lēni, ir reģionam raksturīgas un spēj pielāgoties vietējiem apstākļiem. Ar īstenošanas noteikumiem lopkopības un akvakultūras jomā ir jānodrošina atbilstība vismaz Eiropas konvencijas par dzīvnieku aizsardzību dzīvnieku audzētavās (T-AP) nosacījumiem un tās turpmākajiem ieteikumiem.

Pamatojums

Izturība pret slimībām un ilgmūžība ir svarīgas veselīgu dzīvnieku šķirņu īpašības.

Grozījums Nr. 13

17. apsvērums

(17) Bioloģiskās lopkopības sistēmas mērķim jābūt dažādu lauksaimniecības dzīvnieku sugu audzēšanas ciklu noslēgšanai ar bioloģiski audzētiem dzīvniekiem. Tāpēc ir jāpaplašina bioloģiski audzēto dzīvnieku genofonds, jāuzlabo pašpietiekamība, tādējādi nodrošinot nozares attīstību.

(17) Bioloģiskās lopkopības sistēmas mērķim jābūt dažādu lauksaimniecības dzīvnieku sugu audzēšanas ciklu noslēgšanai ar bioloģiski audzētiem dzīvniekiem. Tāpēc ir jāpaplašina bioloģiski audzēto dzīvnieku genofonds, jāuzlabo pašpietiekamība, tādējādi nodrošinot un sekmējot nozares attīstību.

Pamatojums

Bioloģiskā lopkopība ir gan jānodrošina, gan jāsekmē.

Grozījums Nr. 14

22.a apsvērums (jauns)

 

(22.a) Ņemot vērā pašlaik pastāvošo dažādību bioloģiskās lauksaimniecības lopkopības un augkopības metodēs, dalībvalstīm ir jābūt iespējai savā teritorijā bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērot stingrākus papildu noteikumus.

Pamatojums

Ne tikai ar augsni un klimatu saistītu iemeslu dēļ, bet arī ar kultūru saistītu faktoru ietekmē Eiropā tiek izmantotas ļoti dažādas metodes, tādēļ dalībvalstīm ir jādod iespēja bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērot stingrākus noteikumus. “Pozitīvas” subsidiaritātes iespēju jau paredz Eiropā spēkā esošais bioloģiskās lauksaimniecības tiesiskais regulējums, kas ir izrādījies ļoti vajadzīgs – tas ļauj katrai dalībvalstij, balstoties uz kopīgo Eiropas tiesību aktu bāzes, izpildīt savu bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu patērētāju prasības.

Grozījums Nr. 15

25. apsvērums

(25) Lai visā Kopienas tirgū ieviestu skaidrību, obligāti jāizmanto standartizēta atsauce uz visiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas ražoti Kopienā, vismaz tajos gadījumos, kad uz šiem produktiem nav Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības logotipa. Iespēja izmantot šo atsauci attiecas arī uz bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas importēti no trešām valstīm, bet bez jebkāda pienākuma to darīt.

(25) Lai visā Kopienas tirgū ieviestu skaidrību, obligāti jāizmanto standartizēts atsauces kods uz visiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas ražoti Kopienā, pat tajos gadījumos, kad uz šiem produktiem ir Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības logotips. Standartizēts atsauces kods attiecas arī uz bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas importēti no trešām valstīm, un tam skaidri jānorāda ražojumu izcelsme un iespējamās atšķirības bioloģiskās lauksaimniecības normatīvo aktu piemērošanā.

Pamatojums

Standartizētajam atsauces kodam ir jābūt obligātam; tas jo īpaši attiecas uz bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas ievesti no trešām valstīm.

Grozījums Nr. 16

27.a apsvērums (jauns)

 

(27.a) Dalībvalstīm ir jāizveido nepieciešamā tiesību aktu sistēma, kas izslēdz bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu piesārņošanu ar ĢMO un ir balstīta uz piesardzības un „piesārņotājs maksā” principiem. Uzņēmumiem ir jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi, lai novērstu nejaušu vai tehniski nenovēršamu piesārņošanu ar ĢMO.

Grozījums Nr. 17

32. apsvērums

(32) Līdzvērtības novērtējums attiecībā uz importētajiem ražojumiem jāveic saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, kas noteikti Pārtikas kodeksā.

(32) Līdzvērtības novērtējums attiecībā uz importētajiem ražojumiem jāveic, balstoties uz tādiem ražošanas standartiem, kas ir līdzvērtīgi Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu ražošanas standartiem.

Pamatojums

Pārtikas kodeksā ir iekļautas vispārīgas bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu ražošanas pamatnostādnes, un tajā nav nekādu noteikumu, kas attiektos uz stingrajiem ražošanas noteikumiem, kuri attiecas uz bioloģisko ražojumu ražošanu ES.

Grozījums Nr. 18

32.a apsvērums (jauns)

 

(32.a) Noteikumus par bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu importu ir jāuzskata par paraugu izdevīgai piekļuvei tirgum, kas trešo valstu ražotājiem ļauj piekļūt augstas kvalitātes tirgum ar noteikumu, ka tie ievēro šī tirgus standartus.

Grozījums Nr. 19

36. apsvērums

(36) Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Ņemot vērā, ka bioloģisko lauksaimniecību reglamentējošie normatīvie akti ir nozīmīgs faktors kopējās lauksaimniecības politikas sistēmā, jo tā ir cieši saistīta ar lauksaimniecības tirgus attīstību, ir lietderīgi to saskaņot ar spēkā esošajām normatīvajām procedūrām, kas tiek izmantotas šīs politikas pārvaldībai. Pilnvaras, kas Komisijai dotas saskaņā ar šo regulu, tādējādi ir jārealizē saskaņā ar pārvaldības procedūru atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 4. pantam,

(36) Šīs regulas īstenošanai veicamie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Ņemot vērā, ka bioloģisko lauksaimniecību reglamentējošie normatīvie akti ir nozīmīgs faktors kopējās lauksaimniecības politikas sistēmā, jo tā ir cieši saistīta ar lauksaimniecības tirgus attīstību, ir lietderīgi to saskaņot ar spēkā esošajām normatīvajām procedūrām, kas tiek izmantotas šīs politikas pārvaldībai. Pilnvaras, kas Komisijai dotas saskaņā ar šo regulu, tādējādi ir jārealizē saskaņā ar regulatīvo kontroles procedūru atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 5pantam,

Pamatojums

Lēmums 1999/468/EK ir grozīts ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK. Regulatīvā kontroles procedūra ir pietiekami piemērota, lai Komisija varētu izmantot labu administratīvo praksi, tajā pašā laikā dodot iespēju iesaistīties arī Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 20

1. panta 1. punkta ievaddaļa

1. Ar šo regulu noteikti mērķi, principi un noteikumi attiecībā uz

 

1. Ar šo regulu tiek izveidots pamats bioloģiskās lauksaimniecības ilgtspējīgai attīstībai, kā arī noteikti mērķi, principi un noteikumi attiecībā uz:

Grozījums Nr. 21

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu izgatavošanu, laišanu tirgū, importu, eksportu un kontroli;

a) visiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu izgatavošanas posmiem, ražošanas metodēm, apstrādi, izplatīšanu, laišanu tirgū, importu, eksportu, kā arī pārbaudi un sertifikāciju;

Pamatojums

Bioloģiskā lauksaimniecība ir uz procesu orientēta tautsaimniecības darbība, kas saistīta ar specifiskām ražošanas metodēm, apstrādi, sagatavošanu, izplatīšanu utt., kam jāatspoguļojas tematā, darbības jomā un definīcijās.

Grozījums Nr. 22

1. panta 2. punkta ievaddaļa

2. Šī regula attiecas uz šādiem lauksaimniecības vai akvakultūras ražojumiem, ja šie ražojumi ir paredzēti laišanai tirgū kā bioloģiskās lauksaimniecības produkcija:

2. Šī regula attiecas uz šādiem lauksaimniecības vai akvakultūras ražojumiem, ja šie ražojumi ir marķēti vai tos ir paredzēts marķēt ar atsauci uz bioloģiskās lauksaimniecības metodi:

Grozījums Nr. 23

1. panta 2. punkta ea) apakšpunkts (jauns)

(ea) citi produkti, piemēram, vilna, zivju konservi, kosmētiskie līdzekļi, pārtikas piedevas un ēteriskās eļļas.

Pamatojums

Vismaz vienā no šo produktu apstrādes posmiem tie ir bijuši saistīti ar dabisko vidi, un to izmantošana ir saistīta ar lauksaimniecības un vides resursu lietošanu. Lai nodrošinātu šo resursu ilgtspējīgu izmantošanu, šo produktu iekļaušanai bioloģisko ražojumu klāstā var būt pievienotā vērtība.

Grozījums Nr. 24

1. panta 3. punkta ievaddaļa

3. Šī regula Eiropas Kopienas teritorijā attiecas uz jebkuru uzņēmumu, kas veic šādas darbības:

 

3. Šī regula attiecas uz jebkuru uzņēmumu, kas kādā no ražošanas posmiem veic darbības, kuras ir saistītas ar kāda no 1. panta 2. punktā uzskaitīto ražojumu sagatavošanu un izplatīšanu, tostarp:

Pamatojums

Sabiedriskās ēdināšanas tirgus nozīme bioloģisko ražojumu nozarē aizvien palielinās. Daudzi Eiropas patērētāji ik dienas izmanto sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, ēdnīcas un restorānus. Svarīgi, lai, balstoties uz informāciju, viņi varētu izdarīt izvēli starp parasti pārtiku un bioloģisko pārtiku. Ja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji patiesi vēlas piedāvāt saviem klientiem pilnu bioloģisko produktu klāstu, viņiem ir jāievēro kopējie Eiropas standarti. Tas nodrošinās pārredzamību patērētājiem un godīgu konkurenci uzņēmumiem dažādās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 25

1. panta 3. punkta b) apakšpunkts

b) pārtikas vai lopbarības pārstrāde;

b) pārtikas vai lopbarības ražošanas sagatavošana, pārstrāde un sagatavošana;

Grozījums Nr. 26

1. panta 3. punkta c) apakšpunkts

c) iepakošana, marķēšana vai reklamēšana;

c) bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu ražošanas sagatavošana, iepakošana, glabāšana, marķēšana un reklamēšana;

Pamatojums

Uzsvars nav uz reklāmu.

Grozījums Nr. 27

1. panta 3. punkta 2. daļa

Tomēr tā neattiecas uz sabiedriskās ēdināšanas darbībām, uzņēmumu un iestāžu ēdnīcām, restorāniem un citām līdzīgām pārtikas pakalpojumu darbībām.

fa) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi, ēdnīcas, restorāni vai citi līdzīgi ar pārtiku saistīti pakalpojumi.

Pamatojums

Regulā jāiekļauj sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumi un ar pārtiku saistīti pakalpojumi, jo tie ir saistīti ar bioloģisko pārtikas produktu tālāku apstrādi un sagatavošanu un ir tirdzniecības veids, kam būtu jāatspoguļojas definīcijas, marķējumā un kontrolē.

Grozījums Nr. 28

2. panta a) apakšpunkts

a) „bioloģiskā lauksaimniecība” ir bioloģiskās lauksaimniecības metožu izmantošana lauku saimniecībās, kā arī darbības produkcijas tālākā pārstrādāšanā, iepakošanā un marķēšanā saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem, principiem un noteikumiem;

a) „bioloģiskā lauksaimniecība” ir bioloģiskās lauksaimniecības metožu izmantošana lauku saimniecībās, kā arī darbības produkcijas tālākā apstrādē, ražošanas sagatavošanā, iepakošanā, glabāšanā un marķēšanā saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem mērķiem, principiem un noteikumiem;

Grozījums Nr. 29

2. panta b) apakšpunkts

b) „bioloģiskās lauksaimniecības ražojums” ir lauksaimniecības ražojums, kas ražots ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm;

b) „bioloģiskās lauksaimniecības ražojums” ir ražojums, kas ražots ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm;

Pamatojums

Regula attiecas arī uz akvakultūru. Termins "lauksaimniecības ražojums" sašaurina definīciju.

Grozījums Nr. 30

2. panta ba) apakšpunkts (jauns)

 

ba) „uzņēmējs” ir tāda uzņēmuma īpašnieks, kas veic darbības, uz kurām attiecas šī regula un kas ir pakļautas par bioloģiskajiem ražojumiem atbildīgo administratīvo vai kontroles iestāžu uzraudzībai;

Pamatojums

Ja mēs vēlamies sasaistīt visas priekšlikuma darbības jomā iekļautās darbības, ir vajadzīga šī definīcija; pašlaik ir spēkā Regulas (EEK) 2092/91 4. panta definīcija.

Grozījums Nr. 31

2. panta f) apakšpunkts

f) „pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību” ir pārkārtošanās no tradicionālās lauksaimniecības uz bioloģisko lauksaimniecību;

f) „pāreja uz bioloģisko lauksaimniecību” ir pārkārtošanās periods no tradicionālās lauksaimniecības uz bioloģisko lauksaimniecību;

Pamatojums

Pārkārtošanās jādefinē, paredzot tās ierobežojumu laikā.

Grozījums Nr. 32

2. panta j) apakšpunkts

j) „kompetentā iestāde” ir dalībvalsts centrālā iestāde, kura veic oficiālu kontroli bioloģiskās lauksaimniecības jomā, vai jebkāda cita iestāde, kura ir tam pilnvarota, un – atbilstošā gadījumā – attiecīgā trešās valsts iestāde;

j) “kompetentā iestāde” ir dalībvalsts iestāde, kas ir atbildīga par šīs regulas noteikumu un tās īstenošanai Komisijas pieņemto noteikumu piemērošanu, vai jebkura cita iestāde, kurai pilnībā vai daļēji deleģēti šie pienākumi; vajadzības gadījumā tā var būt attiecīgā trešās valsts iestāde;

Pamatojums

Precīzāk jādefinē „kompetentās iestādes” jēdziens, iekļaujot visus potenciāli iesaistīto iestāžu veidus.

Grozījums Nr. 33

2. panta k) apakšpunkts

k) „kontroles organizācija” ir neatkarīga trešā persona, kurai kompetentā iestāde ir deleģējusi noteiktas kontroles funkcijas;

 

k) “kontroles organizācija” ir neatkarīga iestāde, kas veic pārbaudes, sertifikācijas un ar produktu izsekojamību saistītas darbības bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas nozarē saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un Komisijas pieņemtajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un kuru šīs regulas īstenošanai ir apstiprinājusi un uzrauga kompetenta struktūrvienība; vajadzības gadījumā tā var būt līdzvērtīga iestāde, kas darbojas trešā valstī un uz kuru attiecas īpaši apstiprināšanas noteikumi;

Grozījums Nr. 34

2. panta m) apakšpunkts

m) „atbilstības zīme” ir apliecinājums atbilsmei kādam standartu kopumam vai citiem normatīviem dokumentiem zīmes formā;

m) „atbilstības zīme” ir apliecinājums zīmes formā par atbilstību prasībām, kas noteiktas ar kādu standartu kopumu vai citiem normatīviem dokumentiem;

Pamatojums

Ar šo priekšlikumu tiek mēģināts uzlabot izteiksmi, ieviešot definīciju saskaņā ar Eiropas standartos lietoto terminoloģiju, piemēram, EN ISO 9000 par kvalitāti un EN ISO 14000 par vides pārvaldību, kur atbilstība ir definēta kā atbilstība prasībām.

Grozījums Nr. 35

2. panta r) apakšpunkts

r) „produkti, kas ražoti no ĢMO” ir pārtika un lopbarības piedevas, garšvielas, vitamīni, fermenti, pārstrādes līdzekļi, noteikti dzīvnieku barošanā izmantoti produkti (saskaņā ar Direktīvu 82/471/EEK), augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji, kas ražoti, barojot organismu ar materiāliem, kuri pilnībā vai daļēji sastāv no ĢMO;

r) „produkti, kas ražoti no ĢMO” ir produkti, kas iegūti, izmantojot ĢMO kā pēdējo dzīvo organismu ražošanas procesā, bet kas nesatur ĢMO, nesastāv no ĢMO vai nav ražoti no ĢMO;

Pamatojums

Lai nerastos ar terminoloģiju saistīti pārpratumi, regulai ir jāatbilst citu attiecīgo tiesību aktu definīcijām.

Grozījums Nr. 36

2. panta va) apakšpunkts (jauns)

 

va) „zaļmēslojums” ir augoša labība, kurā var būt iesējušies citi augi un nezāles, ko iestrādā augsnē, lai uzlabotu tās kvalitāti;

Pamatojums

Jādefinē visi specifiskie regulā izmantotie termini.

Grozījums Nr. 37

2. panta vb) apakšpunkts (jauns)

 

vb) „veterinārā ārstēšana” ir jebkurš profilaktisks vai ārstniecisks pasākums, ko atbilstīgi prasībām un ierobežotu laika periodu izmanto, lai ārstētu dzīvnieku vai dzīvnieku grupu, kas slimo ar konkrētu slimību;

Pamatojums

Pieredze rāda, ka ir nepieciešams precīzi definēt 9. pantā izmantoto terminu „ārstēšana”.

Grozījums Nr. 38

2. panta vc) apakšpunkts (jauns)

vc) apzīmējumu „sintētisks” lieto tādu produktu apzīmēšanai, kas ražoti, izmantojot ķīmiskus un rūpnieciskus procesus, tostarp ar to apzīmē produktus, kas nav sastopami dabā vai ir dabas produktu imitācija, taču ar to neapzīmē produktus, kas iegūti no dabiskām izejvielām vai pārveidoti ar vienkāršu ķīmisku procesu;

Pamatojums

Jāprecizē sintētisko produktu definīcija. Ar šo apzīmējumu nevajadzētu apzīmēt dabiskus izejmateriālus, ko tradicionāli apstrādā, piemēram, ar neorganiskām skābēm, ph līmeni mainošām vielām utt.

Grozījums Nr. 39

3. panta ievaddaļa

Bioloģiskās lauksaimniecības sistēma atbilst šādiem mērķiem.

Bioloģiskās lauksaimniecības metožu mērķiem ir jābūt šādiem:

Grozījums Nr. 40

3. panta a) apakšpunkta ievadaļa

a) Praktiskā, ekonomiski dzīvotspējīgā lauksaimniecības pārvaldības sistēmā veic plaša spektra produkcijas ražošanu, izmantojot metodes, kas

a) Uz videi draudzīgu un sociālekonomiski ilgtspējīgu ražošanu balstītā sistēmā ar tām veic plaša spektra produkcijas ražošanu, izmantojot metodes, kas

Pamatojums

Ekonomiskās dzīvotspējas jēdziens ir neskaidrs un diskutējams, un to var saprast daudzos un dažkārt atšķirīgos veidos.

Grozījums Nr. 41

3. panta a) apakšpunkta i) daļa

i) līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz vidi;

i) līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz vidi un klimatu;

Grozījums Nr. 42

3. panta a) apakšpunkta ia) daļa (jauna)

 

ia) nodrošina paliekošu līdzsvaru starp augsni, ūdeni, augiem un dzīvniekiem;

Pamatojums

Lauksaimniecības un ar to saistīto ekosistēmu ilgtspējīgumu var panākt ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Grozījums Nr. 43

3. panta a) apakšpunkta ii) daļa

ii) uztur un veicina augsta līmeņa bioloģisko daudzveidību gan saimniecībās, gan to apkārtnē;

ii) uztur un veicina augsta līmeņa bioloģisko un ģenētisko daudzveidību saimniecībās un līdz ar to arī to apkārtnē šī jēdziena plašākajā nozīmē, īpašu uzmanību pievēršot vietējo sugu saglabāšanai, kas pielāgojušās apstākļiem, un reģionam tradicionālo sugu saglabāšanai;

Grozījums Nr. 44

3. panta a) apakšpunkta iii) daļa

(iii) cik tas iespējams, saglabā tādus dabas resursus kā ūdens, augsne, organiskās vielas un gaiss;

iii) iespējami visracionālākajā veidā izmanto dabas resursus (ūdeni, augsni un gaisu) un lauksaimniecības izejvielas (enerģiju, augu aizsardzības līdzekļus, barības vielas);

Grozījums Nr. 45

. panta a) apakšpunkta iv) daļa

iv) ievēro augstus dzīvnieku labturības standartus un jo īpaši nodrošina dzīvnieku sugai raksturīgo uzvedības vajadzību apmierināšanu.

iv) ievēro augstus dzīvnieku veselības un labturības standartus un jo īpaši nodrošina dzīvnieku sugai raksturīgo uzvedības vajadzību apmierināšanu;

Grozījums Nr. 46

3. panta a) apakšpunkta iv a) daļa (jauna)

iva) veicina tradicionālo kvalitatīvu pārtikas produktu sagatavošanas procesus un mazo ģimenes saimniecību un uzņēmumu situācijas uzlabošanu.

Pamatojums

Bioloģiskās lauksaimniecības principam ir jāietver sociālie un kultūras aspekti, kas veicina kvalitatīvu bioloģisko produktu ražošanas daudzveidības saglabāšanu.

