ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktiem starpniecības aspektiem civilajos un komerciālajos jautājumos

22.3.2007 - (KOM(2004)0718 – C6‑0154/2004 – 2004/0251(COD)) - ***I

Juridiskā komiteja
Referente: Arlene McCarthy

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktiem starpniecības aspektiem civilajos un komerciālajos jautājumos

(KOM(2004)0718 – C6‑0154/2004 – 2004/0251(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2004)0718)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu, 61. panta c) apakšpunktu un 67. panta 5. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0154/2004),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu (A6‑0074/2006),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 2. apsvērums
(2) Eiropas Padome sēdē Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī pieprasīja, saistībā ar labāku pieeju taisnīgumam Eiropā, lai dalībvalstis radītu alternatīvas, ārpus tiesas sēdes notiekošas procedūras;	(2) Tiesas pieejamības princips ir būtiski svarīgs, un, lai nodrošinātu labāku piekļuvi tiesai, Eiropadome tās sanāksmē, kas notika Tamperē 1999. gada 15. un 16. oktobrī, pieprasīja, lai dalībvalstis radītu alternatīvas, ārpustiesas procedūras;
Grozījums Nr. 2 5.a apsvērums (jauns)
	(5a) Šī direktīva attiecas arī uz patērētāju starpniecību. Tādēļ ir jāņem vērā patērētāju starpniecības specifiskās īpašības. Direktīvā jo īpaši jāiekļauj principi, kas izklāstīti Komisijas 2001. gada 4. aprīļa Ieteikumā 2001/310/EK par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā atrisināšanā1. ______________________________ 1 OV L 109, 19.4.2001., 56. lpp.
Pamatojums
Spēkā esošā likumdošana par patērētāju starpniecību ietver divus Komisijas ieteikumus, kuros ir izklāstīti vairāki principi, kas alternatīvā patērētāju strīdu izšķiršanā iesaistītām ārpustiesas struktūrām jāievēro (Ieteikums 1998/257 un Ieteikums 2001/310). Šie principi ir ļoti svarīgi, lai nodrošinātu alternatīvās patērētāju strīdu izšķiršanas panākumus. Tāpēc mēs uzskatām, ka šajā direktīvā ir jāiestrādā Ieteikumā 2001/310 (patērētāju strīdu vienprātīga atrisināšana) paredzētie pārredzamības, objektivitātes, efektivitātes un taisnīguma principi.
Grozījums Nr. 3 6. apsvērums
(6) starpniecība var nodrošināt, lai konflikti civilajos un komerciālajos jautājumos tiktu bez pārmērīgām izmaksām un ātri risināti ārpus tiesas sēdes ar tādiem procesiem, kas ir pielāgoti iesaistīto pušu vajadzībām. Vienošanās nolīgumi, kas panākti ar starpniecību, tiks visdrīzāk piemēroti labprātīgā ceļā, un tiem ir lielas iespējas saglabāt draudzīgas un ilgtspējīgas attiecības starp iesaistītajām pusēm. Šie ieguvumi kļūst vēl redzamāki situācijās, kas ietver starpvalstu faktorus;	(6) starpniecība var nodrošināt, lai konflikti civilajos un komerciālajos jautājumos tiktu bez pārmērīgām izmaksām un ātri risināti ārpus tiesas sēdes ar tādiem procesiem, kas ir pielāgoti iesaistīto pušu vajadzībām. Starpniecības rezultātā panākti nolīgumi tiks visdrīzāk piemēroti labprātīgā ceļā, un tiem ir lielas iespējas saglabāt draudzīgas un ilgtspējīgas attiecības starp iesaistītajām pusēm. Šie ieguvumi kļūst vēl redzamāki situācijās, kas ietver starpvalstu faktorus;
	(Šis grozījums attiecas uz visu izskatāmo tiesību aktu; tā pieņemšanai ir nepieciešama visa teksta tehniska pielāgošana.)
Grozījums Nr. 4 7.a apsvērums (jauns)
	(7a) vēlams, lai dalībvalstis šīs direktīvas noteikumus piemērotu arī attiecībā uz iekšējām lietām, lai tādējādi atvieglotu iekšējā tirgus pareizu darbību. Turklāt tam, ka direktīvas noteikumu darbības joma attiecas tikai uz lietām, kurām ir pārrobežu ietekme, nevajadzētu ierobežot valstu tiesību aktu noteikumus, ar kuru palīdzību pašlaik tiek nodrošināta starpniecības rezultātā panākto nolīgumu izpilde, starpniecības konfidencialitāte vai starpniecības ietekme uz ierobežojuma vai noilguma periodiem arī tādās lietās, uz kuram šī direktīva neattiecas;
Grozījums Nr. 5 8. apsvērums
(8) Šai direktīvai ir jāaptver procesi, kuros divas vai vairāk konfliktā iesaistītās puses saņem starpnieka palīdzību, lai varētu panākt mierizlīgumu konfliktā, taču ir jāizslēdz iztiesāšanas procedūras, tādi kā arbitrāža, ombuds, patērētāju sūdzību sistēmas, ekspertu noteikšana vai procesi, ko pārvalda institūcijas, kas izsniedz juridiski saistošu vai arī juridisku nesaistošu oficiālu rekomendāciju kā konflikta risinājumu;	(8) šai direktīvai ir jāaptver procesi, kuros divas vai vairāk pārrobežu konfliktā iesaistītās puses saņem starpnieka palīdzību, lai varētu panākt mierizlīgumu konfliktā, taču ir jāizslēdz tādas procedūras kā pirmslīguma sarunas vai iztiesāšanas procedūras, tādas kā arbitrāža, tiesas samierināšanas shēmas, ombuds, patērētāju sūdzību sistēmas, ekspertu noteikšana vai procesi, ko pārvalda institūcijas, kas izsniedz juridiski saistošu vai arī juridisku nesaistošu oficiālu rekomendāciju kā konflikta risinājumu. Tai ir jāaptver arī gadījumi, kad starpniecību pusēm iesaka tiesa vai kad starpniecību nosaka valsts tiesību akti, tomēr saglabājot principu, ka starpniecība ir labprātīgs process un ka valsts tiesību akti, uzliekot par pienākumu izmantot starpniecību vai paredzot saistībā ar to stimulējošus pasākumus vai sankcijas, netraucē pusēm īstenot tiesības piekļūt tiesu sistēmai. Direktīvas darbības jomā vajadzētu iekļaut arī starpniecību, ko vada tiesnesis, kas nav atbildīgs par tiesas procesiem saistībā ar konflikta objektu vai objektiem. Tomēr šī direktīva neattiecas uz piekritīgās tiesas vai tiesneša mēģinājumiem atrisināt konfliktu tiesas procesa ietvaros saistībā ar šo konfliktu vai gadījumiem, kad piekritīgā tiesa vai tiesnesis lūdz kompetentas personas palīdzību vai padomu;
Grozījums Nr. 6 9. apsvērums
(9) minimālā civilo procesuālo noteikumu savienojamības pakāpe ir nepieciešama, jo tā skar starpniecības sekas par limitēšanas periodiem, un kā starpnieka konfidencialitāte tiks aizsargāta jebkurā sekojošajā juridiskajā prāvā. Tiesas iespējai griezties pie starpniecības, pieminot iesaistītās puses, ir jābūt ietvertai, tomēr saglabājot principu, ka starpniecība ir labprātīgs process;	(9) ņemot vērā konfidencialitātes nozīmīgumu starpniecības procesā, minimālā civilo procesuālo noteikumu saderības pakāpe ir nepieciešama saistībā ar to, kā starpniecības konfidencialitāte tiek aizsargāta jebkurā sekojošajā civillietas vai komerclietas, tiesas vai arbitrāžas procesā. Tiesas iespējai vērst iesaistīto pušu uzmanību uz starpniecību arī ir jābūt ietvertai, tomēr saglabājot principu, ka starpniecība ir labprātīgs process. Turklāt ir jānodrošina civilo procesuālo noteikumu minimālā saderības pakāpe saistībā ar starpniecības ietekmi uz ierobežojuma un noilguma periodiem;
Grozījums Nr. 7 10. apsvērums
