ZIŅOJUMS Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam — un turpmāk

28.3.2007 - (2006/2233(INI))

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Referents: Adamos Adamou

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam — un turpmāk

(2006/2233(INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam — un turpmāk. Ilgtspējīgi ekosistēmu pakalpojumi cilvēka labklājībai” (COM(2006)0216),

–   ņemot vērā tā 1998. gada 20. oktobra rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par Eiropas Kopienas stratēģiju bioloģiskās daudzveidības jomā[1],

–   ņemot vērā tā 2002. gada 14. marta rezolūciju par Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par rīcības plāniem attiecībā uz bioloģisko daudzveidību dabas resursu saglabāšanas, lauksaimniecības, zivsaimniecības un attīstības, kā arī ekonomiskās sadarbības jomās[2],

–   ņemot vērā 1993. gada 25. jūnija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Konvencijas par bioloģisko daudzveidību parakstīšanu[3],

–   ņemot vērā Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību (Putnu direktīva)[4] un tā 2001. gada 17. janvāra rezolūciju par Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (Dzīvotņu direktīva)[5] īstenošanu,

–   ņemot vērā 2001. gada 31. maija nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Kopienas Sestās rīcības programmas attiecībā uz vidi izveidi (2001-2010) [6],

– – ņemot vērā pārskatu par ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju — atjaunotu stratēģiju[7],

–   ņemot vērā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību astotās Pušu konferences (COP 8) rezultātus un Kartahenas Protokola par bioloģisko drošību Pušu trešās sanāksmes (MOP 3) rezultātus,

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A6‑0089/2006),

A. tā kā pašreizējie biedējošie bioloģiskās daudzveidības zaudēšanas tempi visticamāk tikai pieaugs un turpināsies, ja netiks veikti vērienīgi pasākumi;

B.  tā kā pieejami tikai daži atbilstīgi indikatori, lai efektīvi noteiktu, cik lielā mērā prasības attiecībā uz bioloģisko daudzveidību tiek pildītas, īstenojot dažādus politikas virzienus, viens no nozīmīgākajiem šiem indikatoriem ir Lauku putnu indekss,

C. tā kā bioloģiskajai daudzveidībai ir izšķiroša nozīme dzīvības un iztikas uzturēšanā, ekonomiskajā un sociālajā attīstībā, cilvēku labklājībā, kā arī 2015. gada Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā,

D. tā kā saskaņā ar ANO 2005. gada Tūkstošgades ekosistēmas novērtējumu kopš 60. gadu sākuma 2/3 no visām ekosistēmām ir novērota samazināšanās;

E.  tā kā galvenie apstākļi, kas nosaka bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu ir klimata pārmaiņas, vides degradācija, intensīvās lauksaimniecības metodes un neatbilstīga mežu un ūdens resursu pārvaldība;

F.   uzskata — tā kā lauksaimniecība ir bioloģiskās daudzveidības izmantotāja nozare, tai jāpilda svarīga loma, nodrošinot šīs bioloģiskās daudzveidības pārvaldību un saglabāšanu; pauž viedokli, ka KLP turpmāk jāveicina ilgtspējīgi ražošanas modeļi, kas ir ekonomiski dzīvotspējīgi, ļauj iedarboties uz vidi, celt bioloģiskās daudzveidības resursu vērtību un nodrošināt šo resursu atjaunošanu lielākam skaitam dzīvnieku, augu un mikroorganismu sugu;

G.  tā kā ir steidzami nepieciešami intensificēti un saskaņoti centieni, lai vēlākais 2010. gadā apturētu bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas Paziņojumu par tajā pausto konceptuālo pieeju, prioritārajiem mērķiem 2007-2008. gadam, kā arī galvenajiem atbalsta pasākumiem, un uzskata to par labu iesākumu vēl konkrētākai pieejai 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķu sasniegšanā; atbalsta arī lēmumu likt uzsvaru uz esošo politikas virzienu un pasākumu īstenošanu;

2.  uzsver bioloģiskās daudzveidības pašas par sevi iekšējo vērtību un to, cik neatliekama ir tās aizsardzība no turpmākas degradācijas cilvēka ietekmes un iejaukšanās dēļ, kas izpaužas, bet ne tikai, kā ekspluatācija, klimata pārmaiņas un dzīvotņu bojā eja;

3.  pauž vislielākās bažas par notiekošo bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu un ar to saistīto ekosistēmu pakalpojumu samazināšanos;

4.  izprot veselīgu ekosistēmu izšķirošo nozīmību pārticībai un labklājībai ES un visā pasaulē;

5.   uzsver, ka klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības zaudēšana ir cieši saistītas un ir vienlīdz nozīmīgas problēmas;

6.  atkārtoti apstiprina, ka centieni izpildīt saistības (kas tika pieņemtas Gēteborgas Eiropadomē 2001. gadā, Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā un Sestajā Vides rīcības programmā), lai apturētu bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu ES līdz 2010. gadam, ir nepieciešami steidzami; uzsver, ka steidzami nepieciešami pastiprināti un saskaņoti centieni, lai apturēto notiekošo, jo īpaši, ņemot vērā, ka saistību izpildei līdz 2010. gadam ir atlicis ļoti maz laika; atbalsta Komisijas paziņojumā ierosināto integrēto pieeju saskaņā ar kuru, dabas daudzveidības zaudēšanas apturēšanai jākļūst par visu attiecīgo ES politikas virzienu daļu;

7.  atzīst jaunā jēdziena „ekosistēmu pakalpojumi" potenciālo nozīmību, kā tas popularizēts Komisijas paziņojumā, kā līdzeklis, lai iekļautu bioloģiskās daudzveidības ekonomisko vērtību citās politikas jomās, un ierosina, ka ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai jākļūst par nozīmīgu mērķi ES visos horizontālajos un nozaru politikas virzienos; tomēr brīdina par to, ka bioloģiskās daudzveidības vērtību varētu nonivelēt līdz tādam līmenim, ka to izprot tikai kā līdzekli, lai cilvēki gūtu labumu, vai uzskata bioloģisko daudzveidību tikai par ekonomisku jautājumu;

8.  atzinīgi vērtē ES Rīcības plānu līdz 2010. gadam un turpmāk, kā arī atzīst, ka tas ir nozīmīgs līdzeklis un pēdējā iespēja sapulcināt kopā iesaistītās puses Kopienas un dalībvalstu līmenī izšķirīgai rīcībai, lai izpildītu 2010. gada saistības; bet ņemot vērā to, ka laika īstenošanai ir atlicis maz, mudina Komisiju nodrošināt, lai būtu pieejamas nepieciešamās struktūras to nekavējošai un efektīvai īstenošanai Kopienas un dalībvalstu līmenī;

9.  atzīst to, ka ar Rīcības plānu vien nepietiks, lai ilgtermiņā saglabātu bioloģisko daudzveidību un uzturētu ekosistēmu pakalpojumus; atzinīgi vērtē visus priekšlikumus ES debašu uzsākšanai par ilgāka termiņa redzējumu, kā pamatu ilgtermiņa politikai; aicina Komisiju uzsākt ES ilgtermiņā redzējuma bioloģiskajai daudzveidībai izstrādāšanas procesu, kā pamatu tālākai politikas izstrādei;

10. šajā sakarā aicina Komisiju veikt pētījumu un sagatavot priekšlikumus par praktiskiem pasākumiem, lai izmaksas par bioloģiskās daudzveidības zaudējumiem internalizētu tajos darbības veidos, kuri būtiski negatīvi ietekmē bioloģisko daudzveidību;

11. uzskata, ka visa ES sabiedrība, arī uzņēmējdarbības un izglītības nozares, aktīvi jāiesaista bioloģiskās daudzveidības aizsardzības procesā;

1. POLITIKAS JOMA – ES BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA

Svarīgākās dzīvotnes un sugas (1. mērķis)

12. uzsver Putnu un Dzīvotņu direktīvu nozīmību, aizsargājot ES bioloģisko daudzveidību; atzīst, cik nozīmīgi ir pabeigt Natura 2000 tīkla izveidi uz sauszemes un jūrā, šo tīklu atbilstīgi pārvaldīt un finansēt, plānojot zemes lietošanu, rēķināties ar šo tīklu, stiprināt tīkla saskaņotību, sasaisti un viengabalainību, jo īpaši, ņemot vērā klimata pārmaiņas;

13. uzsver, cik nozīmīgi ir iekļaut Natura 2000 tīklā teritorijas, kas atrodas ES dalībvalstu suverenitātes aizjūras zemēs un teritorijās;

14. uzsver, cik nozīmīgi ir apdraudētajām sugām paredzētie papildu pasākumi, un atzīst, ka šajā sakarā ir vērtīgi paplašināt sugu rīcības plānu izmantošanu; uzsver, ka regulāri zinātniski jāpārskata to dzīvotņu un sugu stāvoklis, kuru saglabāšana noteikta Direktīvā;

15. norāda uz nepieciešamību izstrādāt precīzus pasākumus bioloģiskās daudzveidības veicināšanai jaunajās dalībvalstīs un uz to, ka ekosistēmu pakalpojumi, piemēram, ainavu uzturēšana un tādas ekonomiskās aktivitātes kā tūrisms ir savstarpēji atkarīgi;

