Procedūra : 2005/0214(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0080/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0080/2007

Debates :

PV 20/06/2007 - 2
CRE 20/06/2007 - 2

Balsojumi :

PV 20/06/2007 - 5.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0269

ZIŅOJUMS     ***I
PDF 302kWORD 413k
27.3.2007
PE 374.180v02-00 A6-0080/2007

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu

(COM(2005)0507 – C6‑0331/2005 – 2005/0214(COD))

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja

Referente: Ria Oomen-Ruijten

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
 PASKAIDROJUMS

EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu

(KOM(2005)0507 – C6‑0331/2005 – 2005/0214(COD))

(Koplēmuma procedūra, pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (KOM(2005)0507)(1),

–   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu un 42. un 94. pantu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C6‑0331/2005),

–   ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,

–   ņemot vērā Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas ziņojumu un Ekonomikas un monetārās komitejas un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumus (A6‑0080/2007),

1.  apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;

2.  prasa Komisijai vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt šo priekšlikumu vai to aizstāt ar citu tekstu;

3.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

5. apsvērums

(5) Tāpat jāatsaucas arī uz Līguma 94. pantu, ņemot vērā to, ka atšķirības valstu tiesību aktos, kas regulē papildu pensijas shēmas, ir tādas, kas var kavēt gan darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, gan kopējā tirgus darbību. Tādēļ, lai uzlabotu papildu pensiju tiesību pārvedamību darba ņēmējiem, kas pārvietojas Kopienā vai kādā vienā dalībvalstī, jāsaskaņo daži nosacījumi par papildu pensiju tiesību iegūšanu un jātuvina noteikumi attiecībā uz neaktivizētu tiesību saglabāšanu un iegūto tiesību pārvešanu.

(5) Tāpat jāatsaucas arī uz Līguma 94. pantu, ņemot vērā to, ka atšķirības valstu tiesību aktos, kas regulē papildu pensijas shēmas, ir tādas, kas var kavēt gan darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, gan kopējā tirgus darbību. Tādēļ, lai uzlabotu to darbinieku tiesības, kas pārvietojas Kopienā vai kādā vienā dalībvalstī, jāparedz daži obligāti nosacījumi par darba attiecības pārtraucošu darbinieku kvalificētu pensiju tiesību pamatošanai un iegūšanai papildu pensijas shēmā, kas ir piesaistīta darba attiecībām.

Grozījums Nr. 2

5.a apsvērums (jauns)

 

(5.a) Turklāt jāņem vērā papildu pensiju shēmu būtība un īpašais raksturs un to dažādība atsevišķās dalībvalstīs un to starpā. Jaunu shēmu ieviešana, esošo shēmu kapacitāte un shēmu pašreizējo dalībnieku cerības un tiesības jāaizsargā pietiekamā mērā. Turklāt jo īpaši šajā direktīvā jāņem vērā sociālo partneru loma papildu pensiju shēmu veidošanā un piemērošanā.

Grozījums Nr. 3

5.b apsvērums (jauns)

 

(5.b) Šī direktīva dalībvalstīm, kurās nav papildu pensiju shēmas, neuzliek par pienākumu pieņemt tiesību normas, lai šādas shēmas ieviestu.

Grozījums Nr. 4

5.c apsvērums (jauns)

 

(5.c) Šo direktīvu piemēro tikai attiecībā uz tādām papildu pensijām, kas atbilstoši attiecīgās pensiju shēmas noteikumiem vai atsevišķu valstu tiesību aktiem pamatojas uz pensijas vecuma sasniegšanu vai atbilstību citiem nosacījumiem. Tā neattiecas ne uz individuāliem nodrošinājuma režīmiem, kurā nav iesaistīti darba devēji, ne uz invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem.

Grozījums Nr. 5

5.d apsvērums (jauns)

 

(5.d) Šī direktīva attiecas uz visām papildu pensijas shēmām, kas izveidotas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un kas nodrošina darbiniekiem papildu pensijas maksājumus, piemēram, kolektīvie apdrošināšanas līgumi vai arī paaudžu solidaritātes sistēma, par ko vienojušās viena vai vairākas nozares vai sektori, fondētās pensiju sistēmas vai no uzņēmuma līdzekļiem garantētas pensijas, vai jebkuri kolektīvi vai citi salīdzināmi pasākumi.

Grozījums Nr. 6

5.e apsvērums (jauns)

 

(5.e) Ja jau pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā ir pieņemts lēmums par papildu pensijas shēmas slēgšanu, un tādējādi jaunu dalībnieku uzņemšana vairs nav iespējama, jaunu noteikumu ieviešana varētu nozīmēt nepamatotu apgrūtinājumu shēmai. Tādēļ direktīvu nevajadzētu piemērot attiecībā uz šādām shēmām.

Grozījums Nr. 7

5.f apsvērums (jauns)

 

(5.f) Šīs direktīvas mērķis nav harmonizēt vai ietekmēt atsevišķu valstu tiesību aktus attiecībā uz sanācijas pasākumiem un likvidācijas procedūru; turklāt nav nozīmes tam, vai procedūras uzsāk maksātnespējas vai citu iemeslu dēļ un vai tās uzsāk brīvprātīgi vai piespiedu kārtā. Turklāt tā neskar atsevišķu valstu tiesību normas attiecībā uz sanācijas pasākumiem, kas paredzēti Direktīvā 2001/17/EK. Toties Direktīvas 2003/41/EK 16. panta 2. punktā paredzētos pasākumus neuzskata par sanācijas pasākumiem.

Grozījums Nr. 8

5.g apsvērums (jauns)

 

(5.g) Šī direktīva nedrīkst attiekties uz aizsardzības noteikumiem maksātnespējas gadījumā un kompensācijas noteikumiem, kas nepieder darba attiecībām piesaistītām papildu pensijas shēmām un kuru mērķis ir aizsargāt darbinieku tiesības uz pensiju uzņēmuma vai pensiju shēmas maksātnespējas gadījumā. Līdzīgi šai direktīvā nav jāņem vērā valsts pensiju fondi.

Grozījums Nr. 9

5.a apsvērums (jauns)

(5.a) Tā kā papildu pensijas pabalsti visās dalībvalstīs iegūst arvien lielāku nozīmi dzīves līmeņa nodrošināšanā vecumā, ir jāuzlabo nosacījumi tiesību iegūšanai, saglabāšanai, kā arī iegūto tiesību pārvedamībai.

Pamatojums

Tādējādi ir skaidrs, ka Komisijas ierosinātajam pasākumam ir arī ievērojama sociāla nozīme. Galvenā uzmanība būtu jāpiešķir ne tikai darba tirgu elastības uzlabošanai, bet arī mērķim par dzīves līmeņa nodrošināšanu vecumā.

Grozījums Nr. 10

6. apsvērums

(6) Lai nodrošinātu, ka papildu pensijas tiesību iegūšanas nosacījumi neskar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, šiem iegūšanas nosacījumiem jānosaka ierobežojumi, lai darba ņēmējs, izmantojot savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā vai kādas tās dalībvalsts iekšienē, savas darba dzīves beigās saņemtu pienācīgu pensijas līmeni.

svītrots

Grozījums Nr. 11

6.a apsvērums (jauns)

 

(6.a) Ja ieguldījumu risku uzņemas pensiju shēma vai darba devējs (īpaši attiecībā uz noteiktu pabalstu plāniem), darbu pārtraucošam darbiniekam no shēmas jāatlīdzina viņa veiktās iemaksas, neņemot vērā no šīm iemaksām izveidojušos ieguldījumu vērtību. Ja darba attiecības pārtraucošais darbinieks uzņemas ieguldījuma risku (īpaši attiecībā uz shēmām ar iepriekš noteiktam iemaksām), no pensiju shēmas jāatlīdzina no iemaksām izveidojušos ieguldījumu vērtību. Ieguldījumu vērtība var būt gan lielāka, gan mazāka nekā darba attiecības pārtraucošā darbinieka izdarītās iemaksas. Ja izrādās, ka ieguldījumu vērtība ir negatīva, atmaksāšana nenotiek.

Grozījums Nr. 12

6.b apsvērums (jauns)

 

(6.b) Darba attiecības pārtraucošam darbiniekam jābūt tiesīgam atstāt negrozītas viņa kvalificētās tiesības uz pensijas saņemšanu neaktivizētu tiesību veidā papildu pensijas shēmā, kurā viņa tiesības ir nodibinājušas.

Grozījums Nr. 13

7. apsvērums

(7) Tāpat jānodrošina neaktivizētu pensijas tiesību vērtības līdzvērtīgs pielāgojums, lai pārtraucošais darba ņēmējs neciestu nekādus zaudējumus. Šo mērķi var sasniegt, pielāgojot neaktivizētās tiesības atbilstīgi dažādiem atsauces elementiem, tādiem, kā, piemēram, inflācija, atalgojuma līmenis, iemaksas pensiju fondā, kas tiek maksātas, vai papildu pensijas shēmas aktīvu peļņas norma.

(7) Atbilstoši attiecīgu valstu tiesību aktiem un praksei jāgādā par to, lai nodrošinātu šo neaktivizēto tiesību vērtības taisnīgu pielāgojumu. Tiesību vērtība datumā, kad darbinieku izslēdz no pensijas shēmas, tiek aprēķināta saskaņā ar vispāratzītiem aktuāro aprēķinu principiem. Aprēķinot vērtību, jāņem vērā shēmas īpatnības, darba attiecības pārtraucošā darbinieka un paliekošo shēmas dalībnieku intereses.

Grozījums Nr. 14

8. apsvērums

(8) Lai izvairītos no pārāk augstām administratīvajām izmaksām sakarā ar ievērojama skaita neliela apjoma neaktivizētu tiesību pārvaldību, shēmās jāļauj nesaglabāt iegūtās tiesības, bet izmantot pārveduma vai kapitāla izmaksas iespēju atbilstīgi iegūtajām tiesībām, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni.

(8) Ja darba attiecības pārtraucoša darbinieka kvalificēto tiesību uz pensiju vērtība nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto robežsummu un lai izvairītos no pārmērīgām pārvaldības izmaksām saistībā ar liela apjoma neaktivizētām tiesībām uz pensiju, kurām ir neliela vērtība, pensiju shēmām var piešķirt iespēju nesaglabāt šīs kvalificētās tiesības uz pensiju, bet gan veikt kapitāla izmaksas atbilstoši kvalificētajam tiesībām uz pensiju. Kapitāla izmaksu apmēru jāaprēķina atbilstoši atzītiem aktuāro aprēķinu principiem un kvalificēto tiesību uz pensiju aktualizēto vērtību izmaksāšanas datumā.

Grozījums Nr. 15

9. apsvērums

(9) Darba ņēmējiem, kas maina darbavietu, jānodrošina iespēja izvēlēties vai nu saglabāt viņu tiesības uz pensiju, kas iegūtas sākotnējā papildu pensijas shēmā, vai pārvest attiecīgo kapitālu uz citu papildu pensijas shēmu, kas var būt arī citā dalībvalstī.

svītrots

Grozījums Nr. 16

9.a apsvērums (jauns)

 

(9.a) Šīs direktīvas mērķis nav darba attiecības pārtraucošu darbinieku kvalificētu tiesību uz pensiju pārvedamības ierobežošana. Lai veicinātu strādājošo brīvu pārvietošanos, dalībvalstīm jācenšas iespēju robežās un īpaši ieviešot jaunas papildu pensijas shēmas, pakāpeniski uzlabot kvalificētu pensijas saņemsanas tiesību pārvedamību.

Grozījums Nr. 17

10. apsvērums

(10) Finanšu ilgtspējības iemeslu dēļ dalībvalstīm ir iespēja principā atbrīvot nefondētās pensiju sistēmas no pienākuma ļaut darba ņēmējiem pārvest iegūtās tiesības. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas fondētās sistēmas, un darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas nefondētās sistēmas, dalībvalstīm jācenšas pakāpeniski uzlabot tiesību pārvedamību no nefondētām sistēmām.

svītrots

Grozījums Nr. 18

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt to, ka darba ņēmēji izmanto tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un tiesības uz profesionālo mobilitāti vienas dalībvalsts iekšienē, samazinot šķēršļus, kurus rada daži noteikumi, kas dalībvalstīs regulē papildu pensijas shēmas.

Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt personu tiesību izmantošanu brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un profesionālo mobilitāti, kā arī savlaicīgu un visaptverošu papildu pensiju shēmu izveidošanu, novēršot šķēršļus, kas radušies attiecīgu noteikumu pieņemsanas rezultātā par papildu pensiju shēmām.

