ZIŅOJUMS par turpmāko reģionālās politikas devumu Eiropas Savienības inovācijas iespējām
30.3.2007 - (2006/2104(INI))
Reģionālās attīstības komiteja
Referents: Mieczysław Edmund Janowski
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par turpmāko reģionālās politikas devumu Eiropas Savienības inovācijas iespējām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 2., 3., 158., 159. un 160. pantu,
– ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu[1] un tās labojumu[2],
– ņemot vērā Padomes 2006. gada 11. jūlija Regulu Nr. 1084/2006 par Kohēzijas fonda izveidi[3],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu[4],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu[5],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG)[6],
– ņemot vērā Padomes 2006. gada 6. oktobra Lēmumu 2006/702/EK par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm[7],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Lēmumu Nr. 1982/2006/EK par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads)[8],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Lēmumu Nr. 1639/2006/ΕK, ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads)[9],
– ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2005. gada 10. marta rezolūciju par zinātni un tehnoloģiju — ES turpmākās politikas pamatnostādnes pētniecības atbalstam[10],
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,, Kohēzijas politika izaugsmes un darbavietu jomā: Kopienas stratēģijas pamatnostādnes 2007.–2013. gadam” (COM(2005)0299),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ,,Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES” (COM(2006)0502),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un Sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai ,,Pētniecības un inovācijas sekmēšana — ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai: kopēja nostāja” (COM(2005)0488),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam ,,Kohēzijas politika un pilsētas: pilsētu un aglomerāciju nozīme reģionu ekonomiskajā izaugsmē un darba vietu radīšanā” (COM(2006)0385),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu ,,Trešais progresa ziņojums par kohēziju: jauna partnerība izaugsmei, darba vietu izveidei un kohēzijai” (COM(2005)0192),
– ņemot vērā Eiropadomes 2000. gada 23. un 24. marta Lisabonas sanāksmes secinājumus,
- ņemot vērā Eiropadomes 2000. gada 19. un 20. jūnija Feiras sanāksmē apstiprināto Eiropas Mazo uzņēmumu hartu,
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomes 2006. gada pavasara sanāksmei ,,Laiks palielināt apgriezienus. Jaunā izaugsmes un nodarbinātības partnerība” (COM(2006)0030),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei (neoficiālā sanāksme Lahti 2006. gada 20. oktobrī) ,,Jauninājumus veicinoša, moderna Eiropa” (COM(2006)0589),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu Eiropadomei ,,Eiropas Tehnoloģiju institūts — turpmākie pasākumi tā izveidei” (COM(2006)0276),
– ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” (COM(2006)0675),
– ņemot vērā Komisijas ziņojumu „Novatoriskas Eiropas izveide”, ko sniegusi Esko Aho vadītā neatkarīgā ekspertu grupa pētniecības un attīstības jautājumos (2006. gada janvāris), Eiropas Pētniecības padomdevēja valdes (ERAB) galīgo ziņojumu „Reģionālo iespēju veicināšana pētniecības un jauninājumu jomā” (2005. gada novembris) un Komisijas ziņojumu „Novatoriskas stratēģijas un pasākumi. Reģionālās darbības 15 gadu pieredze” (2005. gada oktobris),
– ņemot vērā 2006. gada progresa ziņojumu par inovācijas politiku Eiropā (TrendChart),
– ņemot vērā Reģionu komitejas nostāju un atzinumus,
– ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
– ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu(A6–0096/2007),
tā kā reģionālā politika attiecas ne tikai uz projektu apstiprināšanu un struktūrfondu pārvaldību, bet arī uz ES inovācijas iespēju veicināšanu, kas ir saistīta ar virkni papildu pasākumu tādās jomās kā zinātne un tehnoloģija, tieslietas un finanses, ekonomika un tirdzniecība, organizācija un pārvalde, enerģētika un vide, izglītība un sociālā joma, veselība un kultūra, kuru mērķis ir nodrošināt patiesu kohēziju Kopienā;
B. tā kā ieguldījumi vieni paši negarantē attīstību, taču, piemērojot atbilstīgu politiku un atbalstot uz izaugsmi orientētus pasākumus, tie var kļūt par būtisku attīstības instrumentu;
C. tā kā inovācijas iespēju veicināšanas uzdevums ir mazināt atšķirības starp reģioniem, tādējādi īstenojot sociālās solidaritātes un harmoniskas attīstības principu;
D. tā kā visiem inovācijas pasākumiem jābūt orientētiem uz cilvēku vajadzībām; tā kā šo pasākumu pilnīga un saskaņota izstrāde ir nozīmīgākais faktors veiksmīgai visu politikas jomu īstenošanai, un tā kā visu ES darbību pamatā ir jābūt vietējo un reģionu kopienu un vienlaikus arī dalībvalstu iedzīvotāju labklājībai (vispārināta kā dzīves kvalitāte un ilgums);
E. tā kā vienlīdzīga piekļuve visu līmeņu izglītībai un apmācībai ir iedzīvotāju pamattiesības, un tā kā ir jāveicina tālākizglītība un strādniekiem jānodrošina iespēja pārkvalificēties;
