ZIŅOJUMS par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai

27.3.2007 - (COM(2006)0135 – C6‑0100/2006 – 2006/0042(COD)) - ***I

Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Sharon Bowles

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai

(COM(2006)0135 – C6‑0100/2006 – 2006/0042(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2006)0135)[1],

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 285. panta 1. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0100/2006),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu un Reģionālās attīstības komitejas atzinumu (A6‑0077/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. apsvērums
(1) Lai iegūtu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumu apjoma izteiksmē, ir būtiska vajadzība, lai Kopienai būtu pirktspējas paritātes (PPP), kas atspoguļo cenu līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm.	(1) Lai iegūtu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) tiešu salīdzinājumu apjoma izteiksmē, ir būtiska vajadzība, lai Kopienai būtu pirktspējas paritātes (PP), kas novērš cenu līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm.
Pamatojums
Vārds „novērš” ir precīzāks.
Grozījums Nr. 2 3. apsvērums
(3) Padomes 1999. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1260/1999 3. panta 1. punkts, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem , ir lasāms saistībā ar 2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 15. daļu, kas saucas „Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”. Minētais punkts nosaka, ka 1. mērķa aptvertajiem reģioniem jābūt NUTS II līmenim atbilstošiem reģioniem, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju, ko izsaka PPP un aprēķina pēc Kopienas skaitliskajiem datiem, ir mazāks par 75 % no Kopienas vidējās vērtības. Ja trūkst reģionu PPP, tad tiek izmantotas valstu PPP, lai izveidotu to reģionu sarakstu, kuri varētu saņemt labumu no struktūrfondiem. Tās var izmantot arī katram reģionam atvēlamo līdzekļu apjoma noteikšanai.	Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu,1 5. panta 1. punkts paredz, ka struktūrfondu finansējumu saskaņā ar konverģences mērķi ir tiesīgi saņemt tie reģioni, kuri atbilst kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas 2. līmenim (turpmāk — "NUTS 2. līmenis") Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regulas (EK) Nr. 1059/20032 nozīmē un kuru iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, vērtējot pēc pirktspējas paritātes un aprēķinot pēc Kopienas 2000.–2002. gada datiem, ir mazāks par 75% no ES 25 vidējā IKP tajā pašā pārskata periodā. Ja trūkst reģionu PP, tad tiek izmantotas valstu PP, lai izveidotu to reģionu sarakstu, kuri varētu saņemt labumu no struktūrfondiem. Tās var izmantot arī katram reģionam atvēlamo līdzekļu apjoma noteikšanai.
_____________ 1 OV L 161, 26.6.1999., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.	___________ 1 OV L 210, 31.7.2006., 25. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1989/2006 (OV L 411, 30.12.2006., 6. lpp.) 2 OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 105/2007 (OV L 39, 10.2.2007., 1. lpp.)
Pamatojums
Lai atjauninātu šo apsvērumu atbilstīgi spēkā esošajiem tiesību aktiem.
Grozījums Nr. 3 3.a apsvērums (jauns)
	(3.a) Dalībvalstis tiek mudinātas sagatavot datus reģionālās PP aprēķināšanai.
Pamatojums
Lai mudinātu valstis iesniegt pēc iespējas precīzākus datus.
Grozījums Nr. 4 4. apsvērums
(4) Padomes 1994. gada 16. maija Regulas (EK) Nr. 1164/1994 par Kohēzijas fonda izveidi 2. panta 1. punkts ir lasāms saistībā ar 2003. gada Pievienošanās akta II pielikuma 15. daļu, kas saucas „Reģionālā politika un strukturālo instrumentu koordinācija”. 2. panta 1. punkts nosaka, ka fonds sniedz finansiālu ieguldījumu projektiem, kas palīdz sasniegt Līgumā par Eiropas Savienību noteiktos mērķus, kuri attiecas uz vidi un Eiropas transporta infrastruktūras tīkliem tajās dalībvalstīs, kuru nacionālais kopprodukts (NKP) uz vienu iedzīvotāju, ko izsaka ar pirktspējas paritāti, ir mazāks par 90 % no Kopienas vidējā kopprodukta un kurām ir programma Līguma 104.c pantā izvirzīto ekonomiskās konverģences nosacījumu īstenošanai.	(4) Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 5. panta 2. punkts paredz, ka Kohēzijas fonda finansējumam atbilstīgas ir dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, vērtējot pēc pirktspējas paritātes un aprēķinot pēc Kopienas 2001.–2003. gada datiem, ir mazāks par 90% no ES 25 vidējā NKI un kurām ir programma Līguma 104. pantā minēto ekonomikas konverģences nosacījumu īstenošanai.