Pamatojums

Direktīvai jāatbilst tai pašai loģikai, kāda ir regulām 1408/71 un 883/2004, kas attiecas uz "personām" un tādējādi nodrošina, ka piemērošanas joma attiecas uz visām personām, kuram ir piekļuve papildu pensijām.

Tādējādi ir skaidrs, ka Komisijas ierosinātajam pasākumam ir arī ievērojama sociāla nozīme. Galvenā uzmanība būtu jāpiešķir ne tikai darba tirgu elastības uzlabošanai, bet arī mērķim par dzīves līmeņa nodrošināšanu vecumā.

Grozījums Nr. 19

2. pants

Šī direktīva attiecas uz papildu pensijas shēmām, izņemot tās shēmas, kurām piemēro Regulu (EEK) Nr. 1408/71.

1. Šī direktīva attiecas uz papildu pensijas shēmām, izņemot shēmas, kas saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1408/71 attiecas uz sociālās nodrošināšanas koordinācijas shēmām.

 

2. Tomēr šī direktīva netiek piemērota attiecībā uz šādām pensiju shēmām:

 

a) papildu pensiju shēmām, kurās šīs direktīvas spēkā stāšanās datumā ir pabeigta jaunu dalībnieku uzņemšana un kurās neuzņem jaunus dalībniekus;

 

b) papildu pensiju shēmām, kas ir pakļautas pasākumiem, kuri paredz saskaņā ar valsts tiesību aktiem ieceltas iestādes vai tiesas iesaistīšanos ar mērķi nodrošināt vai atjaunot šīs shēmas finansiālo stāvokli, tostarp likvidācijas procedūru;

 

c) aizsargājošu regulējumu maksātnespējas gadījumā, kompensācijas regulējumu un valsts pensiju rezerves fondiem.

Grozījums Nr. 20

3. pants

Definīcijas

Izmantotie jēdzieni

Šajā direktīvā:

Šīs direktīvas mērķiem ar šādu jēdzienu apzīmē:

(a) „papildu pensija” ir vecuma pensijas un, ja to paredz papildu pensijas sistēma [shēma], kas izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalsti, kas paredzēti, lai papildinātu vai aizstātu tās pensijas vai pabalstus, ko šiem pašiem cilvēkiem nodrošina ar likumu noteiktās sociālā nodrošinājuma sistēmas [sociālās drošības shēmas];

(a) „papildu pensija” saskaņā ar papildu pensijas shēmu, kas izveidota atbilstoši valsts tiesību aktiem un praksi, paredzēti pensijas pabalsti;

(b) „papildu pensijas sistēma [shēma]” ir jebkura arodnodrošinājuma sistēma [ar profesiju saistītā pensiju shēma], kas izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi, piemēram, kolektīvie apdrošināšanas līgumi vai arī paaudžu solidaritātes sistēma, par ko vienojušās viena vai vairākas nozares vai sektori, fondētās pensiju sistēmas vai no uzņēmuma līdzekļiem garantētas pensijas, vai jebkuri kolektīvi vai citi salīdzināmi pasākumi, kas paredzēti, lai nodrošinātu papildu pensiju darbiniekiem vai pašnodarbinātām personām;

(b) „papildu pensijas sistēma [shēma]” ir jebkura ar nodarbinātību saistīta nodrošinājuma sistēma, kas izveidota saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi un kurai jānodrošina papildu pensija darbiniekiem;

(c) „dalībnieki” ir personas, kurām viņu profesionālā darbība nodrošina vai var nodrošināt tiesības uz papildu pensiju saskaņā ar papildu pensijas shēmas noteikumiem;

(c) „aktīvi dalībnieki” ir darbinieki, kuri, pamatojoties uz savu pašreizējo nodarbinātību saskaņā ar papildu pensijas shēmas noteikumiem, ir nodrošinātas tiesības uz papildu pensiju vai viņiem būs šādas tiesības, ja viņi atbildīs dalībniekiem izvirzītajiem nosacījumiem;

(d) „tiesības uz pensiju” ir visi pabalsti, ko sistēmas [shēmas] dalībnieki un citi, kas var uz to pretendēt, ir tiesīgi saņemt saskaņā ar papildu pensijas sistēmu [shēmu] noteikumiem un vajadzības gadījumā arī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

(d) "kvalificēšanās periodi tiesībām uz pensiju" ir visas tiesības uz papildu pensijām, kas iegūtas, panākot atbilstību dalībniekiem izvirzītajiem nosacījumiem saskaņā ar papildu pensijas sistēmu [shēmu] noteikumiem un vajadzības gadījumā arī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

 

(da) "dalības laiks" laika posms attiecībā uz dalību kādā shēmā, kurš nepieciešams saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai noteikumiem par papildu pensiju shēmu, lai nodibinātu tiesības uz papildu pensiju;

(e) „darba attiecību pārtraukšana” ir lēmums pārtraukt darba attiecības;

 

(f) „pārtraucošais darba ņēmējsir darba ņēmējs, kas pirms kļūšanas tiesīgs saņemt pensiju pārtrauc tādas darba attiecības, kurās viņš ir uzkrājis tiesības uz pensiju vai būtu varējis tās iegūt, paliekot šajās darba attiecībās;

(f) „darba attiecības pārtraucošais darbinieksir aktīvs dalībnieks, kura pašreizējās darba attiecības pārtraucas pirms papildu pensijas iegūšanas;

(g) „pārvedamība” ir iespēja darba ņēmējam iegūt un saglabāt tiesības uz pensiju, izmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos vai profesionālo mobilitāti.

 

(h) „vēlāks saņēmējsir bijušais dalībnieks ar tiesībām uz pensiju, kas papildu pensijas shēmā saglabājas neaktivizētas, kamēr netiek izpildīti atbilstības nosacījumi papildu pensijas saņemšanai;

(h)" bijušais dalībnieks" ir papildu pensijas shēmas bijušais dalībnieks, kuram ir iegūtas tiesības uz papildu pensiju saistībā ar šo shēmu, tomēr vairs nav aktīvs šīs shēmas dalībnieks un vēl nesaņem papildu pensiju no šīs shēmas;

(i) „neaktivizētas tiesības uz pensiju ir tiesības uz pensiju, kas saglabājas tajā shēmā, kur tās ieguvis vēlāks saņēmējs, kurš saņems pensiju no šīs papildu pensijas shēmas, kad tiks izpildīti atbilstības nosacījumi.

(i) „neaktivizētas tiesības uz pensiju" ir kvalificēšanās periodi tiesībām uz pensiju, kuras tiek saglabātas shēmā, kurā šīs tiesības ir ieguvis bijušais dalībnieks;

(j) „ tiesību pārvešana ir papildu pensijas shēmas veikta kapitāla izmaksa, kas ir visas šajā shēmā iegūtās tiesības uz pensiju vai to daļa, ar iespēju šo kapitālu pārvest uz citu papildu pensijas shēmu vai uz citu finanšu iestādi, kura nodrošina tiesības uz pensiju.

(j) "neaktivizētu tiesību vērtība" ir atbilstoši valsts praksei un paražām saskaņā ar aktūāro aprēķinu atzītiem principiem aprēķinātā tīrā pašreizējā vērtība.

Grozījums Nr. 21

4. panta a) apakšpunkts

(a) gadījumos, kad darba attiecību pārtraukšanas brīdī tiesības uz pensiju vēl nav iegūtas, visas pārtraucošā darba ņēmēja vai tā vārdā veiktās iemaksas tiktu atlīdzinātas vai pārvestas;

svītrots

Grozījums Nr. 22

4. panta b) apakšpunkts

(b) gadījumos, kad tiesību uz pensiju iegūšanai ir noteikts minimālais vecums, tas nepārsniedz 21 gadu.

(b) ja papildu pensijas shēmā ir paredzēts kvalificēšanās persiods, tas nevar būt ilgāks par pieciem gadiem. Jebkurā gadījumā nosacījumu par kvalificēšanos nepiemēro papildu pensijas shēmas dalībniekam, kamēr viņš nav sasniedzis 25 gadu vecumu.

Grozījums Nr. 23

4. panta c) apakšpunkts

(c) darba ņēmējs var kļūt par papildu pensijas shēmas dalībnieku pēc nostrādāta maksimālā laika perioda, kas ir viens gads, vai, attiecīgi, ne vēlāk kā tad, kad viņš ir sasniedzis noteikto minimālo vecumu;

(c) ja darba attiecības pārtraucošais darbinieks darba attiecību pārtraukšanas datumā vēl nav ieguvis kvalificētas tiesības uz pensiju, darbiniekam no papildu pensiju shēmas atlīdzina viņa iemaksātās summas vai arī darba devēja iemaksātās summas darbinieka vārdā, pamatojoties uz likumā paredzētajiem noteikumiem vai koplīgumā paredzēto vienošanos, vai līguma noteikumiem, vai, ja darbu pārtraucošais darbinieks uzņemas ieguldījuma risku, no iemaksām izveidojušos ieguldījumu vērtību.

Pamatojums

Grozījuma priekšlikums novērš to, ka tiek atlīdzinātas un pārvestas tikai darba devēja brīvprātīgās iemaksas, kuru veikšana nav paredzeta likumā vai koplīgumā. Šīs iemaksas attiecīgā gadījumā vajadzētu pakļaut jaunai novērtēšanai, pc tam kad ir atvilkta nodevu vai pārvaldīšanas izdevumu daļa.

Grozījums Nr. 24

4. panta d) apakšpunkts

(d) darba ņēmējs iegūst tiesības uz pensiju pēc dalības ilguma, kas nepārsniedz divus gadus.

(d) objektīvi pamatotos gadījumos dalībvalstis var piešķirt sociālajiem partneriem iespēju koplīgumos iekļaut nediskriminējošus noteikumus, kas atšķiras no a) un b) punktā paredzētajiem noteikumiem, ja šie noteikumi personām, uz kurām tie attiecas, nodrošina vismaz līdzvērtīgu aizsardzību.

Grozījums Nr. 25

5. pants

Neaktivizētu tiesību uz pensiju saglabāšana

Neaktivizētu tiesību uz pensiju saņemšana

 

-1. Atbilstoši 2. punktam dalībvalstis pieņem pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, lai nodrošinātu, ka darba attiecības pārtraucošs darbinieks var saglabāt kvalificētas tiesības uz pensiju papildu pensijas shēmā.

1. Dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, ar mērķi nodrošināt neaktivizētu pensijas tiesību vērtības līdzvērtīgu pielāgojumu, lai pārtraucošais darba ņēmējs neciestu nekādus zaudējumus.

1. Dalībvalstis pieņem pasākumus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, lai, ņemot vērā pensiju shēmas veidu, nodrošinātu taisnīgu neaktivizētu darba attiecības pārtraucoša darbinieka pensijas tiesību vērtības pielāgojumu un aizsargātu šīs tiesības uz pensijas saņemšanu uzņēmuma maksātnespējas gadījumā. Jo īpaši par taisnīgu pielāgojumu runa ir tad, ja

 

a) neaktivizētu tiesību vērtība plašā mērā pieaug tāpat kā aktīvo dalībnieku tiesību vērtība vai

 

b) darba attiecības pārtraucoša darbinieka tiesības saņemt pensiju ir noteiktas nomināli, vai

 

c) darba attiecības pārtraucošam darbiniekam tiek saglabātas tiesības uz procentu saņemšanu, kas iekļauti pensiju shēmā, vai

 

d) neaktivizētu tiesību vērtība tiek pielāgota atbilstoši inflācijas līmenim, algu līmenim, aktuālajiem pensiju maksājumiem vai papildu pensijas shēmas aktīvu peļņas normai.

2. 2. Dalībvalstis var ļaut papildu pensijas shēmās nesaglabāt iegūtās tiesības, bet izmantot kapitāla pārveduma vai izmaksas iespēju atbilstīgi iegūtajām tiesībām, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni. Tās par noteikto slieksni informē Komisiju.

2. Dalībvalstis var ļaut papildu pensijas shēmās nesaglabāt kvalificētas tiesības uz pensiju, bet gan izmaksāt darba attiecības pārtraucošajam darbiniekam kapitālu, kas atbilst kvalificēto pensiju tiesību apmēram, ja kvalificēto pensiju tiesību vērtība nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto robežvērtību. Tās par piemēroto robežvērtību informē Komisiju.

 

2a. Dalībvalstis var piešķirt sociālajiem partneriem iespēju koplīgumos iekļaut noteikumus, kas atšķiras no 2. un 3. punktā paredzētajiem noteikumiem, ja šie noteikumi personām, uz kurām tie attiecas, nodrošina vismaz līdzvērtīgu aizsardzību.