F. tā kā inovācija ES jāsaprot kā dinamisks un mijiedarbīgs process, kurā iesaistītas dažādas ieinteresētās puses, tostarp, saskaņā ar subsidiaritātes principu, reģionālā un vietējā mēroga ieinteresētās puses;
G. tā kā inovācija ir arī atgriešanās pie labām, pārbaudītām un izmēģinātām metodēm, kuras izmantotas paaudzēm ilgi, un tā kā atsevišķos gadījumos inovācijas pasākumi var attiekties tikai uz konkrētiem reģioniem;
H. tā kā dažiem pasākumiem vajadzīgi lieli izdevumu, savukārt citiem nepieciešamas tikai jaunas idejas un/vai konstruktīvu, skaidru tiesību aktu pieņemšana un ievērošana;
I. tā kā Lisabonas stratēģijas mērķis ir panākt, lai līdz 2010. gadam ES kļūst par konkurētspējīgāko tautsaimniecību pasaulē, tostarp paaugstinot pētniecības un attīstības izdevumus līdz 3 % no IKP, un tā kā reģionālie un vietējie centri ir aktīvāk jāiesaista Lisabonas stratēģijas praktiskajā īstenošanā;
J. tā kā 60 līdz 70 % no Kopienas tiesību aktiem ir īstenoti reģionu un vietējā mērogā;
K. tā kā struktūrfondi ir jāizmanto elastīgi, lai būtu iespējams ņemt vērā atsevišķu reģionu īpatnības;
L. tā kā ir ieviesti dažādi finanšu instrumenti, tostarp tādas jaunas iniciatīvas kā Jaspers, Jeremie un Jessica, un tā kā EIB darbības ir noderīgs attīstības mehānisms, racionalizējot izdevumus;
M. tā kā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir ievērojama nozīme inovācijas iespēju veicināšanā ES, pateicoties arī to elastībai un straujai jaunu tehnoloģiju un darba metožu pārņemšanai;
N. tā kā MVU ir jāuzskata par vienu no galvenajiem inovācijas veicinātājiem Eiropā, un tā kā dalībvalstīm un ES ir jāsekmē mazo uzņēmumu darbības inovācija un to tehnoloģiskās iespējas un jāievieš Kopienas patents, kas būtu pieejams mazajiem uzņēmumiem;
O. tā kā viens no lielākajiem ES uzdevumiem ir ilgtspējīgas enerģētikas nozares attīstība;
P. tā kā saimnieciskā darbība plašākā nozīmē ir arī lauksaimniecība;
Q tā kā pakalpojumu nozare rada ievērojamu daļu (aptuveni 70 %) no ES dalībvalstu ienākumiem;
R. tā kā ES demogrāfiskā prognoze (zems dzimstības līmenis un sabiedrības novecošana) ir ES sociālās politikas uzdevums, kas paver iespējas dalībvalstīm nākt klajā ar inovatīviem pasākumiem, tostarp pakalpojumu nozarē;
S. tā kā ir jārada piemēroti apstākļi saistībā ar transporta, telekomunikācijas un informācijas tīkla infrastruktūru;
T. tā kā citi globālās ekonomikas un politiskās „spēles” dalībnieki nesēž, rokas klēpī salikuši, un arī meklē jaunus risinājumus, un tā kā inovācija var būt vērtīgs ieguldījums, padarot Eiropas ekonomiku pievilcīgāku un konkurētspējīgāku un veidojot ciešas saiknes starp Kopienas reģioniem;
U. tā kā inovācija nav jāapskata tikai no formālā viedokļa, un tā kā pastāv „atgriezeniskās saites efekts”, saskaņā ar kuru pienācīgi veidota reģionālā politika veicina daudzvirzienu inovāciju, kas, savukārt, sekmē straujāku un saskaņotāku reģionālo attīstību, tādējādi veicinot ES kohēziju;
V. tā kā inovācija ir viena no trim ES prioritātēm, kas iekļautas Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs (2007.–2013. gadam),
Cilvēku kapitāla, izglītības, zinātnes un pētniecības politika
1. aicina dalībvalstis un Komisiju nodrošināt, lai ES reģionos visiem iedzīvotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas piekļūt visu līmeņu izglītībai, kas sekmēs cilvēka spēju domāt inovatīvi un radoši, kā arī nodrošinās līdzsvarotu personības attīstību (gan intelektuālu, gan fizisku), tostarp attiecībā uz sabiedriski aktīvas, ētiskās un sociālās uzvedības modeļu veidošanu;
2. atzinīgi vērtē līdz šim sasniegtos rezultātus un aicina dalībvalstis un Komisiju veicināt reģionālo akadēmiskās un zinātniskās pētniecības centru un dažādu jomu izcilības centru attīstību un nodrošināt ciešāku sadarbību starp šiem centriem, jo īpaši sadarbību starp jau izveidotajiem un jaundibinātiem izcilības centriem, kā arī veicināt trešām valstīm pieejamu tīkla struktūru attīstību un lielāku pētnieku un studentu apmaiņu, atbilstīgu piekļuvi nodrošinot pētniecības jomā strādājošām sievietēm;
3. aicina Komisiju, dalībvalstis un vietējās varas iestādes veicināt tādu pētniecības projektu izstrādi, kuru rezultātus iespējams īstenot praksē, tādējādi sekmējot reģionālo attīstību;
4. vērš Padomes un Komisijas uzmanību uz to, ka, ņemot vērā pašreizējo demogrāfisko situāciju ES un Eiropas sabiedrības novecošanu, vecāka gadagājuma cilvēki ir ciešāk jāiesaista inovācijas pasākumos, tādējādi lietderīgi izmantojot viņu zināšanas un pieredzi;
5. aicina dalībvalstis, Komisiju un reģionālās un vietējās varas iestādes veikt efektīvākus pasākumus, lai apzinātu jaunos talantus un sniegtu viņiem iespēju attīstīt savas zinātniskās un intelektuālās spējas, kā arī sniegt visaptverošu atbalstu jaunu pētnieku izvirzīšanai;
6. uzsver, ka arī demogrāfiskās izmaiņas rada iespējas ES ekonomikas izaugsmei; atsaucas uz inovatīvām darbībām informātikas un medicīnas nozarē, domotikā, telemātikā un daudzās pakalpojumu nozares jomās, transporta un aprūpes pakalpojumu nozarē, kā arī reģionālās plānošanas jomā; atgādina, ka reģionālo un pašvaldības iestāžu lielākajai daļai ir pietiekami resursi, lai īstenotu politiku šajās jomās;