Grozījums Nr. 47

3. panta b) apakšpunkts

b) Tā veic pārtikas un citas lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc precēm, kuras ražotas, izmantojot dabiskus procesus vai tādus procesus, kas ir salīdzināmi ar dabiskiem procesiem, un dabiskas vielas.

b) Tā veic pārtikas un citas lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc precēm, kuras ražotas, izmantojot dabiskus procesus vai tādus fiziskus procesus, kas ir salīdzināmi ar dabiskiem procesiem, un dabiskas vielas.

Pamatojums

Jāizvairās no iespējamas ķīmisku vielu izmantošanas.

Grozījums Nr. 48

4. panta a) apakšpunkts

a) priekšroka ir dzīvu organismu un mehānisku ražošanas metožu, nevis sintētisku materiālu izmantošanai;

 

a) tiek izmantoti tikai dzīvi organismi un mehāniskas ražošanas metodes; sintētisku materiālu izmantošana un ražošanas metodes, kurās izmanto sintētiskus materiālus, ir pieļaujamas tikai saskaņā ar 16. pantu;

 

Pamatojums

Piedāvātais formulējums ir neskaidrs un sašaurina šo principu darbības jomu. Tekstam jābūt apstiprinošākam, bet nopietnās un tālejošās situācijās, kuras pieprasa ātri reaģēt, nevajag liegt iespēju izmantot sintētiskos materiālus un nemehāniskas metodes, atkāpjoties no bioloģiskās lauksaimniecības principiem un noteikumiem.

Lai panāktu atbilsmi Pamatregulas Nr. 1829/2003 16. apsvērumam, jābūt skaidram nošķīrumam starp formulējumu „ražots no ĢMO” un „ražots ar ĢMO”.

Teksta pilnīguma labad šai regulai jāattiecas arī uz veterinārajiem medikamentiem. Mūsdienās tirgū ir plašs bioloģisko veterināro medikamentu klāsts; tādēļ tie ir jāizmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Grozījums Nr. 49

4. panta aa) apakšpunkts (jauns)

 

aa) priekšroka ir bioloģiskām un mehāniskām ražošanas metodēm, nevis tādu ārpus saimniecības iegūtu izejvielu kā sintētiskie materiāli izmantošanai;

Grozījums Nr. 50

4. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) priekšroka ir dabisku vielu, nevis ķīmiski sintezētu vielu izmantošanai, ko var izmantot tikai tad, ja dabiskās vielas nav pieejamas tirdzniecībā;

 

b) gadījumos, kad ir vajadzīgas ārpus saimniecības iegūtas izejvielas, izmanto dabiskas vielas, minerālus un organiski ražotas izejvielas; ķīmiski apstrādātu vai sintezētu vielu izmantošana ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos, un tās var izmantot tikai tad, ja dabiskās vielas nav pieejamas tirdzniecībā, un saskaņā ar 11. pantu to izmantošanai ir jāsaņem īpaša atļauja;

Grozījums Nr. 51

4. panta ca) apakšpunkts (jauns)

 

ca) nedrīkst izmantot jonizējošo starojumu;

Grozījums Nr. 52

4. panta d) apakšpunkts

d) bioloģiskās lauksaimniecības noteikumus piemēro vietējiem apstākļiem, attīstības stadijai un īpašai lopkopības praksei, saglabājot kopējo bioloģiskās lauksaimniecības koncepciju.

d) bioloģiskās lauksaimniecības noteikumus piemēro vietējiem apstākļiem, attīstības stadijai un īpašai lopkopības praksei, saglabājot bioloģiskās lauksaimniecības mērķus un principus;

Grozījums Nr. 53

4. panta da) apakšpunkts (jauns)

 

da) bioloģiskā lauksaimniecība nodrošina ražojumu kvalitāti, integritāti un izsekojamību visā pārtikas apritē;

Grozījums Nr. 54

4. panta db) apakšpunkts (jauns)

 

db) bioloģiskā lauksaimniecība ir sociāli, ekoloģiski un ekonomiski ilgstpējīga nodarbošanās;

Grozījums Nr. 55

4. panta dc) apakšpunkts (jauns)

 

dc) nedrīkst izmantot hidroponiskas vai citas bezaugsnes augkopības un lopkopības metodes.

Pamatojums

Pantā jāiekļauj arī šis aizliegums.

Grozījums Nr. 56

5. panta a) apakšpunkts

a) lauksaimniecība uztur un veicina augsnes auglību, aizkavē augsnes eroziju un apkaro to, un līdz minimumam samazina piesārņojumu;

a) lauksaimniecība uztur un veicina dzīvību augsnē, tās auglību, aizkavē augsnes eroziju un apkaro to, un līdz minimumam samazina piesārņojumu;

Pamatojums

Lai lauksaimniecība būtu ilgtspējīga, ir svarīgi aizsargāt ne tikai augsnes auglību, bet arī augsnē esošos bioloģiskos organismus.

Grozījums Nr. 57

5. panta aa) apakšpunkts (jauns)

 

aa) lauksaimniecība saglabā esošās un rada jaunas darba vietas, tādējādi dodot ieguldījumu ilgtspējīgā lauku attīstībā;

Grozījums Nr. 58

5. panta c) apakšpunkts

c) līdz minimumam samazina neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu un ārpus saimniecības iegūto izejmateriālu izmantošanu;

c) līdz minimumam samazina neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu un ārpus saimniecības iegūto izejmateriālu izmantošanu; veicina atjaunīgo enerģiju izmantošanu;

Grozījums Nr. 59

5. panta f) apakšpunkts

f) augu mēslošanu nodrošina galvenokārt ar augsnes ekosistēmas starpniecību;

 

f) augu mēslošanu nodrošina galvenokārt ar augsnes ekosistēmas starpniecību; tādējādi tiek ievērota laba augsnes apstrādes prakse;

Grozījums Nr. 60

5. panta g) apakšpunkts

g) dzīvnieku un augu veselību nodrošina, pamatojoties uz profilakses pasākumiem, tai skaitā piemērotu šķirņu un pasugu izvēli;

g) augu veselību nodrošina, pamatojoties uz profilakses pasākumiem, tai skaitā piemērotu šķirņu un pasugu izvēli, augu seku, jauktiem sējumiem, kaitēkļu dabīgo ienaidnieku vairošanu, kā arī dabīgās imunitātes pret kaitēkļiem un slimībām veicināšanu;

Grozījums Nr. 61

5. panta ga) apakšpunkts (jauns)

 

ga) dzīvnieku veselības saglabāšana ir balstīta uz dabīgās imūnsistēmas aizsardzības veicināšanu, dzīvnieku ķermeņa uzbūvi, kā arī piemērotu šķirņu izvēli un lopkopības praksi;

Grozījums Nr. 62

5. panta h) apakšpunkts

h) barību lopkopībai iegūst galvenokārt tajā pašā saimniecībā, kur tiek turēti dzīvnieki, vai ražo sadarbībā ar citām bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām tajā pašā reģionā;

 

h) barību lopkopībai, ja iespējams, iegūst tajā pašā saimniecībā, kur tiek turēti dzīvnieki, vai ražo sadarbībā ar citām bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām; ganāmpulku blīvumu ierobežo līdz tādam apjomam, lai nodrošinātu lopkopības pieskaņotību labības audzēšanai;

Pamatojums

Šis grozījums atspoguļo Vidusjūras reģiona lauksaimniecības īpatnības, jo tur lopkopība ir raksturīga kalnu reģioniem, bet augkopība – ielejām; saimniecību, kas nodarbojas gan ar augkopību, gan lopkopību, ir ļoti maz. Atļaujot izmantot tikai bioloģiskās lopkopības kūtsmēslus, mazināsies vai izzudīs bioloģiskā lauksaimniecība lielos un ekoloģiski ļoti svarīgos apgabalos ar nelielu nokrišņu daudzumu, jo ar lopkopību tajos tikpat kā nenodarbojas. Jāatļauj izmantot kompostētus kūtsmēslus no tradicionālajām ekstensīvās lopkopības saimniecībām, piemērojot pašlaik spēkā esošos noteikumus.

Grozījums Nr. 63

5. panta k) apakšpunkts

k) izvēloties šķirnes, priekšroka ir tādām dzīvnieku šķirnēm, kuras aug lēni, ņemot vērā dzīvnieku spēju piemēroties vietējiem apstākļiem, to vitalitāti un izturību pret slimībām vai veselības problēmām;

k) izvēloties šķirnes, priekšroka ir tādām dzīvnieku šķirnēm, kuras aug lēni, dzīvo ilgi un ir tradicionālās reģiona šķirnes, ņemot vērā dzīvnieku spēju piemēroties vietējiem apstākļiem, to vitalitāti un izturību pret slimībām vai veselības problēmām;

Pamatojums

Jāveicina tradicionālo šķirņu izplatība, jo tās ir labāk pielāgojušās reģiona apstākļiem un bieži vien ir cieši saistītas ar tradicionālajām lauksaimniecības metodēm, kas raksturīgas Eiropas reģioniem un līdz ar to būtu jāaizsargā. Tā rezultātā paaugstināsies to ražojumu kvalitāte, kuru raksturīgās īpašības var nodrošināt pievienoto vērtību Eiropas lauku reģioniem.

Grozījums Nr. 64

5. panta l) apakšpunkts

l) lopbarību bioloģiskajā lauksaimniecībā gatavo galvenokārt no bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotām sastāvdaļām un citām dabiskas izcelsmes vielām;

l) lopbarību bioloģiskajā lauksaimniecībā gatavo no bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotām sastāvdaļām un citām dabiskas izcelsmes vielām un nodrošina tās atbilstību īpašām uzturvielu prasībām mājlopu attīstības attiecīgajos posmos; izņēmumiem ir vajadzīga atļauja saskaņā ar 11. pantu;

Grozījums Nr. 65

5. panta n) apakšpunkts

n) akvakultūrā līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz ūdens vidi;

n) akvakultūrā saglabā bioloģisko daudzveidību un dabīgo ūdens ekosistēmu kvalitāti, kā arī līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz ūdens un zemes ekosistēmu;

Pamatojums

Bioloģiskās lauksaimniecības principu vidū ir jābūt pēc iespējas lielākam skaitam integrējošu pasākumu aspektu, kas aptver tādas jomas kā vide, sabiedrības veselība un bioloģiskās lauksaimniecības sociālie aspekti, taču jāņem vērā arī augkopības un lopkopības reģionālās un kultūras atšķirības.

Grozījums Nr. 66

6. panta virsraksts

Pārstrādē piemērojamie principi

Pārstrādē un sagatavošanā piemērojamie principi

Grozījums Nr. 67

6. panta ievaddaļa

Papildus vispārējiem principiem, kas paredzēti 4. pantā, pārstrādātas bioloģiskās pārtikas un lopbarības ražošanā piemēro šādus principus:

Papildus mērķiem un vispārējiem principiem, kas paredzēti 4. pantā, pārstrādātas bioloģiskās pārtikas un lopbarības ražošanā un sagatavošanā piemēro šādus principus, tostarp definīcijas un iespējamās izmaiņas pielikumos.

Pamatojums

Šim pantam ir jāattiecas uz bioloģiskās pārtikas un lopbarības sagatavošanu, un tajā skaidri jāparedz iespēja izņēmuma gadījumos izmantot sastāvdaļas un piedevas, ja dabiskās vielas nav komerciāli pieejamas. Tam jāatspoguļojas arī visās definīcijās un iespējamajos pielikumu grozījumos.

Grozījums Nr. 68

6. panta a) apakšpunkts

a) bioloģisko pārtiku un lopbarību ražo galvenokārt no bioloģiskās lauksaimniecības sastāvdaļām, izņemot gadījumus, ja bioloģiskās sastāvdaļas nav pieejamas tirdzniecībā;

a) bioloģisko pārtiku un lopbarību ražo no bioloģiskās lauksaimniecības sastāvdaļām, izņemot gadījumus, ja bioloģiskās sastāvdaļas nav pieejamas tirdzniecībā;

Grozījums Nr. 69

6. panta b) apakšpunkts

b) piedevas un pārstrādes līdzekļus izmanto pēc iespējas minimālā daudzumā un tikai gadījumos, kad ir būtiska tehnoloģiska nepieciešamība;

b) piedevas un pārstrādes līdzekļus izmanto pēc iespējas minimālā daudzumā un tikai gadījumos, kad ir būtiska tehnoloģiska vai uzturvielu nepieciešamība, un ja tās ir atļautas saskaņā ar 15. pantā noteikto procedūru;

Grozījums Nr. 70

6. panta ca) apakšpunkts (jauns)

 

ca) pārtiku apstrādā uzmanīgi, lai garantētu pārtikas bioloģisko integritāti.

Grozījums Nr. 71

7. panta 1. punkta 1. daļa

Visu saimniecības komerciālo daļu apsaimnieko saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības prasībām vai prasībām, kas piemērojamas saimniecībām pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību.

Visu saimniecības lauksaimniecības daļu apsaimnieko saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības prasībām.

Pamatojums

Saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības pamatprincipu pārejas no tradicionālās un bioloģisko lauksaimniecību mērķim ir jābūt tikai bioloģiskai ražošanai.

Grozījums Nr. 72

7. panta 1. punkta 2. daļa

Tomēr saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas jānosaka saskaņā ar 31. panta 2. punktu, saimniecību var sadalīt skaidri nošķirtās vienībās, ja dažas no tām netiek apsaimniekotas pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

(Neattiecas uz tulkojumu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neattiecas uz tulkojumu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 73

7. panta 1. punkta 3. daļa

Ja saskaņā ar otro daļu visa saimniecība netiek izmantota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā, lauksaimniekam ir jānodala zeme, dzīvnieki un ražojumi, ko izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā, atsevišķi no pārējiem un jāveic atbilstoša uzskaite, uzrādot šo nodalījumu.

Ja saskaņā ar otro daļu visa saimniecība netiek izmantota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā, lauksaimniekam ir jānodala zeme, dzīvnieki un ražojumi, ko izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā, atsevišķi no pārējiem un jāveic atbilstoša uzskaite, uzrādot šo nodalījumu. Šim nodalījumam pēc analoģijas jāattiecas arī uz akvakultūras sugām.

Pamatojums

Nodalījuma prasībai jāattiecas arī uz akvakultūru.

Grozījums Nr. 74

7. panta 2. punkta 2. daļa

Ja lauksaimnieki bioloģiskās pārtikas vai lopbarības ražošanā izmanto produkciju, kas iegādāta no trešās personas, viņi pieprasa pārdevēja apliecinājumu tam, ka piegādātie ražojumi nav izgatavoti, izmantojot ĢMO.

 

Ja lauksaimnieki vai jebkuri citi bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu piegādātāji bioloģiskās pārtikas vai lopbarības ražošanā izmanto produkciju, kas iegādāta no trešās personas, tiem ir jāpieprasa pārdevēja apliecinājums tam, ka piegādātie ražojumi nav atvasināti no ĢMO, izgatavoti, izmantojot ĢMO, un nesatur ĢMO, kā arī nesastāv no ĢMO.

Grozījums Nr. 75

7. panta 2. punkta 2.a daļa (jauna)

 

Nejauša vai tehniski nenovēršama piesārņojuma ar ĢMO gadījumā uzņēmējiem ir jāspēj pierādīt, ka viņi ir veikuši visus vajadzīgos pasākumus, lai izvairītos no šāda piesārņojuma.

Grozījums Nr. 76

8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) augsnes auglību un bioloģisko aktivitāti uztur un palielina, izmantojot daudzgadu augu seku, arī zaļmēslojumu, mēslus un organiskos atkritumus no bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām;

b) augsnes auglību un bioloģisko aktivitāti uztur un palielina, izmantojot daudzgadu augu seku, arī zaļmēslojumu, lopkopības notekūdeņus un organiskos atkritumus no bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībām, vēlams, kompostētā veidā;

Pamatojums

Notekūdeņi satur ne tikai kūtsmēslus, tādēļ termins „notekūdeņi” ir piemērotāks.

Turklāt papildus notekūdeņiem var izmantot arī citas bioloģiskās vielas.

Grozījums Nr. 77

8. panta 1. punkta h) apakšpunkts

h) jebkāda apstiprinātu sintētisko vielu izmantošana ir pakļauta noteikumiem un ierobežojumiem saistībā ar konkrēto kultūru, kam tās tiek izmantotas, lietošanas metodi, devu, izmantošanas laiku un kontaktu ar augiem;

h) jebkāda apstiprinātu sintētisko vielu izmantošana ir pakļauta stingriem noteikumiem un ierobežojumiem saistībā ar konkrēto kultūru, kam tās tiek izmantotas, lietošanas metodi, devu, izmantošanas laiku un kontaktu ar augiem;

Grozījums Nr. 78

9. panta b) apakšpunkta iii) daļa

iii) lauksaimniecības dzīvniekiem ir pastāvīgi pieejama brīva platība, vislabāk ganības, kad vien to pieļauj laika apstākļi un augsne;

 

iii) ja vien tas nav pretrunā Kopienas tiesību aktos noteiktiem ierobežojumiem un pienākumiem cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzībai, lauksaimniecības dzīvniekiem ir pastāvīgi pieejama platība brīvā dabā, vislabāk ganības, kad vien to pieļauj laika apstākļi un augsne; Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka šādu ierobežojumu un pienākumu dēļ netiek sagādātas ciešanas dzīvniekiem un netiek zaudēts bioloģisko ražojumu tirgus;

Pamatojums

Nesen tika ieviesti Eiropas Savienības noteikumi, saskaņā ar kuriem bioloģiski audzēti putni jātur telpās, lai pasargātu tos no H5N1 augstas patogenitātes putnu gripas. Šie noteikumi izraisīja diskusijas par dzīvnieku labturību (bioloģisko saimniecību cāļiem knābjus neapstrādā, tādēļ var rasties ar dzīvnieku labturību saistītas problēmas). Patērētāji bija noraizējušies, ka bioloģiskās putnkopības ražojumi būs "mazāk bioloģiski". Tādēļ jāparedz, ka atbildīgo iestāžu pienākums ir bioloģiskās lopkopības gadījumā meklēt alternatīvas, tajā pašā laikā saglabājot cik vien iespējams augstus dzīvnieku labturības standartus.

Grozījums Nr. 79

9. panta b) apakšpunkta iv) daļa

iv) dzīvnieku skaitu ierobežo, lai līdz minimumam samazinātu pļavu pārmērīgu noganīšanu, augsnes izmīdīšanu, eroziju vai piesārņojumu, ko rada dzīvnieki vai to mēsli;

iv) dzīvnieku skaitu ierobežo, lai līdz minimumam samazinātu pļavu pārmērīgu noganīšanu, augsnes izmīdīšanu, eroziju vai piesārņojumu, ko rada dzīvnieki vai notekūdeņi;

Pamatojums

Notekūdeņi nesastāv tikai no kūtsmēsliem.

Grozījums Nr. 80

9. panta b) apakšpunkta v) daļa

(v) bioloģiskās lopkopības dzīvniekus tur atsevišķi vai arī tos var viegli nodalīt no pārējiem dzīvniekiem;

v) bioloģiskās lopkopības dzīvniekus tur atsevišķi no pārējiem dzīvniekiem;

Pamatojums

Svītrotā frāze bija pretrunā pārējam tekstam, jo līdz ar to dzīvnieki var palikt nenošķirti visu dzīves ilgumu.

Grozījums Nr. 81

9. panta b) apakšpunkta x) daļa

(x) bišu stropiem un materiāliem, ko izmanto biškopībā, ir jābūt pagatavotiem no dabiskiem materiāliem;

 

(x) bišu stropiem un materiāliem, ko izmanto biškopībā, ir jābūt pagatavotiem no tādiem materiāliem, kuru gadījumā ir pierādīts, ka tiem nav negatīvas ietekmes uz vidi;

Pamatojums

Bišu stropi daļas var būt izgatavotas, piemēram, no nerūsējošā tērauda, kas nekaitē videi.

Grozījums Nr. 82

9. panta c) apakšpunkta i) daļa

(i) vairošanos nedrīkst stimulēt ar hormonterapiju, izņemot gadījumus, kad tiek ārstētas reproduktīvās slimības;

(i) vairošanās pamatā ir jābūt dabiskām metodēm. Taču ir atļauta mākslīgās apsēklošanas izmantošana. Citus mākslīgās vai medicīniskās vairošanas veidus (piemēram, embriju pārstādīšanu) neizmanto.

Pamatojums

Regulas (EEK) Nr. 2092/91 formulējums ir skaidrāks.

Grozījums Nr. 83

9. panta c) apakšpunkta ii) daļa

ii) nav izmantojama klonēšana un embriju pārstādīšana;

ii) nav izmantojamas pavairošanas metodes, kurās izmanto klonēšanu un embriju pārstādīšanu;

Grozījums Nr. 84

9. panta d) apakšpunkta i) daļa

i) dzīvniekus baro ar bioloģisko lopbarību, kurā var iekļaut daļu lopbarības no saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību; lopbarībai jāatbilst dzīvnieku uztura prasībām dažādās dzīvnieka attīstības stadijās;

i) dzīvniekus baro ar bioloģisko lopbarību tā, lai apmierinātu to prasības pēc uzturvielām dažādos attīstības posmos; atbrīvojumus no šīm saistībām var piešķirt, kā noteikts XX pielikumā, nosakot barības procentuālo apjomu, ko atļauts izmantot no saimniecībām, kuras ir pārejas procesā uz bioloģisko lauksaimniecību;

Pamatojums

Šajā 9. pantā ir jābūt skaidrai pielikumos iekļauto noteikumu un izņēmumu sistēmai.