(10) starpniecību nedrīkst uztvert kā sliktāku alternatīvu par tiesisku lietu izskatīšanu tajā jomā, ka vienošanās nolīgumi ir atkarīgi no iesaistīto pušu labās gribas to realizēšanai. Tādējādi ir nepieciešams pārliecināties, ka visas dalībvalstis paredz procedūru, ar kuru vienošanās nolīgums var tikt apstiprināts ar spriedumu, lēmumu, vai tiesas vai valsts iestādes autentisku dokumentu;	(10) starpniecību nedrīkst uztvert kā sliktāku alternatīvu tiesas procesam tādā nozīmē, ka starpniecības ceļā panākti nolīgumi ir atkarīgi no iesaistīto pušu labās gribas to realizēšanai. Tādējādi ir nepieciešams pārliecināties, ka starpniecības rezultātā panāktā rakstiskā nolīguma puses var pieprasīt, lai šī nolīgumu saturu pasludinātu par izpildāmu tiktāl, cik šāda satura izpilde ir iespējama atbilstoši tās dalībvalsts likumdošanai, kurā pieprasījums par izpildi ir veikts. Šāda nolīguma saturu var pasludināt par izpildāmu ar spriedumu vai lēmumu, vai arī ar tiesas vai citas kompetentas iestādes autentisku aktu saskaņā ar tās dalībvalsts likumdošanu, kurā pieprasījums ir veikts;
Grozījums Nr. 8 11. apsvērums
(11) šāda iespējamība ļaus vienošanās nolīgumam tikt atpazītam un ieviestam Savienības robežās, balstoties uz noteikumiem, ko ir noteikuši Kopienas akti par savstarpējo atzīšanu un lēmumu un spriedumu izpildi;	(11) starpniecības rezultātā panākta nolīguma saturs, kas ir pasludināts par izpildāmu vienā dalībvalstī, tiek atzīts un pasludināts par izpildāmu citās dalībvalstīs saskaņā ar piemērojamajiem Kopienas vai valsts tiesību aktiem, piemēram, Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās1 vai Padomes 2003. gada 27. novembra Regulu (EK) Nr. 2201/2003 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību2; __________________________ 1 OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu EK Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.). 2 OV L 338, 23.12.2003., 1. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu EK Nr. 2116/2004 (OV L 367, 14.12.2004., 1. lpp.).
Grozījums Nr. 9 11.a apsvērums (jauns)
	(11a) lai gan šī direktīva attiecas uz starpniecību ģimenes tiesību jautājumos, tā aptver tikai tās tiesības, ko puses var izmantot saskaņā ar tās dalībvalsts likumdošanu, kurā notiek starpniecība. Turklāt, ja starpniecības rezultātā panākta nolīguma saturs attiecībā uz ģimenes lietām nav izpildāms dalībvalstī, kurā tas noslēgts un kurā paredzēts to izpildīt, direktīva nedod tiesības pusēm apiet šīs dalībvalsts likumdošanu, pasludinot nolīgumu par izpildāmu citā dalībvalstī, jo Regulā (EK) Nr. 2201/2003 ir īpaši noteikts, ka nolīgumam jābūt izpildāmam dalībvalstī, kurā tas noslēgts.
Grozījums Nr. 10 13. apsvērums
(13) šiem mehānismiem un pasākumiem, kas ir jādefinē dalībvalstīm un kas var ietvert griešanos pēc palīdzības pie uz tirgu balstītiem risinājumiem, ir jābūt vērstiem uz starpniecības procesa elastības saglabāšanu un iesaistīto pušu personisko autonomiju. Komisijai ir jāatbalsta pašregulējošies līdzekļi Kopienas līmenī, piemēram, caur Eiropas rīcības kodu, vēršoties pie galvenajiem starpniecības procesa aspektiem;	(13) šiem mehānismiem un pasākumiem, ko vajadzētu definēt dalībvalstīm un kas var ietvert uz tirgu balstītu risinājumu izmantošanu, ir jābūt vērstiem uz starpniecības procesa elastības saglabāšanu un iesaistīto pušu personisko autonomiju. Komisijai vajadzētu atbalstīt pašregulējošus līdzekļus Kopienas līmenī. Savukārt dalībvalstīm vajadzētu atbalstīt un veicināt Eiropas starpnieku rīcības kodeksa, ko Komisija publicēs „Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” C sērijā, piemērošanu, tajā pašā laikā nodrošinot, ka starpniecības kvalitāti garantē kritēriji, kas uzskaitīti un noteikti Komisijas 1998. gada 30. marta Ieteikumā 98/257/EK par principiem, kas piemērojami iestādēm, kuras ir atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā 1 un Komisijas Ieteikumu 2001/310/EK: objektivitāte, pārredzamība, efektivitāte, taisnīgums, pārstāvība, neatkarība, abu pušu uzklausīšana, likumība un brīvība. Līdzīgā veidā arī uzņēmumu un patērētāju starpniecībā dalībvalstīm vajadzētu rosināt Komisijas Ieteikumā 2001/310/EK izklāstīto principu ievērošanu. Dalībvalstīm vajadzētu arī veicināt tādu valsts iestāžu atestācijas sistēmas attīstību, kas piedāvā apmācības kursus starpniecības jomā; _______________________________ 1 OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.
Grozījums Nr. 11 17. apsvērums
(17) saskaņā ar Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas pozīciju 3. pantu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Kopienas dibināšanu, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paudušas savu vēlmi piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā; / Saskaņā ar Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas pozīciju 1. un 2. pantu, pievienotu Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Kopienas dibināšanu, Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, kas tādējādi nav saistošs tām dalībvalstīm.];	(17) saskaņā ar Protokola par Apvienotās Karalistes un Īrijas pozīciju 3. pantu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Kopienas dibināšanu, Apvienotā Karaliste un Īrija ir paudušas savu vēlmi piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā;
Grozījums Nr. 12 1. panta 1. punkts
1. Šīs direktīvas mērķis ir atvieglot pieeju konfliktu risināšanai, veicinot starpniecības izmantošanu un nodrošinot stabilas attiecības starp starpniecību un tiesiskajiem procesiem.	1. Šīs direktīvas mērķis ir atvieglot pieeju konfliktu risināšanai un rosināt konfliktu atrisināšanu ar mierizlīgumu, veicinot starpniecības izmantošanu un nodrošinot līdzsvarotas attiecības starp starpniecību un tiesas procesiem.
Grozījums Nr. 13 1. panta 2. punkts
2. Šī direktīva ir piemērojama civilajos un komerciālajos jautājumos.	2. Šī direktīva ir piemērojama civilajos un komerciālajos jautājumos. Taču tā jo īpaši neattiecas uz ieņēmumu, muitas vai administratīviem jautājumiem vai valsts atbildību par darbībām un bezdarbību, īstenojot valsts varu („acta iure imperii”).
Grozījums Nr. 14 1. panta 3. punkts
3. Šajā direktīvā, „dalībvalsts” nozīmē dalībvalstis, izņemot Dāniju.	3. Šajā direktīvā „dalībvalsts” nozīmē visas dalībvalstis, izņemot Dāniju.
Grozījums Nr. 15 1.a pants (jauns)
	1.a pants Darbības joma
	1. Šo direktīvu piemēro, ja dienā, kad puses nolemj izmantot starpniecību, vismaz vienai no pusēm domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta ir dalībvalstī, kurā nevienai citai pusei nav domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta.
	2. Neatkarīgi no 1. punkta šīs direktīvas 6. un 7. pantu piemēro saistībā ar tiesas procesiem pēc starpniecības, ja dienā, kad puses nolemj izmantot starpniecību, tiesa, kurā tiktu iesniegta prasība sekojošas tiesas prāvas gadījumā, atrastos dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā vismaz vienai no pusēm ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta.
	3. 1. un 2. panta nolūkos dalībvalsti, kurā pusei ir domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta, nosaka atbilstoši Regulai (EK) Nr. 44/2001 vai Regulai (EK) Nr. 2201/2003.
Grozījums Nr. 16 2. panta a) apakšpunkts
