Ziņojums - A6-0088/2007Ziņojums
A6-0088/2007
Eiropas Parlaments

ZIŅOJUMS par ES atbalstu tirdzniecībai

28.3.2007 - (2006/2236(INI))

Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Referents: David Martin

Procedūra : 2006/2236(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0088/2007
Iesniegtie teksti :
A6-0088/2007
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par ES atbalstu tirdzniecībai

(2006/2236(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā tā 2001. gada 13. decembra rezolūciju par PTO sanāksmi Katarā[1], 2002. gada 3. septembra rezolūciju par tirdzniecību un attīstību, lai izskaustu nabadzību[2], 2003. gada 30. janvāra rezolūciju par badu pasaulē un šķēršļiem, kas jānovērš tirdzniecībā ar trešām valstīm[3], 2003. gada 15. maija rezolūciju par resursu palielināšanu jaunattīstības valstīs[4], 2003. gada 4. septembra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam „Tirdzniecība un attīstība: palīdzība jaunattīstības valstīm, lai tās izmantotu tirdzniecības priekšrocības”[5], 2003. gada 25. septembra rezolūciju par piekto PTO Ministru konferenci Kankūnā[6], 2005. gada 24. februāra rezolūciju par pasākumiem cīņā pret badu un nabadzību[7], 2005. gada 12. maija rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Vispārējās padomes 2004. gada 1. augusta lēmuma[8], 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par vispasaules aicinājumu: nabadzības atstāšana pagātnē[9], 2005. gada 1. decembra rezolūciju par gatavošanos sestajai PTO Ministru konferencei Honkongā[10], 2006. gada 4. aprīļa rezolūciju par Dohas sarunu kārtas izvērtējumu pēc PTO Ministru konferences Honkongā[11], 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par tirdzniecību un nabadzību: tirdzniecības politiku izstrāde, lai nodrošinātu tirdzniecības maksimālu ieguldījumu nabadzības mazināšanā[12] un 2006. gada 7. septembra rezolūciju par Dohas Attīstības programmas (DAP) sarunu apturēšanu[13],

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas paziņojumus „Kāpināt progresu ceļā uz tūkstošgades attīstības mērķiem – Eiropas Savienības ieguldījums” (COM(2005)0132), „Attīstības paātrināšana attiecībā uz tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu – attīstības finansēšana un atbalsta efektivitāte” (COM(2005)0133), „Attīstības politiku saskaņotība. Kāpināt progresu, lai sasniegtu tūkstošgades attīstības mērķus” (COM(2005)0134),„Attīstības finansēšana un atbalsta efektivitāte – uzdevumi ES atbalsta palielināšanai 2006. – 2010. gadā” (COM(2006)0085) un „ES palīdzība: sniegt palīdzību, kas būtu nozīmīgāka, efektīvāka un savlaicīgāka” (COM(2006)0087) ,

–   ņemot vērā Padomes, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgo deklarāciju par Eiropas Savienības attīstības politiku „Eiropas Konsenss”,

–   ņemot vērā Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes 2005. gada 12. decembra un 2006. gada 16.– 17. oktobra secinājumus,

–   ņemot vērā 2001. gada 14. novembrī Dohā pieņemto ceturtās PTO Ministru konferences deklarāciju,

–   ņemot vērā 2005. gada 18. decembrī Honkongā pieņemto sestās PTO Ministru konferences Ministru deklarāciju,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2000. gada 8. septembra Tūkstošgades deklarāciju, kurā noteikti Tūkstošgades attīstības mērķi (TAM) kā kritēriji, ko starptautiskā sabiedrība ir izstrādājusi, lai izskaustu nabadzību,

–   ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 2005. gada ziņojumu par tūkstošgades attīstības mērķiem,

–   ņemot vērā ANO Tūkstošgades projekta darba grupas ziņojumu,

–   ņemot vērā astoņu ietekmīgāko rūpnieciski attīstīto valstu (G8 – „Lielā astotnieka”) vadītāju 2005. gada 8. jūlijā Glenīglsā pieņemto kopīgo paziņojumu,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu un Attīstības komitejas atzinumu (A6-0088/2007),

A. tā kā līdzsvarota, regulēta un daudzpusēja tirdzniecības sistēma ir būtiski svarīga, lai jaunattīstības valstis spētu piedalīties starptautiskajā tirdzniecībā un no tās gūt labumu;

B.  tā kā pēdējo 40 gadu laikā vismazāk attīstīto valstu (VAT) apjoms pasaules tirdzniecībā ir krities no 1,9 % uz mazāk nekā 1 % par spīti tam, ka pēdējo gadu laikā ir paplašinātas programmas (no kurām lielākā ir Kopienas iniciatīva „Viss, izņemot ieročus”), kas šīm valstīm ļauj eksportēt produkciju bez muitas nodevām un kvotām;

C. tā kā jaunattīstības valstu ekonomikas izaugsme un integrācija pasaules ekonomikā ir galvenais nosacījums, lai varētu sasniegt mērķi par nabadzības izskaušanu, īstenojot noturīgu attīstību un TAM;

D. tā kā jaunattīstības valstīm ir ļoti svarīgs miers, kopējo un vispāratzīto vērtību — cilvēktiesību, pamatbrīvību, labas pārvaldības, demokratizācijas un tiesiskuma — ievērošana un veicināšana, lai tās varētu samazināt nabadzību un apzināties labumu, ko sniedz lielākas tirdzniecības iespējas;

E.  tā kā norādīts dokumentā „Eiropas Savienības attīstības politika „Eiropas konsenss”, atsaucoties uz savu pieredzi un ekskluzīvo kompetenci tirdzniecības jomā, Kopienai ir salīdzinošas priekšrocības atbalsta sniegšanā partnervalstīm, lai tirdzniecības jomu integrētu valsts attīstības stratēģijā un atbalstītu reģionālo sadarbību;

F.  tā kā 6. Ministru konferencē Honkongā atzina, ka „tirdzniecības atbalsta mērķis ir palīdzēt jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītām valstīm, uzlabot resursus piegāžu jomā un attīstīt ar tirdzniecību saistīto infrastruktūru, kā arī gūt labumu no PTO nolīgumiem un paplašināt šo valstu tirdzniecību”;

G. tā kā globalizācija ir nepārtraukts un neapturams process, kas ne tikai sniedz iespējas un uzliek pārbaudījumus, bet arī palielina valstu marginalizācijas risku, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgākajām valstīm un šo valstu neaizsargātākajām iedzīvotāju grupām, sevišķi gadījumos, kad pastāv lielas ienākumu līmeņa atšķirības valstī un starp valstīm un arvien vairāk cilvēku dzīvo nabadzībā;

Argumenti par labu atbalstam tirdzniecībai (AT) un trīs pīlāriem: uzlabotai tirgus pieejamībai, stabilai iekšpolitikai un lielākam un efektīvākam atbalstam tirdzniecībai

1.  uzsver, ka tirgus atvēršana ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā sekmēt ekonomikas izaugsmi, kas vajadzīga nabadzības mazināšanai un tādas ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, kurā ņem vērā nabadzīgo iedzīvotāju intereses, un ka tā arī būtiski veicina noturīgu attīstību pasaulē;

2.  tomēr uzstāj, ka tirgus pieejamība viena pati nerada pietiekamus apstākļus, lai tirdzniecība veicinātu attīstību un mazinātu nabadzību, kas ir sarežģīta un daudzšķautņaina problēma, kurai nav vienkāršu risinājumu;

3.  uzsver, ka daudzās jaunattīstības valstīs ar tirdzniecību nesaistītie iekšpolitikas virzieni („behind the border” policies) un trūkumi ekonomikas un ieguldījumu jomā būtiski ietekmē to spēju gūt labumu, ko sniedz lielākas tirdzniecības iespējas; tādējādi piezīmē, ka izaugsme un tirdzniecība nevar samazināt nabadzību, ja netiek mainīti iekšpolitikas virzieni, tostarp resursu sadale un sociālās politikas virzieni, un reāli uzlabota labas pārvaldes spēja;

4.  uzskata, ka visas citas reformas radīs tikai nelielu ietekmi, ja netiks uzlabota pārvalde; uzsver, ka attīstības pamatā ir efektīvas valstis, galvenokārt tās, kas spēj veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un saviem iedzīvotājiem nodrošināt pakalpojumus, kā arī labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai un izaugsmei; uzskata, ka lai arī pārvaldes, tostarp demokrātiskās situācijas, uzlabošana galvenokārt ir pašas valsts pienākums, AT var izmantot, lai atbalstītu labu pārvaldi un novērstu tās efektivitātes mazināšanu, sniedzot atbalstu vispārējām valsts stratēģijām resursu un līdzdalības palielināšanai, kā arī stiprinot iestādes, kas uzlabo pārredzamību un pārskatatbildību;