16. atzīmē, ka selektīvu zvejas paņēmienu veicināšana ir prioritāte, jo, samazinot piezveju, tiks veicināta zivsaimniecības ilgtspējība un uzturēta bioloģiskā daudzveidība;

17. uzsver attālāko reģionu augstās bioloģiskās daudzveidības nozīmību un aicina uz tām attiecināt dabas direktīvu veida pasākumus, lai šo daudzveidību saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu;

18. atzīst to, ka, lai gan dzīvu dzīvnieku sagūstīšana un tirdzniecība joprojām apdraud bioloģisko daudzveidību, Eiropā ir daudzas zooloģiskās iestādes un citas organizācijas, kas, pateicoties ciltsdarba programmām un saglabāšanas in situ pasākumiem ir skaidri parādījušas, ka tās ir nozīmīgas, uzturot noteiktu apdraudēto sugu izdzīvošanu;

19. atzinīgi vērtē Komisijas nodomu īstenot kopēju jūrniecības politiku, kuras pamatā būtu holistiska pieeja okeāniem un vērš uzmanību uz to, ka nepieciešams visos vides aspektos, kā arī ekoloģiski saglabāt okeānus, kā garantiju nozaru ekonomiskai attīstībai, piemēram, zivsaimniecības, tūrisma, kā arī citu nozaru attīstībai;

Plašākās lauku teritorijās un plašāk jūras vidē (2. un 3. mērķis)

20. atzīst, ka zemes lietošanas plānošana un savvaļas sugu izmantošana (medībām un zvejai) ir galvenie faktori, kas apdraud bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus; jo īpaši uzsver apdraudējumu augstas dabas vērtības lauksaimniecības zemēm un mežiem, pārāk intensīvi tos izmantojot vai pametot novārtā; izprot to, ka neilgtspējīgu zvejniecības metožu, arī nelegālas zvejas, izmantojot destruktīvas un neselektīvas tehnoloģijas, dēļ ir apdraudēti zivju krājumi, blakus sugas un jūras dzīvotnes;

21. atzīmē, ka Eiropas lauku ainavu daudzveidības uzturēšana ir ļoti svarīga, ne tikai, lai nodrošinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības pakalpojumu saglabāšanu, bet arī, lai nodrošinātu savvaļas faunas un floras populāciju gēnu apmaiņu;

22. uzsver, cik nozīmīgi ir īstenot reformēto kopējo zivsaimniecības politiku (KZP), jo tā nodrošina zvejas resursu ilgtspējīgu attīstību un novērš pārzveju, kuras dēļ ir apdraudēta dzīvība jūrā;

23. aicina Komisiju izstrādāt īpašu rīcības programmu, lai izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas visvairāk apdraud zivju krājumu atjaunošanos;

24. atzinīgi vērtē Eiropas Savienības un dalībvalstu priekšlikumu iekļaut jūras un upju ekosistēmas NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā un aicina, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta teritorijām, kurās notiek zivju krājumu reproducēšanās;

25.  aicina Komisiju vēl vairāk konsolidēt NATURA 2000 tīklu, paplašinot to desmit jaunajās dalībvalstīs, kas pievienojās ES 2004. gadā, kā arī Bulgārijā un Rumānijā, jo šīm divām valstīm pievienojoties, Melnā jūra ir kļuvusi par Kopienas ūdeņu daļu;

26. mudina dalībvalstis izmantot visas KLP un KZP piedāvātās iespējas, lai atbalstītu bioloģiskās daudzveidības mērķus plašākās lauku teritorijās un jūras vidē (t.i. ārpus NATURA 2000 tīkla teritorijām); aicina vairāk integrēt ar bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem saistītos apsvērumus KLP un KZP un īpaši izmantot iespēju, ko šajā sakarā sniegs 2008.– 2009. gada budžeta pārskatīšana;

27. pauž bažas par to, kā eksotisko sugu ievazāšana un ģenētiski modificēto zivju iespējamā izbēgšana jūras ekosistēmās varētu ietekmēt bioloģisko daudzveidību, un aicina Komisiju dziļāk izpētīt šo apdraudējumu;

28. mudina Komisiju veicināt un atbalstīt pētījumus par agrāk nebrīvē neaudzētu zivju sugu audzēšanu, jo īpaši to sugu, kuras visvairāk cietušas no pārzvejas, tādējādi nodrošinot tās tirgus vajadzības, kuras visvairāk varētu ietekmēt nozvejas samazināšanās;

29. pauž bažas par to, ka samazinās lauksaimniecības dzīvnieku un augu daudzveidība; tāpēc aicina nekavējoties transponēt Padomes Direktīvu 98/95/EK[8], kurā sniegts juridisks pamats tam, lai, tiesību aktu par sēklu tirdzniecību ietvaros, pieļautu ģenētiskās erozijas apdraudētu šķirņu saglabāšanu, lietojot in situ un fermās;

30. norāda uz to, ka KLP un asociētā dinamiskā attīstības vadība specializācijas un intensifikācijas virzienā no vienas puses un atstumtības un nepietiekamas zemes izmantošanas virzienā no otras puses, ir veicinājusi būtiskus bioloģiskās daudzveidības zaudējumus pēdējās dekādēs;

31. norāda uz lauksaimniecības kultūraugu un dzīvnieku sugu bagātīgo klāstu un ģenētisko daudzveidību un iestājas par šīs daudzveidības saglabāšanu un stiprināšanu;

32. mudina Komisiju pārskatīt noteiktu zivju sugu pārvaldības un apsaimniekošanas plānus, kas bieži vien neatbilst pareizam šo sugu monitoringam; mudina Komisiju piemērot konkrētākus pasākumus, kas atbilstu attiecīgajos bioģeogrāfiskajos reģionos izmantotajiem zvejas rīkiem un metodēm;

33. uzsver, cik nozīmīgi ir savlaicīgi un efektīvi īstenot Ūdens Pamatdirektīvu, lai sasniegtu labu saldūdens ekoloģisko stāvokli, kā arī īstenot Integrētos piekrastes zonas apsaimniekošanas ieteikumus; mudina dalībvalstis izmantot Ūdens pamatdirektīvas 5. un 9. pantā paredzētos ekonomiskos instrumentus, lai stimulētu to, ka šo apdraudēto resursu izmantotu piesardzīgi un nodrošinātu finansiālu pamatu Upju baseinu pārvaldības plānu īstenošanai; uzsver, cik nozīmīgi ir pieņemt ambiciozo Jūras Pamatdirektīvu, lai panāktu jūras vides labu ekoloģisko stāvokli; uzskata, ka īpaši svarīgi ir tas, ka topošā Jūras stratēģijā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšana tiek uzskatīta par galveno virsuzdevumu;

34. mudina Komisiju labāk pārbaudīt to Kopienas likumu ievērošanu, kas saistīti ar cīņu pret jūras ekosistēmu piesārņojumu un degradēšanu;

35. atzīst milzīgo kaitējumu, kādu ES ekosistēmām nodarījušas piesārņojošās vielas, jo īpaši paskābinošas un eitrofikāciju izraisošas vielas, tostarp amonjaks no lauksaimnieciskās darbības; uzsver, cik nozīmīgi ir samazināt šo piesārņojošo vielu izraisīto slodzi, jo īpaši Natura 2000 teritorijās un ap tām, kā arī citās augstas dabas vērtības teritorijās; vērš uzmanību uz iespēju risināt šīs problēmas, izmantojot nākamo Valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju direktīvas pārskatīšanu, kā arī savlaicīgi īstenojot Gaisa kvalitātes tematisko stratēģiju;

36. izprot apdraudējumu, kuru ekosistēmām izraisa noteikti pesticīdi, liesmas slāpētāji un citas noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas; uzsver, cik šajā sakarā nozīmīgi ir efektīvi īstenot REACH; uzsver, ka nepieciešams šādu piesārņojošo vielu monitorings sauszemes, saldūdens un jūras vides plēsoņu populācijās; turklāt uzskata, ka īpaša uzmanība jāvelta kaitējumam, kas rodas lietojot pesticīdus, jo tie tiek izstrādāti, lai būtu toksiski, un tos lieto vidē; norāda uz to, ka Eiropas topošajiem tiesību aktiem pesticīdu jomā — priekšlikumam regulai par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (COM(2006)0388 - 2006/0136(COD)); priekšlikumam pamatdirektīvai par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu (COM(2006)0372 - 2006/0132(COD)); tematiskajai stratēģijai par pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu (COM(2006)0373 - 2007/2006(INI)) jānodrošina, lai Eiropas bioloģiskās daudzveidības zaudēšana nepieaugtu pesticīdu izmantošanas dēļ;

37.  norāda uz to, ka aizsargātā cilmes vietas nosaukuma un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes popularizēšanai ir izšķiroša nozīme reģionālo savdabību saglabāšanā, ar to saistītās visas lauku kultūras, kā arī attiecīgo seno lauksaimniecības prakšu saglabāšanā, kas dod iespēju saglabāt lauku teritorijas un lauksaimniecības sistēmas kā dzīvotnes daudzām savvaļas sugām;

38. norāda uz to, ka 1992. gadā tika uzsākta iniciatīva integrēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību KLP, un sekojoši 2003. gada reforma ieviesa tādus pasākumus, kā savstarpējā atbilstība, vienreizējs saimniecības maksājums (atsaiste) un lauku attīstība, kam bija labvēlīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību;