(a) „Starpniecība” nozīmē jebkuru procesu, lai kā arī nosaukta vai minēta, kur divām vai vairāk konfliktā iesaistītām pusēm tiek sniegta palīdzība no trešās iesaistītās puses, lai panāktu vienošanās nolīgumu par konfliktu un, neskatoties uz to vai procesu uzsāk iesaistītās puses, vai to iesaka vai pasūta tiesa vai nosaka dalībvalsts vietējā likumdošana.	a) „Starpniecība” nozīmē strukturētu un labprātīgu procesu, lai kā arī nosauktu vai minētu, kur divas vai vairāk konfliktā iesaistītās puses ar starpnieka palīdzību pašas cenšas panākt vienošanos par to konflikta risinājumu. Šo procesu var uzsākt iesaistītās puses, vai to var ieteikt vai pasūtīt tiesa, vai to var noteikt dalībvalsts likumdošana, ja vien starpniecības brīvprātīgā būtība tiek ievērota.
Tas sevī neiekļauj tiesneša mēģinājumus atrisināt konfliktu tiesisko lietu izskatīšanas procesa gaitā saistībā ar šo konfliktu.	Tas ietver starpniecību, ko vada tiesnesis, kurš nav atbildīgs par tiesas procesu attiecīgajā lietā. Tomēr tas sevī neiekļauj piekritīgās tiesas vai tiesneša mēģinājumus atrisināt konfliktu tiesisko lietu izskatīšanas procesa gaitā saistībā ar šo konfliktu.
Grozījums Nr. 17 2. panta b) apakšpunkts
(b) ”Starpnieks” nozīmē jebkuru trešo iesaistīto pusi, kas veic starpniecību, neskatoties uz tā nosaukumu vai profesiju iesaistītajā dalībvalstī un uz veidu kā trešā iesaistītā puse ir tikusi norīkota vai lūgta veikt starpniecību.	(b) Starpnieks” ir jebkura trešā persona, ko ieceļ apstākļos, kad ir pietiekams pamats cerēt, ka starpniecība tiks veikta profesionāli, objektīvi un kompetenti, neskatoties uz šīs trešās personas nosaukumu vai profesiju iesaistītajā dalībvalstī un uz veidu, kā trešā iesaistītā persona ir tikusi norīkota vai lūgta veikt starpniecību.
Grozījums Nr. 18 2.a pants (jauns)
	2.a pants
	Starpniecības kvalitāte
	1. (1) Dalībvalstis visiem līdzekļiem, ko tās uzskata par piemērotiem, veicina brīvprātīgo rīcības kodeksu, kā arī citu efektīvu mehānismu starpniecības pakalpojumu sniegšanas kvalitātes kontrolei izveidi un ievērošanu no starpnieku un to organizāciju puses, kas sniedz starpniecības pakalpojumus.
	2. Dalībvalstis veicina starpnieku sākotnējo un turpmāko izglītošanu, lai nodrošinātu, ka starpniecību veic godīgi, efektīvi, objektīvi un kompetenti attiecībā uz iesaistītajām pusēm un ka starpniecības norise atbilst konflikta apstākļiem.
	3. Dalībvalstis veicina tādu valsts iestāžu atestācijas sistēmas attīstību, kas piedāvā apmācības kursus starpniecības jomā.
Grozījums Nr. 19 3. panta 1. punkts
1. Tiesa, kuras priekšā tiek veikta darbība, drīkst, atbilstīgi un, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lūgt iesaistītās puses izmantot starpniecību, lai atrisinātu konfliktu. Tiesa var jebkurā gadījumā pieprasīt iesaistītajām pusēm apmeklēt informācijas sesiju par starpniecības pielietošanu.	1. Tiesa, kurā ir iesniegta prasība, drīkst, ja vajadzīgs, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lūgt iesaistītās puses izmantot starpniecību, lai atrisinātu konfliktu. Tiesa var arī aicināt iesaistītās puses apmeklēt informācijas sesiju par starpniecības pielietošanu, ja šādas sesijas notiek un ir viegli pieejamas.
Grozījums Nr. 20 3. panta 2. punkts
2. Šī direktīva nekaitē vietējai likumdošanai, jo nepadara starpniecības pielietošanu obligātu vai attiecinātu uz motivāciju vai sankcijām pirms, vai pēc ir uzsākta lietas izskatīšana tiesā, nodrošinot, ka šāda likumdošana netraucē tiesības piekļūt tiesu sistēmai, īpaši atzīmējot situācijas, kad viena iesaistītā puse ir dalībvalsts rezidents pretēji tam nekā tā no tiesas.	2. Šī direktīva nekaitē vietējai likumdošanai, kas padara starpniecības pielietošanu obligātu vai paredz saistībā ar to stimulējošus pasākumus vai sankcijas pirms vai pēc ir uzsākta lietas izskatīšana tiesā, ja vien šāda likumdošana neliedz pusēm īstenot to tiesības piekļūt tiesu sistēmai.
Grozījums Nr. 21 3. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Starpniecība ir brīvprātīgs process.
Grozījums Nr. 22 4. pants
4. pants	svītrots
Starpniecības kvalitātes nodrošināšana
1. Komisija un dalībvalstis veicina un iedrošina starpnieku un organizāciju, kas sniedz starpniecības pakalpojumus, brīvprātīgo rīcības kodeksu izveidi un ievērošanu Kopienas, kā arī nacionālajā līmenī, kā arī citus efektīvus kvalitātes kontroles mehānismus saistībā ar starpniecības pakalpojumu piedāvāšanu.
2. Dalībvalstis veicina un iedrošina starpnieku apmācību, lai konfliktā iesaistītās puses spētu izvēlēties starpnieku, kas būtu spējīgs efektīvi vadīt starpniecību tā, kā to vēlas iesaistītās puses.
Grozījums Nr. 23 5. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis nodrošina, ka pēc iesaistīto pušu lūguma, vienošanās nolīgums, kas panākts starpniecības rezultātā, var tikt apstiprināts lēmumā, spriedumā, autentiskā aktā vai arī jebkurā citā formā no tiesas vai valsts institūciju puses, kas padara nolīgumu realizējamu līdzīgā veidā kā tiek realizēts lēmums vietējās likumdošanas ietvaros, nodrošinot, ka nolīgums nav pretrunā ar Eiropas likumdošanu vai arī ar tās dalībvalsts vietējo likumdošanu, kur šis pieprasījums ir ticis veikts.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka pusēm vai vienai no tām ar citu pušu piekrišanu ir iespēja pieprasīt, lai starpniecības rezultātā panākta rakstiska nolīguma saturu pasludina par izpildāmu tiktāl, cik šāda nolīguma satura izpilde ir iespējama saskaņā ar tās dalībvalsts, kurā šis pieprasījums ir ticis veikts, likumdošanu un nav pretrunā ar to.
Grozījums Nr. 24 5. panta 1.a punkts (jauns)
	1.a Nolīguma saturu var pasludināt par izpildāmu ar spriedumu vai lēmumu, vai arī tiesas vai citas kompetentas iestādes autentisku aktu saskaņā ar tās dalībvalsts likumdošanu, kurā pieprasījums ir veikts.
Grozījums Nr. 25 5. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis informē Tiesu un Valsts Institūciju Komisiju, ka ir kompetentas saņemt pieprasījumu saskaņā ar 1. punktu.	2. Dalībvalstis dara zināmas Komisijai tās tiesas vai citas iestādes, kas ir kompetentas saņemt pieprasījumu saskaņā ar 1. un 1.a punktu.
Grozījums Nr. 26 5. panta 2.a punkts (jauns)
	2.a Nekas šajā pantā neietekmē spēkā esošos noteikumus par tādu starpniecības ceļā panāktu nolīgumu atzīšanu un izpildi citā dalībvalstī, kas pasludināti par izpildāmiem saskaņā ar 1. punktu.
Grozījums Nr. 27 6. pants
6. pants	svītrots
Pierādījumu pieļaujamība civilo tiesisko lietu izskatīšanā
1. Starpnieks, tāpat kā jebkura persona, iesaistīta starpniecības pakalpojumu pārvaldīšanā, nedrīkst liecināt vai sniegt pierādījumus civilo tiesisko lietu izskatīšanā saistībā ar sekojošo:
(a) Ielūgums iesaistītajai pusei iesaistīties starpniecībā vai fakts, ka iesaistītai pusei ir bijusi vēlēšanās piedalīties starpniecībā;
(b) Viedokļi vai ieteikumi izteikti no starpniecībā iesaistītās puses, saistībā ar konflikta iespējamo atrisinājumu;
(c) Apgalvojumi vai atzīšanās no iesaistītām pusēm starpniecības procesa gaitā;
(d) Priekšlikumi no starpnieka puses;
(e) Apstāklis, ka iesaistītā puse ir norādījusi tās vēlmi pieņemt starpnieka piedāvāto vienošanos;
(f) Dokuments, kas ir sagatavots tikai un vienīgi starpniecības vajadzībām.
2. 1. punkts ir spēkā, neskatoties uz informāciju vai pierādījumiem, kas attiecināmi šajā sakarā.