5.  uzskata, ka pārskatatbildība ir abpusēja un ka vides ilgtspējības, sociālo un cilvēktiesību aizsardzības un labas pārvaldes principi vienādi attiecas gan uz attīstītajām, gan jaunattīstības valstīm, tādēļ tos vajadzētu ietvert ES pieejā AT;

6.  secina, ka gadījumā, ja jaunattīstības valstis izmantos tirgus liberalizācijas iespējas, tad tirgus pieejamība, jo īpaši to konkurētspējīgākajās nozarēs, ir jāpapildina ar stabilām iekšpolitikas reformām un godīgas starptautiskās tirdzniecības sistēmu, kurā iekļauts ievērojami lielāks un efektīvāks AT;

7.  uzsver, ka AT nevar atrisināt visas problēmas, bet tas ir patiesi vajadzīgs, lai valstis gūtu iespējamo labumu no starptautiskās tirdzniecības un mazinātu tās iespējamās izmaksas; uzskata, lai AT varētu uzskatīt par veiksmīgu, saņēmējvalstu ražotājiem un tirgotājiem ir jāgūst tiešs saimniecisks labums;

8.  atzīmē, ka pēdējos 10–15 gadus atbalsta programmās nav pietiekami pievērsta uzmanība tirdzniecībai un, vispārīgāk, ražotspējai, vairāk koncentrējoties uz būtiskiem pasākumiem, kas paredzēti nabadzības mazināšanai tiešā veidā, bet kas ne vienmēr ir efektīvākais līdzeklis, kā ilgtermiņā panākt ievērojamu nabadzības samazināšanos; uzskata, ka AT iniciatīvas sniedz vienreizēju iespēju strādāt, neņemot vērā tirdzniecības un atbalsta jomu savstarpējo neuzticību; tādēļ uzskata, ka, lai atjaunotu ekonomikas līdzsvaru un izstrādātu stabilus ilgtermiņa ražošanas modeļus, kas varētu mazināt nabadzību, ir obligāti jāpievērš īpaša uzmanība tirdzniecības un attīstības stratēģiju integrācijai;

9.  atzīst, ka attīstība nav tikai ekonomiskā attīstība, tā attiecas arī uz attīstību tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība, cilvēktiesības, vides aizsardzība un politisko brīvība; tomēr uzskata, ka iepriekšminētās jomas nevar ilgtspējīgi nodrošināt, ja nav ekonomiskās attīstības, kas rada tam vajadzīgos līdzekļus

10. pauž cerību, ka AT varētu būt līdzeklis, ar kuru attīstīt jaunattīstības saņēmējvalstu spēju īstenot dienvidu – dienvidu ekonomisko integrāciju, kuras līdz šim trūka;

11. mudina ES pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies Dohas sarunu kārtā attiecībā pret vismazāk attīstītajām valstīm, priekšlaikus īstenojot izdevumu kompleksu attīstības jomā un līdz 2013. gadam likvidējot ES lauksaimniecības produktu eksporta subsīdijas; uzsver, ka ES ir jāmudina arī pārējās PTO dalībvalstis pildīt savas saistības pret vismazāk attīstītajām valstīm;

2007. gada Vienotā Eiropas stratēģija tirdzniecības atbalstam

12. atzinīgi vērtē un noteikti atbalsta konsensu, kas iezīmējas Padomes Vispārējās un ārlietu padomes 2006. gada 16.–17. oktobra secinājumos, ka ir vajadzīga lielāks un efektīvāks AT, lai visām jaunattīstības valstīm, jo īpaši VAT, palīdzētu labāk integrēties uz noteikumiem balstītā daudzpusējās tirdzniecības sistēmā un efektīvāk izmantot tirdzniecību, lai veicinātu visaptverošo mērķi izskaust nabadzību, nodrošinot ilgtspējīgu attīstību;

13. uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai Parlaments būtu pienācīgi iesaistīts 2007. gada Vienotās Eiropas stratēģijas TA sagatavošanā un pieņemšanā, kā tas notika ar „Eiropas konsensu attīstības jomā”;

14. piezīmē, ka minētajā stratēģijā ir, pirmkārt, jānosaka ES AT pamatprincipi, otrkārt, jāizstrādā darba programma ar konkrētiem ieteikumiem, kā ES līdz 2010. gadam sasniegt atbalsta tirdzniecībai mērķapjomu EUR 2 miljardu apmērā un to beidzot palielināt, kā arī īstenot efektīvāku AT, treškārt, jāizstrādā noteikumi par AT koordinēšanu un faktisku īstenošanu dažādos līmeņos saskaņā ar PTO darba grupas ieteikumiem un visbeidzot jānosaka konkrēti mehānismi pārredzamības, uzraudzības un kontroles uzlabošanai;

Tirdzniecības atbalsta darbības joma un definīcija

15. atzīmē, ka viens no strīdīgākajiem jautājumiem AT sakarā attiecas uz tā definīciju, jo AT izmanto, lai raksturotu ļoti dažādus tirdzniecības palīdzības pasākumus, kas paredzēti jaunattīstības valstīm;

16. atgādina, ka tirdzniecības atbalstu tradicionāli iedala divās kategorijās — „tirdzniecības politika un noteikumi” un „tirdzniecības attīstība”, kā to noteikusi ESAO/APK un kā tas reģistrēts APK/PTO DAP datu bāzē, un tirdzniecības attīstību interpretē, šajā jēdzienā iekļaujot privātā sektora atbalstu, un — retāk — piegāžu ierobežojumus un pielāgošanas atbalstu;

17. tomēr uzsver, ka PTO Atbalsta tirdzniecības darba grupa (PTO AT DG) esošajām AT kategorijām ir pievienojusi vēl trīs kategorijas: tirdzniecības pielāgošana, tirdzniecības infrastruktūra un ražotspēja;

18. piezīmē, ka tā kā šīs trīs AT kategorijas pārklājas ar divām esošajām kategorijām un pastāv risks, ka tās varētu neatšķirt no vispārējās sadarbības attīstības jomā, tās nevar būt iekļautas Komisijas esošajos kvantitatīvajos mērķos vai dalībvalstu saistībās, kamēr nav panākts starptautisks konsenss par definīciju, jo šāda plašāka AT joma var veicināt neskaidru pārskatu izstrādi un dubulto uzskaiti;

19. tomēr uzskata, ka plašajā un ambiciozajā PTO AT DG definīcijā minētās trīs papildu kategorijas ir vērtīgas, jo labi raksturo jaunattīstības valstu daudzveidīgās vajadzības tirdzniecības jomā, tādēļ tās varētu izmantot valstu attīstības un nabadzības mazināšanas stratēģijās, lai efektīvi iekļautu visas attiecīgās tirdzniecības prioritātes; uzskata, ka pašreiz svarīgākais pārbaudījums — un iespēja — ir izveidot saskaņotu līdzekļu kopumu, kas vienoti darbotos, sniedzot palīdzību jaunattīstības valstīm, lai tās varētu gūt lielāku labumu no tirdzniecības un tādējādi veicinātu ekonomisko izaugsmi un nabadzības samazināšanu, kā arī sekmētu attīstību;

20. iesaka valsts līmenī uzsākt visaptverošus procesus, kuru pamatā ir atbilstīga institucionālā struktūra, kas apvieno vietējās aģentūras, attiecīgās ministrijas, tostarp tirdzniecības ministrijas (kurām tradicionāli attīstības politikas izstrādē ir tikai ierobežota vietējā līmeņa ietekme), līdzekļu devējus un privātā sektora pārstāvjus, lai šo procesu ņemtu par pamatu reālo vajadzību un prioritāšu noteikšanai attiecībā uz AT un veiktu informācijas apmaiņu un politisko dialogu;

21. piezīmē, ka AT iniciatīvās ir jāpievērš lielāka uzmanība būtiskai privātā sektora, jo īpaši MVU un pilsoniskās sabiedrības, iesaistīšanai vajadzību noteikšanā un palīdzības sniegšanā, lai tādējādi ar AT varētu labāk veicināt tādu uzņēmumu izveidi un attīstību, kas ir spējīgi konkurēt un iekļūt starptautiskajos tirgos; šajā sakarā uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta rezolūcijas par godīgu tirdzniecību un attīstību 19. pantu daļa AT līdzekļu ir jāpiešķir godīgai tirdzniecībai;

Pārsniegt darbības jomu mērķa sasniegšanas nolūkos: plašākas AT programmas nozīme

22. uzsver, ka neatkarīgi no konkrētās AT definīcijas ES ir ievērojami jāveicina plašāka AT programma;