Grozījums Nr. 85

9. panta d) apakšpunkta ii) daļa

ii) dzīvniekiem ir pastāvīga pieeja ganībām vai rupjajai lopbarībai;

ii) ja vien veterināru iemeslu dēļ kompetentā iestāde vai dzīvniekus uzraugošais veterinārārsts neuzskata savādāk, dzīvniekiem ir pastāvīga pieeja ganībām vai rupjajai lopbarībai;

Grozījums Nr. 86

9. panta e) apakšpunkta ii) daļa

ii) slimības uzliesmojumi ir jāārstē nekavējoties, lai nepieļautu dzīvnieku ciešanas: nepieciešamības gadījumā var izmanot alopātiskās zāles, ieskaitot antibiotikas, ja fitoterapetisko, homeopātisko un citu līdzekļu izmantošana ir nepiemērota.

ii) slimības uzliesmojumi ir jāārstē nekavējoties, lai nepieļautu dzīvnieku ciešanas: nepieciešamības gadījumā un saskaņā ar stingriem noteikumiem (maksimālais devu skaits vienam dzīvniekam, noteikts zāļu izdalīšanās periods) var izmanot sintezētos ķīmiskos alopātiskos medikamentus, ieskaitot antibiotikas, ja fitoterapetisko, homeopātisko un citu līdzekļu izmantošana ir nepiemērota.

Pamatojums

Termins „alopātiskās zāles” ir pārāk neskaidrs.

Ļoti svarīgi noteikt un ierobežot maksimālo sintezēto ķīmisko alopātisko medikamentu devu skaitu vienam dzīvniekam; tas atbilst gan bioloģiskās lauksaimniecības prasībām, gan principiem, pie tam tā ir jau ierasta prakse, kas ļauj patērētājiem būt pārliecinātiem par to, ka ražojumos nav atliekvielu.

Grozījums Nr. 87

10. panta 1. punkts

1. Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru un saskaņā ar II sadaļā paredzētajiem mērķiem un principiem Komisija nosaka ražošanas noteikumus, tostarp noteikumus par pārveidošanu, kas piemērojami attiecībā uz bioloģisko akvakultūru.

1. Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu, kas paredz ražošanas noteikumus, tostarp noteikumus par pārveidošanu, kas piemērojami attiecībā uz bioloģisko akvakultūru.

Pamatojums

Pienācīgi jāizstrādā īpaši noteikumi, kas attiecas uz akvakultūru. Tam ir vajadzīga apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un jauna tiesību aktu grozīšanas procedūra, kurā iesaistīts Parlaments un Padome, kā tas jau bijis dzīvnieku audzēšanas noteikumu gadījumā.

Grozījums Nr. 88

11. panta 1. punkts ievaddaļa

1. Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru un saskaņā ar II sadaļā paredzētajiem mērķiem un principiem Komisija nosaka īpašus kritērijus šāda veida ražojumu un vielu apstiprināšanai, ko var izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā:

1. Pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru un saskaņā ar II sadaļā paredzētajiem mērķiem un principiem Komisija nosaka īpašus kritērijus šāda veida ražojumu un vielu apstiprināšanai, ko var izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā:

Grozījums Nr. 89

11. panta 1. punkta e) apakšpunkts

e) tīrīšanas līdzekļi;

e) tīrīšanas, higiēnas un dezinfekcijas līdzekļi;

Grozījums Nr. 90

11. panta 1. punkta f) apakšpunkts

f) citas vielas.

f) citas vielas, piemēram, vitamīni, mikroorganismi un augu augšanu veicinošas vielas;

Grozījums Nr. 91

11. panta 2.a punkts (jauns)

 

2.a Komisija nodrošina pārrdzamas piemērošanas, dokumentācijas, pārskatīšanas, izvērtēšanas un efektīvas lēmumu pieņemšanas procedūras. Tā sniedz norādes pieteikumus iesniegušajām dalībvalstīm un izmanto bioloģiskās lauksaimniecības un bioloģiskās pārtikas ražošanas nozarēs uzkrāto pieredzi. Vērtējot, vai produkti un vielas ir iekļaujami atļauto vielu sarakstā, ieinteresētajām pusēm ir jādod iespēja iesaistīties šajā procesā. Pieprasījumus veikt grozījumu vai svītrot produktu vai vielu no šī saraksta, kā arī attiecīgos lēmumus publicē.

Pamatojums

Regulā ir jāparedz mehānisms, saskaņā ar kuru ieinteresētās puses ir iesaistītas un sabiedrība tiek informēta par izmaiņām to produktu un vielu sarakstā, ko atļauts izmantot bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Grozījums Nr. 92

11. panta 2.b punkts (jauns)

2.b Uz augu aizsardzības līdzekļiem attiecas šādi noteikumi:

 

i) to izmantošanai ir jābūt būtiski svarīgai tāda kaitēkļa vai slimības apkarošanai, kuru gadījumā vēl nav pieejamas citas bioloģiskas, fiziskas vai ar audzēšanu saistītas alternatīvas vai citi efektīvi paņēmieni;

 

ii) tādu līdzekļu izmantošanu, kas nav augu, dzīvnieku, mikrobioloģiskas vai minerālu izcelsmes un kas nav identiski to sākotnējai formai, atļauj tikai tad, ja to izmantošanas metodes izslēdz tiešu kontaktu ar uzturā lietojamo augu daļu vai daļām;

 

iii) to izmantošana ir īslaicīga, pie tam Komisija precizē termiņu, līdz kuram to izmantošana ir jāpārtrauc vai jāatjauno;

Pamatojums

ES patērētāji bieži vien izvēlas bioloģiskos ražojumus tāpēc, ka viņi paļaujas uz to, ka tie ražoti, neizmantojot potenciāli kaitīgas vielas. Jābūt spiedienam uz nozari, lai tā turpina meklēt piemērotas alternatīvas, nosakot termiņu, kad vielu izmantošana jāpārtrauc. Tas jau notiek attiecībā uz konvencionālajām sastāvdaļām dzīvnieku barībā – ir noteikti termiņi, un nozares speciālisti strādā pie tā, lai atrastu bioloģiskas alternatīvas tām konvencionālajām sastāvdaļām, ko vēl aizvien izmanto bioloģiskajā lopkopībā.

Grozījums Nr. 93

11. panta 2.c punkts (jauns)

2.c Gaļu un kaulu miltus neizmanto produktīvo mājdzīvnieku barībā.

Pamatojums

Gaļu, kaulu miltus un tiem līdzīgus produktus bioloģiskās lauksaimniecības nozarē neizmanto dzīvnieku barošanai.

Grozījums Nr. 94

12. panta c) apakšpunkts

c) pienu un piena produktus, kas iegūti no piena lopiem, kuri sākotnēji nav audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, var pārdot kā bioloģiskus produktus pēc perioda, kas noteikts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru;

c) pienu un piena produktus, kas iegūti no piena lopiem, kuri sākotnēji nav audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm, kā arī tādus produktus kā gaļa, olas un medus var pārdot kā bioloģiskus produktus pēc perioda, kas noteikts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru;

Grozījums Nr. 95

13. panta 3. punkts

3. Nedrīkst izmantot heksānu vai citus organiskos šķīdinātājus.

3. Nedrīkst izmantot heksānu un citus ķīmiskos šķīdinātājus.

Pamatojums

Precīzāka terminoloģija. Šķīdinātāji ir nevis organiski, bet ķīmiski.

Grozījums Nr. 96

13. panta 4. punkta otrā daļa

Ja lopbarības ražotāji bioloģiskās lauksaimniecības lopbarības ražošanā izmanto sastāvdaļas un piedevas, kas iegādātas no trešās personas, viņi pieprasa pārdevēja apliecinājumu tam, ka piegādātie ražojumi nav gatavoti, izmantojot ĢMO.

Ja lopbarības ražotāji bioloģiskās lauksaimniecības lopbarības ražošanā izmanto sastāvdaļas un piedevas, kas iegādātas no trešās personas, pārdevējs rakstiski apliecina, ka piegādātie ražojumi ne pilnībā, ne daļēji nav ražoti no vai ar ĢMO.

Pamatojums

Ņemot vērā bioloģisko ražojumu oriģinalitāti un dažādību salīdzinājumā ar parastajiem ražojumiem, tiem nav iespējams piemērot parasto ražojumu prasības, nosakot apzināta ĢMO piesārņojuma slieksni (pat ļoti zemu). Bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem nav pieļaujams nekāds slieksnis. Tajos nedrīkst būt ĢMO. Rakstisks apliecinājums pierāda, ka ražojums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem (sal. ar 7. panta 2. punktu).

Ja bioloģiskajā lauksaimniecībā ĢMO produktu izmantošana ir aizliegta, lietotājam jābūt pienākumam pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka nav izmantoti ĢMO, un piegādātājam jābūt pienākumam šādu dokumentu uzrādīt.

Grozījums Nr. 97

14. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) vismaz 95 % (pēc svara) no ražojuma lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļām ir ražotas bioloģiskajā lauksaimniecībā;

a) vismaz 95 % (pēc svara), neskaitot pievienoto ūdeni un sāli, no ražojuma lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļām ir ražotas bioloģiskajā lauksaimniecībā;

Grozījums Nr. 98

14. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) nelauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas un pārstrādes līdzekļus var izmantot tikai tad, ja tie ir apstiprināti 15. pantā noteiktajā kārtībā;

 

b) piedevas, pārstrādes līdzekļus, aromatizētājus, ūdeni, sāli, mikroorganismu un enzīmu preparātus, minerālus, mikroelementus, vitamīnus, aminoskābes un citas mikrouzturvielas pārtikas produktos ar īpašu uzturvērtību var izmantot tikai tad, ja tie ir apstiprināti 15. pantā noteiktajā kārtībā;

Grozījums Nr. 99

14. panta 1. punkta c) apakšpunkts

c) lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav ražotas bioloģiskajā lauksaimniecībā, var izmantot tikai tad, ja tās ir apstiprinātas 15. panta noteiktajā kārtībā.

 

c) lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļas, kas nav ražotas bioloģiskajā lauksaimniecībā, var izmantot tikai tad, ja to izmantošana ir atļauta 15. panta noteiktajā kārtībā vai dalībvalsts atļāvusi to pagaidu izmantošanu.

Grozījums Nr. 100

14. panta 1. punkta ca) apakšpunkts(jauns)

ca) vienlaicīga bioloģiskās sastāvdaļas un šīs pašas sastāvdaļas, kuras izcelsme ir tradicionālā saimniecība vai pārejas periodā esoša saimniecība, klātbūtne nav pieļaujama;

Grozījums Nr. 101

14. panta 1. punkta cb) apakšpunkts(jauns)

cb) pārtika, kas ražota no pārejas periodā esošā saimniecībā audzētas labības, var saturēt tikai vienu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu;

Grozījums Nr. 102

14. panta 2. punkts

2. Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas iegūšanu, sagatavošanu un glabāšanu veic rūpīgi, lai nezaudētu sastāvdaļu īpašības. Nedrīkst izmantot vielas vai paņēmienus šo zaudēto īpašību atjaunošanai vai šo ražojumu sagatavošanā pieļauto kļūdu labošanai.

2. Bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas iegūšanu, ražošanas sagatavošanu, transportēšanu, sagatavošanu, glabāšanu un tirdzniecību veic rūpīgi, lai nezaudētu sastāvdaļu un produktu īpašības. Nedrīkst izmantot vielas vai paņēmienus šo zaudēto īpašību atjaunošanai vai šo ražojumu sagatavošanā pieļauto kļūdu labošanai.

Pamatojums

Lai procesu saraksts būtu stingrāks, nepieciešams tam pievienot iepakošanu, transportēšanu un tirdzniecību. Turklāt šī panta noteikumus būtu loģiski attiecināt ne tikai uz sastāvdaļām, bet arī uz produktiem.

Grozījums Nr. 103

14. panta 3. punkta otrā daļa

Ja pārtikas ražotāji izmanto sastāvdaļas un pārstrādes līdzekļus, kas iegādāti no trešās personas, bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas vai lopbarības ražošanā, viņi pieprasa pārdevēja apliecinājumu tam, ka piegādātie ražojumi nav izgatavoti, izmantojot ĢMO.

Ja pārtikas ražotāji izmanto sastāvdaļas un pārstrādes līdzekļus, kas iegādāti no trešās personas, bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas vai lopbarības ražošanā, pārdevējs rakstiski apliecina, ka piegādātie ražojumi nav izgatavoti no vai ar ĢMO.

Pamatojums

Ja bioloģiskajā lauksaimniecībā ĢMO produktu izmantošana ir aizliegta, lietotājam jābūt pienākumam pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka nav izmantoti ĢMO, un piegādātājam jābūt pienākumam šādu dokumentu uzrādīt. Rakstisks apliecinājums pierāda, ka ražojums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem (sk. iepriekš).

Grozījums Nr. 104

14. panta 3.a punkts (jauns)

3.a Bioloģisko pārtikas produktu ieguve, apstrāde un glabāšana jāveic tā, lai nodrošinātu, ka telpas un laika ziņā šie produkti nesaskaras ar citām, tradicionālas izcelsmes produktu sērijām.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt, ka jaukta tipa uzņēmumi veic pietiekamu kontroli un pienācīgi nodala apstrādes procesus.

Grozījums Nr. 105

14. panta 3.b punkts (jauns)

 

3.b Dalībvalstis drīkst saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus pārstrādātas pārtikas ražošanai ar nosacījumu, ka šādi noteikumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un nekavē vai neierobežo to produktu brīvu apriti, kas atbilst šai regulai.

Pamatojums

Dalībvalstīm jābūt iespējai ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz pārstrādātas pārtikas bioloģisko ražošanu. Tas ir svarīgi, lai būtu iespēja konkurēt, piedāvājot ētiskākus ražojumus, un tas dos patērētājiem plašākas bioloģisko ražojumu izvēles iespējas.

Grozījums Nr. 106

15. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Dalībvalstis drīkst saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus par noteiktu produktu un vielu izmantošanu ar nosacījumu, ka šādi noteikumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un nekavē vai neierobežo to produktu brīvu apriti, kas atbilst šai regulai.

Pamatojums

Ja bioloģiskajā lauksaimniecībā ĢMO produktu izmantošana ir aizliegta, lietotājam jābūt pienākumam pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka nav izmantoti ĢMO, un piegādātājam jābūt pienākumam šādu dokumentu uzrādīt.

Rakstisks apliecinājums pierāda, ka ražojums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem (sk. iepriekš).

Grozījums Nr. 107

16. panta 2. punkta b a) apakšpunkts (jauns)

 

ba) ja, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem, ir paredzēti ierobežojumi vai saistības cilvēka un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā;

 

Pamatojums

Vairāki šajā pantā iekļautie pasākumi un noteikumi ir lieki un tie attiecas uz gadījumiem (piemēram, pāriešana), kuriem acīmredzami ir iepriekš jānosaka elastīgāki noteikumu piemērošanas nosacījumi.

Nosacījumi elastīgākai noteikumu piemērošanai bioloģiskajām saimniecībām būtu jāsakārto prioritārā secībā un jāsamazina.

Tikai dažiem īpašiem pasākumiem būtu jāpiemēro komitoloģijas procedūra.

Visbeidzot, par jebkādām atkāpēm no bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem jāziņo kompetentajām iestādēm, tostarp sertifikācijas iestādēm, un kontroles iestādēm ir jānovērtē un uz vietas jāpārbauda saimniecības iesniegtais plāns, lai atrisinātu konkrēto situāciju.

Grozījums Nr. 108

16. panta 2. punkta h) apakšpunkts

h) ja, pamatojoties uz Kopienas vai valsts tiesību aktiem, ir paredzēti ierobežojumi vai saistības cilvēka un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā.

svītrots

Pamatojums

Vairāki šajā pantā iekļautie pasākumi un noteikumi ir lieki un tie attiecas uz gadījumiem (piemēram, pāriešana), kuriem acīmredzami ir iepriekš jānosaka elastīgāki noteikumu piemērošanas nosacījumi.

Nosacījumi elastīgākai noteikumu piemērošanai bioloģiskajām saimniecībām būtu jāsakārto prioritārā secībā un jāsamazina.

Tikai dažiem īpašiem pasākumiem būtu jāpiemēro komitoloģijas procedūra.

Visbeidzot, par jebkādām atkāpēm no bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem jāziņo kompetentajām iestādēm, tostarp sertifikācijas iestādēm, un kontroles iestādēm ir jānovērtē un uz vietas jāpārbauda saimniecības iesniegtais plāns, lai atrisinātu konkrēto situāciju.

Grozījums Nr. 109

16. panta 2. punkta 1.a daļa (jauna)

Vajadzības gadījumā piešķir izņēmumus uz ierobežotu laiku, un tie ir balstīti uz reģiona vai attiecīgās saimniecības attīstības plānu, lai risinātu attiecīgās problēmas.

 

Informācija par izņēmumiem, ko piešķir saskaņā ar šo pantu, ir jādara pieejama plašai sabiedrībai, un tie ir jāpārskata vismaz reizi trijos gados.

Pamatojums

Jāierobežo mazāk stingri noteikumi un Komisijas piešķirti izņēmumi, skaidri definējot tos kritērijus un procedūras, no kurām ir atkarīga pieteikuma apstiprināšana vai noraidīšana.

Grozījums Nr. 110

17. panta 1. punkts

1. Visā Kopienā un jebkurā Kopienas valodā var izmantot I pielikumā uzskaitītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, atsevišķi vai saistīti, tādu ražojumu marķēšanai un reklamēšanai, kas ražoti un kontrolēti vai importēti saskaņā ar šo regulu.

 

1. Visā Kopienā un jebkurā Kopienas valodā var izmantot I pielikumā uzskaitītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, atsevišķi vai saistīti, tādu ražojumu marķēšanai un reklamēšanai, kas ražoti un kontrolēti vai importēti saskaņā ar šo regulu.

Pārstrādes produktu gadījumā šos terminus drīkst izmantot tikai tad, ja:

a) produkta nosaukumā un marķējumā vismaz 95% no sastāvdaļu svara ir bioloģiskās lauksaimnieciskas izcelsmes un visas būtiski svarīgās sastāvdaļas ir ražotas bioloģiskās saimniecībās;

b) sastāvdaļu sarakstā informācija par bioloģiskajām sastāvdaļām ir norādīta tādā pašā veidā, izmantojot tādu pašu krāsu, burtu lielumu un stilu, kā informācija par pārējām sastāvdaļām.

Šiem produktiem neizmanto logotipu, kas norāda uz bioloģiskiem ražojumiem.

 

Pamatojums

In order for processed products to be labelled with a logo indicating organic production, it is essential that 95% by weight of the ingredients which are of agricultural origin should be produced organically; in soup, for example, a large part of the total weight could be accounted for by water. In that case the proportion of organic products in the total product would be less than 95% although if the water were to be ignored, all or virtually all the ingredients were of organic origin. Moreover, there may be processed products whose producer has not been able to opt for organic in the case of every ingredient. Yet for organic farmers it may be an important new market if they can supply their products to customers who process organic products among others. It is in the interests of both the farmer and the customer that it should be possible to indicate the organic origin of some of the ingredients, because this justifies a higher price for the end product. In order to avoid confusing consumers, however, requirements must apply to labelling in such cases.

Grozījums Nr. 111

17. panta 2. punkts

2. Visā Kopienā un jebkurā Kopienas valodā nedrīkst izmantot I pielikumā uzskaitītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, atsevišķi vai saistīti, tādu ražojumu marķēšanai un reklamēšanai, kas nav ražoti un kontrolēti vai importēti saskaņā ar šo regulu, ja vien šo terminu lietošana nav tieši saistīta ar lauksaimniecisko ražošanu.

2. Visā Kopienā un jebkurā Kopienas valodā nedrīkst izmantot I pielikumā uzskaitītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, atsevišķi, saistīti vai ar netiešu norādi, tādu ražojumu marķēšanai un reklamēšanai, kas nav ražoti vai importēti, kontrolēti un sertificēti saskaņā ar šo regulu, ja vien šo terminu lietošana nav tieši saistīta ar bioloģiskās lauksaimniecisko ražošanu.

Grozījums Nr. 112

17. panta 3. punkts

3. Šīs regulas I pielikumā uzskaitītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, atsevišķi vai saistīti, nedrīkst lietot ražojumiem, kas marķēti kā ražojumi, kuri satur ĢMO, sastāv no ĢMO vai ir ražoti no ĢMO.