___________ 1 OV L 130, 25.5.1994., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2003. gada Pievienošanās aktu.
Pamatojums
Sk. 2. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 5 6. apsvērums
(6) Eiropas Savienībā darbojošās līdzšinējās metodes un prakse, ko patlaban atsevišķu statistikas programmu veidā reglamentē Padomes 1997. gada 17. februāra Regula (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku1, nākotnē ir jāpārvērš tiesiskā regulējumā.	(6) Komisija (Statistikas birojs) reizi gadā, pamatojoties uz brīvprātības principu, vāc no dalībvalstīm pamatinformāciju par pirktspējas paritāti. Šī darbība dalībvalstīs jau ir kļuvusi par konsolidētu praksi. Tomēr, lai nodrošinātu ilgtspējīgu pirktspējas paritātes metodoloģijas izstrādi, tās aprēķināšanu un izplatīšanu, ir nepieciešams tiesiskais regulējums.
___________________ 1 OV L 52, 22.2.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
Pamatojums
Ar šo grozījumu regulā tiek apstiprināta pašreizējā brīvprātīgā prakse, un nākotnē nodrošināta tiesika noteiktība.
Grozījums Nr. 6 6.a apsvērums (jauns)
	(6.a) Lai pastāvīgi būtu pieejami visjaunākie dati, jāturpina pašreizējā prakse regulāri sniegt provizoriskus rezultātus.
Pamatojums
Lai atjauninātu šo apsvērumu saskaņā ar pašreizējo praksi.
Grozījums Nr. 7 7. apsvērums
(7) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	(7) Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību1. Tā kā šie pasākumi ir vispārīgi un paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus un/vai papildinātu to, pievienojot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo procedūru ar rūpīgu pārbaudi.
	1 OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).
Pamatojums
Padomes 2006. gada 17. jūlija Lēmums 2006/512/EK, ar ko groza Lēmumu 1999/468/EK.
Grozījums Nr. 8 7.a apsvērums (jauns)
	(7.a) Tā kā dalībvalstis vienas pašas nevar pienācīgi īstenot šīs regulas mērķus, proti, kopēju noteikumu noteikšanu attiecībā uz pirktspējas paritātei nepieciešamās pamatiformācijas sniegšanu un tās aprēķināšanu un izplatīšanu, un tāpēc tos var labāk īstenot Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā izklāstīto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula nosaka tikai to, kas vajadzīgs minēto mērķu sasniegšanai.
Pamatojums
Atsauce uz subsidiaritātes principu, kas pamatojas uz standarformulējumu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopējās praktiskās rokasgrāmatas 10.15.4. punktā.
Grozījums Nr. 9 1. pants
Šās regulas mērķis ir ieviest kopīgus noteikumus pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm (PPP) sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai. PPP atspoguļo tikai cenu līmeņu un izdevumu svaru atšķirības.	Šās regulas mērķis ir ieviest kopīgus noteikumus pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm (PP) sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai. (svītrojums)
Pamatojums
Precizitātes nolūkā, jo tā var ietvert arī valūtas konverterus un labāk ir definīciju atstāt tādu, kāda tā ir 3. panta i) apakšpunktā.
Grozījums Nr. 10 2. panta 1. punkta 2.a daļa (jauna)
	Datu vākšanā kā minimumu ievēro I pielikumā noteikto biežumu. Biežāku datu vākšanu plāno tikai attaisnojošos apstākļos.
Pamatojums
Lai izvairītos no pārāk apgrūtinošām prasībām.
Grozījums Nr. 11 3. panta f) apakšpunkts
f) „Postenis” ir prece vai pakalpojums, kas precīzi definēts izmantošanai cenu novērošanā.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Pamatojums
(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)
Grozījums Nr. 12 3. panta l) apakšpunkts
l) „Reprezentativitātes indikatori” ir marķieri vai citi indikatori, kas apzīmē posteņus, kurus valstis ir izraudzījušās par reprezentatīviem.	l) „Reprezentativitātes indikatori” ir marķieri vai citi indikatori, kas apzīmē posteņus, kurus dalībvalstis ir izraudzījušās par reprezentatīviem.
