Procedūra : 2005/2125(ACI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A6-0142/2007

Iesniegtie teksti :

A6-0142/2007

Debates :

Balsojumi :

PV 22/05/2007 - 9.9
CRE 22/05/2007 - 9.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P6_TA(2007)0194

ZIŅOJUMS     
PDF 197kWORD 123k
16.4.2007
PE 386.300v03-00 A6-0142/2007

par Kopīgās deklarācijas noslēgšanu par koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem

(2005/2125(ACI))

Konstitucionālo jautājumu komiteja

Referents: Jo Leinen

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS
 PASKAIDROJUMS
 KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS PAR KOPLĒMUMA PROCEDŪRAS PRAKTISKAJIEM ASPEKTIEM PĀRSKATĪŠANA (EK LĪGUMA 251. PANTS)
 PROCEDŪRA

EIROPAS PARLAMENTA LĒMUMA PRIEKŠLIKUMS

par Kopīgās deklarācijas noslēgšanu par koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem

(2005/2125(ACI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 251. pantu,

–   ņemot vērā tā 1999. gada 5. maija rezolūciju par Kopīgo deklarāciju par jaunās koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem(1),

–   ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences 2007. gada 8. marta lēmumu,

–   ņemot vērā pārskatīto Kopīgās deklarācijas projektu par koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem (turpmāk tekstā – „pārskatītā deklarācija”),

–   ņemot vērā Reglamenta 120. panta 1. punktu un Reglamenta VI pielikuma XVIII punkta 4. apakšpunktu,

–   ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A6‑0142/2007),

A. tā kā koplēmuma procedūras nemitīgā piemērošanas jomas paplašināšana palielina tās nozīmi ES tiesību aktu izstrādes procesā un rada izmaiņas iestāžu – Parlamenta, Padomes un Komisijas – attiecībās;

B.  tā kā Parlaments, Padome un Komisija ir centušās padarīt ES tiesību aktu izstrādi pārredzamāku, saskaņotāku, efektīvāku un demokrātiskāku;

C. tā kā lai gan 1999. gada Kopīgā deklarācija par koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem ir apliecinājusi savu noderīgumu, dažu praktisku risinājumu piemērošana laika gaitā ir norādījusi uz nepieciešamību to grozīt;

D. tā kā vairākas Eiropas Savienības paplašināšanās kārtas ir radījušas problēmas, kas ietekmē gan procedūru vienkāršošanu, gan resursu optimizāciju;

E.  tā kā pārskatītā deklarācija atbilst šīm cerībām un ļauj veidot iestāžu turpmāko sadarbību konstruktīvi un elastīgi;

F.  tā kā iestāžu nolīgumiem un pamatnolīgumiem ir svarīga nozīme un tā kā tāpēc ir būtiski apkopot visus spēkā esošos nolīgumus un publicēt tos kā Parlamenta Reglamenta pielikumu, lai nodrošinātu piekļuvi šiem nolīgumiem un garantētu pārskatāmību,

1.  atkārtoti apstiprina apņemšanos ievērot pārskatāmības, atbildības un efektivitātes principus un uzsver nepieciešamību pievērst uzmanību ES tiesību aktu izstrādes procesa vienkāršošanai, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesisko kārtību;

2.  atzinīgi vērtē pārskatīto deklarāciju, kurā ir uzlabota gan 1999. gada deklarācijas struktūra, tās gan saturs, pievienojot virkni svarīgu noteikumu, kas saskaņo ar pašreizējām paraugpraksēm dokumentu, kura mērķis ir stiprināt sadarbību starp trim iestādēm, lai uzlabotu ES likumdošanas efektivitāti un kvalitāti;

3.  vēlas, lai Parlaments izstrādātu rīcības kodeksu, ar kuru saskaņotu parlamentāro komiteju praksi trialogu laikā, paredzot konkrētus noteikumus par parlamentāro delegāciju sastāvu un pienākumu ievērot ar darbu saistītu konfidencialitāti;

4.  jo īpaši atzinīgi vērtē šādus pārskatītās deklarācijas uzlabojumus:

a)    jaunos noteikumus par Padomes prezidentūras pārstāvju piedalīšanos parlamentāro komiteju sanāksmēs un par informācijas pieprasījumiem attiecībā uz Padomes nostāju, kas kopīgi nodrošina virzību uz mērķi uzlabot dialogu starp šīm divām likumdevējām iestādēm,

b)    tādas prakses atzīšanu, kurā neoficiālu iestāžu sarunu laikā panāktas vienošanās galīgo redakciju izstrādā ar vēstuļu apmaiņas palīdzību,

c)    apstiprinājumu principam, ka, veicot juridisko un valodas redakciju, Parlamenta un Padomes dienesti sadarbojas kā vienlīdzīgi partneri,

d)    vienošanos pēc iespējas organizēt svarīgu saskaņotu dokumentu parakstīšanu kopīgā ceremonijā, klātesot plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem, kā arī organizēt kopīgus paziņojumus presei un konferences, lai informētu par paveiktā darba sekmīgu iznākumu;