3. Informācijas, atrunātas 1. punktā, izziņošanas iespējas nedrīkst tikt lūgtas no tiesas puses vai kāda cita tiesiska orgāna civiltiesiskajās lietās un, ja šāda informācija ir piedāvāta kā pierādījums 1. punkta pārkāpšanā, tad pret pierādījumiem ir jāattiecas kā pret nepieņemamiem. Tomēr šāda informācija var tikt publiskota vai pieļauta esam par pierādījumu,
(a) tiktāl, cik tas ir nepieciešams vienošanās nolīguma, sasniegta starpniecības tiešā rezultātā, ieviešanas vai izpildes dēļ,
(b) sevišķi svarīgi sabiedriskās kārtības apsvērumi, it īpaši kad ir nepieciešams nodrošināt bērnu aizsardzību vai novērst kaitējumu personas fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei, vai
(c) ja starpnieks un iesaistītās puses tam turklāt piekrīt.
4. 1., 2. un 3. punkta noteikumi ir spēkā, ja tiesisko lietu izskatīšana attiecas vai arī neattiecas uz konfliktu, kas ir vai ir bijis starpniecības objekts.
5. Saskaņā ar 1. punktu pierādījumi, kas ir savādāk pieļaujami tiesisko lietu izskatīšanā, netop nepieņemami izrietot no tā, ka ir tikuši izmantoti starpniecībā.
Grozījums Nr. 28 6.a pants (jauns)
	6.a pants
	Starpniecības konfidencialitāte
	1. Tā kā starpniecībai paredzēts notikt, ievērojot konfidencialitāti, dalībvalstis nodrošina, ja vien puses nevienojas citādi, ka ne starpnieki, ne puses, ne starpniecības procesa pārvaldīšanā iesaistītās personas nav tiesīgas vai spiestas izpaust trešajām pusēm informāciju, kas izriet no starpniecības vai ir ar to saistīta, kā arī sniegt liecības saistībā ar šādu informāciju civillietu un komerclietu procesos vai arbitrāžas procesā, izņemot:
	(a) sevišķi svarīgu sabiedriskās kārtības vai citu būtisku apsvērumu dēļ, it īpaši, ja ir nepieciešams nodrošināt bērnu interešu aizsardzību vai novērst kaitējumu personas fiziskajai vai psiholoģiskajai veselībai, vai
	(b) ja izpaušana ir nepieciešama, lai īstenotu vai izpildītu starpniecības rezultātā panāktu nolīgumu.
	2. Nekas 1. punktā neliedz dalībvalstīm ieviest stingrākus pasākumus, lai aizsargātu starpniecības konfidencialitāti.
Grozījums Nr. 29 7. panta 1. punkts
1. Jebkura priekšraksta vai noilguma gaita saistībā ar prasību, kas ir starpniecības temata būtībā, tiek apturēta no tā brīža, kad pēc konflikta izcelšanās:	1. Lai garantētu, ka pusēm, kas konflikta atrisināšanai izvēlas starpniecību, līdz ierobežojuma vai noilguma perioda beigām nav liegta iespēja turpmāk ierosināt tiesas procesu saistībā ar šo konfliktu, dalībvalstis nodrošina, ka tāds periods nebeidzas laikā starp:
(a) iesaistītās puses vienojas izmantot starpniecību,	(a) datumu, kad puses pēc konflikta izcelšanās rakstiskā veidā vienojas izmantot starpniecību, vai, ja šāda rakstiska vienošanās nepastāv, datumu, kad tās apmeklē pirmo starpniecības sanāksmi, vai datumu, kad saskaņā ar valsts likumdošanu rodas pienākums izmantot starpniecību; un
(b) starpniecības izmantošanu pavēl tiesa, vai	(b) starpniecības rezultātā panākta nolīguma datumu, datumu, kad vismaz viena no pusēm rakstiski informē citas, ka starpniecība ir beigusies, vai, ja šāds rakstisks paziņojums nepastāv, datumu, kad starpnieks pēc savas iniciatīvas vai pēc vismaz vienas puses pieprasījuma paziņo, ka starpniecība ir beigusies.
(c) no dalībvalsts vietējās likumdošanas izriet obligāts pienākums izmantot starpniecību.
Grozījums Nr. 30 7. panta 2. punkts
2. Kad starpniecība ir beigusies bez vienošanās nolīguma, periods atsākas no tā brīža, kad starpniecība tika izbeigta bez vienošanās nolīguma noslēgšanas, skaitot no tās dienas, kad viena vai abas iesaistītās puses vai starpnieks pasludina, ka starpniecība ir beigusies, vai faktiski atkāpjas no lietas. Periods jebkurā gadījumā vēl ilgst vismaz vienu mēnesi no dienas, kad tas atsāk savu darbību, izņemot gadījumus, kad tas skar periodu, kura ietvaros ir jāuzsāk darbība, lai novērstu to, ka provizoriski vai līdzīgi pasākumi izbeidz būt spēkā vai tiek anulēti.	2. 1. punkts neskar noteikumus par ierobežojuma vai noilguma periodiem starptautiskos nolīgumos, kuros dalībvalstis ir līgumslēdzējas puses un kuri nav saderīgi ar šo pantu.
Grozījums Nr. 31 7.a pants (jauns)
	7.a pants
	Informācija pilsoņiem
	1. (1) Dalībvalstis nodrošina, ka pilsoņiem ir pieejama informācija, it īpaši tīmekļa vietnēs, par to, kā sazināties ar starpniecības pakalpojumu sniedzējiem un starpniekiem, kā tas noteikts 2. panta b) punktā.
	2. Dalībvalstis mudina praktizējošos juristus informēt savus klientus par starpniecības iespējām.
Grozījums Nr. 32 7.b pants (jauns)
	7.b pants
	Eiropas starpnieku rīcības kodekss
	Komisija publicē Eiropas starpnieku rīcības kodeksu „Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša” C sērijā, kas ir paziņojums bez tiesiskām sekām.
Pamatojums
Lai gan Eiropas starpnieku rīcības kodeksam nav plānots piešķirt juridisku spēku, tiek uzskatīts, ka ir svarīgi to publicēt un padarīt viegli pieejamu.
Grozījums Nr. 33 8.a pants (jauns)
	8.a pants
	Pārskatīšanas klauzula
	Ne vēlāk kā līdz ...* Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu. Nepieciešamības gadījumā ziņojumam pievieno priekšlikumus šīs regulas pielāgošanai. Ziņojumā jo īpaši tiek izanalizēta direktīvas ietekme uz starpniecības attīstību gan pārrobežu, gan iekšējās lietās. Tajā tiek arī izskatīts, vai iekšējā tirgus pareizas darbības veicināšanai ir nepieciešams ieteikt instrumentu ierobežojuma un noilguma periodu turpmākai saskaņošanai.
Grozījums Nr. 34 9. panta 1. punkts
1. Dalībvalstis pieņem vajadzīgos normatīvos un administratīvos aktus, lai atbilstu šai direktīvai vēlākais līdz 2007. gada 1. septembrim. Tās nekavējoties informē par to Komisiju.	1. Dalībvalstis ievieš nepieciešamos normatīvos aktus un administratīvos pasākumus vai nodrošina, ka starpniecībā iesaistītās puses īsteno vajadzīgos pasākumus ar brīvprātīgu līgumu palīdzību, dalībvalstīm pieņemot visus nepieciešamos drošības pasākumus ar mērķi visos gadījumos nodrošināt, ka šajā direktīvā norādītie rezultāti tiek panākti, lai tādējādi vēlākais līdz 2008. gada 1. septembrim izpildītu šīs direktīvu noteikumus, izņemot 8. pantu, kura izpildes datums ir 2009. gada 1. septembris. Tās nekavējoties informē par šiem pasākumiem Komisiju.
Pamatojums
Ir jāparedz iespēja šo direktīvu īstenot pašregulācijas ceļā.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Referente vienmēr ir bijusi pārliecināta par to, ka alternatīvi konfliktu risināšanas veidi, jo īpaši starpniecība, ir nozīmīgi un izraisa interesi. Tie piedāvā pilsoņiem lētākas, ātrākas un mierīgākas alternatīvas tiesas prāvām, tajā pašā laikā neatņemot tiesības tikt uzklausītiem tiesā sliktākajā gadījumā. Tas ļauj konflikta pusēm saglabāt vai pat uzlabot attiecības, kuras tiesāšanās negatīvā būtība var apdraudēt. Turklāt tas palīdz rast radošus risinājums, kuri apmierina pušu patiesās vajadzības. Piemēram, lietās par profesionālu medicīnisku nolaidību cietusī puse bieži vēlas saņemt paskaidrojumu un atvainošanos tieši tikpat lielā mērā kā kompensāciju. Pati tiesāšanās būtība spēj sagraut šīs cerības.

