ZIŅOJUMS par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības visiem veicināšanu

15.3.2007 - (2006/2240(INI))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja
Referente: Marie Panayotopoulos-Cassiotou

Procedūra : 2006/2240(INI)

Dokumenta lietošanas cikls sēdē

Dokumenta lietošanas cikls :

A6-0068/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0068/2007

Debates :

PV 23/05/2007 - 4
CRE 23/05/2007 - 4

Balsojumi :

PV 23/05/2007 - 5.11
CRE 23/05/2007 - 5.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0206

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PASKAIDROJUMS
Attīstības komitejaS ATZINUMS
Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS
Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS
PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanu visiem

(2006/2240(INI))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem – ES ieguldījums nolūkā īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai pasaulē” (COM(2006)0249),

– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu – pielikumu paziņojumam par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanu SEC(2006)0643),

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu par Komisijas paziņojumu attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem (CESE 1054/2006),

– ņemot vērā Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Deklarāciju par principiem un pamattiesībām darbavietā,

– ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju,

– ņemot vērā SDO konvencijas un darba pamatstandartus,

– ņemot vērā 47. punktu ANO Ģenerālās Asamblejas rezolūcijā par 2005. gada 24. oktobra augstākā līmeņa sanāksmes rezultātus,

– ņemot vērā ANO 2005. gada septembra augstākā līmeņa sanāksmes lēmumu (tā 47. punktu) par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un godīgu globalizāciju, kā arī ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru sanāksmē 2006. gada 5. jūlijā pieņemto deklarāciju, kurā norādīts, ka ir steidzami nepieciešams izveidot tādu vidi valstu un starptautiskajā līmenī, kas nodrošina pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbavietas visiem, jo tas veido pamatsastāvdaļu ilgtspējīgā attīstībā,

– ņemot vērā 2004. gada 24. februāra ziņojumu, ko sagatavoja Pasaules globalizācijas sociālās dimensijas komisija (WCSDG), „Godīga globalizācija – iespēju radīšana visiem”,

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Globalizācijas sociālā dimensija – ES politikas ieguldījums labuma vienmērīgā sadalē” (COM(2004)0383),

– ņemot vērā Komisijas darba dokumentu „Otrais ikgadējais ziņojums par migrāciju un integrāciju” (SEC(2006)0892),

– ņemot vērā tā 2002. gada 4. jūlija rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam un Ekonomikas un sociālo lietu komitejai „Darba pamatstandartu sekmēšana un sociālās vadības uzlabošana globalizācijas kontekstā”[1],

– ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgo paziņojumu par Eiropas Savienības politiku attīstības jomā „Eiropas Konsenss”[2],

– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Ieguldīšana cilvēkos – paziņojums par tematisko programmu humānai un sociālai attīstībai un finanšu perspektīvām 2007.–2013. gadam” (COM(2006)0018),

– ņemot vērā tā 2002. gada 23. oktobra rezolūciju par Komisijas paziņojumu „Piemērošanās izmaiņām darbā un sabiedrībā – jauna Kopienas stratēģija par veselību un drošību darba vietā 2002.–2006. g.” [3],

– ņemot vērā SDO pārvaldes iestādes, Nodarbinātības un sociālās politikas komitejas, ziņojumu 2004. gada martā notikušajā sanāksmē „Aktuāla informācija par programmas pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un ar to saistīto integrācijas politikas aspektu īstenošanu”,

– ņemot vērā 2006. gada aprīļa SDO darba dokumentu „Tiesiskie aspekti attiecībā uz cilvēku tirdzniecību piespiedu darbam Eiropā”,

– ņemot vērā SDO 2005. gada augusta darba dokumentu Nr. 58 par pienācīgas kvalitātes darbavietām, standartiem un rādītājiem,

– ņemot vērā 2006. gada augusta SDO pētījumu par trūkumiem pienācīga darba nodrošināšanā pasaulē – tendenču noteikšana, izmantojot indeksu,

– ņemot vērā 2004. gada oktobra SDO Politikas integrācijas nodaļas paziņojumu attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību dalībvalstu tiesību aktos,

– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 1. punktu, kas nosaka, ka „ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem”,

– ņemot vērā EK līguma 152. panta 1. punktu, kurā paredzēts, ka „nosakot un īstenojot visu Kopienas politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”,

– ņemot vērā 50. pantu partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, ko parakstīja Kotonū 2000. gada 23. jūnijā[4],

– ņemot vērā Padomes secinājumus jautājumā par pienācīgas kvalitātes darbu ikvienam, kas pieņemti 2006. gada 1. decembrī Briselē,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā[5];

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē[6],

– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

– ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu, kā arī Attīstības komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas un Starptautiskās tirdzniecības komitejas atzinumus (A6-0068/2007),

A. tā kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības koncepcija attiecas uz daudz plašāku jomu nekā darba pamatstandartu garantēšana; tā kā koncepcijā ietvertas jomas saistībā ar ražīgu un brīvi izvēlētu nodarbošanos, tiesībām uz darbu, sociālo aizsardzību un sociālo dialogu, kā arī dzimumu līdztiesības jautājumiem, kas iekļauti visos četros pīlāros;

B tā kā līdzekļi pienācīgas kvalitātes darba nodrošināšanai ir jāpielāgo katras valsts specifikai, attīstības līmenim un kapacitātei; tā kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas pasākumos uzmanība jāveltī oficiālajā un neformālajā ekonomikā nodarbinātiem darba ņēmējiem, tostarp lauksaimniecības nozarē strādājošiem, pašnodarbinātām personām, nepilnas slodzes darbiniekiem, kā arī pagaidu darbā un mājās strādājošām personām;

C. tā kā pienācīgas kvalitātes darbavietu sekmēšana ikvienam visos līmeņos ir jāizvirza par vispārēju mērķi, kā to prasīja Pasaules globalizācijas sociālās dimensijas komisija, kā arī prasīts rezolūcijā par 2005. gada augstākā līmeņa sanāksmes lēmumu un deklarācijā, ko 2006. gada 5. jūlijā pieņēma ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru sanāksmē; tā kā šim mērķim ir jāiekļaujas centienos īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus un saistībās, kuras pieņēma 1995. gadā notikušajā Kopenhāgenas augstākā līmeņa sanāksmē par sociālo attīstību;

D. tā kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātību mūsdienās mazina un pat apdraud jaunu lētu darba tirgu atvēršana un ar tiem saistītie mēģinājumi izmantot „ienesīgo” darba dempingu, kas ieguvis ievērojamus apjomus galvenokārt Eiropas uzņēmumu pārvietošanas (dažos gadījumos lielā apmērā) dēļ;

E. tā kā SDO ir kompetenta iestāde, kura ir tiesīga noteikt darba pamatstandartus un par tiem apspriesties, kā arī uzraudzīt to piemērošanu tiesību aktos un praksē; tā kā būtiska ir ciešāka SDO un visu atbilstīgo ieinteresēto pušu sadarbība, kā arī SDO pilnīga piedalīšanās Pasaules Tirdzniecības organizācijas darbā un tā kā Eiropas Savienībai, kas pārstāv 27 dalībvalstis, ir svarīga ietekme un būtiska loma šajā jomā, kā arī sociālās pārvaldības jomā;

F tā kā SDO valstu programmas attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, kā arī attīstības starptautisko aģentūru un Apvienoto Nācijas Organizācijas centieni ir vērsti uz to, lai risinātu nodarbinātības jautājumu plašākā kontekstā, proti, saistībā ar valstu un reģionālās attīstības, bezdarba novēršanas un nabadzības izskaušanas stratēģijām;

G. tā kā laikposmam 2000.-2006.g. vairākumā programmu un pētījumu par ārējo sadarbību nav iekļauta nodarbinātības, sociālās kohēzijas un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības joma;

H. tā kā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība kļūst par centrālo jautājumu darba apstākļu pastāvīgā uzlabošanā, bezdarba, sociālās atstumtības novēršanā un nabadzības izskaušanā; tā kā kļūst aizvien grūtāk garantēt algotu darbu ikvienam, un tāpēc jāapsver iespēja noteikt pilsoņu universālo ienākumu veidu;

I. tā kā nodarbinātības kvalitātes standarti bieži vien netiek ievēroti nepilnas slodzes, nepietiekamas nodarbinātības un citos īpaši ekspluatējošos nodarbinātības veidos, kā arī neformālajā ekonomikā, kur pastāv nedeklarētas un nelikumīgas darbības, tostarp piespiedu un bērnu darbs;

J. tā kā var novērot situācijas, kurās netiek ievērota pienācīga nodarbinātības kvalitāte, tostarp attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri nevis izvēlas strādāt uz nepilnu slodzi, bet ir spiesti to darīt un no kuriem daudzi iztiek no ienākumiem, kas ir zem minimālās algas;

K. tā kā galvenie instrumenti cīņā ar nabadzību, bezdarbu un sociālo atstumtību ir cieņa pret kultūru dažādību, godīga globalizācija un mērķi, lai sasniegtu pilnīgu un ražīgu nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes darbavietas visiem, tostarp personām ar spēju traucējumiem, sievietēm, jauniešiem un vecāka gadagājuma strādājošiem, kultūras un pamatiedzīvotāju minoritātēm, migrantiem, cilvēkiem, kuriem ir zema kvalifikācija, kā arī tiem, kuri dzīvo atpalikušos un nelabvēlīgos apvidos;

L. tā kā visiem starptautiskajiem dalībniekiem jāpalīdz paplašināt iespējas vecāka gadagājuma personām iegūt un saglabāt pienācīgas kvalitātes darbu, no vienas puses, uzlabojot piekļuvi mūžizglītības programmām un sniedzot iespēju pārkvalificēties jauniem darba veidiem, vai, no otras puses, nodrošinot šīm personām pietiekamas pensijas, medicīnisko aprūpi un citus atbilstīgus sociālos pakalpojumus un pabalstus; tā kā sociālā aizsardzība ir pienācīgas kvalitātes nodarbinātības neatņemama sastāvdaļa;

M. tā kā jaunieši visā pasaulē ir tiesīgi atrast pienācīgas kvalitātes darbu un tā kā šie centieni jāattīsta visā dzīves laikā un jāievēro dažādu paaudžu pieeja; tā kā ir iespējams risks, ka paliekošu iespaidu uz jauniešu darba iegūšanas iespējām, ienākumiem un piekļuvi kvalificētiem darbiem atstāj ilgs bezdarba periods jaunieša darba dzīves sākumā;

N. tā kā daudziem migrējošiem darba ņēmējiem Eiropā nav pienācīgu darba apstākļu;

O. tā kā daudzās pasaules valstīs pastāv negodīgu darba apstākļu risks attiecībā uz sievietēm, un tāpēc šim jautājumam jāveltī īpaša uzmanība;

P. tā kā izglītības un profesionālās sagatavošanas sistēmai, kas būtu pielāgota uz zināšanām balstītas sabiedrības prasībām, ir izšķiroša loma jauniešu sagatavošanai darba tirgum, palīdzot palielināt viņu iespējas atrast pienācīgu un labākas kvalitātes darbu;

Q. tā kā mūžizglītība sniedz iespējas ikvienam apgūt nepieciešamās iemaņas, lai piemērotos mainīgajām darba tirgus vajadzībām un veicinātu tā ražīgumu un lai aktīvi piedalītos uz zināšanām balstītas sabiedrības dzīvē;

R. tā kā visas dalībvalstis ir izstrādājušas valstu rīcības plānus nodarbinātības jomā saskaņā ar nodarbinātības politikas pamatnostādnēm, kas pieņemtas Luksemburgā 1997. gada 20. un 21. novembrī Eiropadomes ārkārtas sanāksmes laikā;

S. tā kā Eiropas nodarbinātības stratēģijas, kā arī sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas stratēģijas nolūks ir norādīt darbības virzienu un nodrošināt nodarbinātības politikas, sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politikas prioritāšu, kuras dalībvalstīm ir jāpieņem ES līmenī, koordināciju;

T. tā kā 2005. gada 22. un 23. marta Eiropadomes sanāksmē saistībā ar Lisabonas stratēģijas atkārtotu izvēršanu – partnerību izaugsmei un nodarbinātībai un Eiropas stratēģiju par ilgtspējīgu attīstību – tika uzsvērta nozīme, kāda ir darba dzīves attīstībai, saglabājot ilgtspējīgu sociālās aizsardzības līmeni;

U. tā kā ar Lisabonas stratēģiju ES ir izvirzījusi jaunu stratēģisku mērķi — kļūt par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kura spēj nodrošināt ilgtspējīgu ekonomisku izaugsmi ar jaunām un labākām darbavietām, sociālo kohēziju un augsta līmeņa vides aizsardzību; tā kā līdz šim nav redzami iecerētie rezultāti;