5.  ir pārliecināts, ka pārskatītā deklarācija vēl vairāk palielinās koplēmuma procedūrā veiktā likumdošanas darba pārredzamību un atbildību;

6.  apstiprina pārskatīto deklarāciju, kas ir pievienota šim lēmumam kā pielikums, un nolemj pievienot pārskatīto deklarācija tā Reglamentam; aicina publicēt pārskatīto deklarāciju Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī;

7.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo lēmumu un tā pielikumu Padomei un Komisijai.

(1)

OV C 279, 01.10.1999., 229. lpp.


PASKAIDROJUMS

Pamatojums

Pārskatītās Kopīgās deklarācijas projekts par koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem ir trešais iestāžu nolīgums par šo tematu starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju.

Kopš Vienotā Eiropas akta stāšanās spēkā 1987. gada 1. jūlijā, kas ieviesa sadarbības procedūru, Parlamenta loma tiesību aktu izstrādē ir pastāvīgi augusi, un tā attiecības ar pārējām iestādēm ir kļuvušas arvien ciešākas.

Pēc koplēmuma procedūras ieviešanas Māstrihtas līgumā 1993. gadā notika sarunas par iestāžu nolīgumu, kurā bija sīkāk izklāstīta Samierināšanas komitejas darbība, taču tajā nebija ietverti citi koplēmuma aspekti.

Amsterdamas līgums, kas stājās spēkā 1999. gadā, izmainīja situāciju vēl vairāk, ievērojami paplašinot koplēmuma procedūras piemērošanas jomas, kā arī reformējot sākotnējo koplēmuma procedūru, jo īpaši nodrošinot iespēju panākt vienošanos starp Parlamentu un Padomi pirmajā lasījumu, kā arī vienkāršojot turpmākos procedūras posmus.

Kā turpinājums Amsterdamas līgumam 1999. gadā tika noslēgts jauns iestāžu nolīgums – Kopīgā deklarācija par jaunās koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem. Kopīgā deklarācija ir apliecinājusi savu vērtību, tomēr daži praktiski risinājumi deklarācijas piemērošana gaitā ir norādījuši uz nepieciešamību veikt dažus grozījumus.

2005. gada 30. jūnijā Priekšsēdētāju konference iecēla piecus Eiropas Parlamenta deputātus – A. Vidal-Quadras, A. Trakatellis, D. Roth-Behrendt, J. Daul un J. Leinen – par Parlamenta pārstāvjiem sarunās par Kopīgās deklarācijas par koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem grozīšanu.

Redakcijas darbs, kas notika politiskā un administratīvā līmenī vairākās sanāksmēs starp šīm trim iestādēm, sākās 2005. gada decembrī. Gan Padomes, gan Komisijas nostāja ievērojami mainījās, kas ļāva panākt kompromisu ar Parlamentu. Galīgo vienošanos panāca 2006. gada 13. decembrī, un to apstiprināja Priekšsēdētāju konference tās .2007. gada 8. marta sanāksmē.

Ierosinātā pārskatītā deklarācija uzlabos koplēmuma darbību, kā arī konstruktīvi un elastīgi sekmēs turpmāku iestāžu sadarbību. Deklarācijas teksts ir pielāgots, ņemot vērā koplēmuma procedūras praktisko attīstību, un tas ir saskaņā ar Parlamenta, Padomes un Komisijas centieniem padarīt ES tiesību aktu izstrādi pārredzamāku, koordinētāku, efektīvāku un demokrātiskāku.

Dokumenta teksta novērtējums

Ir uzlabota dokumenta struktūra, un tagad tā sniedz noderīgus papildu skaidrojumus, kas veidoti, ņemot vērā iepriekšējā 1999. gada dokumenta pamatnoteikumus, šādi uzlabojot iestāžu sadarbību.

VISPĀRĪGO PRINCIPU IEDAĻA:

Jaunā vispārīgo principu iedaļa precizē deklarācijas piemērošanas jomu, mērķus un pamatprincipus un aizstāj veco „preambulu”, tādējādi labāk atspoguļojot šīs iedaļas paplašināto saturu. 1999. gada deklarācijas pārskatītais teksts atspoguļo iestāžu sadarbības praktisko evolūciju koplēmuma procedūras gaitā, kas ir atspoguļots ievada iedaļas formulējumā.

Atsauce uz 2003. gada Iestāžu nolīgumu (IN) par tiesību aktu labāku izstrādi, ko papildina Deklarācija par koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem, vēl vairāk uzlabo veco tekstu, jo tā atkārtoti apstiprina Eiropas Savienības iestāžu apņemšanos ievērot pārredzamības, atbildības un efektivitātes principus, kā arī nepieciešamību pievērst uzmanību priekšlikumiem par vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības tiesisko kārtību (3. punkts).