7. iesaka Komisijai, dalībvalstīm, Reģionu komitejai un reģionālajām varas iestādēm nolūkā veicināt radošākas inovācijas izaugsmi izvērst daudzvirzienu kampaņu, lai stimulētu reģionālās un vietējās kopienas, tādējādi aktivizējot dialogu ar sabiedrību un jo īpaši ar uzņēmējiem, pamatojoties uz augšupējas pieejas principu;
8. atzīst, ka inovācijai ir būtiska nozīme darba vietu radīšanā Eiropā;
9. uzskata, ka svarīgs priekšnoteikums inovācijas iespēju veicināšanā ES, tostarp attālākos reģionos, aizjūras teritorijās, kalnu un salu reģionos, kā arī lauku apvidos, ir neierobežota un bezmaksas vai ārkārtīgi lēta platjoslas piekļuve
a) administratīvajai informācijai (visos administrācijas līmeņos), radot iespēju ar interneta palīdzību nokārtot vairumu administratīvo formalitāšu, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītas formalitātes, un
b) zinātnes, ekonomikas, tieslietu un kultūras informācijai, ar noteikumu, ka tiek atbilstīgi ievēroti intelektuālā īpašuma principi (elektronisko bibliotēku plašāka pieejamība),
un aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes nodrošināt vispārēju piekļuvi šādai informācijai un pēc iespējas lielākā mērā paplašināt tāda darba pieejamību, kas balstīts uz informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) izmantošanu, kas varētu mazināt bezdarbu un kas ir sevišķi būtisks cilvēkiem, kuriem personiska vai profesionāla rakstura apstākļi rada nepieciešamību strādāt no attāluma un tiem, kuri vēlas strādāt mājās, jo īpaši tiem, kuri audzina bērnus, kā arī invalīdiem un aprūpētājiem;
10. mudina vietējās, reģionālās un valsts varas iestādes sadarbībā ar tādām nozares iestādēm kā Rūpniecības palāta, Tirdzniecības palāta un citiem infocentriem izveidot kopīgus vienas institūcijas informācijas dienestus; uzsver, ka to var izdarīt, netērējot papildu resursus, bet reformējot pašreizējos informācijas tīklus; visbeidzot, atzīmē, ka šādā veidā uzņēmumi un pētniecības institūti var saņemt informāciju no viena dienesta par inovāciju, pētniecību un reģionālās attīstības politiku vietējā, reģionālā, valsts un ES mērogā;
11. uzskata, ka nolūkā veicināt inovāciju visā ES, ir svarīgi sniegt lielu atbalstu darbībām, kas saistītas ar izgudrojumiem un līdz ar to ar patentiem un licencēm, un aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis palielināt centienus, lai ieviestu Eiropas patentu un nodrošinātu autortiesību ievērošanu (intelektuālā īpašuma tiesību stratēģija), kā arī aktīvi un efektīvi apkarot plaģiātismu un viltošanu un censties panākt globālu risinājumu šajā jomā, pamatojoties galvenokārt uz Eiropas modeļiem;
12. atzīmē, ka attīstības un inovācijas pasākumi attiecas arī uz jauninājumiem, kas ir netehnoloģiska un organizatoriska rakstura un ir saistīti ar pakalpojumu sniegšanu; atzinīgi vērtē to, ka 2006. gada 5. decembrī Konkurētspējas padome nolēma izstrādāt politikas pamatnostādnes attiecībā uz netehnoloģiska rakstura un ar pakalpojumu sniegšanu saistītu inovāciju; aicina Komisiju iesaistīt organizācijas, kuras pārstāv šajā procesā iesaistītos uzņēmumus; aicina reģionālās varas iestādes īstenot pasākumus, lai atbalstītu netehnoloģiska rakstura inovāciju;
13. uzskata, ka inovāciju kopas un izcilības centri līdz šim ir devuši labus rezultātus, kas jāapkopo ar Komisijas paziņojumā „Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES” izklāstītajiem secinājumiem; uzskata, ka jāapsver arī Komisijas darba dokuments „Inovatīvas stratēģijas un darbības” (kurā minēts „inovācijas sertifikāts”) un ERAB ieteikumi; aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt šādu kopu attīstību, ar to palīdzību veidojot saiknes starp zinātniskās pētniecības centriem, izglītības centriem, uzņēmumiem un vietējām kopienām;
14. uzskata, ka reģionālā mērogā, jo īpaši reģionos, kuros pastāv tradicionālas nozares vai viena dominējošā nozare, dinamiska inovācijas attīstība var būt efektīvs instruments, lai risinātu uzņēmumu pārvietošanas problēmas vai to sekas, ja pārvietošanu nav iespējams novērst, un veicinātu reģionālo nodarbinātību;
15. mudina dalībvalstis veicināt sadarbību, lai izveidotu Eiropas tehnoloģiskās platformas, kas dod iespēju koncentrēt inovācijas darbības, veidojot pārrobežu un pārreģionu saiknes starp rūpniecības, uzņēmējdarbības, zinātniskās pētniecības un finanšu aprindām;
16. atzīst, ka ir jāizveido reģionālie inovācijas centri un zonas, kas ar tīklu palīdzību jāsavieno ar attiecīgajām struktūrām citos reģionos un dalībvalstīs vai trešās valstīs;
17. atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu pētniecības un attīstības izdevumi ir palielināti aptuveni par 40 %; tomēr uzsver, ka pašreizējais izdevumu līmenis pētniecībai un attīstībai ir nepietiekams un ka šim mērķim piešķirtās Kopienas budžeta apropriācijas neatbilst vajadzīgajam līmenim, un aicina dalībvalstis iespējami drīz ievērojami palielināt pētniecībai un attīstībai atvēlēto izdevumu procentuālo daļu no IKP gan valsts, gan reģionālā mērogā, pievēršot uzmanību tam, lai līdzekļi tiktu izlietoti racionāli un atbilstīgi mērķim, kam tie ir piešķirti;