Pamatojums
Lai nodrošinātu konsekvenci ar 3. panta j) apakšpunktu.
Grozījums Nr. 13 3. panta m) apakšpunkts
m) „Ekvireprezentativitāte” ir īpašība, kas vajadzīga posteņu saraksta sastādīšanā pamatpozīcijai, kur katra valsts var novērot cenas tādam reprezentatīvo preču skaitam, kas atbilstu pamatpozīcijas aptverto ražojumu daudzveidībai un cenu līmeņiem, un izdevumiem attiecīgai pamatpozīcijai.	m) „Ekvireprezentativitāte” ir īpašība, kas vajadzīga posteņu saraksta sastādīšanā pamatpozīcijai, kur katra dalībvalsts var novērot cenas tādam reprezentatīvo preču skaitam, kas atbilstu pamatpozīcijas aptverto ražojumu daudzveidībai un cenu līmeņiem, un izdevumiem attiecīgai pamatpozīcijai.
Pamatojums
Sk. 12. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 14 3. panta p) apakšpunkts
p) „Apsekojuma gads” ir kalendārais gads, uz kuru attiecas gada rezultāti.	p) „Apsekojuma gads” ir kalendārais gads, uz kuru attiecas noteikti gada rezultāti.
Pamatojums
Lingvistisks precizējums
Grozījums Nr. 15 4. panta 1. punkta ievaddaļa
1. Komisijas pienākumi ir:	1. Komisijas (Statistikas biroja) pienākumi ir:
Pamatojums
Lai regulās nodrošinātu konsekvenci. Šis ir standartformulējums.
Grozījums Nr. 16 4. panta 1. punkta d) apakšpunkts
d) saziņā ar dalībvalstīm izstrādāt metodiku;	d) apspriežoties ar dalībvalstīm, izstrādāt un izplatīt metodoloģiju;
Pamatojums
Komisijai jāuzņemas atbildība arī par metodoloģijas nosūtīšanu dalībvalstīm.
Grozījums Nr. 17 4. panta 1. punkta ea) apakšpunkts (jauns)
	ea) izstrādāt un izplatīt I pielikuma 1. sadaļas 1. punktā minēto metodoloģijas rokasgrāmatu;
Grozījums Nr. 18 4. panta 1. punkta 2. daļa
Šos uzdevumus Statistikas birojs izpilda Komisijas uzdevumā.	svītrots
Pamatojums
Lai regulās nodrošinātu konsekvenci. Sk. 15. grozījumu.
Grozījums Nr. 19 4. panta 2. punkta 2. daļa
Dalībvalstis rakstveidā apstiprina to pārziņā esošā apsekojuma rezultātus, kad ir pabeigts datu validācijas process, kā noteikts I pielikuma 5.2. punktā.	Dalībvalstis ne ilgāk kā mēneša laikā rakstveidā apstiprina to pārziņā esošā apsekojuma rezultātus, kad ir pabeigts datu validācijas process, kā noteikts I pielikuma 5.2. punktā.
Pamatojums
Lai pēc iespējas drīzāk nodrošinātu datu pieejamību.
Grozījums Nr. 20 6. panta 1. punkts
1. I pielikumā uzskaitīto pamatinformāciju iegūst vai nu no statistikas vienībām, kas definētas Padomes Regulā (EK) Nr. 696/19931, vai no citiem avotiem, kas dod datus, kuri atbilst I pielikuma 5.1. punktā noteiktajām kvalitātes prasībām.	1. I pielikumā uzskaitīto pamatinformāciju iegūst vai nu no statistikas vienībām, kas definētas Padomes Regulā (EK) Nr. 696/19931, vai no citiem avotiem, kas dod datus, kuri atbilst I pielikuma 5.1. punktā noteiktajām kvalitātes prasībām. Dalībvalstis, iesniedzot datus, paziņo Komisijai statistiskas datu vienības vai avota veidu.
___________ 1 OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp.	___________ 1 OV L 76, 30.3.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).
Pamatojums
Lai novērstu šaubas.
Grozījums Nr. 21 7. panta 2. punkta 2. daļa
Dalībvalstis arī sniedz Komisijai (Statistikas birojam) sīkas ziņas par vēlākām izmaiņām izmantotajās metodēs.	Dalībvalstis arī sniedz Komisijai (Statistikas birojam) sīkas ziņas par vēlākām izmaiņām izmantotajās metodēs vai atkāpēm no I pielikumā minētās metodoloģijas rokasgrāmatas, kā arī par iemesliem šādai rīcībai.
Pamatojums
Metodoloģija ir jāievēro, bet, ja tas nav iespējams, par to ir jāziņo.
Grozījums Nr. 22 9. panta 1. punkta 3. daļa
Šis punkts neskar Komisijas (Statistikas biroja) tiesības publicēt provizoriskos rezultātus agrāk nekā 36 mēnešus pēc apsekojuma gada beigām.	Šis punkts neskar Komisijas (Statistikas biroja) tiesības publicēt provizoriskos rezultātus agrāk nekā 36 mēnešus pēc apsekojuma gada beigām, un Komisija (Statistikas birojs) nodrošina to publisku pieejamību, tostarp savā tīmekļa vietnē.
Pamatojums
Sk. 21. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 23 11. panta 2. punkta 1. daļa