3. Šīs regulas I pielikumā uzskaitītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, atsevišķi vai saistīti, nelieto ražojumiem, kas marķēti kā ražojumi, kuri satur ĢMO, sastāv no ĢMO vai ir ražoti no vai ar ĢMO, vai par kuriem ir pierādījumi, ka tajos, to sastāvdaļās vai lopbarībā ir ĢMO piesārņojums;

Pamatojums

Atbilstoši bioloģisko produktu ražotāju prasībām un patērētāju pieprasījumam nedrīkst maldināt vai krāpt jautājumā par apzinātu vai nejaušu ĢMO klātbūtni bioloģiskajos ražojumos, kuri turklāt ir jāaizsargā pret šādu organismu klātbūtni.

Lai panāktu konsekvenci ar Pamatregulas Nr. 1829/2003 16. apsvērumu, jābūt skaidram nošķīrumam starp formulējumu „ražots no ĢMO” un „ražots ar ĢMO”.

Grozījums Nr. 113

17. panta 4. punkts

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim pantam.

4. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šim pantam un novērstu iespēju izmantot šajā un 9. pantā minētos terminus krāpšanas nolūkos.

Pamatojums

Vēl aizvien termins "bioloģisks" bieži tiek izmantots krāpšanas nolūkā; šāds lietojums ir jānovērš un jāizslēdz ar tiesību aktu palīdzību.

Grozījums Nr. 114

18. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) par uzņēmuma kontroles veikšanu atbildīgās kompetentās iestādes kods, kas minēts 22. panta 7. punktā;

a) par uzņēmuma kontroles, sertifikācijas un pārbaudes veikšanu atbildīgās kompetentās iestādes kods, kas minēts 22. panta 7. punktā;

Pamatojums

Jāiekļauj arī kontroles un pārbaudes iestādes.

Grozījums Nr. 115

18. panta 1. punkta b) apakšpunkts

b) ja netiek izmantots 19. pantā noteiktais logotips, jābūt vismaz vienai no II pielikumā uzskaitītajām norādēm ar lielajiem burtiem.

b) 19. pantā noteiktais logotips un vismaz viena no II pielikumā uzskaitītajām norādēm ar lielajiem burtiem.

Pamatojums

Lai patērētāji varētu viegli pazīt bioloģiskos ražojumus, logotipam ir jābūt obligātam.

Grozījums Nr. 116

18. panta 1. punkta ba) apakšpunkts (jauns)

 

ba) norāde par ražojuma vai to lauksaimniecības izejvielu izcelsmes vietu, no kurām ražojums sastāv, proti – norāde par to, vai ražojums ražots Kopienā, trešā valstī vai ir abu minēto kombinācija. Norādi par izcelsmi papildina ar valsts nosaukumu, ja ražojuma vai tā izejvielu izcelsme ir šajā valstī.

Pamatojums

Ražojuma izcelsme bieži ir saistīta ar tā kvalitāti un raksturīgām īpašībām – šie faktori ir īpaši svarīgi tādu ražojumu gadījumā, kuriem ir augsta kvalitāte, piemēram, bioloģisko ražojumu gadījumā.

Grozījums Nr. 117

19. panta virsraksts

Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības logotips

Kopienas un dalībvalstu bioloģiskās lauksaimniecības logotipi

Grozījums Nr. 118

19. pants

Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka Kopienas logotipu, kuru var izmantot tādu ražojumu marķēšanai, noformēšanai un reklamēšanai, kas ražoti un kontrolēti vai importēti saskaņā ar šo regulu.

 

Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija nosaka Kopienas logotipu, kuru izmanto tādu ražojumu marķēšanai, noformēšanai un reklamēšanai, kas ražoti un kontrolēti vai importēti saskaņā ar šo regulu, un kurš ir galvenais simbols, pēc kura visā ES atpazīst bioloģiskos ražojumus.

Pamatojums

Lai visā ES tirgū bioloģiskos produktus apzīmētu vienā veidā un nodrošinātu, ka patērētāji tos atpazīst, logotipam ir jābūt obligātam. Šīs izmaiņas atspoguļos „vienotas koncepcijas” pieeju bioloģiskajai lauksaimniecībai, ko paredz Eiropas Rīcības plāns bioloģiskajiem ražojumiem un bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Grozījums Nr. 119

19. panta 1.a apakšpunkts (jauns)

Logotipu neizmanto tādu pārstrādes produktu gadījumu, kas neatbilst 14. panta 1. punkta prasībām, kā arī pārejas posmā esošās saimniecībās ražotu produktu gadījumā.

Pamatojums

Kopienas logotipu neizmanto ražojumiem, kuros vairāk nekā 5% no svara ir tradicionālās sastāvdaļas.

Grozījums Nr. 120

21. pants

Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izstrādā īpašas prasības marķējumam, kas piemērojamas bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotai lopbarībai un ražojumiem, kuri ir no saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību.

Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izstrādā īpašas prasības marķējumam, kas piemērojamas bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotai lopbarībai.

Pamatojums

Uz etiķetēm un reklāmās nepārprotami jānorāda specifiskās marķēšanas prasības, kas attiecas uz tādiem ražojumiem, kas ražoto saimniecībās, kuras ir pārejas periodā un bioloģisko lauksaimniecību.

Grozījums Nr. 121

21. panta 1.a punkts (jauns)

 

No labības gatavoto ražojumu marķējumā un reklāmā var būt norādes, ka tie nāk no saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību, ja šādi ražojumi atbilst 12. punkta prasībām.

 

Šajās norādēs jābūt :

 

a) tekstam „ražots saimniecībā, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību”;

 

b) tādai burtu krāsai, izmēram un veidam, kas ļauj patērētājiem skaidri noteikt, ka produkts ir ražots saimniecībā, kura ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību.

Pamatojums

Uz etiķetēm un reklāmās nepārprotami jānorāda specifiskās marķēšanas prasības, kas attiecas uz tādiem ražojumiem, kas ražoto saimniecībās, kuras ir pārejas periodā un bioloģisko lauksaimniecību.

Grozījums Nr. 122

22. panta 4. punkta 1. daļa

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 5. pantu kompetentā iestāde var deleģēt noteiktus kontroles pienākumus vienai vai vairākām kontroles organizācijām.

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 4. panta 3. punktu un 5. panta 1. punktu kompetentā iestāde var deleģēt noteiktus kontroles pienākumus vienai vai vairākām kontroles iestādēm vai organizācijām.

Pamatojums

Teksts tā pašreizējā formulējumā neatspoguļo kontroles funkciju deleģēšanu citām kontroles iestādēm, kas nav kompetentā iestāde, lai gan šāda deleģēšana dalībvalstīs, piemēram, Spānijā notiek un to paredz Regulas (EEK) Nr. 882/2004 4. panta 3. punkts un Regulas (EEK) Nr. 2092/91 9. pants.

Grozījums Nr. 123

22. panta 4. punkta 2. daļa

Kontroles organizācija atbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas standartā EN 45011 vai ISO norādījumos Nr. 65 „Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām” atbilstīgi jaunākajai Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētajai versijai.

Kontroles organizāciju ieceļ atbilstīgi Eiropas standartam EN 45011 vai ISO norādījumiem Nr. 65 „Vispārējas prasības organizācijām, kas nodarbojas ar ražojumu sertifikācijas sistēmām” atbilstīgi jaunākajai Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētajai versijai.

Pamatojums

Lai nodrošinātu kompetenci un objektivitāti, kontroles organizāciju ieceļ atbilstīgi Standartam Nr. 45011; ar atbilstību prasībām vien nepietiek.

Grozījums Nr. 124

22. panta 7. punkts

7. Dalībvalstis piešķir koda numuru katrai organizācijai, kas ir kompetenta veikt kontroli saskaņā ar šo regulu.

7. Dalībvalstis piešķir koda numuru katrai organizācijai vai iestādei, kas ir kompetenta veikt pārbaudi un sertifikāciju saskaņā ar šo regulu.

Pamatojums

Jāiekļauj arī kontroles un pārbaudes iestādes.

Grozījums Nr. 125

22. panta 8.a punkts (jauns)

 

8.a Jebkurā gadījumā dalībvalstis nodrošina, ka izveidotā pārbaužu sistēma ir tāda, ar kuras palīdzību iespējams izsekot ražojumiem jebkurā ražošanas, sagatavošanas un piegādes posmā, lai nodrošinātu patērētājiem garantiju, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir ražoti saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

Pamatojums

Jāgarantē izsekojamības iespēja visos ražošanas posmos.

Grozījums Nr. 126

23. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) paziņo par šo darbību tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šī darbība tiek veikta;

a) paziņo par šo darbību pilnu apjomu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā šī darbība tiek veikta;

Grozījums Nr. 127

23. panta 4. punkts

4. Kompetentā iestāde uztur aktualizētu kontroles sistēmā iekļauto uzņēmumu sarakstu ar to nosaukumiem un adresēm.

 

Kompetentās iestādes un kontroles organizācijas uztur aktualizētu kontroles sistēmā iekļauto uzņēmumu sarakstu ar to nosaukumiem un adresēm. Šim sarakstam ir jābūt pieejamam interesentiem.

Pamatojums

Kontroles iestādēm un organizācijām ir jāuztur uzņēmumu saraksts, kuram ir jābūt publiski pieejamam.

Grozījums Nr. 128

24. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Lai atzītu un uzsvērtu bioloģisko saimniecību nozīmīgo lomu lēmumu pieņemšanā un sertifikācijā, regulāri uzklausa ieinteresētās puses.

Pamatojums

Ir jāatrod veidi, kā bioloģisko produktu ražotājiem būt vienmēr iesaistītiem lēmumu pieņemšanā un jaunu sertifikācijas procedūru metodoloģiju izstrādē. Komisijas kontroles iestādēm un valstu kompetentajām iestādēm jāņem vērā viņu pārbaudītās spējas izstrādāt uzticamas un inovatīvas pašnovērtējuma sistēmas.

Grozījums Nr. 129

25. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) šajā regulā minēto noteikumu neatbilstības gadījumā nodrošina, lai 17., 18. un 19. pantā minētās norādes un logotips netiktu lietots uz visas produktu sērijas vai ražojumiem, ko skārusi šī neatbilstība;

a) šajā regulā minēto noteikumu neatbilstības gadījumā nodrošina, lai 17., 18. un 19. pantā minētās norādes un logotips netiktu lietots vai tiktu dzēsts uz visas produktu sērijas vai ražojumiem, ko skārusi šī neatbilstība;

Grozījums Nr. 130

26. pants

Pēc pieprasījuma, kas atbilstoši pamatots ar nepieciešamību nodrošināt to, ka ražojums ir izgatavots saskaņā ar šīs regulas prasībām, kompetentās iestādes un kontroles organizācijas apmainās ar attiecīgo informāciju par veiktās kontroles rezultātiem. Tās var sniegt šādu informāciju arī pēc savas iniciatīvas.

Pēc pieprasījuma, kas atbilstoši pamatots ar nepieciešamību nodrošināt to, ka ražojums ir izgatavots saskaņā ar šīs regulas prasībām, kompetentās iestādes, valstu un Kopienas ieinteresēto pušu lēmumu pieņemšanā iesaistītie pārstāvji un kontroles organizācijas apmainās ar attiecīgo informāciju par veiktās kontroles rezultātiem. Tās var sniegt šādu informāciju arī pēc savas iniciatīvas.

Pamatojums

Arī uz šo grozījumu attiecas pamatojumi 24. panta grozījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt bioloģisko produktu ražotāju aktīvu dalību un iesaistīšanos un izmantot viņu īpašās prasmes.

Grozījums Nr. 131

27. panta 1. punkts

1. No trešām valstīm importētos ražojumus var laist Kopienas tirgū ar bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu, ja tie atbilst šīs regulas II, III un IV sadaļas nosacījumiem.

1. No trešās valsts importētu ražojumu var laist Kopienas tirgū ar bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu, ja tas atbilst šādiem nosacījumiem:

a) tas atbilst šīs regulas prasībām;

 

b) par ražošanu, importēšanu un tirdzniecību atbildīgie uzņēmumi ir pakļauti tādām kontrolēm, kas ir līdzvērtīgas Kopienas kontrolēm un ko veic Kopienas oficiāli atzīta iestāde vai organizācija;

 

c) par ražošanu, importēšanu un tirdzniecību atbildīgie uzņēmumi ir spējīgi jebkurā brīdī iesniegt pierādījumus, ka ražojums atbilst šīs regulas prasībām;

 

d) ražojumam ir sertifikāts, ko izsniegusi kompetenta kontroles iestāde un kas apliecina, ka ražojums atbilst šīs regulas prasībām.

Grozījums Nr. 132

27. panta 2. punkts

2. Trešās valsts uzņēmums, kurš vēlas laist Kopienas tirgū savu produkciju ar bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu atbilstoši 1. punkta nosacījumiem, paziņo par savu darbību kompetentai iestādei vai kontroles organizācijai atbilstīgi V sadaļai, ja attiecīgā iestāde vai organizācija veic kontroli šīs trešās valsts teritorijā, kur notiek ražošana, vai paziņo to kontroles organizācijai, kas apstiprināta saskaņā ar 5. punktu.

2. Trešās valsts uzņēmums, kurš jebkurā ražošanas, apstrādes vai izplatīšanas posmā vēlas laist Kopienas tirgū savu produkciju ar bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu atbilstoši 1. punkta nosacījumiem, paziņo par savu darbību kompetentai iestādei vai kontroles organizācijai atbilstīgi V sadaļai, ja attiecīgā iestāde vai organizācija veic kontroli šīs trešās valsts teritorijā, kur notiek ražošana, vai paziņo to kontroles organizācijai, kas apstiprināta saskaņā ar 5. punktu.

 

Šādus produktus aizsargā sertifikāts, ko izsniegušas kompetentas kontroles iestādes vai organizācijas un kas apliecina, ka tie atbilst šīs regulas prasībām.

Pamatojums

Jānodrošina, ka visi attiecīgie uzņēmēji ir paziņojuši par savu darbību kontroles sistēmai, kas ir līdzvērtīga Kopienas sistēmai. Produktiem, kurus pasludina par atbilstošiem visiem Kopienas regulas noteikumiem, ir nepieciešams sertifikāts. Pretējā gadījumā nebūs iespējams noskaidrot, kuri produkti atbilst šai prasībai vai kura pienākums ir pārbaudīt trešās valsts noteikumus, kas attiecas uz šiem "tiešas pieejamības" produktiem.

Grozījums Nr. 133

27. panta 2.a punkts (jauns)

Attiecīgajam uzņēmumiem jebkurā brīdī ir jāspēj uzrādīt importētājiem vai valstu iestādēm dokumenti, ko izsniegusi V sadaļā minēta kontroles iestāde vai kontroles organizācija un pēc kuriem ir iespējams noteikt, kurš uzņēmējs veicis pēdējo darbību un vai šis uzņēmējs atbilst šīs regulas noteikumiem.

Grozījums Nr. 134

27. panta 3. punkta a) apakšpunkts

a) ražojumi ir izgatavoti saskaņā ar ražošanas standartiem, kas līdzvērtīgi standartiem, kurus piemēro bioloģiskajai lauksaimniecībai Kopienā, vai saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, kas izklāstīti Pārtikas kodeksa norādījumos;

a) ražojumi ir izgatavoti saskaņā ar ražošanas standartiem, kas līdzvērtīgi standartiem, kurus piemēro bioloģiskajai lauksaimniecībai Kopienā, ņemot vērā Pārtikas kodeksa norādījumus CAC/GL 32;

Pamatojums

Ražojumiem, kas marķēti kā bioloģiski ražojumi un ko tirgo ES, ir jāatbilst tādiem standartiem, kas ir līdzvērtīgi Eiropas Savienības standartiem. Pārtikas kodeksa norādījumi ir starptautiski atzīti, un tos izmanto, izstrādājot bioloģisko lauksaimniecību reglamentējošus noradījumus. Taču šie norādījumi nav nedz saistoši, nedz detalizēti, un tie paši par sevi negarantē atbilsmi Kopienas noteikumiem. Attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārstrādes produktiem tie ir nepilnīgi.

Grozījums Nr. 135

27. panta 3. punkta b) apakšpunkts

b) uzņēmums ir bijis pakļauts kontroles pasākumiem, kuru nosacījumi ir līdzvērtīgi Kopienas kontroles sistēmas nosacījumiem vai atbilst Pārtikas kodeksa norādījumiem;

b) uzņēmums ir bijis pakļauts kontroles pasākumiem, kuru nosacījumi ir līdzvērtīgi Kopienas kontroles sistēmas nosacījumiem , ņemot vērā Pārtikas kodeksa norādījumus CAC/GL 32;

Pamatojums

Ražojumiem, kas marķēti kā bioloģiski ražojumi un ko tirgo ES, ir jāatbilst tādiem standartiem, kas ir līdzvērtīgi Eiropas Savienības standartiem. Pārtikas kodeksa norādījumi ir starptautiski atzīti, un tos izmanto, izstrādājot bioloģisko lauksaimniecību reglamentējošus noradījumus. Taču šie norādījumi nav nedz saistoši, nedz detalizēti, un tie paši par sevi negarantē atbilsmi Kopienas noteikumiem. Līdz ar to tie nav piemērots kritērijs importa kontroļu atzīšanai.

Grozījums Nr. 136

27. panta 3. punkta c) apakšpunkts

c) trešās valsts uzņēmums, kurš vēlas laist Kopienas tirgū savu produkciju ar bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu atbilstoši šim punktam, ir paziņojis par savām darbībām kontroles sistēmai, kas ir atzīta saskaņā ar 4. punktu, vai kontroles organizācijai, kas atzīta saskaņā ar 5. punktu;

c) trešās valsts uzņēmumi, kuri jebkurā ražošanas, apstrādes vai izplatīšanas posmā vēlas laist Kopienas tirgū savu produkciju ar bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu atbilstoši šim punktam, ir paziņojuši par savām darbībām kontroles sistēmai, kas ir atzīta saskaņā ar 4. punktu, vai vienai vai vairākām kontroles organizācijām, kas atzītas saskaņā ar 5. punktu

Pamatojums

Jānodrošina, ka visi attiecīgie uzņēmēji ir paziņojuši par savu darbību kontroles sistēmai, kas ir līdzvērtīga Kopienas sistēmai. Trešo valstu uzņēmējiem ir jāievēro noteikumi, kas līdzvērtīgi Eiropas Savienības noteikumiem.

Grozījums Nr. 137

27. panta 3. punkta d) apakšpunkts

d) ražojumam ir piešķirts sertifikāts, ko izsniegušas tādas kompetentās iestādes vai kontroles organizācijas trešā valstī, kas atzītas saskaņā ar 4. punktu, vai kontroles organizācija, kas atzīta saskaņā ar 5. punktu, un ar šo sertifikātu apliecina, ka ražojums atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

 

d) ražojumam ir piešķirts sertifikāts, ko izsniegušas tādas kompetentās iestādes vai kontroles organizācijas trešā valstī, kas atzītas saskaņā ar 4. punktu, vai kontroles organizācija, kas atzīta saskaņā ar 5. punktu, un ar šo sertifikātu apliecina, ka ražojums atbilst šajā punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Pirms jaunā importa režīmā stāšanās spēkā Komisija saskaņā ar 14. panta 2. punktā izklāstīto procedūru izstrādā sertifikācijas prasības un īstenošanas noteikumus.

Pamatojums

Importēto preču sertifikāts var nebūt līdzīgs sertifikātam , kas Regulā Nr. 1788/2001 definēts kā "pārbaudes sertifikāts", jo nākotnē importa atļaujas vairs neeksistēs. Būs nepieciešams veikt izmaiņas pastāvošajā sertifikātā un izstrādāt jaunā importa režīma īstenošanas noteikumus, kas stāsies spēkā (paredzams, 2007. gada 1. janvārī).

Grozījums Nr. 138

27. panta 3. punkta da) apakšpunkts (jauns)

 

da) saskaņā ar 4. punktu apstiprinātās vai saskaņā ar 5. punktu atzītās trešās valsts kontroles iestādes atbilst Eiropas Standarta EN Nr. 45011 galvenajiem ražojumu sertifikācijas iestāžu kritērijiem (ISO/IEC Norādījums Nr. 65) un, pamatojoties uz atbilstību šim standartam, to pirms 2009. gada 1. janvāra ir akreditējusi akreditācijas iestāde, kas parakstījusi daudzpusējo savstarpējās atzīšanas nolīgumu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu, ka uz trešo valstu ražojumiem attiecas tāds kontroles režīms, kas ir līdzvērtīgs Eiropas Savienības režīmam, trešās valsts kontroles iestādēm ir jāatbilst vai jābūt akreditētām saskaņā ar Standartu EN Nr. 45011. Jānosaka saprātīgs termiņš akreditācijas iegūšanai.

Grozījums Nr. 139

27. panta 4. punkta 1. daļa

Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija atzīst trešās valstis, kuru ražošanas standarti un kontroles pasākumi ir līdzvērtīgi Kopienā piemērojamiem standartiem un pasākumiem vai ir saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem, kas izklāstīti Pārtikas kodeksa norādījumos, un izveido šo valstu sarakstu.

Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija atzīst trešās valstis, kuru ražošanas standarti un kontroles pasākumi ir līdzvērtīgi Kopienā piemērojamiem standartiem un pasākumiem, ņemot vērā Pārtikas kodeksa norādījumus CAC/GL 32, un izveido šo valstu sarakstu.

Pamatojums

Ražojumiem, kas marķēti kā bioloģiski ražojumi un ko tirgo ES, ir jāatbilst tādiem standartiem, kas ir līdzvērtīgi Eiropas Savienības standartiem. Pārtikas kodeksa norādījumi ir starptautiski atzīti, un tos izmanto, izstrādājot bioloģisko lauksaimniecību reglamentējošus noradījumus. Taču šie norādījumi nav nedz saistoši, nedz detalizēti, un tie paši par sevi negarantē atbilsmi Kopienas noteikumiem. Līdz ar to tie nav piemērots kritērijs importa kontroļu atzīšanai.

Grozījums Nr. 140

27. panta 4. punkta 2.a  un 2.b daļa (jauna)

 

Atzītās kontroles organizācijas vai kontroles iestādes apkopo novērtējuma ziņojumus par akreditācijas iestādes vai attiecīgā gadījumā komptenetās iestādes sagatavotiem ziņojumiem par to veiktiem regulāriem novērtējumiem klātienē un uzraudzību, kā arī daudzgadu pārskatu par to darbību. Novērtējuma ziņojumus publicē internetā.

Balstoties uz šiem novērtējuma ziņojumiem, Komisija ar dalībvalstu palīdzību nodrošina pienācīgu atzīto kontroles iestāžu un kontroles organizāciju uzraudzību, regulāri pārskatot to statusu. Uzraudzības veidu nosaka, balstoties uz šīs regulas noteikumu pārkāpumu vai nepildīšanas riska novērtējumu.

Pamatojums

Ir būtiski svarīgi nodrošināt, ka ES patērētāji var paļauties uz to, ka svarīgi bioloģiskie ražojumi ir ražoti saskaņā ar ES noteikumiem. Publicējot novērtējuma ziņojumu, tiek garantēta pilnīga pārredzamība, kas uzlabos patērētāju uzticēšanos bioloģiskajiem ražojumiem.

Grozījums Nr. 141

27. panta 5.a punkts (jauns)

5.a Kompetentās valstu iestādes ir iesaistītas pārbaudes un sertifikācijas iestāžu atzīšanas procesā. Uzņēmumi, kas veic importu, nosūta tām sertifikātus par visām importa darbībām. Viņi izveido publisku Kopienas importa datu bāzi.

 

Kompetentās valstu un Kopienas iestādes var veikt izlases veida kontroles un sertifikācijas iestāžu pārbaudes klātienē.

Pamatojums

Dalībvalstu kompetentajām kontroles iestādēm ir jāizveido labāka sadarbība, lai apmainītos ar svarīgu informāciju par importu no trešām valstīm.

Grozījums Nr. 142

28. panta 1.a punkts (jauns)

 

 

 

Dalībvalstis bioloģiskajai lauksaimniecībai to teritorijās var piemērot papildu specifiskus noteikumus, ja šie noteikumi atbilst Kopienas tiesību aktiem un neierobežo to ražojumu tirdzniecību, kuri atbilst šīs regulas 20. panta prasībām.

Pamatojums

dalībvalstīm ir jābūt iespējai piemērot bioloģiskajai lauksaimniecībai papildu specifiskus noteikumus, ja vien tas neierobežo bioloģisko ražojumu tirdzniecību iekšējā tirgū.

Grozījums Nr. 143

31. panta virsraksts

Bioloģiskās lauksaimniecības pārvaldības komiteja

Bioloģiskās lauksaimniecības regulatīvā kontroles komiteja

Grozījums Nr. 144

31. panta 1. punkts

1. Komisijai palīdz Bioloģiskās lauksaimniecības pārvaldības komiteja (še turpmāk – „komiteja”).

1. Komisijai palīdz Bioloģiskās lauksaimniecības regulatīvā kontroles komiteja (še turpmāk – „komiteja”).

Grozījums Nr. 145

31. panta 1.a punkts (jauns)

 

1.a Komiteja nodrošina regulāras konsultācijas un sadarbību ar bioloģisko produktu ražotāju un patērētāju pārstāvjiem, lai sasniegtu 3. pantā noteiktos bioloģiskās ražošanas mērķus, iesaistot šos pārstāvjus atbilstīgu metožu atjaunināšanā un ieviešanā saskaņā ar II sadaļas mērķiem un principiem.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka šajā regulas priekšlikumā ir iekļauti daži saskaņošanas standarti, par dažādiem atbilstīgi komitoloģijas procedūrai veicamajiem pasākumiem jābūt atbildīgai nevis pārvaldības komitejai, bet regulatīvajai komitejai, kura iesaista dalībvalstis lēmumu pieņemšanas procesā.

Atšķirībā no Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 5. pants nenorāda uz laika ierobežojumu. Tādēļ jāsvītro 3. punkts.

Bioloģisko produktu ražotāju pārstāvju piedalīšanās lēmumu pieņemšanā ir patiesi oriģināla pieeja un jauninājums saistībā ar regulas īstenošanu. Paraugprakses un pārbaudītās inovatīvās metodes var tikai uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu kopumā, par ko ir atbildīga Komisija.

Lai šī regula būtu pēc iespējas pārredzama, tajā jāiekļauj pielikumi no Regulas Nr. 2092/91 un pēc iespējas jāsamazina komitoloģijas procedūras izmantošana.

Grozījums Nr. 146

31. panta 2. punkts

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu.

Pamatojums

Lēmums 1999/468/EK ir grozīts ar Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmumu 2006/512/EK. Regulatīvā kontroles procedūra ir pietiekami piemērota, lai Komisija varētu izmantot labu administratīvo praksi, tajā pašā laikā dodot iespēju iesaistīties arī Eiropas Parlamentam un Padomei. There is no reason to introduce a management committee procedure.

Grozījums Nr. 147

31. pants 2.a punkts (jauns)

 

2a. Komisija paziņo Eiropas Parlamentam par visām plānotajām regulas izmaiņām, ko paredzēts veikt saskaņā ar komitoloģijas procedūru, un pilnībā ņem vērā Parlamenta nostāju par tām.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka šajā regulas priekšlikumā ir iekļauti daži saskaņošanas standarti, par dažādiem atbilstīgi komitoloģijas procedūrai veicamajiem pasākumiem jābūt atbildīgai nevis pārvaldības komitejai, bet regulatīvajai komitejai, kura iesaista dalībvalstis lēmumu pieņemšanas procesā.

Atšķirībā no Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 5. pants nenorāda uz laika ierobežojumu. Tādēļ jāsvītro 3. punkts.

Bioloģisko produktu ražotāju pārstāvju piedalīšanās lēmumu pieņemšanā ir patiesi oriģināla pieeja un jauninājums saistībā ar regulas īstenošanu. Paraugprakses un pārbaudītās inovatīvās metodes var tikai uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu kopumā, par ko ir atbildīga Komisija.

Lai šī regula būtu pēc iespējas pārredzama, tajā jāiekļauj pielikumi no Regulas Nr. 2092/91 un pēc iespējas jāsamazina komitoloģijas procedūras izmantošana.

Grozījums Nr. 148

31. panta 4. punkts

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. pantu.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka šajā regulas priekšlikumā ir iekļauti daži saskaņošanas standarti, par dažādiem atbilstīgi komitoloģijas procedūrai veicamajiem pasākumiem jābūt atbildīgai nevis pārvaldības komitejai, bet regulatīvajai komitejai, kura iesaista dalībvalstis lēmumu pieņemšanas procesā.

Atšķirībā no Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 5. pants nenorāda uz laika ierobežojumu. Tādēļ jāsvītro 3. punkts.

Bioloģisko produktu ražotāju pārstāvju piedalīšanās lēmumu pieņemšanā ir patiesi oriģināla pieeja un jauninājums saistībā ar regulas īstenošanu. Paraugprakses un pārbaudītās inovatīvās metodes var tikai uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu kopumā, par ko ir atbildīga Komisija.

Lai šī regula būtu pēc iespējas pārredzama, tajā jāiekļauj pielikumi no Regulas Nr. 2092/91 un pēc iespējas jāsamazina komitoloģijas procedūras izmantošana.

Grozījums Nr. 149

32. panta a) apakšpunkts

a) sīki izstrādātus noteikumus saistībā ar III sadaļā minētajiem ražošanas noteikumiem, konkrēti attiecībā uz īpašām prasībām un nosacījumiem, kas jāievēro lauksaimniekiem un citiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu izgatavotājiem;

a) sīki izstrādātus noteikumus saistībā ar III sadaļā minētajiem ražošanas noteikumiem, konkrēti attiecībā uz īpašām prasībām un nosacījumiem, kas jāievēro lauksaimniekiem un citiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu izgatavotājiem, tostarp atļauto vielu sarakstu, kas attiecas uz labības piejaukumu, piedevām apstrādes palīgmateriāliem un citām sastāvdaļām;

 

Pamatojums

Šajos noteikumos ir jābūt skaidrai atsaucei uz atļauto vielu sarakstu.

Grozījums Nr. 150

II pielikums

EU-ORGANIC,

- ORGANIC

Pamatojums

Šis termins var maldināt patērētājus, liekot tiem domāt, ka ražojuma izcelsmes vieta ir Eiropas Savienība, lai gan ražojuma izcelsmes vieta var būt arī trešā valsts. Termins jāmaina arī pārējās valodās.

(1)

OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Paradoksālā situācija

Kopš regulas pieņemšanas 2092. gadā bioloģiskā lauksaimniecība ir pieredzējusi iespaidīgu pieaugumu, tomēr tā joprojām veido tikai 1,4 % no visām 25 dalībvalstu saimniecībām, kuras nodarbojas ar lauksaimniecību, un 3,6 % no lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Tomēr patērētāju pieprasījums turpina pieaugt un to aizvien vairāk apmierina importētie ražojumi, kas savukārt rada jaunas problēmas attiecībā uz kontroli, sertifikāciju un marķēšanu.

Turklāt atbalsts, ko saskaņā ar subsidiaritātes principu dalībvalstis sniedz bioloģiskajai lauksaimniecībai, dažādu valstu starpā ir ļoti atšķirīgs, un tas rada sarežģītas situācijas un konkurences izkropļojumus tiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu izgatavotājiem, kuri saņem mazāku palīdzību.

Vēlmi attīstīt tādu bioloģisko lauksaimniecību, kas cita starpā pilnībā atbilst Eiropas Savienības izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem, apliecina patiešām visi, bet šajā nolūkā tiek izmantotas divas dažādas pieejas, kas bieži vien ir pretrunīgas. Viena pieeja ir balstīta galvenokārt uz saprotamu, vienkāršu standartu un tirgus principu izveidi, kas sekmētu brīvu tirdzniecību, otra ir saistīta ar bioloģiskās lauksaimniecības vēlamo nākotnes redzējumu, liekot uzsvaru uz reģionālo, sociālo un kultūras aspektu un identitātes izveidi.

Nedrīkst aizmirst, ka šī nozare ir izveidojusies, pateicoties mērķtiecīgai šīs jomas aizsācēju darbībai, kuri pamazām apvienojās, izveidojot autonomu tīklu. Sertifikācijas, marķēšanas un kontroles sistēmas lielā mērā ir izveidojusi pati bioloģiskās lauksaimniecības nozare, sadarbojoties lauksaimniekiem un patērētājiem. Viņi ir panākuši, ka cilvēki tic tam, ka bioloģiskās lauksaimniecības produkti ir ražoti ar videi draudzīgām lauksaimniecības metodēm, nodrošinot dzīvnieku labturību, ka šī produkcija ir veselīga un ka tās ražošana nepalielina ar vides piesārņojumu saistītās izmaksas un nemazina bioloģisko daudzveidību.

Tādējādi rodas jautājums – kā panākt bioloģiskās lauksaimniecības ievērojamu attīstību un tās īpatsvara pieaugumu pārtikas produktu ražošanā un patēriņā, nezaudējot nozares specifiskās īpatnības un nemazinot šobrīd izveidojušos patērētāju uzticēšanos?

Kādēļ nepieciešama jauna regula?

2004. gada jūnijā Komisija pieņēma ES Rīcības plānu bioloģiskajai lauksaimniecībai, kurā paredzēta 21 darbība šīs nozares attīstības veicināšanai un par kuru Eiropas Parlaments ir izteicies, pieprasot ieviest jo īpaši tādas saistības, kas ir vairāk brīvprātīgas un labāk finansētas. Saskaņā ar Komisijas nostāju vairākas darbības šajā plānā attiecas uz Regulas Nr. 2092/91 grozīšanu, lai „noteiktu skaidrākus bioloģiskās lauksaimniecības mērķus un principus, nodrošinātu pārbaužu sistēmas integritāti, pārvarētu iekšējā tirgus darbības traucējumus, ko izraisa valstu un privātie logotipi un standarti, pilnveidotu un uzlabotu standartus un padarītu efektīvākus importa nosacījumus”.

Tomēr, patiesību sakot, nozares profesionāļi un patērētāji nav pieprasījuši pārskatīt noteikumus tādā apmērā un pilnīgi pamatoti uztraucas par Komisijas vēlmi pārņemt šo jautājumu savās rokās, kas rada sarežģījumus iepriekšējā sadarbībā, kura līdz šim noteica noteikumu izstrādi šajā jautājumā.

Atzinīgi vērtējami mērķi, bet apšaubāma metodoloģija

Ja tiešām neviens neapstrīd tādas regulas sakārtošanas lietderību, kura gadu gaitā bieži labota un kļuvusi sarežģīta, kā arī vajadzību ieviest kārtību attiecībā uz izņēmumiem, tad asus iebildumus un nopietnas bažas ir radījusi Komisijas un Padomes vēlme atbilstīgi jaunai metodoloģijai beidzot enerģiski īstenot regulas nozīmīgāku pārskatīšanu, nekā tas bija paredzēts iepriekš.

Pretstatā iepriekšējām konsultācijām par Regulu Nr. 2092/21 un tās pārskatīšanu, kas notika 1998. gadā, Komisija ir nolēmusi aizstāt esošos pielikumus ar īstenošanas noteikumiem, par kuriem tā neapspriedīsies ar Parlamentu. Komisija uzskata, ka īstenošanas noteikumi ir tehniski un uz tiem neattiecas komitoloģijas procedūra.

Ziņojuma sagatavotāja nepiekrīt šai interpretācijai. Pašreizējos pielikumos ir arī likumdošana, piemēram, atļauto produktu un bioloģiskās lauksaimniecības metožu saraksts. Tā kā 1993. gadā komitoloģijas procedūras gaitā starp Parlamentu un Komisiju izcēlās konflikts par ĢMO izmantošanas bioloģiskajā lauksaimniecībā atļaušanu, kura risināšanā tika iesaistīta Eiropas Kopienu Tiesa, būtu prātīgāk izvairīties no strīdiem un pilnībā ievērot apspriežu procedūru. Ziņojuma sagatavotāja grozījumā Nr. 177 iesaka apspriesties ar Parlamentu par īstenošanas noteikumiem vai piešķirt Parlamentam Padomes tiesībām līdzvērtīgas veto tiesības attiecībā uz īstenošanas noteikumiem to pieņemšanas vai grozīšanas gadījumā.

Būtiski jautājumi, lai atrisinātu un uzlabotu situāciju

Attiecībā uz dokumenta saturu ir vairāki aspekti, kuri, neskatoties uz pozitīvo attīstību, piemēram, saistībā ar saimniecībās audzētu dzīvnieku barošanu, jau no paša sākuma ir radījuši jautājumus, kurus ir nepieciešams precizēt un par kuriem jāizdara skaidra izvēle;

tie ir šādi: - bioloģiskās lauksaimniecības principu un mērķu definīcijas ir pārāk vispārējas un būs dažādi interpretējamas, ja tās netiks mainītas. Lai saglabātu patērētāju uzticēšanos, pretēji pašreizējai situācijai ir jānosaka skaidras, precīzas un striktas definīcijas;

- no piemērošanas jomas izslēgta sabiedriskā ēdināšana un nepārtikas ražojumi, lai gan šajās divās jomās pēc bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem ir pieaugošs pieprasījums, kas ir jāapmierina organizētā veidā. Savukārt atzinīgi vērtējama ir izvēle jaunajā regulā iekļaut akvakultūru un tādu vīna ražošanas nozari, kuras pamatā ir bioloģiskās lauksaimniecības principi;

Tā kā daudzas dalībvalstis vēlas, lai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, restorāni un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, kas izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produktus, tiktu iekļauti šajā regulā, ziņojuma sagatavotāja grozījumā Nr. 1 ierosina par regulas juridisko pamatu izraudzīties gan Līguma 37., gan 95. pantu.

Vispretrunīgākais punkts ir jaunie noteikumi, kas paredz "zināmu elastīgumu" attiecībā uz regulas piemērošanu, jo Komisijas priekšlikums paredz izņēmumus, kuru gadījumā var piemērot mazāk stingrus noteikumus. Šāds elastīgums noteikumu piemērošanā ir pretrunā Komisijas priekšlikumam nepieļaut to, ka tiek izceltas norādes par izcelsmes valsti un privātu bioloģiskās lauksaimniecības standartu specifikācijas, kas gadiem ilgi izmantotas valsts, privātos vai reģionālos logotipos, pateicoties kuriem panākta patērētāju uzticība.

Šie logotipi nemaldina patērētājus un nekropļo iekšējo tirgu, kā to uzskata Komisija; tie veicina pieprasījumu un piedāvājumu. Ja šo ražojumu marķēšanas un reklamēšanas pamatā tiešām jābūt konkrētiem un pārbaudāmiem elementiem, ir neiedomājami apšaubīt tādas nozares, kuru darbība ir efektīva un kuru ražojumi ir skaidri atpazīstami, aizstāvot grozāmu un maz zināmu regulu, kas var sagraut patērētāju uzticību;

- jaunās regulas projektā, šķiet, ir elastīgāki noteikumi par fitosanitāro produktu izmantošanu un jo īpaši veterināro ārstēšanu, kas līdz šim bioloģiskajā lauksaimniecībā bija aizliegtas. Turklāt tas ir būtisks aspekts attiecībā uz tām patērētāju interesēm, kas skar bioloģisko lauksaimniecību;

- regulā veiksmīgi atgādināts, ka ģenētiski modificētu organismu izmantošana ir stingri aizliegta bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tomēr pašlaik Padomē notiekošās diskusijas liecina par to, ka vēl aizvien nav skaidrības par to, kādi produkti uzskatāmi par produktiem, kas ražoti no ĢMO. Turpmāk pieņemtajiem noteikumiem ir jāļauj ražot bioloģiskās lauksaimniecības produktus bez ĢMO piesārņojuma. Komisija nav izrādījusi, ka tā gatavojas izveidot kopīgu normatīvu pamatu, ar kura palīdzību nodrošināt, ka barības ķēdes rezultātā bioloģiskās lauksaimniecības saimniecībās un ražojumos nenokļūst ĢMO. Jāizstrādā detalizēti noteikumi par to, ar kādiem līdzekļiem panāk piesardzības principa ievērošanu visos ražošanas posmos, kā arī par līdzāspastāvēšanu un atbildību piesārņojuma gadījumā.

- visbeidzot, regulā jānosaka mērķis attiecībā uz neatkarības, kā arī pārbaudes un sertifikācijas organizāciju nozīmīguma nodrošināšanu, jo īpaši saistībā ar trešām valstīm, ieviešot skaidri noteiktu un drošu akreditācijas sistēmu, kas atbilst stingrākajiem standartiem šajā jomā;

- tomēr nav pieņemams, ka teksta fragmentu „ES-BIOLOĢISKĀ” bez sīkākiem paskaidrojumiem var piemērot trešo valstu izcelsmes ražojumiem. Patērētājam jābūt iespējai atpazīt to bioloģisko ražojumu izcelsmi, kurus viņš iegādājas, pat ja tie atbilst ES standartiem.

Jāsniedz jauns stimuls bioloģiskajai lauksaimniecībai

Eiropas Savienības regulas par bioloģisko lauksaimniecību pārskatīšana var sniegt iespēju (un tai būtu jāsniedz šāda iespēja) patiesi stimulēt šo ražošanas nozari. Sabiedrība ir atzinusi bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu pozitīvās īpašības, un pieaug pieprasījums pēc šiem produktiem. Šajā nolūkā jāievēro nosacījums, ka nepieciešamā saskaņošana un precizēšana nerada negatīvu ietekmi attiecībā uz prasībām un uzticību, kas ir pamatā bioloģiskajai lauksaimniecībai!

Tomēr šī pārskatītā regula, ja tāda ir nepieciešama, nebūs pietiekams instruments, lai atrisinātu tās problēmas, kuras ir tikpat nozīmīgas (vai pat nozīmīgākas) kā atbalsts bioloģiskās lauksaimniecības veicināšanai (tas joprojām ir nepietiekams) saistībā ar kopējo lauksaimniecības politiku, sistēmas strukturēšanu attiecībā uz laišanu tirgū un izplatīšanas sistēmu, tādu cenu noteikšanu, kas ir izdevīgas gan ražotājiem, gan pieejamas patērētājiem.