V. tā kā, lai stiprinātu Eiropas Savienības konkurētspēju sociāli ilgtspējīgā veidā, kā norādīts nodarbinātības politikas pamatnostādnēs (2005–2008), ir svarīgi uzlabot ražīgumu, nodrošinot pienācīgas kvalitātes darbavietas un kvalitatīvu darba dzīvi, tostarp veselību un drošību darba vietā, labāku līdzsvaru starp nodarbinātības elastīgumu un nodrošinātību, mūžizglītību, savstarpēju uzticēšanos un līdzdalību, kā arī labāku darba, privātās un ģimenes dzīves saskaņošanu; diskriminācijas novēršana dzimuma dēļ, kā arī jebkāda cita veida diskriminācijas izskaušana un neaizsargāto grupu sociālās integrēšanas veicināšana ir neatņemamas to centienu sastāvdaļas, kas jāīsteno pienācīgas kvalitātes nodarbinātības sasniegšanai,

1. uzskata, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir centrālais jautājums nabadzības izskaušanā un sociālās atstumtības novēršanā;

2. uzskata, ka Eiropas Savienība var sniegt nozīmīgu ieguldījumu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanā visiem, izmantojot gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas jomas, piemērojot tās sociālās vērtības un principus, cīnoties pret sociālā dempinga veidiem darba tirgū un izvirzot savu lomu starptautiskajā līmenī;

3. uzsver, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība nav tikai nodarbinātības vai sociālās aizsardzības jautājums, bet arī pārvaldības jautājums, un ka tādas efektīvas politikas īstenošanai, kuras centrā ir pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, ir vajadzīgas atbildīgas institūcijas, politiska apņemšanās nodrošināt pareizu valsts vadību, kā arī atsaucīga un organizēta pilsoniskā sabiedrība;

4. aicina Padomi un Komisiju ņemt vērā Pasaules globalizācijas sociālās dimensijas komisijas apsvērumus un ieteikumus, kā arī ANO rezolūciju par 2005. gada augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem un deklarāciju, ko 2006. gada 5. jūlijā pieņēma ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes ministru sanāksmē, un iekļaut pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājumu visās Eiropas Savienības darbībās, un mudināt dalībvalstis arī veikt šādus pasākumus;

5. uzsver, ka starptautiskām uzņēmējsabiedrībām jo īpaši ir jāaizstāv globalizācijas sociālās dimensijas princips un ikvienā darbībā visā pasaulē jāievēro starptautiski atzītie darba standarti un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības prakse;

6. aicina Komisiju īstenot dzīvē tās ierosināto stratēģiju un pamatnostādnes attiecībā uz ES iekšpolitikas un ārpolitikas labāku mobilizēšanu saistībā ar atbalstu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmai, jo īpaši attīstības, ārējās palīdzības, paplašināšanās, kaimiņattiecību un tirdzniecības politikas, migrācijas, ārējo divpusējo un daudzpusējo attiecību jomā;

7. uzsver – lai varētu sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus un nostiprināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības koncepciju, izmantojot pastāvīgu atbalstu attīstības jomā, ir vajadzīga taisnīga un novatoriska nodokļu politika, piemēram, saistībā ar nodokli finanšu un valūtas darījumiem;

8. aicina Padomi un Komisiju neatteikties no saviem pienākumiem saistībā ar vispārējo preferenču sistēmas (VPS+) īstenošanu, bet kopā ar SDO aktīvi strādāt, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek ievēroti nolīgumu nosacījumi, un vajadzības gadījumā, izmantojot to pilnvaras, anulētu preferences tām valstīm, kurās netiek ievērotas sociālās, darba un cilvēka pamattiesības, tostarp tiesības uz biedrošanās brīvību, kā arī citas SDO svarīgākās konvencijas un darba pamatstandarti;

9. aicina Komisiju stingrāk īstenot VPS, sniedzot ieteikumus saņēmējvalstu valdībām, un veikt kontroles pasākumus, kas noteikti Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulā Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu, un vajadzības gadījumā piemērot mehānismus, lai uz laiku apturētu preferences tajās valstīs, kuras nepilda savas saistības un kuras būtiski un regulāri pārkāpj sociālās pamattiesības, tomēr nodrošinot, lai preferenču atcelšana neveicinātu protekcionismu; turklāt aicina uzraudzīt šos mehānismus un paplašināt to piemērošanu, lai tie darbotos arī citās VPS saņēmējvalstīs, it īpaši attiecībā uz bērnu un piespiedu darbu, kura izskaušana ir galvenais SDO uzdevums, kā norādīts tās ziņojumā „Bērnu darba pārtraukšana: mūsu rokās”;

10. aicina dalībvalstis, rīkojoties saskaņā ar Komisijas apņemšanos, kas izteikta paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, noslēdzot komerclīgumus ar trešām valstīm, apsvērt Komisijas iniciatīvās ietverto pienācīgas kvalitātes nodarbinātības sociālo dimensiju;

11. uzsver, ka programma pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai ietver virkni universālu stratēģiju, kuras nav saistītas ar kādu konkrētu attīstības modeli, bet tieši attiecas uz godīgāku un līdzsvarotāku saražoto resursu sadali, un tas ir instruments, kas pielāgo attīstību darbības un pārvaldības vērtībām un principiem un kas apvieno ekonomisko konkurētspēju ar sociālo taisnīgumu;

12. aicina Komisiju saistībā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģiju izstrādāt konsekventu pieeju attiecībā uz saiknēm starp sociālo, nodarbinātības un vides politiku, kas balstītos uz brīvību un atbildību;

13. uzsver, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības mērķa īstenošanai vajadzīga saskaņota un integrēta ekonomikas un sociālā politika, kas vērsta uz ražīgu un kvalitatīvu darbavietu veicināšanu; uzsver arī, ka programmā pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai sekmēta tādu politiku izstrāde, kas sniedzas tālāk par parasto darba tirgus politiku, un ka šī programma ir jāatbalsta visās dalībvalstu ekonomikas politiskās nostādnēs;

14. aicina dalībvalstis un uzņēmumus, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un pamatojoties uz Kopienas likumdošanu attiecībā uz darbinieku veselību un drošību, pieņemt preventīvas stratēģijas, kā arī veikt pasākumus, lai aizsargātu grūtnieces un mātes un uzlabotu grūtnieču, jauno māmiņu un to sieviešu, kas bērnus baro ar krūti, veselības aprūpi un drošību darba vietās;

15. uzsver, ka jāpalielina darba tirgus pārredzamība tā, lai ikviens darbs (uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, pilna vai nepilna laika, vai stundu darbs) tiktu deklarēts un pienācīgi apmaksāts un tiktu veikts, stingri ievērojot darbinieku tiesības, darba pamatstandartus, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību (tostarp veselību un drošību darba vietā), kā arī dzimumu līdztiesību;

16. atgādina, ka attiecībā uz jauniešu, tostarp praktikantu, darba nosacījumiem jāievēro visu darba ņēmēju pamattiesības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principi;

17. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un mudina dalībvalstis un kandidātvalstis ratificēt un pilnībā īstenot tās SDO konvencijas, kuras pēc SDO klasificējuma ir aktuālas, jo īpaši tās, kuras attiecas uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību; ir pārliecināts, ka to SDO konvenciju īstenošana, kuras attiecas uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ir jāveicina kaimiņattiecību un ārējās politikas jomā; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt SDO tās uzraudzības sistēmas un mehānismu stiprināšanā;

18. stingri atbalsta Komisijas pieeju, kuras mērķis atbalstīt iniciatīvas saistībā ar arodbiedrību brīvības un darba koplīgumu sekmēšanu, darba administratīvās vadības, darba inspekciju un sociālās aizsardzības pārvaldīšanas iestāžu darbības uzlabošanu, kā arī saistībā ar integrētu preventīvu stratēģiju izstrādi paplašināšanās un pirmspievienošanās programmās attiecībā uz veselību un drošību darbā vietā;

19. atzinīgi vērtē jauno tematisko programmu „Ieguldīšana cilvēkos” (2007.-2013. g.), ko izveidoja Komisija saistībā ar „Eiropas Konsensu” (Eiropas Savienības attīstības politika), un uzsver, cik svarīgi ir īstenot programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai ES partnervalstīs;

20. uzsver, ka Regulas par attīstības sadarbības instrumenta izveides 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) daļā izteikts aicinājums veicināt darba kārtību par „pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ikvienam” kā vispārēju mērķi, tostarp ar globālu vai vairāku valstu iniciatīvām īstenot starptautiski pieņemtos SDO būtiskākos darba pamatstandartus, veicot tirdzniecības ietekmes uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību novērtējumu, kā arī ar stabiliem un atbilstīgiem godīgas finansēšanas un efektīvas darbības veicināšanas mehānismiem — un plašākā ziņā — ar sociālās aizsardzības sistēmām; uzsver arī, ka šīs pašas regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir minēta kā galvenā joma; aicina Komisiju aktīvi izmantot šos noteikumus, īstenojot attīstības politiku; turklāt aicina Komisiju attīstības politikai un ārējās palīdzības īstenošanai veltītajos gada ziņojumos regulāri informēt par centieniem veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

21. aicina Komisiju PTO dalībvalstu tirdzniecības politikā sekmēt SDO darba pamatstandartu ievērošanu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības mērķa izvirzīšanu, ko uzskata par efektīvu un saistošu noteikumu kopumu, kas papildināts ar sankciju mehānismu attiecībā uz partneriem, kuri neievēro šos standartus, vienlaikus pilnībā realizējot VPS procedūru; rosina Eiropas Savienību apsvērt tādu mehānismu izveidi, kuri būtu atbildīgi par tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības paralēlas attīstības uzraudzību kā Eiropas, tā starptautiskā līmenī;

22. aicina Komisiju ne tikai atbalstīt, bet arī piedalīties, cik vien iespējams, dialogā, ko risina starptautiskas finanšu institūcijas, SDO, ANO un PTO attiecībā uz konsekvenci un komplementaritāti to politikā, kas saistīta ar ekonomisko izaugsmi, ieguldījumiem, tirdzniecību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

23. aicina Komisiju, piešķirot preferences, piemēram, saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, ņemt vērā saņēmējvalstīs atbilstību starptautiskajiem darba standartiem, kas aizsargā pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, lai tajos gadījumos, kad šie pamatstandarti netiek ievēroti, konkrētās valstis nesaņem labumu no Eiropas Savienības tirdzniecības preferencēm;

24. uzsver, ka ir nepieciešama plašāka sadarbība starp PTO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferenci par tirdzniecību un attīstību, SDO un citām starptautiskām organizācijām attiecībā uz to politikas virzienu papildināmību; uzskata, ka saskaņa starp veiktajiem pasākumiem ir īpaši būtiska, veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un nodrošinot to praksē; ierosina SDO piešķirt novērotājas statusu PTO; vēršas pie citu PTO dalībvalstu parlamentiem, lai aicinātu atbalstīt šo lūgumu;

25. aicina Komisiju ierosināt izveidot PTO tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības komiteju, par pamatu ņemot tirdzniecības un vides komitejas modeli;

26. atgādina, ka SDO statūti ļauj tai prasīt piemērot tirdzniecības sankcijas pret valsti, kura neievēro starptautiskās sociālās konvencijas, un aicina PTO veikt pasākumus, lai tiktu ievēroti SDO lēmumi par starptautisko iestāžu darbības konsekvenci;

27. ierosina pilnvarot SDO iesniegt ekspertu ziņojumus PTO apakškomisijām un Apelācijas institūcijai attiecīgos gadījumos, kad ir runa par starptautisko konvenciju pārkāpumiem un kad ir jāņem vērā SDO lēmumi;

28. ierosina, ka gadījumā, ja PTO dalībvalsts uzskata, ka Strīdu izšķiršanas organizācijas lēmums ļauj apstrīdēt SDO lēmumu atbilsmi darba konvencijām, SDO būtu pieejamas apelācijas iespējas ar mērķi garantēt saskaņotu starptautiskās sabiedrības rīcību, veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

29. aicina ES kā vienu no elementiem sarunās par jaunu dalībvalstu pievienošanos PTO iekļaut jautājumu par atbilsmi starptautiskajiem darba standartiem;

30. prasa Komisijai nodrošināt atbilsmi darba pamatstandartiem kā priekšnosacījumu tās apgādes un ārpakalpojumu politikā; aicina Komisiju šim nolūkam izstrādāt politiku un nodrošināt ar tirdzniecību saistītu palīdzību, kas ļautu mazajiem ražotājiem jaunattīstības valstīs ievērot šos standartus;

