Ziņojums - A6-0151/2007Ziņojums
A6-0151/2007

ZIŅOJUMS ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu norisi saistībā ar pamatlīgumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu

19.4.2007 - (2007/2067(INI))

Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja
Referente: Martine Roure

Procedūra : 2007/2067(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
A6-0151/2007
Iesniegtie teksti :
A6-0151/2007
Pieņemtie teksti :

EIROPAS PARLAMENTA IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS PADOMEI

ar Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu norisi saistībā ar pamatlīgumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu

(2007/2067 (INI))

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā ieteikuma priekšlikumu Padomei par sarunu norisi saistībā ar pamatlīgumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu, ko PSE grupas vārdā iesniedza Martine Roure (B6-0076/2007),

–   ņemot vērā 2002. gada 4. jūlija nostāju rasisma un ksenofobijas apkarošanas jautājumā[1],

–   ņemot vērā vienoto rīcību 96/443/TI par rasisma un ksenofobijas darbību apkarošanu,

–   ņemot vērā Padomes pamatlēmuma priekšlikumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu (COM(2001)0664)[2],

–   ņemot vērā Padomes 2005. gada priekšlikumu, tā saukto „Luksemburgas kompromisu”,

–   ņemot vērā Padomes 2007. gada janvāra priekšlikumu,

–   ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un it īpaši 20. panta 2. punktu,

–   ņemot vērā 1965. gada 21. decembra Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

–   ņemot 2003. gada 28. janvāra Konvencijas par kibernoziegumiem papildu protokolu par rasisma un ksenofobijas noziedzīgajiem nodarījumiem, kas tiek izdarīti datorsistēmās[3],

–   ņemot vērā Reglamenta 114.  panta 3.  punktu un 94.  pantu,

–   ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A6‑0151/2007),

A. tā kā Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centra gada ziņojumi, salīdzinošie ziņojumi par rasistiskajiem noziegumiem, kā arī divi nesen izdotie ziņojumi par antisemītismu un islamofobiju atklāj, ka rasistiski noziegumi ir pastāvīga un nemainīga problēma visās dalībvalstīs; tiek lēsts, ka 2004. gadā vairāk nekā 9 miljoni personu ir kļuvušas par rasistisku noziegumu upuriem;

B.  tā kā 2007. gads ir izsludināts par Eiropas vienlīdzīgu iespēju gadu un tā kā šajā gadā ir īpaši jāpastiprina visu diskriminācijas veidu apkarošana;

C. tā kā ir jāsaglabā līdzsvars starp vārda brīvības ievērošanu un cīņu pret rasismu un ksenofobiju;

D. tā kā, pat ja šajā jomā tiek piemērota krimināltiesiska pieeja, tajā jāņem vērā, ka uz brīvībām un tiesībām balstītā kultūrā krimināllikumi vienmēr ir galējais un pēdējais līdzeklis, kas jāizmanto pēc iespējas mazāk; uzskatot arī, ka likumdošanas politika šajā jomā ir jāvērtē, pienācīgi ņemot vērā visas esošās vērtības un it īpaši konfliktu starp vārda brīvību un katra cilvēka tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi un cieņu;

E.  tā kā vārda un biedrošanās brīvība ir jāaizsargā, ja vien tā netiek izmantota, lai sludinātu spēka lietošanu, vardarbību vai naidu, aicinātu vai kūdītu uz nelikumīgām darbībām un veicinātu šādu darbību iespējamību;

F.  tā kā visās dalībvalstīs pastāv tiesību akti rasisma un ksenofobijas apkarošanai, taču starp tiem ir būtiskas atšķirības; tā kā šādas atšķirības liecina par to, ka ir nepieciešams Eiropas līmenī veikt noteikta līmeņa saskaņošanu, lai efektīvi apkarotu pārrobežu un Eiropas mēroga rasismu un ksenofobiju;

G. tā kā rasisms un ksenofobija visā Eiropas Savienībā ir enerģiski jāapkaro, pirmām kārtām izmantojot izglītību un nemitīgu sociālo un politisko diskursu, kas atmasko rasisma un ksonofobijas argumentus un izolē to izplatītājus;

H. lai gan Padomē sarunas notiek jau vairākus gadus, par šā pamatlēmuma priekšlikumu joprojām nav panākta nekāda vienošanās;

I.   tā kā Vācijas prezidentūra pēc vairākkārtējām konsultācijām, kuras ir apliecinājušas visu dalībvalstu delegāciju vēlmi panākt vienošanos, ir paudusi vēlmi atsākt sarunas par pamatlēmumu rasisma un ksenofobijas apkarošanai, un tā kā šā pamatlēmuma pieņemšana ir viena no Vācijas prezidentūras prioritātēm;