Bioloģiskā lauksaimniecība tiešām nav tikai noteiktas nišas tirdzniecība, kas jāattīsta, bet gan īpaši integrēta lauksaimniecības pieeja visās tās dimensijās (ekonomika un nodarbinātība, kas ir saistītas ar vides, teritorijas, veselības un citiem jautājumiem), kurai jāiedvesmo kopējās lauksaimniecības politikas vispārējā reforma, lai panāktu patiešām ilgtspējīgu attīstību.


Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejaS ATZINUMS (27.6.2006)

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejai

par priekšlikumu Padomes regulai par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu

(COM(2005)0671 – C6‑0032/2006 – 2005/0278(CNS))

Atzinumu sagatavoja: Roberto Musacchio

ĪSS PAMATOJUMS

Eiropas Komisijas priekšlikumā ir iekļauti divu regulu projekti. Pirmais paredz piedāvāt jaunu rīcības sistēmu bioloģiskajā lauksaimniecībā, atjauninot mērķus un principus, lai palielinātu šīs nozares nozīmi iekšējā tirgū. Tā kā pirmā projekta īstenošanas pasākumi ir ļoti ierobežoti, otrais projekts iesaka pagaidu pielāgošanu un atkāpi līdz 2009. gada 1. janvārim, lai neradītu tirgus traucējumus un nodrošinātu godīgus tirdzniecības noteikumus tiem trešo valstu uzņēmumiem un ražotājiem, kas piedāvā bioloģiskās lauksaimniecības ražojumus ES patērētājiem.

Eiropas Kopienu Komisijas priekšlikums tiek atbalstīts, jo tas palīdzēs izstrādāt saskaņotas normas bioloģiskajā lauksaimniecībā. Šajā nozarē patērētāju pieprasījums pēdējos gados ir pieaudzis, galvenokārt palielinot bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu patēriņu iestāžu ēdnīcās saskaņā ar attiecīgo valsts un privāto iestāžu noteiktiem ļoti stingriem konkursu noteikumiem. Tādēļ priekšlikumam jābūt integrētam, attiecoties arī uz šīm jomām.

Taču bioloģisko produktu ražotāji nav tikai uz tirgu orientēti, piedāvājot konkurētspējīgus un augsti novērtētus ražojumus gan pārtikas, gan nepārtikas nozarēs, piemēram, ražojot tekstilizstrādājumus vai kosmētiku; viņu galvenais mērķis ir nodrošināt ilgtspējīgai attīstībai atbilstošas lauksaimniecības augsnes drošību, izvairoties no augsnes erozijas, plūdu un citu dabas katastrofu riska. Tādējādi, pateicoties viņu spējām un prasmēm izvēlēties vispiemērotākos līdzekļus augsnes auglīguma uzlabošanai un dzīvnieku labturībai, viņi var piedāvāt konkurētspējīgus produktus, vienlaikus garantējot lauku sociālo attīstību ES.

Patērētāju pieprasījums pēc šiem produktiem prasa pilnīgi atšķirīgus kvalitātes standartus salīdzinājumā ar parastajiem lauksaimniecības ražojumiem. Svarīga prasība ir vispār neizmantot pesticīdus un ģenētiski modificētus organismus un nepieļaut arī nejaušu piesārņojumu. Bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu ekomarķējumam jāatbilst šiem mērķiem. Nevajadzētu paredzēt nekādas ĢMO klātbūtnes normas; no ĢMO jāizvairās pilnībā, ņemot vērā to iespējamo klātbūtni citās lauksaimniecības jomās, kur tie varētu tikt daļēji pieļauti vai izmantoti. Visbeidzot, lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas sertifikāciju, jauno vai inovatīvo metožu kvalitātes kontrole un novērtējums drīzāk jāpiemēro iedibinātām paraugpraksēm, iesaistot ražotājus un nodrošinot regulāras konsultācijas, un jāizmanto ISO 65/EN 45011, nevis Regula 882/2004, kurā ir noteiktas parastās kontroles, pat ja pavisam drīzā nākotnē Komisija ierosinātu izmantot atjauninātas atkāpes tieši bioloģiskajai lauksaimniecībai.

GROZĪJUMI

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

1. apsvērums

(1) Bioloģiskā lauksaimniecība ir visaptveroša lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēma, kas ietver labāko vides aizsardzības praksi, augsta līmeņa bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, dabas resursu saglabāšanu, dzīvnieku labturības augstu standartu piemērošanu un ražošanu saskaņā ar noteiktas patērētāju grupas vēlmi lietot produkciju, kas ražota, izmantojot dabiskus produktus un procesus. Bioloģiskās lauksaimniecības metodei tādējādi ir divējāda loma sabiedrībā: no vienas puses tā nodrošina specifisku tirgus daļu, kuras patērētāji pieprasa bioloģiskās lauksaimniecības ražojumus, no otras puses – dod sabiedrisko labumu, veicinot vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kā arī lauku attīstību.

(1) Bioloģiskā lauksaimniecība ir visaptveroša lauku saimniecību pārvaldības un pārtikas ražošanas sistēma, kas ietver labāko vides aizsardzības praksi, augsta līmeņa bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, dabas resursu saglabāšanu un dzīvnieku labturības augstu standartu piemērošanu, un tās mērķis ir dabīgiem līdzekļiem uzlabot augsnes auglību un nodrošināt ražošanu saskaņā ar noteiktas patērētāju grupas vēlmi lietot produkciju, kas ražota, izmantojot dabiskus produktus un procesus. Bioloģiskās lauksaimniecības metodei tādējādi ir vairākas pozitīvas lomas: ne tikai nodrošina specifisku tirgus daļu, kuras patērētāji pieprasa bioloģiskās lauksaimniecības ražojumus, bet, vienlaikus nodrošinot preces ne tikai pārtikas nozarē, arī un vispirmām kārtām veicina vides aizsardzību un dzīvnieku labturību, kā arī lauku sociālo attīstību.

Pamatojums

Bioloģisko produktu ražotāju pirmais un galvenais mērķis ir saglabāt augsnes dabīgo auglību, izmantojot vislabāko vides un sociālo praksi; šādas metodes ļauj ražotājiem nodrošināt konkurētspējīgus ražojumus un tādējādi apmierina pieaugošo patērētāju pieprasījumu.

Grozījums Nr. 2

2. apsvērums

(2) Lielākajā daļā dalībvalstu bioloģiskās lauksaimniecības nozares īpatsvars palielinās. Īpaši ievērojams ir augošais patērētāju pieprasījums pēdējo gadu laikā. Kopējās lauksaimniecības politikas pašreizējā reforma, kurā uzsvērta orientācija uz tirgus pieprasījumu un kvalitatīvas produkcijas nodrošināšanu, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu, iespējams arī turpmāk stimulēs bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgu. Pamatojoties uz to, tiesību aktiem par bioloģisko lauksaimniecību ir arvien lielāka nozīme lauksaimniecības politikas sistēmā, un tie ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produkcijas tirgus attīstību.

(2) Lielākajā daļā dalībvalstu bioloģiskās lauksaimniecības nozares īpatsvars palielinās. Īpaši ievērojams ir augošais patērētāju pieprasījums pēdējo gadu laikā. Kopējās lauksaimniecības politikas nesenās reformas, kurās uzsvērta orientācija uz tirgus pieprasījumu un kvalitatīvas produkcijas nodrošināšanu, lai apmierinātu patērētāju pieprasījumu, iespējams arī turpmāk stimulēs bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgu. Pamatojoties uz to, tiesību aktiem par bioloģisko lauksaimniecību ir arvien lielāka nozīme lauksaimniecības politikas sistēmā, un tie ir cieši saistīti ar lauksaimniecības produkcijas tirgus attīstību un ar lauksaimniecībai paredzētās augsnes aizsardzību un drošību.

Pamatojums

Lauksaimniecības zemes aizsardzība un mērķtiecīga bioloģiskās lauksaimniecības zemes gabalu uzlabošana ir cieši saistīta ar lauksaimniecības tirgus politikas attīstību.

Grozījums Nr. 3

2.a apsvērums (jauns)

 

(2a) Katram tiesību aktam un politikai, ko Eiropas Savienība pieņem šajā jomā, jādod ieguldījums bioloģiskās lauksaimniecības un bioloģiskās ražošanas attīstībā, kā noteikts šajā regulā. Bioloģiskajai lauksaimniecībai ir nozīmīga loma Eiropas Savienības ilgtspējīgas attīstības politikas īstenošanā.

Pamatojums

Bioloģiskā lauksaimniecība ir cieši saistīta ar ilgtspējīgas attīstības politiku; citiem politikas virzieniem un tiesību aktiem jāseko šīs politikas piemēram, ņemot vērā šāda veida ražošanu un palīdzot sasniegt noteiktos mērķus.

Grozījums Nr. 4

3. apsvērums

(3) Kopienas normatīvo aktu sistēmai, ar ko pārvalda bioloģiskās lauksaimniecības nozari, ir jāseko mērķim nodrošināt godīgu konkurenci un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu iekšējā tirgus atbilstīgu darbību, kā arī uzturēt un pamatot patērētāju uzticēšanos produkcijai, kas marķēta kā bioloģiskās lauksaimniecības ražojums. Tai joprojām jātiecas nodrošināt apstākļus, lai šī nozare varētu attīstīties saskaņā ar ražošanas un tirgus attīstību.

(3) Kopienas normatīvo aktu sistēmai, ar ko pārvalda bioloģiskās lauksaimniecības nozari, ir jāseko mērķim nodrošināt godīgu konkurenci un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu iekšējā tirgus atbilstīgu darbību, kā arī uzturēt un pamatot patērētāju uzticēšanos produkcijai, kas marķēta kā bioloģiskās lauksaimniecības ražojums. Tai joprojām jātiecas nodrošināt apstākļus, lai šī nozare varētu attīstīties saskaņā ar ražošanas un tirgus attīstību, kā arī ilgtspējīgu vides attīstību.

Pamatojums

Bioloģisko lauksaimniecību var veicināt ar inovatīviem likumdošanas pasākumiem, kas ir saskaņā ne tikai ar tirgus attīstību, bet arī ar ilgtspējīgu attīstību.

Grozījums Nr. 5

7. apsvērums

(7) Ir jāizveido vispārēja Kopienas normatīvo aktu sistēma bioloģiskās lauksaimniecības jomā attiecībā uz augkopību un lopkopību, tai skaitā noteikumi par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību, kā arī par pārstrādātas pārtikas vai lopbarības ražošanu. Pilnvaras sīkāk izstrādāt šos vispārējos noteikumus un pieņemt Kopienas ražošanas noteikumus attiecībā uz akvakultūru ir jānodod Komisijai.

(7) Ir jāizveido vispārēja Kopienas normatīvo aktu sistēma bioloģiskās lauksaimniecības jomā attiecībā uz augkopību un lopkopību, tai skaitā noteikumi par pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību, kā arī par pārstrādātas pārtikas vai lopbarības ražošanu. Pilnvaras sīkāk izstrādāt šos vispārējos noteikumus ir jānodod Komisijai.

Pamatojums

Tā kā pastāv specifiskas ar akvakultūru saistītas vides problēmas, un akvakultūrai ir nozīmīga ietekme uz vidi, akvakultūras noteikumus nevajadzētu pieņemt ar komitoloģijas procedūru (kas pagaidām ir ieteikts 10. pantā), bet tiem jābūt pilnā Parlamenta pārraudzībā.

Grozījums Nr. 6

8. apsvērums

(8) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība ir jāveicina arī turpmāk, jo īpaši sekmējot jaunu tehnoloģiju un vielu izmantošanu, kas labāk piemērotas bioloģiskai lauksaimniecībai.

(8) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība ir jāveicina arī turpmāk, izmantojot labākās iedibinātās prakses, jo īpaši sekmējot jaunu paņēmienu un vielu izmantošanu, kas labāk piemērotas bioloģiskai lauksaimniecībai.

Pamatojums

Jāņem vērā pēdējo gadu lielais bioloģiskās lauksaimniecības eksperimentu skaits, lai apkopotu labāko praksi un ilgtermiņa izaugsmes iespējas piedāvātu ne tikai jaunajām bioloģiskajām saimniecībām.

Grozījums Nr. 7

9. apsvērums

(9) Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) un to ražojumu izmantošana, kas atvasināti no ĢMO vai ražoti ar ĢMO, nav savienojama ar bioloģiskās lauksaimniecības koncepciju un patērētāju uzskatiem par bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem. Tāpēc tie nav ar nolūku izmantojami bioloģiskajā lauksaimniecībā vai bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu apstrādē.

(9) Ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) un to ražojumu izmantošana, kas ražoti no vai ar ĢMO, nav savienojama ar bioloģisko lauksaimniecību un patērētāju uzskatiem par bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem. Tāpēc tie nav izmantojami bioloģiskajā lauksaimniecībā vai bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu apstrādē: jāizvairās no nejauša piesārņojuma, ko varētu izraisīt atrašanās blakus ĢMO ražošanas zonām.

Pamatojums

Gan bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantojamajās sēklās, gan ražojumos ir jāaizliedz ĢMO izmantošana. Piesārņojums var rasties nejauši, atrodoties blakus parastajiem kultūraugiem, kuriem ir atļauts izmantot ĢMO, kaut arī tikai nelielā daudzumā. Šāda iespēja ir pilnībā jāizslēdz, lai aizsargātu bioloģiskos ražojumus un nodrošinātu, ka arī turpmāk patērētāji atzītu to augsto kvalitāti.

Grozījums Nr. 8

9.a apsvērums (jauns)

 

(9a) Sintētisko augu aizsardzības līdzekļu izmantošana nav savienojama ar bioloģisko lauksaimniecību.

Pamatojums

Pašizskaidrojošs grozījums, kas pilnībā atbilst 10. un 13. apsvērumam par vienīgi atjaunīgo resursu izmantošanu, kultūraugu daudzgadu rotāciju un papildu mēslojuma savietojamību ar bioloģisko lauksaimniecību.

Grozījums Nr. 9

16. apsvērums

(16) Bioloģiskajā lopkopībā ir jāievēro augsti dzīvnieku labturības standarti, jānodrošina dzīvnieku sugai raksturīgo uzvedības vajadzību apmierināšana, un dzīvnieku veselības nodrošināšana jāpamato uz slimību profilaksi. Šajā ziņā īpaša uzmanība jāpievērš dzīvnieku izmitināšanas apstākļiem, lopkopības praksei un dzīvnieku blīvumam noteiktā platībā. Turklāt jāizvēlas tādas dzīvnieku šķirnes, kas aug lēni un kas spēj pielāgoties vietējiem apstākļiem. Ar īstenošanas noteikumiem lopkopības un akvakultūras jomā ir jānodrošina atbilstība vismaz Eiropas konvencijas par dzīvnieku aizsardzību dzīvnieku audzētavās (T-AP) nosacījumiem un tās turpmākajiem ieteikumiem.

(16) Bioloģiskajā lopkopībā ir jāievēro augsti dzīvnieku labturības standarti, jānodrošina dzīvnieku sugai raksturīgo uzvedības vajadzību apmierināšana, un dzīvnieku veselības nodrošināšana jāpamato ar slimību profilaksi. Šajā ziņā īpaša uzmanība jāpievērš dzīvnieku izmitināšanas apstākļiem, lopkopības praksei un dzīvnieku blīvumam noteiktā platībā. Turklāt jāizvēlas tādas dzīvnieku šķirnes, kas aug lēni un kas spēj pielāgoties vietējiem apstākļiem. Ar īstenošanas noteikumiem lopkopības jomā ir jānodrošina atbilstība vismaz Eiropas konvencijas par dzīvnieku aizsardzību dzīvnieku audzētavās (T-AP) nosacījumiem un tās turpmākajiem ieteikumiem.

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 7. apsvēruma grozījumam.

Grozījums Nr. 10

18. apsvērums

(18) Kamēr nav pieņemti Kopienas ražošanas noteikumi attiecībā uz akvakultūru, dalībvalstīm ir jāatrod iespēja piemērot valsts standartus, vai, ja tādu nav, privātos standartus, ko akceptē vai atzīst dalībvalstis. Lai novērstu iekšējā tirgus traucējumus, dalībvalstīm tomēr ir jāatzīst citai citas ražošanas standarti šajā jomā.

svītrots

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 7. apsvēruma grozījumam.

Grozījums Nr. 11

19. apsvērums

(19) Pārstrādātajiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem jābūt ražotiem, izmantojot pārstrādes metodes, ar ko garantē, ka šā produkta bioloģiskās lauksaimniecības integritāte un būtiskā kvalitāte saglabājas visās ražošanas aprites stadijās.

(19) Pārstrādātajiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem jābūt ražotiem, izmantojot pārstrādes metodes, ar ko garantē, ka šā produkta bioloģiskās lauksaimniecības integritāte un būtiskā kvalitāte saglabājas visās ražošanas ķēdes stadijās. Pēdējos gados pieaugušās iespējas iegādāties bioloģiskās lauksaimniecības ražojumus palīdzēs sasniegt šo mērķi.

Pamatojums

Augsta kvalitāte un ražojuma bioloģiskā izcelsme visās ražošanas ķēdes stadijās tiek veicināta ar bioloģisko ražojumu arvien plašāku pieejamību tirgū.

Grozījums Nr. 12

25. apsvērums

(25) Lai visā Kopienas tirgū ieviestu skaidrību, obligāti jāizmanto standartizēta atsauce uz visiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas ražoti Kopienā, vismaz tajos gadījumos, kad uz šiem produktiem nav Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības logotipa. Iespēja izmantot šo atsauci attiecas arī uz bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas importēti no trešām valstīm, bet bez jebkāda pienākuma to darīt.

(25) Lai visā Kopienas tirgū ieviestu skaidrību, obligāti jāizmanto standartizēta norāde uz visiem bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas ražoti Kopienā, vismaz tajos gadījumos, kad uz šiem produktiem nav Kopienas bioloģiskās lauksaimniecības logotipa. Iespēja izmantot šo norādi attiecas arī uz bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem, kas importēti no trešām valstīm.

Pamatojums

Iespēja izmantot norādi par atbilsmi Kopienas bioloģisko ražojumu standartiem ir iespēja un garants gan trešo valstu bioloģisko produktu mazumtirgotājiem, gan ražotājiem, gan arī ES patērētājiem.

Grozījums Nr. 13

28. apsvērums

(28) Lai nodrošinātu, ka bioloģiskās lauksaimniecības ražojumi tiek izgatavoti saskaņā ar Kopienas normatīvo aktu sistēmas nosacījumiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā, visā ražošanas apritē ir jākontrolē visas šo tiesību aktu jomā ietilpstošās darbības saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem.

(28) Lai nodrošinātu, ka bioloģiskās lauksaimniecības ražojumi tiek izgatavoti saskaņā ar Kopienas normatīvo aktu sistēmas nosacījumiem bioloģiskās lauksaimniecības jomā, visā ražošanas ķēdē ir jākontrolē visas šo tiesību aktu jomā ietilpstošās darbības, pamatojoties uz ISO 65/EN 45011 standartu, kas izstrādāts īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai visā pasaulē saskaņā ar Bioloģiskās lauksaimniecības kustību starptautiskās federācijas (IFOAM) akreditācijas kritērijiem.

Pamatojums

Regula (EK) Nr. 882/2004 nav attiecināma uz īpašo un oriģinālo bioloģiskās ražošanas ķēdi un neļauj ieinteresētajām pusēm būt pilnībā iesaistītām kontroles procedūrās — jomā, kurā, tieši otrādi, paši bioloģisko produktu ražotāji bija pirmie, kas ieviesa sertifikācijas modeļus katram ražošanas posmam. Parastās lauksaimniecības noteikumu piemērošana, ja vien tos negroza saskaņā ar Regulas Nr. 882/2004 63. panta 2. punktu, tas ir, nepiemēro bioloģiskās lauksaimniecības īpatnībām, nozīmētu, ka bioloģiskā lauksaimniecība nevajadzīgi tiktu pakļauta līdzīgai apstiprināšanai kā parastie ražojumi.

Grozījums Nr. 14

36. apsvērums

(36) Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Ņemot vērā, ka bioloģisko lauksaimniecību reglamentējošie normatīvie akti ir nozīmīgs faktors kopējās lauksaimniecības politikas sistēmā, jo tie ir cieši saistīti ar lauksaimniecības tirgu attīstību, ir lietderīgi tos saskaņot ar spēkā esošajām normatīvajām procedūrām, kas tiek izmantotas šīs politikas pārvaldībai. Pilnvaras, kas Komisijai dotas saskaņā ar šo regulu, tādējādi ir jārealizē saskaņā ar pārvaldības procedūru atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 4pantam,

(36) Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Ņemot vērā, ka bioloģisko lauksaimniecību reglamentējošie normatīvie akti ir nozīmīgs pamatfaktors kopējās lauksaimniecības politikas sistēmā un ilgtspējīgā vides politikā, ir lietderīgi nodrošināt regulāras ieinteresēto pušu konsultācijas atbilstīgi šīs regulas mērķiem saskaņā ar spēkā esošajām normatīvajām procedūrām, kas tiek izmantotas šīs politikas pārvaldībai. Pilnvaras, kas Komisijai dotas saskaņā ar šo regulu, tādējādi ir jārealizē saskaņā ar regulatīvo procedūru atbilstīgi Lēmuma 1999/468/EK 5pantam,

Pamatojums

Bioloģiskās lauksaimniecības oriģinalitāte ir iesaistīto pušu ievērojama līdzdalība un nepārtrauktas konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm. Viņu iesaistīšanās pašreizējo metožu un procedūru būtisku pārmaiņu procesā ir ieguldījums ražošanas ķēdē kopumā.