39. ierosina, ka KLP „veselības pārbaudē”, kura jāveic 2008. gadā, bioloģiskajai daudzveidībai jābūt vienai no galvenajiem principiem un uzskata, ka šī 2008. gada „veselības pārbaude” jāizmanto, lai novērtētu dažādo bioloģiskās daudzveidības pasākumu efektivitāti, jo īpaši, mežu nozares pasākumu efektivitāti, un lai pienācīgi novērstu nepilnības šajā jomā;

40. vērš uzmanību jaunajam lauku attīstības regulējumam (plānošanas periods 2007-2013), kurā cita starpā paredzēts lielāks atbalsts Natura 2000, kā arī agrovides pasākumi un pasākumi ģenētisko resursu saglabāšanai lauksaimniecībā, kā arī atbalsts ilgtspējīgai mežu pārvaldībai, un tajā paturēti spēkā maksājumi teritorijām ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem;

41. aizstāv partnerības veicināšanu (vietēju/reģionālu) starp zemes īpašniekiem un lietotājiem, dabas saglabāšanas organizācijām, valdību un ekspertu centriem, lai viņi varētu kopīgā darbā ar decentralizētu pieeju atrast vietējus risinājumus bioloģiskās daudzveidības problēmām;

42.  aicina panākt, lai biomasas kultivācija enerģijas ražošanai būtu izmantota kā iespēja palielināt bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā; uzskata, ka tas jāatspoguļo arī pētniecības finansējumā Septītajai pētniecības pamatprogrammai, un nav pieļaujams, ka biomasas kultivācija samazinātu bioloģisko daudzveidību, neatkarīgi no tā, vai tas notiek Eiropas Savienībā vai ārpus tās;

Reģionālā un teritoriālā attīstība (4. mērķis)

43. atzīst pieaugošo ekosistēmu fragmentāciju infrastruktūras, rūpniecības un mājokļu būvniecības ekspansijas rezultātā; apliecina, ka plānošanu veicot rūpīgi, kaitējumu ekosistēmām varētu nozīmīgi samazināt, kā arī būtu iespējams tās atbalstīt; mudina dalībvalstis nodrošināt, lai projekti, kas finansēti no kohēzijas un strukturālajiem fondiem, nekaitētu bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem, bet optimizētu atbalstu bioloģiskajai daudzveidībai; mudina dalībvalstis teritorijas plānošanā valsts, reģionālā un vietējā līmenī piešķirt prioritāti bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu uzturēšanai un atjaunošanai; kā arī nodrošināt atbilstīgas rūpes par bioloģisko daudzveidību stratēģiskajos vides novērtējumos un ietekmes uz vidi novērtējumos;

Invazīvas svešzemju sugas un svešzemju genotipi (5. mērķis)

44. atzīst, ka invazīvās svešzemju sugas ir viens no galvenajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai un to izplatīšanos pastiprina pieaugošā cilvēku un preču pārvietošanās; mudina izstrādāt visaptverošus Kopienas pasākumus, lai risinātu šo problēmu, tostarp arī agrās brīdināšanas sistēmu, nepilnību novēršanu juridiskajā sistēmā, kā arī izstrādājot ES stratēģiju attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām;

45. uzsver to, ka imūnkontracepcija varētu izrādīties izšķiroša metode cīņā ar invazīvām svešām zīdītāju sugām, un atzīmē nozīmīgos pētījumus, kas patlaban notiek šajā jomā; mudina Komisiju piešķirt līdzekļus Eiropas pētniecībai imūnkontracepcijas jomā un izsludināt projektu pieteikumu pieņemšanu; atzīmē, ka LIFE+ programma ir nodrošinājusi pašreiz pieejamu tīklu, kuru varētu izmantot, lai veicinātu pasākumus pret invazīvām svešām sugām;

46. aicina Komisiju virzīties uz to, lai ierosinātu tiesību aktus, kas ierobežotu svešu sugu ieviešanu Eiropas Savienībā un uzraudzītu CITES konvencijas izpildi;

47. vērš uzmanību uz to, ka dažos gadījumos eksotiskiem organismiem ir graujoša ietekme uz jūras ekosistēmām; aicina nekavējoties veikt pasākumus, lai novērstu organismu pārvietošanu ar balasta ūdeņiem, un mudina dalībvalstis īstenot SJO Starptautisko Konvenciju par kuģu balasta ūdeņu un nogulšņu apsaimniekošanu;

48. aicina Komisiju ieviest efektīvas kontroles sistēmas balasta ūdeņu izgāšanai ES ūdeņos;

49. uzsver, cik nozīmīgi ir pilnībā īstenot ES tiesisko regulējumu par ģenētiski modificētiem organismiem; uzsver potenciālo risku bioloģiskajai daudzveidībai, kuru izraisītu ĢM kultūraugi, un aicina Komisiju novērtēt šo ietekmi uz Eiropas ekosistēmām;

50. pauž bažas par to, ka ģenētiski modificētas zivis varētu izbēgt jūras ekosistēmās, un par iespējamo šo zivju krustošanos ar vietējām zivīm, kas varētu sagraut šo ekosistēmu bioloģisko daudzveidību; aicina Komisiju aizliegt ievest Eiropas Savienības teritorijā ģenētiski modificētas zivis, kas paredzētas Eiropas Savienības pārtikas apritei;

51. atzinīgi vērtē Komisijas pausto nodomu ieviest īpašus tiesību aktus attiecībā uz zivju ekosertifikāciju un mudina Komisiju iesniegt šādu likumdošanas priekšlikumu, cik drīz vien iespējams;

2. POLITIKAS JOMA – ES UN PASAULES BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA

Starptautiskā pārvaldība (6. mērķis)

52. visnotaļ atbalsta efektīvu Konvencijas par bioloģisko daudzveidību īstenošanu un mudina šajā jomā ES vadību; uzsver, cik nozīmīgi ir īstenot Konvencijas darba programmas, tostarp arī attiecībā uz aizsargājamām teritorijām; uzsver, ka nepieciešams pabeigt darbu pie starptautiskā piekļuves režīma ģenētiskajiem resursiem un gūto labumu sadales; uzsver, ka jāpalielina abpusējs atbalsts un sinerģija starp starptautiskiem nolīgumiem vides jomā, un ierosina, ka trešām valstīm, kas saņem ES subsīdijas, jārespektē ES politikas virzieni bioloģiskās daudzveidības jomā;

53. atzīst apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai starptautiskajos ūdeņos; mudina panākt nolīgumu par bioloģiskās daudzveidības aizsardzību starptautiskajos ūdeņos saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvenciju; mudina ES turpināt savu vadošo lomu šajā procesā;

54. uzskata, ka ļoti svarīgi ir veicināt nolīgumus un saskaņotas rīcības plānus starp ES un trešām valstīm, lai aizsargātu jūras kopējās teritorijas;

55. uzsver apdraudējumu bioloģiskajai daudzveidībai no dziļūdens grunts tralēšanas un citām neilgtspējīgām zvejas praksēm; atzīmē ANO Ģenerālās asamblejas neseno lēmumu šajā jautājumā; mudina Komisiju iespējami īsā laikā iesniegt likumdošanas priekšlikumus par grunts tralēšanu starptautiskajos ūdeņos; mudina Komisiju strādāt sadarbībā ar ANO un ar attiecīgām reģionālām zivsaimniecības pārvaldes organizācijām, kur tādas pastāv, lai pieņemtu un īstenotu pasākumus visu dziļjūras zivsaimniecību, arī to, kuras izmanto traļus, pārvaldībai; vēl vairāk mudina Komisiju strādāt, lai steidzami īstenotu pasākumus nozīmīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai starptautiskajos ūdeņos no postošiem zvejas paņēmieniem, tostarp grunts tralēšanas;

56. pilnībā atbalsta „Vēstījumu no Parīzes” — Parīzes (2006. gada 19.-21. septembra) konferences par bioloģisko daudzveidību Eiropas attīstības sadarbībā secinājumus; mudina Komisiju un attiecīgās dalībvalstis nodrošināt atbilstīgu finansējumu vides un bioloģiskās daudzveidības jautājumiem ES aizjūras zemēs un teritorijās, kā arī uzlabot vietējo struktūru un NVO piekļuvi Eiropas programmām sadarbībā ar vietējām varas iestādēm;

57. izsaka nožēlu par to, ka divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos ļoti maz uzmanības ir pievērsts bioloģiskās daudzveidības aspektiem; aizstāv to, lai bioloģiskās daudzveidības dimensiju integrētu starptautiskajā tirdzniecībā un globālajos centienos lauzt neilgtspējīgās ražošanas un patēriņa paradumus; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis visupirms piešķirt prioritāti ar tirdzniecību nesaistīto jautājumu atzīšanai notiekošajās PTO sarunās;

Ārējā palīdzība (7. mērķis)

58. ir vienisprātis ar Revīzijas palātas paustajām nopietnajām bažām par vides jomas integrāciju attīstības sadarbībā un ES bioloģiskā daudzveidības politikas pārskatā (2004) secināto par Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna ekonomiskajai un attīstības sadarbībai nepietiekamo īstenošanas līmeni; atzinīgi vērtē Eiropas konsensa par attīstību aicinājumu vairāk līdzekļu piešķirt bioloģiskās daudzveidības jomai un vairāk uzsvērt bioloģisko daudzveidību attīstības sadarbībā;