J.   tā kā pašlaik apspriestais teksts ir tapis vairākus gadus ilgušu sarunu rezultātā un tam ir jākļūst par sākuma punktu, lai Eiropā šajā jomā izstrādātu atbilstīgāku likumdošanu;

K.  atgādinot, ka 2002. gada 4. jūlijā Eiropas Parlaments pieņēma nostāju, kuras pamatā bija Komisijas 2001. gada sākotnējais priekšlikums, un ka pašlaik Padomē apspriestais teksts ir radies spraigu sarunu rezultātā un līdz ar to būtiski mainījies; tādēļ uzskata, ka ar Eiropas Parlamentu ir jāapspriežas atkārtoti, pamatojoties uz tekstu, par kuru pašlaik Padomē notiek diskusijas;

L.  atgādinot, ka līdz ar šā pamatlēmuma pieņemšanu tiks atcelta vienotā rīcība 96/443/TI, un tāpēc pamatlēmums nedrīkst būt šaurāks par to;

1.  ņemot vērā to, ka Vācijas prezidentūra ir ierosinājusi Padomei turpināt sarunas, pamatojoties uz 2007. gada 15. janvārī iesniegto tekstu, vēršas pie Padomes ar šādiem ieteikumiem:

a)    sniegt spēcīgu politisku vēstījumu, paužot atbalstu pilsoņu Eiropai un nodrošināt pastiprinātu pamattiesību aizsardzību, lai trešo reizi nepiedzīvotu neveiksmi saistībā ar šā pamatlēmuma priekšlikumu;

b)    nodrošināt, ka cīņa pret rasismu un ksenofobiju tiek veikta galvenokārt ar izglītošanu, kas veicina mieru, nevardarbību un pamattiesību ievērošanu, un ar ES līmeņa dialogu starp ticībām un kultūrām;

c)    nodrošināt, lai šis pamatlēmums sniegtu eiropeisku pievienoto vērtību salīdzinājumā ar 1996. gada vienoto rīcību un lai tas neaprobežotos ar dažādu valstu nostāju apkopojumu;

d)    kopā ar Komisiju aktīvāk piemērot pašreizējos diskriminācijas un rasisma novēršanas tiesību aktus un līguma noteikumus un cieši uzraudzīt pamatlēmuma transponēšanu un īstenošanu visās dalībvalstīs, kā arī sniegt ziņojumus Eiropas Parlamentam; nodrošināt, lai Komisija uzsāktu pārkāpumu izmeklēšanas procesus pret dalībvalstīm, kuras nepiemēro tiesību aktus;

e)    atzīt, ka dažas dalībvalstis var saukt pie kriminālatbildības par genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu noliegšanu vai atklātu noniecināšanu;

F.    pamatlēmuma galīgajā tekstā ietvert rasistisku un ksenofobisku pārkāpumu definīciju, kas jau ir iekļauta Komisijas priekšlikumā Padomes pamatlēmumam par rasisma un ksenofobijas apkarošanu[4], saskaņā ar kuru „rasistiskas vai ksenofobiskas grupas vadīšana, atbalstīšana vai piedalīšanās tās aktivitātēs ar nolūku veicināt organizācijas kriminālās aktivitātes” ir sodāma kā kriminālnoziegums;

g)    stingrāk un skaidrāk definēt izņēmumus un iespēju dažus rīcības veidus nepakļaut kriminālatbildībai, it īpaši saistībā ar rīcību, kura vērsta pret kādu personu grupu vai šīs grupas locekli, pamatojoties uz reliģisko piederību;

h)    izslēgt no izņēmumiem sabiedriskās kārtības traucējuma jēdzienu, jo tas nav balstīts uz precīzu šā jēdziena definīciju;

i)     saglabāt iespēju izdarīt atkāpi no dubultas apsūdzības principa, lai dotu iespēju dalībvalstīm sniegt savstarpēju tiesisku palīdzību rasistisku un ksenofobu nodarījumu izmeklēšanai, kā arī lai ļautu apkarot pārrobežu rasistiskās organizācijas, kas ir panāktā kompromisa galvenais punkts;

j)     iekļaut nevājināšanas klauzulu, kāda paredzēta 6. pantā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvā 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības[5], lai šā pamatlēmuma pieņemšana neizraisītu pastāvošās aizsardzības pavājināšanos;

k)    nodrošināt, lai, īstenojot pamatlēmumu, netiktu aizskartas saistības, kas noteiktas saskaņā ar iepriekš minēto Starptautisko konvenciju par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu,

l)     Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras paspārnē izveidot grupu, kura novērotu šādus pārkāpumus dalībvalstīs un kuras uzdevums būtu reģistrēt, uzglabāt un klasificēt attiecīgos datus;

