ZIŅOJUMS par struktūrpolitikas ietekmi un sekām attiecībā uz Eiropas Savienības kohēziju

19.4.2007 - (2066/2181 (INI))

Reģionālās attīstības komiteja
Referente: Francisca Pleguezuelos Aguilar

EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS

par struktūrpolitikas ietekmi un sekām uz Eiropas Savienības kohēziju

(2006/2181 (INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā Eiropas telpiskās plānošanas un Leipcigas hartas projektus,

–   ņemot vērā neatkarīgu ekspertu grupas ziņojumu par pētniecību, attīstību un inovāciju, kas izstrādāts pēc Hemptonkortas neoficiālās valstu un to valdību vadītāju tikšanās par novatoriskas Eiropas izveidi (E. Aho ziņojums) 2006. gada janvārī,

–   ņemot vērā Eiropas Komisijas 2006. gada 12. jūnija paziņojumu „Izaugsmes un darba un Eiropas kohēzijas politikas reforma – ceturtais progresa ziņojums par kohēziju” (COM(2006)0281),

–   ņemot vērā Parlamenta 2002. gada 7. februāra rezolūciju par Komisijas otro ziņojumu Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ekonomikas un sociālo kohēziju[1],

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 28. septembra rezolūciju par teritoriālās kohēzijas nozīmi reģionālajā attīstībā[2],

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 15. decembra rezolūciju par tiešā valsts atbalsta kā reģionālās attīstības instrumenta nozīmi[3],

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi[4],

–   ņemot vērā Parlamenta 2005. gada 6. jūlija rezolūciju par Priekšlikumu Padomes regulai par vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu[5],

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 14. marta rezolūciju par uzņēmumu pārvietošanu saistībā ar reģionālo attīstību[6],

–   ņemot vērā tā 2006. gada 4. jūlija nostāju par priekšlikumu Padomes regulai par Kohēzijas fonda izveidi un Regulas (EK) Nr. 1164/94 atcelšanu[7],

–   ņemot vērā tā 2006. gada 4. jūlija nostāju par Priekšlikumu Padomes regulai par vispārīgiem noteikumiem par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un kas atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999[8],

–   ņemot vērā tā 2006. gada 27. septembra nostāju attiecībā uz Padomes lēmuma priekšlikumu par Kopienas kohēzijas stratēģijas pamatnostādnēm[9],

–   ņemot vērā Parlamenta 2006. gada 18. maija rezolūciju par 2007. gada budžetu: Komisijas gada politikas stratēģijas ziņojums [10],

–   ņemot vērā Reglamenta 45. pantu,

–   ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas ziņojumu un Budžeta komitejas atzinumu (A6‑0150/2007),

A. tā kā kohēzijas politika nenoliedzami pozitīvi ietekmē kohēziju sociālajā, ekonomikas un teritoriālajā jomā, kā arī pārvaldības līmeņa uzlabošanu vietējā un reģionālā mērogā;

B.  tā kā šī jaunā pozitīvā ietekme dažādos reģionos ir atšķirīga, šā ziņojuma mērķis ir ierosināt ieteikumus, lai optimizētu ietekmi jaunajā plānošanas periodā;

C. tā kā Eiropas telpiskās plānošanas un Leipcigas hartas projekti vēl tiek izstrādāti un tos varēs pieņemt neformālajā ministrU sanāksmē par pilsētu attīstību un teritoriālo kohēziju, kas notiks 2007. gada 24. un 25. maijā Leipcigā;

D. tā kā struktūrfondu ietekmes palielināšanai uz Eiropas Savienības kohēziju ir nepieciešams, lai mazie un vidējie uzņēmumi ieņemtu nozīmīgāku vietu pētniecībā, attīstībā un inovācijā un pētniecības, attīstības un inovāciju pakalpojumu pieejamībā valsts iestādēs, kas nodarbojas ar pētniecību;

E.  tā kā saskaņā ar iepriekš minēto ceturto starpposma ziņojumu par kohēziju laikā no 1995. – 2002. gadam trīspadsmit kohēzijas valstīs IKP pieaugums ar 3,6 % gadā uz iedzīvotāju bija lielāks nekā vidēji 15 valstu Eiropas Savienībā ar 2,2 % gadā;