Grozījums Nr. 26

6. pants

6. pants

Pārvedamība

svītrots

1. Izņemot gadījumus, kad kapitāla maksājums tiek veikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tajos gadījumos, kad uz pārtraucošo darba ņēmēju jaunajā darba vietā neattiecas tā pati papildu pensijas shēma, pēc viņa lūguma 18 mēnešu laikā pēc darba attiecību pārtraukšanas visas viņa iegūtās tiesības uz pensiju var pārvest kādā vienā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti.

 

2. Dalībvalstīm saskaņā ar valstu praksi jānodrošina, lai gadījumos, kad iegūto pārvedamo tiesību vērtību nosaka aktuāri aprēķini un aprēķini saistībā ar procentu likmēm, pārtraucošais darba ņēmējs no tā necieš nekādus zaudējumus.

 

3. Papildu pensijas shēmā, uz kuru pārvedums notiek, pārvestās tiesības netiek pakļautas nekādiem iegūšanas nosacījumiem, un tajā šīs tiesības saglabā vismaz tāpat, kā neaktivizētās tiesības atbilstīgi 5. panta 1. punktam.

 

4. Ja ar pārvedumu ir saistītas kādas administratīvās izmaksas, dalībvalstis veic pasākumus, lai izvairītos no tā, ka šīs izmaksas būtu neproporcionālas pārtraucošā darba ņēmēja dalības ilgumam.

 

Grozījums Nr. 27

7. pants

1. Neskarot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pienākumus atbilstīgi Direktīvas 2003/41/EK 11. pantam saistībā ar dalībniekiem un saņēmējiem sniedzamo informāciju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka papildu pensijas shēmas pārvaldītājs informē darba ņēmējus par sekām, kādas darba attiecību pārtraukšanai ir attiecībā uz viņu papildu pensijas tiesībām.

1. Neskarot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pienākumu sniegt informāciju dalībniekiem un saņēmējiem atbilstīgi Direktīvas 2003/41/EK 11. pantam, dalībvalstis, pieņemot pasākumus, ko tās uzskata par nepieciešamiem, nodrošina, ka aktīvie shēmas dalībnieki saskaņā ar 2. punktu, pārtraucot darba attiecības, var pieprasīt informāciju par sekām, kādas darba attiecību pārtraukšanai ir attiecībā uz viņu papildu pensijas tiesībām.

2. Darba ņēmējiem, kas to pieprasa, savlaicīgi nosūta pietiekamu informāciju jo īpaši par

2. Aktīvie shēmas dalībnieki, ja to pieprasa, rakstiski tiek informēti, un savlaicīgi viņiem tiek sniegta informācija, īpaši par šādiem jautājumiem:

(a) papildu pensijas tiesību iegūšanas nosacījumiem un to piemērošanu pēc darba attiecību pārtraukšanas;

(a) papildu pensijas tiesību iegūšanas nosacījumiem un to piemērošanu pēc darba attiecību pārtraukšanas;

(b) paredzamajiem pensijas maksājumiem darba attiecību pārtraukšanas gadījumā;

(b) paredzamajiem pensijas maksājumiem darba attiecību pārtraukšanas gadījumā;

(c) nosacījumiem, ar kādiem saglabājas neaktivizētās tiesības uz pensiju;

(b) par neaktivizētu tiesību uz pensiju apmēru un saņemšanu

(d) iegūto tiesību pārvešanas nosacījumiem.

 

3. Vēlāks saņēmējs pēc lūguma saņem no papildu pensiju shēmas pārvaldītāja informāciju par savām neaktivizētajām tiesībām uz pensiju un par visām izmaiņām noteikumos, kas regulē attiecīgo papildu pensiju shēmu.

3. Vēlāks saņēmējs pēc lūguma saņem no papildu pensiju shēmas pārvaldītāja informāciju par savām neaktivizētajām tiesībām uz pensiju un par visām izmaiņām noteikumos, kas regulē attiecīgo papildu pensiju shēmu.

4. Šajā pantā minēto informāciju nosūta rakstiski un saprotamā veidā.

 

Grozījums Nr. 28

8. pants

1. Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki attiecībā uz papildu pensijas tiesību pārvedamību, nekā tie noteikumi, kas paredzēti šajā direktīvā.

1. Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir labvēlīgāki attiecībā uz darba attiecības pārtraucošo darbinieku dalības nodibināšanu un saņemšanu papildu pensijas shēmā, nekā tie noteikumi, kas paredzēti šajā direktīvā.

2. Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nevar būt par iemeslu tam, lai dalībvalstīs esošais papildu pensijas tiesību pārvedamības līmenis pasliktinātos.

2. Šīs direktīvas īstenošana nekādā gadījumā nedrīkst izmantot kā iemeslu tam, lai dalībvalstīs esošais darba attiecības pārtraucošu darbinieku papildu pensijas tiesību nodibināšanas un saņemšanas līmenis pasliktinātos.

Grozījums Nr. 29

9. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2008. gada 1. jūlijam, vai arī tās pēc sociālo partneru kopīga lūguma var nodot tiem atbildību par šīs direktīvas īstenošanu saistībā ar tiem noteikumiem, kas attiecas uz koplīgumiem. Tādā gadījumā tās nodrošina, lai, vēlākais, līdz 2008. gada 1. jūlijam sociālie partneri būtu pēc vienošanās ieviesuši vajadzīgos pasākumus. Turklāt attiecīgajām dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, lai jebkurā laikā varētu nodrošināt šajā direktīvā noteikto rezultātu sasniegšanu. Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

1. Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2008. gada 1. jūlijam, vai arī tās nodrošina, ka sociālie partneri būtu pēc vienošanās šajā datumā ieviesuši vajadzīgos pasākumus, un ka dalībvalstīm jāveic visi pasākumi, lai jebkurā laikā varētu nodrošināt šajā direktīvā noteikto rezultātu sasniegšanu.

Dalībvalstis par to tūlīt informē Komisiju.

Pamatojums

Padarot iespējamu īstenošanu, izmantojot koplīgumus, ar priekšlikumu direktīva tiek saskaņota ar iepriekšējām direktīvām.

Grozījums Nr. 30

9. panta 3. punkts

3. Neskarot 1. punktu un lai ņemtu vērā īpašus pienācīgi pamatotus apstākļus saistībā ar papildu pensijas shēmu finanšu ilgtspējību, dalībvalstis var atbrīvot paaudžu solidaritātes sistēmas, „Unterstützungskassen” un uzņēmumus, kas uzkrāj no uzņēmuma līdzekļiem garantētas pensijas, lai izmaksātu pensijas saviem darba ņēmējiem, no 6. panta 1. punkta piemērošanas. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo atbrīvojumu, par to nekavējoties informē Komisiju, norādot attiecīgās shēmas un konkrēto pamatojumu šā atbrīvojuma piešķiršanai, kā arī veiktos vai paredzētos pasākumus, lai uzlabotu no attiecīgajām shēmām izrietošo tiesību pārvedamību.

svītrots

Grozījums Nr. 31

10. panta 1. punkts

1. Reizi piecos gados pēc 2008. gada 1. jūlija Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, izstrādā ziņojumu, ko iesniedz Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1. Reizi piecos gados pēc 2008. gada 1. jūlija Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, izstrādā ziņojumu, ko iesniedz Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Šajā ziņojumā iekļauj arī novērtējumu par darba devēju gatavību no šīs direktīvas spēkā stāšanās brīža piedāvāt papildu pensiju shēmas .

Grozījums Nr. 32

10. pants

1. . Reizi piecos gados pēc 2008. gada 1. jūlija Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, izstrādā ziņojumu, ko iesniedz Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

1. Reizi piecos gados pēc 2008. gada 1. jūlija Komisija, balstoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, izstrādā ziņojumu, ko iesniedz Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

 

1a. Turklāt tā iesniedz priekšlikumu par to, kā gadījumā, ja iegūtas tiesības saņemt pensiju, pamatojoties uz pārvešanu, var izslēgt uzņēmuma atbildību par pārvestām tiesībām saņemt pensiju.

2. Komisija ne vēlāk kā pēc 10 gadiem, sākot no 2008. gada 1. jūlija, izstrādā īpašu ziņojumu par 9. panta 3. punkta piemērošanu. Ja vajadzīgs, uz tā pamata Komisija iesniedz priekšlikumu, kurā ietverti šās direktīvas grozījumi, kas izrādījušies vajadzīgi, lai nodrošinātu vienādu attieksmi saistībā ar iegūto tiesību pārvedamību darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas fondētās sistēmas, un darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas 9. panta 3. punktā minētās shēmas.

 

Grozījums Nr. 33

10. panta 2.a punkts (jauns)

 

2a. Ne vēlāk kā piecus gadus pēc šīs direktīvas īstenošanas, Komisija sagatavo ziņojumu, īpaši attiecībā uz tā kapitāla pārveduma nosacījumiem, kas saistīts ar darbinieku tiesībām uz papildu pensiju. Pamatojoties uz šo ziņojumu, Komisija iesniedz priekšlikumu, kurā ir iekļauti jebkādi šīs direktīvas grozījumi, respektīvi tiek ierosināti citi instrumenti, kas izrādījušies nepieciešami strādājošo mobilitātes šķēršļu samazināšanai, kurus radījuši atsevišķi noteikumi par papildu pensiju nodrošināšanu.

(1)

OV C ... / OV vēl nav publicēts.


PASKAIDROJUMS

Šis priekšlikums par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu ir sagatavots būtiski svarīgā brīdī. Eiropas Savienības iedzīvotāji noveco un ekonomika virzās uz globalizāciju. Eiropas Savienības spēja iet kopsolī ar šīm nenovēršamajām ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām un izmantot tās savā labā ir ievērojami jāuzlabo. Tādēļ iepriekšējos gados dalībvalstis ir sākušas darba tirgus un sociālā nodrošinājuma sistēmu, tostarp pensijas shēmu, reformu. Viena no risināmajām problēmām šajā sakarā ir iespēja savienot paaugstinātu elastīgumu un mobilitāti darba tirgū ar aktīvākām un samaksājamām sociālā nodrošinājuma formām. Darba devējiem un ņēmējiem jābūt spējīgiem neierobežoti izmantot elastīga darba tirgus priekšrocības, aizstājot jēdzienu darba vietas drošība ar jēdzienu nodarbinātības drošība.

Iedzīvotāju novecošanas dēļ jauniem cilvēkiem ir arvien svarīgāk jau laikus veidot pensijas uzkrājumus ar darba devēja palīdzību. Turklāt dažās dalībvalstīs ir vērojama tendence, ka fondētās pensiju shēmas (otrais balsts) nav tikai papildinājums valsts pensijai (pirmais balsts), bet gan to pilnībā aizstāj. Tādēļ darba ņēmējam būs vēl svarīgāk laicīgi pievienoties papildu pensijas shēmai un varēt iegūtās tiesības pārvest nākamajam darba devējam. Turklāt iezīmējas tendence, ka pensijas noteikumus ar vien biežāk izstrādā, pamatojoties uz „noteiktu iemaksu” principu. Salīdzinājumā ar „noteiktu pabalstu” kārību „noteiktu iemaksu” noteikumi daudz mazākā mērā nodrošina atbilstošu pensiju. Dažās dalībvalstīs vērojamas šīs situācijas sekas, proti, nabadzīgi pensionāri.

Mūsdienās ir jānodrošina lojāla un mobila darbinieku pieeja. Tādēļ mobilitāti vajadzētu atalgot, nevis nosodīt. Taču realitāte šobrīd ir gluži pretēja. Dažas no papildu pensijas sistēmām paredz, piemēram, ka 30 gadus vecs darba ņēmējs, kam ir astoņu gadu darba pieredze, kas iegūta, strādājot pie trim dažādiem darba devējiem, nav vēl ieguvis papildu pensijas tiesības.

Kopumā ziņojuma sagatavotāja bez iebildumiem atbalsta Komisijas priekšlikumu. Ziņojuma sagatavotāja piekrīt Komisijas viedoklim, ka Eiropas līmenī nepietiek ar vienošanos par pensijas tiesību pārvešanu no viena darba devēja otram, kas atrodas vai neatrodas tajā pašā dalībvalstī. Lojalitātes un darba mobilitātes lietderības nolūkos un lai nodrošinātu iespēju darba ņēmējiem veidot atbilstošus pensijas uzkrājumus, vajadzētu pieņemt pensijas tiesību iegūšanas, saglabāšanas un pārvešanas noteikumus. Priekšlikuma 4. pantā tiek piedāvāti tam atbilstoši ietvari. Sociālajiem partneriem tiek dota iespēja vienoties par labākiem līgumiem.

Trīs galvenajos jautājumos ziņojuma sagatavotāja tomēr gribētu grozīt Komisijas priekšlikumu.

