ZIŅOJUMS par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu
18.4.2007 - (COM(2006)0486 – C6‑0319/2006 – 2006/0165(CNS)) - *
Ekonomikas un monetārā komiteja
Referente: Astrid Lulling
EIROPAS PARLAMENTA NORMATĪVĀS REZOLŪCIJAS PROJEKTS
par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu
(COM(2006)0486 – C6‑0319/2006 – 2006/0165(CNS))
(Apspriežu procedūra)
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2006)0486)[1],
– ņemot vērā EK līguma 93. pantu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C6‑0319/2006),
– ņemot vērā Reglamenta 51. pantu,
– ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A6‑0148/2007),
1. apstiprina grozīto Komisijas priekšlikumu;
2. aicina Komisiju attiecīgi grozīt tās priekšlikumu saskaņā ar EK līguma 250. panta 2. punktu;
3. aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi nepievienoties Parlamenta apstiprinātajam tekstam;
4. prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;
5. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai.
Komisijas ierosinātais teksts | Parlamenta izdarītie grozījumi |
Grozījums Nr. 1 4. APSVĒRUMS | |
(4) Pēc šīs apspriešanās radās otrais Komisijas ziņojums , ko iesniedza 2004. gada 26. maijā. Ziņojumā bija secināts, ka vajadzīga dalībvalstu akcīzes nodokļa tuvināšana, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pareizu darbību jo īpaši saistībā ar iespējamo konkurences kropļošanu un krāpšanu. |
svītrots |
|
|
Grozījums Nr. 2 4. a) APSVĒRUMS (jauns) | |
|
(4.a) Visiedarbīgākais veids, kā panākt spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļu konverģenci, ir nodokļu konkurence un to vislabāk var veicināt ar brīvu, neierobežotu un patiesi veicinātu šo produktu apriti Eiropas Savienības iekšējās robežās, kur preci ar nodokli apliek tikai tās pirkšanas vietā. |
Pamatojums | |
Nodokļu konkurence ir izdevīga patērētājiem un Eiropas Savienības ekonomikai. To var nodrošināt vienīgi tad, ja vienotais tirgus spēj pilnībā un brīvi darboties, kā tas ir noteikts ES dibināšanas līgumos. Tā ir viena no pamatbrīvībām, ko mūsu pilsoņi sagaida no ES. | |
Grozījums Nr. 3 5. APSVĒRUMS | |
(5) Šai sakarā ir jākompensē Kopienas spirta un alkoholisko dzērienu zemāko likmju faktiskās vērtības pazemināšanās. Tādēļ atbilstīgi inflācijai būtu jāpalielina zemākās likmes. |
svītrots |
Grozījums Nr. 4 6. APSVĒRUMS | |
(6) Lai mazinātu grūtības, kādas varētu būt minētajām dalībvalstīm, kurām būtiski būtu jāpalielina likmes, lai nodrošinātu atbilstību jaunajām zemākajām likmēm, ir lietderīgi paredzēt pārejas posmus.
|
svītrots |
Grozījums Nr. 5 7. APSVĒRUMS | |
(7) Tāpat regulārās pārskatīšanas procedūra ir jāveido elastīgāka un jāsamazina tās izdevumi, un jāpielāgo pārbaudes laikposmi. Pašreizējais divu gadu posms ir pārāk īss, lai pienācīgi novērtētu pārmaiņas dalībvalstu tiesību aktos. Pārskatīšana būtu jāveic ik pēc četriem gadiem.