31. uzsver, ka nepieciešams turpmāk attīstīt metodoloģiju, ar kuru novērtē ietekmi, kāda tirdzniecībai un tirdzniecības nolīgumiem ir uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu, tostarp globālajām piegādes ķēdēm un eksportam atbrīvotām rūpniecības zonām, kā arī nepieciešams nodrošināt, ka ietekmes novērtējumi attiecībā uz tirdzniecības ilgtspējību tiek stiprināti, un tiem ir efektīvi grafiki;

32. aicina Komisiju divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās un ietekmes novērtējumos attiecībā uz ilgtspējību (SIAs) atzīt un iekļaut pamatotus SDO noteiktus rādītājus darba inspektoru skaita noteikšanai atkarībā no darbaspēka lieluma: viens inspektors uz 10 000 strādājošo industriāli attīstītajās valstīs ar tirgus ekonomiku, viens inspektors uz 20 000 strādājošo pārejas ekonomikas valstīs un viens inspektors uz 40 000 strādājošo vismazāk attīstītajās valstīs;

33. aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu īstenots Kotonū nolīguma 50. pants, kurā ietverts īpašs noteikums par tirdzniecību un darba standartiem un kurā apstiprināta iesaistīto pušu apņemšanās nodrošināt darba pamatstandartus;

34. aicina Komisiju, sadarbojoties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas iestādēm, valstu un reģionālajām organizācijām, sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, labāk koordinēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības un ārējās sadarbības programmas ar SDO valstu programmām attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību vai ekvivalentiem ceļvežiem, kā arī paplašināt kopējo darbību, lai pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomu integrētu nabadzības novēršanas stratēģijās, to attiecīgajos dokumentos un attīstības stratēģijās, jo tas varētu radīt pievienoto vērtību centienos nodrošināt pienācīgas darbavietas visiem; šajā sakarā prasa plašāku apspriešanos ar sociālajiem partneriem un citiem pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem;

35. prasa Eiropas Savienībai sadarbībā ar SDO finansēt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības attīstības programmu, jo īpaši nosakot efektīvākās stratēģijas pienācīgas kvalitātes nodarbinātības atbalstam;

36. uzsver, ka izšķiroša nozīme, lai gūtu panākumus mērķa – pienācīgas kvalitātes nodarbinātības – īstenošanā, ir dalībvalstīs izpildīt uzdevumu – 0,7 % to NKP novirzīt atbalstam jaunattīstības valstīm, ņemot vērā, ka izaugsme un droša sociālā struktūra ir būtiski priekšnoteikumi pienācīgas kvalitātes nodarbinātības attīstībai, it īpaši jaunattīstības valstīs;

37. mudina Komisiju tās darbībā piemērot integrētu daudzpusīgu pieeju, kas balstītos uz programmas pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai četriem pīlāriem: ražīga un brīvi izvēlēta nodarbinātība, tiesības darba vietā, tostarp darba pamatstandarti, kā arī sociālā aizsardzība un sociālais dialogs, integrējot dzimumu līdztiesības jautājumu visos pīlāros; mudina dalībvalstis apsvērt minimālā algu līmeņa noteikšanu kā aizsardzības līdzekli, lai novērstu cilvēku ekspluatāciju un nabadzību nodarbinātības jomā;

38. uzsver, cik būtiski ir atbalstīt to, lai attīstības stratēģijās tiktu iekļauta nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība; aicina nabadzības samazināšanas stratēģijas dokumentos (PRSPs), ekonomikas partnerattiecību nolīgumos (EPAs), valstu stratēģijas dokumentos (CSPs) un daudzgadu indikatīvajās programmās (MIPs) iekļaut pilnīgāku nodarbinātības analīzi un citus pienācīgas kvalitātes nodarbinātības aspektus; šajā sakarā uzsver, cik nozīmīgi ir apspriesties ar visām atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp organizētajiem darba devējiem, arodbiedrībām un darbiniekiem, kā arī ar privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību visplašākajā nozīmē;

39. prasa par nodarbinātības jautājumiem atbildīgajām ministrijām nodrošināt, lai darba devēju asociācijas un darbinieku organizācijas tiktu nostiprinātas un sistemātiskāk integrētas līdzdarbošanās procesā, atbalstot nabadzības samazināšanas stratēģiju dokumentu, valstu stratēģiju dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu izstrādi un īstenošanu; uzskata, ka šī mērķa īstenošanai ir jāuzlabo to sadarbība ar ekonomikas un finanšu ministriem, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām finanšu un ekonomikas iestādēs, piemēram, Bretonvudas iestādēm, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Pasaules Tirdzniecības Organizāciju (PTO); aicina visas puses nodrošināt, lai valstu stratēģijas dokumenti tiktu sagatavoti, līdzdarbojoties visām ieinteresētajām pusēm; mudina Komisiju dot lielāku ieguldījumu tehnisko un institucionālo spēju pilnveidošanā un veicināt pasākumus, kas valsts stratēģijas dokumentos iekļautu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

40. it īpaši uzsver, ka ir nepieciešamas valsts vadītas pienācīgas kvalitātes nodarbinātības valsts programmas vai tām līdzīgs „ceļvedis”, kas izstrādāts ar sociālo partneru organizāciju un citu atbilstīgo ieinteresēto personu līdzdalību, un šo programmu mērķis ir, izmantojot sadarbību attīstības jomā, tostarp politisku dialogu par nodarbinātības ietekmi un ekonomikas politiku un pārvaldi, no budžeta finansētiem atbalsta pasākumiem un resursu palielināšanu, jo īpaši institucionālo resursu palielināšanu, panākt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību — ko pienācīgi koordinē un savstarpēji saskaņo Komisija, dalībvalstis un citi attīstības partneri un attiecīgiem dalībnieki, tostarp SDO un citas ANO aģentūras, kā arī starptautiskas finanšu iestādes;

41. prasa atjaunot centienus cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu apkarošanā un uzraudzīt starptautisko uzņēmējsabiedrību darbības, nosakot iespēju izslēgt jaunattīstības valstīs darbojošos starptautiskos uzņēmumus no tā publiskā iepirkuma procedūrām, kuru finansē vai atbalsta Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, kā arī no eksporta kredīta garantijām, ko nodrošina Eiropas Investīciju banka un citas finanšu iestādes, gadījumā, ja šīs tiesības tiek pārkāptas; aicina Komisiju un dalībvalstis stingrāk ievērot darba pamatstandartus, kuri ir publiskā iepirkuma, ko finansē Eiropas Attīstības fonds un ar citu Kopienas vai divpusēju atbalstu, sistēmas obligāta sastāvdaļa;

42. aicina dalībvalstis koordinēt pastiprinātus centienus saistībā ar prasmju attīstību, lai uzkrātu jauno tehnoloģiju un jauninājumu ieguvumus un apmainītos ar pieredzi; atzīmē, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātību var sasniegt ar izaugsmes, ieguldījumu un uzņēmumu attīstības palīdzību, ievērojot sociālo atbilstību;

43. aicina ES iestādes saistībā ar Lisabonas stratēģiju un Eiropas Savienības integrētajām pamatnostādnēm attiecībā uz izaugsmi un darbavietām (2005.–2008. g.) pilnveidot un veicināt Eiropas uzņēmējdarbības kultūru, pievēršot uzmanību personām, īpaši jauniešiem, lai veidotu uzņēmumus, kam piemīt augsts izaugsmes potenciāls, un efektīvāk īstenotu vienu no pienācīgas kvalitātes nodarbinātības mērķiem, proti, radīt „jaunas un labākas darbavietas”;

44. aicina dalībvalstis pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomu izvirzīt par prioritāti ekonomikas un sociālajā politikā, liekot īpašu uzsvaru uz kvalitatīvu darbavietu radīšanu, darba pamattiesību ievērošanu attiecībā uz visu kategoriju darba ņēmējiem, sociālās aizsardzības stiprināšanu un sociālā dialoga veicināšanu;

45. aicina Komisiju un dalībvalstis sekmēt rīcības kodeksu pieņemšanu uzņēmumu vai nozaru līmenī, ievērojot brīvprātības principu, un kas papildinātu dalībvalstu tiesību aktus un starptautiskos standartus, kā arī rīcības kodeksus Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) un SDO starptautiskajiem uzņēmumiem;

46. iesaka Komisijai veikt izmeklēšanu un atklāt uzņēmumus, kas nepārtraukti un pastāvīgi pārkāpj darba pamatstandartus jebkurā no ražošanas un piegādes ķēdes posmiem, un prasa šo uzņēmumu sarakstu padarīt pieejamu importētājiem, kas atrodas ES;

47. mudina Komisiju izstrādāt marķējumu produktiem, kuri ražoti, ievērojot pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principus un atbilstīgi darba pamatstandartiem, un kuru ražošanā pilnīgi izslēgta bērnu nodarbināšana;

48. stingri iesaka dalībvalstīm un Eiropas Savienībai veicināt korporatīvās sociālās atbildības (CSR) labas prakses piemērošanu visos uzņēmumos visur, kur notiek to darbība, nolūkā radīt drošu, elastīgu un augstas kvalitātes darbavietu vidi; aicina Ieinteresēto pušu forumu un Eiropas Aliansi par CSR izstrādāt saistošas iniciatīvas, kas veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības kā svarīga elementa iekļaušanu korporatīvās sociālās atbildības koncepcijā;

49. aicina dalībvalstis un Komisiju, kā arī darba devējus jaunattīstības valstīs ņemt vērā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principu, jo sevišķi palielinot algas saskaņā ar SDO 135. ieteikumu par minimālā algu līmeņa noteikšanu, īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm;

50. atzinīgi vērtē ieguldījumu, ko pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā devusi ANO iestādes, tādu kā iniciatīva papildu ziņojumam par cilvēktiesībām transnacionālās korporācijās (TNCs), kuru iesniedza ANO augstais komisārs cilvēktiesību jautājumos;

51. šajā sakarā prasa novērtēt un uzraudzīt, kā Eiropas uzņēmumi ievēro pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principus un kā tie pilda savas saistības attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību, paplašināt šo atbildību attiecībā uz to darbību un meitasuzņēmumiem ārpus ES, lai korporatīvā sociālā atbildība varētu dot labumu arī trešām valstīm, jo īpaši saistībā ar arodbiedrību tiesībām, kā arī bērnu un piespiedu darba aizliegumu un sevišķi attiecībā uz sievietēm, migrantiem un minoritātēm;

52. aicina to valstu valdības, kurās atrodas starptautiski uzņēmumi, uzraudzīt ESAO pamatnostādņu starptautiskajiem uzņēmumiem īstenošanu un regulāri publicēt ziņojumus par šo uzņēmumu ieguldījumu efektīvā SDO darba pamatstandartu īstenošanā;

53. uzsver, ka ir svarīgi veicināt SDO trīspusējo deklarāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku;

54. mudina uzņēmumus pieņemt atbildīgus un nediskriminējošus darbā pieņemšanas un profesionālās attīstības veidus tā, lai darba tirgū sekmētu sieviešu un invalīdu nodarbinātību;

55. iesaka uzņēmumiem veikt pasākumus sieviešu līdzdalības palielināšanai struktūrās, kas piedalās sociālajā dialogā, jo tas ir stratēģisks mērķis pienācīgas nodarbinātības koncepcijā;

56. aicina Komisiju, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un SDO, mudināt sievietes–uzņēmējas saistībā ar attīstības sadarbības politiku veidot un attīstīt uzņēmumus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

57. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka uzņēmumi, kuri darbojas gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās, sniedz labāku informāciju un konsultācijas darba ņēmēju pārstāvjiem, tam veidojot aizvien plašāka sociālā dialoga daļu, informējot darba ņēmējus un apspriežoties ar tiem par plašu jautājumu loku saistībā ar to nodarbinātību un darba apstākļiem; aicina Komisiju, dalībvalstis un sociālos partnerus atzīt, ka veselības un darba drošības augsti standarti ir cilvēka pamattiesības;

58. uzsver sociālā dialoga lomu, dalībvalstīm izstrādājot valstu programmas, lai īstenotu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības mērķi, un aicina organizēt reālu apspriešanos ar sociālajiem partneriem;

59. uzsver, ka programmas pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai sekmīgai īstenošanai izšķiroša loma ir sociālajiem partneriem, un tāpēc tie aktīvi jāiesaista iniciatīvu īstenošanā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jomā, tiem piedaloties vismaz uzklausīšanas procesā;

60. aicina Eiropas sociālos partnerus beidzot vienoties par autonomu pamatnolīgumu attiecībā uz vardarbību darba vietā kā piemēru pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanai, ņemot vērā visus vardarbības veidus dažādu nozaru darba vietās; aicina Komisiju mudināt sociālos partnerus sekmīgi noslēgt šīs sarunas;