Tirdzniecības pielāgošana

23. piezīmē, ka tirdzniecības pielāgošanu vajadzētu iekļaut kā plašākas AT programmas būtisku elementu, lai arī tā nav konkrēti norādīta iepriekšminētajā deklarācijā, ko pieņēma PTO Ministru konference Honkongā; šajā sakarā atgādina, ka ANO Tūkstošgades projekta darba grupa ierosināja izveidot pagaidu “tirdzniecības atbalsta fondu”, savukārt ES tirdzniecības komisārs (2005. gada 4. februārī) ierosināja izveidot īpašu Tirdzniecības pielāgošanas fondu, lai "palīdzētu nabadzīgajām valstīm īstenot efektīvāku tirdzniecību un mazinātu pielāgošanas sociālās izmaksas";

24. piezīmē, ka tirdzniecības pielāgošanas izmaksas rodas no daudzveidīgiem pasākumiem, tomēr galvenokārt tās veido: 1) preferenču samazināšanas izmaksas, kas jo īpaši skar valstis, kuras ir atkarīgas no tekstilpreču un lauksaimniecības produktu eksporta; 2) zaudētie ienākumi no muitas nodevām un 3) izmaksas no pārtikas cenu pieauguma, kas visdrīzāk neietekmēs galvenās pārtikas importētājvalstis un galvenokārt skars nabadzīgākos iedzīvotāju slāņus;

25. uzsver, ka papildu izmaksas, ko rada produkcijas standartu ievērošana, tostarp sanitārie un fitosanitārie pasākumi, un tādu PTO nolīgumu kā ar tirdzniecību saistītu ieguldījumu pasākumu (TRIMs), intelektuālā īpašuma tiesību tirdzniecisko aspektu (TRIPs) un PTO Vispārējā pakalpojumu tirdzniecības nolīguma (GATS) īstenošanas izmaksas, kas prasa arī sarežģītas izmaiņas politikas virzienos un tiesību aktos, bieži vien uzskata par pielāgošanas izmaksām, tomēr uzsver, ka tās pārklājas ar AT kategoriju “tirdzniecības politika un noteikumi"; atzīmē, ka ar ražošanas aspektiem, piemēram, īslaicīga bezdarba problēmas risināšanu un pārkvalifikāciju, saistītās izmaksas daži eksperti arī uzskata par tirdzniecības pielāgošanas izmaksām;

26. atzīmē, ka maksājumu bilances atbalsts ir vispārējs attīstības politikas līdzeklis, ko var un vajag izmantot pielāgošanas izmaksu segšanā;

27. uzsver, ka pielāgošanas izmaksas ir īpaši svarīgas Eiropas Partnerības nolīgumu (EPN) kontekstā;

28. atzīst ĀKK valstīs pieaugošās bažas par piegādes metodēm, efektivitāti un kvalitāti attiecībā uz EK pārvaldītā atbalsta tirdzniecībai programmām, kuras izveidotas, lai atbalstītu ekonomikas pielāgošanas programmas;

29. uzsver, ka tirdzniecības pielāgošanu nevajadzētu uztvert kā vienkāršu kompensāciju, ko izmaksā par preferenču samazināšanu vai plašākām liberalizācijas sekām, bet gan kā līdzekli, lai sekmētu grūto pāreju uz liberalizētāku tirgu;

30. uzskata, ka atbalsts tirdzniecības pielāgošanai satricinājumiem ir neatsverams, lai sekmētu brīvā tirgus pieņemšanu, jo bez pielāgošanas atbalsta un sociālās drošības sistēmām notiks pretošanās tirgus liberalizācijai vai tā tiks apturēta; uzskata, ka šajā sakarā ES, paredzot līdzekļus un īstenojot AT, ir daudz dziļāk jāizprot pielāgošanās procesi, kuros pēc tirgus liberalizācijas ir iesaistīti jaunattīstības valstu darba ņēmēji, patērētāji, uzņēmumi un valdības;

31. atzīmē, ka uz SVF (Starptautiskā Monetārā fonda) tirdzniecības integrācijas mehānismu (TIM) — kuru izstrādāja 2004. gadā, lai valstīm, kurām ir problēmas ar maksājumu bilanci, palīdzētu pārvarēt tirdzniecības liberalizācijas sekas — attiecas parastā SMF nosacītības un aizdevumu noteikumu politika, un tādēļ tas var nebūt piemērots valstīm, kurām jau tā ir lielas parādsaistības un/vai nevēlas īstenot SVF programmu; ar bažām atzīst, ka tas ir vienīgais pieejamais daudzpusējais mehānisms, kas ir īpaši paredzēts tirdzniecības pielāgošanai, un ka to līdz šim ir izmantojušas trīs valstis — Bangladeša, Dominikānas Republika un Madagaskaras Republika;

32. tā kā nav jaunu daudzpusēju mehānismu, kas ņemtu vērā tirdzniecības pielāgošanas izmaksas, iesaka Komisijai un dalībvalstīm: 1) izskatīt esošā tirdzniecības pielāgošanas atbalsta darbības jomu un efektivitāti, veicot kvantitatīvu (aprakstošu un analītisku) novērtējumu par palīdzības ietekmi; iesaka Komisijai izmantot vienotu metodiku, lai konstatētu, kā specifiskie projekti atbalsta tirdzniecību un ekonomisko attīstību, lai veicinātu tirdzniecības pielāgošanu, un 2007. gada Eiropas Kopējās stratēģijas AT kontekstā par to izstrādāt konkrētus ieteikumus; 2) veicināt starptautisko finanšu iestāžu tirdzniecības integrācijas mehānisma (TIM) plašāku izmantošanu, kas ir ambiciozāks gan attiecībā uz līdzekļu apjomu, gan darbības jomu; un 3) valstu un reģionālo programmu ietvaros izstrādāt konkrētas iniciatīvas pielāgošanas izmaksu problēmas risināšanai, jo īpaši attiecībā uz tādām izmaksām kā preferenču samazināšanas izmaksas, kas ir galvenokārt jārisina preferenču saņēmējiem un sniedzējiem, un izmaksām, kuras SFI TIM pienācīgi neņem vērā;

33. pieprasa Komisijai noskaidrot tās budžeta pozīcijas, kuras varētu izmantot, lai finansētu tirdzniecības pielāgošanas palīdzību, un šajā sakarā izvērtēt esošās ES budžeta struktūras iespējamās nepilnības;

34. uzsver, cik svarīgi ir paredzēt atbalstu infrastruktūrai, kurai ir liela nozīme uz eksportu balstītas ekonomiskās izaugsmes veicināšanā;

Infrastruktūra

35. aicina Komisiju, dalībvalstis un EIB sniegt skaidru pārskatu par esošo atbalstu un plānotajām iniciatīvām, kuros ir skaidri iekļauta tirdzniecības infrastruktūras joma; kā arī aicina EIB daudzgadu plānā īstenot drosmīgākus pasākumus, lai finansētu infrastruktūras atbalstu tādās jomās kā autotransports un dzelzceļa transports, informācijas un sakaru tehnoloģijas, lidostas un ostas;

36.  mudina Komisiju sniegt konkrētus ierosinājumus, kā izpildīt PTO AT darba grupas ieteikumus jomās, kuras var būt ārpus šaurāk definētās ES AT darbības jomas, jo īpaši attiecībā uz ražotspējas attīstīšanu, tirdzniecības infrastruktūru un pielāgošanos tirdzniecības liberalizācijai;

Citi ar to saistītie jautājumi

Reģionālā integrācija un dienvidu valstu savstarpējā tirdzniecība

37. uzskata, ka reģionālie tirdzniecības nolīgumi (RTN), kas noslēgti starp jaunattīstības valstīm un/vai starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, ir efektīvs līdzeklis, lai nodrošinātu jaunattīstības valstu iesaistīšanos pasaules ekonomikā;

38. atzīst ievērojamo pievienoto vērtību, ko varētu sniegt dienvidu reģionu iniciatīvas, kas, ņemot vērā kopīgo pieredzi, izplata paraugpraksi attiecībā uz tirdzniecības sekmēšanu, un sagaida, ka 2007. gada Vienotās Eiropas AT stratēģijā iekļaus konkrētus pasākumus šo iniciatīvu atbalstam;

39. uzsver, ka reģionālā un dienvidu – dienvidu integrācija var kļūt par spēcīgu līdzekli, ar kura palīdzību tirdzniecība var veicināt attīstību, jo tā var palielināt efektivitāti un konkurētspēju, īstenot apjomradītus ietaupījumus, radīt labvēlīgus apstākļus ārvalstu tiešiem ieguldījumiem (ĀTI), nodrošināt lielāku sarunu vadīšanas spēju, kā arī palīdzēt nostiprināt mieru un drošību;