|
svītrots |
Grozījums Nr. 6 7. a) APSVĒRUMS (jauns) | |
|
7.a) Ar Direktīvu 92/84/EEK, kurā noteiktas zemākās akcīzes nodokļa likmes spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem, nav panākta šo likmju saskaņošana dalībvalstu starpā. |
Grozījums Nr. 7 7. b) APSVĒRUMS (jauns) | |
|
(7.b) Šādu saskaņošanu varētu panākt vienīgi nosakot zemākās un augstākās likmes un ieviešot rīcības kodeksu, kas virzītu dalībvalstis vienādot akcīzes nodokļus atbilstīgi solidaritātes principam. |
Justification | |
Pastāv vienots uzskats par to, ka piecpadsmit gados nav panākta to akcīzes nodokļu konverģence, kas ietekmē patēriņa cenas. Tā iemesls nav zemākās likmes paaugstināšana, bet gan ļoti augstas nodokļu likmes, kas dažās valstīs pat paaugstinās. Lai īstenotu nodokļa likmju konverģenci, kā arī lai panāktu, ka kropļojumi, kas to pavada iekšējā tirgū, būtu salīdzinoši nelieli, ir nepieciešams vispārējs nolīgums, lai prasītu tām dalībvalstīm, kurās nodokļu likmes ir augstas, pazemināt akcīzes nodokļa likmes. | |
Grozījums Nr. 8 7. d) APSVĒRUMS (jauns) | |
|
7.d) tās dalībvalstis, kuras vēlas palielināt zemākās likmes, piemēram, lai ņemtu vērā inflāciju, ir tiesīgas tās brīvi noteikt. |
Grozījums Nr. 9 7. e) APSVĒRUMS (jauns) | |
|
7.e) Dažas dalībvalstis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem ir noteikušas tādas akcīzes nodokļa likmes, kas ir pat desmitkārtīgi augstākas par zemākajām likmēm pat, ja tās ir pielāgotas inflācijai. |
Grozījums Nr. 10 7. f) APSVĒRUMS (jauns) | |
|
7.f) Esošās zemākās akcīzes nodokļa likmes ir būtisks stimuls neformālajai ekonomikai, it īpaši abās visjaunākajās dalībvalstīs — Bulgārijā un Rumānijā. |
Or. en | |
Pamatojums | |
IKP uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā ir ļoti atšķirīgs. Tā rezultātā zemākās akcīzes nodokļa likmes dažādi ietekmē dažādas dalībvalstis un uzliek daudz lielāku slogu patērētājiem tādās valstīs kā Bulgārija un Rumānija. Loģiskas sekas tam ir neformālas saimnieciskās darbības pieaugums. | |
Grozījums Nr. 11 7. g) APSVĒRUMS (jauns) | |
|
7.g) Ir tiesīgas brīvi samazināt likmes tās dalībvalstis, kuras baidās no konkurences kropļošanas vienotajā tirgū pārrobežu tirdzniecības pieauguma dēļ starp dalībvalsti un tās kaimiņos esošo dalībvalsti, kas pielāgo izteikti zemākas likmes. |
Grozījums Nr. 12 7. h) APSVĒRUMS (jauns) | |
|
7.h) Dalībvalstīm jānosaka akcīzes nodokļa līmenis un nav pamata noteikt zemākās likmes, ja nav augstāko likmju. |
Grozījums Nr. 13 8. APSVĒRUMS | |
(8) Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 92/84/EEK. |
(8) Tāpēc jāatceļ visa Direktīva 92/84/EEK. |
Grozījums Nr. 14 1. PANTS 1. panta 3. panta 1.punkta 1. daļas 4., 6., un 8. pants (Direktīva 92/84/EEK) | |
Direktīvu 92/84/EEK groza šādi:
|
Direktīvas 92/84/EEK 1.pantu, 3. panta 1. punkta 1. daļu, kā arī 4., 6. un 8. pantu atceļ. |
(1) Direktīvas 1. pantu aizstāj ar šādu: „1. pants Dalībvalstis ne vēlāk kā no 2008. gada 1. janvāra piemēro zemākās akcīzes nodokļa likmes saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem.”
|
|
(2) Ar šādu daļu aizstāj 3. panta 1. punkta pirmo daļu: „No 2008. gada 1. janvāra spirtam un dzērienu sastāvā esošajam spirtam, izņemot 4., 5. un 6. pantā minētos dzērienus, zemākā akcīzes nodokļa likme ir EUR 720 par hektolitru tīra spirta.”
|
|
(3) Direktīvas 4. pantu aizstāj ar šādu: „4. pants No 2008. gada 1. janvāra zemākā akcīzes nodokļa likme starpproduktiem ir EUR 59 par vienu hektolitru produkta.”