Tomēr sākotnēji referente šaubījās par direktīvas nepieciešamību, jo pašlaik starpniecības sistēmas dažās ES dalībvalstīs ir ļoti neattīstītas. Turklāt, lai starpniecība būtu efektīvai, tai jābūt elastīgai. Jebkāda veida mēģinājumi reglamentēt starpniecību varētu apstādināt tās attīstību. Tomēr, veicot tiešsaistes aptauju, kā arī izskatot pierādījumus, ko sniedza uz komitejas noklausīšanos uzaicinātie eksperti, referente atzina, ka direktīvas nepieciešamība saņem lielu atbalstu. Viņa atzīmē, ka pat tie eksperti, kas bija skeptiski noskaņoti attiecībā uz direktīvu vai kritizēja tās juridisko pamatu, pauda entuziasmu par starpniecību kā alternatīvu tiesas pieejamības nodrošināšanas veidu. Tādējādi viņas mērķis bija radīt praktiski īstenojamu un viegli saprotamu direktīvu, kas atspoguļotu pastāvošos pamatnoteikumus un paraugpraksi un veicinātu starpniecības plašāku izmantošanu ES. Referente gribētu izmantot izdevību, lai pateiktos ekspertiem, kas piedalījās noklausīšanās sanāksmē, par viņu vēlmi pēc noklausīšanās sniegt ieteikumus ziņojuma sagatavošanai, dažus no kuriem viņa izmantoja, sastādot ziņojuma projektu.