61. uzsver, ka ES pienācīgas kvalitātes nodarbinātības ceļvedi veido Eiropas sociālā programma, Lisabonas stratēģija (tostarp dalībvalstu reformu programmas) un pieaugošie centieni ratificēt un piemērot starptautiskās konvencijas, kuras SDO klasificējumā ir aktuālas;

62. aicina dalībvalstis īstenot efektīvas, profilaktiskas un aizsardzības politiskās nostādnes un programmas, lai palielinātu darba inspekciju skaitu, to kvalitāti, kompetenci un līdzekļus saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem un SDO konvencijām, lai sekmētu tiesību aktus saistībā ar veselību un drošību darba vietā, darba apstākļiem un citiem sociāliem jautājumiem;

63. iesaka ciešāk sadarboties valstu darba inspekciju dienestiem labākās pieredzes apmaiņā Kopienas līmenī, lai sekmētu pietiekamas kvalitātes nodarbinātību; aicina dalībvalstis atbildīgām darba inspekcijas iestādēm sniegt vispusīgākus resursus, atbalstot tās pienākumu veikšanā, lai nodrošinātu, ka valstu tiesību akti tiek reāli piemēroti un netiek apieti;

64. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka spēkā esošie tiesību akti aizsargā arī jaunus nodarbinātības veidus, un apsvērt tādu jaunu juridisko instrumentu izstrādi, kurus varētu elastīgi piemērot jauniem nodarbinātības veidiem, lai visiem darba ņēmējiem var garantēt vienāda līmeņa aizsardzību;

65. atzīst nozīmīgumu, kāds ir Jaunatnes nodarbinātības tīkla un SDO pienācīgas kvalitātes nodarbinātības foruma darbam kā vienaudžu apmaiņas, atbalsta un pārbaudes mehānismam; aicina Komisiju kopā ar SDO atbalstīt šo tīklu izveidi ES partnervalstīs, jo tas ir veids, kā īstenot globālo nodarbinātības programmu;

66. aicina dalībvalstis garantēt izglītību jauniešiem, tādējādi īstenojot efektīvu stratēģiju, lai izvairītos no sociālās atstumtības un nabadzības un lai paplašinātu jauniešu darba iegūšanas iespējas, izmantojot pastāvošos mehānismus, tādus kā EK Karjeras konsultēšanas un informācijas tīkls (Euroguidence network), kas palīdz personām gūt informāciju par darba iespējām Eiropā; aicina tās arī sekmēt veiksmīgu pāreju uz darba tirgu un, izmantojot profesionālās orientācijas konsultācijas, uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, vienlaikus nodrošinot dzīves cikla saskaņotību un dažādu paaudžu pieeju;

67. aicina dalībvalstis palielināt ieguldījumus infrastruktūrā, kas nepieciešama informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izmantošanai, kā arī jauniešu izglītībai un apmācībai, ieguldījumus veicot gan no valsts, gan privātā sektora;

68. aicina dalībvalstis, īstenojot Kopienas politiskās pamatnostādnes, vispārināt un paplašināt piekļuvi mūžizglītības iespējām, arī ģeogrāfiski attālos un lauku apvidos, kā arī īstenot īpašus pasākumus, kas pielāgoti vietējiem apstākļiem, lai garantētu nodarbinātības iespējas visiem mainīgajā darba vidē;

69. aicina dalībvalstis ieviest atbilstīgas reformas valsts izglītības sistēmā un garantēt ikvienam piekļuvi augstas kvalitātes izglītībai;

70. aicina Komisiju un dalībvalstis integrēt dzimumu līdztiesības jautājumu visās politiskās pamatnostādnēs un programmās, kurās veicināta pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, un prasa dalībvalstīm garantēt vienlīdzīgas vīriešu un sieviešu iespējas attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ne tikai saistībā ar piekļuvi darbavietām vai paaugstinājumam, bet arī attiecībā uz samaksas līmeni;

71. aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu privātās, ģimenes un darba dzīves saskaņošanu un lai paplašinātu sieviešu piedalīšanos darba tirgū, kā arī noteikt cēloņus, kas varētu mazināt šo pasākumu efektivitāti, un tos novērst;

72. iesaka meklēt risinājumus, kas ļautu padarīt pievilcīgākus arī tos darbus, kuri pašlaik tiek uzskatīti par pārāk grūtiem vai apkaunojošiem (palīdzība mājsaimniecībām, palīdzība ģimenēm, vecāka gadagājuma cilvēku aprūpe un sociālie pakalpojumi personām utt.);

73. aicina Komisiju un dalībvalstis uzlabot darbu, lai dotu iespēju visiem darba ņēmējiem sasniegt vēlamo līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi, ievērojot to, ka gara darbadiena, stress un nodarbinātības nedrošība nelabvēlīgi ietekmē ģimeni, kas ir svarīgs mūsu sabiedrības pamats;

74. aicina Komisiju un dalībvalstis sadarboties ar NVO, arodbiedrībām, sieviešu organizācijām un tīkliem, kuri paredzēti iespēju sniegšanai sievietēm ekonomikas un sociālajā jomā jaunattīstības valstīs un kuri veicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visos līmeņos;

75. atzinīgi vērtē iniciatīvas, kas izteiktas Komisijas paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, lai atbalstītu centienus uzlabot sociālo partneru un citu sabiedrības ieinteresēto pušu iesaistīšanu globālā pārvaldībā, pamatojoties uz ESAO konsultatīvo paraugu;

76. aicina dalībvalstis pieņemt valstu politiskās pamatnostādnes, lai veicinātu darba ņēmēju, dažāda vecuma un abu dzimumu, vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi; aicina dalībvalstis veikt pasākumus, lai novērstu diskrimināciju pret sievietēm un vecāka gadagājuma darba ņēmējiem un lai nodrošinātu brīvprātīgu pensionēšanos, pakāpenisku pāreju no darba un elastīgu pensionēšanās vecumu, taču tam nepārsniedzot pašreizējo pensionēšanās vecumu;

77. uzsver, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas mērķis ir sasniegt katra cilvēka dzīves un darba apstākļu uzlabošanos, un šajā nolūkā tas paredz atbalstīt neformālā sektora integrēšanu vadošajā ekonomikā;

78. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt likumdošanas un politikas iniciatīvas un praksi saistībā ar nediskrimināciju personām ar invaliditāti un vienlīdzīgu iespēju radīšanu profesionālā apmācībā un darba vietā, tostarp atbalstu jaunattīstības valstīm darba vietu iekārtošanā, lai tās būtu piemērotas attiecīgajām personām;

79. aicina Komisiju rosināt dalībvalstis izmantot atklātās koordinācijas metodi sociālās aizsardzības jomā, lai pievienotu vērtību atšķirīgajām sociālajām sistēmām; šajā nolūkā un saskaņā ar atjaunināto Lisabonas stratēģiju, izvirzot mērķi uzlabot Eiropas darba ņēmēju elastību un mobilitāti, kā arī sociālo kohēziju Eiropas Savienībā, uzskata, ka ir nepieciešama pilnīgāka pensiju shēmu saskaņošana galvenokārt saistībā ar tiem pakalpojumiem, ko strādājošie snieguši dažādās dalībvalstīs, jo īpaši tāpēc, ka tas ir ne tikai nopietns šķērslis darbaspēka brīvai kustībai, bet arī traucēklis finanšu pakalpojumu vienotajam tirgum;

80. atzīmē, ka dažu minoritāšu atstumšana reliģijas vai rases dēļ ir šķērslis procesā, lai nodrošinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ikvienam Eiropas Savienībā, un tāpēc aicina visas tās dalībvalstis, kuras nav pabeigušas Rasu direktīvas[7] transponēšanu, to izdarīt;

81. izmantojot konsekventu pieeju starptautiskajai darbaspēka migrācijai, atzinīgi vērtē dalībvalstu apņemšanos ratificēt C 97. starptautisko konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību, kā arī SDO 97. un 143. konvenciju;

82. aicina dalībvalstis vienoties par kopīgu standarta definīciju attiecībā uz piespiedu darbu un neaizsargātības ļaunprātīgu izmantošanu, lai novērstu neskaidrību un neobjektivitāti tiesas nolēmumos;

83. atzīmē, ka, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties, daži ES pilsoņi ir neaizsargāti pret sliktiem darba apstākļiem, un aicina Komisiju un dalībvalstis ieviest politiku ES iekšējās migrācijas prakses uzraudzībai darba tirgū, kā arī veikt pasākumus, lai novērstu ekspluatējoša darba praksi;

84. aicina Komisiju un Kopienas dalībvalstu delegācijas partnervalstīs aktīvi veicināt programmu, tādu kā programma pietiekamas kvalitātes nodarbinātībai, valstu programmas attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un attiecīgās reģionālās programmas, iekļaušanu valsts stratēģijas dokumentos (CSPs), reģionālās stratēģijas dokumentos (RSPs), valstu rīcības plānos (NAPs) un citās ES programmās saistībā ar sadarbības politiku attīstības jomā;

85. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu apsvērt Regulas (EK) Nr. 2110/2005 [8]noteikumu paplašināšanu attiecībā uz līgumiem, ko finansē no Eiropas Attīstības fonda līdzekļiem, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti darba pamatstandarti;

86. aicina Komisiju piešķirt atbilstīgus resursus, lai īstenotu tematiskajā programmā „Ieguldīšana cilvēkos” ieteiktos priekšlikumus pienācīgas kvalitātes nodarbinātības atbalstam;

87. atzinīgi vērtē Komisijas ieviesto jauno tematisko programmu „Ieguldīšana cilvēkos” (2007–2013) saistībā ar „Eiropas Konsensu” (Eiropas Konsenss attīstības jomā), un to nozīmi, kāda šajā programmā piešķirta pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas īstenošanai ES partnervalstīs; atzinīgi vērtē to, ka programmā atzīta tiešā saikne starp pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo aizsardzību; aicina Komisiju piešķirt pietiekamu finansējumu, lai tematiskās programmas „Ieguldīšana cilvēkos” ietvaros veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

88. atzinīgi vērtē jauno integrēto stratēģiju attiecībā uz bērnu tiesībām Kopienas paziņojumā „Ceļā uz ES stratēģiju par bērnu tiesībām” (COM(2006)0367), un atkārtoti aicina pasākumus bērnu darba novēršanai, kā tas definēts SDO 138. konvencijā un 182. konvencijā par piespiedu darba izskaušanu, integrēt valstu un starptautiskajos pasākumos;

89. atzīmē, ka trešo valstu valstspiederīgie ir pakļauti riskam strādāt sliktākos apstākļos salīdzinājumā ar strādājošiem, kuri ir ES pilsoņi, un tāpēc aicina dalībvalstis ieviest politiku, kas būtu atbilstīga kopējiem pamatprincipiem saistībā ar trešo valstu piederīgo integrēšanu ES, jo īpaši principam par migrantu integrācijas veicināšanu darba tirgū (CBP 3);

90. atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos līdz 2008. gadam izstrādāt paveiktā darba pārbaudes ziņojumu saistībā ar tās paziņojumu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, un kurā jāiekļauj analīze un novērtējums, kā dalībvalstīs tiek ratificētas un piemērotas SDO konvencijas par nodarbinātību, veselību un drošību darba vietā, maternitātes aizsardzību un migrējošu darba ņēmēju tiesībām; prasa, lai šajā ziņojumā tiktu ietverta rīcības programma pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanai, paredzot gan sadarbību ES, gan centienus starptautiskā mērogā;

91. atzinīgi vērtē Komisijas centienus uzlabot analīzi un izstrādāt atbilstīgus indikatorus saistībā ar pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmas īstenošanu;

92. atzinīgi vērtē ANO Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšlikumu, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programma ir efektīvi jāpilnveido, lai līdz 2015. gadam saniegtu vērā ņemamus rezultātus;

93. aicina Komisiju iesniegt Parlamentam precīzus datus, kā tiek finansēti pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanas pasākumi un ar tiem saistītas jomas, lai labāk novērtētu politiskās saistības finanšu izteiksmē;

94. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

[1] OV C 271, 12.11.2003., 598. lpp.
[2] OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.
[3] OV C 300 E, 11.12.2003., 290. lpp.
[4] 2000/483/EK (OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.).
[5] OV L 378, 12.1.2002., 41. lpp.
[6] OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.
[7] Padomes Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).
[8] Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 14. decembra Regula (EK) Nr. 2110/2005 par piekļuvi Kopienas ārējai palīdzībai (OV L 344, 27.12.2005., 1. lpp.).