40. atzīmē, ka reģionālās vai valsts līmeņa vajadzības AT jomā bieži vien tiek nepietiekami iekļautas valsts programmās; tādēļ aicina Komisiju, ES dalībvalstis un starptautiskās finanšu iestādes (SFI) sniegt īpašus ieteikumus, lai uzlabotu esošos mehānismus ar mērķi nodrošināt reģionālās un valsts līmeņa vajadzības AT jomā, tostarp vajadzības, kas īpaši attiecas uz reģionālo integrāciju;

Lauksaimniecība

41. atzīmē, ka lielākajā daļā jaunattīstības valstu lauksaimniecība joprojām ir galvenais ienākumu un nodarbinātības avots, un tādēļ uzsver AT lomu, palīdzot jaunattīstības valstīm izturēt pārbaudījumus lauksaimniecības nozarē, jo īpaši attiecībā uz tādām precēm kā cukurs, banāni un kokvilna;

Pakalpojumi

42. uzskata, ka līdz šim ES ir salīdzinoši ļoti maz koncentrējusies uz tirdzniecības palīdzību pakalpojumu jomā, kas ir neatbilstīgi, ņemot vērā pakalpojumu nozīmi pasaules tirdzniecībā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi līdzekļus no valsts palīdzības attīstības jomā (ODA) un AT pakalpojumu jomā piešķirt mērķtiecīgi, lai stiprinātu jaunattīstības valstu iespējas pārvaldīt un regulēt pakalpojumu nozari un eksporta pakalpojumus, kā arī ievērot attiecīgos normatīvos un citas ar pakalpojumiem saistītās prasības ESAO valstīs; turklāt uzsver, ka jaunattīstības valstis ir jānodrošina ar finansējumu un speciālajām juridiskajām un tehniskajām zināšanām, lai tās varētu aizstāvēt savas ekonomiskās intereses starptautiskā līmenī;

Darbaspēka un vides standarti

43. uzsver, ka AT programmā ir nepieciešama īpaša palīdzība tiesību aktu izstrādē, lai efektīvi tiktu ievērotas SDO (Starptautiskās Darba organizācijas) konvencijās noteiktās darba pamatnormas, un atbilstīgu un efektīvu vides aizsardzības tiesību aktu izstrādē;

Godīgas tirdzniecības veicināšana

44. aicina AT pievērst īpašu uzmanību iniciatīvām, kas vislabāk veicina nabadzības mazināšanu un noturīgu attīstību, tostarp godīgas tirdzniecības projektiem un iniciatīvām, kuras sekmē sieviešu nodarbinātību;

45. uzsver, ka attiecībā uz ražotspējas attīstīšanu ar AT vajadzētu īpaši atbalstīt centienus tirdzniecībā iesaistīt mazos un neizdevīgā stāvoklī esošos ražotājus, atbalstīt ražotāju asociāciju un to pārstāvošo struktūru izveidi, atvieglot pieeju tirdzniecības finansējumam un palīdzēt izveidot tiešus kontaktus starp ražotājiem un patērētājiem, jo tā ir esošo godīgas tirdzniecības iniciatīvu paraugprakse;

46. uzskata, ka tirdzniecības apjomu palielināšana, kas atbilst AT darbības jomai, ir jāīsteno kopā ar daudz efektīvākiem pasākumiem, lai ražotājiem nodrošinātu pieņemamu atalgojumu; šajā sakarā atgādina, cik svarīga ir ražotāju līdzdalība cenu noteikšanā, kā to paredz Kotonū nolīgumā iekļautais uzskaitījums;

ES atbalsta tirdzniecībai principi

47. uzsver, ka 2007. gada Vienotajai Eiropas AT stratēģijai saskaņā ar ESAO Parīzes deklarāciju ir jānosaka šādi pamatprincipi:

Racionālie un ģeogrāfiskie pamatprincipi

a)  AT nevar atrisināt visas problēmas, bet tas ir patiesi vajadzīgs, lai papildinātu tirgus liberalizācijas pasākumus un jaunattīstības valstu īstenotās iekšpolitikas reformas, kā arī atbilstīgu PTO elastības mehānismu;

b)  veiksmīgam AT ir nepieciešama efektīva tirdzniecības un attīstības stratēģiju integrācija;

c)  AT piešķiršanā priekšroka dodama VAV (vismazāk attīstītajām valstīm) un neaizsargātākajām jaunattīstības valstīm;

Pamatprincipi, kas attiecas uz DAP (Dohas attīstības programmu)

d)  AT neaizstāj DAP sarunas un atbalstu attīstībai, ko sniegs uzlabotā tirgus pieejamība; AT ir vērtīgs un vajadzīgs papildinājums, kam vajadzētu sniegt ieguldījumu DAP “attīstības dimensijā”, palīdzot jaunattīstības valstīm, jo īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, īstenot PTO nolīgumus un gūt labumu no tiem, kā arī plašākā nozīmē — palīdzot tām paplašināt savu tirdzniecību; AT nav daļa no vienota DAP pasākuma un ir vajadzīgs neatkarīgi no Dohas sarunu kārtas virzības;

e)  vajadzētu ātri īstenot lielāku un efektīvāku AT neatkarīgi no Dohas sarunu kārtas slēgšanas;

f)   AT nevar būt atkarīgs no jebkādiem sarunu rezultātiem un to nevar izmantot, lai kompensētu tirgus nepieejamību;

Pamatprincipi, kas attiecas uz apņemšanos palielināt atbalstu tirdzniecībai un tā īstenošanu

g)  lielākam AT ir jābūt proporcionālam noteikto problēmu apjomam, paredzamam, stabilam, taču tas nedrīkst aizstāt esošo atbalstu attīstības jomā;

h)  lai nodrošinātu to, ka AT ir konsekventa un efektīva, ir būtiski panākt lielāku saskaņotību ar dažādām ārējās darbības jomām, jo īpaši tirdzniecības un attīstības politiku, kā arī uzlabot procedūru savstarpējo papildināmību, saskaņotību, pielīdzināmību un koordināciju gan starp ES un tās dalībvalstīm, gan attiecībās ar un starp citiem līdzekļu devējiem;

i)   valsts īpašuma tiesībām ir ļoti būtiska loma, AT jābūt orientētam uz saņēmēju un tas ir jānosaka un jāīsteno kā jaunattīstības valstu ekonomikas un attīstības stratēģiju neatņemama daļa; tam arī ir jāņem vērā privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības, tostarp Godīgas tirdzniecības kustības, vajadzības;

j)   AT ir jāīsteno, izmantojot diferencētu pieeju atkarībā no konkrētā attīstības konteksta un vajadzībām, lai saņēmējvalstis vai reģionus, un jo īpaši to privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, nodrošinātu ar īpašām, katrai partnervalstij vai reģionam pielāgotām palīdzības programmām, pamatojoties uz to vajadzībām, stratēģijām, prioritātēm un līdzekļiem;

k)  ņemot vērā, ka bieža problēma ir tā, ka jaunattīstības valstis pašas nav izvērtējušas savas vajadzības, dažkārt kompetences trūkuma dēļ, AT vajadzētu palīdzēt jaunattīstības valstīm vadīt, izstrādāt un īstenot tirdzniecības politikas virzienus kā viņu ekonomikas un attīstības stratēģiju neatņemamu sastāvdaļu; uzsver, ka AT būtu jāizstrādā, lai risinātu konkrētas attīstības problēmas, uz kurām norāda saņēmējvalstis, un tam vajadzētu būt cieši saskaņotam ar valsts prioritātēm, procedūrām un sistēmām;

l)   uzskata, ka AT un atbalsta efektivitātes galvenais aspekts ir finansējuma sniegšanas laicīgums un paredzamība; saskaņā ar Parīzes deklarācijas principiem saņēmējvalstīm vajadzētu iegūt būtisku un paredzamu daudzgadu atbalstu; tādēļ uzskata, ka AT vajadzētu sniegt laikā, lai atbalstītu gan īstermiņa, gan ilgtermiņa prioritātes, un ideālā gadījumā AT vajadzētu saskaņot ar pašas valsts vai reģiona programmām;

Tirdzniecības atbalsta palielināšana

48. atgādina, ka PTO Ministru konferencē Honkongā ES un tās dalībvalstis kopīgi apņēmās kolektīvi palielināt AT līdz EUR 2 miljardiem; piezīmē, ka šo apņemšanos vajadzētu klasificēt un pārraudzīt kā tradicionālās ES atbalsta tirdzniecībai kategorijas „tirdzniecības politika un noteikumi” un „tirdzniecības attīstība”, kā tās noteikusi ESAO/APK un kā tās reģistrētas APK/PTO DAP datu bāzē;