1.      Direktīvas piemērošanas joma un obligātā pārvešana (2. pants, 6. panta 1. punkts un 9. panta 3. punkts)

Dalībvalstu papildu pensijas shēmās pastāv būtiskas atšķirības. Ļoti atšķiras ne tikai priekšnoteikumi pensijas tiesību iegūšanai, saglabāšanai un pārvešanai, bet arī finansējuma veids. Risinājumos, kas paredz kapitalizēšanu, proti, pensiju kapitāla uzkrāšanu ārpus uzņēmuma, ir vienkāršāk pārvest pensijas tiesības no vienas sistēmas uz otru nevis, piemēram, paaudžu solidaritātes shēmas, atbalsta fondu vai uz pensijas uzkrājumiem veidotu sistēmu gadījumos. Lai ņemtu vērā problēmas, kas saistītas ar iepriekš minēto shēmu finansiālo ilgtspēju, piedāvā Komisijai tās pagaidām atbrīvot no pienākuma pārvest pensiju tiesības.

Komisijas piedāvātā atbrīvojuma iespēja praksē atspoguļosies tā, ka pārvešanas pienākumu izmantos tikai atsevišķos gadījumos. Tomēr ziņojuma sagatavotāja vēlas, lai šo direktīvu piemērotu iespējami plaši. Tajā pašā laikā ir ļoti grūti iejaukties pašreizējā kārtībā. Tādēļ ziņojuma sagatavotāja piedāvā šādu risinājumu:

· attiecināt direktīvu tikai uz pensiju tiesībām, kas piešķirtas no jauna;

· svītrot 9. panta 3. punktā paredzēto atbrīvojuma iespēju, proti, izņēmuma noteikumu attiecībā uz obligāto pārvešanu.

2.      Rīcība neaktivizēto pensijas tiesību gadījumā (5. pants)

Darba devējus, kas iegūtās pensiju tiesības atstāj (neaktivizē) pie iepriekšējā darba devēja, nedrīkst nostādīt sliktākā situācijā. Taču Komisijas priekšlikumā nav skaidri pateikts, kā sasniegt šo mērķi. Tādēļ ir svarīgi noskaidrot pensijas shēmas dalībnieku kategoriju, kuras neaktivizētās tiesības nedrīkst ierobežot un cik liela mērā šī prasība nodrošina vienlīdzīgu attieksmi. Ir pilnīgi skaidrs, ka nevar būt runa par obligāto indeksāciju shēmas dalībniekiem. Tādēļ ziņojuma sagatavotāja piedāvā noteikt dalībvalstīm pienākumu nodrošināt shēmas dalībniekiem ar neaktivizētām pensiju tiesībām un pensionētiem shēmas dalībniekiem vienlīdzīgus apstākļus.

3.      Situācija attiecībā uz pagaidu darbiniekiem un darbiniekiem, kas atgriežas darba tirgū (6. pants)

Komisijas piedāvājumā noteikts, ka darbiniekiem jāiesniedz pieprasījums par pensijas tiesību pārvešanu 18 mēnešu laika pēc (iepriekšējo) darba attiecību izbeigšanas. Taču tas var negatīvi ietekmēt personas, kas zaudējušas darbu pret savu gribu vai ir īslaicīgi pārtraukušas profesionālo darbību, lai rūpētos par bērniem vai citiem tuviniekiem. Ja šādi darbinieki atgriežas darba tirgū vēlāk (pēc vairāk nekā 18 mēnešiem), tie vairs nevar izmantot tiesību pārvešanas iespēju. Tādēļ jūsu ziņojuma sagatavotāja piedāvā dot iespēju darba ņēmējiem iesniegt pieprasījumu pensijas tiesību pārvešanai 6 mēnešu laikā pēc jauno darba attiecību sākšanas.

1.02.2007

EKONOMIKAS UN MONETāRO LIETU KOMITEJAS ATZINUMS

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai

par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu

(COM(2005)0507 – C6‑0331/2005 – 2005/0214(COD))

Atzinumu sagatavoja: Eoin Ryan

ĪSS PASKAIDROJUMS

Pamatinformācija

Saskaņā ar 2003. gada darbaspēka apsekojumu (Eiropas Kopienu Statistikas birojs, Eiropas Komisija) 8,2% no ES kopējā nodarbinātā darbaspēka pēc gada ir mainījuši darbu (visvairāk Dānijā un Apvienotajā Karalistē, kur pēc gada darbu mainījuši 13%, un vismazāk Zviedrijā un Grieķijā — 5%). Vidēji ES darba ņēmēji turpina strādāt vienā darbavietā 10,6 gadus, salīdzinājumam — ASV darba ņēmēji vienā darbavietā strādā 6,7 gadus. Ģeogrāfiskās mobilitātes ziņā tikai 1,5% no 25 dalībvalstu ES pilsoņiem dzīvo un strādā kādā citā dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes valsts. 7,2% ES pilsoņu katru gadu maina dzīvesvietu, no tiem 15% to maina darbavietas maiņas dēļ, savukārt ASV katru gadu dzīvesvietu maina 16,2% pilsoņu un 17% no tiem to maina darba dēļ.

Pašreizējais tiesiskais regulējums

Vienīgais tiesību akts, kas regulē šo jomu, ir Direktīva 98/49/EEK. Tā paredz to nodarbināto un pašnodarbināto personu papildu pensijas tiesību aizsardzību, kas pārceļas no vienas ES dalībvalsts uz citu. Tomēr šīs direktīvas darbības joma ir ierobežota un tā nevar nodrošināt papildu pensijas tiesību pārvešanu un elastību attiecībā uz tiesību uz pensiju iegūšanas nosacījumiem.

Direktīvas 2005/214 (COD) priekšlikums

Priekšlikumā paredzētas visas papildu pensijas shēmas, kuru pamatā ir darba attiecības, izņemot likumos noteiktas sistēmas (shēmas), uz ko attiecas Regula 1408/71, piemēram, Francijas AGIRC/ARRCO shēma. Priekšlikumā nav paredzētas noteiktu pabalstu un noteiktu iemaksu shēmas. Lai gan pensijas shēmu uzbūve, jo īpaši noteiktu iemaksu shēmu uzbūve, ir mainījusies saskaņā ar izmaiņām tirgū, bija jāapraksta daži vispārēji principi un tiesību pārnesamības problēmas, ko izraisa dažādu shēmu atšķirības.

Attiecībā uz iegūšanas tiesībām priekšlikumā ir noteikta tiesību iegūšanas nosacījumu maksimālā robeža, lai mobili darba ņēmēji varētu savas darba dzīves laikā uzkrāt papildu pensijas tiesības pietiekamā apmērā. Neatkarīgi no tā, ka dažādu valstu noteikumi ir atšķirīgi, tiesību piešķiršanas periods (pēc kura shēmas dalībniekam piešķir iegūtās tiesības) nedrīkst būt ilgāks par diviem gadiem, ar nosacījumu, ka ir sasniegts minimālais vecums attiecīgo tiesību iegūšanai, t.i., 21. gads. Turklāt gaidīšanas periods, pirms darba ņēmējs var kļūt par pensiju shēmas dalībnieku, nedrīkst būt ilgāks par vienu gadu (ja vien darba ņēmējs ir sasniedzis attiecīgo vecuma minimumu). Ir jāuzsver, ka tiesību piešķiršanas perioda un gaidīšanas perioda zemā robeža var arī izraisīt lielākas izmaksas visiem shēmas dalībniekiem.

Direktīvā ir ieviests neaktivizētu tiesību uz pensiju vērtības „līdzvērtīgas pielāgošanas” jēdziens. Šis jēdziens skaidri neparedz, vai minētais termins attiecas uz pārvērtēšanu, indeksāciju utt., lai gan 7. apsvērums attiecas uz indeksāciju vai inflāciju. Tomēr princips neradīt zaudējumus pārtraucošajam darba ņēmējam jānosaka skaidrāk. Lai izvairītos no pārmērīgi lielām administratīvajām izmaksām sakarā ar ievērojama skaita neliela apjoma neaktivizētu tiesību pārvaldību, priekšlikumā attiecībā uz minēto noteikumu paredzēta arī iespēja pārvest vai izmaksāt pamatsummu, kas atbilst iegūtajām tiesībām, ja vien tās nepārsniedz attiecīgajā dalībvalstī noteikto slieksni.

Attiecībā uz pārvešanas tiesībām darba ņēmējiem būs iespēja vai nu saglabāt savas tiesības iepriekšējā shēmā (ja vien tās nav pārāk maza apjoma, kas varētu radīt pārmērīgi lielas administratīvās izmaksas) vai arī pārvest tās uz citu shēmu. Tomēr dalībvalstīm būs iespēja atbrīvot nefondētas pensiju shēmas (piemēram, paaudžu solidaritātes shēmas vai palīdzības fondus) no pienākuma ļaut darba ņēmējiem pārvest iegūtās tiesības, lai saglabātu šo sistēmu finansiālo ilgtspējību. Šo noteikumu pārskatīs ne vēlāk kā līdz 2018. gada 1. jūlijam. Attiecībā uz pārvešanas jēdzienu ir svarīgi nošķirt „tiesību pārvešanas” jēdzienu (6. pants) un „kapitāla pārvešanas” jēdzienu, kā tas lietots 3. panta j) punktā. Direktīvas priekšlikumā šie jēdzieni nav lietoti konsekventi. Praksē darba ņēmēji vienkārši izņem naudas līdzekļus no vecās shēmas (izmaksa) un iemaksā to jaunajā shēmā saskaņā ar jaunās shēmas noteikumiem (iemaksa). Ir neiespējami uzlikt par pienākumu jaunajai shēmai garantēt tiesības tādā pašā apmērā. Visbeidzot, priekšlikums neattiecas uz tiesību pārvešanu no shēmām, kas uz laiku ir ar nepietiekamu finansējumu, ja tiesību pārvešanas gadījumā naudas līdzekļu izmaksa no šādām shēmām var negatīvi ietekmēt tajās paliekošo dalībnieku tiesības.

Attiecībā uz informācijas sniegšanu priekšlikumā izteikts aicinājums paredzēt pasākumus papildus informācijas sniegšanas prasībām, kas noteiktas Direktīvas par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (2003/41/EK) 11. pantā. Minētās direktīvas 11. pantā paredzēts, ka pensijas shēmas dalībniekiem un saņēmējiem attiecīgā gadījumā sniedz informāciju par gada pārskatiem un gada ziņojumiem, pensiju fonda ieguldījumu politikas principiem, kā arī pasākumiem saistībā ar pabalstu pārvešanu un izmaksu. Jaunajā priekšlikumā šo noteikumu uzskata par nepietiekamu, tādēļ 7. pantā ir paredzēta prasība papildu pensijas uzkrāšanas shēmas pārvaldniekam informēt visus pārtraucošos darba ņēmējus neatkarīgi no tā, vai šie darba ņēmēji ir minētās shēmas dalībnieki vai nav, par darba attiecību pārtraukšanas sekām attiecībā uz tiesībām saņemt papildu pensiju. Iespējams, ka šāds nosacījums var radīt nevajadzīgas izmaksas pensiju shēmas pārvaldībai.

GROZĪJUMU PRIEKŠLIKUMI

Ekonomikas un monetāro lietu komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju iekļaut savā ziņojumā šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

10. apsvērums

(10) Finanšu ilgtspējības iemeslu dēļ dalībvalstīm ir iespēja principā atbrīvot nefondētās pensiju sistēmas no pienākuma ļaut darba ņēmējiem pārvest iegūtās tiesības. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas fondētās sistēmas, un darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas nefondētās sistēmas, dalībvalstīm jācenšas pakāpeniski uzlabot tiesību pārvedamību no nefondētām sistēmām.

svītrots

Pamatojums

Pastāv bažas par finanšu ilgtspējību, godīgumu un solidaritāt attiecībā uz dalībniekiem, kas paliek shēmā ne tikai uz nefondētajām pensiju shēmām, kuras Komisija iesaka svītrot no direktīvas, bet arī uz shēmām un pensiju fondiem, uz kuriem attieksies šī direktīva. Šie jautājumi ir jārisina vienlaicīgi attiecībā uz visām shēmām, nevis vienkārši jāsvītro tikai nefondētās shēmas.

Grozījums Nr. 2

10.a apsvērums (jauns)

(10.a) Papildu pensijas shēmu finanšu ilgtspējības nolūkā pensiju tiesību pārvedamība ir stingri jāuzrauga, jo īpaši attiecībā uz atšķirību ietekmi uz aktuārvērtējumiem un procentu likmes tāmi attiecībā uz faktisko tiesību pārvedamības iespējas izmantošanu.