PASKAIDROJUMS

Pamatojums

Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jēdzienu 2000. gadā piedāvāja SDO, formulējot nodarbinātības veicināšanu un darba apstākļu uzlabošanu kā universālu politisku mērķi, kas sniedzas tālāk par sociālo pamattiesību ievērošanu, kā to nosaka SDO astoņas darba tiesību pamatnormu konvencijas[1]. Tas ietver šādus četrus stratēģiskus mērķus ar dzimumu līdztiesību kā visaptverošu mērķi:

Ø darbavietu radīšana,

Ø tiesību garantēšana darbavietā,

Ø sociālās aizsardzības paplašināšana,

Ø dialoga veicināšana un konfliktu risināšana.

ANO Ekonomikas un sociālo lietu padomes (ECOSOC) augsta līmeņa darba grupa 2006. gadā pieņēma ministru deklarāciju, uzsverot pārvaldības prioritāro nozīmi, lai panāktu produktīvu pilna laika nodarbinātību un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem.

Šī sanāksme bija pirmā starptautiskā augstākā līmeņa sanāksme, kurā apsprieda ANO valstu vadītāju un valdību vadītāju 2005. gada septembra augstākā līmeņa sanāksmē izstrādātās rekomendācijas. 150 pasaules vadītāji vienojās par pilnas un produktīvas nodarbinātības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības izvirzīšanu kā centrālo mērķi atbilstīgajās valstu un starptautiskajās politikās, cenšoties sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus.

Eiropas Parlaments[2] jau bija aicinājis stiprināt globalizācijas sociālo dimensiju un veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem atbilstīgi SDO stratēģijai šajā jomā.

Komisijas paziņojums

Komisijas paziņojuma mērķis sniedzas tālāk par vienkāršu darba tiesību minimuma nodrošinājumu, dodot skaidru norādi, kā varētu panākt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu. Tajā ietilpst jaunu darbavietu veicināšana, uzlabota pārvaldība un sociālais dialogs, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības deficīta atklāšana un risinājumu meklēšana, labāka sadarbība starp galvenajām ieinteresētajām pusēm un korupcijas mazināšana.

Komisija paredz vairākas darbības, tostarp:

Ø ieguldījumu, lai stiprinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ES attīstības politikā un ārējā palīdzībā,

Ø pastiprinātu sadarbību ar reģionālām, starptautiskām organizācijām, uzņēmēju grupām un citām pilsoniskās sabiedrības daļām,

Ø uzsvaru uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nepieciešamību visos līgumos un sadarbībā ar valstīm ārpus ES, tai skaitā kandidātvalstīm, kaimiņvalstīm, jaunattīstības valstīm un attīstītām valstīm,

Ø pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu atklātā tirgus režīmā,

Ø rosinājumu valstīm radīt „ceļa karti” virzībai uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātības izveidi visiem, ņemot vērā partnervalstu vajadzības un īpašās situācijas.

Ziņojuma projekta sagatavotājas nostāja

Ziņojuma projekta sagatavotāja uzskata, ka Eiropas Savienībai var būt nozīmīga loma visiem pieejamas pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanā, ņemot vērā gan tās iekšpolitiku, gan ārpolitiku, tās sociālo modeli un lomu, kāda tai ir starptautiskajā līmenī. Šajā nolūkā un lai labāk novērtētu ES darbības ietekmi, M. Panayotopoulos lūdz Komisiju regulāri sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei ietekmes izvērtējuma ziņojumu par visām dažādajām ES politikas jomām pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanas veicināšanā kā ES, tā arī ES partnervalstu darba ņēmējiem.

Turklāt vienīgi efektīvu metodisku rādītāju lietojums var parādīt progresu, kas gūts pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanas programmas īstenošanā.

Pašreizējie globalizācijas noteikumi, ņemot vērā pieaugošās liberalizācijas loģiku visās ekonomikas un sociālās politikas jomās, virzās pretī globālam darba tirgum, kaut arī tas vēl joprojām paliek augstā mērā segmentēts. Līdz ar to rodas jautājums par atbilstīgu normu izveidi un pēc tam to ratificēšanu un piemērošanu taisnīgam globālajam darba tirgum. Ziņojuma projekta sagatavotāja rosina dalībvalstis un kandidātvalstis ratificēt un piemērot SDO konvencijas. Kā izriet no tabulas, lielākā daļa analizēto valstu nav ratificējušas šādas SDO konvencijas:

Ø Konvenciju Nr. 168 par nodarbinātības politiku;

Ø Konvenciju Nr. 155 par veselību un drošību darbā;

Ø Konvenciju Nr. 183 par maternitātes aizsardzību;

Ø Konvencijas Nr. 118 un 157 par vienlīdzīgu attieksmi un sociālā nodrošinājuma tiesību saglabāšanu mobilitātes situācijā;

Ø Konvencijas Nr. 97 un 143 par migrējošiem darba ņēmējiem.

Nesen izstrādātā Kodifikācijas konvencija par darbu jūrniecībā, kas nosaka jūrnieku tiesības uz pienācīgas kvalitātes darba apstākļiem un ir paraugs pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanai nozares līmenī, ir vēl jāratificē visās ES valstīs.

Ziņojuma projekta sagatavotāja piekrīt Eiropas Komisijai, ka sociālo mērķu apliecināšanu nekādā gadījumā nevar izmantot protekcionisma nolūkiem. Par mērķi būtu jāizvēlas sociālā progresa sasniegšana visos līmeņos un tā taisnīga sadale visiem. Turklāt M. Panayotopoulos uzskata, ka darba tirgus elastīgums un nodarbinātības drošība nav savstarpēji nesavienojami mērķi, bet, atbilstīgi izmantoti, tie varētu viens otru stiprināt. Pat tad, ja nav tāda viena, visiem piemērota darba tirgus politikas modeļa, ir vairākas institucionālas iezīmes, kas var palīdzēt uzlabot darba tirgu efektivitāti. Dažas no tām ir šādas: sociālais dialogs, ilglaicīgas aktīvas darba tirgus politikas izveide kā makroekonomikas politikas sastāvdaļa, saprātīgas darba pārvaldības attiecības, atbalsts institucionālās rīcībspējas attīstībai un izmaksas, kas pielāgotas mainīgajām uzņēmējdarbības cikla fāzēm. Bez tam izšķirīga nozīme ir lielākiem centieniem darbinieku un vadītāju prasmju attīstīšanā, lai varētu saņemt jauno tehnoloģiju piedāvātos uzlabojumus un tajos dalīties. Strauji mainīgās prasības prasmēm nosaka vajadzību pēc vispusīgiem centieniem paaugstināt izglītības līmeni visās valstīs un it īpaši jaunattīstības valstīs. Tas prasa valsts politiku integrētas izglītības sistēmas izveidē, kurā darbinieku prasmes nepārtraukti tiek papildinātas un jaunatne tiek gatavota globalizācijas radītajiem izaicinājumiem. Lai integrētu jauniešu nodarbinātību valsts attīstības stratēģijās, jaunatnes nodarbinātības veicināšanas pasākumiem ir jābūt galvenajai aktīvas darba tirgus politikas un izglītības reformu sastāvdaļai.

Lai gan 2005. gadā tika sasniegts 4,3 procentu ekonomiskais pieaugums, kas palielināja pasaules produkciju aptuveni par USD 2,5 triljoniem, globālā ekonomika mūsdienās nespēj radīt pietiekami daudz jaunu darbavietu ienācējiem darba tirgū.[3] Attiecībā uz cilvēkiem, kas ir pilnīgi bez darba, bezdarba līmenis ir sasniedzis visaugstāko līmeni, kāds jebkad bijis, un bez darba ir gandrīz 192 miljoni cilvēku visā pasaulē (aptuveni 6 procenti no globālā darbaspēka). No šiem bezdarbniekiem SDO vērtējumā 86 miljoni (aptuveni puse no kopējā bezdarbnieku skaita pasaulē) ir jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 24 gadiem[4]. Ziņojuma projekta sagatavotāja atzīst šo problēmu un aicina Komisiju kopā ar SDO atbalstīt jaunatnes nodarbinātības tīkla attīstību ES partnervalstīs kā globālās nodarbinātības programmas īstenošanas veidu.

Turklāt M. Panayotopoulos uzsver vajadzību integrēt dzimuma dimensiju pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmās. Sievietes ir zemāk atalgotas un saņem mazāku apmācību nekā viņu kolēģi vīrieši, un viņām ir augstāks nabadzīgas dzīves risks novecojot.

Nobeigumā ziņojuma projekta sagatavotāja atgādina par problēmu saistībā ar migrējošiem darba ņēmējiem, no kuriem sievietes tagad pārstāv gandrīz pusi un kuri veido pieaugošu daļu arī pasaules darbaspēkā. 2000. gadā bija vairāk nekā 86 miljoni migrējošu darba ņēmēju visā pasaulē, no tiem 34 miljoni jaunattīstības reģionos[5]. Saskaņā ar SDO vērtējumu 2004. gadā 2,45 miljoni cilvēku ir pārdoti piespiedu darbam ārzemēs. No viņiem aptuveni 43 procenti ir bijuši nolemti komerciālai seksuālai izmantošanai un trešā daļa – ekonomiskai ekspluatācijai[6]. Ziņojuma projekta sagatavotāja atgādina, ka akcijas pret bērnu darbaspēka izmantošanu būtu jāveic valstu un starptautiskā līmenī, lai mazinātu bērnu ekspluatāciju un nabadzību un visur panāktu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību pieaugušajiem.

ANNEX I: Level of ratification of the ILO conventions in the Member States and candidate countries

EU - 15

10 New Member States

ACCESSION

2007

CANDITATE

COUNTRIES

FYROM

Core Labour Standards

C87

C98

C138

C182

C29

C105

C100

C111

Conventions on employment policy

C122

C168

Convention on occupational guidance and training

C142

Conventions on employment services

C88

C181

Convention on job security

C158

Convention on health and safety at work

C155

Convention on occupational health services

C161

Conventions on labour inspection and administration

C81

C150

Conventions on minimum wage fixing and protection of wages

C26

C95

C131

Convention on maternity protection

C183

Conventions on migrant workers

C97

FYROM

C143

Convention on reconciling working life and family life

C156

Convention on vocational rehabilitation and employment

C159

Convention on protection of indigenous and tribal peoples

C169

Convention on Social Security (minimum standards)

C102

Conventions on equality of treatment and maintenance of social security rights in case of mobility

C118

C157

Conventions on effective promotion of collective bargaining

C151

C154

Convention on Tripartite consultation

C144

Convention on information of workers representatives within the enterprise

C135

Note: +: convention ratified, -: convention not ratified yet

ANNEX II: Decent Work Ranking

Dharam Ghai, "Decent Work: Concept and Indicators", International Labour Review,
Vol. 142 (2003), No. 2

Patterns of decent work performance

In order to sketch out decent work profiles of the industrial countries, it is useful to group them in the following categories:

Nordic: Denmark, Finland, Norway and Sweden

Anglo-Saxon: Australia, Canada, New Zealand, United Kingdom,United States

Continental: Austria, Belgium, France, Germany, Italy, Luxembourg,Netherlands, Switzerland

Industrializing: Greece, Ireland, Portugal, Spain

Japan does not fit into any of these categories.

The Nordic countries perform well on all indicators except the unemployment rate, where Sweden and Denmark are average and Finland is among the poor performers.

ANNEXI II: Decent Work and Economic Performance: Combined Ranking

The industrializing countries are poor on all indicators. There are exceptions for a few indicators: gender disparities (Ireland and Portugal average), labour force participation (Portugal average), unemployment rate (Portugal good), inequality, social protection and social dialogue (Ireland good). When it comes to economic performance, it is interesting to note that this typology does not hold. For example, while Denmark and Norway are among the best performers, Sweden is among the poor performers. Likewise in the Anglo-Saxon group, Australia and the United States are among the best, New Zealand and Canada in the middle and the United Kingdom among the lowest-ranking. In the continental group, Netherlands is among the best, France, Luxembourg and Belgium among the middle-ranking, and Switzerland, Austria, Germany and Italy among the lowest-ranking. In the industrializing group, Ireland is among the best, Portugal and Spain are among the middleranking and Greece among the poor performers.