F.  tā kā katrs ES kohēzijas politikai iztērētais eiro rada vidēji 0, 90 eiro papildu izdevumus vismazāk attīstītajos reģionos (mērķis Nr. 1) un 3 eiro izdevumus reģionos, kuri pārstrukturējas (mērķis Nr. 2);

G. tā kā ar brīvā tirgus nosacījumiem nav pietiekami, lai radītu kohēziju, ko vēlējās vienotās Eiropas pamatlicēji, un tā kā šī kohēzija neizbēgami prasa valsts iejaukšanos, kas ļautu noregulēt līdzsvaru starp reģioniem;

H. tā kā struktūrpolitikai ir būtiska loma teritoriālās kohēzijas pastiprināšanā un tai jāpielāgojas jauniem teritoriāliem pārbaudījumiem ES, piemēram, iedzīvotāju novecošanai, lauksaimniecības tirgus attīstībai vai jautājumiem, kas saistīti ar imigrāciju, enerģiju un klimata pārmaiņām;

I.   tā kā „policentrisms” ir Eiropas teritoriālās stratēģijas (ETS) vadmotīvs, kurš jāņem vērā jaunās kohēzijas politikas izpildes posmā;

J.   tā kā ir jāpaaugstina kohēzijas politikas pārredzamība;

1.  uzsver kohēzijas politikas izšķirošo lomu iekšējā tirgus atbalstīšanā ar tirdzniecību un darba vietām, kas radītas, izstrādājot un īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansētus projektus;

2.  uzsver integrētas un ilgtspējīgas struktūrpolitikas nozīmi, kura saskaņotā veidā apvieno struktūrfondu un Kohēzijas fonda atbalstu ar citiem Kopienas politikas virzieniem; prasa uz šo integrētas politikas jēdzienu attiecināt saziņas un izglītības pasākumus, lai šo politiku zinātu un izmantotu visi iesaistītie dalībnieki, it īpaši vietējie dalībnieki;

3.   uzsver, ka Komisijai, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām iestādēm vajadzētu pievērst īpašu uzmanību to mērķu izpildei, kuri tika visaptveroši iekļauti visos politikas virzienos un darbībās jaunās kohēzijas politikas izpildes posmā, lai nepieļautu sociālo izslēgšanu;

4.   prasa Komisijai analizēt, kādi valsts un reģionālie politikas virzieni veicina konverģenci, un sagatavot par to ziņojumu, lai varētu izsvērt iespējamību turpmākā kohēzijas politikā saistīt līdzekļu piešķiršanu ar veiksmīgas valsts izaugsmes politiku, kuru vajadzētu noteikt ar aprēķināmiem rādītājiem, lai tādējādi paaugstinātu kohēzijas politikas efektivitāti;

5.  uzskata, ka Komisijai un dalībvalstīm vajadzētu uzlabot Eiropas Sociālā fonda ieguldījumu Eiropas nodarbinātības stratēģijas (ENS) īstenošanā, nostiprinot to savstarpējo saikni, un ka šim uzlabojumam būtu jāizpaužas nekavējoties ar atbilstīgiem rādītājiem, lai veicinātu iespēju vienlīdzību;

6.  prasa Komisijai meklēt jaunus veidus, kā apvienot struktūrpolitiku un tās instrumentus ar citiem politikas virzieniem un Kopienas līdzekļiem, kuriem jāpaaugstina sinerģija, lai veicinātu ilgtspējīgu konkurētspēju, pētniecību un inovācijas, par piemēru ņemot Eiropas Komisijas dažādu dienestu darba grupas, kas izveidotas šajās jomās;

7.  iesaka reģioniem un dalībvalstīm operatīvajās programmās paredzēt kvantitatīvus mērķus pētniecības, attīstības un inovāciju jomā;

8.  aicina Komisiju un Padomi izskatīt, vai pienākums, kas ierosināts iepriekš minētajā E. Aho ziņojumā, sākot ar nākamo plānošanas periodu vismaz 20 % struktūrfondu veltīt pētniecības, attīstības un inovāciju attīstībai, ir dzīvotspējīgs, un nevērst uzmanību tikai uz lieliem projektiem un izcilības centriem, bet pievērsties arī mazākiem projektiem, kas tiek veikti mazāk attīstītos reģionos, it īpaši tiem projektiem, kuri veicina ilgtspējīgu reģionālo attīstību;