Ja atsaucas uz šo punktu, tad piemērojama Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantā noteiktā regulatīvā procedūra, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.	Ja atsaucas uz šo punktu, tad piemērojama Padomes Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1.–4. punktā un 7. pantā noteiktā regulatīvā procedūra ar rūpīgu pārbaudi, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Pamatojums
Sk. 6. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 24 12. panta 2. daļas ievaddaļa
Šajos pasākumos jo īpaši risina šādus jautājumus:	Šie pasākumi ir:
Pamatojums
Komitoloģija. Attiecībā uz papildinājumiem nevajadzētu noteikt darbības jomu, šim sarakstam jābūt visaptverošam. Atsauces uz attiecīgajiem pielikumiem palielina skaidrību.
Grozījums Nr. 25 12. panta 2. daļas b) apakšpunkts
b) minimālo standartu kopums, kas vajadzīgs datu būtiskas salīdzināmības un reprezentativitātes panākšanai;	b) minimālo standartu kopums, kas vajadzīgs datu nepieciešamās salīdzināmības un reprezentativitātes panākšanai, kā noteikts I pielikuma 5.1. un 5.2. punktā;
Pamatojums
Sk. 24. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 26 12. panta 2. daļas c) apakšpunkts
c) precīzas prasības izmantojamās metodikas ziņā;	c) precīzas prasības izmantojamās metodikas ziņā, kā noteikts I pielikumā;
Pamatojums
Sk. 24. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 27 12. panta 2. daļas d) apakšpunkts
d) pamatpozīciju saraksta koriģēšana un pamatpozīciju satura sīka apraksta izveidošana un koriģēšana, ja vien tie paliek saskaņā ar EKS 95 vai tai sekojošu sistēmu.	d) II pielikumā norādīto pamatpozīciju saraksta koriģēšana un pamatpozīciju satura sīka apraksta izveidošana un koriģēšana, ja vien tie paliek saskaņā ar EKS 95 vai tai sekojošu sistēmu.
Pamatojums
Sk. 24. grozījuma pamatojumu.
Grozījums Nr. 28 12.a pants (jauns))
	12.a pants
	1. Dalībvalstis no Komisijas saņem finansiālu palīdzību ne vairāk kā 70% apmērā no attaisnotajām izmaksām saskaņā ar attiecīgajiem Komisijas dotāciju piešķiršanas noteikumiem.   2. Šādas finansiālas palīdzības apmēru līdz 2013. gadam nosaka kā daļu no Eiropas Savienības ikgadējām budžeta procedūrām. Budžeta lēmējinstitūcija nosaka katrā no gadiem pieejamās apropriācijas. .
Grozījums Nr. 29 I pielikuma 1.2. punkts
1.2 Līdz katra gada 31. oktobrim Komisija (Statistikas birojs) saziņā ar dalībvalstīm izveido ikgadējo darba programmu nākamajam kalendārajam gadam, kurā nosaka vajadzīgās pamatinformācijas specifikācijas un sniegšanas grafiku attiecīgajam gadam.	1.2 Līdz katra gada 30. novembrim Komisija (Statistikas birojs) saziņā ar dalībvalstīm izveido ikgadējo darba programmu nākamajam kalendārajam gadam, kurā nosaka vajadzīgās pamatinformācijas specifikācijas un sniegšanas grafiku attiecīgajam gadam.
Pamatojums
Lai tekstu saskaņotu ar pašreizējo praksi.
Grozījums Nr. 30 I pielikuma 1.4.a punkts (jauns)
	1.4.a Ja dalībvalstij neizdodas iesniegt pilnīgu pamatinformāciju, tā paskaidro, kāpēc šī informācija ir nepilnīga, kad tiks iesniegta pilnīga informācija, vai arī — attiecīgos gadījumos — šādas informācijas nesniegšanas iemeslu.
Pamatojums
Attiecīgajos gadījumos jāpaziņo datu nesniegšanas iemesli, lai varētu izdarīt attiecīgus labojumus.
Grozījums Nr. 31 I pielikuma 5.3.2. punkts
5.3.2 Vismaz vienreiz sešos gados katra dalībvalsts savu PPP procesu nodod novērtēt Komisijai (Statistikas birojam). Novērtēšanā, kas tiek plānota katru gadu un iekļauta gada darba programmā, izskata atbilstību šai regulai. Balstoties uz novērtējumu, Komisija (Statistikas birojs) sastāda ziņojumu.	5.3.2 Vismaz vienreiz sešos gados katra dalībvalsts savu PP procesu nodod novērtēt Komisijai (Statistikas birojam). Novērtēšanā, kas tiek plānota reizi gadā un iekļauta gada darba programmā, izskata atbilstību šai regulai. Balstoties uz novērtējumu, Komisija (Statistikas birojs) sastāda ziņojumu un nodrošina tā publisku pieejamību, tostarp savā tīmekļa vietnē.
Pamatojums
Labākas pārredzamības nolūkā.
Grozījums Nr. 32 I pielikuma 10.5. punkts
10.5 Ja labojumi IKP izdevumu vērtībās vai iedzīvotāju skaita aprēķinos izdarīti vairāk nekā 21 mēnesi pēc apsekojuma gada beigām, nav vajadzīgs labot PPP rezultātus.	10.5 Ja labojumi IKP izdevumu vērtībās vai iedzīvotāju skaita aprēķinos izdarīti vairāk nekā 33 mēnešus pēc apsekojuma gada beigām, nav vajadzīgs labot PP rezultātus.
Pamatojums
Sk. 29. grozījuma pamatojumu.