59. atzīmē, ka par spīti šiem centieniem, ļoti maz līdzekļu ir piešķirts bioloģiskās daudzveidības jomai Kopienas un dalībvalstu ārējās palīdzības programmās; atzinīgi vērtē Pasaules Vides fonda 4. papildinājumu, bet pauž nožēlu par to, ka šis papildinājums reālajā izteiksmē nepalielinās finansējumu bioloģiskās daudzveidības jomai; uzsver to, cik izšķirīgi nozīmīgi ir piešķirt vismaz ierobežotus līdzekļus bioloģiskās daudzveidības prioritātēm trešās valstīs;

60. uzsver, cik ārkārtīgi nozīmīgi ir efektīvi iekļaut bioloģiskās daudzveidības jautājumus Kopienas un dalībvalstu ārējās palīdzības programmās (tostarp arī budžeta palīdzības pasākumos), lai nodrošinātu, ka to dēļ netiek kaitēts bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem; šajā sakarā uzsver, cik nozīmīgi ir palielināt resursus saņēmējvalstīs, lai integrētu bioloģiskās daudzveidības jautājumus valstu attīstības stratēģijās (tostarp arī nabadzības novēršanas stratēģijās);

61. pauž nopietnas bažas par to, ka par spīti centieniem politikas jomās, praksē pastāv liels risks, ka jaunajos valstu un reģionālajos stratēģijas dokumentos arī turpmāk nebūs ņemtas vērā nepieciešamības bioloģiskās daudzveidības uzturēšanai, ja vien Komisija aktīvi neiesaistīsies šī jautājuma risināšanā attiecībā uz saņēmējvalstīm;

Tirdzniecība (8. mērķis)

62. atzīst ekoloģiskās pēdas nospiedumu trešo valstu bioloģiskajai daudzveidībai un ekosistēmu pakalpojumiem, kas rodas ES tirdzniecības dēļ; mudina Komisiju un dalībvalstis noteikt galvenos tirdzniecības ietekmes veidus uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem, jo īpaši izmantojot ilgtspējības ietekmes novērtējumus; uzsver, ka svarīgi ir veikt pasākumus, lai samazinātu globalizācijas ekoloģisko ietekmi saistībā ar daudzpusējiem, reģionāliem un divpusējiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem; uzsver, ka Eiropas politikas virzienu dēļ trešās valstīs nedrīkstētu mazināties bioloģiskā daudzveidība;

63. pauž dziļas bažas par preču importu ES, tostarp koksnes, palmu eļļas un sojas pupu importu, kuru dēļ tiek iznīcināti tropu meži; pauž bažas par to, ka pieaugošā nepieciešamība pēc biodegvielas arī var apdraudēt tropu mežus; aicina Komisiju un dalībvalstis pieņemt pasākumus, lai novērstu vai mazinātu šādas tirdzniecības negatīvo ietekmi uz tropu mežiem, tostarp noslēdzot divpusējus nolīgumus saskaņā ar Rīcības plānu par tiesību aktu izpildi, pārvaldību un tirdzniecību mežu nozarē (FLEGT); mudina Komisiju pēc iespējas īsākā laikā iesniegt iespēju analīzi turpmākiem tiesību aktiem, lai izskaustu nelegāli iegūtas koksnes importu;

64. aicina dalībvalstis pastiprināt centienus, lai izskaustu CITES sarakstā uzskaitīto sugu nelegālo tirdzniecību, un aicina dalībvalstis un Komisiju pastiprināt koordinētu rīcību un pasākumus CITES īstenošanai;

65. pauž bažas par to, ka pagātnē partnerības nolīgumi zivsaimniecības jomā ir pastiprinājuši draudus zivju krājumiem, blakussugām un jūras dzīvotnēm trešo valstu ūdeņos; uzsver, ka ir kritiski nozīmīgi nodrošināt, ka zivsaimniecības partnerības nolīgumi nodrošina zivju krājumu uzturēšanu tādā līmenī, kas nodrošina maksimāli ilgtspējīgu nozveju un samazina ietekmi uz blakussugām un jūras dzīvotnēm; mudina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai ES zvejas flotes rīkotos saskaņā ar šiem nolīgumiem;

3. POLITIKAS JOMA – BIOLOĢISKĀ DAUDZVEIDĪBA UN KLIMATA PĀRMAIŅAS

Klimata pārmaiņas (9. mērķis)

66. atzīst to, ka sācies neizbēgamu klimata pārmaiņu laiks, kam būs nozīmīga ietekme uz ES un globālām ekosistēmām; uzsver, ka daudzas no klimata pārmaiņu ietekmēm uz cilvēku sabiedrībām un ekonomiskajām sistēmām izpaudīsies tieši caur ekosistēmu pārmaiņām; atzīst, ka pārmaiņas ekosistēmās un ietekme uz sugām jau ir novērojama; tāpēc uzsver ekosistēmiskās pieejas ārkārtīgo nozīmību, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, jo īpaši attiecībā uz politikas virzieniem, kas skar zemes, ūdens un jūras izmantošanu; aicina ES saglabātu savu stingro starptautisko vadību darbā pie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas;

67. uzsver, ka nodrošinot klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumus, piemēram, atjaunojamo enerģijas avotu attīstīšana, ir nozīmīgi tos novērtēt, lai nodrošinātu, ka tiek ņemta vērā potenciālā negatīvā ietekme uz bioloģisko daudzveidību, un lai šādu ietekmi novērstu vai mazinātu — īpaši attiecībā uz vēja enerģiju un biodegvielu;

68. atzīst, ka klimata pārmaiņas uzliks ES ekosistēmām smagu papildu slodzi; uzsver, ka ārkārtīgi svarīgs ir liels, saskaņots aizsargājamo teritoriju tīkls (jo īpaši Natura 2000 teritoriju), kā arī nozīmīga ir veselīga plašāka vide, lai stiprinātu ekosistēmu pretošanās spēju klimata pārmaiņām; uzsver nepieciešamību samazināt „parasto” slodzi uz ekosistēmām (fragmentācija, pārekspluatācija, piesārņojums, invazīvās svešzemju sugas); uzsver arī nepieciešamību veikt papildu pasākumus, kas piemēroti, lai palīdzētu atvieglot klimata pārmaiņu uzlikto papildu slodzi; kā arī steidzami veikt to dzīvotņu un sugu novērtējumu, kas ir klimata pārmaiņu visvairāk apdraudētas;

4. POLITIKAS JOMA – ZINĀŠANU BĀZE

Zināšanas (10. mērķis)

69. atzīst, ka tie uzdevumi, kurus uzliek nepieciešamība izprast bioloģisko daudzveidību, ir sarežģīti; pauž nopietnas bažas par to, ka bioloģiskās daudzveidības izpētei piešķirto resursu līmenis ir pārāk zems, ņemot vērā šī jautājuma kritisko nozīmību iepretim mūsu pārticībai un labklājībai; mudina piešķirt bioloģiskās daudzveidības pētniecībai augstāku prioritāti Kopienā (7. Pamatprogramma), kā arī valstu pētniecības programmās;

70. atzīst nepieciešamību pēc daudz efektīvākiem mehānismiem, lai bioloģiskās daudzveidības zinātnisko liecību bāze būtu piemērotāka politikas virzienu izstrādei Kopienas, dalībvalstu un starptautiskā līmenī; saistībā ar šo mērķi atbalsta priekšlikumu izveidot jaunu ES mehānismu neatkarīgām, uzticamām konsultācijām, ņemot vērā jau esošo nodrošinājumu; aicina Komisiju sagatavot pētījumus un novērtējumus par atjaunojamās enerģijas ražošanas ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un par bioloģiskās daudzveidības pārmaiņām pilsētu teritorijās, novērtējot pilsētu teritorijās ienākošo jauno sugu gan pozitīvo, gan negatīvo ietekmi;

71. ir noraizējies par daudzu sugu zivju samazināšanos, kā arī par to, ka Starptautiskās Jūras pētniecības padomes zinātniskās pētniecības atzinumi tiek tikai daļēji, ja vispār, ņemti vērā, nosakot ikgadējās kopējās pieļaujamās nozvejas; atzīst, ka zinātniski atzinumi nav politisks diktāts, bet uzskata, ka jābūt ļoti pamatotiem iemesliem un pārliecinošiem argumentiem, lai neievērotu zinātniskos ieteikumus; uzskata, ka šajā gadījumā Komisijai un Padomei jāiesniedz pierādījumi, lai apliecinātu, ka maksimālo iespējamo ilgtspējīgas ieguves apjomu princips tiek patiešām ievērots Eiropas Savienībā;

72. aicina Komisiju finansēt pētījumus par jūras ekosistēmām, īpaši par tām teritorijām, kurās ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība un notiek intensīva zvejas darbība.