[1] Darba tiesību pamatnormas:
- Konvencija Nr. 87 par darba devēju un darba ņēmēju organizāciju asociāciju brīvību;
- Konvencija Nr. 98 par koplīgumu veicināšanu;
- Konvencijas Nr. 138 un 182 par bērnu nodarbināšanas novēršanu;
- Konvencijas Nr. 29 un 105 par piespiedu darba novēršanu;
- Konvencijas Nr. 100 un 111 par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm.
[2] A6-0308/2005 un A5/0251/2002.
[3] SDO: „Mainīgie modeļi darba pasaulē”; Ziņojums I (C), Starptautiskā darba konference, 95. sesija, 2006.g.
[4] Turpat.
[5] SDO: „Ceļā uz taisnīgu attieksmi pret migrējošiem strādniekiem globālajā ekonomikā”; Ziņojums IV, Starptautiskā darba konference, 92. sesija, Ženēva, 2004.g.
[6] SDO: „Globāla alianse pret piespiedu darbu”; Globālais ziņojums par SDO Deklarācijas rezultātiem; Ziņojums I (B), Starptautiskā darba konference, 93. sesija, Ženēva, 2004.g., 60. punkts.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (28.2.2007)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ikvienam
(2006/2240(INI))

Atzinumu sagatavoja: Feleknas Uca

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

– ņemot vērā Padomes secinājumus jautājumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ikvienam, kas pieņemti 2006. gada 1. decembrī 2767. Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu Padomes sanāksmē Briselē,

– ņemot vērā Padomes, dalībvalstu valdību pārstāvju Padomē, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo paziņojumu par Eiropas Savienības politiku attīstības jomā „Eiropas Konsenss” (Eiropas Konsensu attīstības jomā), kas parakstīts 2005. gada 20. decembrī,

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006 par attīstības sadarbības finansēšanas instrumenta izveidi;

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē;

1. aicina Komisiju veicināt ĀKK un EK partnerattiecību nolīguma 50. panta īstenošanu, kurā puses apņemas ievērot darba pamatnormas, tostarp arī tirdzniecības attiecībās; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt ĀKK valstis to centienos noformulēt un īstenot ar šo jomu saistītos tiesību aktus, kā arī organizēt informācijas kampaņas;

2. atzinīgi vērtē Komisijas ieviesto jauno tematisko programmu „Ieguldījumi cilvēkos” (2007–2013) sakarā ar „Eiropas Konsensu” (Eiropas Konsensu attīstības jomā), un to nozīmi, kāda šajā programmā piešķirta pienācīgas kvalitātes nodarbinātības īstenošanai ES partnervalstīs; atzinīgi vērtē to, ka programmā atzīta tiešā saikne starp pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo aizsardzību; aicina Komisiju piešķirt pietiekamu finansējumu, lai tematiskās programmas „Ieguldījumi cilvēkos” ietvaros veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

3. atzinīgi vērtē to, ka Komisija cilvēktiesību un demokrātijas finansēšanas instrumentā ir iekļāvusi darba pamatnormu un uzņēmumu sociālās atbildības veicināšanu; aicina Komisiju, programmējot un saskaņā ar šo instrumentu piešķirot darbībai paredzētās apropriācijas, veltīt pietiekamu uzmanību šiem jautājumiem;

4. atzinīgi vērtē Komisijas 2006. gada 24. maija paziņojumu un 2767. Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu Padomes sanāksmes pieņemtos lēmumus;

5. uzsver, cik būtiski ir atbalstīt to, lai attīstības stratēģijās tiktu iekļauta nodarbinātība un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība; aicina Nabadzības samazināšanas stratēģijas dokumentos (PRSPs), ekonomikas partnerattiecību nolīgumos (EPAs), valstu stratēģijas dokumentos (CSPs) un daudzgadu indikatīvajās programmās (MIPs) iekļaut pilnīgāku nodarbinātības analīzi un citus pienācīgas kvalitātes nodarbinātības aspektus; šajā sakarā uzsver, cik nozīmīgi ir apspriesties ar visām atbilstīgajām ieinteresētajām personām, tostarp organizētajiem darba devējiem, arodbiedrībām un darbiniekiem, kā arī ar privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību visplašākajā nozīmē;

6. aicina stiprināt par nodarbinātības jautājumiem atbildīgās ministrijas, darba devēju asociācijas un darba ņēmēju organizācijas, kā arī sistemātiskāk tās iekļaut līdzdarbošanās procesā, atbalstot PRSPs, CSPs un MIPs stratēģijas veidošanu un īstenošanu; uzskata, ka šī mērķa īstenošanai ir jāuzlabo to sadarbība ar ekonomikas un finanšu ministriem, kā arī ar attiecīgajām starptautiskajām finanšu un ekonomikas iestādēs, piemēram, Bretonvudas iestādēm, Eiropas Investīciju banku (EIB) un Pasaules Tirdzniecības Organizāciju (PTO); aicina visas puses nodrošināt, lai valstu stratēģijas dokumenti tiktu sagatavoti, līdzdarbojoties visām ieinteresētajām pusēm; mudina Komisiju dot lielāku ieguldījumu tehnisko un institucionālo spēju pilnveidošanā un veicināt pasākumus, kas valsts stratēģijas dokumentos iekļautu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

7. it īpaši uzsver, ka ir nepieciešamas valsts vadītas pienācīgas kvalitātes nodarbinātības valsts programmas vai tām līdzīga „ceļa karte”, kas izstrādātas ar sociālo partneru organizāciju un citu atbilstīgo ieinteresēto personu līdzdalību, un šo programmu mērķis ir, izmantojot sadarbību attīstības jomā, tostarp politisku dialogu par nodarbinātības ietekmi un ekonomikas politiku un pārvaldi, no budžeta finansētiem atbalsta pasākumiem un resursu palielināšanu, jo īpaši institucionālo resursu palielināšanu, panākt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību — ko pienācīgi koordinē un savstarpēji saskaņo Komisija, dalībvalstis un citi attīstības partneri un attiecīgiem dalībnieki, tostarp Starptautiskā Darba organizācija (SDO) un citas ANO aģentūras, kā arī starptautiskas finanšu iestādes;

8. uzsver, ka bērnu darbs ir viens no galvenajiem nabadzības iemesliem nākamajās paaudzēs un ka bērnu darbs un spaidu darbs ir pamattiesību pārkāpums;

9. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt un veicināt likumdošanas un politikas iniciatīvas jaunattīstības valstīs saistībā ar nediskrimināciju un iespēju vienlīdzību profesionālās izglītības sistēmās un darba vietās, tostarp atbalstu darba vietu piemērošanu/piešķiršanu personām ar spēju traucējumiem;

10. aicina atjaunot centienus cilvēktiesību un darba tiesību pārkāpumu apkarošanā un uzraudzīt daudznacionālo uzņēmumu darbības, nosakot iespēju izslēgt jaunattīstības valstīs darbojošos daudznacionālos uzņēmumus no tā publiskā iepirkuma procedūrām, kuru finansē vai atbalsta ES un tās dalībvalstis, kā arī no eksporta kredīta garantijām, ko garantē EIB un citas finanšu iestādes, gadījumā, ja šīs tiesības tiek pārkāptas; aicina Komisiju un dalībvalstis padarīt būtiskākās darba pamatnormas par publiskā iepirkuma, ko finansē Eiropas Attīstības fonds un ar citu Kopienas vai divpusēju atbalstu, sistēmas obligātu sastāvdaļu;

11. uzsver, ka Regulas par attīstības sadarbības instrumenta izveides 12. panta 2. punkta d) apakšpunkta ii) daļā izteikts aicinājums veicināt darba kārtību par „pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ikvienam” kā vispārēju mērķi, tostarp ar globālu vai vairāku valstu iniciatīvām īstenot starptautiski pieņemtos SDO būtiskākos darba pamatstandartus, veicot tirdzniecības ietekmes uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību novērtējumu, kā arī ar atbalstītiem un atbilstīgiem godīgas finansēšanas un efektīvas darbības veicināšanas mehānismiem — un plašākā ziņā — ar sociālās aizsardzības sistēmām; uzsver arī, ka šīs pašas regulas 5. panta 2. punkta c) apakšpunktā pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir minēta kā galvenā joma; aicina Komisiju aktīvi izmantot šos noteikumus, īstenojot attīstības politiku; turklāt aicina Komisiju attīstības politikai un ārējās palīdzības īstenošanai veltītajos gada ziņojumos regulāri informēt par centieniem veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

12. uzsver, ka lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus un stiprinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības koncepciju, izmantojot pastāvīgu atbalstu attīstības jomā, ir nepieciešama taisnīga un novatoriska nodokļu politika, piemēram, nodokļi par finansu un valūtas darījumiem;

13. uzsver, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir saistīta ar daudzām nozarēm un tai ir ietekme uz visām ārpolitikas jomām; tādēļ uzskata, ka atbalstu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai ir jāveicina arī ar ārpolitikas finansēšanas instrumentu palīdzību;

14. prasa, lai visās sadarbībai attīstības jomā un tirdzniecības politikai veltītajās Komisijas programmās, plānojot finansējumu, tiktu ņemti vērā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības aspekti;

15. uzskata, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība jāveicina ar tirdzniecības nolīgumu palīdzību; tādēļ uzsver, ka ES pilnvarās sarunām par divpusējiem un citiem tirdzniecības nolīgumiem jāiekļauj pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principi un mērķi; aicina Komisiju, piešķirot tirdzniecības preferences, ņemt vērā to, kā saņēmējvalstis ievēro starptautiskās darba pamatnormas, lai valstis, kuras neievēro šīs pamatnormas, negūst labumu no ES tirdzniecības preferencēm; aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar SDO ar mērķi nodrošināt šo nolīgumu noteikumu pilnīgu ievērošanu un, nepieciešamības gadījumā, izmantot tās rīcībā esošās pilnvaras, lai atceltu preferences ikvienai valsti, kas neievēro galvenās sociālās, darba un cilvēktiesības;

16. aicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principu iekļaut visās Kopienas darbībās; šajā sakarā atgādina, cik izšķiroša ir sociālās un ekonomiskās politikas vienotība un saskaņošana valsts, reģionālajā un starptautiskajā līmenī, kurā, attiecībā uz starptautisko līmeni, šajā procesā ir jāiesaista SDO;

17. uzsver, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības princips ir jāievieš praksē jaunattīstības valstu vietējiem tirgus dalībniekiem, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem un neformālajam sektoram; uzsver NVO nozīmi šī procesa veicināšanā un atbalstīšanā; uzsver, ka steidzami ir jāveic iedarbīgu pasākumi, tostarp ar ES palīdzības sniegšanu partnervalstīm, lai veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību neformālajā ekonomikā, ar mērķi pakāpeniski integrēt šo neformālo ekonomiku formālajā ekonomikā;

18. uzsver, ka ir jāatbalsta esošā paraugprakse, kas jaunattīstības valstīs garantē atbilstīgus darba apstākļus, piemēram, tās, ko izmanto starptautiskajā godīgas tirdzniecības kustībā;

19. atzīmē, ka tikai SDO pamatkonvenciju ievērošana tika iekļauta kā labas pārvaldes rādītājs, pamatojoties uz ko jaunattīstības valstis bija tiesīgas saņemt papildu finansējumu; uzskata, ka ieguldījums pienācīgas kvalitātes nodarbinātībā arī ir labas pārvaldes rādītājs; tādēļ uzsver, ka līdz ar SDO pamatkonvencijām par labas pārvaldes rādītāju ir jāuzskata arī pienācīgas kvalitātes nodarbinātība;

20. uzsver nepieciešamību izveidot uz pieprasījumu orientētu, kopēju globālu zināšanu tīklu par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un vietējo attīstību, kas, galvenokārt, pamatotos uz sākotnēju izpēti valsts līmenī, kapacitāti un iestāžu veidošanu;

21. ierosina, lai ES pieprasītu, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija piešķir SDO novērotāja statusu, un tiek izveidota tirdzniecības un vides komitejai līdzīga darba un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājumu komiteja;

22. atgādina dalībvalstīm par SDO konvenciju C100 par vienlīdzīgu samaksu par līdzvērtīgu darbu vīriešiem un sievietēm, kurā valdības un sociālie partneri tiek aicināti veidot jaunas sociālās un ekonomiskās struktūras ar mērķi stiprināt sieviešu nozīmi ekonomikā un darba tirgū; uzskata, ka ir jāveic īpaši sieviešu atbalstīšanai veltīti pasākumi un visās politikas jomās, programmās un projektos jāiekļauj integrēta pieeja dzimumu līdztiesībai ar mērķi pārvarēt šķēršļus, kas liedz sievietēm atrast pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