• [1]  OV vēl nav publicēts.

PASKAIDROJUMS

Priekšvēsture

Pirktspējas paritāte (PP) ir konvertēšanas faktors, kas ļauj cenas dažādas valstīs izteikt tieši salīdzināmās vienībās. Šajā nolūkā ar konvertēšanas faktora palīdzību novērš cenu līmeņu atšķirību un valūtu ietekmi. PP var izmantot arī kā konkrētā valstī noteiktas cenas dalītāju, lai aprēķinātu pirktspējas līmeni, t.i., cenu, par kādu var nopirkt vienādu daudzumu preču un pakalpojumu neatkarīgi no valsts, un tāpēc PP var izmantot apjoma salīdzinājumos.

PP izmanto starptautiskā līmenī gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā dažādiem kvalitatīviem un ekonomiskiem novērtējumiem. Eiropas Savienībā to izmanto, lai noteiktu atbilstību struktūrfondu līdzekļu saņemšanas kritērijam (ja IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 75% no attiecīgā rādītāja vidēji ES-25) un Kohēzijas fonda līdzekļu saņemšanas kritērijam (ja NKI uz vienu iedzīvotāju ir mazāks nekā 90% no attiecīgā rādītāja vidēji ES-25). Komisija izmanto PP arī, lai aprēķinātu korekcijas koeficientus, kuri saskaņā ar Civildienesta noteikumiem jāpiemēro Eiropas Kopienu ierēdņu un citu darbinieku atalgojumam un pensijām.

Regulas mērķis ir sistematizēt to, kas jau tiek darīts vairākus gadus, kuru laikā dalībvalstis brīvprātīgi sniegušas informāciju. Tas ir nepieciešams tāpēc, ka ar Padomes regulām Komisijai ir noteikts pienākums aprēķināt IKP, pamatojoties uz pirktspējas paritāti, un šis jaunais tiesību akts padarīs skaidrāku dalībvalstu iestāžu atbildību attiecīgo statistikas datu apkopošanā, kā arī procedūras atbilstīgas metodoloģijas izstrādei. Regulas priekšlikums ir aktuāls arī saistībā ar jauno starptautisko sadarbību PP jomā, kurā ES ieņem vadošu lomu.

Cenu salīdzināšana ir svarīga arī saistībā ar patēriņa preču cenu uzraudzību dažādās politikas jomās, tādās kā cenu konverģence iekšējā tirgū un eiro zonā, valsts iepirkuma darbība un konkurence. Tāpēc tai ir būtiska nozīme gan no ekonomikas, gan politiskā viedokļa.

Regulas priekšlikumi

Komisija (Statistikas birojs) ir atbildīga par PP koordinēšanu, aprēķināšanu un publicēšanu, pamatojoties uz dalībvalstu apkopotajiem datiem. Dalībvalstīm tiek prasīts iesniegt pamatinformāciju raksturojošus datus saskaņā ar metodoloģiju un gada darba programmu, ko iepriekš izstrādājusi Komisija, konsultējoties ar dalībvalstīm. Dažu veidu dati, tādi kā IKP izdevumu izteiksmē, īres maksa un darba alga, būs jāiesniedz katru gadu. Citu veidu dati, it īpaši par patēriņa preču un pakalpojumu cenām un tarifiem, būs jāiesniedz reizi trijos gados, bet praktiski tos vāks, pamatojoties uz ciklisku slīdošu programmu, lai katra produktu grupa tiktu apskatīta reizi trijos gados. Attiecīgi reizi gadā un reizi pusgadā ir jāpiemēro korekcijas koeficienti, kas ļauj koriģēt datus saistībā ar laikposma beigšanos (laiciskā koriģēšana) un reģionālo dažādību (teritoriālā koriģēšana). Datu iesniegšanas biežums ir noteikts kā "minimālais biežums", tāpēc teorētiski var pieprasīt datus sniegt biežāk.

Grozījumi

Ir ierosinātas izmaiņas nolūkā atjaunināt atsauces uz attiecīgajām Padomes regulām un precīzi noteikt, ka arī turpmāk tiks saglabāta pašreizējā regulārā provizorisko rezultātu iesniegšana, lai pastāvīgi būtu pieejami jaunākie dati.

Komisijas priekšlikums neparedz pienākumu sagatavot reģionālus datus un aprēķināt reģionālos teritoriālās korekcijas koeficientus. Ir atzīts, ka regula nedrīkst būt apgrūtinoša, tomēr dažās dalībvalstīs ir ievērojamas reģionālās cenu svārstības, un tāpēc ir būtiski īstenot centienus, lai aprēķinātu šo informāciju pat, ja šajā jomā tiek saglabāts brīvprātības princips.