ATBALSTA PASĀKUMI

Finansēšana

73. pauž nopietnas bažas par finansiālajiem ierobežojumiem Natura 2000 atbalstam, kā arī citiem bioloģiskās daudzveidības pasākumiem ES Rīcības plānā 2010. gadam un turpmāk, ko noteica lēmumi par kopējo finansējumu;

74. uzsver dalībvalstu atbildību izmantot visas pieejamās iespējas, ko piedāvā KLP, KZP, kohēzijas un struktūrfondi, kā arī Life+ un 7. Pamatprogramma, un atvēlēt tam valstu resursus; mudina veltīt lielāku uzmanību finanšu vajadzībām, pārskatot 2008.-2009. gada budžetu, kura laikā jāveic novērtējums par ES finansējuma bioloģiskajai daudzveidībai pietiekamību un pieejamību, jo īpaši attiecībā uz Natura 2000 tīklu;

75. pauž nožēlu par to, ka Padome neakceptēja Parlamenta atbalstīto Komisijas priekšlikumu finanšu shēmā 2007. — 2008. gadam nodrošināt vēl 20 miljardus eiro Lauku attīstības politikai, jo vairāk tāpēc, ka šo naudu varētu īpaši izmantot, lai paplašinātu un padziļinātu ar bioloģisko daudzveidību saistītos pasākumus;

76. pauž nožēlu par to, ka Lauku attīstības fonda līdzekļi ir tik ierobežoti, ka pat attāli nenodrošina vēlamo ietekmi uz Natura 2000 tīkla pārvaldību, saskaņā ar lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, īpaši nepietiekams ir atbalsts zināšanu uzlabošanai un pārraudzībai;

77. vērš uzmanību uz to, ka nepieciešama finansiāla kompensācija vietējām kopienām, kuru ienākumus negatīvi ietekmējusi konkrēta rīcība jūras vides saglabāšanai;

78. vērš uzmanību uz iespējām, kuras piedāvā direktīva par atbildību pret vidi principa "piesārņotājs maksā" piemērošanai un mudina dalībvalstis izmantot šīs iespējas, lai finansētu pasākumus, kas palīdzētu sasniegt vides mērķus, arī tos, kas noteikti Dzīvotņu un Putnu direktīvās;

Lēmumu pieņemšanas sistēmas pilnveidošana

79. atzinīgi vērtē priekšlikumu ES debašu uzsākšanai par ilgāka termiņa redzējumu bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā, kā pamatu politikas izstrādei; uzsver, ka šīm debatēm jābūt tieši saistītām ar debatēm par Eiropas nākotni; mudina panākt, lai šīs debates būtu, cik vien iespējams, iesaistošas, jo īpaši attiecībā uz reģioniem; mudina nodrošināt, lai Eiropas vērtības attiecībā uz dabu (gan ES, gan pasaulē) būtu uzskatāma daļa no Vācijas prezidentūras laikā iecerētās Eiropas Vērtību deklarācijas;

80. atzīst ar Kopienas vides politikas virzieniem saistīto politikas ietekmes novērtējumu augsto kvalitāti; pauž nožēlu par to, ka citu nozaru politikas ietekmes novērtējumos vides dimensija bieži vien ir nepilnīga; mudina Komisiju un dalībvalstis pārbaudīt visas jaunās politiku iniciatīvas attiecībā uz iespējamu negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un nodrošināt, ka šāda iespējama ietekme tiek atklāta, ietekmes novērtējumu procesā bioloģiskās daudzveidības jautājumi tiek atbilstīgi risināti, tostarp attiecībā uz ietekmi uz ekosistēmu pakalpojumiem;

81. uzver, cik nozīmīga ir Kopienas līmeņa un dalībvalstu līmeņa darbību savstarpējā papildināmība; atzīst ES Rīcības plāna 2010. gadam un turpmāk unikālo vērtību, lai veicinātu šo papildināmību; mudina dalībvalstis saskaņot savas darbības ar Rīcības plānā paredzētajām; mudina dalībvalstis panākt šo saskaņotību arī reģionālā un vietējā līmenī;

82. uzsver, cik nozīmīgi ir pilnībā un vienoti ieviest un izpildīt Putnu un Dzīvotņu direktīvas; uzstāj, lai Komisija un dalībvalstis atvēlētu šim uzdevumam pietiekamus resursus;

83. uzsver zemes izmantošanas plānošanas nozīmību attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumiem; mudina dalībvalstis uzlabot pieeju un metodes reģionālā un vietējā līmenī, lai uzturētu bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus, savstarpēji papildinot Natura 2000, upju baseinu pārvaldības plānošanu un lauku attīstības pasākumus, kā arī jūrā īstenojot ekosistēmisko pieeju, kā tā izklāstīta jūras vides stratēģijas direktīvā;

84. mudina Komisiju izdarīt spiedienu uz tiem, kas atbildīgi par to, ka ilgstoši tiek kavēta reģionālo zivsaimniecības konsultatīvo padomju izveidošana, kurām ir liela nozīme, lai uzlabotu zivju resursu monitoringu un saglabāšanu;

Partnerības

85. atzinīgi vērtē aicinājumu stiprināt partnerību starp bioloģiskās daudzveidības interesēm un galvenajām ieinteresēto personu grupām; uzsver, cik nozīmīga ir partnerība ar galvenajiem zemes, ūdens un jūras vides resursu īpašniekiem un izmantotājiem; jo īpaši atbalsta partnerību ar medniekiem, zvejnieku kopienām, lauksaimniekiem un mežziņiem, kā arī ar uzņēmējdarbības un finanšu nozarēm; šajā sakarā atzīst Countdown 2010 nozīmību;

Izglītošana, informētība un līdzdalība

86. uzsver, cik svarīga ir sabiedrības izpratnes veicināšana par bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu nozīmību pārticībai un labklājībai; mudina Komisiju un dalībvalstis būtiski izvērst programmas un kampaņas, lai izglītotu un informētu plašu sabiedrību, izveidotu politisko pieprasījumu pēc rīcības un veicinātu plašas sabiedrības aktīvu līdzdalību vides saglabāšanas pasākumos; šajā sakarā uzsver informācijas pieejamības un tiesiskuma nozīmību;

87. atzīmē, ka daudzi cilvēki izjūt emocionālu saikni ar ainavām un to vēsturiskajām, cilvēku izveidotajām iezīmēm, un augstu vērtē to skaistumu; nožēlo to, ka liela apjoma lauksaimniecība ir noplicinājusi bioloģisko daudzveidību un ainavu krāšņumu; uzskata, ka ainavu atjaunošana, piemēram dzīvžogu atjaunošana starp pļavām tiktu uzņemta ar sajūsmu un palīdzētu atjaunot bioloģisko daudzveidību;

88. atzīmē, ka Eiropas zooloģiskos dārzus un akvārijus ik gadu apmeklē vairāk nekā 100 miljoni cilvēku, un atzīst, ka šīm institūcijām ir nozīmīga loma sabiedrības vides apziņas veicināšanā;

89. mudina Komisiju uzsākt kampaņas sabiedrības izpratnes veicināšanai par problēmām, kas saistītas ar zvejas resursu un attiecīgo ekosistēmu saglabāšanu;

MONITORINGS, NOVĒRTĒŠANA UN PĀRSKATĪŠANA

90. uzsver, ka indikatori ir ļoti nozīmīgi, lai varētu informēt sabiedrību un lēmumu pieņēmējus par sasniegto; atzinīgi vērtē ierosināto bioloģiskās daudzveidības galveno indikatoru kopumu; mudina pieņemt un saglabāt bioloģiskās daudzveidības indikatoru kā strukturālo indikatoru un ilgtspējīgas attīstības indikatoru;

91. uzsver, cik ļoti nozīmīgi ir stiprināt ilgtermiņa monitoringa spējas un metodes, lai atbalstītu indikatoru kopuma izmantojamību un nodrošinātu plašākus informācijas avotus par bioloģiskās daudzveidības stāvokli, spiedienu uz to un politikas virzienu piedāvāto risinājumu efektivitāti; uzsver to, ka informācijai jābūt plaši pieejamai kopīgā informācijas sistēmā;

92. atbalsta pašreizējos projektus, kuros izstrādāti objektīvi indikatori bioloģiskās daudzveidības uzraudzībai un novērtēšanai un aicina Komisiju nodrošināt atbilstību tām saistībām, kuras Eiropas Savienība uzņēmās saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības konvenciju, kas nozīmē bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu un taisnīgu, kā arī atbilstīgu no tās gūto labumu sadali, uzstādīt par mērķi, lai references materiāli par sugām un šķirnēm būtu uzglabāti tikai valstīs, kas parakstījušas Bioloģiskās daudzveidības konvenciju, kā arī saskaņot pieejamo informāciju un lietderīgi izmantot esošos tīklus;

93. atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu iesniegt Parlamentam un Padomei vidusposma (2008. gada beigas) un nobeiguma (2010. gada beigas un 2013. gada beigas) progresa novērtējumus attiecībā uz Komisijas Rīcības plāna paziņojumu; uzsver, ka ar šī novērtējuma atklājumiem jārēķinās plašākos politikas virzienu un budžeta pārskata procesos, tostarp 2008.-2009. gada budžeta pārskatā un politikas virzienu un budžeta pārskatos pēc -2013.gada; mudina Komisiju izstrādāt vispusīgu ilgtermiņa stratēģiju bioloģiskās daudzveidības jomā pēc 2010. gada;

94. uzskata, ka atskaišu sniegšanas prasības jāpilnveido un jāvienkāršo, un atskaitēm nākotnē nevajadzētu sagādāt birokrātisku pārslodzi;

0

0 0

95. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

• [1]  OV C 341, 9.11.1998., 41.lpp
• [2]  OV C 047, 27.02.2003, 0575. lpp.,
• [3]  OV C 194, 19.7.1993., 401. lpp.
• [4]  OJ L 103, 25.4.1979, p. 1.
• [5]  OJ C 262, 18.9.2001, p. 132.
• [6]  OJ C 47 E, 21.2.2002, p. 113.
• [7]  Padomes dokuments 10117/06, 9.6.2006.
• [8]  OJ L 25, 1.2.1999, p. 1.