9.  ierosina Komisijai un Padomei veicināt tāda tehnoloģiskā koordinatora amata izveidi vietējā un reģionālā mērogā (izmantojot tādus esošos resursus kā Eiropas informācijas centri un inovāciju centri), kuru finansētu struktūrfondi un kurš tiktu saistīts ar reģionālajiem projektiem, tehnoloģiskajiem parkiem, klasteriem un tīkliem, un kurš veicinātu inovācijas uzņēmumos, it īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, tādējādi atvieglojot to piekļuvi Eiropas palīdzībai un programmām;

10.  atzinīgi vērtē Eiropas telpiskās plānošanas un Leipcigas hartas projektu izstrādi, taču šajā sakarā uzsver, ka tiem jābūt precīzākiem, nosakot darbības, ar kurām jāīsteno abos stratēģijas dokumentos minētie mērķi, un paredzot, kā jāiesaistās dalībvalstīm; saistībā ar neformālo ministru padomi, kas 2007.gada 24.–25. maijā notiek Leipcigā, stingri pieprasa, lai dalībvalstis oficiāli apņemtos veicināt ilgtspējīgu pilsētu attīstību;

11.  uzskata, ka struktūrfondu palīdzības ilgtermiņa un dažādu līmeņu ietekmes novērtējums ir nepieciešams, lai sagatavotu turpmākos tiesību aktus un nodrošinātu labu budžeta pārvaldību šajā jomā;

12.  ierosina Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm veicināt paraugprakses un noteikt Kopienas politikas ietekmi uz kohēziju ar atbilstīgiem rādītājiem, piešķirot Eiropas Telpiskās plānošanas novērošanas tīklam (ESPON) vajadzīgos resursus un funkcijas, lai tas varētu reāli novērot struktūrpolitikas ietekmi uz kohēziju;

13. prasa Komisijai pārbaudīt arī asignāciju teritoriālo ietekmi un it īpaši izvērtēt, vai Eiropas kredītu sadalījums Lisabonas mērķiem patiesi veicina līdzsvarotu un saskaņotu reģionālo attīstību;

14.  aicina Komisiju, dalībvalstis, reģionus un vietējās pašvaldības, it īpaši tās, uz kurām attiecas konverģences mērķi, dot priekšroku tādiem pasākumiem, kuri paredz nepieļaut teritoriālu neviendabību un veicina integrētu attīstību un policentrisku vietu radīšanu;

15.  prasa Komisijai, dalībvalstīm un reģionālajām un vietējām iestādēm analizēt, kādi būtu vispiemērotākie līdzekļi teritoriāla līdzsvara radīšanai starp pilsētu un lauku rajoniem, nodrošinot papildināmību starp lauku un reģionu attīstību, veicinot stratēģisku integrētu pieeju pilsētu teritoriju kopā ar piepilsētu un apkārtējām lauku teritorijām („mikrorajoni”) attīstībai un sekmējot apmaiņu ar paraugpraksēm, it īpaši teritoriālajos un nozaru tīklos, labākai fondu pārvaldībai, it īpaši saistībā ar „Eiropas reģionu un pilsētu nedēļu” Briselē;

16. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionus vairāk izmantot struktūrfondus tā, lai tiktu veicināta emigrācijas skartu reģionu ilgtspējīga neatkarīga attīstība, un cīnīties pret demogrāfisko pārmaiņu negatīvo ietekmi;

17. aicina Komisiju, dalībvalstis un reģionālās un vietējās iestādes veicināt, lai kohēzijas politika sniegtu ieguldījumu jaunās ilgtspējīgas attīstības stratēģijas īstenošanā, kuras pamatā galvenokārt būtu atjaunīgās enerģijas avotu izmantošana un kuras rīcībā būtu transporta sistēma, kas efektīvāk izmantotu jauktā transporta kombinācijas, un kura būtu balstīta uz otrreizēju izmantošanu un pārstrādi;