Pamatojums

Pastāv bažas par finanšu ilgtspējību, godīgumu un solidaritāti attiecībā uz dalībniekiem, kas paliek shēmā ne tikai uz shēmām, kuras Komisija iesaka svītrot no direktīvas, bet arī uz shēmām un pensiju fondiem, uz kuriem attieksies šī direktīva. Šī ietekme ir cieši jāuzrauga. Ekspertu vidū valda lielas bažas par to, ka šī direktīva varētu pastiprināt pensiju shēmu tendenci pārtapt no noteiktiem pabalstiem par noteiktiem ieguldījumu veidiem.

Grozījums Nr. 3

11.a apsvērums (jauns)

 

(11a) Lai izvairītos no neatbilstīgas transponēšanas, uzraudzības iestādēm ir jāsadarbojas dalībvalstu mērogā.

Pamatojums

Problemātisks ir jautājums, kā noteikt kompetento uzraudzības iestādi un vienas dalībvalsts uzraudzības iestāžu sadarbības mehānismu (parasti finanšu uzraudzības iestādes, kas uzrauga pensiju fondu darbību, un sociālo lietu vai darba lietu ministrijas, kas pārrauga pensijas kopumā, sadarbību), kā arī sadarbību visas ES mērogā.

Grozījums Nr. 4

Erwägung 11 b (neu)

(11.b) Tā kā atšķirības starp nodokļu piemērošanu un pabalstu saņemšanu no pensiju fondiem ir galvenie pensijas tiesību mobilitātes un pārvešanas šķēršļi, nodokļu piemērošanas ietekme uz šādiem pārvešanas gadījumiem ir stingri jāuzrauga un, ja vajadzīgs, ir jānosaka atbilstīgi pasākumi.

Pamatojums

Direktīvas mērķus attiecībā uz mobilitāti, jo īpaši pensiju tiesību pārrobežu pārvešanu varētu būt grūti īstenot, ja tajā pašā laikā netiek risināti jautājumi par nodokļu piemērošanu.

Grozījums Nr. 5

14.a apsvērums (jauns)

 

(14.a) Piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai jāveic izmaksu un guvumu analīze, izvērtējot direktīvas ietekmi uz to darba devēju skaitu, kuri saviem darbiniekiem piedāvā piedalīties pensiju shēmās.

Pamatojums

Ir svarīgi nodrošināt, lai šī direktīva neizraisītu to darba devēju skaita samazinājumu, kuri vēlas saviem darbiniekiem piedāvāt dalību pensiju shēmās.

Grozījums Nr. 6

1. pants

Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt to, ka darba ņēmēji izmanto tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un tiesības uz profesionālo mobilitāti vienas dalībvalsts iekšienē, samazinot šķēršļus, kurus rada daži noteikumi, kas dalībvalstīs regulē papildu pensijas shēmas.

Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt to, ka darba ņēmēji izmanto tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un profesionālo mobilitāti vienas dalībvalsts iekšienē un starp dalībvalstīm, samazinot šķēršļus, kurus rada daži noteikumi, kas dalībvalstīs regulē papildu pensijas shēmas.

Pamatojums

Direktīvas mērķī jo īpaši būtu jāietver profesionālās mobilitātes sekmēšana starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 7

2. pants

Šī direktīva attiecas uz papildu pensijas shēmām, izņemot tās shēmas, kurām piemēro Regulu (EEK) Nr. 1408/71.

Šī direktīva attiecas gan uz tiesībām uz brīvprātīgām, gan obligātām papildu pensijas shēmām, kuru pamatā ir darba attiecības.

Pamatojums

Savstarpīguma dēļ nav godīgi ierobežot direktīvas jomu tikai ar tām otrā pīlāra papildu shēmām, uz kurām neattiecas Regula Nr. 1408/71. Šīs direktīvas noteikumi attiecas arī uz shēmām saistībā ar Regulu Nr. 1408/71.

Grozījums Nr. 8

3. panta c) punkts

(c) „dalībnieki” ir personas, kurām viņu profesionālā darbība nodrošina vai var nodrošināt tiesības uz papildu pensiju saskaņā ar papildu pensijas shēmas noteikumiem.

(c) „aktīvi dalībnieki” ir personas, kurām saskaņā ar shēmas noteikumiem ir piešķirtas tiesības uz dalību shēmā un kurām viņu pašreizējās darba attiecības nodrošina vai pēc tiesību piešķiršanas prasību izpildes nodrošinās tiesības uz papildu pensiju saskaņā ar minētās shēmas noteikumiem.

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir skaidri noteikt, ka minētā definīcija neattiecas uz pensionāriem un vēlākiem saņēmējiem. Šī direktīva neattiecas uz pensionāriem un vēlāki saņēmēji ir definēti atsevišķi. Ar šo grozījumu arī paskaidro, ka aktīvs dalībnieks ir darba ņēmējs, kam piešķirtas tiesības uz dalību shēmā neatkarīgi no tā, vai tas noticis pēc tiesību piešķiršanas perioda vai ne. Pretējā gadījumā definīciju var uztvert kā tādu, kas attiecas arī uz darba ņēmējiem, kuri ir gaidīšanas periodā uz dalības tiesībām shēmā, un tāds nav šīs definīcijas nolūks.

Grozījums Nr. 9

3. panta d) punkts

(d) tiesības uz pensiju ir visi pabalsti, ko sistēmas [shēmas] dalībnieki un citi, kas var uz to pretendēt, ir tiesīgi saņemt saskaņā ar papildu pensijas sistēmu [shēmu] noteikumiem un vajadzības gadījumā arī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

(d) „kvalificētās tiesības uz pensiju ir tiesības uz papildu pensijām, kas iegūtas, izpildot vajadzīgos nosacījumus saskaņā ar papildu pensijas sistēmu [shēmu] noteikumiem un vajadzības gadījumā arī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem.

Pamatojums

Saskaņā ar papildu pensiju shēmu noteikumiem to dalībnieki, izstājoties no shēmas (ja nav vēl pienācis pensionēšanās vecums), iegūst tiesības tikai tad, kad ir izpildītas tiesību piešķiršanas prasības. Līdzko tiesības ir piešķirtas, dalībnieks, kas izstājas no shēmas, ir tiesīgs saglabāt minētās tiesības shēmā, vai saskaņā ar dažiem ierobežojumiem pārvest šīs tiesības. Šis grozītais formulējums ir paredzēts, lai paskaidrotu, ka dalībnieks iegūst šādas tiesības tikai tad, kad ir izpildītas tiesību piešķiršanas prasības. Arī termins „pabalsti” ir aizvietots ar terminu „papildu pensija”, jo tas jau ir definēts.

Grozījums Nr. 10

3. panta e) punkts

(e) „darba attiecību pārtraukšana ir lēmums pārtraukt darba attiecības.

(e) „darba attiecību pārtraukšana” ir darba attiecību pārtraukšana, kuras iemesls nav pensionēšanās, no vienas puses, vai pārtraukšana tādēļ, ka saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem tiek zaudētas šādas tiesības, no otras puses.

Pamatojums

Brīvprātīgās papildu pensiju shēmas cita starpā piesaista darba ņēmēju uzņēmumam un atlīdzina viņa uzticību tam ar papildu pensiju. Atkarībā no dalībvalsts tiesību aktiem darba ņēmēja konkrēti nodarījumi var dot tiesības darba devējam izbeigt darba attiecības ar šo darbinieku. Šādos gadījumos darba ņēmējs nebūtu jāatalgo ar tiesību pārvedamību uz darba papildu pensiju shēmu.

Grozījums Nr. 11

3. panta ea) punkts (jauns)

 

(ea) „pensionēšanās”, tostarp pirmstermiņa pensionēšanās: ir laiks, kad persona pieprasa tiesības saņemt pensijas maksājumus; darba attiecību pārtraukšana pati par sevi nenozīmē pensionēšanos;

Pamatojums

Darba attiecību pārtraukšana nenozīmē pensionēšanos un pensionēšanās jānosaka kā laika posms, kad persona pieprasa tiesības saņemt pensijas maksājumus. Tas attiecas arī uz dalībniekiem, kam pensiju maksā nevis pensionēšanās, bet citu iemeslu dēļ. Piemēram, persona var saņemt invaliditātes pensiju.

Grozījums Nr. 12

3. panta f) punkts

(f) „pārtraucošais darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kas pirms kļūšanas tiesīgs saņemt pensiju pārtrauc tādas darba attiecības, kurās viņš ir uzkrājis tiesības uz pensiju vai būtu varējis tās iegūt, paliekot šajās darba attiecībās;

(f) „darba attiecības pārtraucošais darbinieks” ir aktīvs shēmas dalībnieks, kura pašreizējās darba attiecības beidzas;

Pamatojums

Šā grozījuma mērķis ir paskaidrot, ka ne visi darba ņēmēji ir pensijas shēmu dalībnieki, un tādēļ terminu „darba ņēmējs” labāk aizstāt ar terminu „aktīvs shēmas dalībnieks”, kas ir definēts. Arī frāzi „pirms kļūšanas tiesīgs saņemt pensiju” var pārprast, jo persona ir tiesīga saņemt pensiju tikai, iestājoties pensijas vecumam vai citiem apstākļiem, kas dod tiesības saņemt pensiju, piemēram, invaliditātei. Tādēļ ar šo grozījumu paskaidro, ka pārtraucošais darba ņēmējs ir aktīvs shēmas dalībnieks, kura pašreizējās darba attiecības beidzas, dalībniekam nepieprasot tiesības saņemt pensijas maksājumus.

Grozījums Nr. 13

3. panta h) punkts

(h) „vēlāks saņēmējs” ir bijušais dalībnieks ar tiesībām uz pensiju, kas papildu pensijas shēmā saglabājas neaktivizētas, kamēr netiek izpildīti atbilstības nosacījumi papildu pensijas saņemšanai;

(h) „vēlāks saņēmējs” ir persona, kurai papildu pensijas shēmā ir piešķirtas tiesības uz pensiju un kura vairs nav aktīvs šīs shēmas dalībnieks, bet kura pagaidām vēl no shēmas nesaņem papildu pensiju;

Pamatojums

Šī definīcija vēlākos saņēmējus raksturo kā „bijušos shēmas dalībniekus”. Patiesībā vēlākie saņēmēji joprojām ir shēmas dalībnieki, bet nav „aktīvi” shēmas dalībnieki. Šī jaunā definīcija skaidrāk nosaka šādus saņēmējus.

Grozījums Nr. 14

3. panta i) punkts

(i) „neaktivizētas tiesības uz pensiju” ” ir tiesības uz pensiju, kas saglabājas tajā shēmā, kur tās ieguvis vēlāks saņēmējs, kurš saņems pensiju no šīs papildu pensijas shēmas, kad tiks izpildīti atbilstības nosacījumi;

(i) „neaktivizētas tiesības uz pensiju” ir kvalificētās tiesības uz pensiju, kas saglabājas tajā shēmā, kur tās uzkrājis vēlāks saņēmējs;

Pamatojums

Šīs definīcijas otrā daļa ir lieka un tādēļ var radīt pārpratumus.

Grozījums Nr. 15

3. panta j) punkts

(j) „pārvešana” ir papildu pensijas shēmas veikta kapitāla izmaksa, kas ir visas šajā shēmā iegūtās tiesības uz pensiju vai to daļa, ar iespēju šo kapitālu pārvest uz citu papildu pensijas shēmu vai uz citu finanšu iestādi, kura nodrošina tiesības uz pensiju.

(j) „pārvešana” ir papildu pensijas shēmas veikta kapitāla izmaksa, kas ir visas šajā shēmā iegūtās tiesības uz pensiju, ar iespēju šo kapitālu pārvest uz citu papildu pensijas shēmu vai uz citu finanšu iestādi, kura nodrošina tiesības uz pensiju.

Pamatojums

Direktīvā jālieto konsekventi tādi termini kā „kapitāla pārvešana” un „tiesību pārvešana”. Praksē darba ņēmēji vienkārši izņem naudas līdzekļus no vecās shēmas (izmaksa) un iemaksā tos jaunajā shēmā saskaņā ar jaunās shēmas noteikumiem (iemaksa). Ir neiespējami uzlikt par pienākumu jaunajai shēmai garantēt tiesības tādā pašā apmērā.

Grozījums Nr. 16

3. panta ja) punkts

(j.a) „finanšu iestāde“ ir iestāde, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem un tās dalībvalsts noteikumiem, kurā iestāde ir reģistrēta, drīkst piedāvāt citus pensijas produktus nekā papildu pensijas.

Pamatojums

Šis grozījums precizē 3. panta j) punktu.