|
|
(4) Direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu: „6. pants No 2008. gada 1. janvāra alum ir viena no turpmākajām zemākajām akcīzes nodokļa likmēm, ko piemēro gatavam produktam:
|
|
a) EUR 0,98 par vienu hektolitru / Plato grādu;
|
|
b) EUR 2,45 par vienu hektolitru/spirta tilpumkoncentrācijas vienību.”
|
|
(5) Iekļauj šādu 7.a pantu: „7.a pants Atkāpjoties no 1. panta, dalībvalstis, kurām 2007. gada 31. decembrī spēkā esošās akcīzes nodokļa likmes bija jāpalielina vismaz par 10 %, lai pielāgotu tās 3., 4. un 6. pantā noteiktajām zemākajām likmēm, var atlikt zemākās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu līdz 2009. gada 1. janvārim. Ja likmes jāpalielina par vairāk nekā 20 %, zemākās akcīzes nodokļa likmes piemērošanu var atlikt līdz 2010. gada 1. janvārim.”
|
|
(6) Direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu: „8. pants Ik pēc četriem gadiem, pirmo reizi vēlākais 2010. gada 31. decembrī, Komisija pārbauda šajā direktīvā noteiktās akcīzes nodokļa likmes. Vajadzības gadījumā tā sagatavo ziņojumu vai priekšlikumu. Padome saskaņā ar Līguma 93. pantu nosaka vajadzīgos pasākumus.”
|
|
Pamatojums
Tās dalībvalstis, kuras pielāgo zemāku EUR izteiktu akcīzes nodokļa likmi, ir vienā līmenī ar tām dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par vidējo IKP un kurās algu līmenis atpaliek. Turklāt jāuzsver, ka šīm dalībvalstīm, kuras atrodas iekavētā atgūšanas stadijā, jāpievienojas eiro zonai, tiklīdz tās tiek atzītas par piemērotām. Tā kā, lai pievienotos eiro zonai nepieciešams, lai ilgu laiku pastāvētu zems inflācijas līmenis, jebkurš akcīzes nodokļa likmes paaugstinājums jāveic tā, lai netraucētu inflācijas apkarošanas politikai saglabāt tendenci mazināt patēriņa cenu indeksu.
Amendement 15 1.A PANTS (jauns) | |
|
1.a pants |
|
Rīcības kodekss |
|
Dalībvalstis saskaņā ar Komisijas priekšlikumu līdz 2009. gada 31. decembrim izstrādā rīcības kodeksu, atbilstīgi kuram tām dalībvalstīm, kas piemēro augstākas akcīzes nodokļa likmes nekā Eiropas Savienības vidējās likmes, jāveic pasākumi ar mērķi iesaldēt akcīzes nodokļus un tos pakāpeniski samazināt, atkarībā no tā, kurā ekonomiskā cikla posmā šīs valstis atrodas. |
|
Dalībvalstis, kuru noteiktās akcīzes nodokļa likmes ir zemākas par Eiropas Savienības vidējo likmi nedrīkst samazināt šīs likmes saistībā ar 2007. gada 1. janvāra pasākumiem, bet tām jāapsver šo likmju paaugstināšana līdz atbilstīgam līmenim, atkarībā no tā, kurā ekonomiskā cikla posmā šis valstis atrodas. |
|
Rīcības kodeksa īstenošanu pirmo reizi pārskata ceturtajā gadā pēc tā pieņemšanas. |
Pamatojums | |
Tāds pats kā 14. grozījumam. | |
Grozījums Nr. 16 2. PANTS | |
2. pants Transponēšana 1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2007. gada 31. decembrim izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas atbilstības tabulu. Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka to, kā izdarīt šādas atsauces. |
svītrots |
2. Dalībvalstis dara zināmus Komisijai savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
|
|
- [1] OV vēl nav publicēts.
PASKAIDROJUMS
1. Likumdošanas konteksts
Eiropas Komisija 2006. gada 8. septembrī pieņēma direktīvas priekšlikumu, lai grozītu Direktīvu 92/84/EEK par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu.[1]
Šī priekšlikuma mērķis bija palielināt tā saucamās zemākās likmes, lai piemērotos inflācijai un novērstu likmju faktiskās vērtības krišanos, saglabājot to līmeni, ko 1992. gadā noteica Padome. Pamatojoties uz Eiropas Kopienu Statistikas biroja datiem par ikgadējā HICP (saskaņotais patēriņa cenu indekss) pārmaiņām, Komisija aprēķināja, ka laikposmā no 1993. līdz 2006. gadam kopējā inflācija ES ir bijusi 31 % robežās.
Produkts |
Likme, kas aprēķināta par |
Pašreizējā zemākā likme |
Ierosinātais likmju minimums |
|
Vīns |
hl produkta |
0 EUR |
0 EUR |
|
Alus |
hl/Plato grādu vai hl/spirta tilpumkoncentrācijas vienību |
0,748 EUR vai 1,87 EUR |
0,98 EUR vai 2,45 EUR |
|
Starpprodukti |
hl produkta |
45 EUR |
59 EUR |
|
Alkohols |
hl tīra spirta |
550 EUR |
720 EUR |
|
Šī zemāko likmju palielināšana alum, tīrajam spirtam un starpproduktiem attiektos uz 9 no 27 dalībvalstīm, kurām vajadzētu palielināt savas akcīzes nodokļa likmes. Attiecīgās dalībvalstis ir Latvija, Malta, Čehijas Republika, Vācija, Luksemburga, Lietuva, Spānija, Rumānija un Bulgārija. Citas valstis jau patlaban piemēro par minimālajām likmēm augstākas likmes.
Atsevišķas dalībvalstis, piemēram, Apvienotā Karaliste, Īrija, Somija un Zviedrija, piemēro par zemākajām likmēm acīmredzami augstākas likmes. Piemēram, attiecībā uz alu piemērotās likmes pārsniedz EUR 15 par vienu gatava produkta hektolitru/spirta tilpumkoncentrācijas vienību; salīdzinājumā – minimālā likme ir EUR 1,87, ko atbilstīgi Komisijas priekšlikumam palielinās līdz EUR 2,45.
2. Eiropas Komisijas argumenti
Viens no Padomes un Komisijas galvenajiem argumentiem, lai palielinātu spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa zemākās likmes, ir tas, ka tiks samazināta konkurences kropļošana un veicināts vienots tirgus. Tomēr šāda zemāko likmju palielināšanas ietekme būs nenozīmīga, jo dalībvalstu starpā saglabāsies nozīmīgas atšķirības.
Cits izteiktais arguments paredz, ka tādējādi apkaros konkurences kropļošanu, kas tieši ir saistīta ar kaimiņos esošo dalībvalstu atšķirīgajām likmēm. Zemāko likmju palielināšanas ietekme šajā jautājumā neko nemainītu. Piemēram, pārrobežu tirdzniecību Apvienotās Karalistes un Francijas, Somijas un Igaunijas starpā neietekmēs zemāko likmju paaugstinājums, jo tas neattiecas uz šīm valstīm.
Zemāko likmju palielināšana varētu ietekmēt pārrobežu tirdzniecību starp Vāciju un Zviedriju, no vienas puses, un starp Vāciju un Dāniju, no otras puses, tomēr šī ietekme arī būs nenozīmīga, jo pat pēc likmju paaugstināšanas Vācijā Zviedrijas likmes saglabātos septiņas reizes lielākas un Dānijas likmes salīdzinājumā ar Vācijas likmēm būtu trīs reizes lielākas.
3. Referentes nostāja
Ir jākonstatē, ka ar Direktīvu 92/84/EEK, kurā noteiktas zemākās likmes, 15 gadu laikā nav panākta spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošana; situācija ir gluži pretēja.
Tādējādi akcīzes nodoklis par litru alus, kam alkohola tilpumkoncentrācija ir 5 %, ir EUR 0,09 Čehijas Republikā un Maltā, bet EUR 1,43 – Somijā. Par 70cl pudeli nedzirkstošā vīna, kam maksimālā alkohola tilpumkoncentrācija ir 15 %, jāmaksā EUR 0,02 Francijā un EUR 1,91 Īrijā. Par 70cl pudeli dzirkstošā vīna, kam maksimālā alkohola tilpumkoncentrācija ir 15 %, akcīzes nodoklis Francijā ir EUR 0,06, bet Īrijā – EUR 3,82. Par 70cl pudeli starpprodukta, kam maksimālā alkohola tilpumkoncentrācija ir 22 %, jāmaksā EUR 0,31 Grieķijā un EUR 4,94 Somijā. Visbeidzot par 70cl pudeli alkohola, kam alkohola tilpumkoncentrācija ir 40 %, Kiprā nodoklis ir EUR 1,68, bet Zviedrijā – EUR 15,41.
Ja dalībvalstis, kas vēl joprojām piemēro 1992. gadā noteiktās zemākās likmes, gribētu tās paaugstināt, lai palielinātu savus ienākumus no nodokļiem vai samazinātu šo likmju reālo vērtību, tās varētu tā darīt un tās vienmēr ir tiesīgas to darīt.
Ja atsevišķās dalībvalstīs nebija šādas situācijas, no tā ir jāsecina, ka attiecīgajām dalībvalstīm, no kurām trīs ir vecās dalībvalstis, bet sešas – jaunās, ir nopietni iemesli šādai rīcībai, kas ir jāņem vērā.
Dalībvalstīm, kuras noteikušas attiecīgās akcīzes nodokļa likmes acīmredzami augstākas par zemākajām likmēm un kuras sūdzas par aizvien pieaugošo pārrobežu tirdzniecību, vajadzētu zināt to, ka preču brīvas aprites radītā pārrobežu tirdzniecības palielināšanās ir viens no vienota tirgus mērķiem. Vienotā tirgū nodokļu konkurence ir pilnībā likumīga.
Nav iemesla secināt, ka dažādās likmes rada konkurences kropļošanu, ņemot vērā to, ka dalībvalstis ir tiesīgas brīvi noteikt šīs likmes.
Zemākās likmes, kas tika noteiktas 1992. gadā un ko izmantoja mazākums tagadējo dalībvalstu, nav ļāvušas citām dalībvalstīm, vairākkārtīgi palielinot savas likmes, padziļināt atšķirības starp tām likmēm, ko patlaban izmanto 27 dalībvalstis.
Tādēļ zemāko likmju noteikšanai vairs nav jēgas. Šajā jomā Kopienas tiesību akti ir jāatceļ.
Šādā nozīmē ir jāatzīmē, ka ieņēmumi no akcīzes nodokļa un patēriņa nodokļiem 25 valstu lielā Eiropas Savienībā vidēji ir 2,7 % no IKP. Atsevišķās dalībvalstīs naftas produktu, tabakas izstrādājumu un enerģijas akcīzes nodokļi veido vislielāko daļu no šiem procentiem. Dalībvalstīs, kuras piemēro tādas alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes, kas ir apmēram zemāko likmju līmenī, gūtie nodokļu ieņēmumi veido tikai niecīgu daļu no šiem procentiem.
Vācijā ieņēmumi no akcīzes nodokļa par alu 2002. gadā bija EUR 808,99 miljoni, ieņēmumi no akcīzes nodokļa par cigaretēm – EUR 13 346,42 miljoni, proti, vairāk nekā 13 miljardi eiro. Nodokļu ieņēmumi no akcīzes nodokļa par bezsvina degvielu bija EUR 22,7 miljardi. Tādējādi alkohola akcīzes nodoklis rada salīdzinoši maz ieņēmumu valsts fiskālajā sistēmā, ja to salīdzina ar nodokļu ieņēmumiem, ko rada naftas produktu un tabakas izstrādājumu akcīzes nodoklis.
Visbeidzot, ja ņem vērā ar akcīzes nodokļa iekasēšanu saistītās birokrātiskās un administratīvās izmaksas, tad akcīzes nodokļa ieņēmumi vairākumā gadījumu ļauj vienkārši segt izmaksas un tīrais ieņēmums ir nenozīmīgs; dalībvalstīs, kas izmanto zemākās likmes, pat nav šādu ieņēmumu. Kāpēc šīm valstīm uzspiest minimālās likmes, kaut gan atbilstīgi savām budžeta vajadzībām tās ir tiesīgas brīvi noteikt augstākas likmes?
4. Secinājumi
Zemāko likmju piemērošana 15 gadu laikā nekādā veidā nav ietekmējusi spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu un nekādā veidā nav sekmējusi tā saucamo konkurences kropļojumu jautājuma risināšanu. Pārrobežu tirdzniecības palielināšanās izriet nevis no zemākajām likmēm, bet gan no pārmērīgi augstām likmēm ziemeļu dalībvalstīs.
Komisija priekšplānā izvirza to, lai tās priekšlikums kaut nedaudz ietekmētu alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa zemāko likmju palielināšanu attiecībā uz galīgajām cenām. Šī iestāde aizmirst, ka jebkāda minimālo likmju palielināšana atsauksies uz galīgajām cenām ar akumulējošu ietekmi (PVN un uzcenojums) un tādējādi tā būs inflāciju sekmējoša ietekme galvenokārt jaunajās dalībvalstīs, kas tieši šajā jautājumā izrāda pretestību.
Ne patērētāji, ne ražotāji šādā veidā negūs nekādu peļņu no šāda pasākuma. Tā kā situācija ir tāda, kāda tā ir, spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa zemākās likmes ir zaudējušas savu jēgu. Tāpēc tās var atcelt un tas netraucētu dalībvalstīm saglabāt pašreizējās likmes vai pat palielināt tās, šīm valstīm uzņemoties pilnu atbildību.
- [1] COM(2006)0486, 08.09.2006.
PROCEDŪRA
Virsraksts |
Spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošana |
|||||||
Atsauces |
COM(2006)0486 - C6-0319/2006 - 2006/0165(CNS) |
|||||||
Datums, kad notika apspriešanās ar EP |
26.9.2006 |
|||||||
Atbildīgā komiteja |
ECON 28.9.2006 |
|||||||
Komiteja(s), kurai(-ām) lūgts sniegt |
ENVI 28.9.2006 |
AGRI 28.9.2006 |
|
|
||||
Atzinumu nav sniegusi |
ENVI 3.10.2006 |
AGRI 3.10.2006 |
|
|
||||
Referents(-e/-i/-es) |
Astrid Lulling 25.9.2006 |
|
|
|||||
Izskatīšana komitejā |
24.1.2007 |
28.2.2007 |
27.3.2007 |
|
||||
Pieņemšanas datums |
11.4.2007 |
|
|
|
||||
Galīgā balsojuma rezultāti |
+: –: 0: |
19 15 2 |
||||||
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Zsolt László Becsey, Pervenche Berès, Udo Bullmann, David Casa, Manuel António dos Santos, Jonathan Evans, Elisa Ferreira, José Manuel García-Margallo y Marfil, Jean-Paul Gauzès, Robert Goebbels, Donata Gottardi, Gunnar Hökmark, Karsten Friedrich Hoppenstedt, Sophia in ‘t Veld, Othmar Karas, Christoph Konrad, Astrid Lulling, Gay Mitchell, Cristobal Montoro Romero, Lapo Pistelli, Joop Post, John Purvis, Alexander Radwan, Dariusz Rosati, Heide Rühle, Antolín Sánchez Presedo, Olle Schmidt, Lydia Shouleva, Peter Skinner, Margarita Starkevičiūtė, Ivo Strejček, Ieke van den Burg |
|||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Jorgo Chatzimarkakis, Pilar del Castillo Vera, Harald Ettl, Zbigniew Krzysztof Kuźmiuk, Thomas Mann, Maria Petre, Gianni Pittella |
|||||||
Aizstājējs(-a/-i/-as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā |
Gianluca Susta, Martin Dimitrov |
|||||||