Ziņojums - A6-0131/2007Ziņojums
A6-0131/2007

    IETEIKUMS OTRAJAM LASĪJUMAM attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70

    4.4.2007 - (13736/1/2006 – C6‑0042/2007 – 2000/0212(COD)) - ***II

    Transporta un tūrisma komiteja
    Referents: Erik Meijer

    Procedūra : 2000/0212(COD)
    Dokumenta lietošanas cikls sēdē
    Dokumenta lietošanas cikls :  
    A6-0131/2007

    EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS

    attiecībā uz Padomes kopējo nostāju, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu un autoceļus, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1191/69 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 1107/70

    (13736/1/2006 – C6‑0042/2007 – 2000/0212(COD))

    (Koplēmuma procedūra, otrais lasījums)

    Eiropas Parlaments,

    –   ņemot vērā Padomes kopējo nostāju (13736/1/2006 – C6‑0042/2007),

    –   ņemot vērā tā nostāju pirmajā lasījumā[1] attiecībā uz Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2000/0007)[2] un attiecībā uz pirmajā lasījumā grozīto priekšlikumu (COM(2002)0107)[3],

    –   ņemot vērā pirmajā lasījumā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2002)0107)[4],

    –   ņemot vērā otrajā lasījumā grozīto Komisijas priekšlikumu (COM(2005)0319)[5],

    –   ņemot vērā EK līguma 251. panta 2. punktu,

    –   ņemot vērā Reglamenta 62. pantu,

    –   ņemot vērā Transporta un tūrisma komitejas ieteikumus otrajam lasījumam (A6‑0131/2007),

    1.  apstiprina grozīto kopējo nostāju;

    2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.

    Padomes kopējā nostājaParlamenta izdarītie grozījumi

    Grozījums Nr. 1

    10. apsvērums

    (10) Atšķirībā no Regulas (EEK) Nr. 1191/69, kuras darbības joma attiecas arī uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa iekšzemes ūdensceļiem, nav atzīts par lietderīgu attiecināt šo regulu uz pakalpojumu valsts līgumu piešķīrumu minētajā konkrētajā nozarē. Uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu organizāciju iekšējos ūdensceļos tādējādi attiecas vispārējie Līguma principi, ja vien dalībvalstis neizvēlas piemērot šo regulu minētajai konkrētajai nozarei. Ar šo regulu neliedz integrēt iekšējos ūdensceļos piedāvātos pakalpojumus plašākā pilsētu, priekšpilsētu vai reģionālā sabiedriskā pasažieru transporta tīklā.

    (10) Atšķirībā no Regulas (EEK) Nr. 1191/69, kuras darbības joma attiecas arī uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa iekšzemes ūdensceļiem, nav atzīts par lietderīgu attiecināt šo regulu uz pakalpojumu valsts līgumu piešķīrumu minētajā konkrētajā nozarē. Uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu organizāciju iekšējos ūdensceļos un valsts jūras ūdeņos tādējādi attiecas vispārējie Līguma principi, ja vien dalībvalstis neizvēlas piemērot šo regulu minētajās konkrētajai nozarēs. Ar šo regulu neliedz integrēt iekšējos ūdensceļos un valsts jūras ūdeņos piedāvātos pakalpojumus plašākā pilsētu, priekšpilsētu vai reģionālā sabiedriskā pasažieru transporta tīklā.

    Grozījums Nr. 2

    15. apsvērums

    (15) Ilgtermiņa līgumi var novest pie tirgus slēgšanas uz nevajadzīgi ilgu laiku un tādējādi mazināt labvēlīgo konkurences spiediena ietekmi. Lai pēc iespējas mazāk kropļotu konkurenci, vienlaikus sargājot pakalpojumu kvalitāti, pakalpojumu valsts līgumiem vajadzētu būt terminētiem līgumiem. Tomēr ir jāparedz pakalpojumu valsts līgumu termiņu pagarināšana uz laiku, kas nepārsniedz pusi no tā sākotnējā termiņa, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jāiegulda līdzekļi aktīvos, kuru amortizācijas laikposms ir ārkārtīgi garš, kā arī attiecībā uz attālākiem reģioniem, kā minēts Līguma 299. pantā, ņemot vērā to konkrētās īpašības un ierobežojumus. Turklāt, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic ieguldījumus infrastruktūrā vai ritošajā sastāvā un transportlīdzekļos, kas ir ārkārtas ieguldījumi tādēļ, ka tie abos gadījumos attiecas uz lieliem līdzekļu apjomiem, un ja vien līgums ir piešķirts saskaņā ar taisnīgu konkursa procedūru, vajadzētu būt iespējai pagarināt līgumu pat vēl uz ilgāku laiku.

    (15) Ilgtermiņa līgumi var novest pie tirgus slēgšanas uz nevajadzīgi ilgu laiku un tādējādi mazināt labvēlīgo konkurences spiediena ietekmi. Lai pēc iespējas mazāk kropļotu konkurenci, vienlaikus sargājot pakalpojumu kvalitāti, pakalpojumu valsts līgumiem vajadzētu būt terminētiem līgumiem. Piešķiršanai uz ilgāku laiku jābūt atkarīgai no tā, vai transporta pakalpojumu sniedzēji to uztver pozitīvi; kompetentajām iestādēm tas jāpārbauda atbilstīgi iepriekš noteiktām procedūrām, kuras nodrošina objektivitāti. Tomēr ir jāparedz pakalpojumu valsts līgumu termiņu pagarināšana uz laiku, kas nepārsniedz pusi no tā sākotnējā termiņa, ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jāiegulda līdzekļi aktīvos, kuru amortizācijas laikposms ir ārkārtīgi garš, kā arī attiecībā uz attālākiem reģioniem, kā minēts Līguma 299. pantā, ņemot vērā to konkrētās īpašības un ierobežojumus. Ja sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs veic ieguldījumus infrastruktūrā vai ritošajā sastāvā un transportlīdzekļos, kas ir ārkārtas ieguldījumi tādēļ, ka tie abos gadījumos attiecas uz lieliem līdzekļu apjomiem, un ja vien līgums ir piešķirts saskaņā ar taisnīgu konkursa procedūru, tad, sākot no ieguldījuma izdarīšanas brīža, tiek noteikta tās daļas atlikusī cena, kura nav amortizēta līguma darbības laikā, un kas turpmāk pāriet uz līgumslēdzēju, kurš stājas ieguldījumu veikušā pakalpojumu sniedzēja vietā.

    Grozījums Nr. 3

    17. apsvērums

    (17) Ievērojot subsidiaritātes principu, kompetentās iestādes var paredzēt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību kvalitātes standartus, piemēram, attiecībā uz minimālajiem darba apstākļiem, pasažieru tiesībām, vajadzībām, kādas ir personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vai vides aizsardzību.

    (17) Ievērojot subsidiaritātes principu, kompetentās iestādes var pašas izvēlēties veidu, kā paredzēt sociālos un kvalitātes kritērijus, lai uzlabotu un celtu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību kvalitātes standartus, piemēram, attiecībā uz minimālajiem darba apstākļiem, pasažieru tiesībām, vajadzībām, kādas ir personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, vides aizsardzību, pasažieru un darbinieku drošību, kā arī koplīguma saistībām un citiem noteikumiem un nolīgumiem attiecībā uz darba vietu un sociālo aizsardzību vietā, kurā sniedz pakalpojumu. Lai nodrošinātu pārskatāmus un salīdzināmus konkurences nosacījumus tirgus dalībnieku starpā, ja iespējams, iestāžu noteiktajos īpašajos noteikumos par pakalpojumu kvalitāti jāatsaucas uz standartu 13816 un 15140, ko 2002. un 2006. gadā apstiprinājusi Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN).

    Jebkurā gadījumā jānodrošina, lai arī sabiedriskajā pasažieru transportā pa dzelzceļiem un autoceļiem salīdzinošā formā tiktu ievēroti šajās nozarēs spēkā esošie vispārēji piemērojamie standarti.

    Pamatojums

    Ir jāparedz vienošanās pakalpojumu sniegšanas līmenī, bet nosacījumos par ekspluatācijas licences piešķiršanu, cik vien iespējams skaidri jābūt atsaucēm par patērētājiem sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Eiropas Parlaments ir pieņēmis šo nostāju pirmajā lasījumā (grozījumi nr. 32 un 37–51), un Komisija jau ir pārņēmusi šos grozījumus ((COM(2002)107, 4.a pants). Lai to nodrošinātu konkurences apstākļos vienlaicīgi ar darbinieku sociālo aizsardzību, nepietiek vienīgi ar sociālās aizsardzības kā tāda kritērija definēšanu, ko kompetentās iestādes piemēro brīvprātīgi.

    Grozījums Nr. 4

    20. apsvērums

    (20) Ja kāda valsts iestāde vispārējas nozīmes pakalpojumus izvēlas uzticēt trešai personai, tai ir jāizvēlas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ievērojot gan Kopienas tiesību aktus par valsts līgumiem un koncesijām, kā paredzēts Līguma 43. līdz 49. pantā, gan pārredzamības un vienādas attieksmes principu. Konkrēti, šī regula neskar pienākumus, ko piemēro valsts iestādēm saskaņā ar direktīvām par valsts līgumu piešķiršanu, ja pakalpojumu valsts līgumi ietilpst to darbības jomā.

    (20) Ja kāda valsts iestāde vispārējas nozīmes pakalpojumus izvēlas uzticēt trešai personai, tai ir jāizvēlas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, ievērojot gan Kopienas tiesību aktus par valsts līgumiem un koncesijām, kā paredzēts Līguma 43. līdz 49. pantā, gan pārredzamības un vienādas attieksmes principu. Konkrēti, šī regula neskar pienākumus, ko piemēro valsts iestādēm saskaņā ar direktīvām par valsts līgumu piešķiršanu, ja pakalpojumu valsts līgumi ietilpst to darbības jomā. Jānodrošina vienota tiesiskā aizsardzība, kad atšķirību nenosaka, vai valsts pasūtījums piešķirts saskaņā ar šo regulu vai saskaņā ar direktīvām 2004/17/EK un 2004/18/EK. Tādēļ visu piešķiršanas procedūru pārbaudei vienoti piemēro Direktīvas 89/665/EEK noteikumus.