Ierosinot grozījumus, referente mēģināja precīzāk izskaidrot un uzlabot sākotnējo priekšlikumu, it īpaši grozot starpnieka un starpniecības definīciju. Viņa īpašu uzmanību pievērš tam, lai tiktu nodrošināti kvalitātes standarti, kas jo sevišķi atspoguļojas iekļautajās atsaucēs par Eiropas starpnieku rīcības kodeksu. Viņa grozīja noteikumus par atzīšanu un izpildi, lai nodrošinātu šo noteikumu juridisku neapstrīdamību un dažādu dalībvalstu tiesisko tradīciju ievērošanu. Runājot par konfidencialitāti, ierosinātais variants piedāvā praktiski realizējamu veidu šī jautājuma risināšanai, sniedzot dalībvalstīm rīcības brīvību pieņemt stingrākus noteikumus, ja tās uzskata to par nepieciešamu.

Attiecībā uz juridisko pamatu rodas iespaids, ka lielākā daļa dalībvalstu Padomē atbalsta viedokli, ka ieteiktās direktīvas darbības jomai ir jābūt samazinātai līdz pārrobežu lietām, pamatojoties uz to, ka saskaņā ar EK Līguma 65. pantu pasākumi, kuru mērķis ir „šķēršļu likvidēšana civillietu labākai izskatīšanai, vajadzības gadījumā sekmējot dalībvalstīs piemērojamo civilprocesuālo normu saderību”, jāīsteno „pārrobežu civillietās” un „tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs iekšējā tirgus pareizas darbības nodrošināšanai”. Referentes ierosinātā kompromisa varianta mērķis ir ņemt vērā dalībvalstu bažas par 65. panta piemērošanu, tajā pašā laikā sniedzot iekšējā tirgus patērētājiem un pilsoņiem praktiskus un lietotājdraudzīgus veidus, ka piekļūt augstas kvalitātes starpniecības pakalpojumiem visā ES. Pastāv cerība, ka pamatotais viedoklis par starpniecības sniegtajām priekšrocībām gūs virsroku Padomē, ļaujot direktīvu piemērot arī attiecībā uz dalībvalstu vietējām lietām.