49. atgādina, ka ES ir apņēmusies līdz 2010. gadam palielināt valsts palīdzību attīstības jomā līdz 0,56% no IKP, kas nozīmē atbalstam paredzētus papildu līdzekļus EUR 20 miljardu apjomā, un tādējādi piezīmē, ka AT papildu līdzekļiem vajadzētu būt plaši pieejamiem šā papildinājuma robežās, neizmantojot līdzekļus, kas paredzēti citām attīstības prioritātēm;

50. tā kā AT pasākumu kompleksam vajadzētu papildināt pašreizējo palīdzību attīstības jomā, uzsver, ka AT jauno saistību dēļ nedrīkst pārdalīt resursus, kas jau piešķirti citām iniciatīvām attīstības jomā, kā, piemēram, veselības aprūpes un izglītības projektiem, kuriem ir ārkārtīgi liela nozīme, veidojot spēcīgu ekonomiku;

51. mudina ES un tās dalībvalstis pēc iespējas ātrāk pilnībā īstenot savas attiecīgās saistības AT jomā atbilstīgi šajā rezolūcijā noteiktajiem pamatprincipiem;

52. aicina Komisiju īpašā darba programmā paskaidrot, kā tā plāno īstenot solījumu palielināt esošo un plānoto Kopienas finansējumu AT no pašreizējā vidējā līdzekļu apjoma gadā — aptuveni EUR 850 miljoniem — līdz EUR 1 miljardam; šajā sakarā atzīmē, ka šis AT papildu finansējuma līmenis būtu jāsasniedz, par atskaites punktu nosakot konkrētu sākotnējo līdzekļu apjomu, piemēram, 2002.–2004. gada vidējo līdzekļu apjomu;

53. uzsver, ka Komisijas un dalībvalstu apņemšanos piešķirt EUR 1 miljardu vajadzētu īstenot, nepārsaucot senāk klasificēto infrastruktūras atbalstu par AT un dalībvalstīm neveicot divpusējā atbalsta un ES ārējam atbalstam paredzēto iemaksu dubulto skaitīšanu;

54. aicina visus lielākos līdzekļu devējus konkretizēt savu solījumu raksturu un apjomu;

55. aicina Komisiju sīki izskaidrot konkrētus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības jomas integrācija programmu dialogā ar saņēmējvalstīm un reģioniem noved pie tā, ka tiek efektīvi sniegta solītā palielinātā palīdzība;

56. atzīst budžeta grūtības, ar kurām saskaras Komisija, paredzot līdzekļus daudzpusējiem mērķiem; prasa Komisijai noskaidrot vajadzību pēc horizontāla tirdzniecības atbalsta iniciatīvām, tostarp divpusējām, reģionālām un daudzpusējām iniciatīvām kā integrētā pamatsistēma (IP); šajā sakarā uzsver, ka Parlaments ir ierosinājis jaunu budžeta pozīciju, kas jau ir iekļauta ES 2007. gada budžetā un ar ko finansē daudzpusējās programmas un iniciatīvas tirdzniecības palīdzības jomā, kuras sniedz pievienoto vērtību EK ģeogrāfiskajām programmām; uzsver, ka jaunā budžeta pozīcija ļauj EP vairāk kontrolēt izdevumus, ko rada daudzpusējās programmas un iniciatīvas tirdzniecības palīdzības jomā, tādējādi palielinot šāda veida izdevumu pamanāmību un pārredzamību; prasa Komisijai pēc iespējas ātrāk pabeigt horizontālo tirdzniecības palīdzības iniciatīvu, tostarp integrētās pamatsistēmas (IP), novērtējumu;

Ekonomikas partnerības nolīgumi (EPN)

57. uzskata, ka, nosakot ĀKK valstu un reģionu spēju gūt iespējamo labumu no saistībām un reformām, kas izriet no EPN, galvenā nozīme būs pienācīgam atbalstam ar EPN saistītiem pielāgojumiem un papildu pasākumiem; turklāt, neskatoties uz citām ar EPN saistītām bažām, uzskata, ka ĀKK valstīm papildus ir vajadzīgs AT, ja tās pilnībā izmantos iespējas, ko tām sniedz starptautiskā tirdzniecības sistēma;

58. atzinīgi vērtē apņemšanos piešķirt ĀKK valstīm būtisku daļu no ES un dalībvalstu solītajiem līdzekļiem, lai līdz 2010. gadam palielinātu tirdzniecības palīdzību līdz EUR 2 miljardiem; tomēr ar bažām atzīmē, ka, lai papildinātu Eiropas Attīstības fonda (EAF) līdzekļus, ir paredzēta tikai dalībvalstu kolektīvā iemaksa; pauž nožēlu, ka vēl nav noteikti EPN sniegtā attīstības atbalsta darbības aspekti un līdz ar to vēl nav zināma šā lēmuma ietekme uz EPN sarunām, un mudina Padomi un Komisiju pēc iespējas ātrāk noteikt dalībvalstu ieguldījuma apjomu un ietekmi uz budžetu un to izdarīt ilgu laiku pirms EPN sarunu slēgšanas, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem par pieejamajiem atbalsta līmeņiem un apjomu, tā piešķiršanas mehānismiem, noteikto saikni un sinerģismu ar 10. EAF programmu, kā arī AT sasaistīšanai ar EPN sarunām un īstenošanu;

59. pieprasa pārskatīt EK dalībvalstu AT pašreizējās programmas, ciktāl tās skar ar EPN saistītus pielāgojumus, lai noteiktu visiedarbīgāko mehānismu efektīva atbalsta sniegšanai, veicot ar EPN saistītus pielāgojumus;

60. uzsver, ka steidzami jāsāk risināt problēma, kas saistīta ar efektīva AT sniegšanu tajās ĀKK valstīs, kuras iesaistījušās preferenču tirdzniecībā ar ES (piemēram, Botsvānā, Lesoto, Namībijā un Svazilendā, kuras daļēji ir īstenojušas tarifu atcelšanu tirdzniecībā ar ES).

Integrētā pamatsistēma

61. atzinīgi vērtē IP darba grupas ieteikumus un, ņemot vērā PTO 2005. gada Ministru konferences apņemšanos līdz 2006. gada 31. decembrim uzsākt uzlabotās integrētās pamatsistēmas izmantošanu, mudina līdzekļu devējus un jo īpaši ES noskaidrot apsolīto līdzekļu apjomu, lai uzlabotajai IP varētu nekavējoties piešķirt atbilstīgus un prognozējamus līdzekļus un lai to varētu efektīvi īstenot pēc iespējas ātrāk;

62. atgādina, ka uzlabotajai integrētajai pamatsistēmai (IP) ir jākļūst par galveno līdzekli, kas palīdzētu VAV noteikt savas vajadzības tirdzniecības jomā, izmantojot diagnosticējošus pētījumus par tirdzniecības integrāciju, kā arī būtisku instrumentu, kas palīdzētu VAV integrēt tirdzniecību valsts attīstības plānos un uzlabot šo valstu spēju izstrādāt, apspriest un īstenot tirdzniecības politiku;

63. atzīmē, ka aprēķinātās indikatīvās izmaksas uzlabotajai IP, kurā piedalīsies 40 VAV, ir 400 miljoni ASV dolāru, un tās apjoms piecu gadu laikā katru gadu palielināsies par aptuveni 1-2 miljoniem, kas sniegs uzlabojumus, ja to efektīvi īstenos, tomēr ar to nevar atrisināt esošās problēmas;

64. pieprasa dažādo atbalsta piešķīrēju koordinētāku un saskanīgāku rīcību, pamatojoties uz to aģentūru pierādītu kompetenci, kuras sniedz efektīvu augstas kvalitātes palīdzību dažādās AT jomās, kā arī pieprasa vairāk pārredzamības attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts, sniedzot palīdzību saistībā ar tirdzniecību; tāpēc pieprasa, lai integrētajā pamatsistēmā tiek iekļauta pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pilntiesīgu pārstāvju līdzdalība;

65. uzsver, ka atbalsta sniegšanas pārredzamība, kā arī efektīva pārraudzība un novērtēšana ir ļoti svarīgas, lai iegūtu jaunattīstības valstu uzticību un nepārtraukti uzlabotu palīdzības kvalitāti;

66. prasa Komisijai izstrādāt kvantitatīvus kritērijus AT lietderīguma novērtēšanai;

67. atzīmē Vispārējās un ārlietu padomes lēmumu, ka AT EPN attieksies tikai uz tirdzniecības politiku un noteikumiem, kā arī tirdzniecības attīstības pasākumiem; mudina Padomi un Komisiju precizēt, kā tieši tiks apmierinātas citas no EPN izrietošās vajadzības, piemēram, ar tirdzniecību saistītā infrastruktūra, ražotspējas attīstīšana un tirdzniecības pielāgošana; uzskata, ka Padomei un Komisijai vajadzētu apsvērt piemērotākos dažādas kategorijas atbalsta sniegšanas mehānismus EPN vajadzībām;