Būtiski ir tas, ka deklarācijas tekstā ir uzsvērta trīs iestāžu nostāju saskaņošana procedūras sākumposmā, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāti (4. punkts).

Punkti par iestāžu saziņu un darba kalendāru koordināciju ir pārvietoti no pirmā lasījuma iedaļas uz vispārīgo principu iedaļu, tādējādi ņemot vērā faktu, ka tie būtu jāpiemēro visiem koplēmuma procedūras posmiem (5. punkts).

Norādoša laika grafika izveide dažādiem procedūras posmiem, kas ierosināta jaunā deklarācijas punktā, ir saskaņā ar vispārējo mērķi uzlabot lēmumu pieņemšanas efektivitāti un savlaicīgumu un jau ir iekļauta iestāžu nolīgumā par tiesību aktu labāku izstrādi (6. punkts).

Ir skaidras norādes uz trialogiem (trīspusējas sanāksmes) pārskatītajā tekstā, lai apstiprinātu to praktisko vērtību vienošanās panākšanas gaitā koplēmuma sākumposmos un lai veicinātu to turpmāku izmantošanu. Jaunajā deklarācijā ir noteikti trīspusējo sanāksmju organizācijas pamatprincipi un ierosināta to iepriekšēja paziņošana (7., 8. un 9. punkts).

Jauns punkts par Padomes prezidentūras pārstāvju piedalīšanos parlamentāro komiteju sanāksmēs un informācijas pieprasījumiem par Padomes nostāju ir pirmais solis virzībā uz Parlamenta mērķi uzlabot dialogu starp divām likumdošanas iestādēm (10. punkts). Kaut arī punktā nav noteikts tik daudz kā sākotnējā Parlamenta priekšlikumā, tas ir pieņemams kā vispārēja kompromisa daļa, jo, salīdzinot ar iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi, tajā ir veikti daži uzlabojumi.

PIRMAIS LASĪJUMS

Attiecībā uz struktūru pārskatītā teksta jaunums ir iepriekšējās I iedaļas (PIRMAIS LASĪJUMS) sadalīšana divās apakšiedaļās: „Vienošanās pirmā lasījuma posmā Eiropas Parlamentā” un „Vienošanās Padomes kopējās nostājas posmā”. Tas atbilst divām iespējām, kas noteiktas EK līguma 251. pantā par koplēmuma procedūras agrīnu noslēgšanu pirmajā lasījumā.

Pārskatītajā deklarācijā tiek atzīta neoficiālu sarunu prakse starp šīm iestādēm un šādās sarunās panākto vienošanos galīgo redakciju izstrāde ar vēstuļu apmaiņas palīdzību.

OTRAIS LASĪJUMS

Atšķirībā no iepriekšējās iedaļas (PIRMAIS LASĪJUMS), šai iedaļai (OTRAIS LASĪJUMS) pēc vispārējām ievada piezīmēm ir tikai viena apakšiedaļa: „Vienošanās otrā lasījuma posmā Eiropas Parlamentā”.

20. punkts iepazīstina ar apspriežu principu, lai noteiktu abpusēji piemērotu datumu kopējo nostāju nosūtīšanai. Kaut arī teksta formulējums ir mazāk saistošs, nekā to paredzēja Parlaments, to uzskatīja par pieņemamu kā daļu ko vispārēja kompromisa. Pat tā pašreizējā veidā jaunais noteikums demonstrē Padomes gatavību ņemt vērā Parlamenta kalendāru, nosakot kopējās nostājas nosūtīšanas datumu.

Apakšiedaļas „Vienošanās otrajā lasījumā Eiropas Parlamentā” 21. punktā tagad atspoguļota jau vispāratzītā un aizvien svarīgākā saziņas nozīme starp iestādēm un noteikts pamatgrafiks to turpināšanai (t. i., tiklīdz kopējā nostāja ir nosūtīta Parlamentam), lai paātrinātu koplēmuma procesu.

Tāpat kā iepriekšējā iedaļā arī apakšiedaļā „Vienošanās Padomes kopējās nostājas posmā” (18. punkts) ir iekļauts punkts, ar kuru oficiāli ir atzīta vēstuļu apmaiņas paraugprakse, lai izstrādātu neoficiālās sarunās panāktas vienošanās galīgo redakciju (23. punkts).

SAMIERINĀŠANA

Deklarācijas šīs iedaļas (SAMIERINĀŠANA) sākumā ir pievienoti divi jauni punkti. Saskaņā ar laika gaitā izveidotām paraugpraksēm radies ierosinājums sasaukt trialoga sanāksmes, tiklīdz kļūst skaidrs, ka vienošanos nevar panākt otrajā lasījumā. Šādas sanāksmes notiks visas samierināšanas procedūras gaitā, lai sagatavotu pamatu vienošanās panākšanai (24. un 25. punkts).