Visbeidzot, referente atzinīgi vērtē šo priekšlikumu, jo tas popularizē un veicina starpniecību kā alternatīvu veidu, kā piekļūt tiesai, turklāt tas paredz vispārējus pamatnoteikumus, kas ir pietiekoši skaidri, lai aizsargātu pušu intereses, un tajā pašā laikā pietiekoši vienkārši, lai ļautu rast tirgus orientētus risinājumus.

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinums (23.6.2005)

Juridiskajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktiem starpniecības aspektiem civilajos un komerciālajos jautājumos
(COM(2004)0718 – C6‑0154/2004 – 2004/0251(COD))

Atzinumu sagatavoja: Johannes Blokland

ĪSS PAMATOJUMS

The European Council has repeatedly stressed the importance of alternative methods of resolving disputes. In 2000 the Council approved alternative methods of settling disputes under civil and commercial law. Article III-269(2)(g) of the draft Treaty establishing a Constitution for Europe explicitly lists alternative methods of dispute settlement among the powers of the Community and makes the development of alternative methods of dispute settlement an objective.

If developing alternative methods of dispute settlement is an objective, restraint must be exercised in adopting legislation on the subject. New legislation will restrict the development of an alternative to legal proceedings.

The draftsman's view

The draftsman considers that the Commission's arguments are insufficiently clear to justify a directive on mediation. He therefore proposes that the directive should apply only to international cases. This will avoid hampering the development of mediation as an alternative to legal proceedings in the Member States. Experiments with mediation would then have to comply with the requirements of the directive. The development of alternative methods of dispute settlement is on the agenda of Ministries of Home Affairs in several Member States, and Justice Ministries are also interested in it.

The definitions provided by the Commission in Article 2 are too broad. It is necessary to limit them so that mediation cannot be abused. The draftsman therefore opts, in line with the guidelines of international mediators' organisations, to require a mediation agreement to be concluded in writing and to have mediation conducted by a neutral mediation expert.

In addition to defining the quality of mediation, it is necessary to provide for an independent complaints procedure and independent disciplinary rules. If mediation is to become a fully-fledged alternative to legal proceedings, such instruments are essential.

Confidentiality is a feature of mediation. Article 6 links the requirements of confidentiality of the mediation to the possible bringing of a court action. In the draftsman's view, the confidentiality of mediation should also be mentioned in the heading. Moreover, not only statements and admissions during mediation should be treated as confidential. Behaviour displayed during mediation is also seen by experts as constituting evidence for proceedings. It is desirable to insert this in the directive.

The development of mediation in the Member States currently would not benefit from legislation. In amended form, this directive could help to generate confidence in mediation as an alternative to court action in international disputes.