18. ierosina Komisijai, dalībvalstīm, reģioniem un vietējām pašvaldībām veicināt lauku rajonos ekonomiskās aktivitātes, kas saistītas ar tādu jauno tehnoloģiju attīstību, kurām nav nepieciešams fizisks lielo pilsētas centru tuvums;

19. uzsver teritoriālās sadarbības lomu kohēzijas politikā un aicina iestādes veicināt transnacionālo un starpreģionālo sadarbību, izveidojot dažādus teritoriālās un nozaru sadarbības tīklus, kā arī nododot pieredzes un paraugprakses reģionālā un vietējā līmenī ar iniciatīvas „Reģioni par ekonomiskām pārmaiņām” starpniecību;

20. lai noteiktu kohēzijas līmeni, prasa vairāk izmantot ne tikai IKP uz iedzīvotāju, bet arī citus teritoriālos rādītājus, piemēram, nodarbinātības līmeni un kvalitāti, IKP atšķirību līmeni starp blakus esošiem reģioniem, decentralizācijas un pieejamības rādītāju, dotācijas infrastruktūrai un transportam, aktivitātes līmeni pētniecībā un inovācijās izglītības un apmācības jomā, ražošanas atšķirības teritorijā;

21. aicina Komisiju kopā ar Eurostat apsvērt iespēju izmantot jaunus kohēzijas kvantitātes un kvalitātes rādītājus saistībā ar jaunās kohēzijas politikas starpposma novērtējumu 2009. gadā;

22. aicina Komisiju analizēt struktūrfondu sviras efektu, piesaistot privātas investīcijas jaunajā kohēzijas politikā, un uzsvērt nepieciešamību pēc valsts un privātā sektora sadarbības;

23. ierosina Komisijai iegūt atbilstīgāku informāciju par to darba vietu kvalitāti un ilgtspējīgumu, kuras izveidotas ar struktūrfondu atbalstu;

24. vērš Komisijas uzmanību uz to, ka administratīvās rīcībspējas trūkums var būt ievērojams šķērslis kohēzijas politikas ietekmes palielināšanai, un līdz ar to prasa Komisijai izstrādāt instrumentu, ko pārstāvētu trīspusējie līgumi un konvencijas, un, īstenojot jauno kohēzijas politiku, turpināt stiprināt administratīvo rīcībspēju, tostarp izstrādājot akreditētu instruktoru tīklu, lai dalībvalstī nodrošinātu saskaņotus izglītības un izpratnes veicināšanas pasākumus pārvaldes iestādēs, it īpaši reģionālā un vietējā līmenī;

25. uzsver partnerattiecību principa nozīmi kohēzijas politikas piemērošanā, šim principam paredzot partneru pilnīgu informētību par to, ka viņu nostāja ir ietverta novērtējuma dokumentos un ka tiek paredzēti mācību pasākumi, kas ir nepieciešami pienākumu veikšanai;

26. aicina Komisiju saistībā ar piemērošanas regulu izvērtēt intervences pasākumu pārredzamību ne tikai lielajos infrastruktūras projektos, bet arī mazajos projektos, ciešāk kontrolēt obligāto publicitātes pasākumu piemērošanu un sodīt dalībvalstis, kurās ir atklāti rupji šo noteikumu pārkāpumi; aicina pārvaldes iestādes iesaistīt Eiropas Parlamenta deputātus informācijas sniegšanā par projektiem, kuri finansēti no struktūrfondu līdzekļiem;

27. tā kā Eiropas Savienības finansētie projekti apliecina tuvas un solidāras Eiropas klātbūtni, uzsver, ka vietējām iestādēm un dalībvalstīm ir jāievēro piemērošanas regulā paredzētie noteikumi un jāatbilst tiem, lai palielinātu intervenču pārredzamību, un aktīvāk jāinformē par kohēzijas politikas praktisko ietekmi uz pilsoņiem;

28. uzskata, ka jaunajos pētījumos jāparedz vairāki scenāriji attiecībā uz ES kohēzijas politikas finansēšanas nākotni; uzskata, ka ir jāsalīdzina galveno finansējuma instrumentu (ERAF, ESF, KLP pirmais pīlārs, ELFLA) ietekme uz 27 dalībvalstu Eiropas Savienības attīstību;

29. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām, Reģionu komitejai un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.

• [1]  OV C 284, 21.11.2002, 209. lpp.
• [2]  OV C 227 E, 21.9.2006, 88. lpp.
• [3]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2005)0527.
• [4]  OV C 157 E, 6.7.2006, 289. lpp.
• [5]  OV C 157 E, 6.7.2006, 95. lpp.
• [6]  Pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0077.
• [7]  OV L 210, 31.7.2006, 79. lpp.
• [8]  OV L 210, 31.7.2006, 25. lpp.
• [9]  OV L 291, 21.10.2006, 11. lpp.
• [10]  OV C 297 E, 7.12.2006., 357. lpp.

PASKAIDROJUMS

2006. gada jūlijā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma četras regulas, kurās definēta kohēzijas politika jaunajam plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam, un drīz pēc tam pabeidza arī Stratēģiskās pamatnostādnes. Tāpat noteikts arī tiesiskais pamatojums.

Tā kā ir noteiktas Stratēģiskās pamatnostādnes, jaunās kohēzijas politikas īstenošana ir sākumstadijā. Lai gan galvenie aspekti jau īstenoti, ir iespējami jauni ieteikumi politikas īstenošanai, lai uzlabotu tās ietekmi uz pārvaldību sociālajā, ekonomiskajā un teritoriālajā jomā.

Tomēr pašlaik noris ietekmes novērtēšana saistībā ar iepriekšējo plānošanas periodu. Komisija jau izstrādā ceturtā ziņojuma par kohēziju uzlabojumus, ko, iespējams, prezentēs ministru konferencē par pilsētvides attīstību un teritoriālo kohēziju 24. un 25. maijā Leipcigā (Vācijā). 2007. gada rudenī Komisija uzsāks debates par kohēzijas politikas nākotni, kas balstītas uz ceturtā kohēzijas ziņojuma secinājumiem. Šodien ir iespējams veicināt ziņojuma izstrādāšanu, kas būs pamatā plašākām debatēm par kohēzijas politiku.

Šīs debates novedīs pie diskusijas par ES budžeta pārskatīšanu, kas paredzēta 2008/2009. gadā, un tāpēc Komisija paredzējusi 2009. gada sākumā prezentēt pārskata ziņojumu. Ņemot vērā, ka kohēzijas politika kļūs par galveno Eiropas Savienības budžeta posteni, to vajadzētu uzmanīgi izpētīt. Būtu lietderīgi izanalizēt un atgādināt šīs politikas nozīmīgumu, pirms uzsāk debates par Eiropas Savienības budžeta pārskatīšanu.

Tātad ziņojuma mērķi ir ieteikt, kā īstenot jauno kohēzijas politiku, veicināt debates par ceturto kohēzijas ziņojumu un uzsvērt kohēzijas politikas nozīmi Lisabonas stratēģijas un kohēzijas mērķu īstenošanā. Ziņojumā par iepriekšējo pieredzi mēģināts saprast, kā uzlabot jaunās kohēzijas politikas ietekmi uz pārvaldību sociālajā, ekonomiskajā un teritoriālajā jomā. Tāpēc ziņojumā ietverti dažādi novērojumi un sniegti vairāki ieteikumi.

I. Uzlabot sinerģiju starp dažādām valstu politikām

Kohēzijas politikas ietekmi varētu uzlabot, ja palielinātu sinerģiju starp dažādām valstu politikām vertikālā aspektā – starp valstu, reģionālajām un Kopienas politikām – un horizontālā aspektā – starp dažādām Kopienas politikām.

Vertikālā aspektā dalībvalstīm vajadzētu vairāk uzraudzīt, lai to valsts politika pieņemtu struktūrfondu finansiālo atbalstu lielo stratēģiju (Lisabonas, nodarbinātības u.c.) īstenošanai. Horizontālā aspektā politikām vajadzētu būt daudz integrētākām un vieglāk kombinējamām, īpaši inovāciju jomā. Vajadzētu paredzēt iespēju apvienot noteikta veida palīdzību un noteiktus pasākumus, lai reģioni varētu apkopot savus attīstības centienus.

II. Atbalstīt inovācijas

Inovācijas ļauj panākt labāku kohēzijas politikas ekonomisko ietekmi. Tāpēc ziņojumā sniegti vairāki ieteikumi, kā veicināt inovācijas ar jaunās kohēzijas politikas palīdzību, pamatojoties uz E. Aho ziņojumu.

Inovāciju veicināšanas pamatā ir MVU. Piemēram, Eiropas Savienībā, salīdzinot ar Amerikas Savienotajām Valstīm, MVU neiegulda pietiekami daudz līdzekļu pētniecībā, attīstībā un inovācijās. Tieši MVU veicina mazāk attīstīto reģionu konverģenci. Tāpēc būtu saprātīgi piedāvāt pasākumus, lai novērstu inovāciju šķēršļus, piemēram, tehnoloģiju organizāciju, un veicināt uzstādīt ambiciozus, bet reālistiskus kvantitatīvos mērķus.

III. Stiprināt kohēzijas teritoriālo aspektu

Teritoriālās kohēzijas mērķis valdību konferences laikā izstrādātajā Konstitucionālajā līgumā tika pievienots kā trešais kohēzijas aspekts. Kopš tā laika šis mērķis ir politiski apstiprināts, neskatoties uz to, ka Konstitucionālais līgums vēl nav ratificēts. Teritoriālā kohēzija ir minēta trešajā kohēzijas ziņojumā un Stratēģiskajās pamatnostādnēs, un tāpat to analizēs arī ceturtajā kohēzijas ziņojumā 2007. gada maijā. Taču vēl ir daudz jāpaveic, lai šo mērķi sasniegtu.

Teritoriālā darba kārtība un Leipcigas harta, ko pieņems maija beigās ministru konferencē par pilsētvides attīstību un teritoriālo kohēziju, noteiks teritoriālās kohēzijas mērķus, bet vispirms vajadzētu izstrādāt pasākumus to realizēšanai. Teritoriālās ietekmes novērtēšanas koncepcija varētu būt instruments koncepcijas nostiprināšanai. Teritoriālās ietekmes novērtēšanas mērķis ir palielināt investīciju nozīmi teritorijas attīstībā. Dažām dalībvalstīm jau ir savas teritoriālās ietekmes novērtēšanas tradīcijas, piemēram, Vācijai („Raumordnungsverfahren”) un Austrijai („Raumverträglichkeitsprüfung”), bet nav kopīga pamata šīs koncepcijas definēšanai.

„Policentrismam” jābūt par teritoriālās dimensijas vadmotīvu. Šādā kontekstā ir vienlīdz svarīgi spēt panākt līdzsvaru starp lauku rajoniem un pilsētām un atbalstīt saimnieciskās darbības rajonos, kas ir ārpus lielajiem pilsētu centriem.

IV. Precīzāk novērtēt reģionu konverģenci un kohēzijas politikas ietekmi

Diskusijā par ceturto kohēzijas ziņojumu jāietver arī debates par kohēzijas rādītājiem un par metodēm, kā mērīt ne tikai kohēzijas politikas ietekmi, bet arī citu Kopienas politiku par kohēziju ietekmi.

IKP parāda reģionu ekonomisko konverģenci, bet ar to nepietiek, lai noteiktu sociālo vai teritoriālo konverģenci. Ir mazāk attīstīti reģioni ar labu ekonomisko izaugsmi, bet nodarbinātības līmenis tajos ir zems un tas ļoti ietekmē šo reģionu demogrāfisko pieaugumu. Jāīsteno arī citi rādītāji, lai varētu noteikt reģionu vajadzības.

Lai uzlabotu sinerģiju starp dažādām valstu politikām horizontālā aspektā, vairāk jāizpēta tās ietekme uz kohēziju. Ir nepieciešams Kopienas politiku ietekmes uzraudzības centrs, lai Eiropas Komisija un Parlaments varētu iegūt precīzu informāciju par kohēzijas politikas rezultātiem. Tādā veidā dalībvalstis un reģioni veiksmīgāk labāk izmantot kohēzijas politiku.

V. Uzlabot pārvaldību un palielināt kohēzijas politikas atpazīstamību

Kohēzijas politikai neapšaubāmi ir pozitīva ietekme uz pārvaldību Eiropā. Sadarbības princips starp pilsonisko sabiedrību un visiem administratīvajiem līmeņiem ir pārveidojis administratīvo sistēmu daudzās valstīs, kas saņem struktūrfondu finansējumu.

12 ES valstīm, kas ir lielākās labuma guvējas no jaunās kohēzijas politikas, tās īstenošana ir lielākais uzdevums. ES atbalsta 12 jaunās dalībvalstis to centienos stiprināt savas administratīvās rīcībspējas. Tam vajadzētu turpināties īstenošanas stadijā. Tāpat ES vajadzētu uzraudzīt, lai struktūrfondi tiktu izmantoti lietderīgi. ES līdzfinansēto projektu pamešanu vajadzētu stingri sodīt, atstādinot tos varas pārstāvjus, kas slikti pārvalda Kopienas fondus.

Kohēzijas politika ne tikai pārveidojusi dalībvalstu un to reģionu administratīvo sistēmu, tā stiprinājusi arī ES atpazīstamību tās iedzīvotāju skatījumā, tāpat kā palielināts ES atbalsts reģioniem, kas jau vairākkārt guvuši labumu no kohēzijas politikas. Diemžēl atbalsta atpazīstamības palielināšanas pasākumus ne vienmēr ievēro, un tos nepiemēro mazajiem projektiem. Lai stiprinātu kohēzijas politikas labvēlīgo ietekmi uz ES atbalstu, nepieciešams palielināt visu procesu atpazīstamību.

Budžeta komitejaS ATZINUMS (25.1.2007)

Reģionālās attīstības komitejai

par struktūrpolitikas ietekmi un sekām attiecībā uz Eiropas Savienības kohēziju
(2006/2181(INI))

Atzinumu sagatavoja: Nathalie Griesbeck

IEROSINĀJUMI

Budžeta komiteja aicina par jautājumu atbildīgo Reģionālās attīstības komiteju savā rezolūcijas priekšlikumā iekļaut šādus ierosinājumus:

1.  uzsver struktūrfondu lomu Eiropas politikas virzienu pārredzamības nodrošināšanā ES pilsoņiem;

2.  atgādina, ka 2006. gada 18. maija rezolūcijā par Komisijas gada politikas stratēģiju kohēzija ir norādīta kā viena no 2007. gada budžeta prioritātēm[1];

3.  ir pārliecināts, ka struktūrfondu ilgtermiņa ietekmes novērtējums ir nepieciešams, lai sagatavotu turpmākos tiesību aktus un nodrošinātu pareizu budžeta pārvaldību šajā jomā;

4.  pauž nožēlu par to, ka trūkst kopīgu rādītāju, ar kuriem varētu noteikt struktūrfondu patieso ietekmi uz kohēziju;

5.  uzsver, ka ir nepieciešami kvantitātes rādītāji, ar kuriem varētu noteikt kohēzijas politikas ietekmi uz ekonomisko izaugsmi, bezdarbu, infrastruktūru, pētniecību un jauninājumiem, lai būtu iespējams noteikt struktūrfondu patieso ietekmi un pieņemt atbilstīgus lēmumus attiecībā uz budžetu;

6.  apzinās to, ka ir sarežģīti novērtēt strukturālo pasākumu kvalitatīvo ietekmi uz dzīves kvalitāti; tomēr atzīmē, ka algu līmenis, paredzamais mūža ilgums, izmaiņas ilgtermiņa bezdarba līmenī utt. atspoguļo vispārējo dzīves līmeni attiecīgajā reģionā, un līdz ar to šos faktorus varētu izmantot kā kvalitātes rādītājus;

7.  aicina izveidot visām dalībvalstīm kopīgu novērtēšanas instrumentu, kura pamatā būtu līdzsvaroti dažādi kvantitātes un kvalitātes rādītāji;

8.  atgādina, ka Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajā deklarācijā, kas ir pievienota 2007. gada budžetam, abas iestādes uzsver, ka ir jāoptimizē Eiropas Savienības budžeta resursu izmantošana un jāuzlabo budžeta izpildes uzraudzība; uzsver, ka Kopienas programmu novērtējumam jākļūst par būtisku jautājumu visām ikgadējā budžeta procedūrā iesaistītajām iestādēm un ka šādas darbības mērķis ir novērtēt un izvērtēt katras Kopienas programmas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus;

9.  iestājas pret to, ka tiktu izveidots Kopienas politikas novērošanas centrs attiecībā uz kohēziju, vienlaicīgi tam nepiešķirot pilnvaras un finanšu resursus;

PROCEDŪRA

Virsraksts	Struktūrpolitikas ietekme un sekas attiecībā uz Eiropas Savienības kohēziju
Procedūras Nr.	2006/2181(INI)
Komiteja, kas atbildīga par jautājumu	REGI
Atzinumu sniedza   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 6.7.2006
Ciešāka sadarbība – datums, kad paziņoja plenārsēdē
Atzinumu sagatavoja   Iecelšanas datums	Nathalie Griesbeck 20.9.2004
Aizstātais(-ā) atzinuma sagatavotājs(-a)
Izskatīšana komitejā	25.1.2007
Pieņemšanas datums	25.1.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	29 0 0
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Laima Liucija Andrikienė, Richard James Ashworth, Reimer Böge, Salvador Garriga Polledo, Monica Maria Iacob-Ridzi, Janusz Lewandowski, Mario Mauro, Nina Škottová, László Surján, Herbert Bösch, Brigitte Douay, Neena Gill, Catherine Guy-Quint, Jutta Haug, Vladimír Maňka, Dan Mihalache, Gianni Pittella, Yannick Vaugrenard, Ralf Walter, Gérard Deprez, Nathalie Griesbeck, Anne E. Jensen, Jan Mulder, Kyösti Virrankoski, Wiesław Stefan Kuc, Wojciech Roszkowski, Gérard Onesta.
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Paul Rübig, Hans-Peter Martin.
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)

• [1]  Šajā datumā pieņemtie teksti, P6_TA(2006)0221.

PROCEDŪRA

Virsraksts	Struktūrpolitikas ietekme un sekas attiecībā uz Eiropas Savienības kohēziju
Procedūras Nr.	2006/2181(INI)
Atbildīgā komiteja   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	REGI 6.7.2006
Komiteja(-s), kurai(-ām) ir lūgts sniegt atzinumu   Datums, kad paziņoja plenārsēdē	BUDG 6.7.2006
Atzinumu nav sniegusi   Lēmuma datums
Ciešāka sadarbība   Datums, kad paziņoja plenārsēdē
Referents(-e/-i/-es)   Iecelšanas datums	Francisca Pleguezuelos Aguilar 2.5.2006
Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)
Izskatīšana komitejā	18.12.2006			22.1.2007			27.2.2007
Pieņemšanas datums	12.4.2007
Galīgā balsojuma rezultāti	+: –: 0:	41 0 1
Deputāti, kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jean Marie Beaupuy, Rolf Berend, Jana Bobošíková, Antonio De Blasio, Vasile Dîncu, Gerardo Galeote, Iratxe García Pérez, Ambroise Guellec, Gábor Harangozó, Marian Harkin, Jim Higgins, Alain Hutchinson, Mieczysław Edmund Janowski, Gisela Kallenbach, Evgeni Kirilov, Miloš Koterec, Constanze Angela Krehl, Mario Mantovani, Sérgio Marques, Miguel Angel Martínez Martínez, Yiannakis Matsis, Miroslav Mikolášik, James Nicholson, Lambert van Nistelrooij, Jan Olbrycht, Markus Pieper, Bernard Poignant, Wojciech Roszkowski, Stefan Sofianski, Catherine Stihler, Margie Sudre, Andrzej Jan Szejna, Kyriacos Triantaphyllides, Oldřich Vlasák
Aizstājējs(-i), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Jan Březina, Brigitte Douay, Den Dover, Richard Falbr, Emanuel Jardim Fernandes, Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, Francisca Pleguezuelos Aguilar, Jürgen Schröder, Lydia Shouleva, László Surján
Aizstājējs(-i) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā	Luigi Cocilovo, Andrea Losco
Iesniegšanas datums	19.4.2007
Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)	...