68. atzīmē, ka sievietes gūst mazāk labuma no iespējām, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija un globalizācija, lai gan tieši sievietes vissmagāk skar šo parādību nelabvēlīgā ietekme, un tāpēc mudina ES, izstrādājot ar tirdzniecību saistītas palīdzības programmas, īpašu uzmanību pievērst tam, lai sievietēm tiek nodrošinātas lielākas iespējas iekļauties tirdzniecībā, jo sevišķi starptautiskajā tirdzniecībā;

Pārraudzība, novērtēšana, pārskatīšana un Parlamenta loma pārbaudē un uzraudzībā

69. uzskata, ka ESAO/APK ir jāpārrauga vispārējā AT programma, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku pārredzamību attiecībā uz atbalsta vadību un mērķiem, tomēr piekrīt PTO darba grupas ieteikumam iekļaut AT kā punktu līdzekļu devēju un/saņēmēju PTO tirdzniecības politikas pārskatos;

70. atkārtoti uzsver, ka Komisijai ir jāizskata sasniegtais progress attiecībā uz AT jomā īstenotajiem pasākumiem un jāiesniedz Parlamentam un Padomei divgadu ziņojums (no 2008. gada) par AT īstenošanu un iegūtajiem rezultātiem, kā arī, ciktāl tas ir iespējams, galvenajām sekām un ietekmi;

71. skaidri prasa, lai šajā divgadu ziņojumā būtu konkrēta informācija par iepriekš finansētajiem pasākumiem — vajadzības gadījumā sniedzot pārraudzības un novērtēšanas rezultātus — attiecīgo partneru līdzdalību un apņemšanos, budžeta saistību un maksājumu īstenošanu, šo informāciju klasificējot pēc valsts, reģiona un palīdzības kategorijas; prasa, lai ziņojumā tiktu novērtēts sasniegtais progress tirdzniecības integrēšanā atbalsta programmās un palīdzības rezultāti, pēc iespējas vairāk izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus, raksturojot tās lomu AT mērķu sasniegšanā;

72. uzsver, ka Komisijai ne vēlāk kā 2010. gada 31. decembrī Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz otrais ziņojums, ar kuru novērtē tirdzniecības atbalsta īstenošanu un sasniegtos rezultātus, vajadzības gadījumā kopā ar priekšlikumu palielināt AT budžetu un veikt vajadzīgos grozījumus AT stratēģijā un tās īstenošanā;

73. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ES dalībvalstu un ĀKK valstu valdībām, ĀKK un ES valstu Padomei, kā arī ĀKK un ES Apvienotajai parlamentārajai asamblejai.

PASKAIDROJUMS

Šis ziņojums ir apzināti pretenciozs un tomēr reālistisks, novērtējot ES un uzstādot tai prasības attiecībā uz atbalstu tirdzniecībai (AT). Tas, ka AT ir atkal izvirzīts kā viens no pirmajiem tirdzniecības un attīstības programmas punktiem, ir vērtējams ļoti pozitīvi, un Komisija, kā arī dalībvalstis ir piesardzīgi jāapsveic par to, kā tās ir izmantojušas šo programmu.

Ziņojumā vairākkārt ir pieminēts, ka lielākam un uzlabotam atbalstam tirdzniecībai ir ļoti pārliecinošs un racionāls izskaidrojums. Ziņojumā sniegti pozitīvi ierosinājumi, kā Komisijai un dalībvalstīm sniegt atbalstu tirdzniecībai un kā tam izsekot. Nozīmīgi ir arī tas, ka ziņojumā izteikts aicinājums Eiropas Parlamentam iesaistīties šajā procesā plašos apmēros.

Parlaments kādu laiku bija iesaistīts AT programmā un ieviesa jaunu budžeta pozīciju Eiropas Parlamenta pagājušā gada decembrī apstiprinātajā 2007. gada budžetā, kas bija īpaši vērsta uz AT darbībām.

Problēma

Daudzpusējās saistības, kas vērstas pret globālo nevienlīdzību, ir ietvertas Tūkstošgades Attīstības Mērķos (TAM), kuriem joprojām vajadzētu būt galvenajam atskaites punktam gadījumos, kad ES vai jebkurš cits lielāks līdzekļu devējs nodrošina atbalstu attīstībai. Lai gan tradicionālajam atbalstam attīstības jomā vēl aizvien ir lielākā nozīme TAM sasniegšanā, liela nozīme ir arī ilgstošai un pastāvīgai ekonomikas izaugsmei.

Ekonomiskās izaugsmes galvenais faktors ir attīstīto valstu ārējās tirdzniecības spēja. Tomēr vismazāk attīstītās valstis (VAV) ir pieredzējušas, kā to dalība pasaules tirdzniecībā pēdējos 40 gados ir samazinājusies no 1,9 % līdz mazāk nekā 1 %. Tas ir noticis, neraugoties uz to, ka ir paplašinājusies viena no beznodokļu tirgus pieejamības shēmām, no kurām lielākā ir Eiropas Savienības iniciatīva „Viss, izņemot ieročus”. Tas norāda, ka, lai gan tirdzniecības atvērtība bieži vien ir ceļš uz ekonomisko izaugsmi, ar tirgus pieejamību vien nepietiek, lai sāktos ekonomiskā izaugsme, kas mazinātu nabadzību.

Tirgus pieejamību var uzskatīt par vienu virtuāla trīsstūra malu, kas attiecas uz ekonomikas izaugsmi nabadzības mazināšanai. Abas pārējās šī trīsstūra malas, kuras papildina viena otru, var uzskatīt kā atbilstīgu iekšpolitiku, tostarp sociālo politiku, kā arī nozīmīgu un efektīvu AT. AT palielināšana var pozitīvi ietekmēt gan ES atbalstu iekšpolitikas reformu programmām, gan vēl lielāku atbalstu tirdzniecības liberalizācijai.

AT piedāvā arī unikālu iespēju strādāt, pārvarot atbalsta un tirdzniecības savstarpēju neuzticēšanos. Lai gan globalizācijas process bieži vien tiek attēlots kā naidīgs attīstības prioritātēm, kas dažā ziņā ir pamatoti, AT tiecas sagatavot jaunattīstības valstis, lai palīdzētu tām veidot ekonomiku un gūt labumu no atvērtākas globālās tirdzniecības sistēmas. Tāpēc AT var saskaņot atvērtākas globālās tirdzniecības sistēmas un ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Konteksts

Sestajā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ministru konferencē Honkongā komisārs P. Mandelson solīja, ka līdz 2010. gadam ES palielinās izdevumus AT līdz EUR 2 miljardiem gadā. Visas iesaistītās puses garantēja arī to, ka uzņemsies saistības, palielinās atbalstu un uzlabos integrēto sistēmu (IS), lai koordinētu AT izdevumus. Honkongā izveidoja arī PTO AT darba grupu (PTO AT DG), kura, izsakot savus secinājumus 2006. gada jūlijā, iepazīstināja AT līdzekļu devējus ar vairākām problēmām.

ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes (VLĀAP) 2006. gada oktobra sanāksmē tika noskaidrota ES nostāju par AT. Vēlreiz apstiprināja, ka AT tiks piešķirti 2 miljardi eiro (1 miljards eiro no Komisijas un 1 miljards eiro no dalībvalstīm) un apliecināja, ka šis finansējums piešķirts saskaņā ar AT tradicionālo definīciju Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības atbalsta komitejas (ESAO/AAK) datubāzē.

VLĀAP oktobra sanāksmē prasīja līdz 2007. gada pavasarim noformulēt arī kopējo ES stratēģiju AT, ar kuru „izveidotu ceļa karti ES, lai kopīgi sasniegtu mērķi piešķirt 2 miljardus eiro”, „noteiktu koordinācijas un atbildes reakcijas veidus dažādos ģeogrāfiskos līmeņos” un pievērstos ES spējai sniegt un kontrolēt AT, kā arī noteikt labāko praksi AT sniegšanā.

Ziņojuma izskatīšana Starptautiskajā tirdzniecības komitejā tādēļ ir notikusi savlaicīgi, jo tajā ir izteikts Eiropas Parlamenta (EP) viedoklis par to, kas ES stratēģijā kopējam atbalstam tirdzniecībai būtu jāparedz jautājumā par ES atbalsta tirdzniecībai sniegšanu un kontrolēšanu.