29. punktā ir pievienots paskaidrojošs teikums, kurā noteikti kritēriji, lai Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētāji (Parlamenta priekšsēdētājas un Padomes priekšsēdētājs) kopīgi noteiktu sanāksmju datumus un darba kārtības.

Jaunajā 30. punktā ir apstiprināta Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētāja prakse pieņemt bez debatēm vairākus neapstrīdamus dienas kārtības jautājumus (A punkti), kas padara procesu elastīgāku.

32. punktā tagad ir apstiprināts Parlamenta un Padomes telpu lietošanas vienlīdzīgas sadales princips.

33. punktā komitejai pieejamo dokumentu sarakstā ir pievienots Komisijas atzinums par Padomes kopējo nostāju un Parlamenta grozījumiem. 33 punktā ir arī paskaidrots, ka Parlamenta un Padomes delegāciju kopējais darba dokuments ir nepieciešams, lai viegli noteiktu svarīgākos jautājumus un risinātu tos efektīvāk. Turklāt Komisijas atzinuma iesniegšanas beigu termiņš ir pagarināts no divām uz trim nedēļām pēc Parlamenta balsojuma rezultātu oficiālās saņemšanas, lai nodrošinātu reālāku termiņu.

36. punkts apstiprina principu, ka juridiskā un lingvistiskā teksta galīgā izstrāde ir jāveic pirms divu līdzpriekšsēdētāju veiktās ierosināto tekstu oficiālas apstiprināšanas, taču ārkārtas gadījumos šis princips ļauj iesniegt diviem Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētājiem kopīgu teksta projektu pirms juridiskās un lingvistiskās redakcijas galīgās izstrādes, ja tas nepieciešams, lai ievērotu EK līguma 251. pantā stingri noteiktos termiņus.

37. punktā pievienots jauns noteikums, kurš paredz, ka samierināšanas procedūras laikā izmantotie darba dokumenti būs pieejami katras iesaistītās iestādes reģistrā pēc tam, kad procedūra būs pabeigta. Tas uzlabo lēmumu pieņemšanas pārredzamību.

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Šīs iedaļas (VISPĀRĪGI NOTEIKUMI) 40. punkts apstiprina principu, ka attiecībā uz teksta juridisko un lingvistisko galīgo izstrādi Parlamenta un Padomes dienesti sadarbojas, pamatojoties uz vienlīdzības principu. 41. punktā skaidri aizliegts veikt jebkādas izmaiņas tekstā, par kuru panākta vienošanās, bez Parlamenta un Padomes pārstāvju piekrišanas atbilstīgā līmenī.

Nākamais deklarācijas papildinājums ir 42. punktā sniegtais precizējums, ka galīgās redakcijas izstrāde tekstiem, par kuriem panākta vienošanās, ir jāveic, pienācīgi ņemot vērā abu likumdevēju iestāžu atšķirīgās procedūras. Lai novērstu jebkādu šīs procedūras nepareizu izmantošanu, iestādes nedrīkst izmantot dokumenta juridiskajai un lingvistiskajai galīgai izstrādei paredzēto laiku diskusijas atsākšanai par būtiskiem jautājumiem.

Lai uzlabotu dokumentu saskanību, 43. punktā noteikts, ka iestādēm jāvienojas par tekstu iesniegšanu vienotā formā, un 44. punktā ir piebilde, ka tām pēc iespējas jācenšas izmantot abpusēji pieņemamas standartveida klauzulas (jo īpaši attiecībā uz noteikumiem par ieviešanas pilnvaru īstenošanu, stāšanos spēkā, transponēšanu, tiesību aktu piemērošanu un Komisijas iniciatīvas tiesību ievērošanu).

Lai veicinātu pārredzamību un novērstu nesaskaņotus vienpusējus paziņojumus, iestādes piekrīt organizēt cik iespējams kopīgus paziņojumus presei un preses konferences, lai informētu par paveiktā darba sekmīgu iznākumu (45. punkts). Tāpat arī 47. punktā tagad ir noteikts, ka svarīgi teksti, par kuriem panākta vienošanās, ir jāparaksta kopīgās ceremonijās plašsaziņas līdzekļu klātbūtnē. Turklāt abu iestāžu priekšsēdētāji saņem tekstus parakstīšanai viņu dzimtajās valodās.

48. punkts ir pārskatīts, ieviešot lielāku skaidrību attiecībā uz to, kad saskaņotos likumdošanas tekstus paredzēts publicēt Oficiālajā Vēstnesī, un tajā noteikts, ka parastais termiņš ir divi mēneši pēc Eiropas Parlamenta un Padomes likumdošanas akta pieņemšanas.