Grozījums Nr. 15

1. panta 1. punkta a) apakšpunkts

a) bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu izgatavošanu, laišanu tirgū, importu, eksportu un kontroli;

a) bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu izgatavošanu, laišanu tirgū, importu, eksportu un kontroli, tostarp sabiedriskās ēdināšanas darbībām, uzņēmumu un iestāžu ēdnīcām, restorāniem un citām līdzīgām pārtikas pakalpojumu darbībām;

Pamatojums

Uzņēmumu ēdnīcu un individuālo pārtikas pakalpojumu patērētāji arvien vairāk izvēlas bioloģiskos ražojumus. Pieprasījums pēc bioloģiskajiem ražojumiem visvairāk pieaug skolu ēdnīcās, kuru darbību regulē skaidri valsts un privāto iestāžu noteikumi un kuras šajā sektorā sasniedz diezgan ievērojamu apgrozījumu iekšējā tirgū.

Grozījums Nr. 16

1. panta 2. punkta ievaddaļa

2. Šī regula attiecas uz šādiem lauksaimniecības vai akvakultūras ražojumiem, ja šie ražojumi ir paredzēti laišanai tirgū kā bioloģiskās lauksaimniecības produkcija:

2. Šī regula attiecas uz šādiem lauksaimniecības ražojumiem, ja šie ražojumi ir paredzēti laišanai tirgū kā bioloģiskās lauksaimniecības produkcija:

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 7. apsvēruma grozījumam.

Grozījums Nr. 17

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

c) dzīva vai nepārstrādāta akvakultūras produkcija;

svītrots

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 7. apsvēruma grozījumam.

Grozījums Nr. 18

1. panta 2. punkta d) apakšpunkts

d) pārstrādāti akvakultūras ražojumi, kas paredzēti lietošanai pārtikā;

svītrots

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 7. apsvēruma grozījumam.

Grozījums Nr. 19

1. panta 2. punkta ea) apakšpunkts (jauns)

 

(ea) tekstilizstrādājumi, kosmētikas līdzekļi un citi nepārtikas produkti.

Pamatojums

Šīs regulas noteikumi jāattiecina arī uz nepārtikas nozari, it īpaši tekstilizstrādājumu tīrīšanas līdzekļiem un kosmētiku.

Grozījums Nr. 20

1. panta 3. punkta otrā daļa

Tomēr tā neattiecas uz sabiedriskās ēdināšanas darbībām, uzņēmumu un iestāžu ēdnīcām, restorāniem un citām līdzīgām pārtikas pakalpojumu darbībām.

svītrots

Pamatojums

Tas pats pamatojums, kas 1. panta 1. punkta a) apakšpunkta grozījumam: iepriekšminēto nozaru izslēgšana no regulas darbības jomas kaitētu ražotājiem un mazumtirgotājiem, kas iesaistīti pārtikas pakalpojumu sniedzēju nodrošināšanā ar bioloģiskajiem ražojumiem neatkarīgi no pieprasījuma vietas.

Grozījums Nr. 21

2. panta b) apakšpunkts

b) „bioloģiskās lauksaimniecības ražojums” ir lauksaimniecības ražojums, kas ražots ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm;

b) „bioloģiskās lauksaimniecības ražojums” ir lauksaimniecības ražojums, kurš ražots ar bioloģiskās lauksaimniecības metodēm un kurā nav izmantoti sintētiskie augu aizsardzības līdzekļi, ĢMO vai lopbarība un sastāvdaļas, kas pilnībā vai daļēji sastāv no ĢMO;

Pamatojums

Grozījums uzsver bioloģiskās lauksaimniecības mērķi un palīdz patērētājiem saprast atšķirību starp parastajiem ražojumiem un augstas kvalitātes ražojumiem, ko piedāvā bioloģiskā lauksaimniecība.

Grozījums Nr. 22

2. panta e) apakšpunkts

e) „akvakultūra” ir ūdens organismu audzēšana vai kultivēšana līdz pat ievākšanai un, ieskaitot to, izmantojot paņēmienus, kas paredzēti produktivitātes paaugstināšanai ārpus vides dabiskās kapacitātes, kamēr organismi ir fiziskās vai juridiskās personas īpašumā audzēšanas vai kultivēšanas stadijā;

svītrots

Pamatojums

Skatīt pamatojumu 7. apsvēruma grozījumam.

Grozījums Nr. 23

2. panta m) apakšpunkts

m) „atbilstības zīme” ir apliecinājums atbilsmei kādam standartu kopumam vai citiem normatīviem dokumentiem zīmes formā;

m) „atbilstības zīme” ir apliecinājums zīmes formā par atbilstību prasībām, kas noteiktas ar kādu standartu kopumu vai citiem normatīviem dokumentiem;

Pamatojums

Ar šo priekšlikumu tiek mēģināts uzlabot izteiksmi, ieviešot definīciju saskaņā ar Eiropas standartos lietoto terminoloģiju, piemēram, EN ISO 9000 par kvalitāti un EN ISO 14000 par vides pārvaldību, kur atbilstība ir definēta kā atbilstība prasībām.

Grozījums Nr. 24

2. panta r) apakšpunkts

r) „produkti, kas ražoti no ĢMO” ir pārtika un lopbarības piedevas, garšvielas, vitamīni, fermenti, pārstrādes līdzekļi, noteikti dzīvnieku barošanā izmantoti produkti (saskaņā ar Direktīvu 82/471/EEK ), augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji, kas ražoti, barojot organismu ar materiāliem, kuri pilnībā vai daļēji sastāv no ĢMO;

r) „produkti, kas ražoti ar ĢMO”, ir pārtika un lopbarības piedevas, garšvielas, vitamīni, fermenti, pārstrādes līdzekļi, noteikti dzīvnieku barošanā izmantoti produkti (saskaņā ar Direktīvu 82/471/EEK ), augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji, kas ražoti, barojot organismu ar materiāliem, kuri pilnībā vai daļēji sastāv no ĢMO;

Pamatojums

Jāizmanto definīcija „ražots ar ĢMO” (nevis „no ĢMO”), lai būtu atbilsme Pamatregulas Nr. 1829/2003 16. apsvērumam.

Grozījums Nr. 25

3. panta b) apakšpunkts

b) Tā veic pārtikas un citas lauksaimniecības produkcijas ražošanu, kas atbilst patērētāju pieprasījumam pēc precēm, kuras ražotas, izmantojot dabiskus procesus vai tādus procesus, kas ir salīdzināmi ar dabiskiem procesiem, un dabiskas vielas.

b) Tā veic pārtikas un citas lauksaimniecības produkcijas, tostarp nepārtikas produkcijas, ražošanu, kas varētu atbilst patērētāju pieprasījumam pēc precēm, kuras ražotas, izmantojot dabiskus procesus un dabiskas vielas.

Pamatojums

Bioloģisko produktu ražotāji vispirmām kārtām cenšas saglabāt atjaunīgos dabas resursus; izmantojot atbilstošas metodes, tostarp ilgtspējīgu sociālo politiku, viņi var nodrošināt konkurētspējīgus ražojumus, kādus vēlas patērētāji. Taču ne tikai tirgus pieprasījums nosaka ražojumu kritērijus un lēmumus paplašināt bioloģisko lauksaimniecību. Vēl viens noteicošais faktors ir ražotāju apņemšanās bioloģiskajai lauksaimniecībai atvēlēt arvien vairāk zemes, tādējādi veicinot cilvēkresursu līdzsvarotu attīstību.

Grozījums Nr. 26

4. panta apakšpunkti no a) līdz c)

a) priekšroka ir dzīvu organismu un mehānisku ražošanas metožu, nevis sintētisku materiālu izmantošanai;

 

a) tiek izmantoti tikai dzīvi organismi un mehāniskas ražošanas metodes; sintētisku materiālu izmantošana un ražošanas metodes, kurās izmanto sintētiskus materiālus, ir pieļaujamas tikai saskaņā ar 16. pantu;

 

b) priekšroka ir dabisku vielu, nevis ķīmiski sintezētu vielu izmantošanai, ko var izmantot tikai tad, ja dabiskās vielas nav pieejamas tirdzniecībā;

b) tiek izmantotas tikai dabiskas vielas, bet ķīmiski sintezētas vielas var izmantot tikai noteiktu laiku tad, ja dabiskās vielas nav pieejamas tirdzniecībā, un saskaņā ar izņēmumiem, kas minēti 16. pantā;

c) nedrīkst izmantot ĢMO vai produkciju, kas atvasināta no ĢMO vai ražota ar ĢMO, izņemot veterinārās zāles;

 

c) nedrīkst izmantot ĢMO vai produkciju, kas ražota no vai ar ĢMO;

 

Pamatojums

Formulējums a) un b) apakšpunktā ir neskaidrs un sašaurina šo principu darbības jomu. Tekstam jābūt apstiprinošākam, bet nopietnās un tālejošās situācijās, kuras pieprasa ātri reaģēt, nevajag liegt iespēju izmantot sintētiskos materiālus un nemehāniskas metodes, atkāpjoties no bioloģiskās lauksaimniecības principiem un noteikumiem.

Lai panāktu atbilsmi Pamatregulas Nr. 1829/2003 16. apsvērumam, jābūt skaidram nošķīrumam starp formulējumu „ražots no ĢMO” un „ražots ar ĢMO”.

Teksta pilnīguma labad šai regulai jāattiecas arī uz veterinārajiem medikamentiem. Mūsdienās tirgū ir plašs bioloģisko veterināro medikamentu klāsts; tādēļ tie ir jāizmanto bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Grozījums Nr. 27

4. panta da) apakšpunkts (jauns)

 

da) bioloģiskā lauksaimniecība saglabā un rada darbavietas, ļauj lauksaimniekiem un patērētājiem noslēgt sociālu vienošanos par ilgtspējīgām praksēm, kvalitatīvas pārtikas ražošanu un patēriņu, tostarp dabas saglabāšanas, ilgtspējīgas ražošanas un īstermiņa tirgvedības pasākumu kopumu;

Pamatojums

Mērķiem jāatspoguļo bioloģiskās lauksaimniecības integrējošā loma, iekļaujot vienotā un labi organizētā ražošanas sistēmā saglabāšanu un kvalitatīvu produktu ražošanu.

Grozījums Nr. 28

4. panta db) apakšpunkts (jauns)

 

db) bioloģiskā lauksaimniecība nodrošina ražojumu kvalitāti, integritāti un izsekojamību visā pārtikas apritē.

Pamatojums

Mērķiem jāatspoguļo bioloģiskās lauksaimniecības integrējošā loma, iekļaujot vienotā un labi organizētā ražošanas sistēmā saglabāšanu un kvalitatīvu produktu ražošanu.

Grozījums Nr. 29

5. panta c) apakšpunkts

c) līdz minimumam samazina neatjaunojamo dabas resursu izmantošanu un ārpus saimniecības iegūto izejmateriālu izmantošanu;

c) līdz minimumam samazina neatjaunīgo resursu izmantošanu un ārpus saimniecības iegūto izejmateriālu izmantošanu, un bioloģisko produktu ražotājiem jāveicina atjaunīgo resursu izmantošana;

Pamatojums

Saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības mērķiem ir jāizvairās no kaitīgas ietekmes, dodot bioloģisko produktu ražotājiem iespēju izmantot galvenokārt atjaunīgo enerģiju.

Grozījums Nr. 30

5. panta n) apakšpunkts

n) akvakultūrā līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz ūdens vidi;

n) akvakultūrā izvairās no jebkādas iespējamās negatīvās ietekmes uz ūdens vidi;

Pamatojums

Saskaņā ar bioloģiskās lauksaimniecības mērķiem jāizvairās no kaitīgas ietekmes.

Grozījums Nr. 31

7. panta 1. punkta otrā un trešā daļa

Tomēr saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas jānosaka saskaņā ar 31. panta 2. punktu, saimniecību var sadalīt skaidri nošķirtās vienībās, ja dažas no tām netiek apsaimniekotas pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

svītrots

Ja saskaņā ar otro daļu visa saimniecība netiek izmantota bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā, lauksaimniekam ir jānodala zeme, dzīvnieki un ražojumi, ko izmanto bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā, atsevišķi no pārējiem un jāveic atbilstoša uzskaite, uzrādot šo nodalījumu.

 

Pamatojums

Saimniecību sadalīšana daļā, ko pārvalda saskaņā ar šo regulu, un daļā, ko pārvalda tradicionāli, nav pieņemama, jo būs grūti izvairīties no krāpniecības.

Grozījums Nr. 32

7. panta 1. punkta otrā daļa

Tomēr saskaņā ar īpašiem nosacījumiem, kas jānosaka saskaņā ar 31. panta 2. punktu, saimniecību var sadalīt skaidri nošķirtās vienībās, ja dažas no tām netiek apsaimniekotas pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

(Neattiecas uz tulkojumu latviešu valodā.)

Pamatojums

(Neattiecas uz tulkojumu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 33

7. panta 2. punkts

2. Lauksaimnieki nedrīkst izmantot ĢMO vai produktus, kas atvasināti no ĢMO, ja ir zināms par šo organismu esību pēc informācijas uz ražojumam pievienotā marķējuma vai cita pievienotā dokumenta.

2. Lauksaimnieki nedrīkst izmantot ĢMO vai produktus, kas ražoti no vai ar ĢMO.

 

Marķējumi uz ražojumiem vai izmantotajām sastāvdaļām vai jebkādi citi pievienoti dokumenti, kas jebkādā veidā apliecina ĢMO klātbūtni, nevar garantēt bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu kvalitāti, tādēļ no tiem jāizvairās.

Ja lauksaimnieki bioloģiskās pārtikas vai lopbarības ražošanā izmanto produkciju, kas iegādāta no trešās personas, viņi pieprasa pārdevēja apliecinājumu tam, ka piegādātie ražojumi nav izgatavoti, izmantojot ĢMO.

Ja lauksaimnieki vai jebkurš cits bioloģisko ražojumu piegādātājs bioloģiskās pārtikas vai lopbarības ražošanā izmanto produkciju, kas iegādāta no trešās personas, viņiem jāpieprasa pārdevēja rakstisks apliecinājums tam, ka piegādātie ražojumi nav pilnībā vai daļēji ražoti ar ĢMO, vai nesatur ĢMO.

 

Ja ir noticis nejaušs vai tehniski neizbēgams piesārņojums ar ĢMO, uzņēmumiem jāpierāda, ka tie ir darījuši visu iespējamo, lai šādu piesārņojumu nepieļautu.

Pamatojums

Ņemot vērā bioloģisko ražojumu oriģinalitāti un dažādību salīdzinājumā ar parastajiem ražojumiem, tiem nav iespējams piemērot parasto ražojumu prasības, nosakot apzināta ĢMO piesārņojuma slieksni (pat ļoti zemu). Bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem nav pieļaujams nekāds slieksnis. Tajos nedrīkst būt ĢMO.

Tomēr ir jābūt garantijas prasībai, ja ražojumi ir iepirkti no trešām pusēm.

Rakstisks apliecinājums pierāda, ka ražojums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 34

9. panta b) apakšpunkta v) daļa

v) bioloģiskās lopkopības dzīvniekus tur atsevišķi vai arī tos var viegli nodalīt no pārējiem dzīvniekiem;

v) bioloģiskās lopkopības dzīvniekus tur atsevišķi no pārējiem dzīvniekiem;

Pamatojums

Svītrotā frāze bija pretrunā ar pārējo tekstu, jo līdz ar to dzīvnieki var palikt nenošķirti visu dzīves ilgumu.

Grozījums Nr. 35

13. panta 4. punkta otrā daļa

Ja lopbarības ražotāji bioloģiskās lauksaimniecības lopbarības ražošanā izmanto sastāvdaļas un piedevas, kas iegādātas no trešās personas, viņi pieprasa pārdevēja apliecinājumu tam, ka piegādātie ražojumi nav gatavoti, izmantojot ĢMO.

Ja lopbarības ražotāji bioloģiskās lauksaimniecības lopbarības ražošanā izmanto sastāvdaļas un piedevas, kas iegādātas no trešās personas, pārdevējs pēc lopbarības ražotāja pieprasījuma rakstiski apliecina, ka piegādātie ražojumi ne pilnībā, ne daļēji nav ražoti no vai ar ĢMO.

Pamatojums

Ņemot vērā bioloģisko ražojumu oriģinalitāti un dažādību salīdzinājumā ar parastajiem ražojumiem, tiem nav iespējams piemērot parasto ražojumu prasības, nosakot apzināta ĢMO piesārņojuma slieksni (pat ļoti zemu). Bioloģiskās lauksaimniecības ražojumiem nav pieļaujams nekāds slieksnis. Tajos nedrīkst būt ĢMO. Rakstisks apliecinājums pierāda, ka ražojums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem (sal. ar 7. panta 2. punktu).

Ja bioloģiskajā lauksaimniecībā ĢMO produktu izmantošana ir aizliegta, lietotājam jābūt pienākumam pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka nav izmantoti ĢMO, un piegādātājam jābūt pienākumam šādu dokumentu uzrādīt.

Grozījums Nr. 36

14. panta 3. punkta otrā daļa

Ja pārtikas ražotāji izmanto sastāvdaļas un pārstrādes līdzekļus, kas iegādāti no trešās personas, bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas vai lopbarības ražošanā, viņi pieprasa pārdevēja apliecinājumu tam, ka piegādātie ražojumi nav izgatavoti, izmantojot ĢMO.

Ja pārtikas ražotāji izmanto sastāvdaļas un pārstrādes līdzekļus, kas iegādāti no trešās personas, bioloģiskās lauksaimniecības pārtikas vai lopbarības ražošanā, pārdevējs pēc lopbarības ražotāja pieprasījuma rakstiski apliecina, ka piegādātie ražojumi nav ražoti no vai ar ĢMO.

Pamatojums

Ja bioloģiskajā lauksaimniecībā ĢMO produktu izmantošana ir aizliegta, lietotājam jābūt pienākumam pieprasīt dokumentu, kas apliecina, ka nav izmantoti ĢMO, un piegādātājam jābūt pienākumam šādu dokumentu uzrādīt.

Rakstisks apliecinājums pierāda, ka ražojums atbilst spēkā esošajiem noteikumiem (sk. iepriekš).

Grozījums Nr. 37

14. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Dalībvalstis drīkst saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus pārstrādātas pārtikas ražošanai ar nosacījumu, ka šādi noteikumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un nekavē vai neierobežo to produktu brīvu apriti, kas atbilst šai regulai.

Pamatojums

Dalībvalstīm jābūt iespējai ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz pārstrādātas pārtikas bioloģisko ražošanu. Tas ir svarīgi, lai būtu iespēja konkurēt, piedāvājot ētiskākus ražojumus, un tas dos patērētājiem plašākas bioloģisko ražojumu izvēles iespējas.

Grozījums Nr. 38

15. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Dalībvalstis drīkst saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus par noteiktu produktu un vielu izmantošanu ar nosacījumu, ka šādi noteikumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un nekavē vai neierobežo to produktu brīvu apriti, kas atbilst šai regulai.

Pamatojums

Dalībvalstīm jābūt iespējai ieviest stingrākus noteikumus attiecībā uz noteiktu produktu un vielu izmantošanu bioloģiskajā lauksaimniecībā. Tas ir svarīgi, lai būtu iespēja konkurēt, piedāvājot ētiskākus ražojumus, un tas dos patērētājiem plašākas bioloģisko ražojumu izvēles iespējas.

Grozījums Nr. 39

16. panta 1., 2. un 2.a punkts (jauns)

Mazāk ierobežojoši ražošanas noteikumi

Pagaidu atkāpes no ražošanas noteikumiem

1. Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru un 2. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem, kā arī saskaņā ar II sadaļā paredzētajiem mērķiem un principiem Komisija var paredzēt izņēmumu piešķiršanu 1.–3. nodaļā paredzēto ražošanas noteikumu piemērošanai.