Parlamenta līdzdalība

Atsaucoties uz Eiropas uzskatu vienprātību attīstības jomā, kuras noformulēšanā Eiropas Parlamentam bija būtiska nozīme, ziņojumā ir izteikta prasība EP aktīvi iesaistīties ES stratēģijas kopējā atbalsta tirdzniecībai formulējumā. Ziņojumā arī Komisija divreiz gadā, sākot no 2008. gada, tiek aicināta iesniegt EP ziņojumu, kurā būtu novērtēta ES atbalsta sniegšana tirdzniecībai.

Tirdzniecības atbalsta darbības joma

Ziņojumā tiek atzīts, ka PTO AT DG darbs pie AT definīcijas paplašināšanas ir ļoti konstruktīvs, un definīcijā ir iekļautas arī tādas kategorijas kā „tirdzniecības infrastruktūra”, „tirdzniecības pielāgošana” un „tirdzniecības jaudas veidošana”. Tomēr ziņojumā apstiprināts arī tas, ka Komisijas un dalībvalstu finansējums būtu jāizvērtē saskaņā ar AT tradicionālo definīciju ESAO/AAK datu bāzē, kura pieļauj tikai „tirdzniecības politiku un regulēšanu”, kā arī „tirdzniecības attīstību”.

PTO AT DG iegūtajos datos redzamas daudzas neskaidrības, kuras šobrīd starptautiskā mērogā kavē izveidot vienprātīgu viedokli par AT definīciju un tāpēc pašlaik traucē sasniegt mērķus, kas ir noteikti AT definīcijā. Turklāt sākotnējās saistības tika noteiktas saskaņā ar veco ESAO/AAK definīciju, tāpēc atļauja Komisijai un dalībvalstīm paplašināt šīs saistības, iekļaujot jaunās AT kategorijas, var tām ļaut nosaukt atbalstu citos vārdos, lai sasniegtu savus mērķus.

Ziņojumā tomēr neatlaidīgi pieprasīts, lai Komisija savā stratēģijā kopējam atbalstam tirdzniecībai ietver konkrētus pasākumus, kas pilnībā pievēršas AT definīcijas paplašināšanai, tāpat kā to izdarīja PTO AT DG. Lai pasaules jaunattīstības valstis veiksmīgi iekļautos globālajā ekonomikā un lai atvieglotu iespējamās nelabvēlīgās tirdzniecības sekas saistībā ar atbalstu tirdzniecības pielāgošanai, noteikti ir jāņem vērā visi šajā definīcijā iekļautie aspekti.

Tirdzniecības pielāgošana

Atbalsts tirdzniecības pielāgošanai, kuras mērķis ir drīzāk atvieglot pārstrukturēšanu, nevis tikai nodrošināt kompensāciju, ir vajadzīgs, lai cita starpā novērstu preferenču samazinājumu, ieņēmumu zaudējumus no tirdzniecības tarifiem un izdevumus saistībā ar pārtikas cenu paaugstināšanos, kas, iespējams, ietekmē galvenās pārtikas produktu importētājvalstis.

Politiskas iejaukšanās nepieciešamība, lai mazinātu ekonomiskās pielāgošanas sekas, jau ir atzīta Kopienas iekšpolitikā, izveidojot, piemēram, Globalizācijas pielāgošanas fondu, un ārpolitikā, izveidojot, piemēram, rīcības plānus saistībā ar cukura reformu. Pat ES tirdzniecības komisārs (2005. gada 4. februārī) ierosināja izveidot īpašu Tirdzniecības pielāgošanas fondu, lai „palīdzētu nabadzīgajām valstīm efektīvākā tirdzniecībā un atvieglotu pielāgošanas sociālās izmaksas”.

Kamēr pastāv pielāgošanas mehānisms daudzpusēja līmenī jeb Starptautiskā Valūtas fonda pagaidu starptautiskais mehānisms (SVF PSM), tas nav pieejams tiem, uz kuriem neattiecas SVF programma; mehānisms iegūst aizdevumu formu un tādējādi nav piemērots valstīm ar lieliem parādiem. Līdz šim tikai trim valstīm ir bijusi pieeja šim mehānismam. Tāpēc ziņojumā izteikts aicinājums pārskatīt PSM.

Principi

Lai nodrošinātu to, ka ES AT stingri ievēro Parīzes principus par atbalsta efektivitāti un ir vērsts uz atbalsta saņēmēju, ziņojumā ir ieteikts sākt procesu valsts līmenī, iesaistot attiecīgās ministrijas, tostarp ministrijas, kas piešķir līdzekļus tirdzniecības abalstam, un jo īpaši privāto sektoru.

Vēl viens svarīgs faktors, lai noteiktu MAV AT vajadzības, būs integrētās sistēmas (IS) paplašināšana, ko kopīgi vadīs SVF, Starptautiskais Tirdzniecības centrs (STC), ANO Konference par tirdzniecību un attīstību (ANOTAK), ANO Attīstības programma (ANOAP), Pasaules Banka un PTO. Integrētajai sistēmai ir divi mērķi, proti, MAV nacionālajos attīstības plānos un nabadzības mazināšanas stratēģijās priekšplānā izvirzīt tirdzniecību, kā arī atbalstīt ar tirdzniecību saistītas tehniskās palīdzības koordināciju atbilstoši vajadzībām, ko noteikušas MAV.

ES AT jāatbalsta citas ES prioritātes un vērtības, tādēļ AT būtu jāizmanto, lai atbalstītu tiesību aktu īstenošanu, kas garantē gan būtiskās darba normas, kuras ir noteiktas Starptautiskās Darba organizācijas (STO) līgumos, gan apkārtējas vides normas.

Papildu atbalsta nepieciešamība

Ziņojumā prasīta tirdzniecības un attīstības politikas pilnīga integrācija. Tas nozīmē, ka ir svarīgi, lai AT finanses tiktu piešķirtas papildus iepriekšējam attīstības atbalstam un netiktu atņemtas citām attīstības prioritātēm. Līdzīgi ir arī tad, ja AT virza tieši saņēmējam. Tādā gadījumā ir svarīgi, lai pieejamais AT apmērs atbilstu pieaugošajam pieprasījumam.

Prasības tiešām var būtiski pieaugt; piemēram, ESAO AT politiskajā dialogā 2006. gada novembrī Maurīcijas Republikas premjerministra vietnieks izklāstīja plānus, par 2 miljardu eiro nepieciešamību AT finansēšanai 10 gadiem.

ES solījums līdz 2010. gadam palielināt attīstības atbalsta līmeni līdz EUR 20 miljardiem, kas ir 0,56 % no IKP, nozīmē to, ka vajadzētu būt pietiekamam finansējumam, kas atbilstu pieaugošajam pieprasījumam. Nepieciešamība pēc papildu finansējuma kļūst vēl saprotamāka, ņemot vērā Komisijas mērķi līdz 2010. gadam paaugstināt AT līdz EUR 1 miljardam, kas, izpētot precīzāk, nozīmēja ne pārāk ambiciozu EUR 150 miljonu pieaugumu 4 gados.

Lai gan 2005. gada Honkongas ministru konferencē IS solītais finansējuma līmenis pieauga par 25 miljoniem, sasniedzot 60 miljonus ASV dolāru, joprojām trūkst 300 miljonu ASV dolāru. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jāprecizē savas saistības attiecībā uz IS. Šajā nolūkā Komisijai būtu jāizmanto un jāpaplašina jaunizveidotā budžeta pozīcija atbalstam tirdzniecības jomā.

Atbalsts tirdzniecībai, EPN un Dohas Attīstības programma

Būtu pareizi, ja Dohas Attīstības programmas AT daļa būtu nodalīta atsevišķi un nebūtu atkarīga no PTO Dohas sarunu raunda vienotā pasākuma.

Arī ekonomiskās partnerības nolīgumos (EPN), par kuriem tagad notiek sarunas ĀKK valstīs, būtu jānodrošina atbalsts tirdzniecībai, neraugoties uz EPN sarunu iznākumu. Komisijai un dalībvalstīm būtu skaidri jānorāda ĀAK valstīm pieejamais AT finansējums pirms EPN noslēgšanas, lai ĀAK valstis varētu precīzi uzzināt atbalsta apmēru, ko tās saņems gan lai atvieglotu tirdzniecību saskaņā ar EPN, gan lai samazinātu ar EPN saistītus pielāgošanas izdevumus. Tas palīdzētu sasniegt EPN iekļauto attīstības dimensiju, kura līdz šim ir bijusi uzkrītoši pamanāma tikai tās neesamības dēļ.

AT galvenā nozīme ir EPN paredzēto reģionālo tirdzniecības bloku izveides veicināšanā, kā arī starpreģionu tirdzniecības un reģionālas tirdzniecības Dienvidi-dienvidi atvieglošanā.