18. pauž bažas par to, ka, lai gan ES iestādes atzīst inovācijas veicināšanas izšķirošo nozīmi, pētniecībai un attīstībai piešķirtās apropriācijas nav pietiekamas, lai apmierinātu Eiropas Savienības faktiskās vajadzības un nodrošinātu tās konkurētspēju;
19. uzskata, ka finansējuma piešķiršana nozarēm ir viens no inovācijas veicināšanas un reģionu ekonomisko atšķirību mazināšanas nozīmīgākajiem līdzekļiem, un iesaka Komisijai, dalībvalstīm un reģionālajām varas iestādēm procentuāli palielināt attīstības veicināšanai paredzēto nozaru finansējumu, piešķirot līdzekļus pētniecībai un izgudrojumiem;
20. uzskata, ka Eiropas Tehnoloģiju institūts (ETI) ir jauna iespēja, lai novērstu intelektuālā darbaspēka emigrāciju un talantīgiem Eiropas pētniekiem dotu vienreizēju izdevību veikt zinātniskus pētījumus visaugstākajā līmenī, un ka tas ir potenciāla atbalsta avots reģionālajiem zinātniskās pētniecības institūtiem; tādēļ aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis pasteidzināt darbu pie ETI izveides, tādējādi palielinot Kopienas konkurētspēju un potenciālu ar „zināšanu trīsstūra” starpniecību, ko veido inovācija, pētniecība un izglītība;
21. mudina Komisiju izstrādāt stratēģiju, lai radītu brīvu, kopēju un konkurētspējīgu Eiropas darba tirgu pētniekiem, un mudina dalībvalstis un reģionālās varas iestādes īstenot šo stratēģiju tā, lai pētniekiem radītu profesionālās izaugsmes un atbilstīgas karjeras iespējas, kā arī sekmētu mobilitāti;
Ekonomikas un enerģētikas politika un finansiālie un administratīvie instrumenti
22. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes saskaņā ar savām pilnvarām sniegt vispusīgu atbalstu MVU (tostarp veikt pasākumus, lai racionalizētu administratīvās procedūras, nodokļu sistēmu un publiskā pasūtījuma procedūru noteikumus), jo MVU ir tehnoloģiskas un organizatoriskas inovācijas radošākie un dinamiskākie mehānismi, kas tādējādi var veicināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju un uzlabot situāciju darba tirgū;
23. uzsver, cik svarīgi ir uzlabot MVU piekļuvi struktūrfondu finansējumam, lai palielinātu ES publisko izmaksu efektivitāti; šajā ziņā uzskata, ka ir jāatbalsta finansējuma lielāka diversifikācija un īpaši centieni jāveic, lai attīstītu riska kapitāla izmantošanas iespējas;
24. aicina reģionālās un vietējās varas iestādes veicināt un atbalstīt reģionālo sadarbību starp zinātniskās pētniecības centriem un visu lielumu uzņēmumiem — maziem, vidējiem un lieliem, ja iespējams, iesaistot sociālās ekonomikas iestādes; aicina reģionālās un vietējās varas iestādes kā reģionālās attīstības virzītājspēku pielietot atklāto inovācijas principu (nozares, MVU un valdības sadarbība pētniecības un inovācijas jomā ar kopu starpniecību);
25. uzsver, ka struktūrfondiem un Kohēzijas fondam ir būtiska nozīme Lisabonas mērķu īstenošanā, jo īpaši inovācijas jomā;
26. uzskata struktūrfondus par svarīgu instrumentu, lai veicinātu inovācijas iespējas, jo īpaši, lai panāktu kohēziju un samazinātu ekonomiskās atšķirības starp reģioniem; ierosina ievērojami palielināt pētniecībai un inovācijai paredzēto struktūrfondu finansējuma apjomu;
27. atzīst, ka, ņemot vērā vietējos un reģionālos apstākļus, mikrouzņēmumi un amatniecības uzņēmumi ir sevišķi nozīmīgi inovācijas politikas veidošanā, un tiem ir jāsniedz atbalsts sadarbībā ar valsts un privātām pētniecības iestādēm, jo īpaši reģionos, kuros ir zems vai vidējs tehnoloģijas attīstības līmenis; aicina Komisiju iesniegt Parlamentam un Padomei rīcības programmu attiecībā uz šādiem uzņēmumiem un iesaka dalībvalstīm un reģionālās varas iestādēm atbalstīt šos uzņēmumus, piešķirot tiem struktūrfondu finansējumu un ietverot arī studentu apmācību, tomēr pauž nožēlu, ka šajā jomā nav izstrādāti nekādi operatīvu pasākumu priekšlikumi; tādēļ aicina Komisiju un Padomi nodrošināt, lai, nosakot stratēģiskās prioritātes, tiktu ņemtas vērā šo uzņēmumu specifiskās iezīmes un vajadzības;
28. aicina valsts un reģionālās varas iestādes radīt apstākļus labākai starpreģionu un pārrobežu sadarbībai inovācijas jomā, iesakot pēc iespējas lielākā mērā vienkāršot administratīvās procedūras attiecībā uz šādas sadarbības finansēšanu;
29. iesaka valsts, reģionālajām un vietējām varas iestādēm veikt inovatīvus pasākumus, kas ir būtiski visai pakalpojumu nozarei un ietver arī sabiedriskos pakalpojumus;
30. mudina dalībvalstis, ņemot vērā inovāciju veicinošas politikas efektīvu īstenošanu reģionos, lietderīgi izmantot Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Kohēzijas fonda un Septītajā pētniecības pamatprogrammā, kā arī Pirmajā konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammā paredzētā finansējuma savstarpējo papildināmību;
31. uzskata, ka, ņemot vērā spēcīgo sociālo spiedienu šajā jomā, radikāli ir jāsamazina birokrātija, un aicina Komisiju un dalībvalstis saskaņā ar attiecīgām pilnvarām pārskatīt Kopienas, valsts, reģionālos un vietējos tiesību aktus no šī viedokļa, lai veiktu vispārēju vienkāršošanu un, kur vien iespējams, standartizētu administratīvās procedūras, jo īpaši tās procedūras, kas saistītas ar saimnieciskās darbības uzsākšanu un veikšanu (vienoti kontaktpunkti);
32. uzskata, ka ir jāsniedz institucionāla palīdzība vietējām un reģionālajām varas iestādēm inovācijas veicināšanas darbā, un saskaņā ar subsidiaritātes principu un Komisijas pieņemtajām valsts atbalsta pamatnostādnēm iesaka dalībvalstīm apsvērt iespēju uzdot tām iespējami plašus pienākumus, piešķirt pilnvaras un atbilstīgus pašfinansēšanas līdzekļus, subsīdijas vai piešķīrumus, kas atvieglotu centienus panākt pēc iespējas labākus risinājumus vietējo iedzīvotāju interesēs;
33. aicina dalībvalstis un reģionālās un vietējās varas iestādes, apsverot veidus, kā īstenot inovāciju veicinošus ieguldījumus un projektus, veicināt un lietderīgāk izmantot risinājumus, iesaistot publiskā un privātā sektora partnerību un vienlaikus izmantojot labāko praksi, kas izstrādāta citās valstīs un reģionos, ievērojot izmaksu lietderības principu;
34. uzsver vajadzību izveidot plašu publiskā un privātā sektora partnerības sistēmu, lai papildinātu dalībvalstu un Kopienas nodrošināto publisko finansējumu; atzīmē, ka panākumi šajā jomā galvenokārt būs atkarīgi no kontaktu nodibināšanas starp potenciālajiem dalībniekiem;
35. mudina Komisiju, ņemot vērā iespējamās pretrunas starp konkurētspējas un valsts atbalsta politiku, no vienas puses, un struktūrfondu finansējuma piešķiršanu šādiem projektiem, no otras puses, veikt pasākumus, lai mazinātu šīs pretrunas attiecībā uz publiskā un privātā sektora partnerību, kā arī citiem jautājumiem, tostarp saistībā ar platjoslas interneta pieslēguma infrastruktūru;
36. uzskata, ka, ņemot vērā inovāciju veicinošas politikas īstenošanu valsts un reģionu līmenī, ir jāatvieglo kapitāla palielināšanas uzdevums, un aicina Padomi, Komisiju un dalībvalstis izveidot faktiskajām vajadzībām atbilstošus finansēšanas mehānismus, kā arī ar inovatīviem projektiem saistītu risku pārvaldības sistēmu; šajā ziņā atzīst nozīmi, kāda inovācijas jomā ir jaunajām finansēšanas iniciatīvām, kuras kopīgi izstrādāja EIB un EIF (Jaspers, Jeremie un Jessica), un uzskata, ka informācija par šo iniciatīvu praktisku un efektīvu īstenošanu pēc iespējas plašāk ir jāizplata reģionu mērogā;
37. tomēr uzsver, ka pašreizējā riska kapitāla sistēma neatbilst mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu finansējuma vajadzībām inovācijas jomā, jo īpaši attiecībā uz netehnoloģisko inovāciju; aicina Komisiju, EIB un EIF apzināt finansēšanas metodes, kas ir piemērotas šiem uzņēmumiem un mājamatniecības uzņēmumiem, pielāgojot riska kapitālu vai, vajadzības gadījumā, paredzot citus inovatīvus finansēšanas instrumentus; atzīmē, ka iniciatīva Jeremie nav jāpiemēro tikai inovācijas veicināšanai augsto tehnoloģiju jomā, un aicina dalībvalstis un reģionus nodrošināt, ka šo iniciatīvu piemēro arī inovācijas veicināšanai zema un vidēja līmeņa tehnoloģiju jomā;
38. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās varas iestādes pievērst uzmanību ne tikai lielajiem projektiem un izcilības centriem, bet arī mazākiem projektiem mazāk labvēlīgos reģionos, un paredzēt pielāgotus mikrokredītu sniegšanas mehānismus;
39. atzīst saikni starp inovāciju un ātru un drošu personu pārvietošanos un preču apriti, kas prasa reģionālo kopienu iesaistīšanu transporta infrastruktūras nodrošināšanā, un aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās varas iestādes būt tehniski un organizatoriski inovatīvām transporta jomā, jo īpaši attiecībā uz sabiedrisko transportu gan vietējā, gan reģionālā mērogā;
40. atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi un Komisiju ir sākuši risināt Eiropas enerģētikas jautājumus, un, pieņemot, ka enerģētikas politika galvenokārt ietilpst dalībvalstu kompetences jomā un ka tā ievērojami ietekmē inovāciju ekonomikā, mudina dalībvalstis apsvērt šīs politikas reģionālos aspektus, tostarp izglītošanu enerģētikas jomā, kā rezultātā jācenšas panākt lielāku energoefektivitāti un ražot „tīro” enerģiju, izmantojot ģeoloģiskās īpašības un vietējos enerģijas avotus un projektējot intelektiskas enerģijas būves, un veicinot tādas ekonomikas attīstību, kurā lielā mērā izmanto atjaunīgos enerģijas avotus, kā arī ieviešot transporta sistēmu, kurā efektīvāk izmanto vairākveidu pārvadājumu iespējas un otrreizējās izmantošanas un pārstrādes procesus; uzsver MVU nozīmīgo ietekmi šajā jomā;
Pilsētas, lauku apgabali un vide
41. aicina dalībvalstis un Komisiju nolūkā novērst cilvēku aizplūšanu no reģioniem, kurus skārušas negatīvas strukturālas izmaiņas (tādas kā ekonomiskā lejupslīde un bezdarbs), efektīvāk īstenot starpreģionālo kompensācijas politiku, ņemot vērā inovācijas veicināšanu reģionu ekonomikā, kas sekmēs Kopienas inovācijas iespējas un palīdzēs panākt patiesu teritoriālo kohēziju;
42. vērš Komisijas, dalībvalstu un reģionālo varas iestāžu uzmanību uz to, ka nolūkā izveidot inovācijai labvēlīgu vidi ir jānodrošina cilvēku dzīves kvalitāte, kas ietver atbilstīgu drošības, veselības aprūpes un vides aizsardzības līmeni, kvalitatīvus mājokļus, piekļuvi izglītībai, kultūrai un pakalpojumiem utt.;
43. aicina dalībvalstis un reģionālās varas iestādes, ņemot vērā lielo nozīmi, kāda ir pilsētām kā ES iedzīvotāju visblīvāk apdzīvotām vietām un arī kā vietējiem un reģionāliem inovācijas centriem, atbalstīt ilgtermiņa telpisko plānošanu, kas radīs labvēlīgus apstākļus racionālai un saskaņotai pilsētu teritoriju izmantošanai un ilgtspējīgai pilsētu attīstībai, pienācīgi ņemot vērā saimnieciskās, mājokļu un atpūtas vajadzības, kā arī nepieciešamību aizsargāt vidi;
44. aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kas nodrošina inovatīvu un videi draudzīgu darbību (ekoinovāciju), saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības stratēģijas pamatnostādnēm, citu starpā veicinot reģionālo attīstību; turklāt norāda uz MVU lielo potenciālu šādas inovācijas jomā;
45. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās varas iestādes, ņemot vērā to, ka lauku apgabaliem, kuros dzīvo aptuveni 20 % ES iedzīvotāju, ir izšķiroša nozīme ES nodrošinātībā ar pārtiku, iekļaut inovācijas politikas darbības jomā lauksaimniecības pārtikas produktu ražošanu un pārstrādi, kā arī lauku apgabalu iedzīvotāju dzīves kvalitāti;
Laba prakse un inovācijas politikas konsolidācija
46. atzinīgi vērtē Komisijas līdzšinējo darbu inovācijas politikas novērtēšanā dalībvalstu mērogā (piemēram, Eiropas inovācijas progresa ziņojums) un aicina sistemātiski analizēt atsevišķu reģionu izaugsmes līmeni, izmantojot objektīvākos pieejamos inovācijas rādītājus; ierosina attiecīgās analīzes, novērtējuma un labākās prakses projektus iekļaut ceturtajā ziņojumā par kohēziju, kas pašlaik tiek izstrādāts;
47. aicina Komisiju īstenot pasākumus, lai konsolidētu dalībvalstu pamatstratēģijas, kurās jāiekļauj reģionālās inovācijas stratēģijas, lai veicinātu inovāciju un apvienotu šīs stratēģijas kopējā un saskaņotā visas ES sistēmā;
48. atzinīgi vērtē līdz šim sasniegtos rezultātus saistībā ar pieredzes un labākās prakses apmaiņu starp reģioniem un vietējām kopienām ar sadarbības tīklu starpniecību, un aicina Komisiju sniegt pastāvīgu atbalstu šādu tīklu attīstībai un inovāciju nodošanai tālāk, izmantojot progresīvākās informācijas un saziņas tehnoloģijas, kas ievērojami atvieglo informācijas nodošanu un apmaiņu, jo īpaši, ņemot vērā nepieciešamību iesaistīt attālu reģionu kopienas; šajā ziņā atzinīgi vērtē to, ka iniciatīvā „Reģioni ekonomiskām pārmaiņām” Komisija mudina reģionus un pilsētas sadarboties, taču gaida konkrētus priekšlikumus attiecībā uz šīs iniciatīvas īstenošanu;
49. aicina Komisiju partnerībā ar dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām varas iestādēm izstrādāt vidusposma pārskatu par līdz šim īstenotās kohēzijas politikas ietekmi un par Kopienas stratēģiskajām pamatnostādnēm, lai novērtētu ES inovācijas politikas rezultātus reģionos;
50. atgādina Komisijai, ka ceturtā ziņojuma par kohēziju mērķis ir arī turpmākās kohēzijas politikas uzlabošana; turklāt norāda arī uz ES teritoriālo programmu, kas attiecīgi jāizstrādā 2007. gadā; uzsver, ka šā politikas dokumenta mērķis ir noteikt jaunu un progresīvu teritoriālās attīstības koncepciju (jo īpaši tādās jomās kā reģionu un pilsētu attīstība, „kritiskās masas” izmantošana attiecībā uz reģionālajām kopām un diferencēta pieeja reģioniem), kā arī izmantot kultūru kā reģionālās attīstības instrumentu;
51. sagaida, ka šī rezolūcija apliecinās interesi, kāda pilsētām un reģioniem ir reģionālās izaugsmes un attīstības jomā, un ka tā veicinās debates par gada ziņojumu par dalībvalstu vajadzībām saistībā ar Lisabonas stratēģiju;
52. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, dalībvalstu valdībām un Reģionu komitejai.
- [1] OV L 210, 31.07.2006., 25. lpp.
- [2] OV L 239, 01.09.2006., 248. lpp.
- [3] OV L 210, 31.07.2006., 79. lpp.
- [4] OV L 210, 31.07.2006., 1. lpp.
- [5] OV L 210, 31.07.2006., 12. lpp.
- [6] OV L 210, 31.07.2006., 19. lpp.
- [7] OV L 291, 21.10.2006., 11. lpp.
- [8] OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.
- [9] OV L 310, 09.11.2006., 15. lpp.
- [10] OV C 320 E, 15.12.2005., 259. lpp.
PASKAIDROJUMS
Eiropas Savienības reģionālajai politikai būtu jārisina divi pamatjautājumi, proti, Kopienas kohēzija un nepieciešamība pēc inovāciju veicinošas darbības. Finanšu plānošanas periodā no 2007. līdz 2013. gadam tiks izmantoti Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Kohēzijas fonda un Eiropas Sociālā fonda līdzekļi saskaņā ar trīs pamatmērķiem — konverģenci, konkurētspēju un Eiropas teritoriālo sadarbību. Izmantojot šos līdzekļus, Kopienas reģionālā politika būtu jāvērš ne tikai uz atšķirību mazināšanu starp atsevišķiem ES reģioniem, bet arī uz Kopienas spēju palielināšanu, lai ieviestu inovācijas darbības visā tās teritorijā.
Tādēļ nevajadzētu veltīgi izšķiest mūsu pilsoņu laiku, naudu un jaunrades spējas. Mums ir vajadzīga atbilstīga vide un izpratne par to, ka inovācija nav domāta tikai zinātniekiem, pētniekiem, izgudrotājiem, rūpniekiem, uzņēmējiem un politiķiem. Vietējo un reģionu kopienu pilsoņiem ir ļoti svarīgi saprast, ka inovācija ir domāta ikvienam un ka inovācija var uzlabot viņu dzīves apstākļus un dzīves kvalitāti. To nebūs viegli panākt, bet vai kāds jebkad ir teicis, ka mums būs jārisina tikai vienkārši jautājumi?
Tādēļ būtu nopietni jāuzsver, ka inovācijas veicināšana ir visas ES, atsevišķu dalībvalstu un visu reģionu pienākums. Tomēr būtu jāatzīmē, ka šobrīd pieejamais kopējais gada līdzekļu apjoms ES ir ne vairāk kā 1 % no Kopienas IKP. Ja dalībvalstis neuzņemsies atbilstīgas saistības (kas, protams, nozīmē arī finansējuma piešķiršanu), inovācija nebūs nekas vairāk kā tikai labskanīgs sauklis (vārds, starp citu, skan līdzīgi visās ES oficiālajās valodās, jo vārds cēlies no latīņu valodas vārda innovation). Ir pēdējais laiks paziņojumus un apņemšanās īstenot praktiskā darbībā, jo inovācija nav pašmērķis.
Inovācijai principā vajadzētu būt pamatā visām darbībām, kas veicina patiesu Kopienas kohēziju zinātnes, izglītības un pētniecības, celtniecības un tehnoloģijas, tieslietu un organizācijas, vadības un pārvaldes, ekonomikas un tirdzniecības, enerģētikas un vides jomā. Inovatīvi risinājumi ir nepieciešami arī sociālo un veselības aprūpes problēmu, kā arī tādu jautājumu risināšanā, kas attiecas uz piekļuvi kultūrai. Un katrs no iepriekš minētajiem jautājumiem ir risināms reģionu līmenī.
Visu Kopienas, dalībvalstu un reģionu līmenī īstenoto pasākumu pamatā vajadzētu būt iedzīvotāju labklājībai. Tādēļ Kopienas rīcības galvenajam principam vajadzētu būt šādam: investēt cilvēkos, radīt atbilstīgu vidi viņu attīstībai, tajā skaitā, nodrošināt piekļuvi izglītībai, lai iedzīvotāji lietderīgi varētu izmantot savu intelektuālo potenciālu un jaunrades spējas. Turklāt mums jāizmanto tā pozitīvā pieredze, kas veidojusies Eiropas valstīs paaudžu gaitā. Tas ir galvenais Eiropas un mūsu veiksmes avots konkurētspējai pasaules līmenī. Ir nepieciešams arī, lai liela daļa eiropiešu sāktu domāt tālejoši un novatoriski un īstenotu inovācijas darbības praksē. Tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā to, ka demogrāfiskā situācija Eiropā kļūst satraucoša.
Pēc problēmu noskaidrošanas Eiropas Savienība Lisabonas stratēģijā noteica mērķi kļūt par konkurētspējīgāko tautsaimniecību pasaulē. Šis mērķis ir jāsasniedz, arī paaugstinot pētniecības un attīstības izdevumus līdz 3 % no IKP. Tomēr tikai divas dalībvalstis — Zviedrija un Somija — ir sasniegušas šo līmeni. Turklāt starp reģioniem pastāv ievērojamas atšķirības pētniecības un attīstības izmaksu ziņā. Saskaņā ar statistiku 21 no 254 ES 25 dalībvalstu reģioniem ir sasniedzis mērķi. Tādējādi, lai izpildītu jaunās kohēzijas politikas uzdevumus, Lisabonas stratēģijas mērķu sasniegšanā aktīvāk jāiesaistās vietējām un reģionu kopienām.
Inovācijas veicināšanas politika ES, dalībvalstu vai reģionu līmenī jāskata, domājot par to, kas ir mainīga vide, t.i., jāņem vērā fakts, ka laikā, kad attīstāmies mēs, attīstās arī citi. Tādēļ, ja mēs vēlamies būt labāki, mums jābūt konkurētspējīgākiem, izmantojot jaunas tehnoloģijas un metodes, jaunus celtniecības materiālus, jaunus produktus un pakalpojumus, jaunus enerģijas avotus un jaunus organizācijas, tiesiskos, finanšu un citus pasākumus. Īsi sakot, jābūt konkurētspējīgākiem, izmantojot jaunus, radošus līdzekļus.
Eiropas Savienība ir viena no divām vadošajām tautsaimniecībām pasaulē. Visas Eiropas Savienības IKP ir ļoti tuvs ASV iekšzemes kopproduktam (12,5 triljoni dolāru saskaņā ar Pasaules Bankas datiem). Tomēr šobrīd ES atpaliek no saviem galvenajiem sāncenšiem attiecībā uz investīcijām tādā ekonomikā, kas balstīta uz zinātnes atziņām. Mums uzmanīgi jāpavēro Ķīnas un Indijas pieeja šim jautājumam. Saskaņā ar pieejamajiem datiem ES izdevumi pētniecībai ir 1,96 % no IKP salīdzinot ar 2,59 % ASV un 12 % Japānā. Ja mums patiesi jāsasniedz Lisabonas stratēģijas mērķi (precizēti 2005. gada jūlijā), ir jāizstrādā visaptveroša pieeja šim jautājumam, kas jāiekļauj jaunajā reģionālajā politikā.
Šis redzējums ir iekļauts Komisijas 2005. gada 13. septembra paziņojumā „Zināšanu izmantošana praksē. Plaša mēroga inovācijas stratēģija ES”. Paziņojumā noteikti 10 pasākumi, kas ir īpaši svarīgi, lai īstenotu Lisabonas stratēģiju izaugsmes un nodarbinātības jomā. Ir vērts citēt šādas rindas: „Galvenā atbildība par jauninājumu veicināšanu nereti ir reģionu līmenī. Tāpēc reģioniem būtu jāiesaistās valstu reformu programmu sagatavošanā un īstenošanā, arī izstrādājot pašiem savas reģionālās inovācijas stratēģijas. Jāveic papildu pasākumi, lai atvieglotu politikas apguvi un labas prakses izplatīšanu aiz robežām.”
Tādēļ Eiropas inovācijas veicināšanas plānā ir jāiekļauj arī reģioni. Ja iespējams, „uzņēmējdarbības sargeņģeļiem” būtu jāpalīdz palielināt vietējā un reģionu līmenī īstenotās politikas inovatīvā ietekme.
Šajā ziņojumā ir mēģināts atspoguļot visas iespējamās savstarpējās saiknes starp Kopienas reģionālo politiku un Kopienas inovācijas potenciālu. Tādēļ ņemti vērā daudzi dokumenti un Komisijas un Reģionu komitejas pārstāvju atzinumi. Jāatzīmē, ka saistībā ar šo jautājumu ir izteikti daudzi dažādi viedokļi. Piemērs ir deviņu punktu Inovation manifesto, ko neatkarīgais ziņu dienests „Science Business” publicēja 2006. gada novembra numurā.
Noslēgumā referents vēlētos pateikties visiem, kas sniedza atbalstu un palīdzību šī ziņojuma tapšanā.
Budžeta komitejaS ATZINUMS (25.1.2007)
Reģionālās attīstības komitejai
par turpmāko reģionālās politikas devumu Eiropas Savienības inovācijas iespējām
(2006/2104(INI))
Atzinumu sagatavoja: Nathalie Griesbeck
IEROSINĀJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju rezolūcijas priekšlikumā, ko tā pieņems, iekļaut šādus ierosinājumus:
1. uzsver, ka struktūrfondiem un Kohēzijas fondam ir būtiska nozīme Lisabonas mērķu īstenošanā, it īpaši inovāciju jomā;
2. uzskata struktūrfondus par svarīgu instrumentu, lai atbalstītu inovāciju spēju un, it īpaši, lai panāktu kohēziju un samazinātu ekonomiskās atšķirības starp reģioniem; ierosina ievērojami palielināt pētniecībai un inovācijām paredzēto struktūrfondu finansējuma apjomu;
3. pauž bažas par to, ka pētniecībai un attīstībai paredzētās apropriācijas nav pietiekamas, lai apmierinātu Eiropas Savienības faktiskās vajadzības konkurētspējas nodrošināšanas jomā;
4. atzīst, ka inovācijas ir nepieciešamas darba vietu radīšanai Eiropā;
5. uzstāj, ka nepieciešama detalizēta sabiedriskā un privātā sektora partnerības sistēma, lai papildinātu dalībvalstu un Eiropas Savienības nodrošināto sabiedrisko finansējumu; atzīmē, ka panākumi šajā jomā galvenokārt būs atkarīgi no kontaktu nodibināšanas starp potenciālajiem dalībniekiem;
6. uzsver, cik svarīgi ir uzlabot MVU piekļuvi struktūrfondu finansējumam, lai Eiropas pilsonim palielinātu ar Eiropas Savienības izdevumiem saistīto izmaksu efektivitāti; tāpēc uzskata, ka jāatbalsta finansējuma plašāka diversifikācija un īpaši centieni jāīsteno, lai attīstītu riska kapitāla potenciālu;
7. atzīst, ka reģionālā līmenī jāizveido inovāciju centri un zonas un ar tīklu palīdzību tie jāsavieno ar citu reģionu, dalībvalstu vai trešo valstu atbilstīgajām struktūrām.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Turpmākais reģionālās politikas devums Eiropas Savienības inovācijas iespējām
|
||||||
Procedūras Nr. |
|||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
REGI |
||||||
Atzinumu sniedza |
BUDG |
||||||
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
Atzinumu sagatavoja |
Nathalie Griesbeck |
||||||
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
Izskatīšana komitejā |
25.1.2007 |
|
|
|
|
||
Pieņemšanas datums |
25.1.2007 |
||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
29 0 0 |
|||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Laima Liucija Andrikienė, Richard James Ashworth, Reimer Böge, Salvador Garriga Polledo, Monica Maria Iacob-Ridzi, Janusz Lewandowski, Mario Mauro, Nina Škottová, László Surján, Herbert Bösch, Brigitte Douay, Neena Gill, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Vladimír Maňka, Dan Mihalache, Gianni Pittella, Yannick Vaugrenard, Ralf Walter, Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Anne E. Jensen, Jan Mulder, Kyösti Virrankoski, Wiesław Stefan Kuc, Wojciech Roszkowski, Gérard Onesta. |
||||||
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Paul Rübig, Hans-Peter Martin. |
||||||
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Turpmākais reģionālās politikas devums Eiropas Savienības inovācijas iespējām |
|||||||||||
Procedūras numurs |
||||||||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
REGI |
|||||||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
BUDG |
|
|
|
|
|||||||
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
|
|||||||
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
|||||||
Referents(-e/-i/-es) |
Mieczysław Edmund Janowski |
|||||||||||
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
||||||||||
Izskatīšana komitejā |
21.6.2006 |
4.10.2006 |
23.1.2007 |
|
|
|||||||
Pieņemšanas datums |
20.3.2007 |
|||||||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
43 0 4 |
||||||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alfonso Andria, Stavros Arnaoutakis, Elspeth Attwooll, Tiberiu Bărbuleţiu, Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Vasile Dîncu, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Eugenijus Gentvilas, Pedro Guerreiro, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Tunne Kelam, Evgeni Kirilov, Sérgio Marques, Miguel Angel Martínez Martínez, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, Jan Olbrycht, Maria Petre, Markus Pieper, Wojciech Roszkowski, Elisabeth Schroedter, Stefan Sofianski, Grażyna Staniszewska, Catherine Stihler, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák, Vladimír Železný |
|||||||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jan Březina, Brigitte Douay, Den Dover, Emanuel Jardim Fernandes, Dariusz Maciej Grabowski, Ljudmila Novak, Mirosław Mariusz Piotrowski, Zita Pleštinská, Christa Prets, Toomas Savi, László Surján, Károly Ferenc Szabó, Nikolaos Vakalis |
|||||||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Věra Flasarová |
|||||||||||
Iesniegšanas datums |
30.03.2007 |
|||||||||||
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
|||||||||||