49. punktā ir precizēta tekstos konstatēto pārrakstīšanās vai acīm redzamo kļūdu labošanas procedūra gan pirms, gan pēc teksta pieņemšanas.

Kopumā pārskatītajā deklarācijā, ko Parlaments iesniedzis apstiprināšanai, ir uzlabota 1999. gada deklarācijas struktūra un saturs, pievienojot virkni svarīgu noteikumu, kas pielāgo dokumentu pašreizējām paraugpraksēm un kura mērķis ir stiprināt sadarbību starp trim iestādēm, lai uzlabotu ES likumdošanas efektivitāti un kvalitāti.


KOPĪGĀS DEKLARĀCIJAS PAR KOPLĒMUMA PROCEDŪRAS PRAKTISKAJIEM ASPEKTIEM PĀRSKATĪŠANA (EK LĪGUMA 251. PANTS)

2006. GADA 13. DECEMBRA POLITISKA LĪMEŅA SANĀKSMES REZULTĀTI

0. PAMATPRINCIPI

1. Eiropas Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk tekstā "iestādes") atzīmē, ka pašreizējā kārtība, kas paredz sarunas starp Padomes prezidentūru, Komisiju, attiecīgo Parlamenta komiteju priekšsēdētājiem un/vai referentiem, kā arī Samierināšanas komitejas līdzpriekšsēdētājiem, ir sevi attaisnojusi.

2. Iestādes apstiprina, ka arī turpmāk ir jāatbalsta šī prakse, kas ir izveidojusies visos koplēmuma procedūras posmos. Tās apņemas izvērtēt savas darba metodes, lai vēl efektīvāk izmantotu visas ar EK Līgumu izveidotās koplēmuma procedūras piedāvātās iespējas.

3. Kopīgajā deklarācijā ir precizētas šīs darba metodes un aprakstīti praktiskie pasākumi to izmantošanai. Tā papildina Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu labāku izstrādi(1) un tā noteikumus par koplēmuma procedūru. Iestādes apņemas pilnībā ievērot kā šo noteikumu uzliktās saistības, tā pārredzamības, atbildīguma un efektivitātes principus. Līdz ar to tām jāpievērš īpaša uzmanība priekšlikumu vienkāršošanai, tomēr ņemot vērā acquis communautaire.

4. Iestādes visos procedūras posmos sadarbojas labā ticībā, lai pēc iespējas saskaņotu savas pozīcijas, tādējādi vajadzības gadījumā ļaujot pieņemt tiesību aktu pēc iespējas agrākā procedūras posmā.

5. Paturot to prātā, tās sadarbojas, izveidojot attiecīgus starpiestāžu kontaktus, lai uzraudzītu darba gaitu un analizētu visos koplēmuma procedūras posmos sasniegto konverģences līmeni.

6. Atbilstīgi saviem iekšējiem reglamentiem iestādes apņemas regulāri apmainīties ar informāciju par dažādos koplēmuma procedūras posmos esošu lietu virzību. Lai veicinātu saskaņotu un raitu procesa norisi, tās, cik vien iespējams, pielāgo savus darba grafikus. Lai to panāktu, tās cenšas izveidot orientējošu grafiku dažādiem tiesību aktu priekšlikumu pieņemšanas posmiem, tomēr pilnībā ievērojot to, ka lēmumu pieņemšana ir politisks process.

7. Triju iestāžu sadarbība, īstenojot koplēmuma procedūru, bieži izpaužas kā trīspusējas sanāksmes (trialogs). Šī trialoga sistēma ir izrādījusies dzīvotspējīga un elastīga, ievērojami palielinot iespēju panākt vienošanos pirmajā vai otrajā lasījumā, kā arī palīdzot sagatavoties Samierināšanas komitejas darbam.

8. Šīs sanāksmes parasti ir neoficiālas. Tās var notikt jebkurā procedūras posmā, un pārstāvības līmenis tajās ir atkarīgs no paredzamās diskusijas īpatnībām. Atbilstīgi savam reglamentam katra iestāde izvirza pārstāvjus dalībai attiecīgajās sanāksmēs, formulē savas pilnvaras sarunās un laikus informē pārējās iestādes par sanāksmju darba kārtību.

9. Ja vien iespējams, jebkurš iesniegtais kompromisa teksts, ko paredzēts apspriest sanāksmē, jāizplata visiem sanāksmes dalībniekiem. Lai palielinātu pārredzamību, Eiropas Parlamentā un Padomē rīkotās trīspusējās sanāksmes iespēju robežās publiski izziņo.

10. Prezidentūra cenšas apmeklēt Parlamenta komiteju sanāksmes. Vajadzības gadījumā tā rūpīgi izskata saņemtos pieprasījumus sniegt informāciju par Padomes nostāju.

I. PIRMAIS LASĪJUMS

11. Iestādes visos procedūras posmos sadarbojas labā ticībā, pēc iespējas saskaņojot pozīcijas, lai, kad vien tas iespējams, tiesību aktus varētu pieņemt pirmajā lasījumā.

Vienošanās Eiropas Parlamenta pirmajā lasījumā

12. Iestādes izveido kontaktus, kas atvieglo tiesību akta pieņemšanu pirmajā lasījumā.

13. Komisija veicina šādu kontaktu veidošanu un konstruktīvā veidā izmanto iniciatīvas tiesības, lai panāktu Padomes un Eiropas Parlamenta nostāju saskaņošanu, ievērojot iestāžu pārstāvniecības līdzsvaru un to Līgumā noteiktās lomas.

14. Ja vienošanos panāk neoficiālu trīspusēju sanāksmju rezultātā, Pastāvīgo pārstāvju komitejas priekšsēdētājs nosūta vēstuli attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam, kurā Komisijas priekšlikuma grozījumu veidā izklāstītas panāktās vienošanās detaļas. Ar šo vēstuli Padome norāda uz gatavību pēc juridiskas pārbaudes un valodas redakcijas pieņemt gala rezultātu, ja par to nobalsos Parlamenta plenārsēdē. Vēstules kopiju nosūta arī Komisijai.

15. Līdz ar to, ja ir skaidri zināms, ka dokumenti tiks pieņemti pirmajā lasījumā, informācija par nodomu panākt vienošanos ir jādara zināma tik ātri, cik vien iespējams.

Vienošanās kopējas nostājas veidā

16. Ja Parlamenta pirmajā lasījumā neizdodas panākt vienošanos, var turpināt veidot kontaktus, lai varētu panākt vienošanos kopējas nostājas veidā.

17. Komisija veicina šādu kontaktu veidošanu un konstruktīvā veidā izmanto iniciatīvas tiesības, lai panāktu Padomes un Eiropas Parlamenta nostāju saskaņošanu, ievērojot iestāžu pārstāvniecības līdzsvaru un to Līgumā noteiktās lomas.

18. Vienošanās gadījumā attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājs vēstulē Pastāvīgo pārstāvju komitejas priekšsēdētājam iekļauj ieteikumu deputātiem pēc juridiskas pārbaudes un valodas redakcijas plenārsēdē apstiprināt Padomes pieņemto kopējo nostāju bez grozījumiem. Vēstules kopiju nosūta arī Komisijai.

II. OTRAIS LASĪJUMS

19. Paskaidrojuma paziņojumā Padome pēc iespējas nepārprotami izskaidro iemeslus, kuru dēļ pieņemta kopējā nostāja. Otrajā lasījumā Eiropas Parlaments cik vien iespējams ņem vērā gan šos iemeslus, gan Komisijas nostāju.

20. Lai nodrošinātu, ka otrajā lasījumā likumdošanas procedūra noris pēc iespējas efektīvāk, pirms kopējo nostāju nosūtīšanas Padome, apspriežoties ar Eiropas Parlamentu un Komisiju, cenšas noskaidrot šo nostāju nosūtīšanai piemērotāko laiku.

Vienošanās Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā

21. Lai labāk izprastu pušu nostājas un līdz ar to veicinātu pēc iespējas ātrāku likumdošanas procedūras pabeigšanu, kontaktus turpina uzturēt, kad kopējo nostāju iesniedz Parlamentam.

22. Komisija veicina šādu kontaktu veidošanu un sniedz atzinumu, lai panāktu Padomes un Eiropas Parlamenta nostāju saskaņošanu, ievērojot iestāžu pārstāvniecības līdzsvaru un to Līgumā noteiktās lomas.

23. Ja vienošanos panāk neoficiālu trīspusēju sanāksmju rezultātā, Pastāvīgo pārstāvju komitejas priekšsēdētājs nosūta vēstuli attiecīgās Parlamenta komitejas priekšsēdētājam, kurā kopējās nostājas grozījumu veidā izklāstītas panāktās vienošanās detaļas. Ar šo vēstuli Padome norāda uz gatavību pēc juridiskas pārbaudes un valodas redakcijas pieņemt gala rezultātu, ja par to nobalsos Parlamenta plenārsēdē. Vēstules kopiju nosūta arī Komisijai.

III.      SAMIERINĀŠANA

24. Ja kļūst skaidrs, ka Padome nepieņems visus Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā iesniegtos grozījumus, un tad, kad Padome ir gatava paziņot savu nostāju, organizē pirmo trīspusējo sanāksmi. Atbilstīgi savam reglamentam katra iestāde izvirza pārstāvjus dalībai attiecīgajās sanāksmēs un formulē savas pilnvaras sarunās. Pēc iespējas agrīnā procedūras stadijā Komisija dara abām delegācijām zināmus savus nodomus attiecībā uz savu atzinumu par Eiropas Parlamenta otrajā lasījumā iesniegtajiem grozījumiem.

25. Trīspusējās sanāksmes notiek visas samierināšanas procedūras laikā, un to mērķis ir novērst atlikušās problēmas un sagatavoties vienošanās panākšanai Samierināšanas komitejā. Trīspusējo sanāksmju rezultātus apspriež un, ja iespējams, apstiprina attiecīgo iestāžu sanāksmēs.

26. Samierināšanas komiteju pēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja piekrišanas un, ievērojot Līguma noteikumus, sasauc Padomes priekšsēdētājs.

27. Komisija piedalās samierināšanas procedūras pasākumus un īsteno visas iniciatīvas, kas nepieciešamas, lai panāktu Eiropas Parlamenta un Padomes nostāju saskaņošanu. Viena no šādām iniciatīvām var būt kompromisa tekstu projekti, kuras Komisija, pienācīgi ņemot vērā Līgumā tai atvēlēto lomu, atspoguļo Padomes un Eiropas Parlamenta nostājas.

28. Komiteju kopīgi vada Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs un Padomes priekšsēdētājs. Komitejas sanāksmes pārmaiņus vada kā viens, tā otrs līdzpriekšsēdētājs.

29. Abi līdzpriekšsēdētāji kopīgi vienojas par Komitejas sanāksmju datumiem un darba kārtību, raugoties, lai Samierināšanas komitejas darbība būtu efektīva visos koplēmuma procedūras posmos. Paredzētos sanāksmju datumus apspriež ar Komisiju. Eiropas Parlaments un Padome nosaka orientējošus samierināšanas sanāksmju datumus un paziņo par tiem Komisijai.

30. Jebkuras Samierināšanas komitejas sanāksmes darba kārtībā līdzpriekšsēdētāji var iekļaut vairāku tiesību aktu projektu apspriešanu. Bez galvenā jautājuma, kura gadījumā vēl nav panākta vienošanās, („B jautājuma”) var atklāt vai slēgt citu jautājumu („A jautājumu”) samierināšanas procedūras, nediskutējot par šiem jautājumiem.

31. Ievērojot Līguma noteikumus par termiņiem, Eiropas Parlaments un Padome pēc iespējas ņem vērā darba plānošanas prasības, sevišķi, ja tās ir saistītas ar pārtraukumiem iestāžu darbā un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Jebkurā gadījumā iestāžu darba pārtraukumam ir jābūt tik īsam, cik vien iespējams.

32. Lai vienmērīgi izmantotu iestāžu infrastruktūru, tostarp tulkošanas infrastruktūru, komitejas sanāksmes pārmaiņus notiek Eiropas Parlamenta un Padomes telpās.

33. Komitejas rīcībā ir jābūt Komisijas priekšlikumam, Padomes kopējai nostājai, Komisijas atzinumam par šo nostāju, Eiropas Parlamenta iesniegtajiem grozījumiem, Komisijas atzinumam par šiem grozījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes delegāciju kopīgajiem darba dokumentiem. Darba dokumentiem ir jābūt tādiem, kas ļauj to lietotājiem izprast radušās problēmas un efektīvi tās risināt. Komisijai ir jāsniedz atzinums trīs nedēļu laikā pēc oficiālo Parlamenta balsojuma rezultātu saņemšanas, bet ne vēlāk kā samierināšanas procedūras sākumā.

34. Līdzpriekšsēdētāji var iesniegt tekstus apstiprināšanai komitejā.

35. Vienošanos par kopīgo tekstu panāk Samierināšanas komitejas sanāksmē vai līdzpriekšsēdētāju sarakstē. Sarakstes vēstuļu kopijas nosūta arī Komisijai.

36. Kad komiteja panākusi vienošanos par kopīgo tekstu, pēc juridiskas pārbaudes un valodas redakcijas tekstu iesniedz līdzpriekšsēdētājiem oficiālai apstiprināšanai. Taču izņēmuma gadījumos, lai nenokavētu termiņu, līdzpriekšsēdētājiem apstiprināšanai var iesniegt kopīgā teksta projektu.

37. Apstiprināto tekstu līdzpriekšsēdētāji nosūta Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam ar kopīgi parakstītu vēstuli. Ja Samierināšanas komiteja nespēj vienoties par kopīgo tekstu, līdzpriekšsēdētāji par to ar kopīgi parakstītu vēstuli informē Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju un Padomes priekšsēdētāju. Šīs vēstules pilda protokola lomu. Sarakstes vēstuļu kopijas nosūta arī Komisijai informācijai. Samierināšanas procedūrai beidzoties, tajā izmantotie darba dokumenti ir pieejami iesaistīto iestāžu arhīvos.

38. Padomes un Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāri, kā arī Komisijas ģenerālsekretārs kopīgi veido komitejas sekretariātu.

IV. VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

39. Ja Eiropas Parlaments vai Padome uzskata, ka ir nepieciešams pagarināt EK Līguma 251. pantā minēto termiņu, attiecīgā iestāde par to informē otras iestādes priekšsēdētāju un Komisiju.

40. Ja iestādes panāk vienošanos pirmajā vai otrajā lasījumā vai samierināšanas procedūras laikā, tekstus, par kuriem panākta vienošanās, ciešā sadarbībā un savstarpēji vienojoties apstrādā Parlamenta un Padomes juridiskie un tulkošanas dienesti.

41. Kompromisa tekstos, par kuriem panākta vienošanās, nedrīkst izdarīt izmaiņas bez nepārprotamas Parlamenta un Padomes attiecīga līmeņa pārstāvju piekrišanas.

42. Teksta apstrādi veic, pienācīgi ievērojot abu iestāžu procedūras un jo īpaši ņemot vērā iekšējo procedūru beigu termiņus. Iestādes apņemas neizmantot tiesību aktu juridiskajai un lingvistiskajai apstrādei atvēlēto laiku, lai atsāktu diskusijas par jautājumiem, kas skar šo aktu būtību.

43. Parlaments un Padome vienojas par abu iestāžu kopīgi sagatavoto tekstu iesniegšanu.

44. Ja vien tas iespējams, iestādes apņemas izmantot savstarpēji pieņemamus standarta noteikumus, ko iekļauj saskaņā ar koplēmuma procedūru pieņemtajos tiesību aktos, sevišķi tas attiecas uz noteikumiem par īstenošanas pilnvaru izmantošanu (atbilstīgi komitoloģijas procedūrai), stāšanos spēkā, transponēšanu, tiesību aktu piemērošanu un Komisijas iniciatīvas tiesību ievērošanu.

45. Iestādes cenšas rīkot kopīgas preses konferences, kurās paziņo par veiksmīgu likumdošanas procesa rezultātu, kas sasniegts 1. vai 2. lasījumā vai samierināšanas procedūras gaitā. Tās cenšas izplatīt arī kopīgus paziņojumus presei.

46. Pēc tam, kad Eiropas Parlaments un Padome koplēmuma procedūras rezultātā ir pieņēmuši tiesību aktu, tā tekstu iesniedz parakstīšanai Eiropas Parlamenta un Padomes priekšsēdētājiem, kā arī abu iestāžu ģenerālsekretāriem.

47. Abu iestāžu priekšsēdētāji saņem parakstīšanai sagatavoto tekstu savās valodās un, ja vien tas iespējams, paraksta to kopīgi ceremonijā, ko katru mēnesi rīko, lai preses klātbūtnē parakstītu svarīgus dokumentus.

48. Kopīgi parakstīto tekstu nosūta „Oficiālajam Vēstnesim”. Parasti tiesību aktu publicē „Oficiālajā Vēstnesī” divu mēnešu laikā pēc tam, kad to pieņēmuši Eiropas Parlaments un Padome.

49. Ja viena no iestādēm tekstā (vai tā tulkojumā kādā no valodām) konstatē nopietnu vai nepārprotamu kļūdu, tā nekavējoties paziņo par to citām iestādēm. Ja kļūda konstatēta tiesību aktā, ko neviena no iestādēm vēl nav pieņēmusi, Eiropas Parlamenta un Padomes juridiskie un tulkošanas dienesti ciešā sadarbībā sagatavo nepieciešamo kļūdu labojumu. Ja kļūda konstatēta tiesību aktā, ko jau pieņēmusi viena vai abas iestādes, neatkarīgi no tā, vai teksts jau ir publicēts, Eiropas Parlaments un Padome, kopīgi vienojoties, apstiprina saskaņā ar šo iestāžu procedūrām sagatavotu kļūdu labojumu.

(1)

1 OV L 321, 31.12.2003.


PROCEDŪRA

Virsraksts

Kopīgās deklarācijas noslēgšana par koplēmuma procedūras piemērošanas noteikumiem

Procedūras numurs

2005/2125(ACI)

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

AFCO
23.4.2007

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Jo Leinen
6.6.2005

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

19.3.2007

10.4.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

10.4.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+

-

0

20

0

0

Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā

Enrique Barón Crespo, Richard Corbett, Jean-Luc Dehaene, Andrew Duff, Maria da Assunção Esteves, Ingo Friedrich, Bronisław Geremek, Anneli Jäätteenmäki, Timothy Kirkhope, Jo Leinen, Íñigo Méndez de Vigo, Rihards Pīks, Marie-Line Reynaud, Adrian Severin, Riccardo Ventre

Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Elmar Brok, Carlos Carnero González, Klaus Hänsch, Jacek Protasiewicz, Mauro Zani

Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

                                                              

Iesniegšanas datums

16.4.2007

 

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

 

Juridisks paziņojums - Privātuma politika