    Pamatojums

    Lai neapdraudētu transporta pakalpojumu nepārtrauktību, vajadzīga paātrināta un efektīva tiesiskās aizsardzības procedūra. Turklāt jānovērš tas, ka vienā lietā varētu pieņemt atšķirīgus lēmumus. Tādēļ nepieciešama vienota tiesiskā aizsardzība atbilstīgi pārbaudītai procedūrai, kas noteikta Direktīvā 89/66/EK, ko piemēro, piešķirot sabiedrisko pakalpojumu valsts līgumus, tostarp arī pakalpojumu koncesijas līgumus un sabiedrisko pakalpojumu valsts līgumus saskaņā ar Direktīvu 2004/18/EK un 2004/18/EK.

    Grozījums Nr. 5

    20.a apsvērums (jauns)

     

    (20. a) Vietējai kompetentajai iestādei ir jādod iespēja atteikties no konkursa procedūras un veicināt uzņēmējdarbības iniciatīvu, tieši piešķirot sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem laika ziņā ierobežotas ekskluzīvas tiesības, ja transporta uzņēmums izrāda iniciatīvu un pirmo reizi piedāvā sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus. Īstenojot šo procedūru nav iespējams nodrošināt finanšu kompensācijas sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem saskaņā ar šīs regulas 3. panta 1. punktu. Tas neattiecas uz kompensācijām saskaņā ar šīs regulas 3. panta 2. punktu.

    Pamatojums

    Uzņēmumi nereti spēj labāk un laikus novērtēt vajadzību pēc sabiedriskā transporta piedāvājuma nekā vietējās kompetentās iestādes. Uzņēmumu ierosinātos maršrutos ir jābūt iespējai piešķirt šī maršruta atklājējam vienreizējas un laika ziņā ierobežotas ekskluzīvas tiesības. Turpretī, ja atbildīgajai iestādei būtu jāpiešķir konkursa kārtībā arī nepieciešamās ekskluzīvās tiesības uzņēmēju ierosinātos maršrutos, jau pašā saknē tiktu iznīcināta motivācijai uzņēmumu atbalstītai iniciatīvai.

    Grozījums Nr. 6

    26. apsvērums

    (26) Kompensāciju, ko piešķir kompetentas iestādes, lai segtu izmaksas, kas radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, aprēķina tā, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju. Ja kāda kompetenta iestāde paredz piešķirt pakalpojumu valsts līgumu, neizsludinot konkursu, tai būtu jāievēro arī sīki izstrādāti noteikumi, nodrošinot, lai kompensāciju summa būtu atbilstīga, un atspoguļojot vēlmi nodrošināt pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti.

    (26) Kompensāciju, ko piešķir kompetentas iestādes, lai segtu izmaksas, kas radušās, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, aprēķina tā, lai novērstu pārmērīgu kompensāciju un neparedzētu pārāk nelielu kompensāciju.. Īpaši jāievēro tas, ka konkursa kārtībā piešķirtus salīdzināmu pakalpojumu līgumus var izmantot kā kompensāciju aprēķina kritēriju.

    Ja kāda kompetenta iestāde paredz piešķirt pakalpojumu valsts līgumu, neizsludinot konkursu, tai būtu jāievēro arī sīki izstrādāti noteikumi, nodrošinot, lai kompensāciju summa būtu atbilstīga, un atspoguļojot vēlmi nodrošināt pakalpojumu efektivitāti un kvalitāti. Pietiekami augstu kvalitāti īpaši var nodrošināt tādējādi, ka tiesības saņemt kompensāciju pilnā apmērā pastāv tikai tad, ja kvalitātes standarti atbilst attiecīgajam tehnoloģiju attīstības līmenim.

    Pamatojums

    Daudzas kompetentas iestādes vēl arvien uzspiež vēsturiskiem dzelzceļa uzņēmumiem saistības sabiedrisko pakalpojumu jomā, nepiešķirot tiem pietiekamu kompensāciju par izmaksām, kas tiem radušies. Tās par pieprasītajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķir pārāk nelielu kompensāciju. Tās var izmantot īpašumtiesības attiecībā uz dzelzceļa uzņēmumiem, lai pastiprinātu šo neapmierinošo situāciju. Jāsaglabā iespēja dzelzceļa uzņēmumam brīvi noteikt vis konkurētspējīgāko cenu, bet šim lēmumam jābūt vienīgi ar komerciālu raksturu, kuru var pieņemt tikai attiecīgais dzelzceļa uzņēmums. Publiskai iestādei nevar piešķirt pilnvaras tādas kompensācijas noteikšanai, kas ir mazāka par faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar pieprasītajiem pakalpojumiem.

    Kompensāciju aprēķins ir grūti izprotams. Salīdzināmu pakalpojumu tirgus cena ir viens no kompensāciju izmaksu aprēķina kritērijiem tiešo piešķīrumu gadījumā, kas ir pamatotāks no pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbības organizācijas viedokļa, un kuru jau daļēji izmanto dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt tas atbilstu EKT 4. kritērijam un tādējādi būtu novērsta pretruna ar EKT 2003. gada 24. jūlija lēmumu lietā C–280/00, kas rada tiesisku neskaidrību.

    Grozījums Nr. 7

    27. apsvērums

    (27) Pielikuma aprēķinu shēmā pienācīgi ņemot vērā jebkādu ietekmi, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei ir uz pieprasījumu pēc sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, kompetentā iestāde un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka pārmērīga kompensācija ir novērsta.

    (27) Pielikuma aprēķinu shēmā pienācīgi ņemot vērā jebkādu ietekmi, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei ir uz pieprasījumu pēc sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, kompetentā iestāde un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs var pierādīt, ka pārmērīga vai pārāk maza kompensācija ir novērsta.

    Pamatojums

    Mērķis ir nodrošināt juridisku noteiktību saistībā ar pielikumā sniegto aprēķina shēmu. Kompensācijas apjomam būtu jāatbilst izmaksām, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

    Grozījums Nr. 8

    31. apsvērums

    (31) Pārejas laikā kompetentās iestādes šīs regulas noteikumus var ieviest dažādos laikos. Tādējādi var gadīties, ka šajā posmā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji no tirgiem, kuros šī regula vēl nav piemērota, piesakās uz konkursiem par pakalpojumu valsts līgumiem tirgos, kas regulētai konkurencei ir kļuvuši ātrāk pieejami. Lai ar samērīgu rīcību izvairītos no jebkādas nestabilitātes atvērtā sabiedriskā transporta tirgū, kompetentām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pārejas laika otrajā pusē noraidīt piedāvājumus, ko iesniedz uzņēmumi, ja vairāk nekā pusi no šo uzņēmumu sabiedriskā transporta pakalpojumu vērtības nepiešķir saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka šo noraidījumu piemēro bez diskriminācijas un lēmumu pieņem, pirms izsludināts konkurss.

    (31) Pārejas laikā kompetentās iestādes šīs regulas noteikumus var ieviest dažādos laikos. Tādējādi var gadīties, ka šajā posmā sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji no tirgiem, kuros šī regula vēl nav piemērota, piesakās uz konkursiem par pakalpojumu valsts līgumiem tirgos, kas regulētai konkurencei ir kļuvuši ātrāk pieejami. Lai ar samērīgu rīcību izvairītos no jebkādas nestabilitātes atvērtā sabiedriskā transporta tirgū, kompetentām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām pārejas laika otrajā pusē noraidīt piedāvājumus, ko iesniedz uzņēmumi, ja šo uzņēmumu sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumus nepiešķir saskaņā ar šo regulu, ar noteikumu, ka šo noraidījumu piemēro bez diskriminācijas un lēmumu pieņem, pirms izsludināts konkurss.

    Grozījums Nr. 9

    36. apsvērums

    (36) Šī regula attiecas uz piemērošanas jomu Padomes Regulai (EEK) Nr. 1107/70 (1970. gada 4. jūnijs) par atbalsta piešķiršanu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem . Iepriekšējo regulu uzskata par novecojušu, jo tā ierobežo Līguma 73. panta piemērošanu, nesniedzot atbilstīgu juridisko pamatu pašreizējo ieguldījumu shēmu atļaušanai, jo īpaši attiecībā uz valsts un privātā sektora partnerībā veiktiem ieguldījumiem transporta infrastruktūrā. Tādējādi tā būtu jāatceļ, lai Līguma 73. pantu varētu pareizi piemērot nozares nepārtrauktai attīstībai, neskarot šo regulu vai Padomes Regulu (EEK) Nr. 1192/69 (1969. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem uzskaites normalizēšanai dzelzceļa transporta uzņēmumos . Lai vēl vairāk veicinātu attiecīgo Kopienas noteikumu piemērošanu, Komisija 2006. gadā ierosinās valsts atbalsta pamatnostādnes ieguldījumiem dzelzceļos, tostarp ieguldījumiem infrastruktūrā.

    (36) Šī regula attiecas uz piemērošanas jomu Padomes Regulai (EEK) Nr. 1107/70 (1970. gada 4. jūnijs) par atbalsta piešķiršanu pārvadājumiem pa dzelzceļu, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem . Iepriekšējo regulu uzskata par novecojušu, jo tā ierobežo Līguma 73. panta piemērošanu, nesniedzot atbilstīgu juridisko pamatu pašreizējo ieguldījumu shēmu atļaušanai, jo īpaši attiecībā uz valsts un privātā sektora partnerībā veiktiem ieguldījumiem transporta infrastruktūrā. Tādējādi tā būtu jāatceļ, lai Līguma 73. pantu varētu pareizi piemērot nozares nepārtrauktai attīstībai, neskarot šo regulu vai Padomes Regulu (EEK) Nr. 1192/69 (1969. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem uzskaites normalizēšanai dzelzceļa transporta uzņēmumos . Lai vēl vairāk veicinātu attiecīgo Kopienas noteikumu piemērošanu, Komisija 2007. gadā ierosinās valsts atbalsta pamatnostādnes ieguldījumiem dzelzceļos, tostarp ieguldījumiem infrastruktūrā.

    Grozījums Nr. 10

    1. panta 2. punkts

    2. Šo regulu piemēro valsts un starptautiskā sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļiem un citu tipu pārvadājumiem pa sliežu ceļiem, kā arī autoceļiem, izņemot pakalpojumiem, ko sniedz galvenokārt to vēsturiskās vai tūrisma nozīmes dēļ. Dalībvalstis var piemērot šo regulu sabiedriskajam pasažieru transportam pa iekšējiem ūdensceļiem.

    2. Šo regulu piemēro valsts un starptautiskā sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem pa dzelzceļiem un citu tipu pārvadājumiem pa sliežu ceļiem, kā arī autoceļiem, izņemot pakalpojumiem, ko sniedz galvenokārt to vēsturiskās vai tūrisma nozīmes dēļ. Dalībvalstis var piemērot šo regulu sabiedriskajam pasažieru transportam pa iekšējiem ūdensceļiem un valsts jūras ūdeņiem.

    Grozījums Nr. 11

    2. panta f) apakšpunkts

    (f) "ekskluzīvas tiesības" ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dotas tiesības sniegt konkrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus konkrētā maršrutā, tīklā vai konkrētā apgabalā, nedodot tiesības to darīt nevienam citam šādam pakalpojumu sniedzējam;

    (f) „ekskluzīvas tiesības” ir sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam dotas tiesības sniegt konkrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus konkrētā maršrutā, tīklā vai konkrētā apgabalā ar mērķi pildīt sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, un vienlaikus pilnīgi vai daļēji izslēdz citus pakalpojumu sniedzējus no pakalpojumu sniegšanas šajā jomā;

    Pamatojums

    Noteikuma darbības joma attiecas tikai uz ekskluzīvām tiesībām, kas nepieciešamas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei. Ekskluzīvas tiesības pastāv tad, kad citi pakalpojumu sniedzēji ir pilnībā izslēgti no pakalpojumu sniegšanas attiecīgajos maršrutos. Tas vajadzīgs tādēļ, ka gadījumos, kad divi uzņēmumi ir viena pakalpojumu pasūtījuma līguma partneri, līdzšinējā definīcija neļauj runāt par ekskluzīvām tiesībām arī tādā gadījumā, kad visi pārējie pakalpojumu sniedzēji šo tiesību dēļ nesaņem atļauju sniegt pakalpojumus šajos maršrutos.

    Grozījums Nr. 12

    2. panta i) apakšpunkts

    (i) "pakalpojumu valsts līgums" ir viens vai vairāki akti, kas uzliek juridiskas saistības un kuros ir apliecināta kādas kompetentas iestādes vienošanās ar sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju, uzticot šim sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam tādu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu apsaimniekošanu un sniegšanu, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības;

    –         individuāla tiesību akta vai normatīva akta formā, vai -

    –         kurā ir nosacījumi, kā kompetentā iestāde pati sniedz pakalpojumus vai uztic šādu pakalpojumu sniegšanu tieši pakļautam pakalpojumu sniedzējam;

    (Latviešu valodas versiju neietekmē.)

    Pamatojums

    (Latviešu valodas versiju neietekmē.)

    Grozījums Nr. 13

    2. panta ia) apakšpunkts (jauns)

     

    „iekšējs pakalpojumu sniedzējs” ir juridiski patstāvīgs subjekts, ko kompetentā iestāde kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas nodaļas. Lai noteiktu, vai kompetentā vietējā iestāde veic šādu kontroli, ņem vērā to, cik lielā mērā tā ir pārstāvēta administratīvās, vadības vai pārraudzības struktūrās, kādas ir statūtos ietvertās normas, kas uz to attiecas, kādas tai ir īpašumtiesības un faktiskā ietekme uz stratēģiskiem lēmumiem un individuāliem vadības lēmumiem, kā arī kontrole pār tiem;

    (Šis grozījums prasīs attiecīgas izmaiņas tekstā)

    Pamatojums

    Šeit ir pārņemta tieši pakļautā pakalpojumu sniedzēja definīcija, ko Komisija ierosināja savā 2005. gada jūlija priekšlikumā (COM(2005)0319). Tikai kompetentās iestādes, kā paredzēts 2. panta c) apakšpunktā, var kļūt par tieši pakļautu pakalpojumu sniedzēju saskaņā ar pašvaldību brīvas pārvaldības principu un atbilstoši EK līguma 5. pantā paredzētajam subsidiaritātes principam.

    Grozījums Nr. 14

    3. panta 2. punkts

    2. Atkāpjoties no 1. punkta, tādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ar ko paredzēts noteikt maksimāli pieļaujamo tarifu visiem pasažieriem vai dažu kategoriju pasažieriem, arī var iekļaut vispārējos noteikumos. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, saskaņā ar 4. un 6. pantā un pielikumā izklāstītajiem principiem kompetentā iestāde sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kompensē neto labvēlīgo vai nelabvēlīgo finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, ko rada vispārējos noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošana. Tas tā ir neatkarīgi no kompetento iestāžu tiesībām pakalpojumu valsts līgumos iekļaut sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, paredzot maksimāli pieļaujamus tarifus.

    2. Atkāpjoties no 1. punkta, tādas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ar ko paredzēts noteikt maksimāli pieļaujamo tarifu visiem pasažieriem vai dažu kategoriju pasažieriem, arī var iekļaut vispārējos noteikumos. Lai novērstu pārmērīgu kompensāciju, saskaņā ar 4. un 6. pantā un pielikumā izklāstītajiem principiem kompetentā iestāde sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kompensē neto labvēlīgo vai nelabvēlīgo finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, ko rada vispārējos noteikumos paredzēto tarifu saistību ievērošana, un neparedz pārāk nelielu kompensāciju . Tas tā ir neatkarīgi no kompetento iestāžu tiesībām pakalpojumu valsts līgumos iekļaut sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, paredzot maksimāli pieļaujamus tarifus.

    Pamatojums

    Daudzas kompetentas iestādes vēl arvien uzspiež vēsturiskiem dzelzceļa uzņēmumiem saistības sabiedrisko pakalpojumu jomā, nepiešķirot tiem pietiekamu kompensāciju par izmaksām, kas tiem radušies. Tās par pieprasītajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķir pārāk nelielu kompensāciju. Tās var izmantot īpašumtiesības attiecībā uz dzelzceļa uzņēmumiem, lai pastiprinātu šo neapmierinošo situāciju. Jāsaglabā iespēja dzelzceļa uzņēmumam brīvi noteikt vis konkurētspējīgāko cenu, bet šim lēmumam jābūt vienīgi ar komerciālu raksturu, kuru var pieņemt tikai attiecīgais dzelzceļa uzņēmums. Publiskai iestādei nevar piešķirt pilnvaras tādas kompensācijas noteikšanai, kas ir mazāka par faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar pieprasītajiem pakalpojumiem.

    Grozījums Nr. 15

    3. panta 3. punkts

    3. Neskarot Līguma 73., 86., 87. un 88. pantu, dalībvalstis šo regulu var neattiecināt uz vispārējiem noteikumiem par finanšu kompensāciju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, ar kuriem nosaka maksimāli pieļaujamos tarifus skolēniem, studentiem, mācekļiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

    3. Neskarot Līguma 73., 86., 87. un 88. pantu, dalībvalstis šo regulu var neattiecināt uz vispārējiem noteikumiem par finanšu kompensāciju attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, ar kuriem nosaka maksimāli pieļaujamos tarifus skolēniem, studentiem, mācekļiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šāds izņēmums nerada pārmērīgas vai pārāk zemas kompensācijas izmaksāšanu pakalpojumu sniedzējam par izmaksām, kas radušās.

    Pamatojums

    Mērķis ir nodrošināt juridisku noteiktību saistībā ar pielikumā sniegto aprēķina shēmu. Kompensācijas apjomam būtu jāatbilst izmaksām, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības.

    Grozījums Nr. 16

    3. panta 3.a punkts (jauns)

     

    3a. Ja nav sabiedrisko pakalpojumu saistību, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, kurš vēlas pārtraukt vai ievērojami mainīt sabiedriskā transporta pakalpojumu piedāvājumu, trīs mēnešus pirms pārtraukšanas brīža paziņo par to vietējai kompetentajai iestādei. Atbildīgās iestādes var attiekties no paziņojuma saņemšanas.

    Pamatojums

    Ja pakalpojumu sniedzēji, pašu ekonomisko interešu vadīti, piedāvā sabiedrības interesēm atbilstīgus pakalpojumus, valsts pakalpojumu sniegšanas līgums nav vajadzīgs. Tomēr vietējā kompetentā iestāde pietiekami laikus ir obligāti jāinformē par piedāvāto pakalpojumu ievērojamām izmaiņām, lai dotu iestādei iespēju reaģēt. Tādējādi šis grozījums atbilst patlaban spēkā esošajam noteikumam (Regulas (EEK) Nr. 1191/69 14. panta 4. punkts).

    Grozījums Nr. 17

    4. panta 1. punkta i) apakšpunkts

    (i) skaidri jādefinē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, kā arī attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas;

    (i) skaidri jādefinē sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, kas jāpilda sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, piešķirto ekskluzīvo tiesību veids un apjoms, kā arī attiecīgās ģeogrāfiskās teritorijas;

    Pamatojums

    Lai pakalpojumu sniedzējs varētu veikt ienākumu riska aprēķinu, pakalpojumu līgumā jānosaka ekskluzīvo tiesību veids un apjoms. Šis precizējums vajadzīgs arī turpmāko ekskluzīvo tiesību piešķiršanai trešajām personām, lai novērstu pārklāšanos, un tādēļ tam jāatbilst augstām pārredzamības un objektivitātes prasībām

    Grozījums Nr. 18

    4. panta 1. punkta ii) apakšpunkts

    (ii) iepriekš objektīvi un pārredzami jānosaka parametri kompensācijas maksājumu aprēķināšanai tādā veidā, lai būtu novērsta pārmērīga kompensēšana. Attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kas piešķirti saskaņā ar 5. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, šos parametrus nosaka tā, lai neviens kompensācijas maksājums nevarētu pārsniegt to summu, kas vajadzīga, lai segtu neto finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kas radusies, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, ko patur sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, un samērīgu peļņu.

    ii) iepriekš objektīvi un pārredzami jānosaka parametri kompensācijas maksājumu aprēķināšanai tādā veidā, lai būtu novērsta pārmērīga kompensēšana un netiktu uzspiesta pārak neliela kompensācija. Attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumiem, kas piešķirti saskaņā ar 5. panta 2., 4., 5. un 6. punktu, šos parametrus nosaka tā, lai neviens kompensācijas maksājums nevarētu pārsniegt to summu, kas vajadzīga, lai segtu neto finanšu ietekmi uz izmaksām un ieņēmumiem, kas radusies, izpildot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības, ņemot vērā ar to saistītos ieņēmumus, ko patur sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, un samērīgu peļņu. Pakalpojumu sniedzēja faktiskos izdevumus vērtē atbilstoši sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību izpildei tikai tādā mērā, kādi izdevumi, sniedzot šādus pakalpojumus, rastos vidējam, labi strādājošam pakalpojumu sniedzējam.

    Pamatojums

    Daudzas kompetentas iestādes uzspiež vēsturiskiem dzelzceļa uzņēmumiem saistības sabiedrisko pakalpojumu jomā, nepiešķirot tiem pietiekamu kompensāciju par izmaksām, kas tiem radušies. Citiem vārdiem, sakot, tās par pieprasītajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem piešķir pārāk nelielu kompensāciju. Tās var izmantot īpašumtiesības attiecībā uz dzelzceļa uzņēmumiem, lai pastiprinātu šo neapmierinošo situāciju. Jāsaglabā iespēja dzelzceļa uzņēmumam brīvi noteikt viskonkurētspējīgāko cenu, bet šim lēmumam jāpaliek par tādu, ko var pieņemt tikai attiecīgais dzelzceļa uzņēmums. Publiskai iestādei nevar piešķirt pilnvaras tādas kompensācijas noteikšanai, kas ir mazāka par faktiskajām izmaksām, kas saistītas ar pieprasītajiem pakalpojumiem.

    4. panta 1. punkta ii) daļas papildinājums nodrošina regulas saskaņotību ar EKT praksi attiecībā uz atbalsta tiesībām. Šeit atspoguļots arī ,,Altmark-Trans ceturtais kritērijs” (salīdzināt ar EKT spriedumu C-280/00 (Altmark Trans), lieta Nr. 93). Tas ir noteicošais kritērijs, lai arī tiešā piešķīruma gadījumā nodrošinātu efektīvus un ekonomiskus pakalpojumus un tādējādi novērstu pārmērīgas kompensācijas

    Grozījums Nr. 19

    4. panta 3. punkts

    3. Pakalpojumu valsts līgumi ir terminēti, un tie nav ilgāki par desmit gadiem autobusu pakalpojumiem, un par piecpadsmit gadiem – pasažieru dzelzceļa transporta pakalpojumiem vai citu tipu pārvadājumiem pa sliežu ceļiem. Termiņš pakalpojumu valsts līgumiem, kas attiecas uz vairāku tipu transportu, nav ilgāks par piecpadsmit gadiem, ja dzelzceļa pārvadājumi vai citu tipu pārvadājumi pa sliežu ceļiem vērtības ziņā ir lielāki par 50% no attiecīgo pakalpojumu vērtības.

    3. Pakalpojumu valsts līgumi ir terminēti, un tie nav ilgāki par desmit gadiem autobusu pakalpojumiem, un par piecpadsmit gadiem – pasažieru dzelzceļa transporta pakalpojumiem vai citu tipu pārvadājumiem pa sliežu ceļiem. Termiņš pakalpojumu valsts līgumiem, kas attiecas uz vairāku tipu transportu, nav ilgāks par piecpadsmit gadiem, ja dzelzceļa pārvadājumi vai citu tipu pārvadājumi pa sliežu ceļiem vērtības ziņā ir lielāki par 50% no attiecīgo pakalpojumu vērtības. Neietekmējot 5. panta 5. punktu, tiek slēgti līgumi attiecībā uz dzelzceļa transporta pakalpojumiem kuru darbības laiks nav mazāks par pieciem gadiem.

    Pamatojums

    Sliežu satiksmes uzņēmumiem, kas pakalpojuma piedāvājumu grib nodrošināt augstā līmenī un izpildīt no sabiedriskā īpašuma izaugušos pienākumus, nepārtraukti jāinvestē Ievērojot šo investīciju apjomu un to ilggadīgumu, uzņēmumiem jānodrošina vismaz trīs gadus ilgs līguma termiņš. Tas ir tādēļ, ka īsāks līgums uzņēmumiem, kas sniedz sabiedrisko pakalpojumu, nenodrošina finansiālu stabilitāti.

    Grozījums Nr. 20

    4. panta 5.a punkts (jauns)

     

    5. Kompetentajām iestādēm ir tiesības un pilnvaras:

     

    a) nodrošināt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu pienācīgu sniegšanu;

    b) piešķirt pakalpojumu valsts līgumus vai noteikt vispārīgos noteikumus, lai nodrošinātu šo sabiedriskā transporta pakalpojumu izpildi;

    c) pieņemt sabiedrisko pakalpojumu prasības, lai nodrošinātu pakalpojumu atbilstību;

    d) uzraudzīt un novērtēt pakalpojumu sniedzēju rezultātus, pildot savus līgumus un ievērojot minētos vispārējos noteikumus;

    e) veikt pasākumus, tostarp uzlikt naudas sodus vai pārtraukt pakalpojumu valsts līgumu darbību, ja pakalpojumu sniedzējs nenodrošina pakalpojumu kvalitāti vai pakalpojumu līmeņus, kas noteikti līgumā.

    Pamatojums

    Šis grozījums kompetentajām iestādēm nodrošina iespēju uzlikt naudas sodus vai pārtraukt līgumu darbību, ja pakalpojumu sniedzējs nenodrošina pakalpojumu valsts līgumā noteiktos kvalitātes standartus, par kuriem panākta vienošanās.

    Grozījums Nr. 21

    4. panta 7. punkts

    7. Konkursa dokumenti un pakalpojumu valsts līgumi ir pārredzami attiecībā uz to, vai var apsvērt apakšlīgumu slēgšanu. Saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem pakalpojumu valsts līgumā nosaka apakšlīgumu slēgšanai piemērojamus nosacījumus.

    7. Konkursa dokumenti un pakalpojumu valsts līgumi ir pārredzami attiecībā uz to, vai un kādā apjomā var apsvērt apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu. Ja slēdz apakšuzņēmuma līgumus, līgumslēdzējam, kuram saskaņā ar šajā regulā paredzētiem noteikumiem uzticēta sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu pārvaldīšana un sniegšana, ir pienākums pašam izpildīt lielāko daļu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu. Saskaņā ar valsts un Kopienas tiesību aktiem pakalpojumu valsts līgumā nosaka apakšlīgumu slēgšanai piemērojamus nosacījumus.

    Pamatojums

    Ja transporta līdzekļu un darbinieku nodrošināšana nodota vienīgi apakšuzņēmējiem, kas savukārt atkal var iesaistīt apakšuzņēmējus, tad jābaidās par negatīvu ietekmi uz esošajiem sociālajiem un kvalitātes standartiem. To iespējams novērst tikai, ja uzņēmumam, ar kuru noslēgts pakalpojumu valsts līgums, apakšuzņēmuma līguma gadījumā ir pienākums pašam sniegt lielāko daļu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu.

    Pašlaik jau redzams, ka lielie koncerni bez ekspluatācijas līdzekļiem un personāla iesniedz piedāvājumus, kavē to darīt apakšuzņēmējiem, un pēc koncesijas piešķiršanas mazie un vidējie apakšuzņēmēji tiem ir pilnībā pakļauti. Tāpēc atsevišķā gadījumā var būt pareizi aktīvi veicināt tirgus līdzsvaru un noteikt apakšuzņēmējiem minimālās un maksimālās kvotas. Tikai ar kvotām piegādēm saviem spēkiem panāk vienlīdzību ar vietējiem MVU konkurences apstākļos.

    Grozījums Nr. 22

    5. panta 2. punkta 1. daļa

    2. Ja vien tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, jebkura kompetenta vietēja iestāde neatkarīgi no tā, vai tā ir individuāla iestāde vai iestāžu grupa, kas sniedz integrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, var pieņemt lēmumu pati sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus vai tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus juridiski patstāvīgam subjektam, ko kompetentā vietējā iestāde – vai iestāžu grupas gadījumā vismaz viena kompetenta vietēja iestāde – kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas nodaļas (turpmāk "tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs"). Ja kompetenta vietējā iestāde pieņem šādu lēmumu, piemēro šādus nosacījumus:

    2. Ja vien attiecīgās valsts tiesību akti šo iespēju pieļauj, jebkura kompetenta vietēja iestāde neatkarīgi no tā, vai tā ir individuāla iestāde vai iestāžu grupa, kas sniedz integrētus sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus, var pieņemt lēmumu pati sniegt sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus vai tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus juridiski patstāvīgam subjektam, ko kompetentā vietējā iestāde – vai iestāžu grupas gadījumā vismaz viena kompetenta vietēja iestāde – kontrolē līdzīgi tam, kā tā kontrolē savas nodaļas (turpmāk „tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs”). Ja kompetenta vietējā iestāde pieņem šādu lēmumu, piemēro šādus nosacījumus:

    Pamatojums

    No atsevišķo valstu tiesību aktiem vispārīgā gadījumā noteikti neizriet, vai konkrēta pieeja ir aizliegta vai nav Juridisko skaidrību var panākt tikai tad, ja atsevišķo valstu tiesību aktu līmenī tiek prasīta neapšaubāma piemērošana. Turklāt tas atbilst subsidiaritātes principa prasībām — Eiropas Kopienas tiesību aktos iekļauti Eiropas mēroga vienoti procedūras noteikumi, tomēr tikai atsevišķa valsts likumdevēja aktīvā izvēle izšķirs to, kurus no instrumentiem izmantos attiecīgajā dalībvalstī.

    Grozījums Nr. 23

    5. panta 2. punkta a) apakšpunkts

    a) lai noteiktu, vai kompetentā vietējā iestāde veic šādu kontroli, ņem vērā to, cik lielā mērā tā ir pārstāvēta administratīvās, vadības vai pārraudzības struktūrās, kādas ir statūtos ietvertās normas, kas uz to attiecas, kādas tai ir īpašumtiesības un faktiskā ietekme uz stratēģiskiem lēmumiem un individuāliem vadības lēmumiem, kā arī kontrole pār tiem. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem kompetentajai valsts iestādei, jo īpaši valsts un privātā sektora partnerībā, nav obligāti jābūt 100% īpašumtiesībām, lai nodibinātu kontroli šā punkta nozīmē, ar noteikumu, ka valsts ietekme dominē un kontroli var nodibināt, pamatojoties uz citiem kritērijiem;

    a) lai noteiktu, vai kompetentā vietējā iestāde veic šādu kontroli, ņem vērā to, cik lielā mērā tā ir pārstāvēta administratīvās, vadības vai pārraudzības struktūrās, kādas ir statūtos ietvertās normas, kas uz to attiecas, kādas tai ir īpašumtiesības un faktiskā ietekme uz stratēģiskiem lēmumiem un individuāliem vadības lēmumiem, kā arī kontrole pār tiem. Saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem kompetentajai valsts iestādei, jo īpaši valsts un privātā sektora partnerībā, nav obligāti jābūt 100 % īpašumtiesībām, lai nodibinātu kontroli šā punkta nozīmē, ar noteikumu, ka visi privātie partneri spēkā esošā konkursā ir atlasīti uz pakalpojumu valsts līguma darbības laiku. Turklāt privātajiem partneriem ne individuāli, ne kolektīvi nedrīkst būt vērā ņemamas ietekmes uz valsts pakalpojumu sniedzēju, kā definēts 28. starptautiskajā grāmatvedības standartā (SGS), kas noteikts Komisijas 2004. gada 29. decembra Regulā (EK) Nr. 2238/2004, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1725/2003, ar ko pieņem noteiktus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002, attiecībā uz 1. starptautisko finanšu pārskatu standartu, 1.–10., 12.–17., 19.–24., 27.–38., 40. un 41. starptautisko grāmatvedības standartu (SGS), kā arī PIK-1–PIK-7, PIK-11–PIK-14, PIK-18–PIK-27 un PIK-30–PIK-331.

    ___________

     

    OV L 394, 31.12.2004., 1. lpp.

    Grozījums Nr. 24

    5. panta 2. punkta b) apakšpunkts

    b) nosacījums šā punkta piemērošanai ir tāds, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs un jebkurš subjekts, ko minētais pakalpojumu sniedzējs kaut minimāli ietekmē, sabiedriskā pasažieru transporta darbības veic kompetentās vietējās iestādes teritorijā – neatkarīgi no jebkādām ārējām līnijām vai citiem šīs darbības palīgelementiem, kas iesniedzas kompetentu vietēju kaimiņu iestāžu teritorijā, – un nepiedalās konkursos, ko attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu organizē ārpus minētās kompetentās vietējās iestādes teritorijas;

    b) nosacījums šā punkta piemērošanai ir tāds, ka tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs un jebkurš subjekts, ko minētais pakalpojumu sniedzējs vai kompetenta vietēja iestāde kaut minimāli ietekmē, sabiedriskā pasažieru transporta darbības veic kompetentās vietējās iestādes teritorijā – neatkarīgi no jebkādām ārējām līnijām vai citiem šīs darbības palīgelementiem, kas iesniedzas kompetentu vietēju kaimiņu iestāžu teritorijā – un nepiedalās konkursos, ko attiecībā uz sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu organizē ārpus minētās kompetentās vietējās iestādes teritorijas;

    Pamatojums

    Papildinājums nodrošina, ka aizliegumu eksteritoriāli piedalīties konkursā nevar vienkārši apiet ar iekšēja pakalpojuma sniedzēja palīdzību.

    Lai nodrošinātu konkurenci, nepieļaujot diskrimināciju, izņēmuma noteikums par tiešo piešķīrumu iekšējam pakalpojumu sniedzējam iespējami stingri jāierobežo. Šajā ziņā teritoriālais ierobežojums ir noteicošais. Līdz ar to tiek radīti šķēršļi, lai iekšējais pakalpojumu sniedzējs no aizsargātajiem tirgiem nevarētu darboties citos tirgos un baudīt tur konkurenci izkropļojošas priekšrocības. Precīzi formulētai un skaidrai iekšējā pakalpojumu sniedzēja teritoriālā darbības rajona definīcijai ir izšķiroša nozīme. Tādēļ jāsvītro rajona paplašināšana ar ārējām līnijām vai citiem šīs darbības palīgelementiem kompetentu vietēju kaimiņu iestāžu teritorijā.

    Grozījums Nr. 25

    5. panta 2. punkta c) apakšpunkts

    c) neatkarīgi no b) apakšpunkta tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs var piedalīties taisnīgos konkursos, sākot ar 2 gadiem pirms šim pakalpojumu sniedzējam tieši piešķirtā pakalpojumu valsts līguma beigām, ar nosacījumu, ka ir pieņemts galīgs lēmums nodot tieši pakļautā pakalpojumu sniedzēja līgumā ietvertos sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus taisnīgai konkursa procedūrai un ka tieši pakļautais pakalpojumu sniedzējs nav noslēdzis citu tieši piešķirtu pakalpojumu valsts līgumu;

    c) neatkarīgi no b) apakšpunkta tieši pakļauts pakalpojumu sniedzējs var piedalīties taisnīgos konkursos, sākot ar vienu gadu pirms šim pakalpojumu sniedzējam tieši piešķirtā pakalpojumu valsts līguma beigām, ar nosacījumu, ka ir pieņemts galīgs un neatceļams lēmums nodot tieši pakļautā pakalpojumu sniedzēja līgumā ietvertos sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumus taisnīgai konkursa procedūrai un ka tieši pakļautais pakalpojumu sniedzējs nav noslēdzis citu tieši piešķirtu pakalpojumu valsts līgumu; Ja kompetentā iestāde iepriekš minēto lēmumu atceļ divu gadu laikā, visi starplaikā tieši pakļautam pakalpojumu sniedzējam piešķirtie līgumi automātiski kļūst nepamatoti.

    Pamatojums

    Šādu lēmumu kompetentā iestāde nepieņem tieši, un iekšējam pakalpojumu sniedzējam ir pietiekami daudz laika sagatavoties lēmumu pieņemšanas laikā. Lēmumam jābūt neatceļamam, lai garantētu, ka iekšējais pakalpojumu sniedzējs nenodrošinās sev līgumus ar publiskā iepirkuma procedūru starpniecību un pēc tam viņam vēl arī tieši tiks piešķirts līgums.

    Šī panta mērķis ir padarīt iespējamu šī tirgus pakāpenisku atvēršanu konkurencei. Taču valsts institūciju pašpārvaldes princips atļauj tām katrā laikā atcelt iepriekš pieņemtos lēmumus, it sevišķi pēc vēlēšanām. Tāpēc jāparedz atbilstoši noteikumi, lai nodrošinātu, ka nav konkurējošo pakalpojumu sniedzēju diskriminācijas. Ja kompetentā iestāde groza lēmumus par apsaimniekošanas līguma tiešo piešķīrumu tieši pakļautajam pakalpojumu sniedzējam, ar šo pakalpojumu sniedzēju pēdējos divos gados noslēgtie līgumi automātiski kļūst nepamatoti.

    Grozījums Nr. 26

    5. panta 2. punkta da) un db) apakšpunkti (jauni)

     

    (da) ja saskaņā ar 4. panta 7. punktu apsver apakšuzņēmuma līguma slēgšanu, iekšējam pakalpojumu sniedzējam ir pienākums pašam sniegt lielāko daļu pasažieru transporta pakalpojumu;

    (db) pakalpojumu valsts līguma tiešā piešķīruma gadījumā kompetentajai iestādei pamatoti jāizklāsta iemesli, kāpēc tā izlēmusi līgumu piešķirt tieši

    Pamatojums

    Nekādā gadījumā nedrīkst vājināt regulas nozīmi un nolūku tādējādi, ka tieši pakļautie pakalpojumu sniedzēji, izmantojot konkurences izslēgšanu, lielāko daļu viņiem tieši piešķirto transporta pakalpojumu nodod apakšuzņēmējam un līdz ar to īsteno tikai pārvaldības darbības. Līdz ar to jābaidās par negatīvu ietekmi uz esošajiem sociālajiem un kvalitātes standartiem, kā arī konkurences izkropļojumiem starp iekšējiem pakalpojumu sniedzējiem un trešām pusēm. To iespējams novērst tikai tā, ka tieši pakļautajam pakalpojumu sniedzējam apakšuzņēmuma līguma gadījumā ir pienākums pašam sniegt lielāko daļu sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu.

    Grozījums Nr. 27

    5. panta 4. punkts

    4. Ja tas nav aizliegts ar attiecīgas valsts tiesību aktiem, kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus vai nu tad, ja to gada caurmēra vērtību lēš kā mazāku par EUR 1 miljons, vai, ja saskaņā ar tiem sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi ir sniegti mazāk par 300 000 kilometru gadā.

    4. Ja attiecīgas valsts tiesību akti paredz šādu iespēju, kompetentās iestādes var pieņemt lēmumu tieši piešķirt pakalpojumu valsts līgumus vai nu tad, ja to gada caurmēra vērtību lēš kā mazāku par EUR 1 000 000, vai, ja saskaņā ar tiem sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumi ir sniegti mazāk par 300 000 kilometru gadā.

    Attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumu, kas tieši piešķirts mazam un vidējam uzņēmumam, kas izmanto ne vairāk kā 20 transportlīdzekļu, šīs robežvērtības var palielināt vai nu līdz gada vidējai vērtībai, kas lēsta kā mazāka par EUR 1,7 miljoni vai mazāka par 500 000 kilometriem, ja tās attiecas uz ikgadējo sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu.

    Attiecībā uz pakalpojumu valsts līgumu, kas tieši piešķirts mazam un vidējam uzņēmumam, kas nodarbina no 50 līdz 250 strādājošo, šīs robežvērtības var palielināt vai nu līdz gada vidējai vērtībai, kas lēsta kā mazāka par EUR 3 000 000* miljoni vai mazāka par 1 000 000 kilometriem, ja tās attiecas uz ikgadējo sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu.

     

    * Šie skaitļi katru gadu visās dalībvalstīs jāpielāgo iepriekšējā gada valsts inflācijas līmenim atbilstoši Statistikas biroja sagatavotajai informācijai.

    Grozījums Nr. 28

    5. panta 5.a punkts (jauns)

     

    5a. Ja to paredz valsts tiesību akti, sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs pēc paša iniciatīvas var pieteikt ekskluzīvas tiesības uz jauna sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojuma izveidi. Vietējā kompetentā iestāde pieteikto pakalpojumu valsts līgumu piešķir tieši, ja uz to neattiecas citas ekskluzīvas tiesības un tas neapdraud piešķirtos pakalpojumu valsts līgumus.

    Pamatojums

    Uzņēmumi nereti spēj labāk un laikus novērtēt vajadzību pēc sabiedriskā transporta piedāvājuma nekā vietējās kompetentās iestādes. Uzņēmumu ierosinātos maršrutos ir jābūt iespējai piešķirt šī maršruta atklājējam vienreizējas un laika ziņā ierobežotas ekskluzīvas tiesības. Turpretī, ja attiecīgajai iestādei būtu jāpiešķir konkursa kārtībā arī nepieciešamās ekskluzīvās tiesības uzņēmēju ierosinātos maršrutos, jau pašā saknē tiktu iznīcināta motivācijai uzņēmumu atbalstītai iniciatīvai.

    Grozījums Nr. 29

    5. panta 6. punkts

    6. Ja tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kompetentas iestādes var pieņemt lēmumu piešķirt pakalpojumu valsts līgumus tieši, ja tie attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, izņemot pārvadājumus pa citu tipu sliežu ceļiem, piemēram, metro vai tramvajus. Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, šādu līgumu termiņš nepārsniedz 10 gadus, izņemot gadījumus, kad piemēro 4. panta 4. punktu.

    6. Ja tas nav aizliegts ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, kompetentas iestādes var pieņemt lēmumu piešķirt pakalpojumu valsts līgumus par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ekskluzīvām tiesībām tieši, ja tie attiecas uz pārvadājumiem pa dzelzceļu, izņemot pārvadājumus pa citu tipu sliežu ceļiem, piemēram, metro vai tramvajus.un ja tas ir nepieciešams, lai neapdraudētu attiecīgā transporta rentabilitāti vai drošību. Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, šādu līgumu termiņš nepārsniedz 10 gadus, izņemot gadījumus, kad piemēro 4. panta 4. punktu.

    Pamatojums

    No atsevišķo valstu tiesību aktiem vispārīgā gadījumā noteikti neizriet, vai konkrēta pieeja ir aizliegta vai nav. Juridisku skaidrību var panākt tikai tad, ja atsevišķo valstu tiesību aktu līmenī tiek prasīta neapšaubāma piemērošana. Turklāt tas atbilst subsidiaritātes principam. Eiropas Kopienas tiesību aktos iekļauti Eiropas mēroga vienoti procedūras noteikumi, tomēr tikai atsevišķa valsts likumdevēja aktīvā izvēle izšķirs to, kurus no instrumentiem izmantos attiecīgajā dalībvalstī.

    Tā kā saskaņā ar šīs regulas pamatprincipiem tieša piešķiršana visādā ziņā veido izņēmumu, šajā īpašajā noteikumā attiecībā uz pārvadājumiem pa dzelzceļu jāparedz precīzi nosacījumi.

    Grozījums Nr. 30

    7. panta 1. punkts

    1. Katra kompetentā iestāde reizi gadā dara zināmu atklātībai apvienotu ziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, par kurām tā ir atbildīga, par izraudzītajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī kompensāciju maksājumiem un ekskluzīvām tiesībām, kas piešķirtas minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kā atlīdzība. Šis ziņojums ļauj pārraudzīt un novērtēt sabiedriskā transporta tīkla darbību, kvalitāti un finansēšanu.

    1. Katra kompetentā iestāde reizi gadā dara zināmu atklātībai apvienotu ziņojumu par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, par kurām tā ir atbildīga, par izraudzītajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, kā arī kompensāciju maksājumiem un ekskluzīvām tiesībām, kas piešķirtas minētajiem sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem kā atlīdzība. Šis ziņojums nosaka atšķirības starp autobusu pakalpojumiem, sliežu ceļu pakalpojumiem un sliežu ceļu infrastruktūru. Tas ļauj pārraudzīt un novērtēt sabiedriskā transporta tīkla darbību un ietver informāciju par piešķirto ekskluzīvo tiesību veidu un apjomu.

    Pamatojums

    Ziņojuma diferenciācija ir nepieciešama, lai būtu vismaz minimāls salīdzinājums. Pārējiem pakalpojumu sniedzējiem jābūt pārskatam par ekskluzīvo tiesību apjomu, lai viņi, pieņemot komerciālus lēmumus, varētu ņemt vērā, kura tirgus daļa, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, ir slēgta.

    Grozījums Nr. 31

    7. panta 2. punkta ca) apakšpunkts (jauns)

     

    (ca) kvalitātes mērķus attiecībā uz precizitāti un ticamību, kā arī piemērojamām piemaksām un soda naudām.

    Or. it

    Grozījums Nr. 32

    7. panta 3. punkta a) apakšpunkts

    a) līgumslēdzēja nosaukumu un tā īpašumtiesības;

    a) līgumslēdzēja nosaukumu un tā īpašumtiesības, kā arī kontroles iestādi;

    Grozījums Nr. 33

    7. panta 3. punkta e) apakšpunkts

    e) kvalitātes mērķus;

    e) kvalitātes mērķus attiecībā uz precizitāti un ticamību, kā arī piemērojamām piemaksām un soda naudām;

    Grozījums Nr. 34

    7.a pants (jauns)

     

    7.a pants

    Pieņemot lēmumu par pakalpojumu valsts līgumiem un to piešķiršanu saskaņā ar 5. panta 2. līdz 5. punktu, dalībvalstis nodrošina ieinteresēto dalībnieku tiesību aizsardzības līdzekļus, kas to efektivitātes un ietekmes ziņā atbilst tiem, kuri noteikti Padomes Direktīvā 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām.

    Grozījums Nr. 35

    8. panta 2. punkta 1. daļa

    2. Neskarot 3. punktu, pakalpojumu valsts līgumu piešķiršana pārvadājumiem pa dzelzceļu un autoceļiem atbilst 5. panta prasībām no ... . Šajā pārejas laikā dalībvalstis veic pasākumus, lai pakāpeniski izpildītu 5. panta prasības nolūkā novērst nopietnas strukturālas problēmas, jo īpaši attiecībā uz transporta jaudu.

    * Piezīme OV: 12 gadus pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

    2. Neskarot 3. punktu, pakalpojumu valsts līgumu piešķiršana pārvadājumiem pa dzelzceļu un autoceļiem atbilst 5. panta prasībām no ... . Šajā pārejas laikā dalībvalstis veic pasākumus, lai pakāpeniski izpildītu 5. panta prasības nolūkā novērst nopietnas strukturālas problēmas, jo īpaši attiecībā uz transporta jaudu.

    * Piezīme OV: 8 gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

    Grozījums Nr. 36

    8. panta 3. punkta 2. daļa

    Līgumi, kas minēti a) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām. Līgumi, kas minēti b) un c) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām, bet ne ilgāk par 30 gadiem. Līgumi, kas minēti d) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām, ja vien tie ir terminēti līgumi un to termiņi ir salīdzināmi ar 4. pantā paredzētajiem termiņiem.

    Līgumi, kas minēti a) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām. Līgumi, kas minēti b) un c) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām, bet ne ilgāk par 15 gadiem. Līgumi, kas minēti b) un d) apakšpunktā, var palikt spēkā līdz to darbības termiņa beigām, ja vien tie ir terminēti līgumi un to termiņi ir salīdzināmi ar 4. pantā paredzētajiem termiņiem.

    Pamatojums

    Tā kā šīs regulas pārskatīšanas likumdošanas procedūra ilgst jau no 2000. gada, pārejas periodu var ievērojami saīsināt.

    Grozījums Nr. 37

    8.a pants (jauns)

     

    8.a pants

    Pārsūdzēšanas kārtība

     

    1. Dalībvalstis pakalpojumu sniedzējiem un pārējām ieinteresētajām personām nodrošina tiesības valsts vai tiesu iestādē pārsūdzēt lēmumus un provizoriskos lēmumus, ko kompetentās iestādes pieņem saskaņā ar šo regulu.

     

    2. Šā panta 1. punktā minētajai iestādei jābūt neatkarīgai no attiecīgajām kompetentajām iestādēm un iesaistītajiem pakalpojumu sniedzējiem, un tai jābūt pilnvarotai visām attiecīgajām pusēm pieprasīt visu vajadzīgo informāciju, pieņemt saistošus lēmumus un noteikt zaudējumu atlīdzību.

     

    3. Ja šī iestāde nav tiesu iestāde, tās lēmumi ir pakļauti tiesas pārbaudei.

     

    4. Noteikumus par pārsūdzēšanas procedūras piemērošanu nosaka dalībvalstis.

     

    5. Attiecībā uz pārrobežu pakalpojumiem attiecīgās iestādes vienojas par to, kas ir kompetentā prasību izskatīšanas iestāde.

    Grozījums Nr. 38

    9. panta 2. punkta 1. daļa

    2. Neskarot Līguma 73., 86., 87. un 88. pantu, dalībvalstis saskaņā ar Līguma 73. pantu var turpināt sniegt tādu atbalstu transporta nozarei, kas atbilst transporta koordinēšanas vajadzībām vai kas ir atlīdzība par atbrīvošanu no konkrētiem pienākumiem, kuri raksturo sabiedriskā pakalpojuma koncepciju, un kas nav palīdzība, uz kuru attiecas šī regula, jo īpaši:

    2. Dalībvalstis saskaņā ar Līguma 73. pantu var turpināt sniegt tādu atbalstu transporta nozarei, kas atbilst transporta koordinēšanas vajadzībām vai kas ir atlīdzība par atbrīvošanu no konkrētiem pienākumiem, kuri raksturo sabiedriskā pakalpojuma koncepciju, un kas nav palīdzība, uz kuru attiecas šī regula, piemēram, tādu kā:

    Grozījums Nr. 39

    9. panta 2. punkta 2. daļa

    Šādu palīdzību sniedz tikai pētniecības un attīstības posmam, un tā nevar segt šādu transporta sistēmu un tehnoloģiju komerciālu izmantošanu.

    svītrots

    Pamatojums

    Lai nodrošinātu nosprausto mērķu sasniegšanu, šajā pantā minētos pasākumus būtu jāpiemēro ne vien pētniecības un attīstības, bet arī darbības posmā.

    Grozījums Nr. 40

    12. panta 1. punkts

    Šī regula stājas spēkā ... .

    Piezīme OV: trīs gadus pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Šī regula stājas spēkā ..................................................*.

    ∗ Piezīme OV: 18 mēnešus pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

    Pamatojums

    Tā kā šīs regulas pārskatīšanas likumdošanas procedūra ilgst jau no 2000. gada, pārejas periodu var ievērojami saīsināt. Tas ir arī nepieciešams, lai izveidotu pasažieriem un nodokļu maksātājiem izdevīgu augsta līmeņa piepilsētas sabiedrisko transportu.

    Grozījums Nr. 41

    Pielikuma 2.a punkts (jauns)

     

    2a. Izmaksas, kuras ietver kompensācijas aprēķinos, nosaka, pamatojoties uz izmaksu analīzi, kuras, pildot savas saistības, rastos labi apsaimniekotam un ar transportlīdzekļiem attiecīgi aprīkotam vidējam uzņēmumam, kas atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas prasībām.

    Grozījums Nr. 42

    Pielikuma 3.a punkts (jauns)

     

    3a. Kompensācija nevar būt lielāka par summu, kas atbilst neto finanšu ietekmei, kura ir vienāda ar kopējo ietekmi, pozitīvu vai negatīvu, kāda sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ievērošanai ir uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja ieņēmumiem un izmaksām, turklāt pamatojoties uz izmaksām, kuras, rastos labi apsaimniekotam un ar transportlīdzekļiem attiecīgi aprīkotam vidējam uzņēmuma, kas atbilst sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas prasībām. Analītiski nosakot šīs izmaksas, pēc iespējas jāizmanto izmaksu likmes un parametri, kas noteiktas salīdzināmām sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, izsludinot konkursu saskaņā ar 5. panta 3. punktu vai arī atklātu procedūru atbilstoši Direktīvai 2004/17/EK vai 2004/18/EK.

    Pamatojums

    Pielikumā iekļautais papildinājums nodrošina regulas saskaņotību ar EKT praksi attiecībā uz atbalsta tiesībām. . Šeit atspoguļots arī ,,Altmark-Trans ceturtais kritērijs” (salīdzināt ar EKT spriedumu C-280/00 (Altmark Trans), lieta Nr. 93). Tas ir noteicošais kritērijs, lai arī tiešā piešķīruma gadījumā nodrošinātu efektīvus un ekonomiskus pakalpojumus un tādējādi novērstu pārmērīgas kompensācijas.

    • [1]  OV C 140E, 13.6.2002., 282. lpp.
    • [2]  OV C 365E, 19.12.2000., 169. lpp.
    • [3]  OV C 151E, 25.6.2002., 146. lpp.
    • [4]  OV C 151E, 25.6.2002., 146. lpp.
    • [5]  OV vēl nav publicēts.

    PASKAIDROJUMS

    I Pašreizējās situācijas izveidošanās

    Sākotnēji sabiedriskie pasažieru pārvadājumi pa dzelzceļu un autoceļiem apkalpoja nelielu skaitu samērā nodrošinātu klientu ― cilvēkus, kas vēlāk izvēlējās pārvietoties ar vieglajiem automobiļiem. Uzņēmēji ieguldīja kapitālu un zinātību, cerot, ka tie varēs šajā jaunajā tirgū gūt peļņu. Pieaugošo zaudējumu dēļ lielākā daļa sabiedrisko pārvadājumu vēlāk tika pārcelta uz dienas noslogotāko laiku vai uz noslogotākajiem maršrutiem, vai tos pat pilnībā izbeidza.

    Ja paļautos tikai uz tirgus principiem, pārvadājumu maršrutu un biežuma samazināšanās būtu neizbēgama, tāpat kā ievērojams cenu pieaugums. Pretstatā šai tendencei valsts iestādes ― jo īpaši pilsētvides reģionos ― mēģina uzlabot sabiedriskos pārvadājumus, lai ierobežotu telpu, ko aizņem vieglie automobiļi, lai saglabātu dzīvojamo rajonu, nodarbinātības rajonu un atpūtas rajonu pieejamību un lai darītu visu iespējamo satiksmes radītā vides kaitējuma apkarošanai. Tāpēc centieni saglabāt un paplašināt pārvadājumu pakalpojumus ir kļuvuši arvien atkarīgāki no tā, ka šos pakalpojumus pārņem operatori, kuru īpašnieki ir vietējās pašvaldības vai reģionālās iestādes, vai valsts. Tur, kur joprojām pastāv privātie operatori, tie ir kļuvuši atkarīgi no valsts finansējuma, kas nepieciešams, lai segtu neizbēgamos ekspluatācijas deficītus. Tādējādi gan valsts uzņēmumi, gan privātie līgumslēdzēji ir ieguvuši monopolu uz tiesībām sniegt regulārus pakalpojumu un uz valsts finansējuma pieejamību.

    II Komisijas 2000. gada priekšlikums

    90. gados tika veikta izpēte par jaunu konkurences, finansēšanas un zonu sadales sistēmu ― „regulēto konkurenci”, kas aizstātu visas iepriekšējās valsts, reģionālās un vietējās sistēmas. Tas radīja pieņēmumu, ka nākotnē valsts pasūtījuma procedūras būs jāizmanto visā ES teritorijā. Dažas dalībvalstis jau paredzēja šādu sistēmu, pārskatot savus tiesību aktus.

    Vēlāk Komisija paskaidrojuma rakstā par savu 2000. gada regulas priekšlikumu vērsa uzmanību uz pastāvošo tiesisko regulējumu, jo īpaši uz:

    -          EK līguma 73. pantu, kas nosaka, ka atbalsts ir saderīgs ar Līgumu, ja tas ir atlīdzība par tādu saistību izpildi, kuras parasti uzskata par „sabiedriskajiem pakalpojumiem”;

    -          Regulu (EEK) Nr. 1191/69 (grozīta ar Regulu (EEK) Nr. 1893/91), kurā uzskaitītie tie kompensācijas veidi, uz kuriem neattiecas prasība atbalstu darīt zināmu, kā noteikts Līguma 88. panta 3. punktā.

    Tomēr minētajā regulā nebija noteikts, kādā veidā sabiedrisko pakalpojumu līgumi jāpiešķir vai kādā veidā jāatver tirgi.

    Līgumu piešķiršanu konkrēti regulēja ar Direktīvām 92/50/EK un 93/38/EEK, kuras 2004. gadā aizstāja ar Direktīvām 2004/17/EEK un 2004/18/EEK.

    Tomēr ir daudzi līgumi (un jo īpaši koncesijas), kuriem šīs procedūras nepiemēro. Savukārt regula, ko Komisija toreiz piedāvāja, kā arī vēlākie grozītie priekšlikumi paredzēja šādas procedūras.

    Komisija vērsa uzmanību arī uz situācijas izmaiņām, ko izraisīja lielu starptautisku uzņēmumu parādīšanās. Tie piedāvāja no valsts iestādēm un privātiem koncesionāriem pārņemt autobusu, tramvaju un dzelzceļa pakalpojumus ar nosacījumu, ka tie saņems finansiālu kompensāciju par paredzamo ekspluatācijas deficītu, tostarp līdzekļus, kas tiem ļaus strādāt ar peļņu.

    2000. gada 20. jūlijā Komisija pauda vēlmi ar regulu, ko ierosināja ar COM(2000)0007, garantēt pārredzamību un vienādu attieksmi pret uzņēmumiem, tādējādi nodrošinot, lai ilgtermiņa koncesiju dēļ, ko valsts iestādes piešķir operatoriem, ar kuriem tās tradicionāli sadarbojas vai ar kuriem tām ir labas attiecības, citi ieinteresētie uzņēmumi neceltu prasības tiesā. Lai to panāktu, tika ierosināts, ka starp uzņēmumiem jāievieš konkurence, un to panāktu, aicinot uzņēmumus piedalīties konkursos par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem uz pieciem gadiem. Citi uzņēmumu atlases veidi būtu iespējami tikai izņēmuma gadījumos.

    III Pirmais lasījums Parlamentā

    Vietējās pašvaldības un reģionālās iestādes, lietotāju organizācijas, vides organizācijas un arodbiedrības izvirzīja nopietnus iebildumus pret prasību visos gadījumos izmantot valsts pasūtījuma procedūras. Tās šādi rīkojās daļēji tāpēc, ka uzskatīja, ka šāda prasība beigu beigās novedīs pie tā, ka daudzie valstij piederošie pilsētu un reģionālie operatori vairs nevarēs pastāvēt, jo attiecīgie uzņēmumi ir izveidoti, lai pēc iespējas efektīvāk apkalpotu vietējo tirgu, nevis lai konkurētu kādā tālākā vietā. Pietiktu, ka tie tikai vienreiz zaudētu konkursa procedūrā, piemēram, ja tie neizturētu cenu konkurenci ar kādu lielāku uzņēmumu, un tie būtu jālikvidē.

    Turklāt visi attiecīgie uzņēmumi iebilda pret ierosinātajiem piecu gadu līgumiem, jo kontinuitātes trūkums kavēs ieguldījumus. Tā kā uzaicinājumus piedalīties konkursos paredzēja izsludināt regulāri, arodbiedrības aicināja pārvadājumu darbiniekus aizsargāt pret atlaišanu vai pret sliktākiem nodarbinātības nosacījumiem ar jauno līgumslēdzēju. Avoti dažādajās dalībvalstīs vērsa uzmanību uz lielajām atšķirībām valstu praksē un uz to, ka nav vēlams uzspiest vienādus noteikumus ES līmenī, ignorējot pieredzi, kas gūta atšķirīgajā valstu praksē. Atbilstoši šiem iebildumiem Parlaments 2001. gada 14. novembrī pieņēma grozījumus pirmajā lasījumā ar 317 balsīm pret 224 balsīm, cita starpā lai tramvaju un metro pakalpojumus un regulārus autobusu pakalpojumus attālumos līdz 50 km varētu sniegt bez valsts pasūtījuma procedūras. Gadījumos, kad šādu procedūru izmantotu, konkurence jābalsta ne vien uz cenu, bet arī uz daudzumu, bet līgumu termiņus pagarināja līdz 8 gadiem autobusu pakalpojumiem un 15 gadiem dzelzceļa pakalpojumiem. Pārredzamības prasības, ko Komisija ierosināja valsts pasūtījuma procedūrām, tika apstiprinātas.

    IV Padomes kopējā nostāja

    Pēc pirmā lasījuma pagāja vairāk nekā seši gadi, līdz Padomei izdevās vienoties par kopējo nostāju regulas priekšlikumam. Viens no faktoriem, kas palīdzēja, bija tas, ka 2005. gada 20. jūlijā ar COM(2005)0319 Komisija iesniedza pārskatītu priekšlikumu, lielā mērā ievērojot nostāju, ko Parlaments pieņēma 2001. gadā. 2006. gadā, Austrijas prezidentūras laikā, Padome panāca līdzīgu vienošanos, pēc kuras Vācijas prezidentūra pabeidza priekšlikuma izstrādi, pilnveidojot dažus aspektus attiecībā uz saikni starp šo regulu un Direktīvu 2004/18/EEK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, un Direktīvu 2004/17/EEK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs. Šo priekšlikuma variantu raksturo lielāka dalībvalstu papildināmība, nekā bija paredzēts Komisijas 2000. gada priekšlikumā; piemēram, tiks saglabāta iespēja pārvadājumus starp pilsētām un konurbācijas zonām nodrošināt operatoriem, kuru īpašnieks ir valsts.

    V Referenta ierosinājumi

    Pašlaik pastāv liela vienprātība starp Parlamenta nostāju pirmajā lasījumā 2001. gadā, Komisijas 2005. gada pārskatīto priekšlikumu un Padomes 2006. gada kopējo nostāju. Šī vienprātība ir referenta priekšlikuma pamatā. Viņa grozījumi skar jautājumus, ko nevalstiskās organizācijas izvirzījušas par tiesisko noteiktību un kvalitāti.

    Viena no šīs regulas piemērošanas sekām būs darbības kontinuitātes samazināšanās. Gadījumos, kad pakalpojumus nesniedz tieši valstij piederoši operatori, līgumi būs spēkā relatīvi īsiem laikposmiem ― parasti no 8 līdz 15 gadiem ― neatkarīgi no tā, vai tie piešķirti pēc konkursa vai privāti. Tas nozīmē, ka attiecīgajiem darbiniekiem būs regulāri jāsaskaras ar nopietnu neskaidrību par savu darba vietu nākotni, jo līgumslēdzēja maiņa var izraisīt kolektīvas atlaišanas. Pat tad, ja darbiniekus pieņemtu darbā cits operators, ciestu viņu nodarbinātības nosacījumi. Tas ir līdzīgi gadījumiem, kad tiek slēgti vai pārņemti uzņēmumi. Pirmajā lasījumā Parlaments nolēma darbiniekiem nodrošināt labāku aizsardzību. Padomes kopējā nostājā, kuras pamatā, kā Parlaments prasīja pirmajā lasījumā, ir lielāka dalībvalstu izvēles brīvība, ir teikts, ka būtu vēlami pasākumi, kas reglamentē darbinieku pāreju (4. panta 5. un 6. punkts), bet nav noteikts, ka tie ir obligāti. Grozījumi Nr. 3, 17, 19 un 20 to paredz, bet konkrētās kārtības izvēli atstāj dalībvalstu ziņā, saskaņā ar vietējām tradīcijām.

    Grozījumi Nr. 1, 9, 10, 23, 24, 28, 39 un 40 ir paredzēti, lai novērstu daudzu uzņēmumu paustās bažas, ka samazināsies tiesiskā noteiktība. Grozījumi Nr. 5, 6, 8, 12, 14 un 15 ir paredzēti, lai nepieļautu tādus kompensāciju maksājumus, kas nesedz izmaksas un kas uzņēmumiem nodarītu tādu kaitējumu, ka nevarētu garantēt pakalpojuma kontinuitāti. Grozījumi Nr. 11 un 25 paredz īpašus valsts apstākļus un aizsargā attiecīgās dalībvalstis pret sekām, kas tām ir īpaši nelabvēlīgas. Grozījuma Nr. 26 mērķis ir samazināt birokrātiju un izmaksas, kas saistītas ar valsts pasūtījuma procedūrām. Šie papildinājumi, kuru pamatā ir praksē sastaptās situācijas, ir līdzsvaroti, un ar tiem Padomē panāktais kompromiss tiek nevis apšaubīts, bet atbalstīs.

    PROCEDŪRA

    Atsauces

    13736/1/2006 - C6-0042/2007 - 2000/0212(COD)

    1. lasījuma datums EP – P numurs

    14.11.2001                     T5-0597/2001

    Komisijas priekšlikums

    COM(2000)0007 - C5-0326/2000

    Komisijas grozītais priekšlikums

    COM(2002)0107

    Datums, kad plenārsēdē paziņoja par kopējās nostājas pieņemšanu

    18.1.2007

    Komiteja, kas atbildīga par jautājumu

           Datums, kad paziņoja plenārsēdē

    TRAN

    18.1.2007

    Atzinumu nav sniegusi

           Lēmuma datums

    EMPL

    13.12.2000

    ENVI

    5.12.2000

     

     

    Referents(-e/-i/-es)

           Iecelšanas datums

    Erik Meijer

    15.1.2007

     

     

    Izskatīšana komitejā

    22.1.2007

    28.2.2007

    26.3.2007

     

    Pieņemšanas datums

    27.3.2007

     

     

     

    Galīgā balsojuma rezultāti

    +:

    –:

    0:

    37

    4

    7

    Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

    Inés Ayala Sender, Etelka Barsi-Pataky, Jean-Louis Bourlanges, Paolo Costa, Michael Cramer, Luis de Grandes Pascual, Arūnas Degutis, Christine De Veyrac, Petr Duchoň, Saïd El Khadraoui, Robert Evans, Emanuel Jardim Fernandes, Mathieu Grosch, Georg Jarzembowski, Stanisław Jałowiecki, Timothy Kirkhope, Dieter-Lebrecht Koch, Jaromír Kohlíček, Sepp Kusstatscher, Jörg Leichtfried, Bogusław Liberadzki, Eva Lichtenberger, Marian-Jean Marinescu, Erik Meijer, Robert Navarro, Seán Ó Neachtain, Josu Ortuondo Larrea, Willi Piecyk, Luís Queiró, Reinhard Rack, Luca Romagnoli, Brian Simpson, Renate Sommer, Dirk Sterckx, Ulrich Stockmann, Armando Veneto, Marta Vincenzi, Roberts Zīle

    Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā

    Johannes Blokland, Philip Bradbourn, Markus Ferber, Zita Gurmai, Jeanine Hennis-Plasschaert, Helmuth Markov, Ioan Mircea Paşcu, Leopold Józef Rutowicz, Corien Wortmann-Kool

    Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

    Alexandru Athanasiu

    Iesniegšanas datums

    4.4.2007