m)   nodrošināt veiksmīgu pamatlēmuma īstenošanu, ļaujot Komisijas ziņojumā ievērot Pamattiesību aģentūras un attiecīgo NVO viedokli saskaņā ar Direktīvā 2000/43/EK izveidoto modeli;

n)    ieviest visaptverošu tiesisko regulējumu, kas veicinātu jebkādas diskriminācijas apkarošanu, ātri pieņemot visaptverošu direktīvu par cīņu pret diskrimināciju (saskaņā ar Līguma 13. pantu), kam būtu jānodrošina efektīvas, samērīgas un atturošas kriminālsankcijas par jebkādu diskrimināciju, kā arī administratīvas sankcijas, tādas rehabilitējošas sankcijas kā obligāta izglītošanās un sabiedriskais darbs vai soda naudas, kurām sabiedrisku darbinieku un varasiestāžu pārstāvju gadījumu jābūt lielākām, jo viņu statuss uzskatāms par atbildību pastiprinošu apstākli;

o)    ņemt vērā to, ka diskriminācijas iemesliem, kuri uzskaitīti Līguma 13.pantā, nav jābūt hierarhiski sakārtotiem, un ka līdz ar to Padomei vienlīdzīgi jāattiecas pret šiem diskriminācijas veidiem; jāparedz kriminālatbildība par naida noziegumiem un vardarbīgiem noziegumiem, kuru pamatā ir šie iemesli vai to kombinācija (vairākkārtēja diskriminācija);

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informācijas nolūkā Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem un valdībām.

  • [1]  OV C 271 E, 12.11.2003, 558. lpp.
  • [2]  OV C 75 E, 26.3.2002, 269. lpp.
  • [3]  Eiropas Padomes līgumu sērija, EPLS Nr. 189
  • [4]  COM(2001)0664.
  • [5]  OV L 180, 19.7.2000, 22. lpp.

IETEIKUMA PRIEKŠLIKUMS (B6‑0076/2007) (2.3.2007)

Ievērojot Reglamenta 114. panta 1. punktu,

iesniedza Martine Roure

PSE grupas vārdā

par panākumiem sarunās par pamatlēmumu attiecībā uz rasisma un ksenofobijas apkarošanu.

Eiropas Parlaments,

–   ņemot vērā 2002. gada 4. jūlija ziņojumu[1],

–   ņemot vērā vienoto rīcību 96/443/TI par rasisma un ksenofobijas apkarošanu,

–   ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomes pamatlēmumam par rasisma un ksenofobijas apkarošanu (COM(2001)664)[2],

–   ņemot vērā Reglamenta 114. panta 1. punktu,

A. tā kā Eiropas rasisma un ksenofobijas novērošanas centra ikgadējos ziņojumos, tā salīdzinošajos ziņojumos par rasistiskiem noziegumiem un divos nesenajos ziņojumos par antisemītismu un islamofobiju ir parādīts, ka rasistiski noziegumi ir ilgstoša un pastāvīga problēma visās dalībvalstīs, un tā kā tiek lēsts, ka 2004. gadā vairāk nekā deviņi miljoni cilvēku ir cietuši no rasistiskiem noziegumiem;

B.  tā kā visām dalībvalstīm ir tiesību akti rasisma un ksenofobijas apkarošanai, pastāv būtiskas atšķirības starp šiem tiesību aktiem, un šīs atšķirības uzsver nepieciešamību pēc Eiropas līmeņa saskaņošanas, lai nodrošinātu efektīvu cīņu pret pārrobežu un Eiropas mēroga rasismu un ksenofobiju;

C. tā kā, neskatoties uz vairākus gadus ilgušajām sarunām Padomē, nekāda vienošanās par šo priekšlikumu pamatlēmumam nav panākta;

D. tā kā Vācijas prezidentūra ir izteikusi vēlmi atsākt sarunas par pamatlēmumu attiecībā uz cīņu pret rasismu un tā kā šā pamatlēmuma pieņemšana ir viena no Vācijas prezidentūras prioritātēm;

E.  tā kā pašlaik apspriestais teksts ir vairāku gadu sarunu rezultāts un tam jābūt būtiskāku Eiropas tiesību aktu sākumpunktam šajā jomā;

F.  tā kā Eiropas Parlaments 2002.gada 4. jūlijā pieņēma atzinumu, tā kā tas bija balstīts uz Komisijas 2001. gada sākotnējo priekšlikumu un tā kā līdz ar to ir nepieciešamas atkārtotas konsultācijas ar Parlamentu, par pamatu ņemot pašlaik Padomē apspriesto tekstu;

G. atgādinot, ka šis pamatlēmums liks atcelt vienoto rīcību 96/443/TI un ka šis pamatlēmums tādēļ nevar būt šaurāks par to;

1.  nosūta Padomei šādus ieteikumus:

a)    paust stingru nostāju, iestājoties par pilsoņu Eiropu, un nodrošināt pamattiesību paaugstinātu aizsardzību, pieņemot šo pamatlēmumu;

b)    nodrošināt, lai šis pamatlēmums sniegtu Eiropai pievienoto vērtību salīdzinājumā ar 1996. gada vienoto rīcību;

c)    skaidrāk noteikt atkāpes un iespējas izslēgt no kriminālatbildības atsevišķus rīcības veidus;

d)    saglabāt iespēju izdarīt atkāpi no dubultas apsūdzības principa, lai dotu iespēju dalībvalstīm sniegt savstarpēju tiesisku palīdzību rasistisku un ksenofobu nodarījumu izmeklēšanai;

e)    iekļaut nevājināšanas klauzulu, lai nodrošinātu, ka šā pamatlēmuma īstenošana nevājina pastāvošo aizsardzību;

f)     izveidot pilnīgu tiesisko regulējumu rasisma un ksenofobijas apkarošanai, ļaujot ātri pieņemt horizontālu direktīvu par cīņu pret diskrimināciju saskaņā ar EK Līguma 13. pantu un paredzot efektīvas, samērīgas un atturošas kriminālsankcijas;

2.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo ieteikumu Padomei un informēšanas nolūkā Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām.

  • [1]  Ceyhun ziņojums – T5-363/2002, OJ C 271, 12.11.2003., 379. lpp.
  • [2]  OV C 75 E, 26.3.2002. 269. lpp.

PROCEDŪRA

Virsraksts

Eiropas Parlamenta ieteikuma priekšlikums Padomei par sarunu norisi saistībā ar pamatlīgumu par rasisma un ksenofobijas apkarošanu Proposition de recommandation du Parlement européen à l'intention du Conseil sur l'évolution des négociations sur la décision-cadre concernant la lutte contre le racisme et la xénophobie

Procedūras numurs

2007/2067(INI)

Atsauces rezolūcijas priekšlikums(-i)

B6-0076/2007

 

 

Komiteja, kas atbildīga par jautājumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

LIBE
26.4.2007

Datums, kad pieņēma lēmumu par ziņojuma sagatavošanu

20.3.2007

Komiteja(-s), kurai(-ām) lūdza sniegt atzinumu
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

 

 

 

 

Atzinumu nav sniegusi
  Lēmuma datums

 

 

 

 

 

Ciešāka sadarbība
  Datums, kad paziņoja plenārsēdē

 

Referents(-e/-i/-es)
  Iecelšanas datums

Martine Roure
20.3.2007

 

Aizstātais(-ā/-ie/-ās) referents(-e/-i/-es)

 

 

Izskatīšana komitejā

20.3.2007

11.4.2007

 

 

 

Pieņemšanas datums

11.4.2007

Galīgā balsojuma rezultāti

+:

–:

0:

47

0

1

Galīgā balsojuma rezultāti

Alexander Alvaro, Roberta Angelilli, Alfredo Antoniozzi, Philip Bradbourn, Mihael Brejc, Kathalijne Maria Buitenweg, Michael Cashman, Giuseppe Castiglione, Giusto Catania, Mladen Petrov Chervenyakov, Carlos Coelho, Fausto Correia, Panayiotis Demetriou, Agustín Díaz de Mera García Consuegra, Giovanni Claudio Fava, Kinga Gál, Patrick Gaubert, Roland Gewalt, Elly de Groen-Kouwenhoven, Adeline Hazan, Lívia Járóka, Ewa Klamt, Magda Kósáné Kovács, Stavros Lambrinidis, Jaime Mayor Oreja, Dan Mihalache, Viktória Mohácsi, Claude Moraes, Javier Moreno Sánchez, Martine Roure, Inger Segelström, Søren Bo Søndergaard, Károly Ferenc Szabó, Adina-Ioana Vălean, Ioannis Varvitsiotis, Manfred Weber

Aizstājējs(-a/ -i/ -as), kas bija klāt galīgajā balsojumā

Inés Ayala Sender, Edit Bauer, Gérard Deprez, Maria da Assunção Esteves, Luis Herrero-Tejedor, Sophia in 't Veld, Ona Juknevičienė, Sylvia-Yvonne Kaufmann, Jean Lambert, Jörg Leichtfried, Marian-Jean Marinescu, Witold Tomczak

Aizstājējs(-a/ -i/ -as) (178. panta 2. punkts), kas bija klāt galīgajā balsojumā

 

Iesniegšanas datums

19.4.2007

Piezīmes (šī informācija pieejama tikai vienā valodā)