23. aicina dalībvalstis un Komisiju, kā arī darba devējus jaunattīstības valstīs ņemt vērā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības principu, it īpaši palielinot algas saskaņā ar SDO 135. ieteikumu par minimālā algu līmeņa noteikšanu, īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību ikvienam
Procedūras Nr.	2006/2240(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	DEVE 28.9.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Feleknas Uca 6.11.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	27.2.2007
Pieņemšanas datums	27.2.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	25 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Margrietus van den Berg, Josep Borrell Fontelles, Danutė Budreikaitė, Corina Creţu, Alexandra Dobolyi, Filip Kaczmarek, Glenys Kinnock, Maria Martens, José Javier Pomés Ruiz, Miguel Portas, Horst Posdorf, Pierre Schapira, Frithjof Schmidt, Jürgen Schröder, Feleknas Uca, Luis Yañez-Barnuevo García, Anna Záborská
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Ana Maria Gomes, Jan Jerzy Kułakowski, Miguel Angel Martínez Martínez, Manolis Mavrommatis, Tobias Pflüger, Anne Van Lancker, Åsa Westlund, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejaS ATZINUMS (24.1.2007)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem
(2006/2240(INI))

Atzinumu sagatavoja: Amalia Sartori

IEROSINĀJUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. apstiprina, ka ikviens darbs ir pienācīgs, ja tiek ievērotas darbinieku tiesības – pienācīgs un vienāds atalgojums par vienādu darbu neatkarīgi no dzimuma, kā arī atbilstošas apdrošināšanas un sociālā nodrošinājuma iemaksas, droša un veselīga darba vide;

2. aicina dalībvalstis un uzņēmumus, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un pamatojoties uz Kopienas likumdošanu attiecībā uz darbinieku veselības aprūpi un drošību, pieņemt preventīvas stratēģijas, kā arī veikt pasākumus, lai aizsargātu grūtnieces un mātes un uzlabotu grūtnieču, jauno māmiņu un to sieviešu, kas bērnus baro ar krūti, veselības aprūpi un drošību darba vietās;

3. uzsver, ka pienācīgas nodarbinātības jēdzienā ietverta arī pienācīga pensija un ar to saistītās tiesības;

4. paziņo turklāt, ka nevar runāt par pienācīgu nodarbinātību, ja netiek ievērota dzimumu līdztiesība, un īpaši uzsver nepieciešamību nodrošināt vienādu atalgojumu par vienādu darbu;

5. uzsver–lai darbs būtu pienācīgs, jāizskauž visa veida vardarbība darbā, veicinot gan fiziskas, gan morālas ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu, jo tās sekas ir nopietnas;

6. uzsver, ka jāpalielina darba tirgus pārredzamība tā, lai ikviens darbs (uz noteiktu vai nenoteiktu laiku, pilna vai nepilna laika, vai stundu darbs) tiktu deklarēts un pienācīgi apmaksāts un tiktu veikts, stingri ievērojot darbinieku tiesības, darba pamatstandartus, sociālo dialogu, sociālo aizsardzību (tostarp veselības aprūpi un drošību darba vietā), kā arī dzimumu līdztiesību;

7. mudina uzņēmumus pieņemt atbildīgus un nediskriminējošus darbā pieņemšanas un profesionālās attīstības veidus tā, lai darba tirgū sekmētu sieviešu un invalīdu nodarbinātību;

8. atgādina, ka īpaša uzmanība jāpievērš sieviešu nodarbinātībai, kuru joprojām zināmā mērā raksturo noteikumu neievērošana un kuras kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji ir negatīvi, salīdzinājumā ar vīriešu nodarbinātību, kā arī personīgas dzīves un darba apvienošanas politikai;

9. iesaka uzņēmumiem veikt pasākumus sieviešu līdzdalības palielināšanai struktūrās, kas piedalās sociālajā dialogā, jo tas ir stratēģisks mērķis pienācīgas nodarbinātības aizsardzībā;

10. aicina tās dalībvalstis, kuras vēl nav iekļāvušas tiesību aktos punktus, kuros nosodīta psiholoģiska un seksuāla uzmākšanās, attiecīgos punktus tajos iekļaut;

11. izsaka nožēlu, ka Komisijas pieejā attiecībā uz pienācīgu nodarbinātību visiem dzimuma dimensijas iekļaušana nav pietiekami ņemta vērā; atzīmē, ka nav atbilstošu rādītāju attiecībā uz dzimumu vienlīdzību, un sistemātiski trūkst informācijas par atšķirībām darba samaksā, kā arī par profesionālajām barjerām;

12. uzsver, ka ir ļoti svarīgi veicināt tādu nodarbinātību visiem, kas būtu reglamentēta dzimumu aspektā visās jomās, gan ziņojumos, gan Eiropas Savienības programmās sadarbībai ar reģioniem un trešām valstīm, lai nodrošinātu iespēju vienlīdzību sievietēm un vīriešiem, kā arī to, ka darba tirgū tiek ņemta vērā dzimuma dimensija;

13. aicina Komisiju, sadarbojoties ar sociālajiem partneriem un Starptautisko Darba organizāciju, mudināt sievietes–uzņēmējas saistībā ar attīstības sadarbības politiku veidot un attīstīt uzņēmumus gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās;

14. uzsver nepieciešamību izbeigt nepieciešamības izraisīto nepilna laika darbu, kas lielākoties skar sievietes un ģimenes dzīvei kaitējošus darba laika noteikumus (slīdošais darba grafiks, pārmērīgi garas darba stundas utt.);

15. uzsver nepieciešamību pastiprināt rīcību attiecībā uz darbinieku profesionālo apmācību, īpaši izveidojot personalizētu un pielāgotu pārraudzību visas profesionālās dzīves laikā;

16. iesaka meklēt risinājumus, kas ļautu padarīt pievilcīgākus arī tos darbus, kuri pašlaik tiek uzskatīti par pārāk grūtiem vai apkaunojošiem (palīdzība mājsaimniecībām, palīdzība ģimenēm, palīdzība vecāka gadagājuma cilvēkiem un sociālie pakalpojumi personām utt.);

17. tāpēc uzsver, ka ir ļoti svarīgi paredzēt konkrētus pasākumus, lai veicinātu tādu nodarbinātību, kas ar kultūru vai sociālo tēlu saistītu iemeslu dēļ tiek uzskatīta par grūtu vai bīstamu, uz kuru neattiecas likums un kura tāpēc nesniedz nekādu sociālu aizsardzību;

18. uzsver, ka jāatbalsta dalībvalstu rīcība, lai saskaņotu pienācīgas nodarbinātības visiem veicināšanas pasākumus, kā arī lai apmainītos ar labāko praksi šā mērķa sasniegšanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visiem
Procedūras Nr.	2006/2240(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	FEMM 28.9.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Amalia Sartori 11.10.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	19.12.2006		24.1.2007
Pieņemšanas datums	24.1.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	30 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Edit Bauer, Maria Carlshamre, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Claire Gibault, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Esther Herranz García, Anneli Jäätteenmäki, Lívia Járóka, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Pia Elda Locatelli, Angelika Niebler, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Christa Prets, Marie-Line Reynaud, Teresa Riera Madurell, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen, Corien Wortmann-Kool, Anna Záborská
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Christa Klaß, Zita Pleštinská, Bernadette Vergnaud
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean Lambert, Elisabeth Schroedter
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

Starptautiskās tirdzniecības komitejaS ATZINUMS (8.1.2007)

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu visiem
(2006/2240(INI))

Atzinumu sagatavoja: Harlem Désir

IEROSINĀJUMI

Starptautiskās tirdzniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1. atgādina par starptautiskās sabiedrības apņemšanos ANO 2005. gada 14.–16. septembra sammitā atbalstīt SDO izstrādāto pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu; uzskata, ka šīs programmas veicināšana ir prioritāte, lai sasniegtu tūkstošgades mērķus un izskaustu nabadzību;

2. atzinīgi vērtē Komisijas gribu veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības iekļaušanu ES ārējā politikā, it īpaši divpusējā un reģionālā tirdzniecības politikā, un ārējā atbalsta politikā, uzsver, ka Komisijai ir jāizmanto divpusējās un daudzpusējās sarunas, lai padarītāku komerciāli intensīvāku sociālo standartu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības uzlabošanu;

3. aicina Komisiju, veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu, neizturēties pavirši pret daudzpusējo dimensiju; īpaši aicina Komisiju iesniegt priekšlikumu PTO, lai pārliecinātos par to, ka PTO nolēmumi pilnībā iekļaujas SDO priekšlikumos attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

4. apstiprina, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana saskan ne tikai ar ES vērtībām, bet arī ar ES interesēm, lai nodrošinātu, ka starptautiskās tirdzniecības izaugsme atbilst Eiropas sociālajam modelim, ar mērķi nepieļaut nekādu sociālo dempingu; aicina, lai ES ārējās politikas virzieni sekmētu partnervalstu ekonomisko attīstību un arī atbilstību sociālajām normām un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, nodrošinot pienācīgus ienākumus strādājošajiem un viņu ģimenēm, kā arī tiesības uz veselību un drošību darba vietā, sociālo aizsardzību un arodbiedrību brīvību;

5. uzsver sociālo partneru atbildību pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanā visiem un aicina Komisiju tos atbalstīt un mudināt nākt klajā ar iniciatīvām šajā jomā;

6. uzskata, ka daudznacionāliem uzņēmumiem, tostarp daudznacionāliem Eiropas uzņēmumiem, kas darbojas jaunattīstības valstīs, pašiem jāapsver paplašināt atbildību sociālajā jomā, un jāprasa tiem veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību to uzņēmējdarbībā un pielikt pūles, lai izskaustu bērnu darbu;

7. atbalsta Komisijas veiktos pasākumus, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku SDO konvenciju, it īpaši ar darba pamatnormām saistītu konvenciju ratificēšanu; iesaka Komisijai darba pamatstandartu ieviešanu iekļaut kā pastāvīgu sastāvdaļu visu līmeņu daudzpusējās konsultācijās gan ar valstīm, kurās notiek pārkāpumi, gan valstīm, kurām ir tirdzniecības un ieguldījumu saites ar pārkāpējvalstīm; iesaka Komisijai visos divpusējos tirdzniecības nolīgumos un stratēģiskajās partnerattiecībās iekļaut klauzulu par darba pamatstandartiem, it īpaši attiecībā uz arodbiedrību tiesībām, piespiedu un bērnu darba aizliegumu, dzimumu vienlīdzību darbā un migrējošo darba ņēmēju tiesībām; aicina Komisiju pēc SDO konvenciju ratifikācijas efektīvi uzraudzīt to īstenošanu un regulāri informēt Parlamentu; aicina arī veikt pasākumus, lai efektīvi apkarotu sociālo dempingu;

8. ierosina ES regulāri iekļaut sociālās klauzulas par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visos divpusējos un reģionālās sadarbības instrumentos, tostarp tirdzniecības nolīgumos;

9. aicina Komisiju nodrošināt, lai tiktu īstenots Kotonū nolīguma 50. pants, kurā ietverts īpašs noteikums par tirdzniecību un darba standartiem un kurā apstiprināta iesaistīto pušu apņemšanās nodrošināt darba pamatstandartus;

10. prasa Komisijai nodrošināt atbilsmi darba pamatstandartiem kā priekšnosacījumu tās apgādes un ārpakalpojumu politikā; aicina Komisiju šajā sakarā izstrādāt politiku un nodrošināt tirdzniecību saistībā ar palīdzību, kas ļautu mazajiem ražotājiem jaunattīstības valstīs ievērot šos standartus;

11. ir pārliecināts, ka ES vadošā loma globālajā tirdzniecībā un paaugstinātas globālās tirdzniecības ekonomisko ieguvumu izmantošanā ir pamatota, jo ES ir augsta līmeņa sociālas partnerattiecības un miers, kas ir jāsaglabā kā kopējs visu tirdzniecības politikas instrumentu mērķis;

12. atbalsta tādas Komisijas vadlīnijas rādītāju un novērtēšanas metožu izveidei, kurās ilgtspējīgas attīstības ietekmes pētījumos (SIA), it īpaši attiecībā uz jauniem divpusējiem un reģionālās tirdzniecības nolīgumiem un eksportam atbrīvotām rūpniecības zonām, ietvertu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību; atzinīgi vērtē kopā ar SDO uzsākto izmēģinājuma projektu, lai noteiktu tirdzniecības un tās liberalizācijas ietekmi uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību; pauž cerību, ka to var ieviest lielākā skaitā valstu un ka šos rādītājus kā tirdzniecības politikas virzienu novērtēšanas līdzekļus var regulāri iekļaut SIA;

13. aicina Komisiju divpusējās un daudzpusējās tirdzniecības sarunās un SIA atzīt un iekļaut pamatotus SDO noteiktus rādītājus darba inspektoru skaita noteikšanai atkarībā no darbaspēka lieluma: viens inspektors uz 10 000 strādājošo industriāli attīstītajās valstīs ar tirgus ekonomiku, viens inspektors uz 20 000 strādājošo pārejas ekonomikas valstīs un viens inspektors uz 40 000 strādājošo vismazāk attīstītajās valstīs;