 

2. Šā panta 1. punktā minētos izņēmumus piemēro minimāli, un tos var piešķirt vienīgi šādos gadījumos:

2. Pienācīgi ievērojot II sadaļas mērķus un principus, izņēmumus piemēro minimāli, un tos var pieļaut tikai uz laiku un šādos gadījumos:

a) ja tie ir nepieciešami, lai saimniecību daļas, kas pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, kļūtu ekonomiski dzīvotspējīgas, īpaši, ja saimniecības atrodas reģionos, kas ir agrīnā bioloģiskās lauksaimniecības attīstības stadijā;

a) ja pagaidu pasākumi ir nepieciešami, lai ļautu turpināt vai atsākt bioloģisko lauksaimniecību force majeure gadījumos, it īpaši, ja ir nopietni draudi lauksaimniecības kultūrai vai saimniecības dzīvotspējai;

b) ja tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu bioloģiskās ražošanas uzturēšanu saimniecībās ar klimatiskiem, ģeogrāfiskiem vai strukturāliem ierobežojumiem;

b) ja tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības saglabāšanu saimniecībās ar būtiskiem ģeogrāfiskiem vai ekonomiskiem ierobežojumiem, kas apdraud saimniecības dzīvotspēju;

 

ba) ja, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem, ir paredzēti ierobežojumi vai saistības cilvēka un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā;

c) ja tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu lopbarības, sēklu un veģetatīvā pavairošanas materiāla, dzīvu dzīvnieku un citu lauksaimniecības izejmateriālu piegādi, ja vien tirdzniecībā nav pieejami šādi izejmateriāli, kas iegūti bioloģiskajā lauksaimniecībā;

c) ja tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu lopbarības, sēklu un veģetatīvā pavairošanas materiāla, dzīvu dzīvnieku un citu lauksaimniecības izejmateriālu piegādi, ja vien tirdzniecībā nav pieejami šādi izejmateriāli, kas iegūti bioloģiskajā lauksaimniecībā;

d) ja tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu piegādi, ja vien tirdzniecībā nav pieejamas šādas sastāvdaļas, kas iegūtas bioloģiskajā lauksaimniecībā;

d) ja tie ir nepieciešami, lai nodrošinātu lauksaimnieciskas izcelsmes sastāvdaļu piegādi, ja vien tirdzniecībā nav pieejamas šādas sastāvdaļas, kas iegūtas bioloģiskajā lauksaimniecībā;

e) ja tie ir nepieciešami, lai atrisinātu īpašas problēmas saistībā ar bioloģiskās lopkopības pārvaldību;

e) ja tie ir nepieciešami, lai atrisinātu īpašas problēmas saistībā ar bioloģiskās lopkopības pārvaldību;

f) ja tie nepieciešami, lai nodrošinātu nepārtrauktu tādu tradicionālu pārtikas produktu ražošanu, kuri labi pazīstami vismaz vienā paaudzē;

f) ja tie nepieciešami, lai nodrošinātu nepārtrauktu tādu tradicionālu pārtikas produktu ražošanu, kuri labi pazīstami vismaz vienā paaudzē;

g) ja ir nepieciešami pagaidu pasākumi bioloģiskās lauksaimniecības turpināšanai vai atsākšanai katastrofas gadījumā;

g) ja ir nepieciešami pagaidu pasākumi bioloģiskās lauksaimniecības turpināšanai vai atsākšanai katastrofas gadījumā;

h) ja, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem, ir paredzēti ierobežojumi vai saistības cilvēka un dzīvnieku veselības aizsardzības jomā.

svītrots

 

2.a Par jebkādu pagaidu izņēmumu piemērošanu atbilstīgi 2. punktam nekavējoties ziņo tās dalībvalsts, kurā atrodas ražotājs, kompetentajām iestādēm vai kontroles un sertifikācijas iestādei vai iestādēm.

 

Paziņojumā skaidri un detalizēti apraksta radušos situāciju, veiktos pasākumus, to ilgumu, kā arī materiālus, sastāvdaļas un izejvielas, kas izmantotas nelabvēlīgo apstākļu novēršanai.

 

Dalībvalsts kompetentās iestādes vai kontroles iestāde vai iestādes, tiklīdz iespējams, sniedz atzinumu un par to nekavējoties paziņo ražotājam. Par šo atzinumu nekavējoties paziņo sertifikācijas iestādēm.

 

Ja kādu no ražotāja veiktajiem pasākumiem apstrīd, kompetentās iestādes vai kontroles iestādes iesaka alternatīvus risinājumus, kurus tās uzskata par piemērotākiem aprakstītajai situācijai.

 

Tiklīdz iespējams, tiek veikta kontrole atbilstīgi V sadaļas noteikumiem.

Pamatojums

Vairāki šajā pantā iekļautie pasākumi un noteikumi ir lieki un tie attiecas uz gadījumiem (piemēram, pāriešana), kuriem acīmredzami ir iepriekš jānosaka elastīgāki noteikumu piemērošanas nosacījumi.

Nosacījumi elastīgākai noteikumu piemērošanai bioloģiskajām saimniecībām būtu jāsakārto prioritārā secībā un jāsamazina.

Tikai dažiem īpašiem pasākumiem būtu jāpiemēro komitoloģijas procedūra.

Visbeidzot, par jebkādām atkāpēm no bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem jāziņo kompetentajām iestādēm, tostarp sertifikācijas iestādēm, un kontroles iestādēm ir jānovērtē un uz vietas jāpārbauda saimniecības iesniegtais plāns, lai atrisinātu konkrēto situāciju.

Grozījums Nr. 40

17. panta 3. punkts

3. Šīs regulas I pielikumā uzskaitītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, atsevišķi vai saistīti, nedrīkst lietot ražojumiem, kas marķēti kā ražojumi, kuri satur ĢMO, sastāv no ĢMO vai ir ražoti no ĢMO.

3. Šīs regulas I pielikumā uzskaitītos terminus, to atvasinājumus vai deminutīvus, atsevišķi vai saistīti, nelieto ražojumiem, kas marķēti kā ražojumi, kuri satur ĢMO, sastāv no ĢMO vai ir ražoti no vai ar ĢMO, vai par kuriem ir pierādījumi, ka tajos, to sastāvdaļās vai lopbarībā ir ĢMO piesārņojums;

Pamatojums

Atbilstoši bioloģisko produktu ražotāju prasībām un patērētāju pieprasījumam nedrīkst maldināt vai krāpt jautājumā par apzinātu vai nejaušu ĢMO klātbūtni bioloģiskajos ražojumos, kuri turklāt ir jāaizsargā pret šādu organismu klātbūtni.

Lai panāktu konsekvenci ar Pamatregulas Nr. 1829/2003 16. apsvērumu, jābūt skaidram nošķīrumam starp formulējumu „ražots no ĢMO” un „ražots ar ĢMO”.

Grozījums Nr. 41

17. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Šajā regulā nepiemēro ĢMO marķēšanas slieksni, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvā 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē1.

____

1 OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1830/2003 (OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.).

Pamatojums

Uz šo grozījumu attiecas 17. panta 3. punkta grozījuma pamatojums, ar ko tiek nodrošināta bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu atšķirīga kvalitāte un prasīta pilnīga ĢMO klātbūtnes izslēgšana.

Grozījums Nr. 42

18. panta 4. punkts

4. Ražojumiem, kas importēti no trešām valstīm, 1. punktā minēto norāžu izmantošana nav obligāta.

4. Ražojumiem, kas importēti no trešām valstīm, jāveicina 1. punktā minēto norāžu izmantošana, lai izvairītos no Eiropas patērētāju maldināšanas izvēles laikā.

Pamatojums

Tāpat kā 28. apsvērumā mērķis ir dot iespēju trešo valstu bioloģisko produktu ražotājiem ievērot ES standartus, ar sertifikātiem pierādot, ka attiecīgajās valstīs tiek izmantoti līdzvērtīgi ražošanas paņēmieni.

Grozījums Nr. 43

21. pants

Īpašas prasības marķējumam

Īpašas prasības marķējumam saimniecībām, kuras uzsāk bioloģisko lauksaimniecību

 

Jēdziena „bioloģiskā lauksaimniecība” izmantošana ir stingri aizliegta. Var izmantot tikai uzrakstu „pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību”.

 

Uzrakstu „pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību” var lietot tikai no otrā pāriešanas gada, pirms tam saņemot atzinumu no kompetentām iestādēm vai kontroles iestādēm.

Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izstrādā īpašas prasības marķējumam, kas piemērojamas bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotai lopbarībai un ražojumiem, kuri ir no saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību.

Saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru Komisija izstrādā īpašus marķēšanas noteikumus, kas atšķiras no iepriekšējā punktā izklāstītajiem un kas piemērojami bioloģiskajā lauksaimniecībā ražotai lopbarībai un ražojumiem, kuri ir no saimniecībām, kas ir pārejas periodā uz bioloģisko lauksaimniecību.

Pamatojums

Pamatnoteikumus par to saimniecību ražojumu marķēšanu, kuras pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, nevar pakļaut komitoloģijas procedūrai, izņemot īpašus noteikumus, kuri tādēļ jānosaka ar šo regulu. Regulas (EEK) Nr. 2092/91 5. panta 5. punkta b) apakšpunkts attiecas uz atbilstību vismaz 12 mēnešus pirms ražas.

Grozījums Nr. 44

22. panta 1. punkts

1. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 882/2004 noteikumiem dalībvalstis izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajām darbībām.

1. Dalībvalstis izveido kontroles sistēmu, kas piemērojama 1. panta 3. punktā minētajām darbībām bioloģiskās ražošanas ķēdes visos posmos atbilstoši ISO 65/EN 45011 standartam, kas izstrādāts īpaši bioloģiskajai lauksaimniecībai visā pasaulē saskaņā ar Bioloģiskās lauksaimniecības kustību starptautiskās federācijas (IFOAM) akreditācijas kritērijiem.

Pamatojums

Regulā (EK) Nr. 882/2004 paredzētā kontroles sistēma nav vispiemērotākā, lai nodrošinātu bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu standarta atšķirīgu kvalitāti. Noteikumi par pārbaužu biežumu un kompetentajām iestādēm uzliktajiem pienākumiem ir lietderīgi, bet iesākumā ir efektīvi jāīsteno ISO Guide 65/45011 standarti.

Grozījums Nr. 45

22. panta 5. punkts

5. Apstiprinātās kontroles organizācijas dod iespēju kompetentajai iestādei iekļūt to birojos un telpās, kā arī sniedz jebkādu informāciju un palīdzību, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu tās pienākumu pildīšanai saskaņā ar šo pantu.

5. Apstiprinātās kontroles organizācijas un ieinteresēto pušu pārstāvji, kuriem ir jābūt pilnībā iesaistītiem šajā procesā, sadarbojas ar kompetento iestādi, nodrošinot iespēju iekļūt to birojos un telpās, kā arī sniedz jebkādu informāciju un palīdzību, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu tās pienākumu pildīšanai saskaņā ar šo pantu.

Pamatojums

Ar šo grozījumu tiek uzsvērts, cik būtiski ir bioloģiskās ražošanas lauksaimniekiem piedalīties lēmumu pieņemšanas un kontroles procesā saskaņā ar pārredzamību un pēdējo gadu paraugpraksēm.

Grozījums Nr. 46

24. panta 3. punkta trešā daļa

Samaksai par sertifikāta vai atbilstības zīmes piešķiršanu jābūt samērīgai.

Maksa par sertifikāta vai atbilstības zīmes piešķiršanu sedz kontroles izdevumus un sertifikāta vai atbilstības zīmes izsniegšanu.

Pamatojums

Precizējot, kas tiek segts, novērsīs pārmērīgas maksas noteikšanu.

Grozījums Nr. 47

24. panta 3.a punkts (jauns)

 

3.a Lai atzītu un uzsvērtu bioloģisko saimniecību nozīmīgo lomu lēmumu pieņemšanā un sertifikācijā, regulāri uzklausa ieinteresētās puses.

Pamatojums

Ir jāatrod veidi, kā bioloģisko produktu ražotājiem būt vienmēr iesaistītiem lēmumu pieņemšanā un jaunu sertifikācijas procedūru metožu izstrādē. Komisijas kontroles iestādēm un valstu kompetentajām iestādēm jāņem vērā viņu pārbaudītās spējas izstrādāt uzticamas un inovatīvas pašnovērtēšanas sistēmas.

Grozījums Nr. 48

26. pants

Pēc pieprasījuma, kas atbilstoši pamatots ar nepieciešamību nodrošināt to, ka ražojums ir izgatavots saskaņā ar šīs regulas prasībām, kompetentās iestādes un kontroles organizācijas apmainās ar attiecīgo informāciju par veiktās kontroles rezultātiem. Tās var sniegt šādu informāciju arī pēc savas iniciatīvas.

Pēc pieprasījuma, kas atbilstoši pamatots ar nepieciešamību nodrošināt to, ka ražojums ir izgatavots saskaņā ar šīs regulas prasībām, kompetentās iestādes, valstu un Eiropas ieinteresēto pušu lēmumu pieņemšanā iesaistītie pārstāvji un kontroles organizācijas apmainās ar attiecīgo informāciju par veiktās kontroles rezultātiem. Tās var sniegt šādu informāciju arī pēc savas iniciatīvas.

Pamatojums

Arī uz šo grozījumu attiecas pamatojumi 24. panta grozījumiem, kuru mērķis ir nodrošināt bioloģisko produktu ražotāju aktīvu dalību un iesaistīšanos un izmantot viņu īpašās prasmes.

Grozījums Nr. 49

28. panta 1.a punkts (jauns)

 

Ņemot vērā 9. un 10. panta noteikumus, dalībvalstis drīkst saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus par dzīvniekiem vai dzīvnieku izcelsmes produktiem ar nosacījumu, ka šādi noteikumi ir saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un nekavē vai neierobežo citu dzīvnieku vai dzīvnieku izcelsmes produktu brīvu apriti, kas atbilst šai regulai.

Pamatojums

Lauksaimniecības dzīvnieku pašreizējo bioloģiskās ražošanas prakšu atšķirības starp dalībvalstīm pieprasa, lai dalībvalstīm būtu iespējams piemērot stingrākus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem un to produktiem, kas saražoti šo valstu teritorijās.

Turklāt šķiet tikai pamatoti, ka obligāto prasību direktīvu principam, ko Komisija uzsver rīcības plānā par dzīvnieku labturību (2006/2046(INI)), jābūt derīgam arī dzīvnieku labturībai bioloģiskajā lauksaimniecībā.

Grozījums Nr. 50

31. pants

Bioloģiskās lauksaimniecības pārvaldības komiteja

Bioloģiskās lauksaimniecības regulatīvā komiteja

1. Komisijai palīdz Bioloģiskās lauksaimniecības pārvaldības komiteja (še turpmāk – „komiteja”).

1. Komisijai palīdz Bioloģiskās lauksaimniecības regulatīvā komiteja (še turpmāk – „komiteja”).

 

1.a Komiteja nodrošina regulāras konsultācijas un sadarbību ar bioloģisko produktu ražotāju un patērētāju pārstāvjiem, lai sasniegtu 3. pantā noteiktos bioloģiskās lauksaimniecības mērķus, iesaistot šos pārstāvjus atbilstīgu metožu atjaunināšanā un ieviešanā saskaņā ar II sadaļas mērķiem un principiem.

 

1.b Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (EK) Nr. 2092/91 pielikumus no I līdz VIII.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu.

2. Ja izdarīta atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

 

2.a Komisija paziņo Eiropas Parlamentam par visām plānotajām regulas izmaiņām, ko paredzēts veikt saskaņā ar komitoloģijas procedūru, un pilnībā ņem vērā Parlamenta nostāju.

3. Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā noteiktais laika posms ir trīs mēneši.

 

4. Komiteja pieņem savu reglamentu.

4. Komiteja pieņem savu reglamentu saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 7. pantu.

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka šajā regulas priekšlikumā ir iekļauti daži saskaņošanas standarti, par dažādiem atbilstīgi komitoloģijas procedūrai veicamajiem pasākumiem jābūt atbildīgai nevis pārvaldības komitejai, bet regulatīvajai komitejai, kura iesaista dalībvalstis lēmumu pieņemšanas procesā.

Atšķirībā no Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 5. pants nenorāda uz laika ierobežojumu. Tādēļ jāsvītro 3. punkts.

Bioloģisko produktu ražotāju pārstāvju piedalīšanās lēmumu pieņemšanā ir patiesi oriģināla pieeja un jauninājums saistībā ar regulas īstenošanu. Paraugprakses un pārbaudītās inovatīvās metodes var tikai uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu kopumā, par ko ir atbildīga Komisija.

Lai šī regula būtu pēc iespējas pārredzama, tajā jāiekļauj pielikumi no Regulas Nr. 2092/91 un pēc iespējas jāsamazina komitoloģijas procedūras izmantošana.

Grozījums Nr. 51

31.a pants (jauns)

 

31.a pants

 

Atkāpjoties no Lēmuma 1999/468/EK, Komisijas lēmums, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto procedūru, tiek atcelts, ja Eiropas Parlaments vai Padome pret to iebilst trīs mēnešu laikā.

Pamatojums

Bioloģisko lauksaimniecību ir attīstījušas pilsoniskās sabiedrības organizācijas, iesaistot patērētājus, tirgotājus, lauksaimniekus un mazumtirgotājus. Ņemot vērā šo tradīciju, ar šo regulu jāstiprina pārredzamība un demokrātiskās struktūras. Ja lēmumu īstenošana tiek aplūkota šīs regulas kontekstā, procedūrā jāiekļauj sabiedrības un Eiropas Parlamenta informēšana. Lai iegūtu patiesu pārredzamību, Parlamentam jābūt veto tiesībām.

Grozījums Nr. 52

33. pants

1. Regulu (EEK) Nr. 2092/91 atceļ no 2009. gada 1. janvāra.

1. Regulu (EEK) Nr. 2092/91 atceļ no 2009. gada 1. janvāra, izņemot pielikumus no I līdz VIII.

2. Atsauces uz atcelto Regulu (EEK) Nr. 2092/91 uzskata par atsaucēm uz šo regulu.

2. Atsauces uz atcelto Regulu (EEK) Nr. 2092/91 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, izņemot atsauces uz pielikumiem no I līdz VIII.

Pamatojums

Lai šī regula būtu pēc iespējas pārredzama, tajā jāiekļauj pielikumi no Regulas (EK) Nr. 2092/91 un pēc iespējas jāsamazina komitoloģijas procedūras izmantošana. Līdz ar to pielikumi ir jāizlabo tā, lai pantu atsauces sakristu ar numerāciju regulas priekšlikumā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Padomes regulai par bioloģisko lauksaimniecību un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšanu

Atsauces

COM(2005)0671– C6-0032/2006 – 2005/0278(CNS)

Atbildīgā komiteja

AGRI

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ENVI
2.2.2006

Ciešāka sadarbība — datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Projekta sagatavotājs:
  Iecelšanas datums

Roberto Musacchio
9.2.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

21.6.2006

 

 

 

 

Pieņemšanas datums

21.6.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

41

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Adamos Adamou, Johannes Blokland, Frieda Brepoels, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Edite Estrela, Jill Evans, Anne Ferreira, Karl-Heinz Florenz, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Cristina Gutiérrez-Cortines, Gyula Hegyi, Mary Honeyball, Dan Jørgensen, Eija-Riitta Korhola, Urszula Krupa, Aldis Kušķis, Peter Liese, Marios Matsakis, Roberto Musacchio, Dimitrios Papadimoulis, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, Antonios Trakatellis, Thomas Ulmer, Anja Weisgerber, Åsa Westlund

Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Margrete Auken, María del Pilar Ayuso González, Bairbre de Brún, Christofer Fjellner, Milan Gaľa, Miroslav Mikolášik, Renate Sommer, Andres Tarand

Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Sepp Kusstatscher

Piezīmes (pieejamas tikai vienā valodā)

...

(1)

OV vēl nav publicēts.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Bioloģiskā lauksaimniecība un bioloģiskās lauksaimniecības ražojumu marķēšana

Atsauces

COM(2005)0671 - C6-0032/2006 - 2005/0278(CNS)

Datums, kad notika apspriešanās ar EP

27.1.2006

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AGRI

2.2.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu

       Datums, kad paziņoja plenārsēdē

INTA

2.2.2006

ENVI

2.2.2006

IMCO

2.2.2006

 

Atzinumu nav sniegusi

       Lēmuma datums

INTA

25.1.2006

IMCO

21.2.2006

 

 

Referents(-e/-i/-es)

       Iecelšanas datums

Marie-Hélène Aubert

26.1.2006

 

 

Juridiskā pamata apstrīdēšana

       Datums, kad JURI komiteja sniedza atzinumu

JURI

27.2.2007

 

 

 

Izskatīšana komitejā

20.2.2006

24.4.2006

21.6.2006

19.12.2006

 

27.2.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

27.2.2007

 

 

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Vincenzo Aita, Peter Baco, Katerina Batzeli, Sergio Berlato, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, Dumitru Gheorghe Mircea Coşea, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Michl Ebner, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Elisabeth Jeggle, Tchetin Kazak, Atilla Béla Ladislau Kelemen, Heinz Kindermann, Vincenzo Lavarra, Diamanto Manolakou, Véronique Mathieu, Mairead McGuinness, Rosa Miguélez Ramos, María Isabel Salinas García, Willem Schuth, Czesław Adam Siekierski, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Witold Tomczak, Donato Tommaso Veraldi, Janusz Wojciechowski

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Marie-Hélène Aubert, Bernadette Bourzai, Béla Glattfelder, Gábor Harangozó, Wiesław Stefan Kuc, Astrid Lulling, Albert Jan Maat

Juridisks paziņojums - Privātuma politika