Lai novērstu kavēšanos, tiek ierosināts dalībvalstīm kā maksimālo termiņu apsekojuma rezultātu rakstiska apstiprinājuma iesniegšanai pēc šo rezultātu validācijas noteikt vienu mēnesi.

Datu vākšanas minimālo biežumu nevajadzētu palielināt bez pamatota iemesla, lai neradītu pārmērīgu slogu.

Tiks piemērotas jaunās komitoloģijas procedūras.

Lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību, starpposma skaitļiem un novērtējuma un atbilstības ziņojumiem jābūt pieejamiem tīmekļa vietnē.

Reģionālās attīstības komitejaS ATZINUMS (19.12.2006)

Ekonomikas un monetārajai komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai
(COM(2006)0135 – C6‑0100/2006 – 2006/0042(COD))

Atzinumu sagatavoja: Gerardo Galeote

ĪSS PAMATOJUMS

Pirktspējas paritāte (PP) ir konversijas koeficients, ar kura palīdzību valūtu pārveido kopīgā mākslīgi izveidotā valūtā (pirktspējas līmenis), gan izlīdzina dažādu valūtu pirktspēju. Citiem vārdiem sakot, tā ar konvertēšanas palīdzību novērš cenu līmeņu atšķirību starp valstīm un ļauj skaidri un jēgpilni salīdzināt IKP datus un to kopsummas. Pat pēc eiro ieviešanas vēl aizvien ir jāaprēķina PP, jo katrā atsevišķā eiro zonas valstī eiro pirktspēja atšķiras atkarībā no cenu līmeņa attiecīgajā valstī.

PP Eiropas Savienībā ir ekonomiski un politiski svarīgs rādītājs. 2007.–2013. gadā to izmantos struktūrfondu vajadzībām un kā obligātu kritēriju saistībā ar Kohēzijas fondu. Komisijai ir tiesību aktos noteikts pienākums aprēķināt IKP, pamatojoties uz pirktspējas paritāti. Tomēr dalībvalstīm pašreiz nav tiesību aktos noteikta pienākuma sadarboties. Regulas priekšlikums paredz, ka Komisija ar Statistikas biroja starpniecību atbild par pamatinformācijas koordinēšanu, PP aprēķināšanu un publicēšanu un metodoloģijas pielāgošanu, apspriežoties ar dalībvalstīm. Dalībvalstīm jāsniedz pamatinformācija, rakstiski jāapliecina apsekojuma rezultāti un jānodrošina iesniegto datu derīgums.

Atzinuma sagatavotājs uzsver nepieciešamību īstenot papildu centienus, lai palielinātu ES statistikas struktūru efektivitāti gan no tehniskā, gan cilvēkresursu viedokļa. Jāuzlabo koordinācija starp Statistikas biroju un dalībvalstu statistikas iestādēm nolūkā palielināt savākto statistikas datu lietderību un precizitāti. Atzinuma sagatavotājs pauž bažas par to, ka Komisija (Statistikas birojs) PP aprēķina pa valstīm, nevis pa reģioniem (tas ir minēts arī Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas atzinumā[1]). Tomēr šos aprēķinus izmanto, lai novērtētu reģionu ekonomiskās darbības rezultātus. Preču un pakalpojumu cenu atšķirības starp vienas dalībvalsts dažādiem reģioniem nav retums. Tāpēc ir būtiski svarīgi, ka dalībvalstis īsteno ekonomiskus un tehniskus centienus, lai nodrošinātu, ka teritoriālās korekcijas koeficienti pēc iespējas precīzāk atspoguļo ģeogrāfiskās cenu atšķirības.

Pašlaik trūkst tiesiskā regulējuma PP aprēķināšanai, un ierosinātā regula apmierinošā veidā aizpilda šo tiesisko vakuumu. Ņemot vērā vajadzību pēc saistošiem noteikumiem, kas nosaka Komisijas un dalībvalstu kompetenci, un tiesību aktos noteikta pamata minētajam darbam, Komisijas priekšlikums regulai ir vērtējams atzinīgi.