Grozījums Nr. 17

4. panta ievaddaļa

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka

Ja ir izveidota papildu pensijas shēma un darba ņēmēja darba attiecības dod viņam(-ai) tiesības pievienoties šai shēmai, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka

Pamatojums

Direktīvas 4. pantu var uztvert kā tādu, ar ko prasa, lai dalībvalstis dod darba ņēmējiem piekļuvi papildu pensijas shēmai, piemēram, šādi var uztvert ievaddaļas tekstu kopā ar c) punktu. Tāds nav priekšlikuma mērķis un šāda interpretācija grautu pensiju nodrošināšanas brīvprātīgo raksturu daudzās dalībvalstīs. Ar šo grozījumu paskaidro, ka minēto pantu piemēro tikai tad, ja shēma pastāv un darba ņēmējam būtu tiesības piedalīties tajā (darba devējam var būt vairākas shēmas dažādām darba ņēmēju grupām).

Grozījums Nr. 18

4. panta a) punkts

(a) gadījumos, kad darba attiecību pārtraukšanas brīdī tiesības uz pensiju vēl nav iegūtas, visas pārtraucošā darba ņēmēja vai tā vārdā veiktās iemaksas tiktu atlīdzinātas vai pārvestas.

a) gadījumos, kad darba attiecību pārtraukšanas brīdī tiesības uz pensiju vēl nav piešķirtas, visas iemaksas tiktu atlīdzinātas tā, lai no tām nekompensētu invaliditātes riskus, apgādnieku zaudējušo personu tiesības vai citas solidaritātes izmaksas;

Pamatojums

Dažās pensiju shēmās invaliditātes riskus, apgādnieka zaudējuma pabalstus un citas izmaksas kompensē no kopējiem fondiem; būtu godīgi, ja no pārtraucošā shēmas dalībnieka veiktajām iemaksām atrēķinātu proporcionālu daļu.

Grozījums Nr. 19

Artikel 4. panta b) punkts

(b) gadījumos, kad tiesību uz pensiju iegūšanai ir noteikts minimālais vecums, tas nepārsniedz 21 gadu;

(b) Ja attiecībā uz iegūšanas tiesībām nosacījumus, piemēram, minimālo vecumu, vai kvalificēšanās vai piešķiršanas periodus nosaka dalībvalstis, šādu nosacījumu pamatā jābūt objektīviem iemesliem.

Pamatojums

Direktīvas priekšlikumā jāņem vērā subsidiaritātes princips un tādēļ nav jāizstrādā noteikumi par dalībvalsts otrā pīlāra uzbūvi un izveidi. Turklāt direktīvas priekšlikumā ierosinātie kvalificēšanās un piešķiršanas periodi neatbilst brīvprātīgo papildu pensiju shēmu sākotnējai idejai, proti, piesaistīt darba ņēmēju uzņēmumam.

Grozījums Nr. 20

4. panta c) punkts

(c) darba ņēmējs var kļūt par papildu pensijas shēmas dalībnieku pēc nostrādāta maksimālā laika perioda, kas ir viens gads, vai, attiecīgi, ne vēlāk kā tad, kad viņš ir sasniedzis noteikto minimālo vecumu;

(c) darba ņēmējs var kļūt par papildu pensijas shēmas dalībnieku pēc nostrādāta maksimālā laika perioda, kas ir viens gads, vai, attiecīgi, ne vēlāk kā tad, kad viņš ir sasniedzis minimālo vecumu, kas noteikts attiecīgajā dalībvalstī vai papildu pensijas shēmā;

Pamatojums

Šis punkts attiecas uz shēmas dalības nosacījumiem. Ja darba ņēmējs vēl ir gaidīšanas periodā, viņš vai viņa nezaudē savas tiesības, pārtraucot strādāt. Komisija ir apstiprinājusi, ka tās nodoms bija noteikt, ka dalībvalstu pensijas shēmu dalības nosacījumos var paredzēt jebkuru vecumu.

Grozījums Nr. 21

4. panta d) punkts

(d) darba ņēmējs iegūst tiesības uz pensiju pēc dalības ilguma, kas nepārsniedz divus gadus.

(d) darba ņēmējs iegūst piešķirtas tiesības uz pensiju pēc dalības ilguma, kas nepārsniedz divus gadus, ar nosacījumu, ka darba ņēmējs ir sasniedzis minimālo vecumu, kurā var iegūt tiesības uz pensiju.

Pamatojums

Šī grozījuma mērķis ir paskaidrot 4. panta b) punkta (kas attiecas uz minimālo vecumu, kurā var iegūt tiesības uz pensiju) un 4. panta d) punkta (kas attiecas uz minimālo gaidīšanas periodu, pēc kura iegūst tiesības uz pensiju) savstarpējo nozīmi. Ar šo grozījumu paskaidro, ka, ja darba ņēmējs ir piedalījies shēmā divus gadus, viņam(-ai) ir jāiegūst tiesības, ja vien darba ņēmējs ir sasniedzis noteikto minimālo vecumu. Ja noteiktais minimālais vecums vēl nav sasniegts, tiesības uz pensiju netiks piešķirtas, līdz viņš(-a) sasniegs minēto minimālo vecumu.

Grozījums Nr. 22

5. panta 1. punkts

1. Dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, ar mērķi nodrošināt neaktivizētu pensijas tiesību vērtības līdzvērtīgu pielāgojumu, lai pārtraucošais darba ņēmējs neciestu nekādus zaudējumus.

1. Ņemot vērā papildu pensijas shēmas raksturu, dalībvalstis veic pasākumus, ko tās uzskata par vajadzīgiem, ar mērķi nodrošināt neaktivizētu pensijas tiesību vērtības līdzvērtīgu attieksmi, ņemot vērā personas, kas pamet shēmu, iemaksu shēmā ilgumu un apjomu.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir uzsvērt atšķirību starp noteiktu iemaksu un noteiktu pabalstu shēmu. Pirmajā neaktivizētas tiesības uz pensiju pielāgos saskaņā ar ienākumu no ieguldījumiem, bet otrajā tiesības pielāgos saskaņā ar dalībvalsts izvēlēto metodi, ņemot vērā inflācijas vai algas apmēru. Ar šo grozījumu arī novērš neskaidrību saistībā ar formulējumu "ciest zaudējumus". Frāze „līdzvērtīga attieksme” skaidri nosaka, ka neaktivizētas tiesības uz pensiju ir jāinterpretē taisnīgi vai līdzvērtīgi un nevis, vēlākiem saņēmējiem dodot neatbilstošas priekšrocības salīdzinājumā ar shēmā paliekošajiem dalībniekiem.

Grozījums Nr. 23

5. panta 2. punkts

2. Dalībvalstis var ļaut papildu pensijas shēmās nesaglabāt iegūtās tiesības, bet izmantot kapitāla pārveduma vai izmaksas iespēju atbilstīgi iegūtajām tiesībām, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni. Tās par noteikto slieksni informē Komisiju.

2. Dalībvalstis var ļaut papildu pensijas shēmās nesaglabāt piešķirtās tiesības uz pensiju, bet izmantot kapitāla pārveduma vai izmaksas iespēju atbilstīgi piešķirtajām tiesībām uz pensiju, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni. Tās par noteikto robežvērtību informē Komisiju.

Pamatojums

Šajā grozījumā izmanto terminu „piešķirtās tiesības uz pensiju", kas ir definēts.

Grozījums Nr. 24

6. panta 1. punkts

1. Izņemot gadījumus, kad kapitāla maksājums tiek veikts saskaņā ar 5. panta 2. punktu, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tajos gadījumos, kad uz pārtraucošo darba ņēmēju jaunajā darba vietā neattiecas tā pati papildu pensijas shēma, pēc viņa lūguma 18 mēnešu laikā pēc darba attiecību pārtraukšanas visas viņa iegūtās tiesības uz pensiju var pārvest kādā vienā dalībvalstī vai uz citu dalībvalsti.

svītrots

Pamatojums

Atbilstīgi subsidiaritātes principam 6. pants ir jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

Grozījums Nr. 25

6. panta 2. punkts

2. Dalībvalstīm saskaņā ar valstu praksi jānodrošina, lai gadījumos, kad iegūto pārvedamo tiesību vērtību nosaka aktuāri aprēķini un aprēķini saistībā ar procentu likmēm, pārtraucošais darba ņēmējs no tā necieš nekādus zaudējumus.

2. Dalībvalstis saskaņā ar valstu praksi un sadarbībā ar Komisiju veicina aktuāro aprēķinu un procentu likmes tāmes konverģenci un nodrošina, lai gadījumos, kad piešķirto pārvedamo pensijas tiesību vērtību nosaka aktuāri aprēķini un aprēķini saistībā ar procentu likmēm, tas notiktu taisnīgi attiecībā uz pārtraucošo darbinieku un citiem shēmas dalībniekiem. Dalībvalstis var ļaut papildu pensijas shēmai pielāgot atlīdzināmo vai pārvedamo tiesību vērtību, lai saglabātu shēmas finansiālo stabilitāti.

Pamatojums

Frāzi „necieš nekādus zaudējumus” aizstāj ar „taisnīgi attiecībā uz pārtraucošo darba ņēmēju un citiem shēmas dalībniekiem”, lai ņemtu vērā, ka noteiktos apstākļos var būt vajadzība pielāgot pārvedamo tiesību vērtību. Tas var būt vajadzīgs, ja kāda privātā sektora noteiktu pabalstu shēma ir ar nepietiekamu finansējumu. Šādos apstākļos shēmas pārvaldītāji var saskaņā ar aktuāra ieteikumu samazināt pārvedamā maksājuma apjomu. Mērķis ir nodrošināt, ka shēmā palikušie dalībnieki neciestu šādu pārvedumu dēļ. Neiekļaujot direktīvā šo noteikumu, var tikt apdraudēta dažu fondu finansiālā stabilitāte.

Grozījums Nr. 26

6. panta 3. punkts

3. Papildu pensijas shēmā, uz kuru pārvedums notiek, pārvestās tiesības netiek pakļautas nekādiem iegūšanas nosacījumiem, un tajā šīs tiesības saglabā vismaz tāpat, kā neaktivizētās tiesības atbilstīgi 5. panta 1. punktam.

svītrots

Pamatojums

Atbilstīgi subsidiaritātes principam 6. pants ir jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

Änderungsantrag 27

6. panta 4. punkts

4. Ja ar pārvedumu ir saistītas kādas administratīvās izmaksas, dalībvalstis veic pasākumus, lai izvairītos no tā, ka šīs izmaksas būtu neproporcionālas pārtraucošā darba ņēmēja dalības ilgumam.

 

svītrots

Pamatojums

Atbilstīgi subsidiaritātes principam 6. pants ir jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

Grozījums Nr. 28

7. panta 1. punkts

1. Neskarot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pienākumus atbilstīgi Direktīvas 2003/41/EK 11. pantam saistībā ar dalībniekiem un saņēmējiem sniedzamo informāciju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka papildu pensijas shēmas pārvaldītājs informē darba ņēmējus par sekām, kādas darba attiecību pārtraukšanai ir attiecībā uz viņu papildu pensijas tiesībām.

1. Neskarot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pienākumus atbilstīgi Direktīvas 2003/41/EK 11. pantam saistībā ar dalībniekiem un saņēmējiem sniedzamo informāciju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka papildu pensijas shēmas pārvaldītājs informē aktīvos vai potenciālos shēmas dalībniekus par sekām, kādas darba attiecību pārtraukšanai ir attiecībā uz viņu papildu pensijas tiesībām.

Pamatojums

Ar šo grozījumu paskaidro, ka minētais pants neattiecas uz visiem darba ņēmējiem, bet tikai uz aktīvajiem shēmas dalībniekiem un arī tiem darba ņēmējiem, kas kļūs par shēmas dalībniekiem, līdzko beigsies gaidīšanas periods.