GROZīJUMI

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Juridisko komiteju iekļaut savā ziņojumā šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[1]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 10. apsvērums
(10) Starpniecību nedrīkst uztvert kā sliktāku alternatīvu par tiesisku lietu izskatīšanu tajā jomā, ka vienošanās nolīgumi ir atkarīgi no iesaistīto pušu labās gribas to realizēšanai. Tādējādi ir nepieciešams pārliecināties, ka visas dalībvalstis paredz procedūru, ar kuru vienošanās nolīgums var tikt apstiprināts ar spriedumu, lēmumu, vai tiesas vai valsts iestādes autentisku dokumentu.	10) Starpniecību nedrīkst uztvert kā sliktāku alternatīvu par tiesisku lietu izskatīšanu tajā jomā, ka vienošanās nolīgumi ir atkarīgi no iesaistīto pušu labās gribas to realizēšanai. Tādējādi ir nepieciešams pārliecināties, ka visas dalībvalstis paredz procedūru, ar kuru vienošanās nolīgums var tikt apstiprināts ar spriedumu, lēmumu, vai tiesas vai valsts iestādes autentisku dokumentu, ja to neparedz likumdošana civiltiesību vai komerctiesību jomā.
Pamatojums
In some Member States, an agreement reached through mediation is legally valid without any court decision or instrument. It is therefore undesirable to compel all Member States to adopt this procedure.
Grozījums Nr. 2 1. panta 1. punkts
1. Šīs direktīvas mērķis ir atvieglot pieeju konfliktu risināšanai, veicinot starpniecības izmantošanu un nodrošinot stabilas attiecības starp starpniecību un tiesiskajiem procesiem.	1. Šīs direktīvas mērķis ir atvieglot pieeju konfliktu risināšanai, veicinot pušu brīvprātīgu starpniecības izmantošanu un nodrošinot stabilas attiecības starp starpniecību un tiesiskajiem procesiem.
Pamatojums
The distinguishing feature of mediation is that both parties agree to it, and this should be specified.
Grozījums Nr. 3 2. panta a) apakšpunkta pirmā daļa
(a) „Starpniecība” nozīmē jebkuru procesu, lai kā arī nosaukta vai minēta, kur divām vai vairāk konfliktā iesaistītām pusēm tiek sniegta palīdzība no trešās iesaistītās puses, lai panāktu vienošanās nolīgumu par konfliktu un, neskatoties uz to vai procesu uzsāk iesaistītās puses, vai to iesaka vai pasūta tiesa vai nosaka dalībvalsts vietējā likumdošana.	a) „Starpniecība” nozīmē procesu, lai kā arī nosauktu vai minētu, kur divām vai vairāk konfliktā iesaistītām pusēm iesaista starpniekus, lai censtos panākt vienošanās nolīgumu par viņu konfliktu un, šo procesu var uzsākt iesaistītās puses, vai to pēc pušu piekrišanas saņemšanas var ieteikt vai pasūtīt tiesa, vai uzsākt atbilstīgi dalībvalsts vietējā likumdošanā noteiktajām saistībām.
Pamatojums
This definition states that the aim is to reach agreement through a mediator, whose job is not to 'assist' the parties. It also makes it clear that the mediation process must always have the consent of both parties. This is of essential importance to its success.
Grozījums Nr. 4 3. panta 1. punkts
1. Tiesa, kuras priekšā tiek veikta darbība, drīkst, atbilstīgi un, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lūgt iesaistītās puses izmantot starpniecību, lai atrisinātu konfliktu. Tiesa var jebkurā gadījumā pieprasīt iesaistītajām pusēm apmeklēt informācijas sesiju par starpniecības pielietošanu.	1. Tiesa, kuras priekšā tiek veikta darbība, drīkst, atbilstīgi un, ņemot vērā visus lietas apstākļus, lūgt iesaistītās puses izmantot starpniecību, lai atrisinātu konfliktu. Tiesa var lūgt iesaistītajām pusēm apmeklēt informācijas sesiju par starpniecības pielietošanu.
Pamatojums
The formulation in the original text exceeds the bounds of the framework-setting character of the proposal for a directive and violates the subsidiarity principle in respect of the courts. This amendment leaves open the possibility of formulating referrals.
Grozījums Nr. 5 4. panta 2. punkts
2. Dalībvalstis veicina un iedrošina starpnieku apmācību, lai konfliktā iesaistītās puses spētu izvēlēties starpnieku, kas būtu spējīgs efektīvi vadīt starpniecību tā, kā to vēlas iesaistītās puses.	2. Dalībvalstis veicina un iedrošina starpnieku apmācību, lai konfliktā iesaistītās puses spētu izvēlēties starpnieku, kas būtu spējīgs efektīvi vadīt starpniecību atbildīgā veidā un saskaņā ar iesaistīto pušu pamatotām vēlmēm.
Pamatojums
It is possible that parties to a mediation procedure may enter into it with completely opposite expectations. The text should therefore be amended to make provision for this criterion.
Grozījums Nr. 6 6. panta virsraksts
Pierādījumu pieļaujamība civilo tiesisko lietu izskatīšanā	Starpniecības procesa konfidencialitāte
Pamatojums
In this article, the emphasis should be on the confidentiality of the mediation procedure. It follows that information obtained through mediation cannot be adduced as evidence in judicial proceedings. This also applies to administrative judicial proceedings, and is not confined to civil proceedings. The amendment to the heading applies to both.
Grozījums Nr. 7 6. panta 1. punkta a) apakšpunkts
(a) Ielūgums iesaistītajai pusei iesaistīties starpniecībā vai fakts, ka iesaistītai pusei ir bijusi vēlēšanās piedalīties starpniecībā;	svītrots
Pamatojums
An invitation or offer by a party to end a dispute through mediation should not be covered by the provisions on the confidentiality of mediation.

PROCEDŪRA

Nosaukums	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par noteiktiem starpniecības aspektiem civilajos un komerciālajos jautājumos
Atsauces	COM (2004)0718 – C6‑0154/2004 – 2004/0251(COD)
Atbildīgā komiteja	JURI
Komiteja, kurai lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 27.10.2004
Ciešāka sadarbība
Atzinumu sagatavoja          Iecelšanas datums	Johannes Blokland 21.2.2005
Izskatīšana komitejā	26.5.2005	21.6.2005
Grozījumu pieņemšanas datums	21.6.2005
Galīgā balsojuma rezultāti	par: pret: atturas:		44 0 3
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alexander Nuno Alvaro, Edit Bauer, Johannes Blokland, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Jean-Marie Cavada, Charlotte Cederschiöld, Carlos Coelho, Fausto Correia, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Rosa Díez González, Antoine Duquesne, Kinga Gál, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Wolfgang Kreissl-Dörfler, Barbara Kudrycka, Stavros Lambrinidis, Henrik Lax, Sarah Ludford, Helmuth Markov, Edith Mastenbroek, Jaime Mayor Oreja, Claude Moraes, Hartmut Nassauer, Bogdan Pęk, Martine Roure, Michele Santoro, Inger Segelström, Manfred Weber, Stefano Zappal?, Tatjana Ždanoka
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Richard Corbett, Panayiotis Demetriou, Jeanine Hennis-Plasschaert, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Bill Newton Dunn, Marie-Line Reynaud, Agnes Schierhuber, Kyriacos Triantaphyllides
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Richard James Ashworth, Helmuth Markov, Manolis Mavrommatis, Frédérique Ries, John Whittaker

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Starpniecība civilajos un komerciālajos jautājumos
Atsauces	COM(2004)0718 - C6-0154/2004 - 2004/0251(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	22.10.2004
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	JURI 27.10.2004
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	LIBE 27.10.2004
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Arlene McCarthy 24.11.2004
Izskatīšana komitejā	21.6.2005		13.9.2005		31.1.2006		20.4.2006
	11.9.2006		3.10.2006
Pieņemšanas datums	20.3.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	26 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Marek Aleksander Czarnecki, Cristian Dumitrescu, Monica Frassoni, Giuseppe Gargani, Klaus-Heiner Lehne, Katalin Lévai, Antonio Masip Hidalgo, Hans-Peter Mayer, Manuel Medina Ortega, Hartmut Nassauer, Aloyzas Sakalas, Francesco Enrico Speroni, Rainer Wieland, Jaroslav Zvěřina, Tadeusz Zwiefka
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Mogens N.J. Camre, Nicole Fontaine, Janelly Fourtou, Jean-Paul Gauzès, Kurt Lechner, Eva Lichtenberger, Arlene McCarthy, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Michel Rocard, Gabriele Stauner, József Szájer, Jacques Toubon
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Toine Manders