Attīstības komitejaS ATZINUMS (7.11.2006)

Starptautiskās tirdzniecības komitejai

par Eiropas Savienības atbalstu tirdzniecībai
(2006/2236(INI))

Atzinumu sagatavoja: Margrietus van den Berg

IEROSINĀJUMI

Attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Starptautiskās tirdzniecības komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   uzsver, ka atbalsta tirdzniecībai pasākumiem var būt svarīga loma, lai līdz 2015. gadam nodrošinātu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, sekmējot jaunattīstības valstu aktīvu līdzdalību daudzpusējā tirdzniecības sistēmā; tomēr norāda, ka laikposmā līdz 2015. gadam nāksies būtiski palielināt valsts palīdzību attīstības jomā, lai īstenotu šādu kopēju mērķi;

2.   atgādina, ka atbalstam tirdzniecībai jāuzlabo jaunattīstības valstu mazo un neizdevīgā stāvoklī esošo ražotāju piekļuve tirgum; šai ziņā aicina 10 % no atbalstam tirdzniecībai atvēlētā budžeta piešķirt godīgas tirdzniecības atbalstam saskaņā ar Parlamenta 2006. gada 6. jūlija rezolūcijas par godīgu tirdzniecību un attīstību[1] 19. punktu;

3.   uzskata, ka atbalsta tirdzniecībai pasākumu kompleksā ir jāietver plašs resursu palielināšanas un tehniskās palīdzības pasākumu spektrs, lai uzlabotu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu spēju identificēt vajadzības un stratēģijas un pilnveidot savu kompetenci un efektivitāti tirdzniecības sarunās, šo valstu spēju formulēt reģionālo tirdzniecības politiku, īpaši attiecībā uz Dienvidu–Dienvidu reģiona iekšējo tirdzniecību, kā arī šo valstu spēju veidot vietējos tirgus;

4.   atzīst ĀKK valstīs pieaugošās bažas par piegādes metodēm, efektivitāti un kvalitāti attiecībā uz EK pārvaldītā atbalsta tirdzniecībai programmām, kuras izveidotas, lai atbalstītu ekonomikas pielāgošanas programmas;

5.   atzīst, ka atbalsts tirdzniecībai ir būtisks, lai palielinātu jaunattīstības valstu potenciālos ieguvumus no daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas; uzsver, ka ir būtiski nodrošināt atbalsta tirdzniecībai instrumentu plašāku izmantošanu, lai veicinātu jaunattīstības valstu ražošanas un tirdzniecības kapacitāti, jo īpaši attiecībā uz tām ĀKK valstīm, kurās ievērojami samazinās tradicionālo preferenču nozīme;

6.   pieprasa, lai attiecībā uz atbalsta tirdzniecībai pasākumiem tiek īstenota vairāk uz saņēmēju orientēta pieeja, ņemot vērā jaunattīstības valstu vajadzības un pilnveidojot tiesības uz atbalsta saņemšanu; uzsver, ka atbalstam tirdzniecībai ir jābūt neierobežojošam, visaptverošam, pietiekamam un pašreizējās programmas papildinošam, paredzamam un pieejamam ilgtermiņā; ierosina arī vienkāršot un padarīt lietotājam saprotamākus un pieejamākus pašreizējos tirdzniecības noteikumus;

7.   uzsver — tā kā atbalsta tirdzniecībai pasākumu kompleksam vajadzētu papildināt pašreizējo palīdzību attīstības jomā, atbalsta tirdzniecībai jauno saistību dēļ nedrīkst pārdalīt resursus, kas jau piešķirti citām iniciatīvām attīstības jomā, kā, piemēram, veselības aprūpes un izglītības projektiem, kuriem ir ārkārtīgi liela nozīme, veidojot spēcīgu ekonomiku;

8.   pieprasa dažādo atbalsta piešķīrēju koordinētāku un saskanīgāku rīcību, pamatojoties uz to aģentūru pierādītu kompetenci, kuras sniedz efektīvu augstas kvalitātes palīdzību dažādās atbalsta tirdzniecībai jomās, kā arī pieprasa vairāk pārredzamības attiecībā uz atbalstu, kas piešķirts, sniedzot palīdzību saistībā ar tirdzniecību; tāpēc pieprasa, lai integrētajā pamatsistēmā tiek iekļauta pilsoniskās sabiedrības un privātā sektora pilntiesīgu pārstāvju līdzdalība;

9.   mudina ES pildīt visas saistības, ko tā uzņēmusies Dohas sarunu kārtā attiecībā pret vismazāk attīstītajām valstīm, priekšlaikus īstenojot izdevumu kompleksu attīstības jomā un līdz 2013. gadam likvidējot ES lauksaimniecības produktu eksporta subsīdijas; uzsver, ka ES ir jāmudina pārējās PTO dalībvalstis tieši tāpat pildīt savas saistības pret vismazāk attīstītajām valstīm;

10. atzīmē, ka sievietes gūst mazāk labuma no iespējām, ko sniedz tirdzniecības liberalizācija un globalizācija, lai gan tieši sievietes vissmagāk skar šo parādību nelabvēlīgā ietekme, un tāpēc mudina ES, izstrādājot ar tirdzniecību saistītas palīdzības programmas, īpašu uzmanību pievērst tam, lai sievietēm tiek nodrošinātas lielākas iespējas piedalīties tirdzniecībā, jo sevišķi starptautiskajā tirdzniecībā;

11. pieprasa, lai ĀKK valstu papildu vajadzībām, ko radīs ekonomikas partnerattiecību nolīgumi (EPN), finansējums tiek piešķirts no papildu resursiem; turklāt šaubās, vai pašreizējie mehānismi atbalsta tirdzniecībai maksājumiem saskaņā ar šiem EPN ir pietiekami efektīvi;

12. aicina Komisiju neizmantot atbalstu tirdzniecībai kā līdzekli, lai piespiestu jaunattīstības valstis pieņemt tādu tirdzniecības sarunu iznākumu, kas neatbilst šo valstu attīstības vajadzībām un prioritātēm;

13. pieprasa pārskatīt EK dalībvalstu atbalsta tirdzniecībai pašreizējās programmas, ciktāl tās skar ar EPN saistītus pielāgojumus, lai noteiktu visiedarbīgāko mehānismu efektīva atbalsta sniegšanai, veicot ar EPN saistītus pielāgojumus;

14. uzsver, ka steidzami jāsāk risināt problēma, kas saistīta ar efektīva atbalsta tirdzniecībai sniegšanas produktivitāti tajās ĀKK valstīs, kuras jau ir iesaistījušās brīvās tirdzniecības zonas nolīguma īstenošanā ar ES (proti, Botsvānā, Lesoto, Namībijā un Svazilendā, kuras daļēji ir īstenojušas tarifu atcelšanu tirdzniecībā ar ES).

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Savienības atbalsts tirdzniecībai

Procedūras Nr.

2006/2236(INI)

Par jautājumu atbildīgā komiteja

INTA

Atzinumu sniedza
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE
28.09.2006

Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Atzinumu sagatavoja
  Iecelšanas datums

Margrietus van den Berg
28.08.2006

Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)

 

Izskatīšana komitejā

2.10.2006

6.11.2006

 

 

 

Pieņemšanas datums

6.11.2006

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

15

0

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Margrietus van den Berg, Danutė Budreikaitė, Marie-Arlette Carlotti, Hélène Goudin, Maria Martens, Luisa Morgantini, Horst Posdorf, Feleknas Uca, Elena Valenciano Martínez-Orozco, Anna Záborská

Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

John Bowis, Fiona Hall, Alain Hutchinson, Jan Jerzy Kułakowski, Manolis Mavrommatis, Csaba Őry

Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

PROCEDŪRA

Virsraksts

ES atbalsts tirdzniecībai

Procedūras numurs

2006/2236(INI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu

INTA
28.9.2006

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

DEVE
28.9.2006

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

 

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

David Martin
18.4.2006

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

3.10.2006

23.1.2007

27.2.2007

 

 

Pieņemšanas datums

21.3.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

22

1

1

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Kader Arif, Graham Booth, Carlos Carnero González, Christofer Fjellner, Béla Glattfelder, Ignasi Guardans Cambó, Eduard Raul Hellvig, Jacky Henin, Syed Kamall, Ģirts Valdis Kristovskis, Marusya Ivanova Lyubcheva, Erika Mann, David Martin, Georgios Papastamkos, Godelieve Quisthoudt-Rowohl, Tokia Saïfi, Peter Šťastný, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Zbigniew Zaleski

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Danutė Budreikaitė, Elisa Ferreira, Małgorzata Handzlik, Jens Holm, Eugenijus Maldeikis, Zuzana Roithová

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Sepp Kusstatscher, Corien Wortmann-Kool

Iesniegšanas datums

28.3.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika