ZIŅOJUMS par grozījumiem Eiropas Parlamenta Reglamenta 47. pantā „Komiteju ciešāka sadarbība”
13.4.2007 - (2007/2016(REG))
Konstitucionālo jautājumu komiteja
Referents: Richard Corbett
EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
par grozījumiem Eiropas Parlamenta Reglamenta 47. pantā „Komiteju ciešāka sadarbība”
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta grozījuma priekšlikumu B6‑0461/2006,
– ņemot vērā Reglamenta 201. un 202. pantu,
– ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6‑0139/2007),
1. nolemj veikt Reglamentā turpmāk minētos grozījumus;
2. atgādina, ka šie grozījumi stājas spēkā nākamās sesijas pirmajā dienā;
3. uzdod priekšsēdētājam informēšanas nolūkā nosūtīt šo lēmumu Padomei un Komisijai.
Spēkā esošais teksts | Grozījumi |
Grozījums Nr. 1 47. pants | |
Komiteju ciešāka sadarbība |
Komiteju iesaistīšanas procedūra |
Ja Priekšsēdētāju konference uzskata, ka jautājums gandrīz vienlīdz ietilpst divu komiteju kompetencē vai jautājuma dažādi aspekti ietilpst divu komiteju kompetencē, piemēro 46. pantu, kā arī šādus papildu noteikumus: |
Ja saskaņā ar Reglamenta 179. panta 2. punktu vai 45. pantu Priekšsēdētāju konferencei ir iesniegts jautājums par komiteju kompetenci un Priekšsēdētāju konference, pamatojoties uz Reglamenta VI pielikumu, uzskata, ka jautājums gandrīz vienlīdz ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē vai ka jautājuma dažādi aspekti ietilpst divu vai vairāku komiteju kompetencē, piemēro 46. pantu, kā arī šādus papildu noteikumus: |
- grafiku abas komitejas pieņem kopīgi; |
- grafiku attiecīgās komitejas pieņem kopīgi; |
- abu komiteju referenti cenšas vienoties par tekstiem, kurus tie iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem;
|
- (svītrots) komiteju referenti cits citu informē un cenšas vienoties par tekstiem, kurus tie iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem; |
|
- attiecīgās komitejas var kopā noteikt teksta daļas, kas atbilst to īpašajām vai kopīgajām kompetencēm, un vienoties par precīziem sadarbības noteikumiem; |
- par jautājuma izskatīšanu atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi komiteja, kurai lūdz sniegt atzinumu, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja domām un kad ir notikusi apspriešanās ar tās komitejas priekšsēdētāju, kurai lūdz sniegt atzinumu, saskaņā ar VI pielikumu attiecas uz tās komitejas kompetenci, kura sniedz atzinumu, un kuri nav pretrunā ar pārējām ziņojuma daļām. |
- par jautājuma izskatīšanu atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi komiteja, kurai lūdz sniegt atzinumu, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja domām un kad ir notikusi apspriešanās ar tās komitejas priekšsēdētāju, kurai lūdz sniegt atzinumu, saskaņā ar VI pielikumu attiecas uz tās komitejas kompetenci, kura sniedz atzinumu, un kuri nav pretrunā ar pārējām ziņojuma daļām. |
Pamatojums | |
Ierosinātais grozījums 47. panta teksta pašreizējai redakcijai atspoguļo Konstitucionālo jautājumu komitejas vairākuma viedokli, proti, šis pants ir jāpadara elastīgāks, taču tas nav radikāli jāgroza. Šai procedūrai arī jābūt pieejamai, ja vēlas iesaistīties vairāk nekā divas komitejas, un to konkrētā sadarbības kārtība, kā arī darba un kompetenču sadalījums jāatstāj komiteju ziņā katrā gadījumā atsevišķi. | |
Grozītais pants formulē vienu no pamatprasībām, lai šāda veida procedūras būtu sekmīgas, proti, intensīvu un regulāru saziņu starp iesaistītajiem referentiem. Ir ierosināts grozīt panta nosaukumu, lai izvairītos no pārpratumiem saistībā ar Līgumos izmantoto terminu „ciešāka sadarbība starp dalībvalstīm” saskaņā ar VII sadaļu Līgumā par Eiropas Savienību. | |
Panta ievaddaļa ir grozīta, lai precizētu, ka jautājums par to, vai jāpiemēro ciešāka sadarbība, kas tagad ir pārdēvēta par komiteju iesaistīšanas procedūru, ir variācija jautājumam par komiteju kompetencēm. Ja šāds jautājums rodas saistībā ar normatīvu ziņojumu, tas jārisina saskaņā ar 179. panta 2. punktu, ja saistībā ar komitejas ierosinātu patstāvīgu ziņojumu – saskaņā ar 45. pantā noteikto atļaujas saņemšanas procedūru, kā arī saskaņā ar šim pantam pievienotajiem komentāriem. |
PASKAIDROJUMS
Pēc diskusijām Komiteju priekšsēdētāju konferencē, kuru noslēgumā 22. un 23. jūnijā Limletē[1] tika rīkots seminārs, šīs konferences priekšsēdētājs J. Daul iesniedza Reglamenta 46. un 47. panta grozījumu priekšlikumus[2], kuru mērķis bija galvenokārt panākt līdzsvaru starp attiecīgajām komitejām, lai nodrošinātu to patiesu sadarbību.
Reglamenta 47. panta grozījumi, kas ietverti šajā ziņojuma projektā, lielā mērā ievēro minētajā priekšlikumā izteiktos ierosinājumus attiecībā uz procedūras piemērošanu vairāk nekā divām komitejām un tās padarīšanu elastīgāku. Tomēr šie grozījumi noraida priekšlikumā formulēto iespēju komitejai, kas ir atbildīga par atzinuma sagatavošanu, atļaut grozījumu iesniegšanu plenārsēdes laikā, ja ar komiteju, kas atbildīga par jautājumu, nav izdevies panākt kopīgus kompromisa grozījumus. Šī priekšlikuma pamatā ir pieņēmums, ka par atzinuma sagatavošanu atbildīgajai komitejai dotā " pēdējā iespēja” iesniegt šādus grozījumus veicinās savstarpēju ieinteresētību veidot patiesu sadarbību un tādējādi novērsīs iesniegto grozījumu skaita palielināšanos.
Referents šādu pieņēmumu vērtē skeptiski. Jāatceras, ka apmēram pirms desmit gadiem visas komitejas varēja iesniegt grozījumus apspriešanai Parlamentā. Rezultātā komitejas, kas bija atbildīgas par atzinuma sagatavošanu, parasti vēlreiz iesniedza grozījumus tieši plenārsēdes laikā, ja šos grozījumus nebija iekļāvusi par jautājumu atbildīgā komiteja. Atbildīgajai komitejai dotā iespēja teikt pēdējo vārdu bija paredzēta, lai novērstu pārlieku liela grozījumu skaita iesniegšanu plenārsēdes laikā.
Ja starp komitejām, kas ir iesaistītas ciešākas sadarbības procedūrā, valda patiešām nepārvaramas domstarpības, vienas vai otras komitejas iesniegtajiem grozījumiem tik un tā nepieciešams lielāko politisko grupu atbalsts, lai tos pieņemtu. Tādējādi šādos gadījumos panākt vajadzīgo konsensu ir politisko grupu pašsaprotams uzdevums. Tomēr šādas situācijas lielā mērā var novērst, ja iesaistītie komiteju priekšsēdētāji un referenti uzņemas vadību un pienācīgi sadarbojas. No J. Daul priekšlikuma precīzi pārņemtā [47. panta] jaunā trešā ievilkuma mērķis ir īstenot un veicināt šādu sadarbību.
Šajā ziņojuma projektā nav iekļauts 1. grozījums no J. Daul priekšlikuma, kurā ir ierosināts 46. pantā noteikt termiņu, kādā komitejām jāsniedz atzinums. Referents uzskata, ka šāds termiņš nav jāprecizē, jo tas netieši jau ir noteikts. Proti, saskaņā ar 179. panta 2. punktu jautājums par komiteju kompetencēm jāiesniedz Priekšsēdētāju konferencei „četru darba nedēļu laikā pēc paziņošanas plenārsēdē”. No šī formulējuma var secināt, ka pieprasījumi uzticēt atzinuma sagatavošanu vai pēc analoģijas iesaistīties ciešākas sadarbības procedūrā ir jāiesniedz tā, lai šo termiņu varētu ievērot.
Līdzīgus apsvērumus var attiecināt uz priekšlikumā ietverto 3. grozījumu, kurā noteikts, ka Priekšsēdētāju konferencei sešu nedēļu laikā ir jāpieņem lēmums attiecībā uz pieprasījumu par iesaistīšanos ciešākas sadarbības procedūrā. Ja šādu pieprasījumu 179. panta 2. punkta nozīmē uzskata par „kompetenču konfliktu starp divām vai vairākām pastāvīgām komitejām", un tas šķiet tikai loģiski, tad jāpiemēro šajā pantā noteiktais termiņš un īpašs termiņš nav jānosaka.
- [1] Šī semināra secinājumus, „Limletes deklarāciju”, vēstules veidā nosūtīja Parlamenta priekšsēdētājam 2006. gada 28. jūnijā. Tās pielikumā ir ietverti sīki izstrādāti priekšlikumi par 47. panta grozīšanu.
- [2] Saskaņā ar Reglamenta 202. pantu 2006. gada 31. augusta dokuments B6-0461/2006.
EIROPAS PARLAMENTA REGLAMENTA GROZĪJUMA PRIEKŠLIKUMS B6‑0461/2006 (31.8.2006)
Ievērojot Reglamenta 202. pantu
iesniedza Joseph Daul
46. un 47. panta grozīšana
EIROPAS PARLAMENTA REGLAMENTS
Spēkā esošais teksts | Grozījumi |
Grozījums Nr. 1 46. panta 1. punkts | |
1. Ja komiteja, kurai sākotnēji nodots kāds jautājums, vēlas saņemt citas komitejas atzinumu vai ja cita komiteja vēlas sniegt savu atzinumu par ziņojumu, ko sagatavojusi komiteja, kurai jautājums sākotnēji bija nodots, tās var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 179. panta 3. punktu ieceļ par jautājuma izskatīšanu atbildīgo komiteju, bet otru lūdz sniegt atzinumu. |
1. Ja komiteja, kurai sākotnēji nodots kāds jautājums, vēlas saņemt citas komitejas atzinumu vai ja cita komiteja vēlas sniegt savu atzinumu par ziņojumu, ko sagatavojusi komiteja, kurai jautājums sākotnēji bija nodots, tās var prasīt, lai Parlamenta priekšsēdētājs saskaņā ar 179. panta 3. punktu četru nedēļu laikā pēc paziņojuma plenārsēdē par jautājuma nodošanu izskatīšanai ieceļ par jautājuma izskatīšanu atbildīgo komiteju, bet otru lūdz sniegt atzinumu. |
Or. fr | |
Pamatojums | |
Komitejai vajadzīgas četras nedēļas, lai sagatavotu pieteikumu ciešākai sadarbībai pēc paziņojuma par jautājuma nodošanu izskatīšanai plenārsēdē. Tas ļautu izvairīties no gadījumiem, kad praktisku apsvērumu dēļ, īpaši ņemot vērā par ziņojuma sagatavošanu atbildīgās komitejas darba tālākās stadijas, nevar piemērot 47. pantu. | |
Grozījums Nr. 2 47. panta -1. daļa (jauna) | |
|
Viena vai divas komitejas var izteikt vēlmi iesaistīties ciešākā sadarbībā, lai sagatavotu par jautājuma izskatīšanu atbildīgajai komitejai uzticēto ziņojumu, ja tās uzskata, ka vismaz viens svarīgs izskatāmā jautājuma elements attiecas uz komitejas kompetences jomu. Šādi pieprasījumi jāpamato saskaņā ar Reglamenta VI pielikumu. |
Or. fr | |
Pamatojums | |
Pieredze rāda, ka viens priekšlikums konkrētos gadījumos var būt iekļauts vairāk nekā divu komiteju kompetencē. Tomēr šādi gadījumi, kad ir iesaistītas vairāk nekā trīs komitejas, ir ļoti reti. Turklāt arī sekmīgai sadarbībai nepieciešams ierobežot iesaistīto komiteju skaitu. | |
Šie jaunie noteikumi liek komitejām pamatot vēlmi izmantot ciešāku sadarbību saskaņā ar VI pielikumu. | |
Grozījums Nr. 3 47. panta -1.a daļa (jauna) | |
|
Jautājuma izskatīšana tiek nodota Priekšsēdētāju konferencei, un tā pieņem galīgo lēmumu sešu nedēļu laikā no brīža, kad jautājumu nodod izskatīšanai. Komiteju priekšsēdētāju konference tiek informēta un var nosūtīt ieteikumu Priekšsēdētāju konferencei. |
Or. fr | |
Pamatojums | |
Šī jaunā daļa paredz mehānismu un grafiku lēmuma pieņemšanai. | |
Saskaņā ar pašreizējo kārtību par jautājuma izskatīšanu atbildīgā komiteja izlemj par kādas komitejas iesaistīšanu vai neiesaistīšanu ciešākā sadarbībā atzinuma sagatavošanai. Priekšsēdētāju konference izlemj tikai gadījumos, kad viena no iesaistītajām komitejām izsaka īpašu vēlmi. Taču galīgo lēmumu vajadzētu pieņem Priekšsēdētāju konferencei, nevis komitejai, kas atbildīga par jautājuma izskatīšanu. | |
Grozījums Nr. 4 47. panta 1. daļa | |
Ja Priekšsēdētāju konference uzskata, ka jautājums gandrīz vienlīdz ietilpst divu komiteju kompetencē vai jautājuma dažādi aspekti ietilpst divu komiteju kompetencē, piemēro 46. pantu, kā arī šādus papildu noteikumus: |
Ja Priekšsēdētāju konference izlemj par labu ciešākai sadarbībai, piemēro 46. pantu, kā arī šādus papildu noteikumus: |
|
- attiecīgās komitejas var kopā noteikt teksta daļas, kas atbilst to īpašajām vai kopējām kompetencēm, un vienoties par precīziem sadarbības noteikumiem; |
- grafiku abas komitejas pieņem kopīgi; |
– grafiku attiecīgās komitejas pieņem kopīgi; |
- abu komiteju referenti cenšas vienoties par tekstiem, kurus tie iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem; |
– referents un iesaistītie referenti pilnībā informē cits citu par tekstiem, kurus viņi iesniedz attiecīgi savām komitejām, kā arī par nostāju attiecībā uz grozījumiem; |
- par jautājuma izskatīšanu atbildīgā komiteja bez balsošanas pieņem grozījumus, ko iesniegusi komiteja, kurai lūdz sniegt atzinumu, ja grozījumi attiecas uz tiem aspektiem, kuri pēc atbildīgās komitejas priekšsēdētāja domām un kad ir notikusi apspriešanās ar tās komitejas priekšsēdētāju, kurai lūdz sniegt atzinumu, saskaņā ar VI pielikumu attiecas uz tās komitejas kompetenci, kura sniedz atzinumu, un kuri nav pretrunā ar pārējām ziņojuma daļām. |
|
|
– pēc balsošanas iesaistītajās komitejās un par jautājuma sagatavošanu atbildīgajā komitejā, pamatojoties uz referenta un iesaistīto referentu ieteikumu, var izlemt iesniegt kopējos kompromisa grozījumus izskatīšanai plenārsēdē; |
|
– ja ceturtajā ievilkumā iepriekš aprakstītā procedūra netiek ievērota vai arī starp attiecīgajām komitejām turpinās nesaskaņas, iesaistītā komiteja, neskarot 150. panta 1. punkta noteikumus, izskatīšanai plenārsēdē var iesniegt grozījumus, kas ir tās kompetencē un ko tā jau ir izklāstījusi par jautājumu atbildīgajai komitejai, kura šos grozījumus ir noraidījusi. |
Or. fr | |
Pamatojums | |
(Ievadfrāze) Šī teksta redakcija paredz Priekšsēdētāju konferencei iespēju izmantot ciešāku sadarbību, lai risinātu kompetences konfliktu. | |
(1. ievilkums — jauns) Šis formulējums mudina komitejas definēt sadarbību un ļauj tām vienoties par noteikumiem iesaistīto komiteju iesniegto grozījumu pārņemšanai (pat tad, ja par jautājumu atbildīgā komiteja nebalso). | |
(2. ievilkums — jauns) Šis uzlabotais un reālākais ievilkuma formulējums nosaka pilnīgu atbilstīgās informācijas apmaiņu starp attiecīgajām komitejām, tādējādi nodrošinot īstu sadarbību. | |
(3.a ievilkums — jauns) Šis grozījums dod iespēju pastiprināt iesaistītās komitejas pozīciju visas procedūras gaitā, radot savstarpēju ieinteresētību patiesā sadarbībā. Tā ļauj par jautājuma izskatīšanu atbildīgajai komitejai balsot par visiem grozījumiem un nenosaka tai pienākumu iekļaut visus iesaistītās komitejas grozījumus bez balsošanas. Tas turpretī dod iesaistītajai komitejai iespēju izskatīšanai plenārsēdē iesniegt grozījumus, kuri ir tās kompetencē un kurus noraidījusi par jautājumu atbildīgā komiteja. Abas komitejas būs ieinteresētas drīzāk vienoties, lai izvairītos no iespējamās lēmuma pieņemšanas plenārsēdē, lietai vairs neesot to kontrolē. | |
(3.b ievilkums — jauns) Tomēr šis risinājums gadījumā, ja pastāv nesaskaņas, ļaus plenārsēdē izdarīt pareizo izvēli starp divām konfliktējošām nostājām. Piedāvātā iespēja iesniegt kompromisa grozījumus izskatīšanai plenārsēdē ir pēdējā iespēja komitejām rast vienošanos pirms sprieduma pasludināšanas plenārsēdē. |
N.B.: Citi Reglamenta panti (īpaši 150. un 155. pants) ir jāgroza, lai tie atbilstu jaunajiem noteikumiem.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Grozījumi Eiropas Parlamenta Reglamenta 47. pantā "Komiteju ciešāka sadarbība" |
|||||||||||||
Procedūras numurs |
||||||||||||||
Atsauces grozījuma priekšlikums(-i) |
|
|
||||||||||||
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu |
AFCO |
|||||||||||||
Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu |
|
|
|
|
|
|||||||||
Atzinumu nav sniegusi |
|
|
|
|
|
|||||||||
Referents(-e/-i/-es) |
Richard Corbett 4.10.2006 |
|
||||||||||||
Izskatīšana komitejā |
4.10.2006 |
1.3.2007 |
|
|
|
|||||||||
Pieņemšanas datums |
10.4.2007 |
|||||||||||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+ - 0 |
20 0 0 |
||||||||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Enrique Barón Crespo, Richard Corbett, Jean-Luc Dehaene, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Ingo Friedrich, Bronisław Geremek, Anneli Jäätteenmäki, Timothy Kirkhope, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Rihards Pīks, Marie-Line Reynaud, Adrian Severin, Riccardo Ventre |
|||||||||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Elmar Brok, Carlos Carnero González, Klaus Hänsch, Jacek Protasiewicz, Mauro Zani |
|||||||||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
|
|||||||||||||
Iesniegšanas datums |
13.4.2007 |
|
||||||||||||
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā) |
... |
|||||||||||||