14. aicina Komisiju stingrāk īstenot savu apņemšanos veicināt un nodrošināt, lai VPS+ saņēmējvalstīs tiktu efektīvi piemērotas strādājošo pamattiesības, kas noteiktas ANO un SDO konvencijās; aicina Komisiju arī stingrāk īstenot VPS, sniedzot ieteikumus saņēmējvalstu valdībām, un veikt kontroles pasākumus, kas noteikti Padomes 2005. gada 27. jūnija Regulā Nr. 980/2005 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu (VPS regula), un vajadzības gadījumā piemērot mehānismus, lai uz laiku apturētu preferences tādās valstīs, kuras nepilda savas saistības un kuras būtiski un regulāri pārkāpj sociālās pamattiesības, tomēr nodrošinot, lai preferenču atcelšana neveicinātu protekcionismu; aicina arī uzraudzīt šos mehānismus, kā arī paplašināt to piemērošanu, lai tie darbotos arī citās VPS saņēmējvalstīs, it īpaši attiecībā uz bērnu un piespiedu darbu, kura izskaušana ir galvenais SDO uzdevums, kā norādīts tās ziņojumā “Bērnu darba pārtraukšana: mūsu rokās”; uzskata, ka Ķīnas ekonomika ir tiktāl izaugusi un tai ir tik spēcīga ietekme uz starptautisko tirdzniecību, ka ir jāpiemēro līdzīgi standarti, ja Ķīna joprojām vēlas saņemt tirdzniecības preferences; aicina Komisiju katru gadu iesniegt ziņojumu Parlamentam;

15. aicina Komisiju mudināt uzņēmumus uzņemties lielāku sociālo atbildību; uzsver uzņēmumu lomu, lai nodrošinātu, ka tiek vairāk ievēroti darba pamatstandarti to attiecībās ar jaunattīstības valstīm, it īpaši produktu izstrādes posmā;

16. prasa, lai Komisija, ņemot vērā gaidāmo VPS regulas pārskatīšanu, izstrādātu skaidrus noteikumus par VPS+ priekšrocību apturēšanu un atcelšanu, un šo noteikumu pamatā būtu proporcionalitātes kritērijs, t.i., netiktu mazināti stimuli uzņēmumiem, kas savā uzņēmējdarbībā un attiecībās ar strādājošajiem ievēro pienākumus, kurus paredz starptautiskās saistības, ko uzņēmušās saņēmējvalstis;

17. atgādina, ka valstīm ir galvenā atbildība darba pamatstandartu pienācīgā pieņemšanā un īstenošanā, taču šī atbildība vismaz netieši jāuzņemas arī starptautiskiem uzņēmumiem; aicina starptautiskos uzņēmumus pieņemt un veicināt uzņēmumu sociālās atbildības praksi un darba pamatstandartus gan saistībā ar darbībām, ko uzņēmums veic un tieši kontrolē, gan uzņēmuma ārvalstu piegādātājiem un apakšuzņēmējiem; iesaka kopīgi attīstīt šādus politikas virzienus visām attiecīgajām iesaistītajām pusēm (valdībām, uzņēmumiem, arodbiedrībām un NVO); atzīst, ka pieaugošā interese par uzņēmumu sociālo atbildību ir palielinājusi starptautisko uzņēmumu informētību par darba standartu pozitīvo lomu uzņēmumu attīstībā; iesaka Komisijai izskatīt iespēju sniegt tehnisku palīdzību uzņēmumiem, it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī trešo valstu vietējām pašvaldībām, lai nodrošinātu pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus šādu politikas virzienu īstenošanai;

18. aicina to valstu valdības, kurās atrodas starptautiski uzņēmumi, uzraudzīt ESAO pamatnostādņu starptautiskajiem uzņēmumiem īstenošanu un regulāri publicēt ziņojumus par šo uzņēmumu ieguldījumu efektīvā SDO darba pamatstandartu īstenošanā;

19. prasa Komisijai sniegt ieguldījumu ANO normu izstrādē attiecībā uz starptautisko un citu uzņēmumu sadarbību cilvēktiesību jomā, lai nodrošinātu, ka šīs normas ir efektīvs instruments cīņā pret darba pamatstandartu neievērošanu un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē;

20. iesaka Komisijai paredzēt izveidot atbilstīgu tiesisku aizsardzību un mehānismus ES līmenī, lai noteiktu un sauktu pie atbildības importētājus, kuri atrodas ES un kuri importē produktus, pārkāpjot SDO pamatkonvencijas jebkurā no piegādes ķēdes posmiem; iesaka Komisijai izpētīt iespējas radīt stimulus importētājiem, kuri atrodas ES un kuri regulāri un neatkarīgi uzrauga savu produktu ražošanu visās trešās valstīs, kuras ir ražošanas ķēdē;

21. iesaka Komisijai veikt izmeklēšanu un atklāt uzņēmumus, kas nepārtraukti un pastāvīgi pārkāpj darba pamatstandartus jebkurā no ražošanas un piegādes ķēdes posmiem, un aicina šādu sarakstu padarīt pieejamu importētājiem, kas atrodas ES;

22. aicina ES sniegt ieguldījumu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanā ar politikas starpniecību migrācijas jomā, atbalstot mītnes zemju iestādes, lai aizsargātu migrantus, kas dzīvo šajās valstīs, un lai pret viņiem labāk izturētos, kā arī apkarotu nelegālo migrāciju un cilvēku tirdzniecību;

23. uzsver uzņēmumu sociālās atbildības nozīmīgo lomu, veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, un aicina Komisiju turpināt to veicināt līdz ar ESAO un SDO apstiprinātiem pasākumiem;

24. uzsvar, ka ir nepieciešama plašāka sadarbība starp PTO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Konferenci par tirdzniecību un attīstību, SDO un citām starptautiskām organizācijām attiecībā uz to politikas virzienu papildināmību; uzskata, ka saskaņa starp veiktajiem pasākumiem ir īpaši būtiska, veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un nodrošinot to praksē; ierosina SDO piešķirt novērotājas statusu PTO; vēršas pie citu PTO dalībvalstu parlamentiem, lai aicinātu atbalstīt šo lūgumu;

25. aicina Komisiju noteikt pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu par ES mērķi PTO kā plašu vienošanos ar mērķi nodrošināt jaunattīstības valstīm lielāku rīcības brīvību politikas veidošanas jomā, tostarp ar mērķi, lai ES vairāk ievērotu lūgumus un iniciatīvas saistībā ar īpašo un diferencēto režīmu attiecībā uz preču cenu stabilizāciju;

26. aicina Komisiju ierosināt izveidot PTO tirdzniecības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātības komiteju, par pamatu ņemot tirdzniecības un vides komitejas modeli;

27. atgādina, ka SDO statūti ļauj tai prasīt piemērot tirdzniecības sankcijas pret valsti, kura neievēro starptautiskās sociālās konvencijas, un aicina PTO veikt pasākumus, lai tiktu ievēroti SDO lēmumi par starptautisko iestāžu darbības konsekvenci;

28. ierosina pilnvarot SDO iesniegt ekspertu ziņojumus PTO apakškomisijām un Apelācijas institūcijai attiecīgos gadījumos, kad ir runa par starptautisko konvenciju pārkāpumiem un kad ir jāņem vērā SDO lēmumi;

29. ierosina, lai gadījumā, ja PTO dalībvalsts uzskata, ka Strīdu izšķiršanas organizācijas lēmums ļauj apstrīdēt SDO lēmumu atbilsmi darba konvencijām, SDO būtu pieejamas apelācijas iespējas ar mērķi garantēt saskaņotu starptautiskās sabiedrības rīcību, veicinot pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

30. uzsver nepieciešamību veicināt starptautisko uzņēmumu rīcības kodeksa pieņemšanu, par ko ar arodbiedrībām tika spriests ESAO, iekļaujot šajā kodeksā pienācīgas kvalitātes nodarbinātības mērķi, un aicina piemērot šos noteikumus Eiropas uzņēmumu meitasuzņēmumiem trešās valstīs, kā arī apakšuzņēmējiem un piegādātājiem, kas ir iesaistīti uzņēmuma ražošanas ķēdē;

31. atzinīgi vērtē Komisijas ieceri sniegt atbalstu, lai uzlabotu sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības dalībnieku iesaisti pasaules pārvaldībā (piemēram, PTO un starptautiskajās finanšu iestādēs) atbilstīgi ESAO konsultatīvajam modelim, taču atgādina, ka šiem dalībniekiem ir tikpat svarīgi iesaistīties ES divpusējās vai reģionālās tirdzniecības sarunās;

32. aicina ES kā vienu no elementiem sarunās par jaunu dalībvalstu pievienošanos PTO iekļaut jautājumu par atbilsmi starptautiskajiem darba standartiem;

33. aicina Komisiju veicināt vienotāku ES dalībvalstu pieeju, lai panāktu efektīvu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības iekļaušanu starptautisko finanšu iestāžu darba kārtībā, it īpaši attiecībā uz to stratēģiskajām konsultācijām, attīstības atbalsta programmām un aizdevumiem privātiem uzņēmumiem;

34. uzsver, ka pienācīgas kvalitātes nodarbinātība attiecas uz visiem strādājošajiem un ka ILO uzskata darbu, kas ir veikts bez formāla pamata, par apliecinājumu „pienācīgas kvalitātes nodarbinātības deficītam” , kas ir jānovērš, lai visi strādājošie varētu veikt savu darbu tiesiskā un institucionālā sistēmā, kurā viņu tiesības ir aizsargātas;

35. uzsver, ka rīcības kodeksus nevar apstiprināt bez īpašas to iniciatīvu veidu noteikšanas, kuri veicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, un ka kodeksi bieži vien nepietiekami aizvieto tiesību aktu pieņemšanu un piemērošanu, kā arī arodbiedrību lomu un patiesas sociālo partneru attiecības; tā vietā aicina pienācīgas kvalitātes nodarbinātības nodrošināšanu atzīt par būtisku aspektu, lai uzņēmumu varētu uzskatīt par sociāli atbildīgu; turklāt uzskata, ka Eiropas iesaistīto personu forums un Eiropas alianse par uzņēmumu sociālo atbildību nav piemēroti līdzekļi, lai attīstītu pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, ja netiek ņemtas vērā NVO bažas par šīm struktūrām;

36. noslēgumā uzsver, ka ir svarīgi veicināt SDO trīspusējo deklarāciju par starptautiskiem uzņēmumiem un sociālo politiku;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšana visiem
Procedūras Nr.	2006/2240(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	EMPL
Atzinumu sniedza Datums, kad paziņoja plenārsēdē	INTA 28.9.2006
Atzinumu sagatavoja Iecelšanas datums	Harlem Désir 11.9.2006
Izskatīšana komitejā	3.10.2006		22.11.2006
Pieņemšanas datums	19.12.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	24 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Kader Arif, Francisco Assis, Jean-Pierre Audy, Enrique Barón Crespo, Daniel Caspary, Françoise Castex, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Alain Lipietz, Caroline Lucas, Erika Mann, Helmuth Markov, David Martin, Georgios Papastamkos, Peter Šťastný, Robert Sturdy, Gianluca Susta, Johan Van Hecke, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Panagiotis Beglitis, Harlem Désir, Elisa Ferreira, Małgorzata Handzlik, Jens Holm

PROCEDŪRA

Virsraksts

Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības visiem veicināšana

Procedūras numurs

2006/2240(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

EMPL
28.9.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE
28.9.2006

FEMM
28.9.2006

INTA
28.9.2006

Atzinumu nav sniegusi
Lēmuma datums

AFET
13.9.2006

Ciešāka sadarbība
Datums, kad paziņoja plenārsēdē

Referents(-e/-i/-es)
Iecelšanas datums

Marie Panayotopoulos-Cassiotou
21.6.2006

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

Izskatīšana komitejā

22.11.2006

24.1.2007

28.2.2007

Pieņemšanas datums

1.3.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Alexandru Athanasiu, Roselyne Bachelot-Narquin, Emine Bozkurt, Philip Bushill-Matthews, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Christina Christova, Derek Roland Clark, Luigi Cocilovo, Proinsias De Rossa, Harlem Désir, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Joel Hasse Ferreira, Stephen Hughes, Karin Jöns, Jan Jerzy Kułakowski, Jean Lambert, Raymond Langendries, Bernard Lehideux, Elizabeth Lynne, Thomas Mann, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Jacek Protasiewicz, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Anne Van Lancker

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Mihael Brejc, Françoise Castex, Richard Howitt, Sepp Kusstatscher, Roberto Musacchio

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

André Brie, Jaromír Kohlíček

Iesniegšanas datums

15.3.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

Juridisks paziņojums - Privātuma politika