GROZĪJUMI

Reģionālās attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ekonomikas un monetāro komiteju ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts[2]	Parlamenta izdarītie grozījumi
Grozījums Nr. 1 1. apsvērums
(1) Lai iegūtu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumu apjoma izteiksmē, ir būtiska vajadzība, lai Kopienai būtu pirktspējas paritātes (PPP), kas atspoguļo cenu līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm.	(1) Lai iegūtu dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzinājumu apjoma izteiksmē, ir būtiska vajadzība, lai Kopienai būtu pirktspējas paritātes (PP) rādītājs, kas atspoguļo cenu līmeņa atšķirības starp dalībvalstīm, jo IKP un cenu starptautiskos salīdzinājumos jebkādas kļūdas vienas valsts pamatdatos var izkropļot vispārējos rādītājus.
Pamatojums
Ideālā gadījumā PP salīdzinājumi sniedz rezultātus, kas atklāj atšķirības nacionālo kontu datu vākšanā, un tos nav ietekmējušas atsevišķu rādītāju apjoma noteikšanas atšķirības. Valstu atšķirīgās patēriņa struktūras un cenu līmeņa dēļ principā būtu jāvāc pēc iespējas vairāk datu par cenām, lai iegūtu pamatotu PP rādītāju, kas pareizi atspoguļo salīdzinošo cenu attīsību valstīs.
Grozījums Nr. 2 1.a apsvērums (jauns)
	(1) Komisija tradicionāli rēķina PP pa valstīm un, ņemot vērā bieži vien vērojamās preču un pakalpojumu cenu reģionālās atšķirības, ir jāīsteno papildu centieni, lai nodrošinātu, ka aprēķinātā PP tāpat atspoguļo arī reģionālās cenu atšķirības, tostarp cenu reģionālo variāciju attālākajos reģionos, ziemeļu reģionos un reti apdzīvotos reģionos.
Pamatojums
Turpinot atzinuma sagatavotāja tekstā pausto domu, šī papildinājuma mērķis ir PP aprēķināšanai izmantoto metožu attiecināšana uz attālākajiem reģioniem, ziemeļu reģioniem un/vai reti apdzīvotiem reģioniem, kuri ir pakļauti īpaši smagiem pastāvīgiem ierobežojumiem (piemēram, tālums no Eiropas cietzemes), kas tiešā veidā ietekmē preču cenas.
Grozījums Nr. 3 2.a apsvērums (jauns)
	(2.a) Kopienas PP aprēķināšanas nolūkā jānodrošina laba koordinācija starp Statistikas biroju un dalībvalstu statistikas iestādēm.
Pamatojums
Jāpastiprina koordinācija starp Statistikas biroju un dalībvalstu statistikas iestādēm nolūkā palielināt savākto statistikas datu lietderību un precizitāti.
Grozījums Nr. 4 7.a apsvērums
(7) Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību.	(7) Pasākumi, kas ir nepieciešami šīs regulas īstenošanai, ir jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību. Stingri jāpiemēro Lēmuma 1999/468/EK 8. pants.
Pamatojums
Juridisks precizējums, lai Parlaments varētu aktīvāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā un attiecīgā regulējuma piemērošanai nepieciešamo pasākumu īstenošanā.
Grozījums Nr. 5 2. panta 1. punkta 2. daļa
Pamatinformācijā ietilpst cenas, IKP izdevumu sadalījums un citi dati, kas uzskaitīti I pielikumā.	Pamatinformācijā ietilpst cenas, kas ļauj salīdzināt reģionālās atšķirības, IKP izdevumu sadalījums un citi dati, kas uzskaitīti I pielikumā.
Pamatojums
Komisija (Statistikas birojs) PP aprēķina pa valstīm, nevis pa reģioniem. Ņemot vērā ļoti ievērojamas reģionālas variācijas iespējamību vienā un tajā pašā ekonomiskajā zonā, šādu aprēķinu rezultātā var iegūt maldinošus datus.
Grozījums Nr. 6 4. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkti
d) saziņā ar dalībvalstīm izstrādāt metodiku; e) gādāt par to, lai dalībvalstīm būtu iespēja izteikt piezīmes par PPP rezultātiem pirms publicēšanas un lai Komisija (Statistikas birojs) visas šādas piezīmes pienācīgi ņemtu vērā.	d) apspriežoties ar dalībvalstīm un ņemot vērā attiecīgo reģionālo partneru viedokļus, izstrādāt valsts un reģionālā līmenī piemērojamu metodoloģiju, tostarp īpašu metodoloģiju piemērošanai attālākajos reģionos, ziemeļu reģionos un reģionos ar zemu iedzīvotāju blīvumu saskaņā ar atbilstīgajiem Līguma noteikumiem; e) gādāt par to, lai dalībvalstīm un attiecīgajiem reģionālajiem partneriem būtu iespēja izteikt piezīmes par PP rezultātiem pirms publicēšanas un lai Komisija (Statistikas birojs) visas šādas piezīmes pienācīgi ņemtu vērā.
Pamatojums
Šī papildinājuma mērķis ir PP aprēķināšanai izmantotās metodoloģijas attiecināšana uz jebkuru reģionālo situāciju, kas atšķiras no vispārējas situācijas valstī.
Grozījums Nr. 7 4. panta 1. punkta ea) apakšpunkts (jauns)
	ea) nodrošināt pārredzamību un sniegt Eiropas Parlamentam informāciju par PP aprēķināšanu.
Pamatojums
PP Eiropas Savienībā ir ekonomiski un politiski svarīgs rādītājs. Komisijas priekšlikumā apgalvots, ka PP aprēķināšanas tiesiskā pamata noteikšana uzlabotu visa PP datu sagatavošanas procesa pārredzamību, savlaicīgumu un kvalitāti. Ir būtiski svarīgi nodrošināt pārredzamību un atbilstīgās informācijas sniegšanu Eiropas Parlamentam.
Grozījums Nr. 8 4. panta 2. punkta 1. daļa
2. Sniedzot pamatinformāciju, dalībvalstis ievēro I pielikumā izklāstīto procedūru.	2. Sniedzot pamatinformāciju, dalībvalstis ievēro I pielikumā izklāstīto procedūru un ņem vērā preču un pakalpojumu cenu reģionālās atšķirības katrā dalībvalstī, lai novērstu izkropļojumus PP aprēķināšanā.
Pamatojums
Sk. 1. un 2. grozījuma pamatojumu.

Grozījums Nr. 9

1. pielikuma 2. sadaļas 2.1. iedaļas tabulas 5. ieraksts

Patēriņa preču un pakalpojumu cenas un attiecīgie reprezentativitātes indikatori 3 gadi	Patēriņa preču un pakalpojumu cenas un attiecīgie reprezentativitātes indikatori 2 gadi

Pamatojums

Ņemot vērā to, ka cenas mainās pastāvīgi (t.i., biežāk nekā reizi trīs gados), pamatinformācijas atjaunināšana jāpadara efektīvāka. Lai īstenotu šo vajadzību, datu vākšanu un iesniegšanu nedrīkst pārslogot ar birokrātiskām procedūrām.

Grozījums Nr. 10 1. pielikuma 3. sadaļas 3.1. iedaļa
3.1 Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta noteikumiem datu vākšanu var ierobežot līdz vienam vai vairākiem ekonomiskās teritorijas punktiem. Tādus datus var izmantot PPP aprēķiniem, ja vien tiem ir pievienoti piemēroti teritorijas korekcijas koeficienti. Tos izmanto, lai apsekojumu datus šajos punktos pielāgotu datiem, kas reprezentē valsts vidējos datus.	3.1 Neatkarīgi no 2. panta 2. punkta noteikumiem datu vākšanu var ierobežot līdz vienam vai vairākiem ekonomiskās teritorijas punktiem. Tādus datus var izmantot PPP aprēķiniem, ja vien tiem ir pievienoti piemēroti teritoriālās korekcijas koeficienti, informācija par patēriņa preču un pakalpojumu cenām un atbilstīgi reprezentativitātes rādītāji. Tos izmanto, lai apsekojumu datus šajos punktos pielāgotu datiem, kas reprezentē valsts vidējos datus.
Pamatojums
Šī detalizācijas pakāpe ir svarīga, jo citādi PP aprēķinos var iegūt maldinošus rezultātus, kas pamatojas uz informāciju, kura iegūta, pietiekami neņemot vērā preču un pakalpojumu cenas tajā(s) ekonomiskās teritorijas vietā(s), attiecībā uz kuru(-ām) veikti aprēķini.

• [1]  ECO/184 - CESE 1149/2006, Informācija par pirktspējas paritāti
• [2]  OV vēl nav publicēts.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopīgiem noteikumiem pamatinformācijas par pirktspējas paritātēm sniegšanai un to aprēķināšanai un izplatīšanai
Atsauces	(COM(2006)0135 – C6‑0100/2006 – 2006/0042(COD))
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 3.4.2006
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Gerardo Galeote 25.4.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	6.11.2006		23.11.2006
Pieņemšanas datums	19.12.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	29 1 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Graham Booth, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Ambroise Guellec, Pedro Guerreiro, Marian Harkin, Konstantinos Hatzidakis, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Miroslav Mikolášik, Francesco Musotto, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Elisabeth Schroedter, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Margie Sudre
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Simon Busuttil, Emanuel Jardim Fernandes, Holger Krahmer, Richard Seeber, László Surján
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

PROCEDŪRA

Virsraksts	Pamatinformācija par pirktspējas paritātēm
Atsauces	COM(2006)0135 - C6-0100/2006 - 2006/0042(COD)
Datums, kad to iesniedza EP	22.3.2006
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	ECON 3.4.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu        Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 3.4.2006
Referents(-e/-i/-es)        Iecelšanas datums	Sharon Bowles 3.4.2006
Izskatīšana komitejā	6.11.2006		23.1.2007		28.2.2007
Pieņemšanas datums	21.3.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	38 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Manuel António dos Santos, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Benoît Hamon, Gunnar Hökmark, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Wolf Klinz, Guntars Krasts, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, Lapo Pistelli, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Dariusz Rosati, Heide Rühle, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Lydia Shouleva, Margarita Starkevičiūtė, Ieke van den Burg, Sahra Wagenknecht
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Katerina Batzeli, Werner Langen, Janusz Onyszkiewicz, Gianni Pittella, Andreas Schwab, Lars Wohlin