PASKAIDROJUMS

Kas ir bioloģiskā daudzveidība?

Šis ir visaptverošs termins, ar ko raksturo visu dzīvības un dabas procesu daudzveidību uz zemes.

Konvencijā par bioloģisko daudzveidību tās definīcija ir „dažādas izcelsmes dzīvu organismu daudzveidība [...] tas ietver sugu dažādību, dažādību starp sugām un ekosistēmu dažādību”[1]

Fakti un skaitļi

Attīstība, no kuras cilvēce pēdējās desmitgadēs ir guvusi labumu, saistās ar dabas sistēmu dažādības un izplatības samazināšanos — cieš bioloģiskā daudzveidība. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās ekosistēmu, sugu un gēnu mērogā uztrauc ne vien tāpēc, ka mēs zaudējam patiesu dabas vērtību, bet arī tāpēc, ka mazāk pieejami kļūst dabas sistēmu sniegtie „ekosistēmu pakalpojumi”. Pie šiem pakalpojumiem pieder pārtikas, degvielas, šķiedru un zāļu ražošana, ūdens, gaisa un klimata regulēšana, augsnes auglības saglabāšana, barības vielu cikls.

Kā norādīts Tūkstošgades ekosistēmas izvērtējumā (MA), kas nāca klajā 2005. gada martā, cilvēku darbības planētu ir pietuvinājušas sugu masveida izzušanas vilnim, kas nākotnē apdraud mūsu pašu labklājību. Piemēram, pašreizējie aprēķinātie bioloģiskās samazināšanās rādītāji 100 līdz 1000 reizes pārsniedz dabisko līmeni Tūkstošgades izvērtējumā īpaši uzsvērts tas, kā ekosistēmu pakalpojumi dod labumu cilvēku labklājībai, un izdarīti secinājumi, ka cilvēces nākotne ir atkarīga no veselīgām ekosistēmām.

Daži atsevišķi dati:

- Sugu izplatība laikā starp 1970. un 2000. gadu ir samazinājusies par 40 %.

- Kopš 2000. gada ik gadus tiek zaudēti 36 miljoni hektāru primārā meža.

- Karību reģionā cietie koraļļi ir samazinājušies par 80 %.

- 20 gadu laikā ir zaudēti 35 % mangrovju audžu.

Bioloģiskās daudzveidības mērķis 2010. gadam

Šajā sakarā ES ir sniegusi nozīmīgus paziņojumus. Dalībvalstu vadītāji 2001. gadā vienojās līdz 2010. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES[2] un atjaunot biotopus un dabas sistēmas[3]. 2002. gadā ES valstis kopā ar apmēram 130 pasaules valstu vadītājiem nolēma līdz 2010. gadam būtiski ierobežot bioloģiskās daudzveidības samazināšanās tendenci pasaulē[4].

Mērķis apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam ir vairāku svarīgu starptautisko nolīgumu priekšmets. Tajos atzīta ekosistēmu un biotopu strauja pasliktināšanās, draudu palielināšanās sugu populācijām un vajadzība pēc iespējas drīz veikt pasākumus, kas apturēs neaizstājamo dabas resursu samazināšanu.

Pirmo reizi ir noteikts vispārējs saglabāšanas mērķis, nevis vispārēji formulēti uzdevumi, kas var dot un var nedot gaidīto saglabāšanas rezultātu. Tomēr, ņemot vērā pašreizējo straujo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos gan Eiropā, gan pasaulē, kā arī aizvien pieaugošo cilvēka darbību intensitāti, mērķis pārtraukt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam prasīs nepieredzētus pūliņus mūsu darbību pielāgošanai dabas sistēmu vajadzībām.

Referenta nostāja

Referents uzsver, ka bioloģiskās daudzveidības mērķis 2010. gadam vairs nav aiz kalniem. Vērojama aizvien lielāka vienprātība par to, kas jāpaveic, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību turpmākajos gados:

1.  Sugām un ekosistēmām ir nepieciešama telpa, kur attīstīties un atjaunoties. Ekosistēmu pakalpojumu saglabāšanai – kā tas paredzēts Komisijas paziņojumā – ir jākļūst par visu ES horizontālo un nozares politiku pamatmērķi.

2.  75% no visām zivsaimniecībām tiek izmantotas pilnībā vai arī tajās notiek pārzveja. Tādas sugas kā mencas, pikšas un paltusi jau ir apdraudētas. Ja mēs izmantošanu nepadarīsim ilgtspējīgāku, tad mūsu mazbērniem zivju vairs nebūs. Tādējādi referents atzīst, ka ir apdraudēti zivju krājumi, citas sugas, kā arī jūras biotopi, un šos draudus rada ekoloģiski neilgtspējīgas zvejas prakses, tostarp nelegālā zveja.

3.  Ceļi, fabrikas un dzīvokļu celtniecība izposta dzīvnieku un augu biotopus. Ja pilsētu un lauku attīstībā arī turpmāk tiks ignorēta daba, mūsu apkārtnē dominēs betons un piesārņojums.

4.  Klimata pārmaiņas uzskatāmas par cilvēces lielāko problēmu. Mainoties apstākļiem, mainīsies arī ekosistēmas un biotopi. Referents uzsver ekosistēmas pieejas būtisko nozīmīgumu pielāgošanai klimata pārmaiņām, jo īpaši saistībā ar politikām, kas ietekmē zemes, ūdeņu un jūras izmantošanu. Ir pienākums cīnīties pret klimata pārmaiņām un pārliecināties par to, ka sugas var migrēt vai pielāgoties jaunai videi.

5.  Liedzot sugai dzīvot tās pierastajā biotopā, tā var izmirt. Vai arī var savairoties tā dēvētās invazīvās svešzemju sugas un sagraut vietējo floru un faunu. Tā kā šādu lietu attīstība nekad nav paredzama, šo invāziju samazināšanai ir izšķiroša nozīme. Šajā sakarā referents uzsver, ka invazīvu svešzemju sugu izplatību saasina cilvēku un preču pieaugošā kustība, un mudina izstrādāt vispusīgu kopienas reakciju šai problēmai, tostarp agrīnās brīdināšanas sistēmu, pasākumus trūkumu novēršanai tiesiskajā sistēmā, ietverot ES stratēģijas par invazīvu svešzemju sugu izplatību izstrādāšanu.

6.  Bioloģiskā daudzveidība ir ilgtspējīgas attīstības pamats. Tās ekosistēmu pakalpojumi ir visu saimniecisko darbību pamatā. Tādēļ rūpes par bioloģisko daudzveidību ir jāiekļauj visās politikas veidošanas jomās. Pasākumi ietver tirgus stimulus, attīstības atbalsta pasākumus, bioloģiskai daudzveidībai labvēlīgu tirdzniecību un starptautiskās pārvaldes procesus.

7.  Dalībvalstīm ir jāizmanto visas iespējas, ko paredz KLP, KZP, Kohēzijas fonds un struktūrfondi, LIFE+, kā arī Septītā Pamatprogramma, lai atbalstītu bioloģiskās daudzveidības mērķus, un arī jāpiešķir valstu līdzekļi. Turklāt, pārskatot budžetu 2008.–2009. gadam, rūpīgāk ir jāapsver finansiālās vajadzības, izvērtējot ES finansējuma pietiekamību un pieejamību bioloģiskās daudzveidības vajadzībām, jo īpaši programmai Natura 2000.

8.  Visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi, referents atzīst, ka ES Rīcības plāns līdz 2010. gadam un turpmāk ir nozīmīgs instruments un pēdējā iespēja apvienot dalībniekus Kopienas un dalībvalstu līmenī svarīgākajiem pasākumiem, lai izpildītu 2010. gada saistības. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto laiku, kas atlicis īstenošanai, Komisijai ir jānodrošina, lai nepieciešamās struktūras būtu gatavas tūlītējai un efektīvai tā īstenošanai Kopienas un dalībvalstu līmenī.

• [1]  Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) 2. pants.
• [2]  2001. gada 15. un 16. jūnija Gēteborgas Eiropadome, prezidentūras secinājumi.
• [3]  COM(2001)0264.
• [4]  Pasaules sammits par ilgtspējīgu attīstību, īstenošanas plāns.

Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas Sniegtais ATZINUMS  (19.12.2006)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam — un turpmāk
(2006/2233 (INI))

Atzinumu sagatavoja: Thijs Berman

IEROSINĀJUMI

Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.   atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu un uzskata to par labu iesākumu vēl konkrētākai pieejai, lai sasniegtu 2010. gada bioloģiskās daudzveidības mērķus un piekrīt lēmumam vairāk uzmanības pievērst pašreizējo politikas virzienu un pasākumu īstenošanas intensificēšanai;

2.   norāda uz to, ka Kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un asociētā dinamiskā attīstības vadība specializācijas un intensifikācijas virzienā no vienas puses un atstumtības un nepietiekamas zemes izmantošanas virzienā no otras puses, ir veicinājusi būtiskus bioloģiskās daudzveidības zaudējumus pēdējās dekādes;

3.   norāda uz lauksaimniecības kultūraugu un dzīvnieku sugu, kā arī ģenētisko daudzveidību un iestājas par šīs daudzveidības saglabāšanu un stiprināšanu;

4.   atzīmē, ka lauksaimniecības produktu piedāvājums tirgū pilnībā neatspoguļo sugu un šķirņu daudzveidību un iestājas par lauksaimniecības produktu piegāžu daudzveidības veicināšanu tiešajā tirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā, kas notiek sadarbībā ar mazumtirgotājiem un pārstrādes rūpniecību;

5.   atzīmē, ka vietējo šķirņu lauksaimniecības produktu ražotāji un audzētāji prasa juridisku noteiktību attiecībā uz ražošanu un tirdzniecību; tāpēc aicina nekavējoties transponēt Direktīvu 98/95/EK, kurā aicināts izstrādāt juridisko pamatu tam, lai, tiesību aktu par sēklu tirdzniecību ietvaros, pieļautu ģenētiskās erozijas apdraudētu šķirņu saglabāšanu, lietojot in situ un fermās;

6.   uzskata, ka galvenie apstākļi, kas nosaka bioloģiskās daudzveidības zaudēšanu ir klimata pārmaiņas, vides degradācija, intensīvās lauksaimniecības metodes un neatbilstīga mežu un ūdens resursu pārvaldība;

7.   atzīmē, ka Eiropas lauku ainavu daudzveidības uzturēšana ir ļoti svarīga ne tikai, lai nodrošinātu ilgtspējīgas lauksaimniecības pakalpojumu saglabāšanu, bet arī lai nodrošinātu savvaļas faunas un floras populāciju gēnu apmaiņu;

8.   norāda uz to, ka aizsargātā cilmes vietas nosaukuma un aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes popularizēšanai ir izšķiroša nozīme reģionālo savdabību saglabāšanā, ar to saistītās visas lauku kultūras, kā arī attiecīgo seno lauksaimniecības prakšu saglabāšanā, kas dod iespēju saglabāt lauku teritorijas un lauksaimniecības sistēmas kā dzīvotnes daudzām savvaļas sugām;

9.   norāda uz to, ka 1992. gadā tika uzsākta iniciatīva integrēt bioloģiskās daudzveidības aizsardzību KLP un sekojoši 2003. gada reforma ieviesa tādus pasākumus kā savstarpējā atbilstība, vienreizējs saimniecības maksājums (atsaiste) un lauku attīstība, kam bija labvēlīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību;

10. vērš uzmanību jaunajam lauku attīstības regulējumam (plānošanas periods 2007-2013), kurā cita starpā paredzēts lielāks atbalsts Natura 2000, kā arī agrovides pasākumi un pasākumi ģenētisko resursu saglabāšanai lauksaimniecībā, kā arī atbalsts ilgtspējīgai mežu pārvaldībai, un tajā paturēti spēkā maksājumi teritorijām ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem;

11. atzīmē, ka finanšu shēmā 2007-2013. gadam Lauku attīstības, Kohēzijas un Struktūrfondiem, kā arī Life+ paredzētais finansējums visupirms nodrošina iespēju, lai prioritāri arī turpmāk finansētu bioloģiskās daudzveidības projektus un Natura 2000 tīklu;

12. pauž nožēlu par to, ka Padome neakceptēja Parlamenta atbalstīto Komisijas priekšlikumu finanšu shēmā nodrošināt vēl 20 miljardus eiro Lauku attīstības politikai, jo vairāk tāpēc, ka šo naudu varētu īpaši izmantot, lai paplašinātu un padziļinātu ar bioloģisko daudzveidību saistītos pasākumus;

13. pauž nožēlu par to, ka Lauku attīstības fonda līdzekļi ir tik ierobežoti, ka pat attāli nenodrošina vēlamo ietekmi uz Natura 2000 tīkla pārvaldību, saskaņā ar lauksaimniecības un mežsaimniecības vajadzībām, īpaši nepietiekams ir atbalsts zināšanu uzlabošanai un pārraudzībai;

14. ierosina noteikt bioloģisko daudzveidību par vienu no pamatprincipiem pārbaudot KLP „veselības stāvokli”, ko paredzēts veikt 2008. gadā;

15. uzskata, ka šī 2008. gada „veselības pārbaude” ir jāizmanto, lai novērtētu dažādo bioloģiskās daudzveidības pasākumu efektivitāti, jo īpaši, mežu nozares pasākumu efektivitāti, un lai pienācīgi novērstu nepilnības šajā jomā;

16. uzskata — tā kā lauksaimniecība ir bioloģiskās daudzveidības izmantotāja nozare, tai jāpilda svarīga loma, nodrošinot šīs bioloģiskās daudzveidības pārvaldību un saglabāšanu; pauž viedokli, ka KLP turpmāk jāveicina ilgtspējīgi ražošanas modeļi, kas ir ekonomiski dzīvotspējīgi, ļauj iedarboties uz vidi, celt bioloģiskās daudzveidības resursu vērtību un nodrošināt šo resursu atjaunošanu lielākam skaitam dzīvnieku, augu un mikroorganismu sugu;

17. aizstāv partnerības veicināšanu (vietēju/reģionālu) starp zemes īpašniekiem un lietotājiem, dabas saglabāšanas organizācijām, valdību un ekspertu centriem, lai viņi varētu kopīgā darbā ar decentralizētu pieeju atrast vietējus risinājumus bioloģiskās daudzveidības problēmām;

18. norāda uz nepieciešamību izstrādāt precīzus pasākumus bioloģiskās daudzveidības veicināšanai jaunajās ES dalībvalstīs un uzsver, ka ekosistēmiskie pakalpojumi, piemēram, ainavu uzturēšana un tādas ekonomiskās aktivitātes kā tūrisms ir savstarpēji atkarīgi;

19.  aicina panākt, lai biomasas kultivācija enerģijas ražošanai būtu izmantota kā iespēja palielināt bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā; uzskata, ka tas jāatspoguļo arī pētniecības finansējumā Septītajai pētniecības pamatprogrammai un nav pieļaujams, ka biomasas kultivācija samazinātu bioloģisko daudzveidību, neatkarīgi no tā, vai tas notiek Eiropas Savienībā var ārpus tās;

20. aicina Komisiju apsvērt kādā veidā iekļaut bioloģiskās daudzveidības aspektus ekosertifikācijā, tomēr ar šādiem nosacījumiem: nākotnē paredzēto ekosertifikātu pamatojums ir jāizvērtē, kopējā tirgus noteikumus nedrīkst apdraudēt, traucējot dažādu dalībvalstu produktu konkurencei un Kopienas produktu konkurētspēju nedrīkst apdraudēt attiecībā uz konkurentiem no citām valstīm, kas nav dalībvalstis;

21. izsaka nožēlu par to, ka divpusējos un daudzpusējos tirdzniecības nolīgumos ļoti maz uzmanības ir pievērsts bioloģiskās daudzveidības aspektiem; aizstāv to, lai bioloģiskās daudzveidības dimensiju integrētu starptautiskajā tirdzniecībā un globālajos centienos lauzt neilgtspējīgās ražošanas un patēriņa paradumus; tāpēc aicina Komisiju un dalībvalstis visupirms piešķirt prioritāti ar tirdzniecību nesaistīto jautājumu atzīšanai notiekošajās PTO sarunās;

22. atzinīgi vērtē pausto gribu rīkoties, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību globālā līmenī, jo īpaši attīstības sadarbības jomā;

23. atbalsta pašreizējos projektus, kuros izstrādāti objektīvi indikatori bioloģiskās daudzveidības uzraudzībai un novērtēšanai un aicina Komisiju nodrošināt atbilstību tām saistībām, kuras Eiropas Savienība uzņēmās saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības konvenciju, kas nozīmē, bioloģiskās daudzveidības ilgtspējīgu izmantošanu un saglabāšanu un taisnīgu, kā arī atbilstīgu no tās gūto labumu sadali, uzstādīt par mērķi, lai references materiāli par sugām un šķirnēm būtu uzglabāti tikai valstīs, kas parakstījušas Bioloģiskās daudzveidības konvenciju, kā arī saskaņot pieejamo informāciju un lietderīgi izmantot esošos tīklus;

24. pievērš uzmanību tam, ka sabiedrībai jāsniedz informācija par ES rīcību, aizsargājot bioloģisko daudzveidību, kā arī par ekonomiskajiem un sociālajiem ieguvumiem no šādas aizsardzības;

25. uzskata, ka atskaišu sniegšanas prasības jāpilnveido un jāvienkāršo, un atskaitēm nākotnē nevajadzētu sagādāt birokrātisku pārslodzi;

26. uzskata, ka visa ES sabiedrība, arī uzņēmējdarbības un izglītības nozares, aktīvi jāiesaista bioloģiskās daudzveidības aizsardzības procesā;