Grozījums Nr. 29

7. panta 2. punkta ievaddaļa

2. Darba ņēmējiem, kas to pieprasa, savlaicīgi nosūta pietiekamu informāciju jo īpaši par

2. Shēmas dalībniekiem, kas to pieprasa, savlaicīgi nosūta pietiekamu informāciju, jo īpaši par:

Grozījums Nr. 30

9. panta 2. punkts

2. Neskarot 1. punktu, dalībvalstīm, ja vajadzīgs, no 2008. gada 1. jūlija ir vēl papildus 60 mēneši, lai īstenotu mērķi, kas noteikts 4. panta d) punktā. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo papildu termiņu, par to informē Komisiju, norādot attiecīgos apstākļus, shēmas un konkrēto pamatojumu šā papildu termiņa izmantošanai.

svītrots

Grozījums Nr. 31

9. panta 3. punkts

3. . Neskarot 1. punktu un lai ņemtu vērā īpašus pienācīgi pamatotus apstākļus saistībā ar papildu pensijas shēmu finanšu ilgtspējību, dalībvalstis var atbrīvot paaudžu solidaritātes sistēmas, „Unterstützungskassen” un uzņēmumus, kas uzkrāj no uzņēmuma līdzekļiem garantētas pensijas, lai izmaksātu pensijas saviem darba ņēmējiem, no 6. panta 1. punkta piemērošanas. Dalībvalstis, kas vēlas izmantot šo atbrīvojumu, par to nekavējoties informē Komisiju, norādot attiecīgās shēmas un konkrēto pamatojumu šā atbrīvojuma piešķiršanai, kā arī veiktos vai paredzētos pasākumus, lai uzlabotu no attiecīgajām shēmām izrietošo tiesību pārvedamību.

svītrots

Pamatojums

Direktīvas joma un efektivitāte būtu apstrīdama, ja minētos shēmu veidus, kas ir dominējoši daudzās dalībvalstīs, izslēgtu no noteikumiem par pensijas tiesību pārvedumu. Bažas par šīm shēmām, kas īpaši attiecas uz finanšu ilgtspējību un godīgumu, un solidaritāti attiecībā uz dalībniekiem, kuri paliek shēmās, vienlīdz attiecas uz shēmām un pensiju fondiem, kuriem būs jāatbilst šai direktīvai un pie kuriem jāstrādā, lai uzlabotu un piemērotu noteikumus, kas attiecas uz pareizu visu sistēmu pārvedamību.

Grozījums Nr. 32

10. panta 2. punkts

2. Komisija ne vēlāk kā pēc 10 gadiem, sākot no 2008. gada 1. jūlija, izstrādā īpašu ziņojumu par 9. panta 3. punkta piemērošanu. Ja vajadzīgs, uz tā pamata Komisija iesniedz priekšlikumu, kurā ietverti šās direktīvas grozījumi, kas izrādījušies vajadzīgi, lai nodrošinātu vienādu attieksmi saistībā ar iegūto tiesību pārvedamību darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas fondētās sistēmas, un darba ņēmējiem, uz kuriem attiecas 9. panta 3. punktā minētās shēmas.

2. Komisija ne vēlāk kā pēc 2 gadiem, sākot no 2008. gada 1. jūlija, izstrādā īpašu ziņojumu, it īpaši attiecībā uz aktuāro prognožu un procentu likmes tāmju konverģenci, kā arī finanšu sadalījuma atšķirību ietekmi uz pensijas tiesību pārvešanu. Ja vajadzīgs, uz tā pamata Komisija iesniedz priekšlikumu, kurā ietverti šās direktīvas grozījumi vai citi instrumenti, kas izrādījušies vajadzīgi, lai nodrošinātu pareizu interešu sabalansētību.

Pamatojums

Pensiju fondi, kas atbilst atšķirīgām aktuārām un procentu likmes tāmēm, nav jāsalīdzina ar ļoti atšķirīgiem ar 6. pantu piešķirtu tiesību praktiskas izmantošanas rezultātiem. Neobjektivitātes gadījumos direktīvā tās var mainīt, ļaujot veikt vairāk labojumu, lai padarītu stingrākus noteikumus, ar kuriem nodrošina izmantoto aktuāro un procentu likmes prognožu konverģenci. Būtu stingri jāuzrauga arī nodokļu piemērošanas ietekme.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu

Atsauces

COM(2005)0507 – C6-0331/2005 – 2005/0214(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

EMPL

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON
13.12.2005

 

 

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Eoin Ryan
13.12.2005

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

3.5.2006

20.6.2006

4.9.2006

11.9.2006

 

Pieņemšanas datums

24.1.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

39

2

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Sharon Bowles, Udo Bullmann, Ieke van den Burg, David Casa, Philip Dimitrov Dimitrov, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Donata Gottardi, Sophia in 't Veld, Othmar Karas, Piia-Noora Kauppi, Evgeni Kirilov, Wolf Klinz, Christoph Konrad, Kurt Joachim Lauk, Andrea Losco, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, Joseph Muscat, John Purvis, Alexander Radwan, Bernhard Rapkay, Eoin Ryan, Antolín Sánchez Presedo, Manuel António dos Santos, Olle Schmidt, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Sahra Wagenknecht, Lars Wohlin

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Harald Ettl, Vladimír Maňka, Thomas Mann, Giovanni Pittella

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Dariusz Maciej Grabowski, Holger Krahmer, Kurt Lechner, Heide Rühle

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

...

14.07.2006. g.

SIEVIEŠU TIESīBU UN DZIMUMU LīDZTIESīBAS KOMITEJAS ATZINUMS

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejaI

par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas priekšlikumu par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu

(COM(2005)0507 – C6‑0331/2005 – 2005/0214(COD))

Atzinumu sagatavoja: Astrid Lulling

ĪSS PAMATOJUMS

Priekšlikums direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu skar principiālus jautājumus, kas saistīti ar šķēršļiem darba ņēmēju brīvai kustībai gan vienā dalībvalstī, gan starp dalībvalstīm papildu pensiju jomā.

Jāpiebilst, ka šo direktīvu pieņem pēc Eiropas Komisijas atbalstīta mēģinājuma, lai sekmētu brīvprātīgas vienošanās noslēgšanu starp ieinteresētajām pusēm.

Ņemot vērā dažādo dalībvalstu pensiju shēmu neviendabīgumu, referente uzsver, ka ir izdarīta pareiza normatīvā tiesību akta izvēle (direktīva), kā arī to, ka ir ievērots subsidiaritātes un proporcionalitātes princips. Lai gan priekšlikums paredz valstu normatīvo noteikumu tuvināšanas pasākumus, tie nepārsniedz to, kas ir vajadzīgs, lai darba ņēmējiem ļautu saglabāt vai pārvest savas tiesības saistībā ar mobilitāti.

Tomēr ir vēlami daži grozījumi, lai dažas reformas pārāk neizkliedētu laikā, lai izmantotu tādu izteiksmes veidu, kas būtu neitrālāks no dzimumu viedokļa, un lai dažās dalībvalstīs nepieļautu šķēršļus tehnisku iemeslu dēļ.

Visbeidzot, ir jānodrošina, lai algotas personas, kas pārtrauc vai izbeidz profesionālo darbību, tostarp arī ģimenes iemeslu dēļ, varētu saglabāt savas tiesības uz pensiju un pat turpināt veikt iemaksas.

GROZĪJUMU PRIEKŠLIKUMI

Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju savā ziņojumā iekļaut šādus grozījumus:

Komisijas ierosinātais teksts(1)  Parlamenta izdarītie grozījumi

Grozījums Nr. 1

5. apsvērums

(5) Tāpat jāatsaucas arī uz Līguma 94. pantu, ņemot vērā to, ka atšķirības valstu tiesību aktos, kas regulē papildu pensijas shēmas, ir tādas, kas var kavēt gan darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, gan kopējā tirgus darbību. Tādēļ, lai uzlabotu papildu pensiju tiesību pārvedamību darba ņēmējiem, kas pārvietojas Kopienā vai kādā vienā dalībvalstī, jāsaskaņo daži nosacījumi par papildu pensiju tiesību iegūšanu un jātuvina noteikumi attiecībā uz neaktivizētu tiesību saglabāšanu un iegūto tiesību pārvešanu.

(5) Tāpat jāatsaucas arī uz Līguma 94. pantu, ņemot vērā to, ka atšķirības valstu tiesību aktos, kas regulē papildu pensijas shēmas, ir tādas, kas var kavēt gan darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību izmantošanu, gan kopējā tirgus darbību. Tādēļ, lai uzlabotu papildu pensiju tiesību pārvedamību darba ņēmējiem vai darba ņēmējām, kas pārvietojas Kopienā vai kādā vienā dalībvalstī, jāsaskaņo daži nosacījumi par papildu pensiju tiesību iegūšanu un jātuvina noteikumi attiecībā uz neaktivizētu tiesību saglabāšanu un iegūto tiesību pārvešanu.

 

(Šis grozījums attiecas uz visu apspriežamo normatīvo tekstu; to pieņemot, jāizdara tehniski pielāgojumi visā tekstā.)

Grozījums Nr. 2

5.a apsvērums (jauns)

 

(5a) Papildu pensijas shēmu noteikumi jāpieņem dalībvalstu līmenī, tostarp izmantojot koplīgumus, ko noslēdz sociālie partneri. Pensijas tiesību iegūšanas nosacījumi šīs direktīvas izpratnē pamatojas uz vispārējiem principiem, un šajos nosacījumos ir formulētas pamatnostādnes dalībvalstu līmenī pieņemamajiem pasākumiem; tas sociālajiem partneriem dod rīcības brīvību, lai noteikumus izstrādātu sarunās par darba koplīguma slēgšanu.

Or. en

Pamatojums

Gadījumos, kad papildu pensijas shēmu piemērošanas nosacījumus pieņem sociālie partneri, direktīvas priekšlikums ierobežo šo partneru iespējas risināt sarunas un noslēgt līgumus, kurus garantē arī Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) konvencijas. Koplīgumi nodrošina būtisku aizsardzību darba ņēmējiem, kuru pozīcijas darba tirgū ir vājākas, tostarp sievietēm. Sarunās par labāku algu un labāku pensijas shēmu situācija sievietēm parasti ir neizdevīgāka nekā vīriešiem. Tāpēc apspriežamo direktīvu nedrīkst attiecināt uz papildu pensijas shēmu satura būtību. Pensija, ko rezultātā piešķirs, būs atkarīga galvenokārt no tādiem nosacījumiem kā minimālais vecums, iemaksu laikposms utt., ne tikai no katru gadu iemaksātās summas. Papildu pensija, par kurai paredzētajām iemaksām notiek sarunas starp sociālajiem partneriem, ir daļa no darba atlīdzības, kas nav Eiropas Savienības likumdošanas kompetencē.

Grozījums Nr. 3

6.a apsvērums (jauns)

 

(6a) Direktīva 76/207/EEK ar grozījumiem, kas veikti ar Direktīvu 2002/73/EK, Direktīva 86/378/EEK ar grozījumiem, kas veikti ar Direktīvu 96/97/EK, Direktīva 92/85/EEK, kā arī Direktīva 96/34/EK reglamentē vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem, tostarp darba nosacījumu un sociālās drošības jomā. Tāpēc dalībvalstīm un sociālajiem partneriem ir jāīsteno šīs direktīvas noteikumi, ievērojot iepriekš minētās direktīvas, jo īpaši attiecībā uz sieviešu atgriešanos darba tirgū pēc pārtraukuma saistībā ar profesionālās dzīves un ģimenes dzīves saskaņošanu.

Grozījums Nr. 4

11. apsvērums

(11) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/41 par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, darba ņēmēji, kas izmanto vai gatavojas izmantot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, papildu pensijas shēmu pārvaldītājiem pienācīgi jāinformē jo īpaši par sekām, ko uz viņu papildu pensijas tiesībām atstās darba attiecību pārtraukšana.

11) Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 3. jūnija Direktīvu 2003/41 par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību, darba ņēmēji vai darba ņēmējas, kas izmanto vai gatavojas izmantot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos, papildu pensijas shēmu pārvaldītājiem pienācīgi jāinformē jo īpaši par sekām, ko uz viņu papildu pensijas tiesībām atstās darba attiecību pārtraukšana.

Pamatojums

Direktīva 2003/41 attiecas arī uz pašnodarbinātām personām. Galvenā definīcija paliek spēkā: „papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija” ir institūcija, kas neatkarīgi no juridiskās formas darbojas uz uzkrājumu pamata un ir izveidota nošķirti no visiem iemaksas veicošajiem uzņēmumiem vai nozarēm, lai nodrošinātu papildpensiju kapitāla izmaksas saistībā ar profesionālo darbību, pamatojoties uz vienošanos vai līgumu, ko slēdz individuāli vai kolektīvi starp darba devēju (devējiem) un darbinieku (darbiniekiem) vai to attiecīgajiem pārstāvjiem, vai ar pašnodarbinātām personām atbilstīgi piederības un uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem, un kas veic darbības, kuras tieši izriet no tiem.

Grozījums Nr. 5

15. apsvērums

(15) Tā kā jāņem vērā šīs direktīvas ietekme jo īpaši uz papildu pensijas shēmu finanšu ilgtspējību, dalībvalstīm var dot vairāk laika, lai pakāpeniski īstenotu tos noteikumus, kam varētu būt šāda ietekme.

svītrots

Grozījums Nr. 6

1. pants

1. Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt to, ka darba ņēmēji izmanto tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un tiesības uz profesionālo mobilitāti vienas dalībvalsts iekšienē, samazinot šķēršļus, kurus rada daži noteikumi, kas dalībvalstīs regulē papildu pensijas shēmas.

1. Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt to, ka darba ņēmēji vai darba ņēmējas izmanto tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā un tiesības uz profesionālo mobilitāti vienas dalībvalsts iekšienē, samazinot šķēršļus, kurus rada daži noteikumi, kas dalībvalstīs regulē papildu pensijas shēmas.

Grozījums Nr. 7

3. panta c) apakšpunkts

(c) „dalībnieki” ir personas, kurām viņu profesionālā darbība nodrošina vai var nodrošināt tiesības uz papildu pensiju saskaņā ar papildu pensijas shēmas noteikumiem;

(c) „dalībnieki” ir personas, kurām ir tiesības uz papildu pensiju saskaņā ar papildu pensijas shēmas noteikumiem;

Or. en

Pamatojums

Ierobežojums „profesionālā darbība” nevajadzīgi sarežģī šo direktīvu. It īpaši likumdošanas pilnveidošanas kontekstā ir nepieciešama direktīva, kam būtu skaidra darbības joma un mērķis — papildu pensiju joma un attiecīgo personu vai tādu personu kopums, kurām ir tiesības uz papildu pensiju.

Grozījums Nr. 8

3. panta d) apakšpunkts

(d) „tiesības uz pensiju” ir visi pabalsti, ko sistēmas [shēmas] dalībnieki un citi, kas var uz to pretendēt, ir tiesīgi saņemt saskaņā ar papildu pensijas sistēmu [shēmu] noteikumiem un vajadzības gadījumā arī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

(d) „tiesības uz pensiju” ir visi pabalsti, ko personas, kuras piedalās sistēmā [shēmā], vai citi, kas var uz to pretendēt, ir tiesīgi saņemt saskaņā ar papildu pensijas sistēmu [shēmu] noteikumiem un vajadzības gadījumā arī saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem;

Grozījums Nr. 9

3. panta f) apakšpunkts

(f) „pārtraucošais darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kas pirms kļūšanas tiesīgs saņemt pensiju pārtrauc tādas darba attiecības, kurās viņš ir uzkrājis tiesības uz pensiju vai būtu varējis tās iegūt, paliekot šajās darba attiecībās;

(f) „pārtraucošais darba ņēmējs vai pārtraucošā darba ņēmēja” ir darba ņēmējs vai darba ņēmēja, kas pirms kļūšanas tiesīgs vai tiesīga saņemt pensiju pārtrauc tādas darba attiecības, kurās viņš vai viņa ir uzkrājuši tiesības uz pensiju vai būtu varējuši tās iegūt, paliekot šajās darba attiecībās;

Grozījums Nr. 10

3. panta g) apakšpunkts

(g) „pārvedamība” ir iespēja darba ņēmējam iegūt un saglabāt tiesības uz pensiju, izmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos vai profesionālo mobilitāti;

(g) „pārvedamība” ir iespēja darba ņēmējam vai darba ņēmējai iegūt un saglabāt tiesības uz pensiju, izmantojot savas tiesības uz brīvu pārvietošanos vai profesionālo mobilitāti;

Grozījums Nr. 11

3. panta h) apakšpunkts

(h) „vēlāks saņēmējs” ir bijušais dalībnieks ar tiesībām uz pensiju, kas papildu pensijas shēmā saglabājas neaktivizētas, kamēr netiek izpildīti atbilstības nosacījumi papildu pensijas saņemšanai;

(h) „vēlāks saņēmējs” ir jebkura persona, kura piedalījusies sistēmā [shēmā], ar tiesībām uz pensiju, kas papildu pensijas shēmā saglabājas neaktivizētas, kamēr netiek izpildīti atbilstības nosacījumi papildu pensijas saņemšanai;

Grozījums Nr. 12

3. panta j) apakšpunkts

(j) „pārvešana” ir papildu pensijas shēmas veikta kapitāla izmaksa, kas ir visas šajā shēmā iegūtās tiesības uz pensiju vai to daļa, ar iespēju šo kapitālu pārvest uz citu papildu pensijas shēmu vai uz citu finanšu iestādi, kura nodrošina tiesības uz pensiju.

(j) „pārvešana” ir kapitāla un visu shēmā iegūto pensijas tiesību pārvešana uz citu papildu pensijas shēmu vai uz citu finanšu iestādi, kura nodrošina tiesības uz pensiju.

Or. en

Pamatojums

Personām, kas strādā pagaidu darbus, ir ļoti svarīgi, lai tās varētu summēt tiesības uz papildu pensiju.

Grozījums Nr. 13

4. panta a) apakšpunkts

(a) gadījumos, kad darba attiecību pārtraukšanas brīdī tiesības uz pensiju vēl nav iegūtas, visas pārtraucošā darba ņēmēja vai tā vārdā veiktās iemaksas tiktu atlīdzinātas vai pārvestas;

(a) gadījumos, kad darba attiecību pārtraukšanas brīdī tiesības uz pensiju vēl nav iegūtas, visas pārtraucošā darba ņēmēja vai pārtraucošās darba ņēmējas vai tā vai tās vārdā veiktās iemaksas tiktu atlīdzinātas vai pārvestas.

 

Ir jāgarantē tiesības summēt iegūtās tiesības uz pensiju līdzīgi, kā to attiecībā uz valsts pensiju shēmas pensijām paredz Regula (EEK) Nr. 1408/71;

Or. en

Pamatojums

Ņemot vērā, ka papildu pensijas shēmas kļūst aizvien nozīmīgākas, lai saglabātu dzīves līmeni cilvēkiem gados, būtu lietderīgi papildu pensijas shēmām piemērot tādus pašus summēšanas principus kā valsts pensiju shēmām.

Grozījums Nr. 14

4. panta b) apakšpunkts

(b) gadījumos, kad tiesību uz pensiju iegūšanai ir noteikts minimālais vecums, tas nepārsniedz 21 gadu;

(b) gadījumos, kad tiesību uz pensiju iegūšanai ir noteikts minimālais vecums, tas nepārsniedz 18 gadus;

Grozījums Nr. 15

4. panta c) apakšpunkts

(c) darba ņēmējs var kļūt par papildu pensijas shēmas dalībnieku pēc nostrādāta maksimālā laika perioda, kas ir viens gads, vai, attiecīgi, ne vēlāk kā tad, kad viņš ir sasniedzis noteikto minimālo vecumu;

(c) darba ņēmējs vai darba ņēmēja var kļūt par papildu pensijas shēmas dalībnieku pēc nostrādāta maksimālā laika perioda, kas ir viens gads, vai, attiecīgi, ne vēlāk kā tad, kad viņš vai viņa ir sasnieguši noteikto minimālo vecumu;

Grozījums Nr. 16

4. panta d) apakšpunkts

(d) darba ņēmējs iegūst tiesības uz pensiju pēc dalības ilguma, kas nepārsniedz divus gadus.

(d) darba ņēmējs vai darba ņēmēja iegūst tiesības uz pensiju pēc dalības ilguma, kas nepārsniedz divus gadus.

Grozījums Nr. 17

5. panta 2. punkta b) apakšpunkts (jauns)

2. Dalībvalstis var ļaut papildu pensijas shēmās nesaglabāt iegūtās tiesības, bet izmantot kapitāla pārveduma vai izmaksas iespēju atbilstīgi iegūtajām tiesībām, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni. Tās par noteikto slieksni informē Komisiju.

2. Dalībvalstis var ļaut papildu pensijas shēmās:

 

a) nesaglabāt iegūtās tiesības, bet izmantot kapitāla pārveduma vai izmaksas iespēju atbilstīgi iegūtajām tiesībām, ja tās nepārsniedz attiecīgās dalībvalsts noteikto slieksni. Tās par noteikto slieksni informē Komisiju.

 

b) ļaut pārtraucošam darba ņēmējam vai pārtraucošai darba ņēmējai pēc aiziešanas no darba turpināt veikt iemaksas tajā pašā papildu pensijas shēmā. Dalībvalstis par šī noteikuma piemērošanas kārtību informē Komisiju.

Grozījums Nr. 18

7. panta 1. punkts

1. Neskarot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pienākumus atbilstīgi Direktīvas 2003/41/EK 11. pantam saistībā ar dalībniekiem un saņēmējiem sniedzamo informāciju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka papildu pensijas shēmas pārvaldītājs informē darba ņēmējus par sekām, kādas darba attiecību pārtraukšanai ir attiecībā uz viņu papildu pensijas tiesībām.

1. Neskarot papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju pienākumus atbilstīgi Direktīvas 2003/41/EK 11. pantam saistībā ar dalībniekiem un saņēmējiem sniedzamo informāciju, dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka papildu pensijas shēmas pārvaldītājs informē darba ņēmējus vai darba ņēmējas par sekām, kādas darba attiecību pārtraukšanai ir attiecībā uz viņu papildu pensijas tiesībām.

Grozījums Nr. 19

7. panta 2. punkta ievaddaļa

2. Darba ņēmējiem, kas to pieprasa, savlaicīgi nosūta pietiekamu informāciju jo īpaši par

2. Darba ņēmējiem vai darba ņēmējām, kas to pieprasa, savlaicīgi nosūta pietiekamu informāciju jo īpaši par:

Grozījums Nr. 20

7. panta 3. punkts

3. Vēlāks saņēmējs pēc lūguma saņem no papildu pensiju shēmas pārvaldītāja informāciju par savām neaktivizētajām tiesībām uz pensiju un par visām izmaiņām noteikumos, kas regulē attiecīgo papildu pensiju shēmu.

3. Vēlāks saņēmējs pēc lūguma saņem no personas, kas pārvalda papildu pensiju shēmu, informāciju par savām neaktivizētajām tiesībām uz pensiju un par visām izmaiņām noteikumos, kas regulē attiecīgo papildu pensiju shēmu.

Grozījums Nr. 21

7. panta 4. punkts

4. Šajā pantā minēto informāciju nosūta rakstiski un saprotamā veidā.

4. Šajā pantā minēto informāciju nosūta rakstiski un attiecīgajai personai saprotamā veidā.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošanu

Atsauces

(COM(2005)0507 – C6‑0331/2005 – 2005/0214 (COD))

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

EMPL

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

FEMM
19.1.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Astrid Lulling
28.11.2005

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

-

Izskatīšana komitejā

21.2.2006

21.3.2006

2.5.2006

11.7.2006

 

Pieņemšanas datums

11.7.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

17

0

9

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Edit Bauer, Emine Bozkurt, Hiltrud Breyer, Maria Carlshamre, Edite Estrela, Ilda Figueiredo, Věra Flasarová, Lissy Gröner, Zita Gurmai, Lívia Járóka, Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Urszula Krupa, Astrid Lulling, Doris Pack, Marie-Line Reynaud, Teresa Riera Madurell, Raül Romeva i Rueda, Amalia Sartori, Eva-Britt Svensson, Britta Thomsen, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Iratxe García Pérez, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Anna Hedh, Mary Honeyball, Christa Klaß, Karin Resetarits

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

-

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

-

PROCEDŪRA

Virsraksts

Papildu pensijas tiesību pārvedamības uzlabošana

Atsauces

COM(2005)0507 - C6-0331/2005 - 2005/0214(COD)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

21.10.2005

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

EMPL

13.12.2005

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

ECON

13.12.2005

IMCO

13.12.2005

FEMM

19.1.2006

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

IMCO

21.11.2005

 

 

 

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

Ria Oomen-Ruijten

27.10.2005

 

 

Izskatīšana komitejā

4.5.2006

21.6.2006

10.7.2006

13.9.2006

Pieņemšanas datums

24.1.2007

20.3.2007

 

 

Galīgā balsojuma rezultāti

21.3.2007

 

 

 

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

+:

–:

0:

28

5

5

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Jan Andersson, Roselyne Bachelot-Narquin, Edit Bauer, Jean-Luc Bennahmias, Emine Bozkurt, Iles Braghetto, Milan Cabrnoch, Alejandro Cercas, Ole Christensen, Christina Christova, Proinsias De Rossa, Harald Ettl, Richard Falbr, Carlo Fatuzzo, Ilda Figueiredo, Karin Jöns, Jan Jerzy Kułakowski, Jean Lambert, Thomas Mann, Jiří Maštálka, Ana Mato Adrover, Maria Matsouka, Ria Oomen-Ruijten, Csaba Őry, Siiri Oviir, Marie Panayotopoulos-Cassiotou, Pier Antonio Panzeri, Jacek Protasiewicz, Elisabeth Schroedter, José Albino Silva Peneda, Kathy Sinnott, Jean Spautz, Gabriele Stauner, Anne Van Lancker, Gabriele Zimmer

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Mario Mantovani, Dimitrios Papadimoulis, Patrizia Toia

(1)

OV vēl nav publicēts.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika