ZIŅOJUMS par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu (1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma H nodaļas 40. punkts) – 2005
4.4.2007. - (2006/2217(INI))
Ārlietu komiteja
Referents: Elmar Brok
EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
par Padomes ikgadējo ziņojumu Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu (1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma H nodaļas 40. punkts) – 2005 (2006/2217(INI))
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Padomes gada ziņojumu (10314/1/2006),
– ņemot vērā EK līguma 21. pantu,
– ņemot vērā Līgumu par Konstitūciju Eiropai, kas parakstīts Romā 2004. gada 29. oktobrī,
– ņemot vērā Eiropadomes 2003. gada 12. decembrī pieņemto Eiropas drošības stratēģiju,
– ņemot vērā 1999. gada 6. maijā noslēgto Iestāžu nolīgumu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu un budžeta procedūras uzlabošanu[1], jo īpaši tā 40. punktu,
– ņemot vērā 2006. gada 17. maija lēmumu par Iestāžu nolīguma noslēgšanu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[2],
– ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16.–17. jūnija Briseles sanāksmes prezidentūras secinājumus, jo īpaši attiecībā uz tās deklarāciju par Līguma par Konstitūciju Eiropai ratifikāciju, kā arī Eiropadomes 2006. gada 15.–16. jūnija un 14.–15. decembra sanāksmes prezidentūras secinājumus,
– ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 15.–16. decembra sanāksmes prezidentūras secinājumus par 2007.–2013. gada finanšu plānu,
– ņemot vērā tā 2005. gada 12. janvāra rezolūciju par Līgumu par Konstitūciju Eiropai[3],
– ņemot vērā 2006. gada 2. februāra rezolūciju par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (2004)[4],
– ņemot vērā 2006. gada 16. novembra rezolūciju par Eiropas drošības stratēģijas īstenošanu saistībā ar Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP)[5],
– ņemot vērā 2006. gada 14. jūnija rezolūciju par turpmākiem soļiem pārdomu un analīzes periodā attiecībā uz Eiropas nākotni[6] un rezultātus, kas gūti 2006. gada 4.–5. decembrī Briselē apvienotajā parlamentāriešu sanāksmē „Eiropas nākotne — no pārdomām uz rīcību”,
– ņemot vērā 2006. gada 16. februāra rezolūciju par jaunajiem finanšu instrumentiem saistībā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem[7],
– ņemot vērā 2006. gada 15. jūnija un 13. decembra rezolūciju par ES un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmēm[8],
– ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija rezolūciju par ES un ASV attiecību uzlabošanu Transatlantisko partnerattiecību nolīguma ietvaros un ES un ASV transatlantiskajām ekonomiskajām attiecībām[9],
– ņemot vērā 2003. gada 23. oktobra rezolūciju par mieru un pašcieņu Tuvajos Austrumos un 2006. gada 7. septembra rezolūciju par stāvokli Tuvajos Austrumos[10],
– ņemot vērā 2006. gada 7. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecībām[11],
– ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 15.–16. decembra sanāksmes prezidentūras secinājumus „ES un Āfrika — stratēģiskas partnerības veidošana”,
– ņemot vērā 2005. gada 10. marta rezolūciju par Kodolieroču neizplatīšanas līguma pārskatīšanu — kodolieroči Ziemeļkorejā un Irānā[12], kurā skaidri noteikts, ka ES Korejas pussalā ievēros principu par finansējuma piešķiršanu tikai attiecīgu nosacījumu izpildes gadījumā,
– ņemot vērā 2006. gada 23. marta rezolūciju par energoapgādes drošību Eiropas Savienībā[13],
– ņemot vērā 2006. gada 18. maija rezolūciju par ikgadējo ziņojumu par cilvēktiesībām pasaulē 2005. gadā un ES politiku šajā jomā[14], kā arī 2006. gada 14. februāra rezolūciju par Cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos[15],
– ņemot vērā 2006. gada 13. decembra rezolūciju par ES spējas integrēt jaunas dalībvalstis institucionālajiem aspektiem[16],
– ņemot vērā 2006. gada 13. decembra rezolūciju par paplašināšanas stratēģiju un galvenajiem uzdevumiem 2006.–2007. gadā[17],
– ņemot vērā Reglamenta 112. panta 1. punktu,
– ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6-0130/2007),
A. cerot, ka Padomes a posteriori pieeja, kad tā iesniedz tikai aprakstošu iepriekšējā gadā īstenoto kopējās ārējās un drošības politikas (KĀDP) darbību sarakstu tā vietā, lai iepriekš apspriestos ar Parlamentu, kā to paredz Līguma par Eiropas Savienību 21. pants, turpmāk tiks mainīta, konstruktīvi interpretējot jaunā 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību 42. un 43. punktu[18];
B. tā kā Padomei vienreiz uz visiem laikiem šī prakse ir jāaizstāj ar patiesu apspriešanos ar Parlamentu, lai nodrošinātu, ka Parlamenta viedoklim ir reāla ietekme uz lēmumiem, kas attiecas uz nākamo gadu;
C. tā kā pēc ES piektās paplašināšanās 18 dalībvalstis jau ir ratificējušas Konstitucionālo līgumu, bet vēl jāpanāk tā pilnīga ratifikācija un līguma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu ES gatavību tikt galā ar pasaules mēroga pienākumiem un stāties pretim mūsdienu pasaules draudiem un problēmām;
D. tā kā jaunā Konstitucionālā līguma noteikumi par ārējām attiecībām nav izraisījuši iebildumus ratifikācijas procesā, tādējādi KĀDP var būt svarīga nozīme, plašā sabiedrībā veicinot uzticību Eiropas Savienībai;
E. tā kā Eiropas Savienībai savā ārējā darbībā kopumā un jo īpaši KĀDP jomā ir jāņem vērā ES intereses, it sevišķi jebkuras trešās valsts vai reģiona tuvība Eiropas modelim un vērtībām, kā arī tas, ka Eiropas Savienība kā nozīmīgs spēks pasaules ģeopolitikā darbojas politiskajā, ekonomiskajā, sociālajā un vides jomā to valstu un tautu savienības labā, kuras apņēmušās dzīvot mierā, un rīkojas atbilstoši demokrātijas, tiesiskuma un sociālā taisnīguma principiem, un tādēļ tai ir vajadzīgi spēcīgi un uzticami politiskie un ekonomiskie partneri;
F. tā kā kopējās ārpolitikas efektivitāti un uzticēšanos tai grauj dažu dalībvalstu nesen uzliktais veto, risinot divpusējus jautājumus, neraugoties uz citu dalībvalstu mēģinājumiem rast kompromisu; tā kā dalībvalstīm vajadzētu rīkoties bez aizspriedumiem un atturēties no veto tiesību izmantošanas, izmantojot šo procedūru tikai visai Eiropai īpaši jutīgos jautājumos;
G. tā kā demokrātijas un tiesiskuma veicināšana un nostiprināšana, kā arī cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana turpina būt KĀDP galvenie mērķi un tā kā KĀDP galvenokārt jāpievēršas ekonomiskai integrācijai, diplomātijai, nemilitārai krīžu novēršanai un konfliktu pārvarēšanai;
H. tā kā, lai nodrošinātu ticamību KĀDP un Eiropas drošības un aizsardzības politikai (EDAP), ir jāpiešķir papildu līdzekļi, kas būtu samērīgi ar to tālejošajiem mērķiem;
I. tā kā Eiropas Savienības finansējums militārajām operācijām faktiski nav pakļauts valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta demokrātiskai kontrolei,
Konstitucionālā līguma ratifikācija kā KĀDP galvenais uzdevums un pamatvirziens 2007. gadā
1. uzskata, ka Eiropas Savienība bez Konstitucionālā līguma, ko ratificējušas jau 18 dalībvalstis, nevar veidot tādu ārpolitiku un drošības politiku, kas vismaz daļēji spētu tikt galā ar svarīgākajām problēmām, piemēram, globalizāciju, sabrukušām vai sabrūkošām valstīm, pārrobežu migrāciju, starptautisko terorismu, energoapgādes atkarību un klimata pārmaiņām; uzskata, ka KĀDP efektivitātes priekšnosacījums ir vajadzīgo līdzekļu un spēju attīstīšana, lai nodrošinātu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu drošību, neatkarību un integritāti; šajā sakarā atgādina, ka visās dalībvalstīs ir plašs sabiedrības atbalsts tam, lai Eiropas Savienībai pasaulē būtu lielāka loma, jo katra dalībvalsts atsevišķi šo lomu saviem pilsoņiem vairs nevar nodrošināt; uzsver, ka Konstitucionālā līguma galīgai sagatavošanai jābūt vienam no pašreizējās prezidentūras un nākamo ES prezidentūru svarīgākajiem uzdevumiem;
2. uzskata, ka ir jāizveido ES ārlietu ministra postenis un ES ārlietu ministram/ministrei vienlaikus jābūt Komisijas loceklim/loceklei un Ārlietu padomes priekšsēdētājam/priekšsēdētājai, lai panāktu KĀDP pēctecību un saskaņotību un lai Eiropa varētu paust vienotu nostāju;
3. šajā sakarā uzskata, ka ES ārlietu ministra amata izveide ir jāsaista ar dalībvalstu patiesu apņēmību izstrādāt un īstenot reālu un efektīvu kopējo ārpolitiku, kas atspoguļotu Eiropas Savienības svarīgākās problēmas;
4. konstatē, ka savstarpējās palīdzības klauzula, strukturālā sadarbība, Eiropas Ārējās darbības dienests un vienotais tiesību subjekts kalpo kā piemērs tam, ka ir vajadzīga steidzama virzība uz priekšu, ko var nodrošināt Konstitucionālais līgums;
5. norāda, ka politiska un sociāla vienprātība par lielāku ārējās un drošības politikas integrāciju veido labu pamatu konstitucionālā procesa turpināšanai;
6. vēlreiz mudina valstu un valdību vadītājus galīgi sagatavot Konstitucionālo līgumu līdz 2008. gada beigām, kas ne tikai ir priekšnoteikums tālākai paplašināšanai, bet arī padarīs ES darbību efektīvāku, pārredzamāku un demokrātiskāku gan ārējā darbības jomā, gan KĀDP/EDAP jomā;
KĀDP efektivitātes, saskaņotības un pārredzamības uzlabošana
7. atzinīgi vērtē Eiropas Aizsardzības aģentūras izveidošanu, kaujas grupu koncepcijas izstrādi, Eiropas kaimiņattiecību politikas izveidi un solidaritātes klauzulas piemērošanu cīņā pret terorisma draudiem vai uzbrukumiem, kā arī civilo pamatmērķu, civilo krīžu reaģēšanas vienību un miera stiprināšanas partnerības izveidi saskaņā ar stabilitātes instrumentu; mudina Komisiju izveidot Civilo miera korpusu, kā Parlaments to aicinājis darīt jau vairākās rezolūcijās;
8. uzskata, ka Padomei un Komisijai būtu jāizmanto savas procedūras un organizatoriskās iespējas, līdztekus arī stiprinot saikni starp pirmo un trešo pīlāru šajā procesā,
a) iesniedzot Padomei KĀDP Augstā pārstāvja un Komisijas kopīgus priekšlikumus saistībā ar KĀDP un ārējo darbību,
b) regulāri rīkojot kopīgas sanāksmes ar ārlietu komisāru grupu, KĀDP Augsto pārstāvi un Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejas delegācijām, lai labāk novērtētu un koordinētu stratēģiskās prioritātes,
c) regulāri rīkojot kopīgas sanāksmes ar Padomes darba grupām un Pastāvīgo pārstāvju komiteju, Komisijas un Parlamenta referentiem, lai savstarpēji labāk izprastu citas pozīcijas,
d) bieži izmantojot „ES pamatgrupu” mehānismu, kas pirmoreiz tika radīts 2004. gadā politisku jautājumu risināšanai saistībā ar Somāliju, jo tas ir mehānisms, kas stiprina saikni starp iestādēm un ļauj KĀDP Augstajam pārstāvim darboties kopā ar Padomi, Komisiju, prezidentvalsti un ieinteresētajām dalībvalstīm; tomēr uzsver, ka šis mehānisms ir īpaši piemērots, risinot tādus ārpolitikas jautājumus, kas nerada lielas nesaskaņas dalībvalstu starpā, kaut arī dažas no tām tos uzskata par svarīgiem,
e) atklāti daloties ar Eiropas Savienības un tās iestāžu, dienestu, delegāciju, īpašo pārstāvju, vēstniecību utt., kā arī dalībvalstu sagatavoto informāciju, ziņojumiem un analīzi,
f) uzlabojot sadarbību starp triju ES iestāžu ārējās darbības direktorātiem un veicinot regulāras darba sanāksmes un apmaiņu augstākajā un vidējā līmenī, tostarp tādu ES ierēdņu rotāciju un apmaiņu, kas nodarbojas ar ārlietu jautājumiem,
g) sekmējot dialogu un veicot priekšdarbus, lai izveidotu ES Diplomātijas akadēmiju,
h) mudinot Komisiju pārveidot delegācijas, kas ietilpst tās kompetences sfērā, par Eiropas Savienības „vēstniecībām”,
i) automātiski piešķirot Eiropas Savienības īpašā pārstāvja funkcijas trešā valstī ES delegācijas vadītājam šajā valstī, kā tas notika Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā,
j) stiprinot 127 ES delegāciju un pārstāvniecību sadarbību ar citām ES iestādēm un delegācijām, dalībvalstu ārlietu ministrijām un vēstniecībām, organizējot regulārus kontaktus un sanāksmes, sniedzot praktisku palīdzību un abpusēji apmainoties ar dalībvalstu diplomātisko personālu un attiecīgo iestāžu amatpersonām;
9. aicina tās ES dalībvalstis, kas ir ANO Drošības padomes locekles — pēc apspriešanās ar citām dalībvalstīm — pievērst uzmanību saviem priekšlikumiem un censties Drošības padomē rīkoties saskaņoti, atspoguļojot Eiropā visplašāk pārstāvētos uzskatus;
10. aicina tās ES dalībvalstis, kas ir ANO Drošības padomes locekles, uzlabot savstarpējo koordināciju šajā struktūrā, lai nodrošinātu efektīvāku ES rīcību starptautiskā arēnā, un jau tuvākajā laikā lemt par vienotu Eiropas pārstāvniecību;
11. uzskata, ka, neieviešot kvalificētā vairākuma balsojumu KĀDP jautājumos, būtiski mazināsies Eiropas Savienības ārējās rīcības vienotība, efektivitāte un pārredzamība;
12. uzskata, ka ir jāpastiprina politiskais dialogs ar trešām valstīm un reģioniem, jo īpaši ar nozīmīgākajiem partneriem, kā arī jākļūst aktīvākiem attiecībās ar starptautiskajām organizācijām un elastīgāk un dinamiskāk jāizmanto Komisijas delegāciju tīkls;
13. norāda, ka jāpastiprina politiskais dialogs ar trešām valstīm, jo īpaši saistībā uz cilvēktiesībām; uzskata arī, ka Kopienas iestādēm un dalībvalstīm ir jānodrošina, ka to delegāciju locekļi ir informēti par Padomes apstiprinātajām cilvēktiesību vadlīnijām, izmanto tās par pamatu un rīkojas saskaņā ar tām;
14. atgādina šajā sakarā, ka parlamentārajai diplomātijai var būt ievērojama nozīme kā papildlīdzeklim ES attiecībās ar trešām valstīm un reģioniem; aicina Padomi un Komisiju izveidot ciešākus savstarpējus sakarus ar trim galvenajām parlamentu asamblejām (Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu un Eiropas Savienības (ĀKK-ES) Apvienoto parlamentāro asambleju, Eiropas un Vidusjūras valstu parlamentāro asambleju un Eiropas un Latīņamerikas valstu parlamentāro asambleju), kam ir svarīga nozīme un kas apvieno parlamentāriešus no visas pasaules, tādējādi stiprinot demokrātisko leģimitāti un radot vērtīgu politisko forumu vispārējam dialogam; uzdod atbildīgajām Parlamenta struktūrām atbilstīgi koordinēt un kāpināt administratīvo atbalstu šīm parlamentārajām asamblejām;
15. uzskata, ka, lai novērstu pašreizējo saskaņotības trūkumu un aizpildītu plaisu starp iespējām un cerībām, Eiropas Savienībai ārējās darbības jomā jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, tostarp politikas nostādnes, kas skar tirdzniecību, starptautisko palīdzību, ārpolitiku un Eiropas drošības un aizsardzības politiku (EDAP), kā arī vides, pētniecības, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības un iekšlietu politikas ārpolitiskie aspekti;
Dažādi tematiskie ieteikumi 2007. gadam
16. uzstāj, lai garantētu labklājību un drošību, ka prioritāte ir jāpiešķir ierobežotam skaitam jomu, kuras visvairāk saskan ar Eiropas Savienības pilsoņu vēlmēm, interesēm un viņu cerībām par to, kā ES jārīkojas starptautiskajās lietās — piemēram, demokrātijas konsolidācijai, cilvēku drošībai, cīņai pret teroristu organizācijām, migrācijas pārvaldībai, starpkultūru dialogam, energoapgādes drošībai, klimata pārmaiņām, kontrolei pār ieročiem un atbruņošanai, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanai, ES ieguldījumam nabadzības mazināšanā, Tūkstošgades attīstības mērķiem, kā arī sociālajai attīstībai;
17. aicina Komisiju šajās prioritārajās jomās pievērst īpašu uzmanību politikas, tirdzniecības, ekonomikas un finanšu instrumentiem, kā arī pašreizējo līgumu pirmā pīlāra politikas aspektiem, tādējādi palīdzot sasniegt ES mērķus pasaules procesos; uzskata, ka ES ārējo darbību var labvēlīgi ietekmēt arī tas, ja vadošos amatos, arī KĀDP jomā, būtu vairāk sieviešu;
18. atkārtoti pauž viedokli, ka Eiropas Savienības drošības stratēģija ir jākoriģē, saglabājot tās divējādo civilo un militāro pieeju un izšķirošās koncepcijas par konfliktu nepieļaušanu un efektīvu daudzpusēju sadarbību, kā arī ietverot energoapgādes drošību, klimata pārmaiņas un nabadzības izplatības ierobežošanu pasaulē, kas rada lielu apdraudējumu ES drošībai;
19. uzskata, ka terorisms ir viens no galvenajiem draudiem ES drošībai, taču pret to jācīnās, nepārkāpjot demokrātijas vispārējās vērtības, tiesiskumu, cilvēktiesības un pamatbrīvības, aizstāvot tās ciešā sadarbībā ar starptautiskiem partneriem, kā arī ievērojot ANO noteikto stratēģiju;
20. vēlreiz uzsver, ka, kaut arī cīņa pret terorismu ir svarīga ES ārējās darbības daļa, ES prioritātei jābūt cilvēktiesību un pilsoņu brīvību ievērošanai; uzskata, ka, balstoties uz starptautiskām tiesībām un ANO Statūtiem, ir jādara daudz vairāk, lai stiprinātu starptautisko sadarbību cīņā pret terorismu;
21. uzsver energoapgādes drošības jautājumu svarīgumu ārpolitikā, tostarp ES atkarību no energoapgādes un citām stratēģiskajām piegādēm no valstīm un reģioniem, kas kļūst arvien nestabilāki, kā arī jautājumu par pieeju alternatīviem enerģijas avotiem un to pilnveidošanu; noraida jebkādu energoapgādes ierobežojumu izmantošanu kā politikas instrumentu un uzsver, ka ES enerģētikas politikā ir vajadzīga dalībvalstu solidaritāte; uzskata, ka ir jādara viss iespējamais, lai mazinātu šādu atkarību; uzsver, ka ir vajadzīga ES ārējā rīcība, kas būtu vērsta uz kopēju stratēģiju un atbalstu projektiem, kuri saistīti ar energoapgādes dažādošanu;
22. uzsver, ka Eiropas Savienība ir būtiski ieinteresēta stiprināt pārvaldību pasaules mērogā, starptautiskās iestādes un starptautisko tiesību vērtības; uzstājīgi uzsver Apvienoto Nāciju Organizācijas izšķirošo lomu pasaules pārvaldības kārtības tālākveidošanā; atkārtoti pauž viedokli, ka Ķīnai un Indijai kā topošām lielvalstīm, kā arī Krievijai jāuzņemas atbildība par pārvaldības stāvokli pasaulē un par pasaules problēmu risināšanu līdztekus neatslābstošajiem centieniem, kas šajā sakarā kopīgi jāturpina transatlantiskajiem partneriem;
23. uzsver, cik svarīgi ir vēl vairāk attīstīt reģionālo sadarbību ES ārpolitikas kontekstā, jo īpaši kaimiņvalstīs, nostiprinot saites ar Melnās jūras reģionu un veicinot sadarbību gan kaimiņvalstu starpā, gan starp ES un tās kaimiņvalstīm, lai meklētu reģionālus risinājumus, kas sekmē stabilitāti, attīstību un labklājību;
24. atgādina, ka ES ir jāmudina partneri attīstīt un stiprināt demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, jo šie kritēriji veido pamatu pārtikušai un drošai pasaulei;
25. šajā sakarā izsaka bažas par 2007. gada janvārī veikto pirmo Ķīnas pretpavadoņu ieroču izmēģinājumu; uzskata to par bruņošanās eskalāciju kosmosā; aicina Padomi uzņemties iniciatīvu ANO līmenī, lai sāktu daudzpusējas sarunas par šādu ieroču starptautisku aizliegumu;
26. uzskata, ka no ārējās darbības viedokļa daudz vairāk jādara, lai apturētu nabadzības izplatīšanos pasaulē, lai cīnītos pret stigmatizāciju, diskrimināciju un apkarotu izplatītākās slimības; vēlreiz uzsver, cik svarīgi ir saglabāt ES saistības attiecībā uz Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu;
27. atzinīgi vērtē Komisijas un Padomes centienus risināt nelegālās imigrācijas un apmešanās jautājumus kā Eiropas Savienības ārējās darbības svarīgu daļu tās attiecībās gan ar izcelsmes valstīm, gan tranzīta valstīm; uzskata, ka, sadarbojoties attīstības veicināšanas jomā, ir jāņem vērā arī masveida imigrācijas galvenie cēloņi un jāparedz Eiropas Savienības ciešāka iesaistīšanās konfliktu risināšanā, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus, jo īpaši saistībā ar Āfrikas valstīm; uzsver, ka cīņai pret nelegālo imigrāciju jānoris tiesu darbības un kārtības uzturēšanas ietvaros un ES politikas nostādnēs arī jāņem vērā nelegālās imigrācijas galvenie cēloņi;
28. atkārtoti atgādina par iepriekšminēto Parlamenta 2006. gada 14. februāra rezolūciju par cilvēktiesību un demokrātijas klauzulu Eiropas Savienības nolīgumos un aicina Komisiju un Padomi pievērst uzmanību šajā rezolūcijā ietvertajiem ieteikumiem, lai labāk pārvaldītu jebkādus starp ES un daudzajām partnervalstīm noslēgtos nolīgumus, kuros demokrātijas klauzulai katrreiz ir būtiska vieta; atkārtoti pauž apņēmību nepieļaut izvairīšanos no soda, ja cilvēki ir vainojami kara noziegumos, noziegumos pret cilvēci un citos nopietnos cilvēktiesību pārkāpumos, cita starpā palielinot Starptautiskās krimināltiesas nozīmi;
29. iesaka efektīvi īstenot cilvēktiesību, ieroču neizplatīšanas un pretterorisma klauzulas, kas iekļautas dažādos nolīgumos ar trešām valstīm, izvairoties no ad hoc labojumiem, lai nodrošinātu saskanību un efektivitāti; aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus saistībā ar jauno stabilitātes, pirmspievienošanās, Eiropas kaimiņattiecību un partnerattiecību instrumentu (EKPI) un Sadarbības attīstības jomā instrumentu (DCI), lai nodrošinātu tehnisko un finansiālo palīdzību trešām valstīm, palīdzot tām izpildīt saistības, kas izriet no iepriekšminētajām klauzulām; uzsver, ka minētie jaunie instrumenti ir jāpiemēro saskaņā ar jauno Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu, kā arī tas jāpapildina;
Ģeogrāfisko apgabalu prioritātes 2007. gadam
30. iesaka veikt pasākumus, lai saglabātu ES paplašināšanos kā tās politiskās darba kārtības prioritāti 2007. gadā, ņemot vērā ES spēju integrēt jaunas dalībvalstis (t.i., paplašināšanās ietekmi uz ES iestādēm, tās finanšu resursiem un paplašinātās ES spēju sasniegt savus politiskos mērķus), stiprināt Eiropas kaimiņattiecību politiku, arī uzņemoties attiecību veicināšanas iniciatīvu ekonomikas, politikas, drošības un enerģētikas jomā starp ES un Melnās jūras reģiona valstīm, veikt pasākumus Rietumbalkānu valstu stabilizācijā, tostarp sagatavošanas darbus pirms iestāšanās Eiropas Savienībā saskaņā ar Saloniku darba programmu, atsākt sarunas ar Serbiju par stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, veicināt sadarbību starp ES un Vidusjūras reģionu, izveidot plašas partnerattiecības ar Krieviju, kuras aptver starptautiskās problēmas, tirdzniecību un energoapgādi, bet pirmām kārtām cilvēktiesību un demokratizācijas jautājumus, kā arī padziļināt attiecības ar Vidusāzijas valstīm, pilnvērtīgi sadarbojoties ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām, kas darbojas šajā reģionā;
31. uzskata, ka nacionālās solidaritātes, stabilitātes, miera, demokrātijas un ekonomikas attīstības veicināšanai arvien jābūt starp prioritātēm ES nākamo gadu politikā attiecībā pret Afganistānu; aicina šiem uzdevumiem piešķirt stabilu finansējumu, ko iespējams plānot vidējā termiņā; uzskata, ka ES ir jo īpaši jāatbalsta stipru valsts iestāžu izveide, šīs valsts ekonomikas un kultūras attīstība, privātu kaujinieku grupu atbruņošana un cīņa pret narkotiku audzēšanu un tirdzniecību;
32. atzinīgi vērtē Vācijas kā prezidentvalsts jauno Vidusāzijas iniciatīvu, kura varētu sekmēt efektīvāku un aktīvāku pieeju Eiropas Savienības ārpolitikā attiecībā uz šo reģionu; uzskata, ka šī iniciatīva var palīdzēt izveidot īpašu un daudzpusīgu sadarbību starp ES un Vidusāzijas valstīm; pauž viedokli, ka Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi, lai šajā reģionā būtu stabilāka ekonomikas attīstība, labāka pārvaldība un tiktu ievērotas cilvēktiesības;
33. atkārto aicinājumu efektīvas daudzpusējās sadarbības kontekstā turpināt ANO reformu kopumā, īpašu uzmanību pievēršot Drošības padomes pārveidei; šajā sakarā atzinīgi vērtē Ģenerālasamblejas priekšsēdētāja ierosinātos daudzsološos reformas plānus;
34. uzskata, ka jādara viss iespējamais, lai stabilizētu stāvokli Libānā, bet Komisijai sīki un padziļināti jākontrolē ES finanšu palīdzības izmantošana; aicina Padomi aktīvāk rīkoties Tuvo Austrumu četrinieka (ASV, Krievijas Federācija, ES un ANO) sastāvā, veicināt sarunas starp Izraēlu un Palestīnu, lai rastu vispārēju mierīgu risinājumu, kas balstās uz divu drošu un dzīvotspējīgu valstu līdzāspastāvēšanu; iesaka ES iekļaut stingrākas saistības četrinieka nostājā (atteikšanās no vardarbības, Izraēlas atzīšana un iepriekšējo nolīgumu un saistību, tostarp rīcības plāna, ievērošana); uzskata, ka Palestīnas jaunās nacionālās vienotības valdības izveidei un agrāko nolīgumu ar Izraēlu atzīšanai jāmudina ES aktīvāk iesaistīties Palestīnas lietās; neraugoties uz iepriekšējo punktu, uzskata, ka Izraēlas un Palestīnas valdībai principiāli jāievēro 1967. gada robežas kā robežlīnija starp divām neatkarīgām valstīm, kas atzīst viena otru; pauž uzskatu, ka arābu valstu tiešā iesaistīšana var arī būt sekmīga šajā sakarā; atbalsta četrinieka aicinājumu turpināt starptautisko palīdzību Palestīnas tautai;
35. iesaka arī veikt pasākumus, kas stiprina transatlantiskās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, un Latīņameriku, no otras puses, veicinot tur integrācijas procesus, un ievērojot vienlīdzības principu, kā arī iekļaujot terorisma apkarošanu, līdztekus ievērojot cilvēktiesības un starptautiskās tiesības, šim nolūkam izmantojot jaunu Transatlantijas partnerattiecību nolīgumu, kas aizstās pašreizējo Jauno Transatlantijas darba programmu; šajā sakarā ierosina veidot Transatlantijas partnerattiecību nolīguma regulāras pārskatīšanas mehānismu, kas būtu līdzīgs Eiropas drošības stratēģijas (EDS) pārskatīšanas mehānismam un saskaņā ar kuru ES un ASV eksperti pastāvīgi uzlabos transatlantiskās partnerattiecības, lai izmantotu visas to iespējas;
36. iesaka arī turpināt sarunas ar Ķīnu par partnerattiecību nolīgumu atkarībā no sasniegumiem demokrātijas un cilvēktiesību jomā; iesaka padziļināt stratēģiskās partnerattiecības ar Indiju un kāpināt politisko un ekonomisko sadarbību ar Japānu un Dienvidaustrumāzijas valstu apvienību (ASEAN), vienlaikus paredzot ES aktīvu iesaistīšanos atklātu jautājumu risināšanā Korejas pussalā, neaprobežojoties tikai ar finansēšanu;
37. stingri iesaka veikt pasākumus, lai aktīvi iesaistītos tādas ES stratēģijas īstenošanā Āfrikā, kas pārsniegtu tradicionālās attīstības veicināšanas un atbalsta politiku, šajā sakarā īpaši ņemot vērā gaidāmo Portugāles prezidentūru, kuras vadībā notiks nākamā ES un Āfrikas augstākā līmeņa sanāksme, kā arī veicināt reģionālās integrācijas procesus Latīņamerikā, noslēdzot ES un Mercosur valstu asociācijas nolīgumu un uzsākot sarunas par līdzīgiem nolīgumiem ar Vidusamerikas un Andu grupas valstīm;
38. uzsver nepieciešamību dot jaunu impulsu Barselonas procesam, lai sekmētu līdzsvarotu ekonomikas, sociālās jomas un demokrātijas attīstību attiecīgajās valstīs;
39. pauž uzskatu, ka sakarā ar gaidāmo ANO Drošības padomes lēmumu par vispārējo priekšlikumu par Kosovas statusa noteikšanu ES jābūt pilnīgi gatavai jauniem uzdevumiem un pienākumiem šajā reģionā; turklāt aicina Padomi aktīvāk un efektīvāk rīkoties saistībā ar „iesaldētiem” konfliktiem Dienvidkaukāzā un Piedņestrā;
40. norāda uz daudzpusīgajām rezolūcijām un ziņojumiem par dažādiem Eiropas Savienību interesējošiem ģeogrāfiskiem apgabaliem, jo tie dod vērtīgu ieguldījumu debatēs par to, kādā virzienā jāattīsta ES politika attiecībā uz šiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem;
Kopējās ārējās un drošības politikas parlamentārā kontrole
41. ņem vērā aprakstošo gada pārskatu par KĀDP darbībām 2005. gadā, ko Padome iesniedza 2006. gada 30. jūnijā; atkārtoti uzsver, ka Padomei ir ne tikai jāinformē Parlaments, bet pirmkārt jāiesaista Parlaments pilnvērtīgās apspriedēs par KĀDP galvenajiem aspektiem un prioritātēm 2007. gadam; izsaka nožēlu, ka Padome atkal bija ignorējusi Parlamenta tiesības ik gadu jau iepriekš izteikt viedokli par apspriežamiem aspektiem un prioritātēm 2006. gadam, kā tas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā un 1999. gada 6. maija Iestāžu nolīgumā;
42. atzīmē, lai gan Padome ir pārkāpusi Līguma par Eiropas Savienību 21. pantu, procesuālu iemeslu dēļ tās rīcību nevar iesūdzēt Eiropas Kopienu Tiesā, jo 21. pants nav ietverts Līguma par Eiropas Savienību 46. panta pilnajā sarakstā, kurā uzskaitīti gadījumi, kad EK līguma noteikumi par Eiropas Kopienu Tiesas piekritību attiecas arī uz KĀDP jomu;
43. tomēr uzsver, ka Padomes prakse, kad tā tikai informē Parlamentu un iesniedz iepriekšējā gadā veikto KĀDP pasākumu aprakstošu sarakstu tā vietā, lai katra gada sākumā patiesi apspriestos ar Parlamentu par galvenajiem aspektiem un prioritātēm attiecīgajam gadam un pēc tam ziņotu Parlamentam, vai Parlamenta pienesums ir ņemts vērā un, ja ir, tad – kādā veidā, faktiski ir 21. panta pārkāpums pēc būtības;
44. aicina Padomi labot šo stāvokli un interpretēt 42. un 43. pantu jaunajā Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību plašākā un elastīgākā veidā, lai nodrošinātu Parlamenta tiesības katru gadu jau iepriekš izteikt savu viedokli par apspriežamiem KĀDP aspektiem un prioritātēm; uzsver, ka nekas pašreizējos līgumos neliek domāt, ka termina „apspriešana” nozīme iepriekšminētajā 21. pantā atšķiras no tā parastās nozīmes ES tiesību aktos;
45. uzsver gatavību katra gada sākumā rīkot debates ar Padomi un Padomes Augsto pārstāvi/ģenerālsekretāru par galvenajiem KĀDP aspektiem un prioritātēm nākamajam gadam, jo tā ir lieliska iespēja apspriesties ar Parlamentu; turklāt uzskata, ka būtu īpaši lietderīgi, ja kandidāti Padomes Augstā pārstāvja/ģenerālsekretāra amatam ar savu programmu iepazīstinātu Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteju;
46. aicina Padomi un dalībvalstis vēl vairāk uzlabot EDAP parlamentāro kontroli, nodrošinot, ka Eiropas Parlamentam ir ievērojama nozīme šajā procesā, un izmantojot strukturētu dialogu, kas paredzēts jaunajā Iestāžu nolīgumā, kā arī ciešāk sadarbojoties Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem;
47. uzsver, cik svarīgi ir patiesi iesaistīt Eiropas Parlamentu sarunās par starptautisku līgumu un nolīgumu noslēgšanu starp ES un trešām valstīm, kā arī pašā noslēgšanas procedūrā;
48. ierosina veikt pasākumus, kas ļauj pastiprināt parlamentāro kontroli, jo īpaši pār izlūkošanas un drošības dienestiem, un skar:
a) attiecības starp ES iestādēm un aģentūrām,
– piešķirot Parlamentam tiesības iecelt un atlaist pretterorisma koordinatoru un ES Situāciju centra (SitCen), ES Satelītcentra (EUSC) un Eirojust direktoru,
– nodrošinot, ka pretterorisma koordinators, SitCen, ES Satelītcentra (EUSC) un Eirojust direktori iesniedz gada pārskatu Parlamentam par savu darbību un budžetu, un nodrošinot, ka visi turpmākie Parlamenta ieteikumi un piezīmes tiek pienācīgi ievērotas;
b) attiecības starp dalībvalstīm un ES iestādēm un aģentūrām,
– pilnveidojot sadarbību starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem, lai nodrošinātu ES izlūkošanas aģentūru un struktūru demokrātisku kontroli, kā arī pārredzamību un apliecinājumu Eiropas Savienības pilsoņiem par ES un dalībvalstu valsts drošības un izlūkošanas dienestu darbības uzticamību,
– koriģējot 2002. gada 7. novembra Iestāžu nolīgumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda finansējumu[19], lai iekļautu jebkādas KĀDP darbības jutīgo informāciju un garantētu, ka Eiropas Parlaments ir pilnībā informēts par jebkādu pieejamo informāciju, kas attiecas uz visu šo jomu,
– pastiprinot jo īpaši Eiropas Parlamenta Īpašās komitejas lomu, kā norādīts 2002. gada 20. novembra Iestāžu nolīgumā par Eiropas Parlamenta piekļuvi Padomes jutīgajai informācijai drošības un aizsardzības politikas jomā[20], lai būtu iespējams pārbaudīt jaunās izlūkošanas struktūras ES līmenī (EUSC, SitCen, pretterorisma koordinatora biroju, Eirojust un ES militāro personālu),
– piešķirot patiesu varu ES pretterorisma koordinatora birojam, nostiprinot koordinatora pilnvaras un mandātu;
c) attiecības starp ES un trešām valstīm,
– iesaistoties informācijas un paraugprakses apmaiņā starp Parlamenta Īpašo komiteju un ASV Kongresa izlūkošanas komitejām,
– pieprasot trešām valstīm un jo īpaši valstīm, kas gatavojas pievienoties, vai asociētām valstīm, dalīties tām pieejamajā jutīgajā informācijā vai izlūkošanas materiālos, kuri attiecas uz KĀDP, ar saviem ES partneriem, izmantojot attiecīgos parlamentus un valdības;
KĀDP/EDAP finansēšana
49. uzskata kopējo summu EUR 1740 miljardu apmērā KĀDP finansējumam 2007.–2013. gadā par nepietiekamu, lai realizētu ES tālejošos plānus pasaules mērogā, vienlaikus atzīstot, ka 2007. gadam piešķirtais KĀDP finansējums EUR 159,2 miljonu apmērā ir ievērojams solis uz priekšu salīdzinājumā ar iepriekšējiem līdzekļu piešķīrumiem;
50. atzinīgi vērtē KĀDP paredzētās budžeta nodaļas papildināšanu, par ko beidzot vienojās Parlaments un Padome, nosakot, ka 2007.–2013. gadā KĀDP būs pieejami līdzekļi vismaz EUR 1740 miljonu apmērā; atgādina, ka šāda summa vairāk nekā trīskārt pārsniegs iepriekšējā finanšu plānā paredzēto finansējuma līmeni un tieši tādēļ vienlaikus ir jānodrošina pastiprināti parlamentārās kontroles pasākumi un labāka sadarbība no Padomes puses;
51.
atzinīgi vērtē to, ka 2007. gada 1. janvārī stājās spēkā jaunais Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, kas jo īpaši pastiprina Parlamenta līdzdalību lēmumu pieņemšanā KĀDP jomā, paredz pastiprinātu ES ārējo darbību un KĀDP pasākumu finansējuma demokrātisku kontroli, kā arī konsolidē un uzlabo KĀDP noteikumus par regulārām politiskajām apspriedēm ar Eiropas Parlamentu;
52. atkārtoti izsaka nožēlu, ka Padomes gada pārskati līdz šim galvenokārt aprobežojušies ar KĀDP pasākumu aprakstu, kā to preambulā norādījusi arī pati Padome, lai gan Līguma par Eiropas Savienību 28. pantā paredzēta apspriešanās par KĀDP galvenajiem aspektiem un prioritātēm, tostarp arī par to finansiālo ietekmi, un Parlamenta viedokļa ievērošana;
53. īpaši atzīmē 2006. gada Iestāžu nolīguma 42. un 43. punktu, kuri attiecas uz KĀDP finansēšanu un paredz strukturētu dialogu starp Padomi un Parlamentu, kas varētu veicināt patiesu apspriešanos ar atbildīgo komiteju, ja to interpretētu konstruktīvā un elastīgā veidā; šajā sakarā uzskata izskaidrojošo vēstuļu apmaiņu starp prezidentvalsti Somiju un divu iesaistīto komiteju priekšsēdētājiem kā daļēju Parlamenta tiesību uz apspriešanos īstenojumu;
54. brīdina pret jebkādu Iestāžu nolīguma 43. punkta ierobežojošu interpretāciju, kas varētu radīt situāciju, ka tiek apietas Parlamenta tiesības uz patiesu apspriešanos katra gada sākumā par galvenajiem aspektiem un prioritātēm attiecīgajam gadam atbilstīgi ESL 21. pantam;
55. uzskata, ka finansiālas ietekmes uz ES budžetu patiesu novērtēšanu līdz šim ir kavējis tas, ka Padome nav laikus sniegusi informāciju, kaut arī pēdējos gados ir notikušas kopīgas sanāksmes par šo jautājumu; uzskata, ka pēc jaunā Iestāžu nolīguma parakstīšanas ir pienācis laiks īstenot šo tagad skaidri apstiprināto noteikumu burtu un garu;
56. pauž nožēlu par Padomes iepriekšējo attieksmi, sniedzot būtisku finanšu informāciju tikai pēc galīgo lēmumu pieņemšanas, tādējādi laupot jēgu informācijas sniegšanas procedūrai; tomēr atzinīgi vērtē to, ka ir panākti daži uzlabojumi šajā sakarā, it īpaši saistībā ar jauno Kosovas misiju, un sagaida, ka šī kārtība tiks regulāri ievērota arī turpmāk;
57. šajā sakarā uzsver jaunā Iestāžu nolīguma 42. un 43. punktu; īpaši uzsver, ka katru gadu līdz 15. jūnijam, pilnībā ievērojot jauno Iestāžu nolīgumu, Padomei jāapspriežas ar Parlamentu par nākotnē vērstu dokumentu, kurā tiek izklāstīti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp arī to finansiālā ietekme; uzsver, ka ir jāiekļauj novērtējums par iepriekšējā gadā uzsāktiem pasākumiem, un uzskata, ka šie pasākumi kopumā varētu nodrošināt pamatu demokrātiskas kontroles patiesai uzlabošanai;
58. ņemot vērā KĀDP jau tā nepietiekamo finansējumu laika posmam no 2007. gada līdz 2013. gadam, pauž nožēlu, ka KĀDP budžeta nodaļas attiecīgajā pantā, kas veltīts Eiropas Savienības īpašajiem pārstāvjiem, nav izdevies izvairīties no šādu pārstāvju skaita palielināšanas, jo viņi ir jāieceļ tikai sevišķos gadījumos un tas nedrīkst vājināt Komisijas delegāciju nozīmi;
59. atgādina, ka Eiropas Savienības īpašos pārstāvjus finansē no KĀDP budžeta un ka visi Iestāžu nolīguma 42. punkta atbilstīgie noteikumi ir spēkā arī saistībā ar viņu mandāta pagarināšanas finansiālo ietekmi; pauž uzskatu, ka ir jānosaka ES īpašo pārstāvju iecelšanas un novērtēšanas kritēriji, tostarp jādefinē viņu uzdevumi un mērķi, mandāta ilgums, darbības koordinācija un komplementaritāte ar EK delegācijām pirmā pīlāra ietvaros, kā arī jāizvērtē viņu iespējamā „pievienotā vērtība”; aicina Padomi un Komisiju sadarboties šajā jautājumā, cita starpā nodrošināt arī savlaicīgu piekļuvi novērtējuma ziņojumiem, kuros jāiekļauj vispusīga, detalizēta un objektīva informācija un kuru sagatavošanai jābūt Augstā pārstāvja pārziņā;
60. pauž īpašas bažas, ka jauktus KĀDP pasākumus, kuru izdevumi rodas gan no civiliem pasākumiem, gan militāriem vai aizsardzības pasākumiem, līdz šim īsti nav izdevies novērtēt nevienam parlamentam; norāda, ka tā pamatā ir sadrumstalotā situācija, kurā, no vienas puses, dalībvalstu parlamentiem ir ieskats finansējuma daļā, kas attiecas uz militārajiem/aizsardzības pasākumiem, un, no otras puses, Eiropas Parlamentam ir ieskats tikai civilajos pasākumos; uzsver, ka ir jābūt iespējai kontrolēt šos kombinētos civilos un militāros pasākumus pilnā apmērā, un tādēļ aicina Padomi un Komisiju cieši sadarboties, lai atrastu veidu, kā iegūt vispārēju priekšstatu par šīm misijām un to finansējuma daudzveidīgo struktūru;
61. izsaka nožēlu, ka jaunais Iestāžu nolīgums skaidri neparedz EDAP jomā veikto militāro operāciju kopējo izmaksu finansēšanu no Kopienas budžeta, tādējādi pārtraucot pašreizējo praksi, kad finansējumu gūst no dalībvalstu papildu budžeta vai darbības uzsākšanas fondiem;
62. tādējādi izsaka nožēlu, ka jaunais Iestāžu nolīgums nemaina pašreizējos EDAP operāciju noteikumus, piemēram, principu, ka izmaksas par karaspēka un iekārtu izvietošanu sedz valsts, kas to īsteno, vai citus īpašos pasākumus, piemēram, tā dēvēto ATHENA mehānismu; atgādina, ka šāda kārtība arī turpmāk paredz uzlikt finanšu slogu dalībvalstīm, kas dod vislielāko ieguldījumu darbības vietās, tādējādi apdraudot turpmāko līdzdalību EDAP operācijās un radot situāciju, no kuras var viegli izvairīties, finansējot šādas operācijas no ES budžeta;
63. pauž nožēlu, ka vismaz vienā gadījumā Padome ir finansējusi atsevišķas izmaksas, izmantojot starpvaldību mehānismu ATHENA, kaut gan Komisija ir skaidri norādījusi, ka šādi izdevumi jāfinansē no ES budžeta; uzskata, ka neskaidros gadījumos Padomes un Komisijas pienākums ir informēt Parlamentu un apspriesties ar to un uzskata par nepieņemamiem Padomes vienpusējos lēmumus;
64. aicina Padomi informēt Parlamentu par jaunajiem ATHENA mehānisma noteikumiem, kurus ministri pieņēma 2006. gada decembrī; pauž pārsteigumu, ka divās kopīgajās sanāksmēs, kuras notika 2006. gada rudenī, Padome neuzskatīja par vajadzīgu informēt Parlamentu par šo jautājumu, kaut arī šis jautājums iepriekš bija apspriests;
65. šajā sakarā atkārtoti izsaka priekšlikumu par jaunu budžeta sagatavošanas metodiku, kas ļautu uzlabot izdevumu pārredzamību EDAP jomā un atbalstīt militāro un civilo veiktspēju, lai sasniegtu Eiropas drošības stratēģijas mērķus,
a) sākumposmā Padomei sagatavojot budžeta dokumentu, kurā atspoguļotas dalībvalstu saistības sakarā ar 2008. gada galvenā civilā mērķa un 2010. gada galvenā militārā mērķa izpildi,
b) nākamajā posmā dalībvalstīm iesaistoties EDAP ar „provizorisku budžetu”, kas ik gadu kopīgi jāapspriež Eiropas Parlamentam un dalībvalstu parlamentiem un kurā tās iegulda līdzekļus ilggadējam laika posmam, lai finansētu EDAP operācijās vajadzīgo ekipējumu un personālsastāvu, tādējādi apliecinot dalībvalstu gatavību tērēt līdzekļus EDAP mērķiem un nodrošinot militāro izdevumu lielāku pārskatāmību,
c) visbeidzot, pieņemot kopīgus lēmumus par KĀDP un EDAP budžeta racionalizēšanu, tostarp par atskaitēm par valstu izdevumiem drošībai un aizsardzībai ES līmenī saskaņā ar pārskatīto ES finanšu sistēmu 2008. –2009. gadam;
66. norāda, ka līdzekļu nepilnīgu izlietojumu, it īpaši atgūtos KĀDP nodaļas līdzekļus, Komisija vēlāk uzskata par „piešķirtiem ieņēmumiem” saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem un tādēļ iekļauj nākamā gada budžeta pozīcijās; nav pārliecināts, ka tas atbilst Finanšu regulas noteikumiem un aicina Revīzijas palātu izskatīt šo jautājumu;
*
* *
67. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram, NATO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes asamblejas priekšsēdētājam.
- [1] OV C 172, 18.6.1999., 1. lpp.
- [2] OV C 297 E, 7.12.2006., 182. lpp.
- [3] OV C 247 E, 6.10.2005., 88. lpp.
- [4] OV C 288 E, 25.11.2006., 59. lpp.
- [5] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0495.
- [6] Pieņemtie teksti P6_TA(2006)0263.
- [7] OV C 290 E, 29.11.2006., 396. lpp.
- [8] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0270 un P6_TA(2006)0566.
- [9] OV C 298 E, 8.12.2006., 226. un 235. lpp.
- [10] OV C 82 E, 1.4.2004, 610. lpp. un Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0348.
- [11] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0346.
- [12] OV C 320 E, 15.12.2005., 253. lpp.
- [13] OV C 292 E, 1.12.2006., 112. lpp.
- [14] OV C 297 E, 7.12.2006., 341. lpp.
- [15] OV C 290 E, 29.11.2006., 107. lpp.
- [16] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0569.
- [17] Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0568.
- [18] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.
- [19] OV C 283, 20.11.2002., 1. lpp.
- [20] OV C 298, 30.11.2002., 1. lpp.
Budžeta komitejaS ATZINUMS (28.2.2007)
Ārlietu komitejai
par 2005. gada ziņojumu par KĀDP
(2006/2217(INI))
Atzinumu sagatavoja: Antonis Samaras
IEROSINĀJUMI
Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Ārlietu komiteju rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:
1. atzinīgi vērtē 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, kurš stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī un kurš konsolidē un nostiprina iepriekšējos KĀDP noteikumus par regulāru politisku apspriešanos ar Eiropas Parlamentu; uzskata, ka šī nolīguma īstenošanai būs izšķiroša nozīme KĀDP pasākumu finansēšanas demokrātiskas kontroles uzlabošanā;
2. atzinīgi vērtē KĀDP paredzētās budžeta nodaļas papildināšanu, par ko beidzot vienojās Parlaments un Padome, nosakot, ka KĀDP būs pieejami vismaz EUR 1740 miljoni laikā no 2007. līdz 2013. gadam; atgādina, ka šāds apjoms vairāk nekā trīskāršos iepriekšējā finanšu plānā paredzēto finansējuma līmeni un tieši tādēļ vienlaicīgi ir jānodrošina pastiprināti parlamentāras kontroles pasākumi un labāka sadarbība no Padomes puses;
3. atkārtoti pauž sarūgtinājumu, ka Padomes gada pārskati līdz šim galvenokārt aprobežojušies ar KĀDP pasākumu aprakstu, kā to preambulās norādījusi arī pati Padome, lai gan Līguma par ES 28. pantā paredzēta apspriešanās par KĀDP galvenajiem aspektiem un prioritātēm, tostarp arī par finansiālo ietekmi, kā arī Parlamenta viedokļa ievērošana;
4. uzskata, ka finansiālas ietekmes uz ES budžetu patiesu novērtēšanu līdz šim ir kavējis tas, ka Padome nav aktīvi sniegusi informāciju, kaut arī pēdējos gados ir notikušas kopīgas sanāksmes par šo jautājumu; uzskata, ka, ņemot vērā jauno Iestāžu nolīgumu, ir pienācis laiks īstenot šo tagad skaidri apstiprināto noteikumu burtu un garu;
5. pauž nožēlu par Padomes iepriekšējo attieksmi, sniedzot būtisku finanšu informāciju tikai pēc galīgo lēmumu pieņemšanas par finansēm, tādējādi laupot jēgu informācijas sniegšanai; tomēr atzinīgi vērtē dažus uzlabojumus šajā jomā, it īpaši saistībā ar jauno Kosovas misiju, un sagaida, ka attīstība šajā virzienā turpināsies;
6. šajā sakarā uzsver jaunā Iestāžu nolīguma 42. un 43. punktu; īpaši uzsver, ka katru gadu līdz 15. jūnijam, pilnībā ievērojot jauno Iestāžu nolīgumu, Padomei jāapspriežas ar Parlamentu par tālejošu dokumentu, kurā būtu noteikti KĀDP galvenie aspekti un prioritātes, tostarp arī to finansiālā ietekme; uzsver, ka ir jāiekļauj novērtējums par iepriekšējā gadā uzsāktām darbībām, un uzskata, ka šie pasākumi kopumā varētu nodrošināt pamatu demokrātiskas kontroles patiesai uzlabošanai;
7. pauž īpašas bažas, ka KĀDP jaukta tipa pasākumus, kuru izdevumi rodas gan no civiliem pasākumiem, gan militāriem vai aizsardzības pasākumiem, līdz šim īsti nav izdevies novērtēt nevienam parlamentam; norāda, ka tā pamatā ir sadrumstalotā situācija, kurā, no vienas puses, dalībvalstu parlamentiem ir ieskats finansējuma daļā, kas attiecas uz militārajiem/aizsardzības pasākumiem, un, no otras puses, Eiropas Parlamentam ir ieskats tikai civilajos pasākumos; uzsver, ka jābūt iespējai pārbaudīt šos kombinētos civilos un militāros pasākumus pilnā apmērā, un tādēļ aicina Padomi un Komisiju cieši sadarboties, lai atrastu veidu, kā iegūt pilnīgu pārskatu par šīm misijām un to finansējuma daudzveidīgo struktūru;
8. atgādina, ka Eiropas Savienības īpašos pārstāvjus finansē no KĀDP budžeta un ka visi Iestāžu nolīguma 42. punkta atbilstīgie noteikumi ir spēkā arī saistībā ar viņu mandātu pagarināšanas finansiālo ietekmi; uzskata, ka ir jānosaka ES īpašo pārstāvju iecelšanas un novērtēšanas kritēriji, tostarp jādefinē viņu uzdevumi un mērķi, mandāta ilgums, darbības koordinācija un komplementaritāte ar EK delegācijām pirmā pīlāra ietvaros, kā arī jāizvērtē viņu iespējamā „pievienotā vērtība”; aicina Padomi un Komisiju sadarboties šajā jautājumā, tostarp nodrošināt arī savlaicīgu piekļuvi novērtējuma ziņojumiem, kuros jāiekļauj vispusīga, detalizēta un objektīva informācija un kuru sagatavošanai jābūt Augstā pārstāvja kompetencē;
9. pauž nožēlu, ka vismaz vienā gadījumā Padome ir finansējusi atsevišķas izmaksas, izmantojot ATHENA mehānismu, kaut gan Komisija ir skaidri norādījusi, ka šāda veida izdevumi jāfinansē no ES budžeta; uzskata, ka neskaidros gadījumos Padomes un Komisijas pienākums ir informēt Parlamentu un apspriesties ar to, un uzskata par nepieņemamiem Padomes vienpusējos lēmumus;
10. aicina Padomi informēt Parlamentu par ATHENA mehānisma jaunajiem noteikumiem, kurus ministri pieņēma 2006. gada decembrī; pauž pārsteigumu, ka divās kopīgajās sanāksmēs, kuras notika 2006. gada rudenī, Padome neuzskatīja par vajadzīgu informēt Parlamentu par šo jautājumu, kaut arī šis jautājums iepriekš bija apspriests;
11. atzīmē, ka finansējuma nepilnīgu izlietojumu, it īpaši atgūtos līdzekļus, Komisija uzskata par „piešķirtiem ieņēmumiem” saskaņā ar Finanšu regulas noteikumiem un tādēļ iekļauj nākamā gada budžeta pozīcijās; nav pārliecināts, ka tas atbilst Finanšu regulas noteikumiem un aicina Revīzijas palātu izskatīt šo jautājumu.
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
2005. gada ziņojums par KĀDP |
||||||
|
Procedūras Nr. |
|||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFET |
||||||
|
Atzinumu sniedza |
BUDG |
||||||
|
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē |
|
||||||
|
Atzinumu sagatavoja |
Antonis Samaras 20.9.2004 |
||||||
|
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a) |
|
||||||
|
Izskatīšana komitejā |
24.1.2007 |
27.2.2007 |
|
|
|
||
|
Pieņemšanas datums |
27.2.2007 |
||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
20 0 0 |
|||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Reimer Böge, James Elles, Szabolcs Fazakas, Salvador Garriga Polledo, Louis Grech, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Anne E. Jensen, Sergej Kozlík, Janusz Lewandowski, Vladimír Maňka, Mario Mauro, Umberto Pirilli, Petre Popeangă, Antonis Samaras, László Surján, Helga Trüpel, Kyösti Virrankoski |
||||||
|
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Hans-Peter Martin, Margarita Starkevičiūtė |
||||||
|
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
||||||
|
Piezīmes (informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
||||||
PROCEDŪRA
|
Virsraksts |
Padomes ikgadējais ziņojums Eiropas Parlamentam par KĀDP galvenajiem aspektiem un pamatvirzienu izvēli, tostarp finansiālo ietekmi uz Eiropas Kopienu vispārējo budžetu (1999. gada 6. maija Iestāžu nolīguma H nodaļas 40. punkts) – 2005 |
|||||||||||
|
Procedūras Nr. |
||||||||||||
|
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFET |
|||||||||||
|
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu |
BUDG |
|
|
|
|
|||||||
|
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Ciešāka sadarbība |
|
|
|
|
|
|||||||
|
Referents(-e/-i/-es) |
Elmar Brok |
|
||||||||||
|
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es) |
|
|
||||||||||
|
Izskatīšana komitejā |
23.1.2007 |
21.3.2007 |
|
|
|
|||||||
|
Pieņemšanas datums |
27.3.2007 |
|||||||||||
|
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
47 6 2 |
||||||||||
|
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Roberta Alma Anastase, Angelika Beer, Panagiotis Beglitis, Bastiaan Belder, Elmar Brok, Adrian-Mihai Cioroianu, Simon Coveney, Véronique De Keyser, Giorgos Dimitrakopoulos, Michael Gahler, Bronisław Geremek, Maciej Marian Giertych, Ana Maria Gomes, Jana Hybášková, Jelko Kacin, Helmut Kuhne, Joost Lagendijk, Vytautas Landsbergis, Francisco José Millán Mon, Philippe Morillon, Pasqualina Napoletano, Janusz Onyszkiewicz, Justas Vincas Paleckis, Ioan Mircea Paşcu, Alojz Peterle, Tobias Pflüger, João de Deus Pinheiro, Mirosław Mariusz Piotrowski, Bernd Posselt, Michel Rocard, Raül Romeva i Rueda, Libor Rouček, Katrin Saks, Jacek Saryusz-Wolski, Hannes Swoboda, Konrad Szymański, Charles Tannock, Inese Vaidere, Geoffrey Van Orden, Kristian Vigenin, Jan Marinus Wiersma, Josef Zieleniec |
|||||||||||
|
Aizstājēji, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
||||||||||||
|
Aizstājēji (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Proinsias De Rossa, Ria Oomen-Ruijten |
|||||||||||
|
Iesniegšanas datums - A[5] |
4.4.2007 |
|||||||||||
|
Piezīmes |
|
|||||||||||