27. atzinīgi vērtē nodomu sniegt ikgadēju ziņojumu Parlamentam un Padomei par panākumiem Bioloģiskās daudzveidības rīcības plāna īstenošanā.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam — un turpmāk
Procedūras Nr.	2006/2233(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ENVI
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	AGRI 28.9.2006
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Thijs Berman 11.9.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)	-
Izskatīšana komitejā	21.11.2006		19.12.2006
Pieņemšanas datums	19.12.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	36 - -
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Vincenzo Aita, Marie-Hélène Aubert, Katerina Batzeli, Thijs Berman, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, Giuseppe Castiglione, , Joseph Daul, Albert Deß, Gintaras Didžiokas, Carmen Fraga Estévez, Duarte Freitas, Jean-Claude Fruteau, Ioannis Gklavakis, Lutz Goepel, Bogdan Golik, Friedrich-Wilhelm Graefe zu Baringdorf, Esther Herranz García, Heinz Kindermann, Albert Jan Maat, Diamanto Manolakou, Mairead McGuinness, María Isabel Salinas García, Agnes Schierhuber, Willem Schuth, Czesław, Adam Siekierski, Brian Simpson, Csaba Sándor Tabajdi, Marc Tarabella, Witold Tomczak, Kyösti Virrankoski, Janusz Wojciechowski, Andrzej Tomasz Zapałowski
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Pilar Ayuso, Bernadette Bourzai, Astrid Lulling
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	-
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	.-

Zivsaimniecības komitejas Sniegtais ATZINUMS  (25.1.2007)

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai

kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam
(2006/2233 (INI))

Atzinumu sagatavoja: Ioannis Gklavakis

IEROSINĀJUMI

Zivsaimniecības komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver, cik nozīmīgi ir īstenot reformēto kopējo zivsaimniecības politiku, jo tā nodrošina zvejas resursu ilgtspējīgu attīstību un ierobežo pārzveju, kas apdraud dzīvību jūrā;

2.   uzsver Jūras vides stratēģijas direktīvas priekšlikuma nozīmību (COM(2005)0505) un atgādina, ka nepieciešams, lai dalībvalstis izstrādātu savus plānus ar jūras vidi saistīto biotisko un abiotisko resursu aizsardzībai;

3.   uzskata, ka, lai aizsargātu jūras kopējās teritorijas, ir ļoti svarīgi veicināt nolīgumus un saskaņotas rīcības plānus starp ES un trešām valstīm;

4.   atzinīgi vērtē Komisijas nodomu īstenot kopēju jūrniecības politiku, kuras pamatā būtu holistiska pieeja okeāniem un vērš uzmanību uz to, ka nepieciešams visos vides aspektos, kā arī ekoloģiski saglabāt okeānus, kā garantiju nozaru ekonomiskai attīstībai, piemēram, zivsaimniecības, tūrisma, kā arī citu nozaru attīstībai;

5.   aicina Komisiju izstrādāt īpašu rīcības programmu, lai izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, kas visvairāk apdraud zivju krājumu atjaunošanos;

6.   atgādina, cik nozīmīga ir Septītā Pētniecības pamatprogramma, un atgādina, ka zivsaimniecība un ilgtspējīga okeānu izmantošana jāuzskata par stratēģisku prioritāti, lai saglabātu jūras vidi;

7.   mudina Komisiju pārskatīt noteiktu zivju sugu pārvaldības un atjaunošanas plānus, kas bieži vien neatbilst šo sugu monitoringa pareiziem rezultātiem; mudina Komisiju piemērot konkrētākus pasākumus, kas atbilstu attiecīgajos bioģeogrāfiskajos reģionos izmantotajiem zvejas rīkiem un metodēm;

8.   atzīmē, ka selektīvu zvejas paņēmienu veicināšana ir prioritāte, jo, samazinot piezveju, tiks veicināta zivsaimniecības ilgtspējība un uzturēta bioloģiskā daudzveidība;

9.   mudina Komisiju labāk pārbaudīt to Kopienas likumu ievērošanu, kas saistīti ar cīņu pret jūras ekosistēmu piesārņojumu un degradēšanu;

10. atzinīgi vērtē ES un dalībvalstu priekšlikumu iekļaut jūras un upju ekosistēmas NATURA 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā un aicina, lai īpaša uzmanība tiktu pievērsta teritorijām, kurās notiek zivju krājumu reproducēšanās;

11. aicina Komisiju vēl vairāk konsolidēt NATURA 2000 tīklu, paplašinot to desmit jaunajās dalībvalstīs, kas pievienojās ES 2004. gadā, kā arī Bulgārijā un Rumānijā, jo šīm divām valstīm pievienojoties, Melnā jūra ir kļuvusi par Kopienas ūdeņu daļu;

12. pauž bažas par to, kā eksotisko sugu ievazāšana un ģenētiski modificēto zivju iespējamā izbēgšana jūras ekosistēmās varētu ietekmēt bioloģisko daudzveidību, un aicina Komisiju dziļāk izpētīt šo apdraudējumu;

13. pauž bažas par to, ka ģenētiski modificētas zivis varētu izbēgt jūras ekosistēmās, un par iespējamo šo zivju krustošanos ar vietējām zivīm, kas varētu sagraut šo ekosistēmu bioloģisko daudzveidību; aicina Komisiju aizliegt ievest Eiropas Savienības teritorijā ģenētiski modificētas zivis, kas paredzētas Eiropas Savienības pārtikas apritei;

14. mudina Komisiju veicināt un atbalstīt pētījumus par agrāk nebrīvē neaudzētu zivju sugu audzēšanu, jo īpaši to sugu, kuras visvairāk cietušas no pārzvejas, tādējādi apmierinot tirgus vajadzības, kuras visvairāk varētu ietekmēt nozvejas samazināšanās;

15. aicina Komisiju finansēt pētījumus par jūras ekosistēmām, īpaši par tām teritorijām, kurās ir bagātīga bioloģiskā daudzveidība un notiek intensīva zveja;

16. atzinīgi vērtē Komisijas pausto nodomu ieviest īpašus tiesību aktus par zivju ekosertifikāciju un mudina Komisiju iesniegt šādu likumdošanas priekšlikumu, cik drīz vien iespējams;

17. aicina Komisiju ieviest efektīvas kontroles sistēmas balasta ūdeņu izgāšanai ES ūdeņos;

18. mudina Komisiju izdarīt spiedienu uz tiem, kas atbildīgi par to, ka ilgstoši kavējas reģionālo zivsaimniecības konsultatīvo padomju izveidošana, kurām ir liela nozīme, lai veicinātu zivju resursu monitoringu un saglabāšanu;

19. mudina Komisiju uzsākt kampaņas sabiedrības izpratnes veicināšanai par problēmām, kas saistītas ar zvejas resursu un attiecīgo ekosistēmu saglabāšanu;

20. vērš uzmanību uz to, ka nepieciešama finansiāla kompensācija vietējām kopienām, kuru ienākumus negatīvi ietekmējusi konkrēta rīcība jūras vides saglabāšanai.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam
Procedūras Nr.	2006/2233(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	ENVI
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 28.9.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Ioannis Gklavakis 27.9.2006
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	20.11.2006		20.12.2006
Pieņemšanas datums	25.1.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	23 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	James Hugh Allister, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Marie-Hélène Aubert, Iles Braghetto, Niels Busk, Luis Manuel Capoulas Santos, David Casa, Zdzisław Kazimierz Chmielewski, Carmen Fraga Estévez, Ioannis Gklavakis, Pedro Guerreiro, Ian Hudghton, Heinz Kindermann, Albert Jan Maat, Rosa Miguélez Ramos, Philippe Morillon, Seán Ó Neachtain, Willi Piecyk, Dirk Sterckx, Catherine Stihler, Daniel Varela Suanzes-Carpegna, Thomas Wise
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Duarte Freitas, James Nicholson
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)	...

PROCEDŪRA

Virsraksts	Kā apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010. gadam
Procedūras numurs	2006/2233(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu   Datums, kad plenārsēdē paziņoja par atļaujas saņemšanu	ENVI 28.9.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	PECH 28.9.2006			AGRI 28.9.2006		ITRE 28.9.2006		DEVE 28.9.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums	ITRE 4.10.2006			DEVE 3.10.2006
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Adamos Adamou 13.7.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	30.1.2007
Pieņemšanas datums	21.3.2006
Galīgā balsojuma rezultāti	+ - 0	50 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Adamos Adamou, Georgs Andrejevs, Margrete Auken, Liam Aylward, Pilar Ayuso, Johannes Blokland, John Bowis, Frieda Brepoels, Dorette Corbey, Chris Davies, Avril Doyle, Mojca Drčar Murko, Edite Estrela, Matthias Groote, Françoise Grossetête, Satu Hassi, Gyula Hegyi, Jens Holm, Caroline Jackson, Dan Jørgensen, Aldis Kušķis, Peter Liese, Jules Maaten, Linda McAvan, Marios Matsakis, Alexandru-Ioan Morţun, Riitta Myller, Miroslav Ouzký, Dimitrios Papadimoulis, Antonyia Parvanova, Vittorio Prodi, Guido Sacconi, Richard Seeber, Kathy Sinnott, Bogusław Sonik, María Sornosa Martínez, Antonios Trakatellis, Evangelia Tzampazi, Thomas Ulmer, Marcello Vernola, Anja Weisgerber, Åsa Westlund, Glenis Willmott
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Alfonso Andria, Giovanni Berlinguer, Iles Braghetto, Henrik Lax, Jiří Maštálka, Stefan Sofianski
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Radu Podgorean
Iesniegšanas datums	28.3.2007
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā)