ZIŅOJUMS par „Eiropas Atomenerģijas kopienas darbības novērtēšanu – Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi”
4.4.2007 - (2006/2230(INI))
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Referents: Eugenijus Maldeikis
PRIEKŠLIKUMS EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAI
par „Eiropas Atomenerģijas kopienas darbības novērtēšanu – Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi”
Eiropas Parlaments,
- ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, kas parakstīts Romā 1957. gada 25. martā („Euratom līgums”),
- ņemot vērā Euratom Līguma preambulu, kurā pausts tā galvenais mērķis izveidot Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom), radot „nosacījumus, kas vajadzīgi, lai attīstītu spēcīgu kodolenerģētikas rūpniecību, kura nodrošinās plašus enerģijas resursus, ļaus modernizēt tehniskos procesus un palīdzēs vairot tautu labklājību, liekot lietā citas šīs enerģijas izmantošanas iespējas”,
- ņemot vērā Eiropas Kopienu Tiesas judikatūru un jo īpaši tās 1978. gada 14. novembra apspriedi[1], 1999. gada 22. aprīļa spriedumu[2] un 2002. gada 10. decembra spriedumu[3],
- ņemot vērā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumu „Enerģētikas politika Eiropai” (COM(2007)0001),
- ņemot vērā Komisijas paziņojumu „Kodolenerģētikas paraugprogramma, kas iesniegta saskaņā ar Euratom līguma 40. pantu, lai saņemtu Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu” (COM(2006)0844),
- ņemot vērā 2006. gada 14. decembra rezolūciju par Eiropas stratēģiju ilgtspējīgai, konkurētspējīgai un drošai enerģijai – Zaļā grāmata[4],
- ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā[5],
- ņemot vērā 2006. gada 14. decembra nostāju par priekšlikumu Padomes regulai, ar ko izveido palīdzības instrumentu kodoldrošības veicināšanai[6],
- ņemot vērā savu 2006. gada 5. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes direktīvai par radioaktīvo atkritumu un izlietotas kodoldegvielas pārvadājumu pārraudzību un kontroli[7],
- ņemot vērā savu 2006. gada 15. jūnija nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu par kodolpētniecības un mācību pasākumiem (no 2007. līdz 2011. gadam)[8],
- ņemot vērā savu 2006. gada 30. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes regulai (Euratom), ar ko paredz noteikumus uzņēmumu, pētniecības centru un universitāšu līdzdalībai Eiropas Atomenerģijas kopienas Septītās pamatprogrammas darbībās un pētījumu rezultātu izplatīšanai (2007-2011)[9],
- ņemot vērā savu 2006. gada 30. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par īpašo programmu, ar ko īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu (2007–2011) par kodolpētniecības un mācību pasākumiem[10],
- ņemot vērā savu 2006. gada 30. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes lēmumam par īpašo programmu, kas izpildāma ar Kopīgā pētniecības centra tiešām darbībām, ar kurām īsteno Eiropas Atomenerģijas kopienas (Euratom) Septīto pamatprogrammu (2007–2011) kodolpētniecības un mācību pasākumiem[11],
- ņemot vērā savu 2005. gada 16. novembra nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par Protokola Nr. 9 īstenošanu attiecībā uz Bohunices V1 atomelektrostaciju Slovākijā, kas pievienots Aktam par Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai[12],
- ņemot vērā savu 2005. gada 16. novembra rezolūciju par kodolelektrostaciju nojaukšanai paredzēto finanšu resursu izmantošanu[13],
- ņemot vērā apsvērumus, ko pauda publiskajā uzklausīšanā, kuru Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja par šo tematu rīkoja 2007. gada 1. februārī,
ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,
- ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu un Konstitucionālo jautājumu komitejas atzinumu (A6‑0129/2007),
A. tā kā EK pamatlīgumi vairākas reizes ir būtiski pārskatīti, lai tie atbilstu jaunajām vajadzībām un uzdevumiem, bet Euratom līgums 50 gadu laikā ir grozīts tikai vienu reizi[14] un tā pamatnoteikumi un būtība palika nemainīga;
B. tā kā, lai gan Euratom līgums pēdējo 50 gadu laikā ir grozīts tikai nedaudz, taču tas minētajā laika posmā ir bijis pamatā lielam skaitam sekundāro tiesību aktu un nozīmīgam skaitam Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu, kuri, piemēram, ir ievērojami paplašinājuši Euratom līguma sākotnējo darbības jomu;
C. tā kā ar Euratom līgumu ir ieviestas augstas drošības prasības darbam ar radioaktīviem degvielas elementiem un atkritumiem ES, izvirzīti vienoti drošības standarti darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzībai, paredzētas procedūras šo standartu īstenošanai un pausta negatīva nostāja pret kodolmateriālu izplatīšanu militāriem mērķiem,
D. tā kā Euratom līgums sniedz visaptverošu un saskaņotu tiesisku regulējumu kodolenerģijas drošai izmantošanai Eiropā visu dalībvalstu labā,
E. tā kā vairākas dalībvalstis nekad nav attīstījušas savu kodolpotenciālu, citas īsteno aktīvu pārtraukšanas politiku un vēl citas turpina atbalstīt savu kodolenerģijas nozari;
F. tā kā Eiropas Konvents „Līguma par Konstitūcija Eiropai” (Konstitucionālā līguma) projektā ieteica nošķirt Euratom līgumu no topošās Konstitūcijas juridiskās struktūras; tā kā Konvents savā darbā attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni un Konstitucionālā līguma parakstīšanu ir saglabājis Euratom līguma noteikumus to pašreizējā redakcijā, tos pievienojot kā atsevišķu protokolu;
G. tā kā Vācija, Īrija, Austrija, Ungārija un Zviedrija pievienoja Konstitucionālajam līgumam deklarāciju, kurā norādīja, ka galvenie Euratom līguma noteikumi ir jāatjaunina un tāpēc „pēc iespējas ātrāk” ir jāsasauc līguma pārskatīšanas konference;
H. tā kā nesenā paplašināšanās ir palielinājusi dažādību, kas Eiropas Savienībā pastāv kodolenerģētikas jomā, un pastiprinājušas nepieciešamību pēc Kopienas rīcības kodolenerģētikas jomā;
I. tā kā Euratom līguma piecdesmitā gadskārta Eiropas Parlamentam sniedz iespēju apsvērt tā saturu un lietderību un pievērst uzmanību tam, ka Euratom līguma galvenie noteikumi nav grozīti, kopš tas stājās spēkā pirms 50 gadiem,
J. tā kā šīs pārdomas par Euratom līguma nemainību nav šķiramas no mērķiem, ko Komisija īsteno, lai izstrādātu Eiropas enerģētikas politiku drošākai, ilgtspējīgākai un konkurētspējīgākai enerģijai, sniedzot ieguldījumu cīņu pret klimata pārmaiņām, kā norādīts iepriekš minētajā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā,
Euratom līguma darbības 15 gadi
1. uzsver, ka kopš 1957. gada un Euratom līguma parakstīšanas Eiropas Savienība ir kļuvusi par kodolenerģētikas nozares pasaules līderi un par vienu no galvenajiem kodolpētījumu dalībniekiem kontrolētas kodoltermiskās dalīšanās un kodolsintēzes jomā; atzīmē, ka Eiropas rūpniecība ir iesaistīta visā kodoldegvielas ciklā un ir pratusi izstrādāt pati savas tehnoloģijas, no kurām dažas, piemēram, bagātināšana ar ultracentrifugēšanu, ir Eiropas mēroga sadarbības rezultāts;
2. atzīmē, ka šajā diskusiju laikā par atkarību no enerģijas Eiropas Savienības kodolrūpniecības gandrīz pilnīgā pārziņa pār kodeldegvielas ciklu sniedz Eiropas Savienībai rūpniecības un tehnoloģiju neatkarības garantijas, it īpaši attiecībā uz degvielas bagātināšanu;
3. atgādina, ka, pateicoties tieši Euratom līgumam, ar kodolenerģiju, ko iegūst 152 reaktoros, kuri 2006. gada beigās atradās 15 dalībvalstīs, ražo 32 % no Eiropas elektroenerģijas jeb vislielāko Eiropas Savienības elektroenerģijas daļu, kuras ražošanā nerodas ogleklis, un vienu no tās viskonkurētspējīgākajiem avotiem, tādējādi veicinot to Eiropas enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu, kuri noteikti iepriekš minētajā Komisijas 2007. gada 10. janvāra paziņojumā;
4. atgādina, ka attiecībā uz cīņu pret klimata pārmaiņām Komisija savā Zaļajā grāmatā „Uz Eiropas stratēģiju energoapgādes drošībai” (COM (2000)769) aplēsa, ka kodolenerģija ļautu 2010. gadā izvairīties no vairāk nekā 300 miljonu tonnu CO2 emisijām, „kas atbilst aptuveni 100 miljonu automašīnu radītajām emisijām", atgādina, ka 2007. gada 10. janvāra paziņojuma I pielikumā Komisija pauda uzskatu, ka kodolenerģija ir zemākā oglekļa satura enerģijas avots pēc jūras vēja un nelieliem hidroenerģijas avotiem;
5. atzīmē, ka valstis, kas dibināja Euratom, paredzēja virkni noteikumu, kuri iedalīti desmit nodaļās un kuru mērķis ir noteikt stingru tiesisko pamatu kodolenerģētikas attīstībai Eiropas Savienībā, un ka šie noteikumi joprojām ir spēkā un tos pastāvīgi papildina tiesību akti, ko pieņem, pamatojoties uz Euratom līgumu, kā arī šie noteikumi sniedz būtisku ieguldījumu kodoliekārtu drošā darbībā Eiropā;
6. atzīmē, ka 1957. gada konsenss par kodolenerģiju vairs nepastāv starp pašreizējām dalībvalstīm;
7. konstatē, ka ar kodolenerģiju saistītās cerības, kas pirms 50 gadiem paustas Euratom līgumā, ir mainījušās; atzīmē, ka šobrīd tās ir vairāk vērstas uz nepieciešamību ar Euratom līguma palīdzību nodrošināt pienācīgu tiesisko regulējumu, lai reglamentētu kodolenerģijas izmantošanas pārraudzību Eiropas Savienībā un paredzētu sistēmu to valstu integrācijai ES, kuras izmanto kodolenerģiju, šīm valstīm pārņemot Euratom tiesību kopumu; atzīst, ka Euratom līguma II sadaļas svarīgas nodaļas ir ļāvušas nodrošināt sabiedrības, darbinieku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma (3. nodaļa), attīstīt pētniecību atkritumu apsaimniekošanas un iekārtu drošības jomā (1. nodaļa) un īstenot skaldmateriālu drošības pasākumus Eiropā (7. nodaļa);
8. atgādina, ka pirmās pētniecības darbības tika sākotnēji attīstītas, pamatojoties uz Euratom līgumu (I nodaļa), un ka tas savukārt ļāva izveidot Kopīgo pētniecības centru – pirmo ES pētniecības iestādi; prasa iekļaut kodolpētniecības un attīstības programmu vispārējās pētniecības pamatprogrammas budžetā un tai piemērot tās pašas pārbaudes un pienākumus, kas attiecas uz visām pārējām pētniecības programmām;
9. uzskata, ka saskaņā ar Euratom līguma III nodaļu (par veselības aizsardzību) izstrādātajiem tiesību aktiem jāpaliek Eiropas Savienības kompetencē, lai nodrošinātu strādājošo un plašas sabiedrības aizsardzības pamatstandartu piemērošanu un paplašināšanu ar vides jomu, un ka šajos tiesību aktos tiek ņemta vērā starptautisku zinātnisku pētījumu rezultātu attīstība;
10. atgādina, ka šie tiesību akti attiecas ne vien uz teritorijām, kurās darbojas kodoliekārtas, bet šobrīd arī uz blakus esošajām dalībvalstīm un valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, jo tajos ir paredzēta to aizsardzība, pastāvīgi tiek kontrolēti radioaktīvo atkritumu izmeši un ir pieņemti noteikumi par radioaktīvo atkritumu un izlietotas kodoldegvielas pārvadājumiem, par pārtikas ķēdes aizsardzību un par radioloģisku avāriju situācijām;
11. atzīmē, ka Euratom līguma IV nodaļa (Investīcijas) tika izstrādāta, lai Kopienas mērogā iegūtu precīzu informāciju par investīciju projektiem dalībvalstīs;
12. tomēr atzīmē, ka Komisija, publiskojot savas Kodolenerģētikas paraugprogrammas (KPG), nav reāli novērtējusi investīcijas, kas vajadzīgas kodolenerģētikas nozarē, it īpaši ņemot vērā problēmas, kas saistītas ar energoapgādes drošību, cīņu pret klimata pārmaiņām un Eiropas Savienības konkurētspēju, ņemot vērā kodolrūpniecības atdzimšanu visā pasaulē;
13. tomēr ir gandarīts par to, ka Euratom līgums paredz pienākumu sniegt sīku informāciju par jebkādām jaunām investīcijām, ko Eiropā veic kodolenerģētikas jomā, tādējādi ļaujot pilnībā pārzināt visas kodolenerģētiskās darbības Eiropas Savienībā – pienākumu, kas raksturīgs tieši Eiropas kodolenerģētikas nozarei;
14. uzskata, ka kopuzņēmumi (Euratom līguma V nodaļa) būs vērtīgi instrumenti valstu politikas īstenošanai, it īpaši pētniecības jomā, kur šis juridiskais instruments ir vairākkārt izmantots, piemēram, 1978. gadā izveidojot Kopīgo Eiropas Toru Kulhemā vai ne tik sen izveidojot Eiropas juridisko vienību, lai īstenotu Starptautiskā kodoltermiskā eksperimentālā reaktora (ITER) projektu;
15. uzskata, ka Euratom līgums līdz ar Aģentūras izveidi (VI nodaļa), kas saskaņā ar principu par līdztiesīgu piekļuvi izejmateriāliem ir atbildīga par lietotāju apgādi Eiropas savienībā, ir ieguvis svarīgu instrumentu šajā laikā, kad tiek domāts par energoapgādes drošību;
16. uzskata, ka drošības pasākumi (VII nodaļa) ir viens no Euratom līguma piemērošanas ievērojamākajiem panākumiem un sniedz Komisijai līdzekļus, lai tā noskaidrotu kodolmateriālu krājumus un plūsmas Eiropas Savienībā;
17. atzīmē, ka šie drošības pasākumi valstīm, kas piegādā kodolmateriālus, sniedz arī reālas garantijas attiecībā uz šo materiālu izmantošanu papildus neizplatīšanas kontroles pasākumiem, ko veic Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA);
18. konstatē, ka tas, ka, pamatojoties uz Euratom līguma X nodaļu (Ārlietas), Euratom ir pievienojusies vairākām starptautiskajām konvencijām, tostarp Konvencijai par kodoldrošību un Kopīgajai konvencijai par izlietotas kodoldegvielas apsaimniekošanas drošību un par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību, ir Kopienai ļāvis piedalīties starptautiskajos centienos šajās jomās un veicināt ievērojamu progresu, kas sasniegts Eiropas Savienībā;
19. konstatē arī, ka, pamatojoties tieši uz Euratom līguma X nodaļu, Euratom ir noslēgusi vairākus sadarbības līgumus pētniecības jomā, piedalījusies tādos starptautiskos projektos kā Forums „IV paaudze” par nākotnes reaktoru tehnoloģijām un veikusi starptautiskās sarunas par ITER projektu;
Institucionālās debates
20. atzīmē, ka Euratom līguma galvenie noteikumi nav grozīti kopš tā stāšanās spēkā 1958 gada 1. janvārī;
21. apstiprina, ka saskaņā ar subsidiaritātes principu katrai dalībvalstij ir pašai jālemj par kodolenerģijas izmantošanu;
22. turklāt atzīmē, ka dažām dalībvalstīm, kas ir atklāti iestājušās pret kodolenerģētiku un ir pievienojušās Kopienām (Eiropas Kopienai un Euratom Kopienai), nav nekad un nekādā veidā prasīts to teritorijā izstrādāt kodolenerģiju; tādēļ atzīmē, ka gadu gaitā ir atzīts, ka Euratom līgums, veicinot kodolenerģētiku, neuzliek pienākumus, bet iedibina visiem izmantojamu tiesisku regulējumu;
23. uzsver, ka Euratom līgums nekavē attīstīt iekšējo elektroenerģijas tirgu un nerada šķēršļus preču, personu un kapitāla brīvai apritei; norāda, ka šajā jomā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK Līguma) vispārējās tiesības attiecas uz kodolenerģētikas darbībām, un atzīmē, ka, piemēram, uz kodolmateriālu, kodoliekārtu un tehnoloģiju apriti Eiropas Savienībā un ārpus tās attiecas noteikumi par divējāda lietojuma preču kontroli, kuri pieņemti, pamatojoties uz EK Līgumā paredzēto tirdzniecības politiku; piebilst, ka uz Euratom tiesību normām attiecas konkurences tiesības un noteikumi par valsts atbalstu, kā norādīts EK Līguma VI sadaļā; tādēļ secina, ka Euratom līgums nekādā veidā neparedz protekcionismu attiecībā uz kodolenerģētiku;
24. konstatē, ka Euratom līgums valstīm, kas izvēlējušās kodolenerģijas izmantošanas iespēju, sniedz instrumentus tās attīstībai (kopuzņēmumi, atbalsts pētījumiem un attīstībai, Euratom aizdevumi), bet šo instrumentu izmantošanu saista ar blīvu tiesisku regulējumu (veselības aizsardzība, drošības pasākumi, piegādes), lai sniegtu garantijas tām dalībvalstīm, kuras nav izvēlējušās šo iespēju;
25. atzīmē, ka Euratom tiesiskais regulējums Kopienas labā ir spēkā arī dalībvalstīs, kuras neražo kodolenerģiju, bet kuru teritorijā atrodas kodolpētījumu reaktori, un sniedz šīm dalībvalstīm instrumentus (piemēram, Euratom pētniecības un attīstības pamatprogrammas), kas tām ļauj saņemt finansējumu, piemēram, medicīnas pētījumu jomā;
26. uzskata, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem par kodolenerģētiku, tie Euratom līguma noteikumi, kuri ir palīdzējuši nepieļaut kodolmateriālu izplatīšanu un kuri attiecas uz veselību, drošību un radioaktīvā piesārņojuma nepieļaušanu, ir bijuši ārkārtīgi noderīgi un ir rūpīgi jāsaskaņo ar EK Līguma noteikumiem par veselību un drošību.
Trūkumi
27. pauž nožēlu, ka Eiropas Parlamenta pilnvaru palielināšana, jo īpaši to paplašināšana, paredzot koplēmuma procedūru lielākajai daļai Eiropas Savienības tiesību aktu, nav ņemta vērā Euratom līgumā; uzskata, ka, neraugoties uz Euratom līguma tehnisko sarežģītību, Eiropas Parlamentam ir tiesības tikt oficiāli iesaistītam to dokumentu sagatavošanā, kuru juridiskais pamats ir Euratom līgums;
28. uzskata par nepieņemamu demokrātijas trūkumu to, ka Parlaments ir gandrīz pilnīgi izslēgts no Euratom likumdošanas procesa un ka ar Parlamentu apspriežas tikai par vienu no Euratom līguma desmit nodaļām;
29. tomēr atzīmē, ka Eiropas Parlaments ar iestāžu nolīguma starpniecību ir iesaistīts sarunās par Euratom pamatprogrammu kodolpētniecībai un mācību pasākumiem (2007.–2011. g.) (Euratom pamatprogramma); atzīmē arī, ka saistībā ar pēdējiem Eiropas Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā izskatītajiem dokumentiem (Euratom pētniecības un attīstības pamatprogramma, vadlīnijas attiecībā uz radioaktīvo atkritumu un izmantotās degvielas pārrobežu pārvadājumu uzraudzību[15], Kodolenerģētikas atbalsta instruments u.c.), lai gan procedūra paredz tikai konsultācijas ar Parlamentu, Padome pastāvīgi pilnībā vai daļēji ņem vērā Eiropas Parlamenta izdarītos grozījumus Euratom dokumentos; tomēr uzskata, ka tas nevar būt pietiekami;
30. uzsver Euratom līguma 203. panta nozīmi, jo tajā piedāvāta elastīga pieeja līdzīgi kodolenerģētikas sadarbības instrumenta izveidei uzsākt likumdošanas iniciatīvas, kas sākotnēji nav iekļautas Euratom līgumā; uzskata, ka ir jāizpēta, kā 203. pantu var piemērot jaunu iniciatīvu izstrādei un, iespējams, veikt pielāgojumus Euratom līgumā;
31. pauž nožēlu, ka, it īpaši salīdzinājumā ar pastāvošo starptautisko regulējumu, nav tiesību aktu kopuma ar patiesu pievienoto vērtību, kas paredzētu saskaņotas normas kodoldrošības, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un kodoliekārtu demontāžas jomā;
32. aicina Komisiju iepazīties ar pieredzi, kas gūta, īstenojot IAEA pārvaldītās konvencijas (Konvencija par kodoldrošību un Kopīgā konvencija par izlietotas kodoldegvielas apsaimniekošanas drošību un par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību), un ņemt vērā ESAO Kodolenerģijas aģentūras (KEA) veiktos novērtējumus par to, kas radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā sasniegts visattīstītākajā valstu praksē; atzīmē, ka tādas kopīgas iniciatīvas kā asociācijas Western Europe Nuclear Regulators Association (WENRA) veiktās, kuru mērķis ir izstrādāt kopīgu pieeju kodoldrošībai, var veicināt normatīvā pamata izstrādi;
33. atzīmē, kā to apstiprināja iepriekš minētais EK Tiesas spriedums lietā C-29/99 Komisija pret Padomi, ka Komisijai saskaņā ar Euratom līgumu ir kompetence kodoldrošības jomā un ka tā ir pilnvarota par šo jautājumu iesniegt priekšlikumus;
Pamatnostādnes nākotnei
34. uzskata, ka Euratom līgums, neraugoties uz tā būtiskām nepilnībām, pašlaik ir neaizstājams tiesisks regulējums ne tikai tām dalībvalstīm, kuras vēlas attīstīt savu kodolenerģētikas nozari, bet arī tām dalībvalstīm, kuras vienīgi vēlas, lai to rīcībā būtu juridisks arsenāls gan pašu valstu, gan to iedzīvotāju, gan vides aizsardzībai;
35. norāda, ka Euratom līguma noteikumi kopā ar Lisabonas stratēģiju pašlaik ir ļoti aktuāli debatēs par rūpniecības un enerģētikas jautājumiem, it īpaši energoapgādes ziņā, laikā, kad Eiropas Savienība cenšas noteikt Eiropas enerģijas veidus, kuru ražošanā rastos mazāk oglekļa, kuri būtu konkurētspējīgāki un pēc iespējas „vietēji”;
36. šajā sakarā atgādina, ka pašlaik Eiropas Savienībā kodolenerģijas īpatsvars ir 32 % un ka Komisija savā 2007. gada 10. janvāra paziņojumā uzskatīja kodolenerģiju par vienu no CO2 brīviem enerģijas avotiem un trešo lētāko enerģijas veidu Eiropā bez CO2 izmaksu internalizācijas; tādēļ uzskata, ka Eiropas Savienībai saskaņā ar Euratom līgumu ir jāaizstāv tās rūpniecības un tehnoloģiju līdera loma, ņemot vērā spēcīgo kodolenerģijas jomas atdzimšanu citās valstīs (Krievija, ASV) un jaunu dalībnieku (Ķīna un Indija), kas būs Eiropas Savienības konkurenti vidēji ilgā laikā, parādīšanos uz pasaules kodolenerģijas skatuves;
37. uzskata, ka tad, ja šāda tiesiska regulējuma, ko paredz Euratom līgums, nebūtu, kodolenerģētikas politika Eiropā atgrieztos valstu kompetencē un notiktu acquis communautaire regress, un visām 27 dalībvalstīm rastos juridiskās nenoteiktības risks;
38. aicina ievērot godīgas konkurences un līdzvērtīgu spēles noteikumu principus attiecībā uz dažādiem enerģijas avotiem;
39. uzskata arī, ka vienas vai vairāku nodaļu svītrošana no Euratom līguma vai noteiktu noteikumu apvienošana ar EK līgumu radītu līdzsvara trūkumu visā Euratom līgumā, vājinot kodolenerģijas izmantošanas uzraudzību Eiropā; piebilst, ka saskaņota tiesiska regulējuma neesamība sarežģītu Euratom acquis pieņemšanu nākamajām dalībvalstīm;
40. uzskata, ka kodolenerģijas izmantošanas uzraudzība Eiropā, ņemot vērā šā enerģijas avota specifiskās īpašības, prasa uzturēt tādu īpašu tiesisku regulējumu kā, piemērām, Euratom līgums, kas 50 gadu laikā ir pierādījis tā noteikumu noderīgumu; piebilst, ka tā daļēja iekļaušana iedomātā EK līgumā nodaļā „Enerģija” vājinātu kopējo kodolenerģijas juridisko uzraudzību Eiropā un atceltu īpašās kodolenerģijas kontroles procedūras, kas pašlaik ir ietvertas Euratom līgumā;
41. tomēr uzskata, ka Euratom līgumam ir nepieciešamas nelielas reformas;
42. uzskata, ka, neatkarīgi no iespējām veikt īslaicīgus pielāgojumus, ir visaptveroši jāpārskata Euratom līgums, lai novērstu demokrātijas nepietiekamību un piešķirtu prioritāti kopējā drošuma un drošības jautājumiem Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kodolenerģētikas pasākumos;
43. aicina atjaunināt Euratom līguma lēmumu pieņemšanas procedūras, kas veicinātu Parlamenta ciešāku iesaistīšanos likumdošanas procedūrās kodolenerģijas jomā un ļautu panākt lielāku pārredzamību, un pilnībā iesaistītu Eiropas Savienības iedzīvotājus; tādēļ prasa Padomei un Komisijai novērst Euratom līguma demokrātijas trūkumu un paplašināt koplēmuma procedūru ar tiesību aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo līgumu;
44. uzskata, ka šos grozījumus var veikt, izmantojot Euratom līguma 203. pantu, tādējādi nevajadzīgi nemainot šā līguma vispārējo struktūru un saturu; aicina Padomi apsvērt šo iespēju;
45. norāda, ka saistībā ar nepieciešamību pielāgot Eiropas enerģētikas politiku un pagarināt spēkstaciju darbības ilgumu ir nekavējoties jāizstrādā un Kopienas līmenī jāpieņem stingri noteikumi kodoldrošības, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas un kodoliekārtu demontāžas jomā, kā arī jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka pētniecība un attīstība, kas veicina kodolenerģētikas drošību, saņem pēc iespējas vairāk uzmanības un atbalsta; aicina Komisiju pārskatīt attiecīgos likumdošanas priekšlikumu projektus un iesniegt jaunus priekšlikumus direktīvām par kodoliekārtu drošību, atkritumu apsaimniekošanu, kā arī kodoliekārtu slēgšanu un nojaukšanu, ņemot vērā principu „piesārņotājs maksā”;
46. pieprasa, lai Komisija un Padome pienācīgi ātri izskatītu šo jautājumu un strādātu ar to ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu;
47. aicina izstrādāt Eiropas mēroga izglītības un apmācības programmas kodolenerģētikas jomā un nodrošināt finansējumu ambiciozām pētniecības programmām, kas ļautu risināt problēmas dalīšanās (drošība, atkritumu apsaimniekošana, turpmākie reaktori) un starojumaizsardzības jomā un nodrošināt atbilstošu prasmju un cilvēkresursu saglabāšanu, lai kodolenerģētika būtu atvērta, balstoties uz ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropas rūpniecību;
48. aicina izveidot valstu labāko prakšu Eiropas koordinēšanas mehānismu, lai aizsargātu strādājošos un sabiedrību no radiācijas, tādējādi papildinot jau panāktos saskaņojumus šajā Euratom līguma nozarē;
49. noteikti mudina Komisiju atbilstīgi Euratom līgumā noteiktajam regulāri izstrādāt progresīvas Kodolenerģētikas paraugprogrammas (KPG) kodolenerģijas ražošanas un ieguldījumu mērķiem saistībā ar konkurences palielināšanos pasaulē šajā jomā, šajās programmās arī ņemot vērā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķus; šajā sakarā atzīmē, ka visu pārējo enerģijas veidu izmantošana arī ir valstu kompetencē, taču šie mērķi (dažkārt pat saistoši) tomēr ir noteikti Kopienas līmenī, piemēram, attiecībā uz atjaunīgās enerģijas avotiem;
50. aicina Padomi, ņemot vērā apgādes drošības un CO2 emisiju ierobežošanas mērķus, paredzēt saskaņotu politiku, kas pilnībā atbilstīgi drošības prasībām veicinātu ieguldījumus ar mērķi pagarināt esošo reaktoru darbību un uzlabot to rādītājus, kā arī veicinātu ieguldījumus jaunu iespēju attīstībā;
51. atzīmē Padomes iniciatīvu paredzēt izveidot ES augsta līmeņa darba grupu kodolenerģijas drošumam, drošībai un atkritumu apsaimniekošanai;
52. atzinīgi vērtē iniciatīvu izveidot Eiropas kodolenerģētikas forumu, lai veicinātu augsta līmeņa debates, kurās būtu iesaistīti politiķi, nozare un pilsoniskā sabiedrība;
53. aicina aktivizēt Euratom apgādes aģentūras lomu un pilnībā izmantot paplašinātās pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Euratom līgumu; uzskata, ka šī loma mazāk jāvērtē no urāna trūkuma viedokļa, bet vairāk no konkurētspējas un apgādes drošības viedokļa, tostarp no saražotas kodoldegvielas apgādes viedokļa; uzskata, ka Euratom līguma noteikumi tai sniedz līdzekļus, lai tā varētu kļūt par patiesu enerģijas novērošanas centru kodolenerģētikas nozarē, un mudina šajā virzienā vērst pašreizējās pārdomas par Euratom apgādes aģentūras statusa pilnveidošanu;
54. aicina turpināt ciešo starptautisko sadarbību, kurai Euratom līgums ir spējis sagatavot nepieciešamo pamatu, un aicina pastāvīgi pastiprināt sadarbību ar IAEA, lai novērstu šīs organizācijas un Euratom attiecīgo darbību dublēšanos, un nodrošināt visaugstāko aizsardzības līmeni starojumaizsardzības, kodoldrošības un kodolieroču neizplatīšanas jomā;
55. aicina turpināt augsta līmeņa starptautisku sadarbību pētniecības un attīstības jomā, piemēram, sadarbību projektā ITER vai Starptautiskajā forumā par IV paaudzes reaktoriem;
56. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.
- [1] Apspriede lietā 1/78, ECR 1978 2151.
- [2] Lieta C-161/97, Kernkraftwerke Lippe-Ems Gmbh pret Eiropas Kopienu Komisiju, ECR 1999 I-02057.
- [3] Lieta C-29/99, Eiropas Kopienu Komisija pret Eiropas Savienības Padomi, ECR 2002 I-11221.
- [4] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0603.
- [5] OV C 292E, 1.12.2006., 112. lpp.
- [6] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0599.
- [7] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0300.
- [8] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0266.
- [9] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0517.
- [10] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0524.
- [11] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0523.
- [12] OV C 280E, 18.11.2006., 108. lpp.
- [13] OV C 280E, 18.11.2006., 117. lpp.
- [14] Grozīts ar Līgumu par Eiropas Savienību, kas parakstīts Māstrihtā 1992. gada 7. februārī.
- [15] Padomes Direktīva 2006/117/Euratom (2006. gada 20. novembris) par radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli (OV L 337, 5.12.2006, 21. lpp.).
PASKAIDROJUMS
.
Pēc Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma (turpmāk tekstā ― Līgums) piemērošanas piecdesmit gadiem un laikā, kad notiek pārdomas par Eiropas enerģētikas politikas noteikšanu, referenta uzdevums ir pārbaudīt, vai Līgums šodien joprojām atbilst elektroenerģētikas situācijai Eiropas Savienībā un vai tas sniedz instrumentus, kas vajadzīgi, lai risinātu nākotnes enerģētikas uzdevumus.
Sākumā šķiet, ka Euratom juridiskais pamats ir novecojis formas ziņā, jo tā institucionālā struktūra nav sekojusi Eiropas Savienības attīstībai. Būdams sākotnēji iecerēts kā „funkcionālās integrācijas” instruments, tas var zināmā mērā šķist arī novecojis pēc būtības, jo daži no tā noteikumiem ir nogrimuši aizmirstībā vai netiek piemēroti atbilstoši Līguma sākotnējām iecerēm.
Tomēr referents uzskata, ka Līguma trūkumi nedrīkst likt aizmirst, ka daži tā noteikumi nekad nav bijuši tik svarīgi kā tagad un ka tie ir kalpojuši par pamatu bagātīgam skaitam atvasināto tiesību aktu pieņemšanai. Šis Līgums ne vien veicina kodolenerģētikas attīstību, bet nosaka saistošu tiesisko regulējumu kodolenerģētikas nozares darbībai. Tāpēc šajā ziņojumā tiks noskaidrots, kādā ziņā Līgums joprojām ir atbilstošs juridiskais pamats, lai pastiprinātu tiesisko regulējumu jomās, kas joprojām nav apgūtas – kopīgu drošības normu pieņemšana un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana –, un vai tas spēj veicināt Eiropas saimniecisko konkurētspēju, tās enerģētisko neatkarību un tās energoapgādes drošību.
I – Līgums ir pārbaudīts un līdzsvarots juridiskais pamats konkurētspējīgas kodolenerģētikas nozares attīstībai:
· iniciatīvu un ambiciozu projektu īstenošanas 50 gadi pierāda šī Līguma līdzsvarotību un efektivitāti.
- Līgums ir ļāvis panākt, ka kodolenerģija ir kļuvusi par Eiropas enerģijas veidu klāsta svarīgu sastāvdaļu, turklāt ir atzīts, ka tā ļauj novērst apmēram 312 Mt CO2 emisiju gadā (7 % no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā).
2005. gadā ar kodolenerģiju saražojot vairāk nekā 920 TWh elektroenerģijas, ES nodrošina 1/3 pasaules kodolelektroenerģijas jaudas, ko kopumā lēš 2470 TWh apmērā. Kopienā vidēji 32 % elektroenerģijas iegūst, izmantojot kodolenerģiju, un šis vidējais lielums aptver ļoti atšķirīgas situācijas: 15 dalībvalstīs ir kodolspēkstacijas, kas dažām no šīm valstīm ir galvenais elektroenerģijas avots. Eiropas rūpniecība aptver visu kodoldegvielas ciklu un ir izstrādājusi pati savas tehnoloģijas (kodoldegvielas bagātināšana, reaktoru projektēšana, izlietotās kodoldegvielas apstrāde un pārstrāde). Pēc referenta domām tas ir svarīgs Eiropas kodolenerģijas nozares aspekts, jo īpaši ņemot vērā pašreizējās starptautiskās diskusijas par „daudzpusējām pieejām ciklam”.
- Runājot par pētniecību, sešu Euratom pētniecības un attīstības pamatprogrammu stimulējošā iedarbība ir ļāvusi saglabāt Eiropas pētniecības vadošo lomu pasaulē, jo īpaši kontrolētas kodolsintēzes jomā.
· Daudzi Līguma noteikumi liecina par tā dzīvotspēju un spēju pielāgoties.
- Rūpes par veselības aizsardzību ir kļuvušas par prioritāti:
Līgums paredz, ka Eiropas Atomenerģijas kopiena „ievieš vienotus drošības standartus darbinieku un visas sabiedrības veselības aizsardzībai, kā arī raugās, lai tos piemērotu”. Šī nodaļa ir kalpojusi par pamatu lielam skaitam atvasināto tiesību aktu, kas veido dalībvalstu nacionālo tiesisko regulējumu starojumaizsardzības jomā: kopīgu „pamatstandartu” pieņemšana, radioaktīvā piesārņojuma maksimāli pieļaujamo līmeņu noteikšana pārtikas produktiem, informācijas apmaiņas kārtība un c situācijas, radioaktivitātes kontrole vidē un kodoliekārtu radioaktīvo atkritumu kontrole, civilās aviācijas apkalpju aizsardzība.
- Kodolmateriālu drošības kontrole papildina darbības, ko veic Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA):
Līguma VII nodaļa nosaka ļoti pilnīgu sistēmu drošības pasākumiem, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka rūdas un īpašus skaldāmos materiālus izmanto tikai nolūkos, ko deklarējuši šo materiālu lietotāji.
Šie drošības pasākumi, kuru pamatā ir deklarēšanas sistēma par lietotāju rīcībā esošo materiālu atbilstību, papildina „garantiju” („Safeguards”) režīmu, ko IAEA piemēro saskaņā ar trīspusējiem nolīgumiem, kuri noslēgti ar dalībvalstīm un Eiropas Atomenerģijas kopienu. Saistībā ar kodolieroču neizplatīšanas režīma pastiprināšanu, 1998. gadā noslēdzot papildprotokolus pie šiem garantiju nolīgumiem, Eiropas Atomenerģijas kopiena IAEA regulāri iesniedz pārskatus par kodolmateriāliem, kas ir dalībvalstu rīcībā. Referents uzskata, ka abas šīs sistēmas ir pierādījušas to, ka tās viena otru papildina un ka tad, ja tās ir jāpilnveido, praktiski pilnveidojumi jāveic attiecībā uz pārbaužu metožu savstarpīgumu un apsekojumu kārtību, lai novērstu jebkādu dubultošanos.
- Intensīva ārpolitika, kas pragmatiskā veidā ir novērsusi Euratom līguma trūkumus:
Euratom saskaņā ar savu kompetenci ir attīstījusi starptautisko nolīgumu izvērstu tīklu:
- ar starptautiskajām organizācijām: Euratom ir pievienojusies lielākai daļai konvenciju, kas pieņemtas IAEA paspārnē. Šī papildināmība izpaužas ar to, ka IAEA izstrādātie ieteikumi, līgumi un nolīgumi atbilst attiecīgajām Euratom politiskajām nostādnēm, un Euratom novērotāja statuss IAEA ir ļāvis izveidot aktīvas partnerības plaukstošas attiecības;
- divpusējā veidā: vēsturiski Euratom attiecībās galveno uzmanību veltīja nolīgumiem ar tās trīs galvenajiem kodolmateriālu un kodoltehnoloģiju piegādātājiem – Kanādu, Austrāliju un Amerikas Savienotajām Valstīm –, ar kuriem noslēgtos nolīgumus vēlāk paplašināja, tajos iekļaujot kodoldrošības un kodolpētniecības jomu. Šie nolīgumi šodien vairāk ir savstarpējas sadarbības nolīgumi (ar Japānu, Argentīnu, Kazahstānu, Ukrainu) tādās jomās kā kodoldrošība, kodolmateriālu kontrole, kodolmateriālu nelikumīgas tirdzniecības apkarošana un kontrolēta kodolsintēze (ITER juridiskā struktūra). Pateicoties nodaļai par ārlietām, Euratom ir bijusi arī aktīvāka loma saistībā ar ES vairākkārtēju paplašināšanos (PHARE programma). Referents uzskata, ka tā ir viena no svarīgākajām Euratom juridiskā pamata sastāvdaļām, kas ar savu dzīvotspēju apliecina Līguma pašreizējo lielo nozīmi.
II – Tomēr nepietiekama juridiskā pielāgošana un dažādi trūkumi ir Euratom acīmredzamo vājo vietu avots.
- Demokrātijas deficīts:
Institucionālā līdzsvara trūkums ir jālabo par labu Eiropas Parlamentam, un tam ir jāatzīst koplēmuma tiesības jautājumos, kas ir Līguma darbības jomā. Referents uzsver Eiropas Parlamenta ieguldījuma vērā ņemamo nozīmi. Pat ja ar EP tikai apspriežas, tomēr tā iesaistīšanās debatēs vairākkārt ir izrādījusies izšķiroša gan bloķēšanas situācijās Euratom 7. pamatprogrammas pieņemšanas laikā, gan sarunās par pārvadājumu direktīvu, gan izdarot grozījumus Kodolsadarbības instrumentam.
- drošības standartu pieņemšana ES, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un ilgtermiņa saistību finansējuma nodrošināšana:
2003. gadā tika iesniegts normatīvais priekšlikums, lai definētu organizatoriskos principus, kas ļautu panākt atbilstīgu drošības pārvaldību un mobilizētu pietiekamus finanšu līdzekļus iekārtu izmantošanas un demontāžas laikā. Vienprātības trūkuma dēļ Padome 2004. gadā uzsāka konverģences procesu rīcības plānam no 2004. līdz 2006. gadam, un tā pamatā bija ad hoc darba grupa kodoldrošības jautājumos (WPNS).
Referents atzīmē, ka šīs darba grupas rekomendācijas atbilst ieteikumiem, kas ietverti KPG projektā, par kuru paziņoja 2007. gada 10. janvārī, un uzskata, ka ir jāatbalsta vismaz doma par augsta līmeņa grupas izveidi kodoldrošības jautājumos. Lai šajās jomās varētu pieņemt tiesību aktus, nav jāveic Līguma būtiska pārskatīšana, jo tā 203. pants sniedz pietiekamu juridisko pamatu jaunu tiesību aktu pieņemšanai.
III - EURATOM līgumam ir jāļauj risināt nākotnes enerģētikas problēmas
Pat ja instrumenti, kam bija jānodrošina kodolenerģētikas attīstība, nav darbojušies, kā to bija iecerējuši Līguma dibinātāji, referents uzskata, ka Līgumu par to nevar vainot un ka turpmāk ir pilnībā jāizmanto pastāvošie noteikumi:
- Kodolenerģētikas paraugprogrammas (KPG):
Eiropas Komisija 1966., 1972., 1984., 1990. un 1997. gadā izstrādāja vairākas KPG. Referents pauž nožēlu par to, ka ir zudis KPG gribas izpausmes un programmatiskais raksturs un ka šai programmai nav bijusi tai paredzētā loma.
Referents atzīmē, ka arī pēdējais KPG projekts neiezīmē perspektīvu, ka kodolenerģētikas rūpnieciskās jaudas varētu tikt pielāgotas Kopienas enerģētikas politikai vai ka tiktu veikti ieguldījumi, kas pētniecības un attīstības struktūrām vajadzīgi tādās jomās kā kodoldrošība un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana. Ja nepieciešams, referents ierosina, ka šim perspektīvajam vērtējumam vajadzētu paredzēt arī instrumentus, kas vajadzīgi tā īstenošanai (piemēram, ar Euratom aizdevumu palīdzību).
- Apgādes aģentūras pilnvaras ir jāaktivizē, ņemot vērā tirgus liberalizāciju:
Euratom uzdevums ir rūpēties par to, lai rūdu un kodoldegvielu piegādes visiem lietotājiem Kopienā ir regulāras un taisnīgas (Euratom ekskluzīvas tiesības slēgt līgumus par kodolmateriālu piegādi, tiesības uz priekšroku rūdām un skaldāmajiem materiāliem, kas ražoti dalībvalstu teritorijā, apgādes aģentūras izveide uz komerciāliem nosacījumiem).
Faktiski aģentūras pilnvaras ir samazinātas attiecībā uz tās ekskluzīvajām tiesībām slēgt līgumus, un dažas valstis ir ieviesušas vienkāršotas procedūras attiecībām ar aģentūru, tā ka tai šodien ir atstāta tikai sekretariāta loma. Aģentūras loma ir jāaktivizē, lai panāktu energoapgādes drošību.
Tāpat kā vairākām citām Līguma nodaļām, tās attīstība ir padarīta iespējama īpašā veidā, jo tai ir pašai savs pārskatīšanas mehānisms. Referents uzskata, ka pastāv iespēja aģentūru padarīt par patiesu Kodolenerģētikas novērošanas centru – kā Komisija ierosina attiecībā uz Eiropas enerģētikas politiku.
Secinājumi par institucionālajām debatēm un par Līguma nākotni:
Visu šo iemeslu dēļ referents uzskata, ka:
Ø Līgums ir jākonsolidē galvenokārt tāpēc, ka tas ir pierādījis savu efektivitāti, un tāpēc, ka dažādajos Eiropas enerģētikas scenārijos ir jāņem vērā kodolenerģētikas ieguldījums energoapgādes drošībā un cīņā pret klimata pārmaiņām;
Ø Euratom institucionālajā struktūrā Eiropas Parlamentam ir jānodrošina viena no galvenajām vietām sarunās;
Ø Līguma īstenošanā ir steidzami jāaptver jaunas darbības jomas, un pamati šādiem pasākumiem Līgumā jau ir iekļauti;
Ø Līgumam ir jānodrošina apstākļi, kas vajadzīgi pētniecības un attīstības finansēšanai tādās jomās kā kodoldrošība, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana un nākotnes reaktoru tehnoloģijas, un jāizstrādā izglītības un apmācības programmas, kas ir ķīla kodolenerģētikas vietai starp enerģijas veidiem;
Ø Līgumam ir jāsekmē koordinētas un stimulējošas ieguldījumu politikas izstrāde: tas tiešām paredz piemērotus instrumentus, lai veiktu tirgus novērošanu un sniegtu ieteikumus to nosacījumu saglabāšanai, kas vajadzīgi ES enerģētikas politikas īstenošanai.
Konstitucionālo jautājumu komitejaS SniegTAIS ATZINUMS (23.3.2007)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai
Eiropas Atomenerģijas kopienas darbības novērtēšana — Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi
(2006/2230(INI))
Atzinumu sagatavoja: Johannes Voggenhuber
IEROSINĀJUMI
Konstitucionālo jautājumu komiteja lūdz Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteju rezolūcijā iekļaut šādus ierosinājumus:
A. tā kā EK pamatlīgumi vairākas reizes ir būtiski pārskatīti, lai tie atbilstu jaunajiem izaicinājumiem un vajadzībām, bet Euratom līgums 50 gadu laikā ir grozīts tikai vienu reizi[1] un tā pamatnoteikumi un būtība palika nemainīga;
B. tā kā, lai gan Euratom līgums pēdējo 50 gadu laikā ir grozīts tikai nedaudz, taču tas minētajā laika posmā ir bijis pamatā lielam skaitam sekundāro tiesību aktu un nozīmīgam skaitam Eiropas Kopienu Tiesas spriedumu, kuri ir ievērojami paplašinājuši Euratom līguma sākotnējo darbības jomu;
C. tā kā līdz ar neseno paplašināšanās kārtu ir palielinājusies dažādība, kas Eiropas Savienībā pastāv kodolenerģētikas jomā, kā arī nepieciešamība pēc Kopienas rīcības kodolenerģētikas jomā; tā kā vienpadsmit dalībvalstīs no kopējā divdesmit septiņu dalībvalstu skaita nekad nav bijušas kodolektrostacijas; tā kā Itālija ir pārtraukusi elektrības ražošanu, izmantojot kodolenerģiju, un Beļģija, Nīderlande un Zviedrija ir nolēmušas rīkoties līdzīgi;
D. tā kā Parlaments jau 1998. gada 18. jūnija rezolūcijā par Komisijas paziņojumu „Enerģētikas nākotne un neizsīkstošie enerģijas avoti — Baltā grāmata Kopienas stratēģijai un rīcības plānam” aicināja Padomi „saistībā ar paredzamo Līguma par Eiropas Savienību pārskatīšanu iekļaut tajā nodaļu par enerģētiku un pienācīgi sekmēt elektroenerģijas ražošanu no neizsīkstošajiem enerģijas avotiem, lai nodrošinātu ilglaicīgu un videi draudzīgu enerģētikas politiku Eiropas mērogā”[2];
E. tā kā Eiropas Konvents „Līguma par Konstitūcija Eiropai” (Konstitucionālā līguma) projektā ieteica nošķirt Euratom līgumu no topošās Konstitūcijas juridiskās struktūras; tā kā Konvents savā darbā attiecībā uz Eiropas Savienības nākotni un Konstitucionālā līguma parakstīšanu ir saglabājis Euratom līguma noteikumus to pašreizējā redakcijā, tos pievienojot kā atsevišķu protokolu;
F. tā kā Parlaments 2003. gada 24. septembra rezolūcijā par Eiropas Konstitucionālā līguma projektu un EP atzinumu par Starpvaldību konferences sasaukšanu atzinīgi vērtēja šo Euratom līguma nošķiršanu un aicināja Starpvaldību konferenci „sasaukt šā līguma pārskatīšanas konferenci, lai atceltu novecojušus un vairs nevajadzīgus [Euratom] līguma noteikumus, jo īpaši saistībā ar kodolenerģētikas sekmēšanu un demokrātisku lēmumu pieņemšanas procedūru trūkumu”[3];
G. tā kā Vācija, Īrija, Austrija, Ungārija un Zviedrija pievienoja Konstitucionālajam līgumam deklarāciju, kurā norādīja, ka galvenie Euratom līguma noteikumi ir jāatjaunina un tāpēc „pēc iespējas ātrāk” ir jāsasauc līguma pārskatīšanas konference;
H. tā kā ar Euratom līgumu ir ieviestas augstas drošības prasības darbam ar radioaktīviem degvielas elementiem un atkritumiem ES, izvirzīti vienoti drošības standarti darbinieku un iedzīvotāju veselības aizsardzībai, paredzētas procedūras šo standartu īstenošanai un pausta negatīva nostāja pret kodolmateriālu izplatīšanu militāriem mērķiem,
1. konstatē, ka ar kodolenerģiju saistītās cerības, kas pirms 50 gadiem paustas Euratom līgumā, ir mainījušās; atzīmē, ka šobrīd tās ir vairāk vērstas uz nepieciešamību ar Euratom līguma palīdzību nodrošināt pienācīgu tiesisko regulējumu, lai reglamentētu kodolenerģijas izmantošanas pārraudzību Eiropas Savienībā un paredzētu sistēmu to valstu integrācijai ES, kuras izmanto kodolenerģiju, šīm valstīm pārņemot Euratom tiesību kopumu; atzīst, ka Euratom līguma II sadaļas svarīgas nodaļas ir ļāvušas nodrošināt sabiedrības, darbinieku un vides aizsardzību no jonizējošā starojuma (3. nodaļa), attīstīt pētniecību atkritumu apsaimniekošanas un iekārtu drošības jomā (1. nodaļa) un īstenot skaldmateriālu drošības pasākumus Eiropā (7. nodaļa);
2. uzskata par nepieņemamu demokrātijas trūkumu to, ka Parlaments ir gandrīz pilnīgi izslēgts no Euratom likumdošanas procesa un ar to apspriežas tikai par vienu no Euratom līguma desmit nodaļām un ne vairāk;
3. norāda, ka, neraugoties uz Euratom līguma preambulā pausto atbalstu kodolenerģētikas attīstībai, šis līgums nevienai dalībvalstij neliek tās teritorijā izveidot kodolelektrostacijas, tādējādi ievērojot dalībvalstu suverēnās tiesības izvēlēties, kādus enerģijas veidus tās vēlas izmantot;
4. vērš uzmanību uz 1999. gada maija Amsterdamas Līgumu, kas garantē Eiropas Parlamenta pilnvaras piedalīties koplēmuma procedūrā; pauž nožēlu, ka Eiropas Parlamenta pilnvaru paplašināšana, jo īpaši, attiecinot koplēmuma pilnvaras uz lielāko daļu Kopienas likumdošanas procedūru, nav ņemta vērā Euratom līgumā; uzskata, ka, neraugoties uz minētā līguma tehnisko raksturu, Parlaments ir oficiāli jāiesaista to dokumentu sagatavošanā, kuru juridiskais pamats ir Euratom līgums;
5. uzsver, ka Euratom līgums nekavē attīstīt iekšējo elektroenerģijas tirgu un nerada šķēršļus preču, personu un kapitāla brīvai apritei; norāda, ka šajā jomā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK Līguma) vispārējās tiesības attiecas uz kodolenerģētikas darbībām, un atzīmē, ka, piemēram, uz kodolmateriālu, kodoliekārtu un tehnoloģiju apriti Eiropas Savienībā un ārpus tās attiecas noteikumi par t.s. divējāda lietojuma preču kontroli, kuri pieņemti, pamatojoties uz EK Līgumā paredzēto tirdzniecības politiku; piebilst, ka uz Euratom tiesību normām attiecas konkurences tiesības un noteikumi par valsts atbalstu, kā norādīts EK Līguma VI sadaļā; tāpēc secina, ka Euratom līgums nekādā veidā neparedz protekcionismu attiecībā uz kodolenerģētiku;
6. atkārto prasību sasaukt Starpvaldību konferenci, lai veiktu Euratom līguma visaptverošu pārskatīšanu, atceltu tā novecojušos noteikumus, saglabātu kodolenerģētikas nozares tiesisko regulējumu ES līmenī, pārstrādātu atlikušos noteikumus saskaņā ar modernu un noturīgu enerģētikas politiku un tos kā atsevišķu enerģētikas nodaļu iestrādātu Konstitucionālajā līgumā;
7. uzskata, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem viedokļiem par kodolenerģētiku, tie Euratom līguma noteikumi, kas ir palīdzējuši novērst kodolmateriālu izplatīšanu un kas attiecas uz veselību, drošību un radioaktīvā piesārņojuma novēršanu, ir bijuši ārkārtīgi noderīgi un ir rūpīgi jāsaskaņo ar EK Līguma noteikumiem par veselību un drošību.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Atomenerģijas kopienas darbības novērtēšana — Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi |
||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ITRE |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
AFCO |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Johannes Voggenhuber |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
22.1.2007 |
1.3.2007 |
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
19.3.2007 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
17 0 2 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Philip Dimitrov Dimitrov, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Bronisław Geremek, Anneli Jäätteenmäki, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Rihards Pīks, Johannes Voggenhuber |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Pervenche Berès, Georgi Bliznashki, Elmar Brok, Carlos Carnero González, Gérard Onesta, Georgios Papastamkos, Bogdan Pęk, György Schöpflin, Alexander Stubb |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Eiropas Atomenerģijas kopienas darbības novērtēšana — Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi |
||||||||||
|
Procedūras numurs |
2006/2230 (INI) |
||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
ITRE |
||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
AFCO 12.10.2006 |
|
|
|
|
||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
|
||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Eugenijus Maldeikis |
|
|||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
|||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
19.12.2006 |
30.1.2007 |
26.2.2007 |
26.3.2007 |
|
||||||
|
Pieņemšanas datums |
27.3.2007 |
||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0
|
41 4 4 |
|||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
John Attard-Montalto, Jan Březina, Philippe Busquin, Jerzy Buzek, Giles Chichester, Jorgo Chatzimarkakis, Silvia Ciornei, Pilar del Castillo Vera, Den Dover, Lena Ek, Nicole Fontaine, Adam Gierek, Norbert Glante, András Gyürk, Fiona Hall, Rebecca Harms, Erna Hennicot-Schoepges, Ján Hudacký, Mary Honeyball, Anne Laperrouze, Romana Jordan Cizelj, Eugenijus Maldeikis, Angelika Niebler, Reino Paasilinna, Atanas Paparizov, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Miloslav Ransdorf, Vladimír Remek, Herbert Reul, Mechtild Rothe, Paul Rübig, Andres Tarand, Britta Thomsen, Radu Ţîrle, Patrizia Toia, Catherine Trautmann, Claude Turmes, Nikolaos Vakalis, Alejo Vidal-Quadras |
||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Alexander Alvaro, Konstantin Dimitrov, Avril Doyle, Robert Goebbels, Satu Hassi, Edit Herczog, Eija-Riitta Korhola, Esko Seppänen, Hannes Swoboda, Lambert van Nistelrooij |
||||||||||
|
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gintaras Didžiokas |
||||||||||
|
Iesniegšanas datums |
4.4.2007 |
||||||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
|
||||||||||